Aptauja ilgs līdz 23. oktobrim.
Ministru kabineta rīkojums Nr.399 Rīgā 2009.gada 19.jūnijā (prot. Nr.40 32.§) Par Latvijas ārējo ekonomisko pārstāvniecību tīkla turpmākās attīstības rīcības plānu
1. Apstiprināt rīcības plānu "Par Latvijas ārējo ekonomisko pārstāvniecību tīkla turpmāko attīstību" (turpmāk - plāns) (pielikums). 2. Noteikt, ka par plāna izpildi atbildīgā institūcija ir Ekonomikas ministrija. 3. Ekonomikas ministrijai 2010. un 2011.gadā līdz 1.martam iesniegt Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par rīcības plāna īstenošanas gaitu iepriekšējā laikposmā un informāciju par visu pārstāvniecību darbības efektivitāti, pamatojoties uz eksporta un piesaistīto investīciju apjoma izmaiņām, kā arī apkalpoto komersantu skaitu. 4. Jautājumu par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu turpmākajos gados izskatīt Ministru kabinetā vienlaikus ar visu ministriju budžeta prioritāšu pieteikumiem, sagatavojot valsts budžeta projektu kārtējam gadam. Ministru prezidenta vietā - finanšu ministrs E.Repše Ekonomikas ministrs A.Kampars
(Ministru kabineta 2009.gada 19.jūnijā rīkojums Nr.399) Latvijas ārējo ekonomisko pārstāvniecību tīkla turpmākās attīstības rīcības plāns1. Situācijas raksturojumsLatvijas ārējo ekonomisko pārstāvniecību tīkla turpmākās attīstības rīcības plāns ir izstrādāts saskaņā ar Ministru kabineta 2007.gada 27.novembra sēdē izskatīto Ekonomikas ministrijas informatīvo ziņojumu "Par Latvijas ārējo ekonomisko pārstāvniecību tīkla tālāku attīstību" un pamatojoties uz Ministru kabineta 2007.gada 27.novembra sēdes protokollēmumu (prot. Nr.66 39.§) "Par Latvijas Ārējo ekonomisko pārstāvniecību tīkla attīstību", kurā Ekonomikas ministrijai uzdots līdz 2008.gada 15.janvārim sagatavot un iesniegt Ministru kabinetā Latvijas ārējo ekonomisko pārstāvniecību tīkla turpmākās attīstības rīcības plānu (turpmāk - rīcības plāns). Ņemot vērā I.Godmaņa vadītā Ministru kabineta neatliekamo darbu plāna 4.4.apakš-punktu, kurā paredzēts Ekonomikas ministrijai izstrādāt un iesniegt Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras un Tūrisma attīstības valsts aģentūras pārstāvniecību ārvalstīs darbības efektivitātes izvērtējumu, rīcības plāna iesniegšanas termiņš tika pagarināts līdz 2008.gada 30.maijam. Rīcības plānā ietvertie pasākumi ir precizēti un pamatojas arī uz priekšlikumiem, kas sniegti pēc minētās izvērtēšanas (Ministru prezidenta 2008.gada 15.februāra rezolūcija Nr.12/SAN-509). Latvijas ārējo ekonomisko pārstāvniecību tīkla atjaunošanu un turpmāku attīstību nosaka Ministru kabinetā 2002.gada 23.aprīlī apstiprinātā Latvijas ārējo ekonomisko pārstāvniecību attīstības koncepcija (turpmāk - koncepcija), kurā izvirzītie mērķi ir cieši saistīti ar pārējo institūciju mērķiem un uzdevumiem, kuras pārstāv Latvijas ārējās ekonomiskās intereses. Koncepcijas mērķis ir atjaunot un attīstīt pārstāvniecību tīklu ārvalstīs un nostiprināt tā atbalsta institūcijas Latvijā, tādējādi pilnveidojot valsts ārējo ekonomisko interešu pārstāvniecības sistēmu. Ministru kabinets 2004.gada 14.oktobrī apstiprināja Latvijas eksporta veicināšanas programmu 2005.-2009.gadam (turpmāk - programma). Programmas mērķis ir aktīvi veicināt Latvijas komersantu konkurētspēju, sekmēt jaunu tirgu apgūšanu, kā arī nostiprināties esošajos tirgos. Saskaņā ar programmu jāturpina darbs pie ekonomisko pārstāvniecību tīkla turpmākas attīstīšanas komersantiem prioritāros eksporta tirgos, katru gadu atverot divas jaunas Latvijas ārējās ekonomiskās pārstāvniecības (turpmāk - ekonomiskā pārstāvniecība) ārvalstīs. Noteikts viens no programmas darbības rezultātu rādītājiem - Latvijai 2010.gadā jābūt ne mazāk kā 15, bet 2015.gadā - vairāk nekā 20 ekonomisko pārstāvniecību. Ievērojot to, ka ekonomisko pārstāvniecību koncepcijas pasākumu plānā ir norādīti pasākumi ekonomisko pārstāvniecību tīkla darbības efektivitātes uzlabošanai un valstis, kurās nepieciešams atvērt ekonomiskās pārstāvniecības līdz 2005.gadam, rīcības plāna uzdevums ir noteikt turpmākos pasākumus, kā arī valstis, kurās tuvākajos trijos gados būtu atveramas ekonomiskās pārstāvniecības. Rīcības plāns nosaka uzdevuma izpildei nepieciešamos pasākumus, kas nodrošinās ekonomisko pārstāvniecību tīkla turpmāko attīstību, lai palīdzētu komersantiem ieiet jaunos un nostiprināties esošajos ārvalstu tirgos, uzlabojot to konkurētspēju un tādējādi sekmējot pozitīvu ārējās tirdzniecības bilanci. 2. Pārstāvniecību tīkla attīstīšanaValstis, kurās būtu atveramas ekonomiskās pārstāvniecības, tiek apstiprinātas Eksporta veicināšanas padomē (Ministru kabineta 2005.gada 6.aprīļa rīkojums Nr.213 "Par eksporta veicināšanas padomi"), kuras ietvaros notiek regulārs dialogs ar nozaru asociācijām un komersantiem attiecībā uz viņus interesējošajiem mērķa tirgiem. Kā prioritārās valstis uzņēmēji norādīja Ķīnu, Ukrainu, Baltkrieviju un Lietuvu. Tāpat komersanti ir pauduši interesi par ekonomisko pārstāvniecību atvēršanu Spānijā, Turcijā, Azerbaidžānā, Rumānijā, Gruzijā, Īrijā, Bulgārijā, kā arī Āfrikas un Latīņamerikas reģionos. Ķīna Latvijas preču eksports uz Ķīnu sastāda LVL 7,4 uz vienu iedzīvotāju, kas ir trešais zemākais 27 Eiropas Savienības valstīs, apsteidzot tikai Lietuvu (LVL 4,6) un Rumāniju (LVL 7,3). Igaunijas eksports uz Ķīnu ir LVL 48,3 uz vienu iedzīvotāju. Igaunijas eksports uz Ķīnu 2007.gadā strauji pieauga, sasniedzot gandrīz 230 %. Līderi eksportā uz Ķīnu ir Luksemburga (LVL 477), Somija (LVL 373), Vācija (LVL 329), Beļģija (LVL 276), Nīderlande (LVL 204) un Īrija (LVL 203). Atbilstoši ITC (International Trade Centre) datiem un prognozēm perspektīvākais tirgus Latvijas ārējai tirdzniecībai ir Āzijas valstu reģionā. 2007.gadā Ķīnas kopējais imports sastādīja USD 955,8 miljardus (LVL ~430 mljrd.), un vidēji pēdējos trijos gados tas pieaudzis par 20 % jeb USD 147,1 miljardiem gadā (LVL ~66,1 mljrd.). Ukraina Latvijas eksports uz Ukrainu ir LVL 39,8 uz vienu iedzīvotāju, kas ir 15.rādītājs 27 Eiropas Savienības valstīs un vairāk nekā divas reizes mazāk nekā Lietuvai (LVL 101,2) un Igaunijai (LVL 88,8). Ir būtiski pēc iespējas ātrāk uzsākt ekonomiskās aktivitātes Ķīnā, kur Latvijas eksports ir būtiski zemāks nekā Igaunijai (Igaunijai Ķīnā ir atvērta pārstāvniecība), un Ukrainā, kur Latviju eksportā apsteidz abas Baltijas kaimiņvalstis, jo Ķīnas un Ukrainas tirgos strauji pieaug pieprasījums, līdz ar to paverot plašas iespējas Latvijas uzņēmumu aktivitātēm nākotnē. Ņemot vērā to, ka Ķīnā un Ukrainā vēl joprojām pastāv administratīvās barjeras, pārstāvniecību klātbūtne šajās valstīs ir nozīmīgs instruments Latvijas uzņēmumiem. Eiropas Savienība ar Ķīnu un Ukrainu ir uzsākusi sarunas par Brīvā tirdzniecības līguma noslēgšanu, ar ko plānots panākt vislielāko labvēlības režīmu savstarpējā tirdzniecībā, tai skaitā investīcijām šajās valstīs. 3. Ekonomisko pārstāvniecību darbības rezultātiŅemot vērā to, ka ekonomiskās pārstāvniecības strādā ciešā sadarbībā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras biroju Rīgā, politikas un darbības rezultāti līdz šim tika vērtēti, pamatojoties uz Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras darbības stratēģiju 2007.-2009.gadam (1.pielikums). Plānojot un vērtējot ekonomisko pārstāvniecību darbību 2005.-2008.gadā, sasniedzamie rezultāti un veicamās aktivitātes tika vērtētas kopumā. Sākot ar 2008.gadu, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras darbības plānā katrai ekonomiskajai pārstāvniecībai sasniedzamie rezultāti noteikti atsevišķi, norādot minimālo apstrādāto eksporta un investīciju projektu skaitu, sniegto konsultāciju skaitu Latvijas uzņēmējiem vai potenciālajiem ārvalstu sadarbības partneriem (2.pielikums). Ekonomisko pārstāvniecību mērķi noteikti arī katra pārstāvja ierēdņa un darbinieka darbības un tās rezultātu novērtēšanas protokolā, paredzot uzdevumus nākamajam novērtēšanas periodam. Jaunizveidotajām ekonomiskajām pārstāvniecībām darbības rezultātus sagatavo, pamatojoties uz esošo ekonomisko pārstāvniecību darbības rezultātiem un uzņēmumu iespējamo sākotnējo interesi izmantot attiecīgās ekonomiskās pārstāvniecības pakalpojumus (3.pielikums). 4. Pasākumi izvirzīto mērķu sasniegšanai, rezultatīvie rādītāji to novērtēšanai, termiņi pasākumu īstenošanai, papildus nepieciešamais finansējums un par pasākumu īstenošanu atbildīgās institūcijas
Piezīme. * Plānotais eksporta pieaugums (vidēji 2,5 % no kopējā eksporta) aprēķināts, pamatojoties uz eksporta pieauguma tendencēm, attiecīgā tirgus attīstības tendencēm un pārstāvniecību līdzšinējās darbības ietekmi. 5. Pasākumu ietekme uz valsts budžetu
6. Pārskatu sniegšana un novērtēšanaEkonomikas ministrija katru gadu (laikposmā no 2010.gada līdz 2012.gadam) līdz 1.martam iesniedz Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par rīcības plāna īstenošanas gaitu iepriekšējā gadā. Ekonomikas ministrs A.Kampars
1.pielikums Latvijas ārējo ekonomisko pārstāvniecību tīkla turpmākās attīstības rīcības plānam Latvijas Investīciju attīstības aģentūras darbības stratēģija 2007.-2009.gadamSasniedzamie darbības rezultāti
Ekonomikas ministrs A.Kampars
2.pielikums Latvijas ārējo ekonomisko pārstāvniecību tīkla turpmākās attīstības rīcības plānam Latvijas ārējo ekonomisko pārstāvniecību sasniedzamiem rezultāti 2008.-2010.gadā
Ekonomikas ministrs A.Kampars
3.pielikums Latvijas ārējo ekonomisko pārstāvniecību tīkla turpmākās attīstības rīcības plānam Latvijas ārējo ekonomisko pārstāvniecību sasniedzamiem rezultāti pirmajā darbības gadā
Ekonomikas ministrs A.Kampars |
Tiesību akta pase
Nosaukums: Par Latvijas ārējo ekonomisko pārstāvniecību tīkla turpmākās attīstības rīcības plānu
Statuss:
Spēkā esošs
|