1.1. Kredītrisks - zaudējumu rašanās risks gadījumā, ja kredītiestādes parādnieks (debitors) nespēs vai atteiksies pildīt saistības pret kredītiestādi atbilstoši līguma noteikumiem. Šā riska apmērs nosakāms, pamatojoties uz:

1.1.1. aktīvu (prasības pret kredītiestādēm, kredīti, ieguldījumi parāda vērtspapīros u.tml.) bilances vērtību;

1.1.2. ārpusbilances saistību (galvojumi un garantijas, akreditīvi u.tml.) pamatvērtību;

1.1.3. valūtas un procentu nākotnes līgumu, kuriem vēl nav iestājies izpildes termiņš, kredītekvivalentu, kas aprēķināts saskaņā ar metodi, kuru kredītiestāde izmanto kapitāla pietiekamības novērtēšanai.

1.2. Kredītspēja - parādnieka (debitora) spēja un griba pildīt saistības atbilstoši līguma noteikumiem.

1.3. Valsts risks - zaudējumu rašanās risks gadījumā, ja kredītiestādes parādnieks (debitors), kas ir nerezidents, nespēs atbilstoši līguma noteikumiem pildīt saistības pret kredītiestādi tās valsts politisko, sociālo un ekonomisko apstākļu dēļ, kuras rezidents ir parādnieks (debitors).

1.4. Patiesā vērtība - vērtība, kas atbilst naudas vai tās ekvivalentu daudzumam, par kādu aktīvu iespējams apmainīt darījumā starp labi informētu, ieinteresētu pircēju un labi informētu, ieinteresētu pārdevēju, kuri nav finansiāli saistīti.

1.5. Tirgus vērtība - vērtība, kas atbilst naudas vai tās ekvivalentu daudzumam, kādu var iegūt, pārdodot aktīvu likvīdā tirgū.

1.6. Tīrā iegūstamā vērtība - aplēsts naudas vai tās ekvivalentu daudzums, ko var iegūt, pārdodot kādu aktīvu parastās saimnieciskās darbības gaitā, un kas ir samazināts par izmaksām, kuras saistītas ar pārdošanu.

1.7. Pašreizējā vērtība - parastās saimnieciskās darbības ietvaros no kāda aktīva gaidāmās nākotnes tīrās naudas plūsmas summas diskontētā vērtība.

1.8. Atlikusī vērtība - aktīvu bilances vērtība vai ārpusbilances saistību pamatvērtība, kas samazināta par speciālo un vispārējo uzkrājumu summu.

1.9. Parāds - kredītiestādes prasību kopsumma (pamatsumma un uzkrātie procenti) pret parādnieku (debitoru).

1.10. No nodrošinājuma atkarīgs kredīts - kredīts, kura atmaksas primārais un/vai vienīgais avots ir nodrošinājuma pārdošana.

2.1. "Aktīvu un ārpusbilances saistību novērtēšanas noteikumi" (tālāk tekstā - noteikumi) sagatavoti, pamatojoties uz "Kredītiestāžu likuma" 55. pantu, un nosaka vadlīnijas aktīvu un ārpusbilances saistību kvalitātes novērtēšanai, to klasifikācijai atbilstoši noteiktajai kredītriska pakāpei, kā arī to kvalitātes pārmaiņu atspoguļošanai finanšu pārskatos.

2.2. Noteikumu prasības attiecas uz visu veidu kredītu, kā arī citu aktīvu un ārpusbilances saistību, kam piemīt kredītrisks, novērtēšanu.

2.3. Aktīvu un ārpusbilances saistību novērtēšanas mērķis ir to patiesās vērtības noteikšana kredītiestādes darbības rezultātu novērtēšanai un efektīvai kredītriska pārvaldīšanai.

2.4. Kredītiestādei jānosaka aktīvu un ārpusbilances saistību kvalitātes pasliktināšanās, ja pastāv varbūtība, ka kredītiestāde nevarēs atgūt (vai nav pamatotas pārliecības, ka varēs atgūt) visu parādu saskaņā ar līguma noteikumiem.

2.5. Aktīvu un ārpusbilances saistību kvalitātes pasliktināšanās rezultāts jāuzrāda finanšu pārskatos, veidojot speciālos un vispārējos uzkrājumus periodā, kad pasliktinājusies aktīvu vai ārpusbilances saistību kvalitāte.

