1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā procesa virzītājs ar lēmumu uz laiku, ne ilgāku par trim mēnešiem, uzdod pašvaldībai pēc īpašuma atrašanās vietas nodrošināt bez uzraudzības palikuša īpašuma (turpmāk – īpašums) aizsardzību, ja īpašums palicis bez uzraudzības sakarā ar personai piemērotu ar brīvības atņemšanu saistītu procesuālo piespiedu līdzekli, kā arī šā īpašuma aizsardzības kārtību.

2. Īpašuma aizsardzību nodrošina, pamatojoties uz personas iesniegumu un procesa virzītāja lēmumu.

3. Pēc personas lūguma procesa virzītājs personai izsniedz bez uzraudzības palikušā īpašuma aizsardzības iesnieguma (turpmāk – iesniegums) veidlapu (1.pielikums). Iesniegumā persona norāda pēc iespējas detalizētāku informāciju par īpašumu, kas ļautu bez šķēršļiem to aizsargāt, tajā skaitā arī atslēgu un citu priekšmetu atrašanās vietu. Aizpildīto iesniegumu iesniedz procesa virzītājam.

4. Procesa virzītājs, kurš vada kriminālprocesu, informē attiecīgo pašvaldību, ja īpašuma aizsardzības laikā mainās procesa virzītājs.

5. Procesa virzītājs nekavējoties, bet ne vēlāk kā triju darbdienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas lemj par īpašuma aizsardzības nodrošināšanu un:

5.1. rakstiski vai steidzamos gadījumos, papildus izmantojot arī citus sakaru līdzekļus, paziņo par lēmumu pašvaldībai, kuras teritorijā atrodas īpašums;

5.2. nodod pašvaldībai personas iesnieguma kopiju, atslēgas un citus priekšmetus vai norāda to atrašanās vietu.

6. Pašvaldības pilnvarots pārstāvis nekavējoties, bet ne vēlāk kā triju darbdienu laikā pēc lēmuma saņemšanas veic īpašuma apskati, sastāda personas īpašuma apskates aktu (2.pielikums) un nekavējoties organizē īpašuma aizsardzību. Īpašuma apskatē obligāti piedalās pašvaldības pilnvarots pārstāvis un procesa virzītājs vai cita persona viņa uzdevumā.

7. Ja šo noteikumu 6.punktā minētās darbības nav iespējams veikt, jo par īpašumu norādīta nepilnīga informācija, pašvaldība var lūgt procesa virzītājam iegūt no personas papildu informāciju par īpašumu.

8. Īpašuma aizsardzību pašvaldība īsteno:

8.1. pieņemot īpašumu uzraudzībā;

8.2. slēdzot līgumu ar citu fizisku vai juridisku personu par īpašuma nodošanu uzraudzībā.

9. Lai nodrošinātu īpašuma saglabāšanu, pašvaldība, organizējot īpašuma aizsardzību, izvēlas piemērotāko un finansiāli izdevīgāko īpašuma aizsardzības veidu un pieņem attiecīgu lēmumu. Lēmuma kopiju nosūta personai un procesa virzītājam pievienošanai krimināllietas materiāliem.

10. Lēmums, kuru pašvaldība pieņēmusi saskaņā ar šo noteikumu 9.punktu, nav pārsūdzams.

11. Persona var vienoties ar pašvaldību par papildu pienākumiem īpašuma aizsardzības laikā, noslēdzot par to atsevišķu vienošanos.

12. Īpašuma aizsardzību izbeidz, ja:

12.1. personai atcelts ar brīvības atņemšanu saistītais procesuālais drošības līdzeklis vai grozīts uz tādu, kas nav saistīts ar brīvības atņemšanu;

12.2. persona ir rakstiski atteikusies no īpašuma aizsardzības vai vienojusies par īpašuma aizsardzību ar citu personu;

12.3. beidzies īpašuma aizsardzības termiņš;

12.4. stājies spēkā notiesājošs spriedums vai prokurora priekšraksts par sodu;

12.5. persona zaudējusi īpašuma tiesības;

12.6. persona ir mirusi.

