Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Ministru kabineta rīkojums Nr.629

Rīgā 2009.gada 16.septembrī (prot. Nr.57 43.§)
Par koncepciju “Profesionālās izglītības pievilcības paaugstināšana un sociālo partneru līdzdalība profesionālās izglītības kvalitātes nodrošināšanā”

1. Atbalstīt šādus koncepcijā “Profesionālās izglītības pievilcības paaugstinā­šana un sociālo partneru līdzdalība profesionālās izglītības kvalitātes nodrošināša­nā” (turpmāk – koncepcija) ietvertos risinājumus un to variantus:

1.1. 4.1.1.risinājumu;

1.2. 4.1.2.risinājumu;

1.3. 4.1.3.risinājumu;

1.4. 4.1.4.risinājuma 2.variantu;

1.5. 4.2.risinājuma 2.variantu;

1.6. 4.3.1.risinājuma 2.variantu;

1.7. 4.3.2.risinājuma 1.variantu;

1.8. 4.4.risinājuma 1.variantu.

2. Noteikt Izglītības un zinātnes ministriju par atbildīgo institūciju koncep­cijas īstenošanā.

3. (Svītrots ar MK 14.06.2017. rīkojumu Nr. 314)

4. Koncepcijas īstenošanu 2009.gadā un turpmākajos gados nodrošināt Izglītības un zinātnes ministrijai piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.

Ministru prezidents V.Dombrovskis

Izglītības un zinātnes ministre T.Koķe
(Ministru kabineta
2009.gada 16.septembra rīkojums Nr.629)
Koncepcijas
“Profesionālās izglītības pievilcības paaugstināšana un sociālo partneru līdzdalība profesionālās izglītības kvalitātes nodrošināšanā” kopsavilkums

I. Risināmā jautājuma būtība

Izglītots un radošs cilvēks ir viena no galvenajām prioritātēm Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2007.–2013.gadam (apstiprināts ar Ministru kabineta 2006.gada 4.jūlija noteikumiem Nr.564 “Noteikumi par Latvijas Nacionālo attīstības plānu 2007.–2013.gadam”) stratēģiskā mērķa – izglītība un zināšanas tautsaimniecības izaugsmei un tehnoloģiskai izcilībai – sasniegšanai. Valsts uzdevums ir nodrošināt ikvienam cilvēkam vispārējās izglītības, kā arī kvalitatīvas augstākās un profesionālās izglītības iespējas.

Deklarācijā par Valda Dombrovska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību (turpmāk – deklarācija) Izglītības un zinātnes ministrijai (turpmāk – ministrija) ir noteikti uzdevumi profesionālās izglītības attīstībai. Deklarācijas 10.5.apakšpunktā ministrijai ir noteikts modernizēt un pielāgot izglītības saturu visās izglītības pakāpēs atbilstoši skolēnu spējām, vajadzībām un interesēm, deklarācijas 10.6.apakšpunktā – sadarbībā ar nozaru deleģētiem pārstāvjiem pārskatīt sākotnējās profesionālās izglītības saturu un atbilstību darba tirgus prasībām un deklarācijas 10.7.apakšpunktā ir noteikts ieviest neformālā veidā iegūto profesionālo zināšanu, prasmju un kompetenču atzīšanu.

Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programmas ieviešanas rīcības plāna (apstiprināts ar Ministru kabineta 2009.gada 19.februāra rīkojumu Nr.123) 33.3.3.apakšpunktā ministrijai ir uzdots izstrādāt profesionālās izglītības pievilcības paaugstināšanas un sociālo partneru līdzdalības profesionālās izglītības kvalitātes nodrošināšanā koncepciju, kura kalpos par pamatu Profesionālās izglītības likumprojekta izstrādāšanai. Tādējādi kā galvenie problēmjautājumi profesionālās izglītības sistēmā ir identificēti profesionālās izglītības prestižs un atbilstība darba tirgus prasībām.

Koncepcijas “Profesionālās izglītības pievilcības paaugstināšana un sociālo partneru līdzdalība profesionālās izglītības kvalitātes nodrošināšanā” (turpmāk – koncepcija) izstrādes mērķis ir noteikt risinājumus pamata problēmjautājumiem profesionālās izglītības politikas īstenošanā un panākt valsts un sociālo partneru vienošanos par attiecīgā problēmjautājuma risinājuma variantu pirms Profesionālās izglītības likumprojekta izstrādes. Koncepcijas sadaļās ir norādīts, kādu regulējumu paredzēts iekļaut Profesionālās izglītības likumprojektā.