2.6. Lai savlaicīgi noteiktu aktīvu un ārpusbilances saistību kvalitātes pārmaiņas, tās jānovērtē regulāri, bet ne retāk kā reizi ceturksnī, un katru reizi, kad kredītiestādes rīcībā nonāk informācija, kas norāda, ka notikusi būtiska kāda aktīva vai kādu ārpusbilances saistību kvalitātes pasliktināšanās.

2.7. Aktīvu un ārpusbilances saistību novērtēšana ir jāveic speciāli izveidotai novērtēšanas komitejai saskaņā ar kredītiestādes kredītriska pārvaldīšanas politiku un procedūrām, kas izstrādātas, ievērojot konsekvences un piesardzības principu. Novērtēšanas komitejas lēmumiem jābūt dokumentētiem.

3.1. Kredīta novērtēšanas galvenais kritērijs ir aizņēmēja kredītspēja.

3.2. Vērtējot kredītu, jāņem vērā visi būtiskie faktori, kas ietekmē aizņēmēja kredītspēju kredīta novērtēšanas brīdī, t.sk.:

3.2.1. aizņēmēja kredītvēsture;

3.2.2. aizņēmēja finansiālais stāvoklis;

3.2.3. aizņēmēja saimnieciskās darbības rezultāti un perspektīvas;

3.2.4. kredīta mērķa atbilstība parāda samaksas avotiem;

3.2.5. maksātspējīgo galvotāju esamība;

3.2.6. aizņēmēja pašreizējās un prognozējamās naudas plūsmas pietiekamība parāda samaksai;

3.2.7. nodrošinājuma vērtība;

3.2.8. līgumā noteikto parāda samaksas termiņu ievērošana;

3.2.9. valsts risks, ja kredīts ir izsniegts nerezidentam.

3.3. No nodrošinājuma atkarīgu kredītu vērtē, pamatojoties uz kredīta nodrošinājuma vērtību.

3.4. Kredīta nodrošinājuma patiesā vērtība jānosaka, ievērojot piesardzības principu. Ja kredīta nodrošinājums ir brīvi pārdodams likvīdā tirgū, par šā nodrošinājuma patieso vērtību var pieņemt tā tirgus vērtību (vai tīro iegūstamo vērtību, ja izmaksas, kas saistītas ar pārdošanu, ir ievērojamas). Ja kredīta nodrošinājuma tirgus vērtību nevar noteikt, jo tirgus nepastāv vai tas ir ierobežots, tā patiesā vērtība nosakāma, pamatojoties uz tās paredzamās naudas plūsmas pašreizējo vērtību, kura ir gaidāma no kredīta nodrošinājuma.

3.5. Vērtējot procentu samaksas termiņu ievērošanu kredītiem, kuriem ir noteikts parāda samaksas grafiks, jāņem vērā, vai ir veikta procentu samaksa vai notikusi procentu kapitalizācija, t.i., vai nesaņemtie procenti pieskaitīti kredīta pamatsummai vai samaksāti uz aizņēmējam izsniegta jauna kredīta rēķina.

3.6. Ja procentu kapitalizācija nav ekonomiski pamatota, kapitalizētie procenti uzskatāmi par kavētiem procentiem un procentu samaksas kavējums tiek rēķināts, skaitot no termiņa, kas noteikts līgumā pirms procentu kapitalizācijas.

3.7. Procentu kapitalizāciju uzskata par ekonomiski pamatotu, ja ir spēkā visi šādi nosacījumi:

3.7.1. aizņēmējs ir spējīgs samaksāt parādu parastās saimnieciskās darbības gaitā;

3.7.2. procentu kapitalizācija ir paredzēta sākotnējā līgumā un pamatojas uz aizņēmēja prognozējamo naudas plūsmu, kura ir pietiekama, lai veiktu parāda samaksu līgumā paredzētajos termiņos;

3.7.3. procentu kapitalizācija veikta ne vairāk kā divu līgumā paredzēto secīgo procentu maksājumu vietā un kopējais laika periods, par kuru procenti ir kapitalizēti, nepārsniedz sešus mēnešus.

3.8. Pamatojoties uz kredītu novērtējumu, kredīti klasificējami kā standarta, uzraugāmie, zemstandarta, šaubīgie un zaudētie kredīti.

3.9. Standarta kredīti ir kredīti, kuri neapšaubāmi tiks samaksāti. Kā standarta kredītus klasificē:

3.9.1. kredītus aizņēmējiem, kuriem nav gaidāmas problēmas ar parāda samaksu, jo pašreizējā un prognozējamā naudas plūsma ir pietiekama, lai samaksātu parādu, un kuri parāda samaksu veic saskaņā ar līgumā noteiktajiem termiņiem vai kavē parāda samaksu līdz 5 dienām;

3.9.2. no nodrošinājuma atkarīgos kredītus, ja to nodrošinājuma vērtība (t.sk. piespiedu pārdošanas gadījumā) ir vienāda vai lielāka par parāda summu, ja šo nodrošinājumu var savlaicīgi pārdot, jo pastāv likvīds tirgus, un kredītiestādei nav juridisku šķēršļu šā nodrošinājuma atsavināšanai.

3.10. Uzraugāmie kredīti ir kredīti, kuriem nepieciešama pastiprināta kredītiestādes vadības kontrole, jo tiem piemīt potenciāla nedrošība, kas, ja situācija netiek mainīta, nākotnē var ietekmēt parāda samaksu un kredītiestādei radīt zaudējumus. Kā uzraugāmos kredītus klasificē kredītus, ja:

3.10.1. ekonomiskie vai tirgus apstākļi var nelabvēlīgi ietekmēt aizņēmēju;

3.10.2. vērojamas aizņēmēja darbības pasliktināšanās tendences vai aizņēmēja bilancē ir nelīdzsvarotas pozīcijas, bet ne tik nozīmīgas, lai apdraudētu parāda samaksu;

3.10.3. aizņēmējs kavē parāda samaksu līdz 30 dienām;

3.10.4. aizņēmējs kavē parāda samaksu 31(90 dienu, bet sekundārais kredīta samaksas avots ir drošs;

3.10.5. no nodrošinājuma atkarīgo kredītu nodrošinājuma stāvoklis un tā kontroles iespējas izraisa šaubas;

3.10.6. nav iespējams nodrošināt atbilstošu kredīta uzraudzību līguma kvalitātes dēļ;

3.10.7. konstatētas novirzes no kredītiestādes kredītriska pārvaldīšanas politikas un procedūrām.

3.11. Zemstandarta kredīti ir kredīti, kuriem ir skaidri izteikta nedrošības pakāpe, kas liek apšaubīt pilnu parāda samaksu, un kuri kredītiestādei radīs zaudējumus, ja šī nedrošība netiks novērsta. Kā zemstandarta kredītus klasificē kredītus, ja:

3.11.1. aizņēmēja naudas plūsma nav pietiekama, lai regulāri veiktu parāda maksājumus;

3.11.2. kredītiestāde nesaņem apmierinošu kārtējo informāciju par aizņēmēja finansiālo stāvokli vai atbilstošu dokumentāciju par kredīta nodrošinājumu un parāda samaksas avotiem;

3.11.3. aizņēmējs kavē parāda samaksu 31-90 dienu;

3.11.4. aizņēmēja finansiālais stāvoklis kļūst nedrošs, parāda samaksas kavējums pārsniedz 90 dienu, bet sekundārais kredīta samaksas avots ir drošs.

3.12. Šaubīgie kredīti ir kredīti, kuru dēļ kredītiestādei ir liela zaudējumu iespēja, novērtēšanas laikā nav iespējams precīzi noteikt zaudējumu apjomu, bet ir pamatotas cerības daļēji atgūt kredītu. Kā šaubīgos kredītus klasificē to aizņēmēju kredītus:

3.12.1. kuriem ir likviditātes problēmas un faktiskās maksātnespējas pazīmes;

3.12.2. kuri ir likvidējami un to aktīvu vērtība ir nepietiekama, lai pilnā apjomā apmierinātu kredītiestādes prasības;

3.12.3. kuri parāda samaksu kavējuši 91-180 dienu un kuriem izsniegto kredītu sekundārais kredīta samaksas avots ir apšaubāms.

