1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā piešķir, administrē un uzrauga valsts un Eiropas Savienības atbalstu pasākuma “Lauksaimniecībā neizmantojamās zemes pirmreizējā apmežošana” (turpmāk – pasākums) īstenošanai.

2. Uz valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu pasākuma īstenošanai attiecas arī normatīvie akti par kārtību, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu lauku un zivsaimniecības attīstībai.

3. Pasākuma mērķis ir veicināt meža ieaudzēšanu lauksaimniecībā neizmantojamā zemē, palielinot zemes efektīvāku izmantošanu, saglabājot bioloģisko daudzveidību un izmantojot lauku ainavas rekreācijas un estētiskās īpašības.

4. Pasākuma īstenošanas vieta ir Latvijas lauku teritorija.

5. Atbalsta pretendents (turpmāk – pretendents) ir:

5.1. fiziskā persona – zemes īpašnieks;

5.2. juridiskā persona, kuras pamatkapitālā privātā kapitāla daļas ir ne mazāk kā 50 procentu un kura ir zemes īpašnieks;

5.3. pašvaldība – zemes īpašnieks;

5.4. pašvaldības kapitālsabiedrība, kas apsaimnieko pašvaldības īpašumā esošo zemi.

6. Pasākuma ietvaros atbalsta šādas aktivitātes:

6.1. mežaudzes ieaudzēšana lauksaimniecībā neizmantojamā zemē;

6.2. dabiski ieaugušo mežaudžu kopšana un papildināšana lauk­saimniecībā neizmantojamā zemē.

7. Lauksaimniecībā neizmantojamā zeme šo noteikumu izpratnē ir lauksaimniecības zeme, kas netiek izmantota lauksaimnieciskajā ražošanā, kā arī krūmāji un cita zeme (izņemot meža zemi).

8. Krūmāji ir zeme, kas valsts zemes kadastrā ieskaitīta krūmāju kategorijā un zemes īpašnieka zemes robežu plāna eksplikācijas daļā ir ierakstīta ailē “Krūmāji”.

9. Atbalsta veids un apmērs šo noteikumu 6.punktā minēto aktivitāšu īstenošanai ir noteikts šo noteikumu 1.pielikumā.

10. Atbalstu ieaudzētās mežaudzes kopšanai var saņemt ne ilgāk kā piecus gadus, ieskaitot mežaudzes ieaudzēšanas gadu.

11. Pretendents var paredzēt šo noteikumu 6.punktā minētās aktivitātes īstenot vienā projektā.

12. Viens pretendents vienā gadā var pretendēt uz atbalstu ne vairāk kā 50 hektāru platībā.

13. Pretendents, ierodoties personīgi, nosūtot pa pastu vai elektroniski (noformējot atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu), Lauku atbalsta dienestā iesniedz:

13.1. projekta iesniegumu (2.pielikums);

13.2. meža apsaimniekošanas plānu (turpmāk – plāns), kurš saskaņots ar Valsts meža dienestu ne agrāk kā gadu pirms projekta iesnieguma iesniegšanas Lauku atbalsta dienestā;

13.3. ja pretendents ir meža īpašnieku biedrības biedrs, – meža īpašnieku biedrības rakstisku izziņu, kas izsniegta ne agrāk kā mēnesi pirms projekta iesnieguma iesniegšanas un kas apliecina, ka pretendents ir biedrību un nodibinājumu reģistrā reģistrētas meža īpašnieku biedrības biedrs;

13.4. ja pretendents ir pašvaldības kapitālsabiedrība, – pašvaldības kapitālsabiedrības valdes lēmumu par piedalīšanos projektā un informāciju par visām saistībām, kas attiecas uz projekta īstenošanu, kopējām izmaksām un finansēšanas avotiem;

13.5. ja pretendents ir pašvaldība, – pašvaldības domes lēmumu par piedalīšanos projektā un informāciju par visām saistībām, kas attiecas uz projekta īstenošanu, kopējām izmaksām un finansēšanas avotiem;

13.6. atbalsta pretendenta deklarāciju saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu lauku un zivsaimniecības attīstībai.