Koncepcijā ir izvērtēta situācija attiecībā uz profesionālās izglītības un profesionālās kvalifikācijas ieguves pieejamību, izglītības programmu izstrādes kārtību, prasībām vidējās izglītības ieguvei un izglītības turpināšanas iespējām augstākās izglītības pakāpē. Īpaša vērība ir pievērsta profesionālās izglītības ieguves iespēju nodrošināšanai pieaugušajiem un darba devēju un profesionālo organizāciju līdzdalībai profesionālās izglītības kvalitātes nodrošināšanā.

Koncepcijā piedāvātie problēmu risinājumi attiecas uz principiāli jauniem profesionālās izglītības attīstības virzieniem, kuri radīs būtiskas izmaiņas profesionālās izglītības sistēmā un līdz šim nav bijuši atspoguļoti normatīvajos aktos.

II. Piedāvātie risinājumi un to varianti

(Šajā nodaļā lietotā numerācija atbilst koncepcijā izmantotajai risinājumu numerācijai)

4.1. Profesionālās izglītības pievilcības paaugstināšana

Koncepcija paredz risinājumus profesionālās izglītības pievilcības paplašināšanai.

4.1.1. Profesionālās izglītības veidu un programmu pilnveide

Ilgtermiņā ekonomikas konkurētspējai būtiskākās ir nevis iekārtas, bet gan zināšanas un prasmes. Tādēļ svarīgs ir izglītības process cilvēka dzīves garumā, kas balstās uz mainīgām vajadzībām iegūt zināšanas un prasmes, lai paaugstinātu vai mainītu savu kvalifikāciju atbilstoši darba tirgus prasībām. Ievērojot minēto, nepieciešams veidot kvalitatīvu un elastīgu profesionālās izglītības piedāvājumu pieaugušajiem, nošķirot to no sākotnējās profesionālās izglītības vai profesionālās ievirzes izglītības.

Profesionālās izglītības sistēmā atkarībā no uzdevumiem ir noteikts šāds profesionālās izglītības veidu iedalījums:

1) sākotnējā profesionālā izglītība;

2) profesionālās ievirzes izglītība;

3) pieaugušo profesionālā izglītība.

Risinājumam nav finansiālas ietekmes uz budžetu.

4.1.2. Nacionālās kvalifikāciju sistēmas pilnveide

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Eiropas Padomes ieteikumu par Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūras (turpmāk – ietvarstruktūra) izveidošanu mūžizglītībai Latvijas piecu līmeņu profesionālo kvalifikāciju sistēma jāpiesaista astoņu līmeņu ietvarstruktūrai, pārredzami norādot kvalifikācijas līmeņu atbilstību, īpašu vērību pievēršot pārejas perioda pasākumiem un spēkā esošās kvalifikācijas līmeņu sistēmas un ietvarstruktūras ceturtā līmeņa izglītības atšķirību izskaidrošanai.

Ietvarstruktūras līmeņi ļauj veidot nozarē kvalifikāciju struktūras, kas ietver sākotnējās profesionālās kvalifikācijas (pamatprofesiju kvalifikācijas) un speciālista profesionālās kvalifikācijas (specializāciju kvalifikācijas).

Lai noteiktu nozarei nepieciešamās pamatprofesijas, tiks veikta nozares procesu izpēte, kompetenču un prasmju analīze. Atbilstoši noteiktajām pamatprofesijām un specializācijām attiecīgi tiks noteiktas sākotnējās profesionālās kvalifikācijas un speciālista profesionālās kvalifikācijas, kā arī attiecīgie pamatprofesiju standarti un specializāciju kvalifikācijas pamatprasības.

Sākotnējās profesionālās kvalifikācijas ir saistītas ar izglītības pakāpi un ietver pirmo–ceturto ietvarstruktūras līmeni. Pirmā–trešā ietvarstruktūras līmeņa sākotnējās profesionālās kvalifikācijas var iegūt bez iepriekšējās izglītības ierobežojuma, ceturtā līmeņa – pēc vidējās izglītības ieguves.