3.13. Zaudētie kredīti ir kredīti, kuriem novērtēšanas laikā nav reālas vērtības. Kā zaudētos kredītus klasificē to aizņēmēju kredītus, kuri:

3.13.1. parāda samaksu kavējuši vairāk nekā 180 dienu;

3.13.2. ir miruši, atrodas bezvēsts prombūtnē vai pārtraukuši savu darbību;

3.13.3. ar tiesas lēmumu atzīti par bankrotējušiem (uzsākta bankrota procedūra).

3.14. Kredīti, kuriem nav noteikts parāda samaksas grafiks un procenti parasti tiek kapitalizēti (piemēram, konta debeta atlikums (overdraft), kredītlīnija) un kuriem ir grūti nodalīt pamatsummas samaksu un procentu samaksu un tāpēc grūti noteikt procentu maksājumu kavējumus, jāklasificē ne augstāk kā zemstandarta, ja:

3.14.1. 90 dienu laikā nav veikti maksājumi vai, ja tie veikti, samaksātās summas ir mazākas nekā procentu summa, kura uzkrāta attiecīgajā periodā;

3.14.2. konta debeta atlikums pārsniedz apstiprināto limitu par 10% vai arī par jebkādu summu 30 dienu pēc kārtas;

3.14.3. konta debeta atlikums pieļauts 30 dienu pēc kārtas; kontiem nav apstiprināti konta debeta atlikuma limiti;

3.14.4. kredīta izmantošanas termiņš ir notecējis, maksājumi ir kavēti vairāk nekā 30 dienu, nav apstiprināts jauns konta debeta atlikuma limits.

3.15. Vairākus vienam aizņēmējam izsniegtus kredītus novērtē, nosakot riska grupu katram kredītam atsevišķi un augstāko riska grupu piemērojot visiem kredītiem.

3.16. Ja aizņēmējs pieder pie savstarpēji saistītu klientu grupas un kaut vienai šīs grupas personai izsniegtais kredīts ir klasificēts kā šaubīgs vai zaudēts, šā aizņēmēja kredīti nevar tikt klasificēti augstāk kā uzraugāmie.

3.17. Izņēmuma gadījumā kredītus, kuri ir izsniegti vienam aizņēmējam vai aizņēmējiem, kas pieder pie savstarpēji saistītu klientu grupas, var klasificēt citādi, nekā tas izriet no 3.15. un 3.16. punkta prasībām, ja kredītiestādes lēmums ir atbilstoši pamatots.

3.18. Kredītiestāde var paaugstināt kāda kredīta klasifikāciju vienīgi tad, ja ir apliecinājums tam, ka ievērojami un nepārprotami uzlabojusies aizņēmēja kredītspēja, t.i.:

3.18.1. vai nu kredīta pamatsumma un procenti, kuru maksāšanas termiņš ir nokavēts, ir samaksāti vai aizņēmējs ir atsācis veikt šos maksājumus līgumā paredzētajā apjomā un termiņā, turklāt veicis vismaz trīs maksājumus pēc kārtas, un kredītiestādei ir pamatota pārliecība par turpmāko saistību izpildi;

3.18.2. vai arī iegūts papildu nodrošinājums.

3.19. Pārējie aktīvi un ārpusbilances saistības tiek novērtēti tāpat kā kredīti.

4.1. Aktīviem un ārpusbilances saistībām, kas ir klasificētas zemāk nekā standarta, jāveido speciālie uzkrājumi, kuru apmērs nedrīkst būt mazāks:

4.1.1. uzraugāmajiem - par 10%;

4.1.2. zemstandarta - par 30%;

4.1.3. šaubīgajiem - par 60%;

4.1.4. zaudētajiem - par 100%.

4.2. Ja tas ir lietderīgi, aktīva kvalitātes pasliktināšanās rezultātu un attiecīgi nepieciešamo speciālo uzkrājumu apjomu var noteikt nevis pamatojoties uz klasifikāciju un 4.1. punktā noteikto speciālo uzkrājumu apmēru, bet:

4.2.1. kā starpību starp aktīva bilances vērtību un parāda samaksai paredzamās nākotnes naudas plūsmas pašreizējo vērtību;

4.2.2. kā starpību starp aktīva bilances vērtību un nodrošinājuma patieso vērtību gadījumos, ja aktīvs ir atkarīgs no nodrošinājuma. Ja ar nodrošinājuma pārdošanu saistītās izmaksas būtiski samazina naudas plūsmu parāda samaksai, nodrošinājuma patiesā vērtība ir tā tīrā iegūstamā vērtība.

