1. Noteikumi nosaka:

1.1. rezultātu un rezultatīvo rādītāju sistēmu un tās darbības kārtību;

1.2. kārtību, kādā ministrijas un citas centrālās valsts iestādes (turpmāk – iestādes) plāno, īsteno, uzrauga un uzskaita rezultātus un to rezultatīvos rādītājus (turpmāk – rezultāti), kā arī sniedz pārskatus par tiem.

2. Rezultātu un rezultatīvo rādītāju sistēmas mērķis ir atbilstoši vienotiem principiem noteikt un mērīt sabiedrībā un tautsaimniecībā panāktās pārmaiņas, kā arī materiālo un nemateriālo labumu, kuru sabiedrība un valsts gūst, izlietojot valsts budžeta līdzekļus.

4. Plānojot rezultātus, iestāde:

4.1. ievēro pēctecības principu un izmanto iepriekš plānotos rezultātus, ciktāl tas ir iespējams;

4.2. par pamatu izmanto uzdevumus un īstenošanas uzraudzības rezultātus, kas attiecīgajai politikas jomai noteikti Nacionālajā attīstības plānā un Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programmas ieviešanas rīcības plānā.

5. Attīstības plānošanas dokumentos iestāde plāno politikas jomās sasnie­dzamos rezultātus.

6. Plānojot rezultātus politikas plānošanas dokumentos iepriekš nedoku­mentētās politikas jomās, iestāde izmanto darbības stratēģijā plānotos rezultātus (ja tie ir plānoti).

7. Pirmo reizi formulējot politikas rezultātu politikas plānošanas doku­mentos un darbības stratēģijās, iestāde aizpilda rezultāta pasi. Rezultāta pases veidlapu un aizpildīšanas kārtību nosaka Ministru kabineta instrukcija par ministriju un citu centrālo valsts iestāžu rezultātu un to rezultatīvo rādītāju izstrādi un novērtēšanu.

8. Plānojot rezultātus darbības stratēģijās, iestādes izmanto politikas plānošanas dokumentos plānotos rezultātus (ja tie ir plānoti).

9. Rezultātus politikas plānošanas dokumentos atspoguļo atbilstoši prasībām, ko nosaka normatīvie akti par attīstības plānošanu un ietekmes izvērtēšanu.

10. Rezultātus darbības stratēģijā atspoguļo atbilstoši prasībām, ko nosaka norma­tīvie akti par kārtību, kādā izstrādā, aktualizē un novērtē institūcijas darbības stratēģiju.

11. Lai pamatotu vidēja termiņa budžeta pieprasījumu, iestādes katru gadu plāno un iekļauj budžeta un budžeta grozījumu pieprasījumos valsts budžeta programmu rezultātus, kurus plāno atbilstoši normatīvajiem aktiem par budžeta pieprasījumu izstrādāšanas un iesniegšanas pamatprincipiem.

12. Iestāžu plānotos valsts budžeta programmu rezultātus Finanšu ministrija iekļauj likumprojektam par valsts budžetu kārtējam gadam un tā grozījumiem pievienotajos paskaidrojumos par nākamo saimniecisko gadu (n+1), kuram tiek plānots budžets, un vidēja termiņa makro­ekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvarā par gadiem pēc nākamā saimnieciskā gada (n+2 un n+3).

13. Valsts budžeta programmu rezultātus veido darbības stratēģijā attiecī­gajām programmām plānotie darbības rezultāti, kas papildināti ar analītiskajiem rādītājiem, kuri ļauj noteikt programmas līdzekļu izlietošanas un izmaksu efektivitāti.

14. Finanšu ministrija, izvērtējot iestādes budžeta pieprasījumā iekļautos rezultātus, var pieprasīt papildināt tos ar budžeta izlietojuma analīzei nepiecieša­majiem rezultātiem.

15. Informāciju par darbības stratēģijā plānoto rezultātu izpildi iestāde katru gadu iekļauj iestādes gada publiskajā pārskatā atbilstoši normatīvajiem aktiem par gada publisko pārskatu saturu un sagatavošanas kārtību.

16. Politikas plānošanas dokumenta īstenošanas novērtējumu iestāde sniedz informatīvajā ziņojumā Ministru kabinetam atbilstoši kārtībai, kas noteikta normatīvajos aktos par attīstības plānošanu un ietekmes izvērtēšanu.

17. Informāciju par valsts budžeta programmu rezultātu izpildi iestāde katru gadu iesniedz Finanšu ministrijā atbilstoši Ministru kabineta instrukcijai par kārtējā gada valsts budžeta izpildes analīzi.

18. Rezultātu informāciju centralizēti uzkrāj un sistematizē Finanšu ministrija. Darbības stratēģijās un budžeta paskaidrojumos plānotie rezultāti un to faktiskās izpildes dati tiek uzkrāti attiecīgi gada publiskajos pārskatos un ziņojumos par kārtējā gada valsts budžeta izpildes analīzi.

19. Valsts budžeta programmu izpildes rezultātu analīzi veic Finanšu ministrija atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtējā gada valsts budžeta izpildes analīzi.

20. Šo noteikumu 7., 11., 12., 13., 14. un 19.punkts stājas spēkā 2010.gada 1.jūlijā un attiecas uz valsts budžeta likumprojekta sagatavošanu, sākot ar 2011.gadu.

21. Šo noteikumu 18.punkts stājas spēkā 2012.gada 1.janvārī.

22. Noteikumi attiecas arī uz pašvaldībām un plānošanas reģioniem, ciktāl tie nav pretrunā ar citiem normatīvajiem aktiem.