Speciālista profesionālo kvalifikāciju ieguve nav saistīta ar izglītības pakāpi. Šīs kvalifikācijas persona var iegūt gan sākotnējās profesionālās izglītības apguves laikā, gan profesionālajā apmācībā, gan izpildot neformālās izglītības atzīšanas procedūras.

Risinājumam nav finansiālas ietekmes uz budžetu.

4.1.3. Profesionālās izglītības iestāžu diferenciācija

Lai paaugstinātu profesionālās izglītības iestāžu prestižu un piesaistītu augstas kvalifikācijas pedagogus un uzņēmumu speciālistus, izglītības iestādēm, kuras īsteno ietvarstruktūras ceturtajam līmenim atbilstošas profesionālās izglītības programmas, kurām ir izglītības kvalitātes prasībām atbilstošs mācību telpu un materiāli tehniskā aprīkojuma nodrošinājums, mūsdienu prasībām atbilstošas dienesta viesnīcas un sporta bāzes, nepieciešams paredzēt atšķirības pedagogu kvalifikācijā un atalgojumā, salīdzinot ar citām profesionālās izglītības iestādēm.

Nepieciešamā valsts budžeta finansējuma apjoms 4.1.3.risinājumam ir 1485750 latu gadā.

4.1.4. Vispārējās vidējās izglītības un profesionālās vidējās izglītības ieguves nosacījumu līdzsvarošana

Koncepcija paredz izmaiņas profesionālās vidējās izglītības struktūrā. Risinājumam nav finansiālas ietekmes uz budžetu.

1.variants

Profesionālās vidējās izglītības ieguves ilgums pēc pamatizglītības ieguves ir četri gadi. Centralizētos eksāmenus vispārizglītojošajos mācību priekšmetos atbilstoši vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmetu standartiem audzēkņi kārto pēc pirmā, otrā vai trešā kursa. Ceturtā kursa noslēgumā audzēkņi kārto valsts pārbaudījumu – profesionālās kvalifikācijas eksāmenu – un saņem profesionālo vidējo izglītību un trešā līmeņa profesionālo sākotnējo izglītību apliecinošu diplomu.

Ietvarstruktūras ceturtā līmeņa kvalifikācijas ieguvei tiek izveidota viengadīga izglītības programma (kopējais mācību ilgums – pieci gadi).

2.variants

Koncepcija paredz divpakāpju profesionālo vidējo izglītību:

1) pirmās pakāpes profesionālās vidējās izglītības ieguves ilgums ir trīs gadi pēc pamatizglītības ieguves. Trešā mācību gada noslēgumā audzēkņi kārto profesionālās kvalifikācijas eksāmenu un saņem pirmās pakāpes profesionālo vidējo izglītību un trešā līmeņa profesionālo sākotnējo izglītību apliecinošu dokumentu. Pirmās pakāpes profesionālās vidējās izglītības programmas apguve nedod tiesības turpināt izglītību augstākās izglītības programmās;

2) otrās pakāpes profesionālās vidējās izglītības ieguves ilgums ir viens–divi gadi pēc pirmās pakāpes profesionālās vidējās izglītības ieguves vai četri gadi pēc pamatizglītības ieguves. Programmas apguves noslēgumā audzēkņi kārto centralizētos eksāmenus vispārizglītojošajos mācību priekšmetos un profesionālās kvalifikācijas eksāmenu, saņemot dokumentu, kas apliecina otrās pakāpes profesionālās vidējās izglītības un ietvarstruktūras ceturtajam līmenim atbilstošas sākotnējās profesionālās kvalifikācijas ieguvi.

4.2. Sociālo partneru un profesionālo organizāciju līdzdalības nostiprināšana izglītības valsts politikas izstrādē un īstenošanā nacionālā, reģionālā un nozaru līmenī

Lai sekmētu valsts, darba devēju un darbinieku organizāciju sadarbību valsts politikas un stratēģijas izstrādes un īstenošanas jomā, kā arī paaugstinātu sociālo partneru līdzatbildību par pieņemtajiem lēmumiem un to izpildi, koncepcija paredz normatīvajos aktos noteikt Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes institucionālajā struktūrā izveidotās Izglītības un nodarbinātības trīspusējās sadarbības apakšpadomes (turpmāk – apakšpadome) kompetenci cilvēkresursu attīstības un nodarbinātības jomā.