4.3. Ja ir liela varbūtība, ka kredītiestādei būs jāpārņem aktīva nodrošinājums, šādam aktīvam nepieciešamais speciālo uzkrājumu apjoms jānosaka saskaņā ar 4.2.2. punkta prasībām.

4.4. Ārpusbilances saistību kvalitātes pasliktināšanās rezultāta un attiecīgo speciālo uzkrājumu apjoma noteikšanai var piemērot kārtību, kas noteikta 4.2. punktā.

4.5. Speciālie uzkrājumi uzkrātiem ieņēmumiem jāveido saskaņā ar Latvijas Bankas "Kredītiestāžu ieņēmumu un izdevumu uzskaites noteikumiem".

4.6. Ja ir grūti nodalīt pamatsummas samaksu un procentu samaksu un tādēļ noteikt procentu maksājumu kavējumus, speciālie uzkrājumi tiek veidoti parāda kopsummai.

5.1. Viendabīgiem nelieliem kredītiem (piemēram, patēriņa kredīts, kredītkaršu kredīts u.c.), ja to skaits ir liels, kredītu kvalitātes pasliktināšanos un speciālo uzkrājumu apjomu var noteikt nevis klasificējot katru kredītu atsevišķi saskaņā ar 3. punkta prasībām, bet pamatojoties uz kredītportfeļa bāzi. Šiem kredītiem jābūt ar līdzīga rakstura riskiem, vienveidīgu nodrošinājumu, kredīta mērķi u.c. pazīmēm.

5.2. Speciālo uzkrājumu apjomu viendabīgo kredītu grupai nosaka, pamatojoties uz parāda samaksas termiņu ievērošanu kā galveno kritēriju, ņemot vērā pieredzi, kas uzkrāta, analizējot viendabīgo kredītu grupas iepriekšējo periodu zaudējumus, pašreizējos ekonomiskos apstākļus un citus būtiskus faktorus.

5.3. Kredītiestādei jābūt izstrādātiem viendabīgo kredītu grupu novērtēšanas noteikumiem, kas ietver:

5.3.1. kritērijus, pēc kuriem kredīti tiek apvienoti noteiktā viendabīgo kredītu grupā;

5.3.2. metodi, kuru kredītiestāde lieto, analizējot iepriekšējo periodu zaudējumus, kas saistīti ar attiecīgo viendabīgo kredītu grupu;

5.3.3. faktorus, kuri jāievēro, novērtēšanā izmantojot uzkrāto pieredzi.

6.1. Ja novērtēšanas brīdī atbilstoši uzkrātajai pieredzei ir zināms, ka ir radušies zaudējumi, bet tos vēl nevar attiecināt uz atsevišķiem aktīviem un ārpusbilances saistībām, jāveido vispārējie uzkrājumi nedrošiem parādiem. Vispārējie uzkrājumi neaizstāj speciālos uzkrājumus un nav paredzēti to zaudējumu segšanai, kuri radīsies nākotnes notikumu rezultātā.

6.2. Nosakot vispārējo uzkrājumu apjomu, jāņem vērā uzkrātā pieredze, pašreizējie ekonomiskie apstākļi un citi būtiski faktori, kuri var ietekmēt aktīvu un ārpusbilances saistību kvalitāti, t.sk. aktīvu nozaru un reģionālā koncentrācija, pārmaiņas kredītpolitikā vai kredītportfeļa struktūrā un apjomā, kā arī citi riska faktori, kuri nav ņemti vērā, veidojot speciālos uzkrājumus.

6.3. Kad kredītiestādes rīcībā nonāk informācija, kas ļauj attiecināt iespējamos zaudējumus, kuru segšanai bija izveidoti vispārējie uzkrājumi, uz atsevišķiem aktīviem vai ārpusbilances saistībām, vispārējie uzkrājumi jāaizstāj ar speciālajiem uzkrājumiem.