14. Šo noteikumu 13.punktā minētos dokumentus pretendents iesniedz:

14.1. juridiskā persona – tajā Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauk­saimniecības pārvaldē, kuras teritorijā šī persona ir reģistrēta;

14.2. fiziskā persona – tajā Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauk­saimniecības pārvaldē, kuras teritorijā paredzēts īstenot projektu vai tā daļu.

15. Valsts zemes dienests pēc Lauku atbalsta dienesta pieprasījuma 15 darbdienu laikā sagatavo informāciju par zemes vienības kvalitatīvo novērtējumu ballēs, ja tiek piemērota šo noteikumu 20.punktā minētā procedūra.

16. Plānu izstrādā, saskaņo vai groza saskaņā ar normatīvajiem aktiem par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas, administrēšanas un uzraudzības kārtību pasākuma “Meža ekonomiskās vērtības uzlabošana” īstenošanai un tajā ietver informāciju par šo noteikumu 6.punktā minēto aktivitāšu īstenošanu.

17. Pretendents plānā ietver informāciju par ieaudzējamās mežaudzes sugu sastāvu, augsnes sagatavošanas paņēmienu, kā arī ieaudzētās mežaudzes kopšanas reižu skaitu un izpildes gadu.

18. Lauku atbalsta dienests līdz šo noteikumu 19.punktā minētā finansējuma apjoma sasniegšanai vērtē un apstiprina iesniegtos projektu iesniegumus, nepiemērojot šo noteikumu 20.punktā minēto procedūru. Lauku atbalsta dienests nodrošina publiski pieejamu informāciju par konkrētajā kārtā pieejamā finansējuma atlikumu.

19. Ja projektu īstenošanai apstiprinātais finansējums sasniedz 80 procentu no konkrētajā kārtā pieejamā finansējuma, Lauku atbalsta dienests publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” informāciju par kārtas noslēgumu ne mazāk kā pēc 30 kalendāra dienām un turpina pieņemt projektu iesniegumus, tos apkopojot un vērtējot atbilstoši šo noteikumu 20.punktā minētajai procedūrai.

20. Lauku atbalsta dienests projekta iesniegumus sarindo dilstošā secībā atbilstoši projektu vērtējumā iegūto punktu skaitam saskaņā ar projektu atlases kritērijiem (3.pielikums).

21. Ja pretendents atbalstam piesaka vairākus zemesgabalus ar atšķirīgām kvalitātes grupām atbilstošu zemes kvalitatīvo novērtējumu, tad projekta atlases ceturtā kritērija punktu skaita noteikšanai aprēķina vidējo svērto zemes kvalitātes novērtējumu (Vvid), izmantojot šādu formulu:

V_x – x zemesgabala kvalitatīvais novērtējums ballēs;

L_x – x zemesgabala platība hektāros, kurā paredzēts ieaudzēt mežaudzi.

22. Zemes lietošanas kategoriju “pārējās zemes” saskaņā ar normatīvajiem aktiem par zemes lietošanas veidu klasifikācijas kārtību un to noteikšanas kritērijiem pielīdzina šo noteikumu 3.pielikuma 4.punkta I kvalitātes grupai.

23. Ja vērtējumā iegūts vienāds punktu skaits, priekšroka saņemt publisko finansējumu ir pretendentam, kas plāno projektu īstenot pašvaldības teritorijā ar mazāku teritorijas attīstības indeksu atbilstoši normatīvajiem aktiem par teritorijas attīstības indeksu.

24. Ja pretendents atbalstam piesaka zemes platības, kas atrodas vairāku pašvaldību teritorijās, ņem vērā tās pašvaldības teritorijas attīstības indeksu, kurā atrodas lielākā šo noteikumu 6.punktā minēto aktivitāšu īstenošanai paredzētā zemes platība.

25. Īstenojot šo noteikumu 6.1.apakš­punktā minēto aktivitāti, atbalstu piešķir par platību, kurā ieaudzējamo koku sugu dabiski ieaugušo koku skaits ir mazāks par koku skaitu, kas atbilst kritiskajam šķērs­laukumam saskaņā ar normatīvajiem aktiem par koku ciršanu meža zemēs.