Lai nodrošinātu profesionālās izglītības piedāvājuma atbilstību reģionālā darba tirgus pieprasījumam un sekmētu izglītības kvalitātes paaugstināšanos, kā arī valsts budžeta līdzekļu efektīvu izlietojumu, koncepcija paredz normatīvajos aktos noteikt plānošanas reģionos izveidoto un apakšpadomes koordinēto reģionālo izglītības un nodarbinātības padomju (turpmāk – izglītības un nodarbinātības padome) kompetenci.

Koncepcija paredz darba tirgu pārstāvošo organizāciju spēju stiprinā­šanu – nozaru ekspertu padomju izveidi, kas nosaka darba tirgus prasības profesionālās izglītības programmu izstrādei, koordinē komercsabiedrību sadarbību ar izglītības iestādēm profesionālās izglītības programmu īstenošanas jautājumos, arī mācību un kvalifikācijas prakšu organizēšanā, kā arī piedalās profesionālās izglītības kvalitātes nodrošināšanas pasākumos.

Finansējuma avoti: Eiropas Sociālā fonda (turpmāk – fonds) 2007.–2013.gada finanšu līdzekļi un valsts līdzfinansējums fonda projektiem. Nepieciešamā finansējuma apjoms 2010.gadā ir 542848,15 latu gadā, tai skaitā valsts līdzfinansējums – 81427,22 lati un fonda līdzekļi – 461420,93 lati, turpmākajos divos gados – 533848,15 latu gadā, tai skaitā valsts līdzfinansē­jums – 80077,22 lati un fonda līdzekļi – 453770,93 lati.

Koncepcijas projekta īstenošanai nepieciešamais papildu finansējums 4.2.risinājumam (tūkstošos latu)

Finansējuma avots

2009

2010

2011

2012

2013

1. Valsts budžeta līdzekļi:

1.1. valsts pamatbudžets

1.2. valsts līdzfinansējums Eiropas Sociālā fonda projektiem

0

0

0

81,4

0

81,4

80,1

0

80,1

80,1

0

80,1

80,1

0

80,1

2. Eiropas Sociālā fonda līdzekļi

0

461,4

453,7

453,7

453,7

Kopā

0

542,8

533,8

533,8

533,8

1.variants

1) apakšpadomes sekretariāta darbību finansē no Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sekretariātam paredzētajiem valsts budžeta līdzekļiem;

2) izglītības un nodarbinātības padomju darbību nodrošina no plānošanas reģionu administrācijām paredzētajiem valsts budžeta līdzekļiem;

3) finansiālais atbalsts nozaru ekspertu padomju izveidei un darbības nodrošināšanai tiek nodrošināts ministrijas, Latvijas Darba devēju konfederā­cijas un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības trīspusējā līguma ietvaros. Latvijas Darba devēju konfederācija slēdz atsevišķus līgumus ar profesionālajām organizācijām vai uzņēmumiem un arodbiedrībām par nozaru ekspertu padomju izveidi un konkrētu uzdevumu veikšanu.

2.variants

1) apakšpadomes un izglītības un nodarbinātības padomes sekretariātu darbību finansē no Eiropas Savienības struktūrfondu finanšu līdzekļiem;

2) finansiālais atbalsts nozaru ekspertu padomēm tiek nodrošināts Valsts izglītības satura centra un nozaru ekspertu padomju darbības koordinatoru savstarpējā līguma ietvaros par noteiktu uzdevumu veikšanu.

4.3. Valsts institūciju, sociālo partneru un profesionālo organizāciju līdzdalības un atbildības noteikšana formālajā
izglītībā

Koncepcija paredz izmaiņas formālās izglītības programmu izstrādē un profesionālās izglītības iestāžu izsniedzamajos dokumentos.

4.3.1. Profesionālās izglītības programmu izstrāde

Risinājumam nav finansiālas ietekmes uz budžetu.

1.variants

Izglītības iestāde izstrādā formālās izglītības programmu, ievērojot:

1) sākotnējā profesionālajā izglītībā – Ministru kabineta noteiktu valsts profesionālās izglītības standartu un pamatprofesijas standartu;

2) profesionālās ievirzes izglītībā – Ministru kabineta noteiktu valsts profesionālās ievirzes izglītības standartu;

3) profesionālajā apmācībā – Ministru kabineta noteiktu specializācijas standartu.