7.1. Pārstrukturēts kredīts ir kredīts, kura nosacījumi būtiski mainīti par labu aizņēmējam tā finansiālo grūtību dēļ, t.i., piešķirti atvieglojumi, kas citā gadījumā nebūtu piešķirti.

7.2. Pārstrukturēšana var izpausties kā:

7.2.1. kredīta nosacījumu pārveide, piemēram, sākotnējās procentu likmes samazināšana vai parāda samazināšana;

7.2.2. kustamā un nekustamā īpašuma, debitoru parādu, citu aktīvu vai aizņēmēja pamatkapitāla daļas pārņemšana pilnīgai vai daļējai kredīta samaksai;

7.2.3. sākotnējā aizņēmēja aizstāšana vai papildu parādnieka iesaistīšana.

7.3. Pārstrukturēts kredīts nav kredīts, kura samaksas termiņš ir pagarināts vai kurš aizstāts ar jaunu kredītu ar līdzīgu risku, nemainot procentu likmi, vai kura procentu likme mainīta, lai tā būtu vienāda ar pašreizējo (tirgus) procentu likmi vai ar procentu likmi, kāda raksturīga līdzīgiem kredītiem līguma nosacījumu pārveides brīdī.

7.4. Pārstrukturēta kredīta bilances vērtība jāsamazina līdz tā patiesajai vērtībai, ņemot vērā visu piešķirto atvieglojumu izmaksas. Bilances vērtības samazinājums (zaudējumi) jāgrāmato peļņas un zaudējumu aprēķinā kredīta pārstrukturēšanas periodā.

7.5. Ja kredītam pirms pārstrukturēšanas izveidoti speciālie uzkrājumi, tā bilances vērtības samazinājumu kompensē, samazinot speciālos uzkrājumus.

7.6. Pārstrukturēts kredīts jāvērtē saskaņā ar šiem noteikumiem, ņemot vērā aizņēmēja spēju kārtot savas saistības pret kredītiestādi saskaņā ar mainītajiem līguma noteikumiem.

7.7. Ja pārstrukturēšanas gaitā parāda pilnīgai vai daļējai samaksai pārņemti kādi aktīvi un tie tiks izmantoti kredītiestādes darbībā, tos grāmato pēc to patiesās vērtības pārņemšanas brīdī (attiecīgi samazinot parāda summu par pārņemto aktīvu patieso vērtību) un turpmāk vērtē un atspoguļo tāpat kā līdzīgus bilances aktīvus saskaņā ar kredītiestādes grāmatvedības politiku.

7.8. Pārstrukturēšanas gaitā pārņemto kustamo un nekustamo īpašumu, kura pārņemšanas vienīgais mērķis ir tā pārdošana parāda atgūšanai, grāmato pēc tā tīrās iegūstamās vērtības pārņemšanas brīdī. Ja pārņemtā kustamā un nekustamā īpašuma tīrā iegūstamā vērtība līdz pārdošanas brīdim kļūst mazāka nekā tā bilances vērtība, to koriģē, veidojot papildu speciālos uzkrājumus.

7.9. Jāatšķir aktīvu pārņemšana no ķīlas tiesību izmantošanas, kad kredītiestāde, lai atgūtu kredītu, izmanto tiesības pārdot ķīlu, neiegūstot īpašuma tiesības uz to. Šajā gadījumā kredītu līdz ķīlas pārdošanai bilancē jāturpina uzrādīt kā kredītu vērtībā, kas nepārsniedz pārdodamās ķīlas tīro iegūstamo vērtību.

8.1. Speciālie uzkrājumi aktīviem un ārpusbilances saistībām tiek veidoti, debetējot peļņas un zaudējumu aprēķina kontu "Izdevumi speciālajiem uzkrājumiem nedrošiem parādiem" un kreditējot bilances pasīva kontu "Speciālie uzkrājumi nedrošiem parādiem".

8.2. Kredītiestāde speciālos uzkrājumus uzskaita atsevišķi katram izsniegtajam kredītam vai citam aktīvam, viendabīgo kredītu grupai vai darījumam, kas grāmatots ārpusbilances posteņos, bilances pasīva konta "Speciālie uzkrājumi nedrošiem parādiem" atsevišķos kontos.

8.3. Parāds (vai tā daļa), kurš ir novērtēts kā zaudēts un atzīts par neatgūstamu, 30 dienu laikā jānoraksta no bilances, debetējot bilances pasīva konta "Speciālie uzkrājumi nedrošiem parādiem" konkrēto atsevišķo kontu un kreditējot atbilstošo bilances aktīva kontu, kurā uzskaitīts šis parāds.

8.4. Ja parāda, kuram izveidoti speciālie uzkrājumi, kvalitāte ir uzlabojusies vai aizņēmējs parādu samaksā, tad izveidotie speciālie uzkrājumi attiecīgi jāsamazina un šis samazinājums jāiekļauj peļņas un zaudējumu aprēķina:

8.4.1. postenī "Izdevumi uzkrājumiem nedrošiem parādiem" kā izdevumu samazinājums, ja speciālie uzkrājumi izveidoti pārskata gadā;

8.4.2. postenī "Uzkrājumu samazināšanas ieņēmumi" kā uzkrājumu samazinājums, ja speciālie uzkrājumi izveidoti iepriekšējos gados.

8.5. Ja pēc tam, kad parāds ir norakstīts saskaņā ar 8.3. punkta prasībām, aizņēmējs to tomēr daļēji vai pilnībā samaksā, tad samaksāto summu kredītiestāde iekļauj peļņas un zaudējumu aprēķina postenī "Uzkrājumu samazināšanas ieņēmumi" kā norakstīto parādu atgūšanu.

8.6. Vispārējie uzkrājumi nedrošiem parādiem veidojami, debetējot peļņas un zaudējumu aprēķina kontu "Izdevumi vispārējiem uzkrājumiem nedrošiem parādiem" un kreditējot bilances pasīva kontu "Vispārējie uzkrājumi nedrošiem parādiem". Vispārējo uzkrājumu samazinājums jāgrāmato, debetējot bilances kontu "Vispārējie uzkrājumi nedrošiem parādiem" un kreditējot peļņas un zaudējumu aprēķina kontu "Vispārējo uzkrājumu samazināšanas ieņēmumi". Ja pārskata periodā notiek gan vispārējo uzkrājumu veidošana, gan to samazināšana, ar to saistītie izdevumi un ieņēmumi savstarpēji jāieskaita un rezultāts jāuzrāda vai nu peļņas un zaudējumu aprēķina postenī "Izdevumi vispārējiem uzkrājumiem nedrošiem parādiem", vai arī postenī "Uzkrājumu samazināšanas ieņēmumi".

8.7. Ja kredītiestādes izveidoto speciālo un vispārējo uzkrājumu nedrošiem parādiem apjoms ir mazāks par Latvijas Bankas noteikto apjomu, kredītiestādei Latvijas Bankas prasība par uzkrājumu palielināšanu jāizpilda Latvijas Bankas noteiktajā termiņā.

9.1. Pamatojoties uz aktīvu un ārpusbilances saistību novērtēšanas rezultātiem, kredītiestādei jāsagatavo "Aktīvu un ārpusbilances saistību novērtēšanas pārskats" (veidlapa UPDK 0620092, sk. Pielikumu).

9.2. Gatavojot 9.1. punktā minēto pārskatu, jāievēro, ka aktīvi un ārpusbilances saistības, kam speciālo uzkrājumu apjoms noteikts saskaņā ar 4.2. un 5.3. punkta prasībām, jāuzrāda attiecīgajā pārskata ailē, vispirms nosakot atbilstību kādai no klasifikācijas grupām. Atbilstību kādai no klasifikācijas grupām nosaka, aprēķinot attiecību procentos starp izveidoto speciālo uzkrājumu apjomu un atbilstošo aktīva bilances vērtību vai ārpusbilances saistību pamatvērtību. Aktīvi un ārpusbilances saistības, kam speciālie uzkrājumi ir izveidoti mazāk nekā 10% apmērā, uzrādāmi kā standarta aktīvi un ārpusbilances saistības.

9.3. "Aktīvu un ārpusbilances saistību novērtēšanas pārskats" kredītiestādei jāsagatavo par stāvokli 31. martā, 30. jūnijā, 30. septembrī un 31. decembrī un jāiesniedz Latvijas Bankas Statistikas pārvaldei līdz nākamā mēneša 15. datumam.