26. Īstenojot šo noteikumu 6.1.apakšpunktā minēto aktivitāti lauksaimnie­cības zemēs un krūmāju zemēs, atbalstu saņem par mežaudzes ieaudzēšanu un ieaudzētās mež­audzes kopšanu. Zemēs, kas nav lauksaimniecības zemes un krūmāju zemes, atbalstu saņem tikai par mežaudzes ierīkošanu (ieaudzēšanu un kopšanu ieaudzēšanas gadā).

27. Īstenojot šo noteikumu 6.2.apakš­punktā minēto aktivitāti, atbalstu piešķir par papildināšanu un kopšanu, ja ieaudzējamo koku sugu dabiski ieaugušo un stādīto koku skaits mežaudzē lielāks par koku skaitu, kas atbilst kritiskajam šķērslaukumam, bet mazāks par minimālo.

28. Atbalstu par šo noteikumu 6.punktā minētās aktivitātes īstenošanu NATURA 2000 teritorijās un citās īpaši aizsargājamās dabas teritorijās piešķir, ņemot vērā nosacījumus, kas noteikti normatīvajos aktos par īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējo vai individuālo aizsardzību un izmantošanu.

29. Atbalstu meža ieaudzēšanai nepiešķir:

29.1. par Ziemassvētkiem paredzētu koku stādījumiem saskaņā ar Padomes 2005.gada 20.septembra Regulas (EK) Nr. 1698/2005 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai 45.panta 2.punktu;

29.2. par plantāciju meža ieaudzēšanu, kura audzēšanas cikls ir īsāks par 15 gadiem.

30. Ja, īstenojot šo noteikumu 6.1.apakš­punktā minēto aktivitāti, mežaudzi ieaudzē platībā, kas ir lielāka par trim hektāriem, vienas sugas koku īpatsvars nepārsniedz 75 procentus no kopējā ieaudzēto koku skaita. Šo nosacījumu nepiemēro, ja saskaņā ar normatīvajiem aktiem par meža atjaunošanu attiecīgajā augšanas apstākļu tipā pieļaujama viena koku suga.

31. Ja mežaudzi ieaudzē ūdensteces vai ūdenstilpes aizsargjoslā, 25 metru platumā gar ūdensteces krastu:

31.1. skujkoku sugu īpatsvars no kopējā ieaudzēto koku skaita nepārsniedz 75 procentus;

31.2. augsnes sagatavošanu neveic mehanizēti.

32. Mežaudzes ieaudzēšanai izmanto piemērotas izcelsmes stādāmo materiālu, kas atbilst normatīvajos aktos par meža reproduktīvo materiālu noteiktajām prasībām.

33. Mežaudzi uzskata par ieaudzētu, ja:

33.1. tā atbilst normatīvajos aktos par meža ieaudzēšanu noteiktajiem kritērijiem;

33.2. ieaugušie koki ir kopti;

33.3. ieaudzētajā plantāciju mežā koku skaits nav mazāks par:

33.3.1. 2000 kokiem uz hektāru, ja valdošā koku suga ir priede;

33.3.2. 1000 kokiem uz hektāru, ja tiek ieaudzēta hibrīdapse;

33.3.3. 1500 kokiem uz hektāru, ja tiek audzētas citas koku sugas.

34. Ja mežaudzē ieaudzē hibrīdapsi, minimālais koku skaits uz hektāru ir 1000 koku.

35. Mežaudzi uzskata par koptu, ja vismaz 50 centimetru rādiusā ap koptajiem kokiem zālaugu un konkurējošo koku augstums nepārsniedz trīs ceturtdaļas no to augstuma.

36. Ja ieaudzēto mežaudzi kopj atkārtoti, koku skaits nav mazāks par šo noteikumu 33.3.apakšpunktā minēto skaitu.

37. Kārtējā gadā ieaudzēto un kopto mežaudžu pārbaudi dabā veic Valsts meža dienests mēneša laikā pēc tam, kad atbalsta saņēmējs par mežaudzes ieaudzēšanu vai kopšanu ir iesniedzis pārskatu atbilstoši normatīvajiem aktiem par meža inventarizāciju un Meža valsts reģistra informācijas apriti.

38. Vienlaikus ar šo noteikumu 37.punktā minēto pārskatu par mežaudzes ieraudzēšanu atbalsta saņēmējs iesniedz skici (projekta īstenošanas platību ārējo robežu grafisku attēlu ar piesaisti stigai, trasei, robežzīmei, grāvim, izcirtuma malai) mērogā 1 : 5000, 1 : 10 000 vai 1 : 2000. Piesaisti nenorāda, ja vismaz vienai no platību ārējām robežām (virsotnēm) ir norādītas koordinātas LKS-92 koordinātu sistēmā. Skici var sagatavot un iesniegt arī elektroniska dokumenta formā.

39. Veicot pārbaudi dabā, Valsts meža dienesta amatpersona konstatē, vai situācija dabā atbilst plānam, un pieņem lēmumu, vai mežaudze atbilst šo noteikumu V nodaļā ietvertajiem mežaudzes ieaudzēšanas nosacījumiem.

40. Ja mežaudze atzīta par ieaudzētu vai koptu, Valsts meža dienests mēneša laikā pēc lēmuma pieņemšanas par atbilstību atbalsta saņemšanas nosacījumiem iesniedz Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē pārbaudes pārskatu, kurā ietver pieņemto lēmumu.

41. 60 darbdienu laikā pēc šo noteikumu 40.punktā minētā pārbaudes pārskata saņemšanas Lauku atbalsta dienests izmaksā atbalsta saņēmējam atbalstu par veiktajām aktivitātēm.

42. Piecus gadus pēc plānā norādītā projekta īstenošanas beigu termiņa Valsts meža dienestam ir tiesības veikt ieaudzētās mežaudzes pārbaudi dabā.

43. Ja, veicot ieaudzētās mežaudzes pārbaudi projekta īstenošanas laikā vai piecu gadu laikā pēc projekta īstenošanas, tiek konstatēts, ka ieaudzētās mežaudzes koku skaits ir mazāks par koku skaitu atbilstoši kritiskajam šķērslaukumam, atbalsta saņēmēja pienākums ir gada laikā pēc Valsts meža dienesta lēmuma pieņemšanas papildināt koku skaitu vismaz līdz minimālajam skaitam vai atmaksāt saņemto atbalstu.

44. Šo noteikumu 43.punktā minētajā gadījumā Valsts meža dienests mēneša laikā pēc lēmuma pieņemšanas informē Lauku atbalsta dienestu un atbalsta saņēmēju par pārbaudes rezultātiem.

45. Atbalsta saņēmējs 10 darbdienu laikā pēc šo noteikumu 43.punktā minētās informācijas saņemšanas paziņo Valsts meža dienestam un Lauku atbalsta dienestam par lēmumu papildināt attiecīgo mežaudzi vai atmaksāt saņemto atbalstu.

46. Atbalstu neizmaksā un saistības pārtrauc, ja atbalsta saņēmējs nav pilnībā ievērojis nosacījumus un izpildījis plānā minētās saistības noteiktajā laikā un apjomā vai ja šajos noteikumos minētajās pārbaudēs vai Lauku atbalsta dienestā iesniegtajos dokumentos konstatēta neatbilstība projekta mērķiem un sasniedzamajiem rādītājiem vai konstatēti pārkāpumi saistībā ar projekta īstenošanu.

47. Atbalsta saņēmējs atmaksā saņemto atbalstu un nokavējuma naudu, ja viņš šo noteikumu 45.punktā minētajā termiņā nav iesniedzis pieprasīto informāciju. Atbalsta saņēmējs maksā nokavējuma naudu 0,1 procentu dienā no nepamatoti saņemtā un noteiktajā termiņā neatmaksātā publiskā finansējuma.

48. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2008.gada 13.oktobra noteikumus Nr.849 “Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas, administrēšanas un uzraudzības kārtība valsts un Eiropas Savienības atbalsta pasākuma “Lauksaimniecībā neizmantojamās zemes pirmreizējā apmežošana” īstenošanai” (Latvijas Vēstnesis, 2008, 163.nr.).