2.variants

Izglītības iestāde izstrādā formālās izglītības programmu, ievērojot:

1) sākotnējā profesionālajā izglītībā – Ministru kabineta noteiktu valsts profesionālās izglītības standartu un pamatprofesijas standartu;

2) profesionālās ievirzes izglītībā – Ministru kabineta noteiktu valsts profesionālās ievirzes izglītības standartu;

3) profesionālajā apmācībā – nozaru ekspertu padomju izstrādātas un apakšpadomes saskaņotas attiecīgajai profesijai atbilstošas speciālista kvalifikācijas pamatprasības.

Sākotnējās profesionālās izglītības programmas un profesionālās ievirzes izglītības programmas netiek licencētas, jo to saturu un sasniedzamos mācību rezultātus nosaka attiecīgie Ministru kabineta noteiktie izglītības standarti. Profesionālās apmācības programmas tiek licencētas un licencēšanu veic nozaru ekspertu padomes. Ministrija profesionālajā izglītībā, izņemot kultūras, mākslas un mūzikas jomu, un profesionālās ievirzes izglītībā sporta jomā, kā arī Kultūras ministrija – sākotnējā profesionālajā izglītībā un profesionālās ievirzes izglītībā kultūras, mākslas un mūzikas jomā sniedz izglītības iestādēm informatīvo, metodisko un citu veidu intelektuālo atbalstu.

Izglītības programmas apguves beigu posmā audzēkņi kārto profesionālās kvalifikācijas eksāmenu sākotnējās profesionālās kvalifikācijas ieguvei vai speciālista profesionālās kvalifikācijas ieguvei. Eksāmena norisi nodrošina izglītības iestāde. Eksāmens var notikt kā izglītības iestādē, tā arī citā ar izglītības un nodarbinātības padomi saskaņotā vietā. Profesionālās kvalifikācijas eksāmenu komisijas veido izglītības un nodarbinātības padome sadarbībā ar nozaru ekspertu padomēm. Atbilstoši izglītības programmas nosacījumiem audzēkņiem mācību prakses laikā uzņēmumā ir iespējams apgūt arī speciālista profesionālo kvalifikāciju līdzīgi kā profesionālās apmācības programmās.

Reizi sešos gados izglītības iestāde tiek akreditēta. Akreditācijā vērtē izglītības programmu īstenošanas kvalitāti un iestādes darbību kopumā. Akreditāciju veic Izglītības kvalitātes valsts dienests sadarbībā ar nozaru ministrijām un izglītības un nodarbinātības padomes deleģētiem pārstāvjiem. Akreditēta izglītības iestāde ir tiesīga izsniegt valsts atzītu sākotnējo profesionālo izglītību un sākotnējo profesionālo kvalifikāciju vai speciālista profesionālo kvalifikāciju apliecinošus dokumentus.

4.3.2. Profesionālās izglītības iestādēs izsniedzamie dokumenti

Risinājumam nav finansiālas ietekmes uz budžetu.

1.variants

Sākotnējo profesionālo izglītību un atbilstošo sākotnējo profesionālo kvalifikāciju apliecina profesionālās izglītības iestādes izsniegts iegūto profesionālo izglītību un sākotnējo profesionālo kvalifikāciju apliecinošs dokuments. Iegūto sākotnējo profesionālo kvalifikāciju norāda izglītības dokumentam pievienojamā pielikumā (sekmju izrakstā). Mācību laikā apgūto speciālista profesionālo kvalifikāciju apliecina izglītības iestādes izsniegtais speciālista profesionālo kvalifikāciju apliecinošais dokuments.

2.variants

Iegūto sākotnējo profesionālo izglītību apliecina profesionālās izglītības iestādes izsniegts profesionālās izglītības dokuments. Iegūto sākotnējo profesionālo kvalifikāciju vai speciālista profesionālo kvalifikāciju apliecina profesionālo organizāciju izsniegts dokuments.

