1. Noteikumi nosaka valsts intereses un prasības nacionālas nozīmes lauk­saimniecības teritoriju izmantošanā un attīstībā, lai aizsargātu vērtīgos attīstības resursus kā nacionālo bagātību.

2. Nacionālas nozīmes lauksaimniecības teritorijas ir lauksaimniecībā iz­man­tojama zeme, kas neatkarīgi no īpašumu robežām veido nedalītu zemes no­­ga­­balu (nogabalā ieskaitāmi pašvaldību, komersantu un māju ceļi, kā arī ūdens­tilpes ar platību līdz 1 ha) un atbilst šādiem nosacījumiem:

2.1. nogabala zemes kvalitātes novērtējums šo noteikumu 1.pielikumā mi­­nē­to pašvaldību teritorijās nav zemāks par 60 ballēm;

2.2. nogabala platība nav mazāka par 50 ha.

3. Nacionālas nozīmes lauksaimniecības teritorijas nenosaka:

3.1. republikas pilsētās un pilsētās;

3.2. aizsargjoslās gar galvenajiem, reģionālajiem un vietējiem autoceļiem, dzelzceļiem, maģistrālajiem gāzesvadiem un naftas, naftas produktu, bīstamu ķīmisko vielu un produktu cauruļvadiem.

4. Vietējā pašvaldība kopīgi ar blakus esošajām pašvaldībām, izstrā­dājot vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu, nosaka nacionālas nozīmes lauk­­saimniecības teritoriju zemes nogabalus atbilstoši šo noteikumu 2.­punktā mi­nē­­tajiem nosacījumiem un saskaņā ar Valsts zemes dienesta rīcībā eso­ša­jiem augsnes kartēšanas un lauksaimniecībā izmantojamās zemes kvali­tatīvās vērtēšanas materiāliem.

5. Nacionālas nozīmes lauksaimniecības teritorijas ir atļauts sadalīt ze­mes vienībās, kas nav mazākas par 10 ha, un uz katras attiecīgās zemes vienī­bas drīkst būvēt vienu viensētu ar saimniecības ēkām, kā arī lauksaim­nie­ciskajai ražošanai ne­pie­ciešamās ēkas (būves) un ar šo ēku (būvju) darbību saistītās inženier­tehniskās būves.

6. Ja vietējo pašvaldību teritorijā atrodas:

6.1. šo noteikumu 2.pielikumā minētie polderi, kas bija noteikti kā na­cionālas nozīmes lauksaimniecības teritorijas, vietējās pašvaldības ir tiesīgas mainīt polderu teritorijas plānoto (atļauto) izmantošanu uz tādu, kurā primārā izmantošana ir saistīta ar apbūvi, ja vietējā pašvaldība no valsts ir pārņēmusi polderu hidrotehnisko būvju uzturēšanu un apsaimniekošanu;

6.2. šo noteikumu 3.pielikumā minēto zinātnisko institūciju un izmēģinā­jumu uzņēmumu teritorijas, kas bija noteiktas kā nacionālas nozīmes lauk­saim­­niecības teritorijas, vietējās pašvaldības nav tiesīgas mainīt šo teritoriju plānoto (atļauto) izmantošanu uz tādu, kurā primārā izmantošana ir saistīta ar apbūvi, ja turpinās attiecīgo zinātnisko institūciju un izmēģinā­jumu uzņēmumu darbība.

7. Vietējā pašvaldība pārņem polderu apsaimniekošanu, ja ir izpildīti šā­di nosacījumi:

7.1. pašvaldība ir pieņēmusi lēmumu par polderu hidrotehnisko būvju apsaimniekošanas pārņemšanu un uztu­­­­rēšanu un minētā lēmuma izraksti ie­snieg­ti Zemko­pības ministrijā un Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu minis­trijā;

7.2. pašvaldība ir pieņēmusi saistošos noteikumus par polderu hidro­teh­nisko būvju uzturēšanu un apsaimniekošanas kārtību. Saistošie notei­kumi saga­tavoti atbilstoši Zemkopības ministrijas Lauku atbalsta dienesta nosa­cījumiem par poldera hidro­tehnisko būvju uzturēšanu un apsaimnie­košanas pār­ņem­šanu, nodrošinot, ka netiek pasliktinātas polderī esošo pārējo teritoriju lauksaimnie­cības zemes lauksaimnieciskās izmantošanas iespējas;

7.3. pieņemts Ministru kabineta rīkojums par poldera hidrotehnisko būvju pārņemšanu.

8. Šo noteikumu 5.punktā minētās prasības neattiecas uz nekustamajiem īpašumiem, kas ir izveidoti pirms šo noteikumu spēkā stāšanās.

9. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2006.gada 14.februāra noteikumus Nr.142 “Noteikumi par nacionālas nozīmes lauksaimniecības teri­torijām” (Latvijas Vēstnesis, 2006, 31.nr.; 2007, 177.nr.; 2008, 174.nr.).

10. Noteikumi piemērojami ar 2009.gada 1.jūliju.