1. Šie noteikumi nosaka kārtību, kādā ārvalstu karakuģi iebrauc un uzturas Latvijas Republikas teritoriālajos ūdeņos, iekšējos ūdeņos un ostās, kā arī izbrauc no tiem.

2. Ārvalstu karakuģi Latvijas Republikas teritoriālajos ūdeņos, iekšējos ūdeņos un ostās iebrauc un uzturas ar paceltu savas valsts karogu.

3. Atļauju ārvalstu karakuģiem ar atomdzinējiem un kodolieročiem iebraukt Latvijas Republikas teritoriālajos ūdeņos, iekšējos ūdeņos un ostās izdod aizsardzības ministrs, iepriekš par to rakstiski informējot Ārlietu ministriju un Vides ministriju.

(MK 02.10.2001. noteikumu Nr.423 redakcijā, kas grozīta ar MK 19.08.2003. noteikumiem Nr.469)

4. Ārvalstu karakuģiem diplomātiskā ceļā jālūdz iebraukšanas atļauja ne vēlāk kā 30 dienas pirms plānotās iebraukšanas Latvijas Republikas ostā, ja starpvalstu līgumā nav noteikta cita kārtība. Lūgumā jānorāda:

4.1. kuģa valstiskā piederība, kuģu skaits un tips;

4.2. vizītes raksturs un mērķis (oficiāla vizīte, neoficiāla vizīte, lietišķs apmeklējums);

4.3. apmeklējuma laiks un vieta;

4.4. katra kuģa nosaukums un svarīgākās ziņas par to (izmēri, iegrime, izsaukuma signāli);

4.5. kuģu vienības komandiera un katra kuģa komandiera dienesta pakāpe un uzvārds;

4.6. katra kuģa virsnieku, apakšvirsnieku un ierindnieku kopskaits (arī pasažieru skaits);

4.7. savstarpējo radiosakaru frekvence un raidītāju jauda.

5. Baltijas jūras eskadras (BALTRON) sastāvā esošajiem karakuģiem saskaņā ar tās ikgadējo pasākumu plānu iebraukšanas atļauju izsniedz uz visu gadu pēc attiecīga Lietuvas Republikas Ārlietu ministrijas vai Igaunijas Republikas Ārlietu ministrijas lūguma.

6. Ja uz ārvalsts karakuģa kā oficiāla persona atrodas valsts vadītājs vai valdības pārstāvis, šī karakuģa (kuģu vienības) vizīte jāpiesaka diplomātiskā ceļā ne vēlāk kā septiņas dienas pirms kuģa iebraukšanas.

7. Personām, kuras atrodas uz ārvalsts karakuģa un nav šī kuģa komandas locekļi, jāievēro tie paši normatīvie akti, kas regulē ārvalstu privātpersonu iebraukšanu Latvijas Republikas teritorijā.

8. Uzturoties Latvijas Republikas teritoriālajos ūdeņos, iekšējos ūdeņos un ostās, ārvalstu karakuģi ievēro Latvijas Republikas normatīvos aktus. Ja netiek pildītas šajos noteikumos vai citos normatīvajos aktos noteiktās prasības, kā arī ārkārtējos gadījumos Aizsardzības ministrija ir tiesīga pieprasīt, lai ārvalstu karakuģi atstāj ostu un teritoriālos ūdeņus.

9. Ārvalstu karakuģu sagaidīšanu un to apgādi uzturēšanās laikā organizē Jūras spēki.

10. Ārvalstu karakuģus ostas ārējā reidā vai citā iepriekš saskaņotā vietā sagaida Jūras spēku kuģis (izņemot gadījumu, ja ārvalsts karakuģis veic miermīlīgu caurbraucienu), uz kura atrodas sakaru virsnieks.

11. Ja ir iespējams, sakaru virsnieks, tulks, locis un sakarnieki uzkāpj uz ārvalsts karakuģa. Sakaru virsnieks iepazīstina ārvalsts karakuģa komandieri ar noteikumiem, kas jāievēro, iebraucot un uzturoties ostas akvatorijā, tuvojoties ostai un atrodoties tajā.

12. Ārvalsts karakuģa komandieris informē sakaru virsnieku par visām pārmaiņām vizītei pieteiktā kuģa sastāvā (saskaņā ar šo noteikumu 4.punktu).

13. Pēc ārvalsts karakuģa vizītes pieteikuma saņemšanas Jūras spēku komandieris vai viņa pilnvarota persona un ārvalsts karakuģa komandieris izstrādā un saskaņo vizītes pasākumu programmu.

14. Ja Jūras spēkiem un ārvalsts karakuģa komandierim ir savstarpēja vienošanās par radiosakaru uzturēšanu, ārvalsts karakuģis, kas atrodas Latvijas Republikas iekšējos ūdeņos un ostās, drīkst noteiktajās frekvencēs lietot savas radiostacijas.

15. Ārvalsts karakuģa stāvvietu nosaka Jūras spēku komandieris pēc iepriekšējas saskaņošanas ar institūcijām, kurām pieder attiecīgā stāvvieta. Sakaru virsnieks ārvalsts karakuģa stāvvietu norāda ārvalsts karakuģa vai karakuģu vienības komandierim.

16. Ārvalsts karakuģa komandieris saskaņo ar Jūras spēkiem kuģa personālsastāva atvaļinājuma noteikumus un secību, ievērojot Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktās prasības.

17. Piešķirot ārvalsts karakuģa personālsastāvam atvaļinājumu, kuģa komandierim ar sakaru virsnieka piekrišanu ir tiesības norīkot patruļas kārtības nodrošināšanai personālsastāva atvaļinājuma laikā.

18. Ja ārvalsts karakuģa vizītes pasākumu programmā ir paredzēta piedalīšanās parādēs vai sēru ceremonijās, to laikā personālsastāvam atļauts būt ar ieročiem. Pārējos gadījumos ieročus krastā nēsā, ievērojot Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktās prasības.

19. Ja virsnieka un apakšvirsnieka formas tērpa komplektā ir paredzēts aukstais ierocis, viņš ir tiesīgs nēsāt to arī krastā, ievērojot Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktās prasības.

20. Ārvalstu karakuģi Latvijas Republikas ostās ievēro starptautiskos sanitāros noteikumus, lai novērstu infekcijas slimību izplatīšanos. Par kuģa sanitāro stāvokli kuģa komandieris informē ostas karantīnas dienesta darbiniekus.

21. Ārvalstu karakuģi, kas uzturas Latvijas Republikas ostās, nav pakļauti muitas kontrolei un robežkontrolei, ja starpvalstu līgumos nav noteikta cita kārtība.

22. Ārvalsts karakuģa komandai sava kuģa laivas un kuterus atļauts izmantot tikai pēc saskaņošanas ar ostas kapteini.

23. No ārvalstu karakuģiem Latvijas Republikas iekšējos ūdeņos un ostās neiekasē ostas maksas, izņemot ledus maksu un loču maksu, ja tiek izmantoti loča pakalpojumi. Norēķinus veic tikai par faktiski sniegtajiem pakalpojumiem.

24. Ārvalstu karakuģiem, uzturoties Latvijas Republikas iekšējos ūdeņos un ostās, aizliegts:

24.1. lietot radiolokācijas stacijas un hidroakustiskās stacijas, izņemot gadījumus, ja tas ir saistīts ar mācībām (ar atsevišķām operācijām), ārvalstu karakuģu iebraukšanu vai izbraukšanu no ostas, kā arī ierobežotas redzamības apstākļos un ja iepriekš saņemta Jūras spēku komandiera atļauja;

24.2. mainīt stāvvietu bez ostas kapteiņa atļaujas, kā arī patvarīgi izmantot ostas tehniskās iekārtas un inženiertīklus;

24.3. veikt zemūdens darbus, izņemot kuģa korpusa remontu, kura izpildei nepieciešama Jūras spēku komandiera piekrišana un ostas kapteiņa atļauja.

25. Ja ārvalsts karakuģis avārijas vai stihiskas nelaimes dēļ, medicīniskās palīdzības nepieciešamības vai citu ārkārtēju iemeslu dēļ ir spiests iebraukt un īslaicīgi uzturēties Latvijas Republikas teritoriālajos ūdeņos, iekšējos ūdeņos vai ostā, kuģa komandieris ziņo par to Jūras spēkiem un tuvākās ostas kapteiņa dienestam, norādot:

25.1. kuģa nosaukumu;

25.2. kuģa komandiera uzvārdu;

25.3. iebraukšanas iemeslu;

25.4. nepieciešamo palīdzību;

25.5. aptuveno uzturēšanās laiku.

26. Pēc tam, kad ir novērsti iemesli, kuru dēļ ārvalsts karakuģis bija spiests iebraukt ostā, vai ja kuģim vairs nav nepieciešams patvērums, kuģa komandieris informē Jūras spēkus par kuģa izbraukšanu jūrā un Latvijas Republikas teritoriālo ūdeņu atstāšanu.

27. Atzīt par spēku zaudējušu Ministru Padomes 1992.gada 24.augusta lēmumu Nr.352 "Par Nolikumu par ārvalstu karakuģu iebraukšanu, uzturēšanos Latvijas Republikas teritoriālajos ūdeņos, iekšējos ūdeņos un ostās un izbraukšanu no tiem" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 44./45.nr.; Latvijas Vēstnesis, 1995, 30.nr.).