4.4. Valsts institūciju, sociālo partneru un profesionālo organizāciju līdzdalības un atbildības noteikšana neformālajā izglītībā

Neformālās izglītības programmu saturs netiek reglamentēts. Neformālās izglītības programmas apguvi apliecina institūcijas, kas īsteno attiecīgo programmu, izsniegts dokuments. Ja izglītības programma paredz noteiktai speciālista kvalifikācijai atbilstošu prasību izpildi, kvalifikāciju apliecinošu dokumentu izsniedz neformālās izglītības atzīšanas institūcija, kurā persona kārto profesionālās kvalifikācijas eksāmenu.

Neformālās izglītības atzīšanas procedūra ietver šādas darbības:

1) pretendents (persona vecumā no 18 gadiem ar vismaz divu gadu darba pieredzi vai brīvprātīga darba pieredzi) neformālās izglītības atzīšanas institūcijā iesniedz paš­vērtējumu, kurā atzīmē attiecīgajai specializācijai atbilstošās profesionālās kompetences un to iegūšanas veidu, iepriekš iegūtās formālās un neformālās izglītības dokumentus, darba devēja vai citas juridiskas vai fiziskas personas (kura ir organizējusi zināšanu, prasmju un kompetenču apguvi) ieteikumus;

2) neformālās izglītības atzīšanas institūcijas eksperti izvērtē iesniegtos dokumentus un iegūto kompetenču atbilstību izvēlētajai specializācijai, ja nepieciešams, apmeklē pretendenta darba vietu un organizē profesionālās kvalifikācijas eksāmenu speciālista profesionālās kvalifikācijas ieguvei un izsniedz speciālista profesionālo kvalifikāciju apliecinošu dokumentu.

Finansējuma avots neformālās izglītības atzīšanas sistēmas sagatavošanā un darbības uzturēšanā ir fonda 2007.–2013.gada finanšu līdzekļi un valsts līdzfinansējums fonda projektiem. Nepieciešamā finansējuma apjoms ir 50194,67 lati gadā, tai skaitā valsts līdzfinansējums – 7529,20 latu un fonda līdzekļi – 42665,47 lati. Neformālās izglītības atzīšanas procedūras ir maksas pakalpojums pretendentiem un neatstāj ietekmi uz valsts un pašvaldību budžetiem.

Koncepcijas projekta īstenošanai nepieciešamais papildu finansējums 4.4.risinājumam (tūkstošos latu)

Finansējuma

avots

2009

2010

2011

2012

2013

1. Valsts budžeta līdzekļi:

1.1. valsts pamatbudžets

1.2. valsts līdzfinansējums Eiropas Sociālā fonda projektiem

0

0

0

7,5

0

7,5

7,5

0

7,5

7,5

0

7,5

7,5

0

7,5

2. Eiropas Sociālā fonda līdzekļi

0

42,7

42,7

42,7

42,7

Kopā

0

50,2

50,2

50,2

50,2

1.variants

Neformālās izglītības atzīšanas institūciju uzdevumus, kas ir maksas pakalpojumi, veic izglītības iestādes un eksaminācijas centri, kuri ir saņēmuši licenci minēto uzdevumu veikšanai.

2.variants

Neformālās izglītības atzīšanas institūciju uzdevumus veic šiem mērķiem izveidotas īpašas institūcijas.

Izglītības un zinātnes ministre T.Koķe
 
Tiesību akta pase
Nosaukums: Par koncepciju “Profesionālās izglītības pievilcības paaugstināšana un sociālo partneru līdzdalība .. Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: rīkojums Numurs: 629Pieņemts: 16.09.2009.Stājas spēkā: 16.09.2009.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 149, 18.09.2009.
Saistītie dokumenti
  • Grozījumi
  • Politikas plānošanas dokuments
197894
{"selected":{"value":"14.06.2017","content":"<font class='s-1'>14.06.2017.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"14.06.2017","iso_value":"2017\/06\/14","content":"<font class='s-1'>14.06.2017.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},{"value":"17.08.2012","iso_value":"2012\/08\/17","content":"<font class='s-1'>17.08.2012.-13.06.2017.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"11.08.2010","iso_value":"2010\/08\/11","content":"<font class='s-1'>11.08.2010.-16.08.2012.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"16.09.2009","iso_value":"2009\/09\/16","content":"<font class='s-1'>16.09.2009.-10.08.2010.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
14.06.2017
85
1
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2015 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība)