Ministru kabineta noteikumi Nr. 209

Rīgā 1999.gada 8.jūnijā (prot. Nr. 30, 6.§)

Mežaudzes novērtēšanas kārtība

Izdoti saskaņā ar likuma "Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos"
9.panta trešo daļu un 10.panta pirmās daļas 3. un 4.punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Šie noteikumi nosaka kārtību, kādā novērtējamas mežaudzes zemes lietojumos, ja nepieciešama to izpirkšana zemes reformas gaitā.

2. Meža novērtējums sastāv no:

2.1. mežaudzes novērtējuma;

2.2. meža zemes kvalitātes novērtējuma, kura aprēķināšanas kārtība noteikta Ministru kabineta noteikumos par lauku apvidu zemes kadastrālo vērtēšanu.

3. Mežaudzi par samaksu novērtē Valsts mežierīcības institūts pēc institūtā izstrādātās automatizētās vērtēšanas programmas. Samaksas apmēru par mežaudzes novērtēšanu apstiprina zemkopības ministrs.

4. Mežaudzi novērtē:

4.1. izmantojot datu bāzes "Meža fonds" aktualizētos rādītājus, ja mežierīcība veikta pēdējo piecu gadu laikā un mežā nav veikta saimnieciskā darbība;

4.2. reizē ar meža inventarizāciju.

5. Datu bāze "Meža fonds" ir vienota informācijas sistēma par visām meža fonda zemēm, kas piešķirtas lietošanā vai nodotas īpašumā. Datu bāzē esošā informācija par meža fonda zemēm un mežaudzēm iegūta, veicot pamatierīcību un starpmeta ierīcību. Ieraksta vienība ir taksācijas nogabals.

6. Mežaudzes novērtēšanu zemes īpašnieks vai lietotājs var pasūtīt, iesniedzot iesniegumu attiecīgajā Valsts zemes dienesta rajona nodaļā, vietējā mežniecībā vai Valsts mežierīcības institūtā, ja:

6.1. ir izgatavots zemesgabala robežu vai zemesgabala situācijas plāns;

6.2. zemesgabala robežu vai zemesgabala situācijas plāns reģistrēts nekustamā īpašuma valsts kadastra reģistrā.

II. Novērtēšanas darbu organizācija

7. Ja zemes īpašnieks vai lietotājs pieprasa, lai mežaudze tiktu novērtēta, izmantojot datu bāzes "Meža fonds" aktualizētos rādītājus, attiecīgā Valsts zemes dienesta rajona nodaļa iesniegumu nosūta Valsts mežierīcības institūtam, kur:

7.1. izmantojot datu bāzes "Meža fonds" aktualizētos rādītājus, uz zemes robežu plāna no pagasta mežu plāna pārnes iepriekšējās ierīcības nogabala numuru un platību;

7.2. noteiktā kārtībā sastāda mežaudzes vērtības sarakstu.

8. Ja, pārnesot iepriekšējās ierīcības noteiktos nogabalus zemes lietojuma plānā, parādās iepriekš neierīkotas platības, kuru nesaiste ir lielāka par 0,25· ÷ plat. (plat. - meža zemes gabala platība), mežaudzi novērtē, izdarot meža inventarizāciju, un par to rakstiski informē attiecīgo Valsts zemes dienesta rajona nodaļu.

9. Meža inventarizāciju zemes īpašnieks vai lietotājs var pieprasīt, ja ir platību atšķirības, kādas noteiktas šo noteikumu 8.punktā.

10. Ja zemes īpašnieks vai lietotājs attiecīgajā Valsts zemes dienesta nodaļā pieprasa, lai mežaudze tiktu novērtēta reizē ar meža inventarizāciju, nodaļa iesniegumu iesniedz vietējā mežniecībā, kura to nodod zvērinātam meža taksatoram. Meža taksators saskaņā ar norādījumiem meža taksācijā veic meža inventarizāciju.

11. Valsts mežierīcības institūts, ņemot vērā zvērināta meža taksatora iesniegtos datus, nosaka mežaudzes vērtību, kā arī sastāda mežaudzes vērtības sarakstu.

III. Mežaudzes novērtēšana

12. Mežaudzi novērtē pa mežierīcībā izdalītiem nogabaliem, tos apkopojot pa starpgabaliem, un pa saimniecību kopā, izmantojot šādus taksācijas rādītājus:

12.1. meža kategorija;

12.2. meža augšanas apstākļu tips;

12.3. audzes sastāvs;

12.4. audzi veidojošo sugu vidējais augstums un caurmērs;

12.5. audzes biezība vai šķērslaukums.

13. Mežaudzes novērtējumā aprēķina katru mežaudzi veidojošo koku skaitu (izņemot kokus, kuri audzes sastāvā ietverti ar "+" zīmi vai kā atsevišķi koki) un saskaņā ar šo noteikumu pielikumu nosaka lietkokus un malkas kokus. Lietkoku un malkas koku vērtību aprēķina pēc kailcirtes izcenojuma saskaņā ar Ministru kabineta apstiprināto cenrādi koku izsniegšanai uz celma.

14. Novērtējot mežaudzi, aprēķina pilnu mežaudzes vērtību un izpērkamās mežaudzes vērtību.

15. Izpērkamās mežaudzes vērtībā netiek ietverti:

15.1. mežaudzes otrais stāvs;

15.2. ar kokiem apaugušas platības, kuras ir mazākas par 0,5 ha;

15.3. meža platības, kuras ieskaitītas aizsargājamos mežos;

15.4. mežaudze, kuras valdošās sugas vidējais caurmērs ir 12 cm un mazāks;

15.5. kailcirtes, t.sk. transformējamās platības, kurās izsniegta koku ciršanas biļete.

16. Izpērkamās mežaudzes vērtība samazināma, piemērojot koeficientu 0,5, šādās teritorijās:

16.1. īpaši aizsargājamos meža iecirkņos, kur meža izmantošana ir ierobežota;

16.2. mežaudzēs, kuru valdošās sugas vidējais caurmērs ir 12,1-15,0 cm.

IV. Mežaudzes novērtējuma apstiprināšana un strīdu izskatīšanas kārtība

17. Mežaudzes vērtības sarakstu apstiprina vērtēšanas institūcijas atbildīgā amatpersona.

18. Mežaudzes vērtības saraksts tiek pievienots zemes kadastrālajam novērtējumam, ar kuru zemes īpašnieku vai lietotāju iepazīstina attiecīgās Valsts zemes dienesta nodaļas speciālists, kurš veic zemes kadastrālās vērtēšanas darbus.

19. Ja zemes īpašnieks vai lietotājs nepiekrīt mežaudzes novērtējumam, vērtēšanu saskaņā ar šiem noteikumiem veic atkārtoti reizē ar meža inventarizāciju.

20. Strīdus starp zemes īpašnieku vai lietotāju un Valsts zemes dienesta rajona nodaļu vai Valsts mežierīcības institūtu par mežaudzes novērtējumu izskata Valsts meža dienests.

21. Lēmumi normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir pārsūdzami tiesā. 

Ministru prezidents V.Krištopans 

Zemkopības ministrs P.Salkazanovs

 

Pielikums
Ministru kabineta
1999.gada 8.jūnija noteikumiem Nr.209

Lietkoku novērtējums pa meža augšanas apstākļu tipiem

Nr. p.k.	Koku suga	Meža augšanas apstākļu tipi (AAT)	Lietkoku novērtējums %
1.	Priede, lapegle	Visi AAT	90
2.	Egle un citi skuju koki	Visi AAT	90
3.	Bērzs, melnalksnis	Ln, Dm, Vr, Gr, Vrs, Dms,
		Grs, Lk, Ap, Ks, Kp	65
		As, Km	60
		Mr, Mrs, Db, Am, Kv	45
		Sl, Gs, Pv, Nd, Av	30
4.	Apse, liepa, papele	Visi AAT	20
5.	Baltalksnis, blīgzna, vītols, pārējie mīkstie lapu koki	Visi AAT	0
6.	Cietie lapu koki	Visi AAT	40

Piezīme. Pielikumā lietotie saīsinājumi:

1. AAT - augšanas apstākļu tipi

2. Am - mētru ārenis

3. Ap - platlapju ārenis

4. As - šaurlapu ārenis

5. Av - viršu ārenis

6. Db - dumbrājs

7. Dm - damaksnis

8. Dms - slapjais damaksnis

9. Gr - gārša

10. Grs - slapjā gārša

11. Gs - grīnis

12. Km - mētru kūdrenis

13. Kp - platlapju kūdrenis

14. Ks - šaurlapu kūdrenis

15. Kv - viršu kūdrenis

16. Lk - liekņa

17. Ln - lāns

18. Mr - mētrājs

19. Mrs - slapjais mētrājs

20. Nd - niedrājs

21. Pv - purvājs

22. Sl - sils

23. Vr - vēris

24. Vrs - slapjais vēris

Zemkopības ministrs P.Salkazanovs