13. Ja iestājušies šo noteikumu 12.2. vai 12.5.apakšpunktā minētie apstākļi, persona par to nekavējoties paziņo procesa virzītājam, procesa virzītājs triju darbdienu laikā informē pašvaldību.

14. Procesa virzītājs nekavējoties, bet ne vēlāk kā triju darbdienu laikā informē pašvaldību par šo noteikumu 12.1., 12.4. un 12.6.apakšpunktā minēto apstākļu iestāšanos.

15. Ja personai atcelts ar brīvības atņemšanu saistīts procesuālais drošības līdzeklis vai grozīts uz tādu, kas nav saistīts ar brīvības atņemšanu, vai stājies spēkā prokurora priekšraksts par sodu, persona nekavējoties, bet ne vēlāk kā piecu dienu laikā personīgi vai ar pilnvarota pārstāvja starpniecību pārņem īpašumu tā atrašanās vietā. Par īpašuma nodošanu pašvaldības pilnvarots pārstāvis sastāda īpašuma pieņemšanas un nodošanas aktu (3.pielikums). Ja īpašums bija nodots uzraudzībā, pieaicina arī personu, kura nodrošinājusi īpašuma uzraudzību, vai tās pilnvarotu pārstāvi. Akta vienu eksemplāru izsniedz personai vai tās pilnvarotam pārstāvim, otru – personai, kas nodrošinājusi īpašuma uzraudzību, vai tās pilnvarotam pārstāvim, bet trešo nosūta procesa virzītājam pievienošanai krimināllietas materiāliem.

16. Ja persona atteikusies no īpašuma aizsardzības vai vienojusies par īpašuma aizsardzību ar citu personu, vai persona zaudējusi īpašuma tiesības, pašvaldības pilnvarots pārstāvis ne vēlāk kā 10 dienu laikā sastāda īpašuma pieņemšanas un nodošanas aktu (3.pielikums), piedaloties personai, kas turpmāk nodrošinās īpašuma aizsardzību, vai jaunajam īpašniekam. Ja īpašums bija nodots uzraudzībā, pieaicina arī personu, kura nodrošinājusi īpašuma uzraudzību, vai tās pilnvarotu pārstāvi. Akta vienu eksemplāru izsniedz personai, kas nodrošinājusi īpašuma uzraudzību, vai tās pilnvarotam pārstāvim, bet otru nosūta procesa virzītājam pievienošanai krimināllietas materiāliem.

17. Ja beidzies īpašuma aizsardzības termiņš vai stājies spēkā notiesājošs spriedums, pašvaldības pilnvarots pārstāvis nekavējoties, bet ne vēlāk kā triju darbdienu laikā sastāda īpašuma pieņemšanas un nodošanas aktu (3.pielikums), piedaloties pašvaldības pilnvarotam pārstāvim un procesa virzītājam vai citai personai viņa uzdevumā. Ja īpašums bija nodots uzraudzībā, pieaicina arī personu, kura nodrošinājusi īpašuma uzraudzību, vai tās pilnvarotu pārstāvi. Akta vienu eksemplāru izsniedz personai, kas nodrošinājusi īpašuma uzraudzību, vai tās pilnvarotam pārstāvim, bet otru nosūta procesa virzītājam pievienošanai krimināllietas materiāliem.

18. Ja persona ir mirusi, turpmāko rīcību ar īpašumu regulē Civillikums.

19. Pašvaldība 10 darbdienu laikā pēc īpašuma aizsardzības izbeigšanas iesniedz procesa virzītājam norēķinu un to pamatojošu dokumentu apliecinātas kopijas. Procesa virzītājs norēķinu par īpašuma aizsardzību un tam pievienotos dokumentus pievieno krimināllietas materiāliem.

20. Izdevumus, kas saistīti ar īpašuma aizsardzību, sedz no pašvaldības budžeta. Izbeidzoties īpašuma aizsardzībai, izdevumus, kas tika izlietoti īpašuma aizsardzībai, pašvaldībai atmaksā no valsts budžetā speciāli šim mērķim paredzētajiem līdzekļiem, bet, ja par personu netiek pieņemts reabilitējošs nolēmums, tos atlīdzina Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā.