Par Konvenciju par Eiropas Universitātes institūta izveidi un Konvenciju, ar ko groza Konvenciju par Eiropas Universitātes institūta izveidi

1. Institūta mērķis ir ar savu darbību augstākās izglītības un pētījumu jomā veicināt Eiropas kultūras un zinātniskā mantojuma attīstību kopumā un atsevišķās tā jomās. Tā darbība būs saistīta arī ar lielajām pārmaiņām un tām iestādēm, kuras raksturo Eiropas vēsturi un attīstību. Tajā ņem vērā saikni ar to valstu kultūru, kuras neatrodas Eiropā.

Šo mērķi īsteno ar izglītību un pētījumiem augstākajā universitātes līmenī.

2. Institūtam ir jābūt arī forumam ideju un pieredzes apmaiņai un to tēmu apspriešanai, kuras ietilpst studiju un pētījumu jomās, uz kurām tās attiecas.

1. Līgumslēdzējas valstis veic visus nepieciešamos pasākumus, lai atvieglotu Institūta mērķa īstenošanu, respektējot pētījumu un izglītības brīvību.

2. Līgumslēdzējas valstis veicina Institūta ietekmes izplatīšanu zinātnes un akadēmiskajā vidē. Šādā nolūkā tās palīdz Institūtam izveidot atbilstošas sadarbības saites ar universitātēm un zinātniskajām iestādēm to teritorijās un ar Eiropas un starptautiskajām iestādēm, kuras ir saistītas ar izglītību, kultūru un pētniecību.

3. Savu pilnvaru robežās Institūts sadarbojas ar universitātēm un ar jebkuru valsts vai starptautisko mācību vai pētniecības iestādi, kas vēlas sadarboties. Tas var slēgt līgumus ar valstīm un starptautiskām organizācijām.

Institūtam un tā personālam ir tādas privilēģijas un imunitātes, kas nepieciešamas to uzdevumu veikšanai saskaņā ar šai konvencijai pievienotā protokola nosacījumiem, kas ir būtiskā tās daļa.

Institūts noslēdz mītnes līgumu ar Itālijas valdību, ko vienbalsīgi apstiprina Institūta padome.

II NODAĻA

ADMINISTRĀCIJA

Institūta pārvaldi veido:

a) Institūta padome,

b) Institūta rektors,

c) Akadēmiskā padome.

6. pants

1. Institūta padomi veido Līgumslēdzēju valstu valdību pārstāvji. Katrai valstij padomē ir viena balss, un tā deleģē tajā divus pārstāvjus.

Institūta padome sanāk vismaz vienreiz gadā Florencē.

2. Visu Līgumslēdzēju valstu pārstāvji pēc kārtas uz vienu gadu ieņem Institūta padomes priekšsēdētāja amatu.

3. Institūta rektors, prorektors un Eiropas Kopienu pārstāvis piedalās Institūta padomes sanāksmēs, bet nebalso.

4. Institūta padome atbild par Institūta pamatnostādnēm; tā vada Institūta darbību un pārrauga tā attīstību. No vienas puses, tā atvieglo attiecības starp valstu valdībām lietās, kas saistītas ar Institūtu, un, no otras puses, attiecības starp valstu valdībām un Institūtu.

Institūta padome pieņem nepieciešamos lēmumus to uzdevumu veikšanai, kas tai ir uzticēti saskaņā ar 5. un 6. punktu.

5. Ar vienprātīgu lēmumu Institūta padome:

a) izstrādā noteikumus, kas reglamentē Institūta darbību un finanšu noteikumus, kas ietverti 26. pantā,

b) piemēro procedūru attiecībā uz darba valodu izvēli saskaņā ar 27. pantu,

c) izstrādā Institūta personāla nolikumu; ar personāla nolikumu nosaka to strīdu risināšanas procedūru, kas radušies starp Institūtu un nolikumā ietvertajām personām;

d) lemj par pastāvīgu amatu izveidošanu Institūtā strādājošajiem profesoriem;

e) saskaņā ar tās pieņemtajiem noteikumiem uzaicina 9. panta 3. punktā norādītās personas piedalīties Akadēmiskās padomes darbībā;

f) noslēdz mītnes līgumu starp Institūtu un Itālijas valdību un jebkuru 3. panta 3. punktā minēto līgumu;

g) ieceļ Institūta pirmo rektoru un pirmo prorektoru;

h) ja vajadzīgs, pieļauj atkāpes no 8. panta 3. punkta;

i) maina iedalījumu departamentos, kas noteikti 11. pantā, vai izveido jaunus departamentus;

j) piešķir 33. pantā minēto apstiprinājumu;

k) veic 34. pantā minētos pasākumus.

6. Institūta padome ar kvalificētu balsu vairākumu pieņem lēmumus, izņemot 5. punktā minētos, jo īpaši tādus, kas attiecas uz:

a) Institūta rektora un prorektora iecelšanu;

b) Institūta budžeta apstiprināšanu un kas atbrīvo rektoru no atbildības par budžeta izpildi;

c) vispārējās mācību politikas apstiprināšanu, ņemot vērā Akadēmiskās padomes priekšlikumu;

d) procedūras noteikumu pieņemšanu.

7. Ja lēmuma pieņemšanai ir nepieciešams kvalificēts balsu vairākums, tad balsīm piešķir šādu vērtību:

Beļģija 5

Dānija 3

Vācija 10

Grieķija 5

Spānija 8

Francija 10

Īrija 3

Itālija 10

Luksemburga 2

Nīderlande 5

Austrija 4

Portugāle 5

Somija 3

Zviedrija 4

Apvienotā Karaliste 10

Lēmums ir pieņemts, ja par to ir saņemts ne mazāk kā 62 balsis “par” un vismaz 10 valstu valdību piekrišana.

8. Atturēšanās neaizkavē tādu Institūta lēmumu pieņemšanu, kuriem nepieciešams vienprātīgs balsojums.

7. pants

1. Institūtu vada rektors. Viņš īsteno tiesību aktus un lēmumus vai pārrauga to īstenošanu saskaņā ar šo konvenciju un pieņem tādus administratīvos lēmumus, kuri nav nevienas citas Institūta iestādes kompetencē.

2. Viņš atbild par Institūta pārvaldi. Viņš nodrošina tās likumīgumu.

Viņš sagatavo gada budžeta projektu un trīsgadu finanšu plānu un pēc apspriešanās ar Akadēmisko padomi deponē tos Institūta padomei.

Viņš ieceļ departamentu vadītājus un akadēmiskā personāla darbiniekus, kurus ir izvirzījusi Akadēmiskā padome saskaņā ar 9. panta 5. punkta d) apakšpunktu.

Viņš ieceļ Institūta administratīvā personāla darbiniekus.

3. Institūta rektoru izvēlas Institūta padome no trīs personu vārdu saraksta, kuru piedāvā Akadēmiskā padome.

Rektoru ieceļ uz trīs gadiem. Viņa pilnvaru termiņu var pagarināt vienu reizi.

8. pants

1. Prorektors palīdz Institūta rektoram tā organizatorisko un administratīvo pienākumu veikšanā.

2. Viņa pilnvaru termiņš un atrašanās amatā ilgums ir noteikts 6. panta 5. punkta a) apakšpunkta noteikumos.

3. Institūta prorektors un rektors nevar būt vienas un tās pašas pilsonības, ja vien Institūta padome nav vienprātīgi lēmusi citādi.

9. pants

1. Akadēmiskās padomes kompetence attiecībā uz izglītību un pētījumiem neierobežo pārējo Institūta iestāžu kompetenci.

To vada Institūta rektors.

2. Akadēmiskās padomes locekļi ir:

a) Institūta rektors,

b) Institūta prorektors, kurš piedalās darbā, bet kuram nav balsstiesību,

c) departamentu vadītāji,

d) visi vai daži Institūtā strādājošie profesori,

e) citu akadēmiskā personāla darbinieku pārstāvji,

f) pētījumos iesaistīto studentu pārstāvji,

3. Institūta padome saskaņā ar tās paredzētajiem nosacījumiem var uzaicināt piedalīties Akadēmiskās padomes darbībā noteiktas kvalifikācijas personas – dalībvalstu pilsoņus, kas pārstāv dažādas ekonomikas, sociālās un kultūras dzīves jomas.

4. Konvencijas 6. panta 5. punkta a) apakšpunkta noteikumi paredz:

a) to Akadēmiskās padomes locekļu skaitu, kas pārstāv 2. punkta d), e) un f) apakšpunktā minēto personu kategorijas, šo personu iecelšanas procedūru un pilnvaru termiņu;

b) balsu vairākuma noteikumus Akadēmiskajā padomē.

5. Akadēmiskā padome:

a) izstrādā studiju un pētījumu programmas,

b) piedalās gada budžeta projekta un trīsgadu finanšu plāna projekta sagatavošanā,

c) veic visus ieviešanas pasākumus saistībā ar izglītību un pētījumiem, kuri nav ietverti nevienas citas Institūta iestādes kompetencē,

d) sanāksmēs, kurās piedalās tikai tie akadēmiskā personāla darbinieki, kuru statuss nav zemāks par attiecīgo personu statusu, ieceļ departamentu vadītājus, profesorus un citus pasniedzējus, kurus pieņem darbā kā Institūta akadēmiskā personāla pilna laika darbiniekus,

e) izstrādā noteikumus par 14. pantā minētā grāda un sertifikāta piešķiršanu,

f) izveido Uzņemšanas komisijas un Kvalifikācijas komisijas locekļu sarakstu,

g) pārbauda darbības ziņojuma projektu, ko Institūta rektors sagatavo un deponē Institūta padomei.

6. Akadēmiskā padome pēc savas iniciatīvas var iesniegt priekšlikumus Institūta padomei saistībā ar jautājumiem, kas ietilpst šīs padomes kompetencē.

7. Akadēmiskās padomes birojs, ko vada Institūta rektors, kuram palīdz prorektors, un ko veido rektors un departamentu vadītāji, veic īpašus uzdevumus, kurus tam ir uzdevusi Akadēmiskā padome. Birojs ziņo Akadēmiskajai padomei, kādā veidā tas ir izpildījis šos uzdevumus.

III NODAĻA

AKADĒMISKĀ STRUKTŪRA

A. Akadēmiskā organizācija

Institūtu iedala departamentos, kas veido izglītības un pētījumu pamatvienības; tos savukārt iedala semināros.

11. pants

1. Kopš tā izveides Institūts sastāv no četriem departamentiem:

– vēstures un civilizācijas,

– ekonomikas,

– juridiskā,

– politikas un sociālo zinātņu.

Pēc apspriešanās ar Akadēmisko padomi un ņemot vērā pieredzi, Institūta padome, vienprātīgi balsojot, var mainīt šo struktūru vai izveidot jaunus departamentus. Šādā nolūkā Akadēmiskā padome var sniegt ieteikumus.

2. Atbilstoši piešķirtajiem budžeta līdzekļiem un Akadēmiskās padomes pieņemtajām programmām visiem departamentiem to studiju un pētniecības darbā ir plašas pastāvīgas rīcības iespējas, un tiek nodrošināts to darbībai nepieciešamais personāls.

12. pants

1. Galvenais pētniecības darbs notiek semināros vai pētniecības grupās. Darbu vienā seminārā var apvienot ar darbu citos semināros tajā pašā vai citos departamentos.

Dažādu semināru un pētniecības grupu organizēšana ir departamentu vadītāju pienākums. Pētniecības darbu veic akadēmiskais personāls un pētījumos iesaistītie studenti, kas kopīgi nosaka darba metodes un vadlīnijas.

2. Semināros vai darba grupās veicamais pētniecības darbs ir jānosaka atbilstoši studiju un pētījumu programmām, kas paredzētas 9. panta 5. punktā, un tajā ir jāņem vērā Institūta mērķis.

Saņemot profesoru un docentu piekrišanu, departamentu vadītāji paziņo Akadēmiskajai Padomei katram semināram un katras pētniecības grupas noteiktās darba projektu tēmas.

3. Institūts var organizēt prakses un kolokvijus, kuros var piedalīties personas, kurām jau ir profesionālā pieredze tajās zinātņu jomās, kurās notiek studijas un pētījumi Institūtā.

13. pants

1. Institūtam ir bibliotēka un kanceleja, ko finansē no gada darbības budžeta.

2. Itālijas Republika apņemas veikt nepieciešamos pasākumus un noslēgt visas līgumus, kas nepieciešami, lai akadēmiskajam personālam un pētījumos iesaistītajiem studentiem būtu pieejami arhīvi, bibliotēkas un muzeji Florencē un, ja vajadzīgs, arī citās Itālijas pilsētās.

Šā noteikuma piemērošanas procedūru nosaka mītnes līgumā.

14. pants

1. Institūtam ir tiesības piešķirt Eiropas Universitātes institūta doktora grādu tajās zinātņu jomās, kurās notiek studijas un pētījumi Institūtā, tiem pētījumos iesaistītajiem studentiem, kuri ir pabeiguši vismaz divu gadu studijas Institūtā un ir iesnieguši kvalitatīva pētījuma darba oriģinālu, ko Institūts ir akceptējis un kas jāpublicē saskaņā ar 3. punktā izklāstītajiem noteikumiem.

2. Institūtam ir tiesības pētījumos iesaistītajiem studentiem izsniegt apmeklējuma apliecības.

3. Grāda piešķiršanas un šajā pantā paredzētās apliecības izdošanas nosacījumus izstrādā Akadēmiskā padome; šiem nosacījumiem ir nepieciešams Institūta padomes apstiprinājums.

B. Akadēmiskais personāls un pētījumos iesaistītie studenti

15. pants

1. Akadēmiskais personāls sastāv no departamentu vadītājiem, profesoriem, docentiem un citiem pasniedzējiem.

2. Akadēmiskā personāla darbiniekus izvēlas no to Līgumslēdzēju valstu pilsoņu vidus, kuru kvalifikācija ir tāda, lai nodrošinātu augstu Institūta darbības standartu. Institūts var uzaicināt arī citu valstu pilsoņus sniegt pakalpojumus.

3. Līgumslēdzējas valstis, ciktāl tas iespējams, veic atbilstošus pasākumus, lai atvieglotu to personu mobilitāti, kuras pieņem darbā par Institūta akadēmiskā personāla darbiniekiem.

16. pants

1. Šajā konvencijā Institūta “pētījumos iesaistītie studenti” ir studenti vai pētījumos iesaistītie studenti, kuriem ir valsts universitātē iegūta kvalifikācija, kuri pierāda savu piemērotību uzņemties vai turpināt pētniecības darbu, kuri atbilst 27. panta 3. punktā izklāstītajiem nosacījumiem un ir uzņemti Institūtā.

2. Institūtā uzņem Līgumslēdzēju valstu pilsoņus.

Citu valstu pilsoņus var uzņemt atkarībā no ierobežojumiem un nosacījumiem, kurus pēc apspriešanās ar Akadēmisko padomi ietver Institūta padomes pieņemtajos noteikumos.

3. Uzņemšanu Institūtā nodrošina Uzņemšanas komisija saskaņā ar šīs konvencijas noteikumiem un Institūta padomes pieņemtajiem noteikumiem. Komisija ņem vērā reflektantu kvalifikāciju un, ja vien iespējams, arī viņu izcelsmes valsti.

Līgumslēdzēju valstu kompetentās iestādes palīdz Institūtam vadīt uzņemšanas procedūru.

17. pants

1. Katra dalībvalsts atbilstoši pieejamajiem līdzekļiem veicina stipendiju piešķiršanu tiem saviem Institūtā uzņemtajiem pilsoņiem, kuriem tās ir nepieciešamas apstākļu dēļ un, ja nepieciešams, veic visus attiecīgos pasākumus, lai pieņemtu stipendiju piešķiršanu reglamentējošus noteikumus.

2. Finanšu noteikumos var paredzēt īpaša fonda izveidošanu atsevišķu stipendiju piešķiršanai. Šis fonds varētu nodrošināt ienākumus, pirmām kārtām, no privātām iemaksām.

3. Iepriekš minētie noteikumi neliedz pētījumos iesaistītajiem studentiem Institūtā saņemt stipendijas, kuras Eiropas Kopienas piešķir personām, kuras veic pētniecības darbu saistībā ar Eiropas veidošanu.

IV NODAĻA

FINANŠU NOTEIKUMI

18. pants

1. Katram finanšu gadam ir darbības budžets.

2. Visi Institūta ieņēmumu un izdevumu posteņi ietver budžeta tāmēs, kuras izstrādā katram finanšu gadam, un atspoguļo budžetā.

Budžeta ieņēmumiem un izdevumiem jābūt līdzsvarotiem.

Finanšu noteikumos ietver Institūta ieņēmumu sarakstu.

3. Finanšu gads ilgst no 1. janvāra līdz 31. decembrim.

4. Ieņēmumus un izdevumus norāda Itālijas lirās.

19. pants

1. Līgumslēdzēju valstu finanšu iemaksas to izdevumu segšanai, kas paredzēti Institūta budžetā, nosaka pēc šādām attiecībām:

Beļģija 5,11 %

Dānija 2,09 %

Vācija 17,89 %

Grieķija 1,51 %

Spānija 6,41 %

Francija 17,89 %

Īrija 0,53 %

Itālija 17,89 %

Luksemburga 0,16 %

Nīderlande 5,11 %

Austrija 2,73 %

Portugāle 0,76 %

Somija 1,23 %

Zviedrija 2,80 %

Apvienotā Karaliste 17,89 %

2. No 1978. gada 1. janvāra finansējuma pamatojumu nosaka pētījuma laikā, kurš sākas 1977. gada 1. janvārī, ņemot vērā pašreizējo situāciju Eiropas Kopienās un Kopienas alternatīvo finansējumu.

20. pants

1. Budžetā ietvertos izdevumus apstiprina uz vienu finanšu gadu, ja vien noteikumos, kurus izstrādā saskaņā ar 26. pantu, nav paredzēts citādi.

2. Saskaņā ar nosacījumiem, kuri jāizstrādā saskaņā ar 26. pantu, jebkurus apropriējumus, kuri nav saistīti ar tiem personāla izdevumiem, kas nav iztērēti finanšu gada beigās, var pārnest tikai uz nākamo finanšu gadu.

3. Apropriējumus klasificē dažādās nodaļās, grupējot izdevumu posteņus pēc to veida vai nolūka, un, ciktāl tas nepieciešams, sadala apakšgrupās saskaņā ar finanšu noteikumiem.

21. pants

1. Rektors īsteno budžetu saskaņā ar finanšu noteikumiem un atbilstoši piešķirtajiem apropriējumiem. Par savu darbību viņš ziņo Institūta padomei.

2. Finanšu noteikumos var paredzēt normas par apropriējumu pārnešanu no vienas nodaļas un citu vai no vienas apakšgrupas uz citu.

22. pants

Ja finanšu gada sākumā vēl nav veikts budžeta balsojums, tad saskaņā ar finanšu noteikumu normām attiecībā uz jebkuru budžeta nodaļu vai apakšgrupu katru mēnesi var iztērēt summu, kas ir ekvivalenta ne vairāk kā vienai divpadsmitajai daļai no budžeta apropripējumiem iepriekšējā finanšu gadā; tomēr šādas sistēmas dēļ Institūta rīcībā nedrīkst nonākt apropriējumi, kas pārsniedz vienu divpadsmito daļu no tiem, kuri sagatavošanas gaitā ir paredzēti budžeta projektā.

Ja iepriekšējā rindkopā izklāstītie pārējie nosacījumi ir ievēroti, Institūta padome ar kvalificētu balsu vairākumu var atļaut izdevumus, kas pārsniedz vienu divpadsmito daļu.

Līgumslēdzējas valstis katru mēnesi provizoriski un saskaņā ar iepriekšējā finanšu gadā noteikto attiecību maksā summas, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu šā panta piemērošanu.

23. pants

1. Institūta padome uz trim gadiem ieceļ divus dažādas nacionālās piederības revidentus. Viņus var iecelt amatā atkārtoti.

Tādas revīzijas mērķis, kura balstīta uz uzskaites datiem un vajadzības gadījumā tiek veikta uz vietas, ir konstatēt, ka visi ieņēmumi ir saņemti un ka visi izdevumi ir veikti saskaņā ar likumu un regulāri, un ka finanšu vadība ir pareiza.

Revidenti deponē savu ziņojumu Institūta padomei katru gadu.

Rektors sniedz jebkuru informāciju un palīdzību, kāda revidentiem varētu būt nepieciešama, veicot savus pienākumus.

2. Finanšu noteikumos paredz normas, saskaņā ar kurām rektoram tiek piešķirts atbrīvojums attiecībā uz budžeta izpildi.

24. pants

1. Rektors izstrādā trīsgadu finanšu plānu un pēc apspriešanās ar Akadēmisko padomi deponē to Institūta padomei izskatīšanai un apstiprināšanai.

2. Finanšu noteikumos paredz procedūru 1. punkta īstenošanai.

25. pants

1. Itālijas Republika bez maksas nodrošina Institūtam zemi Florencē un ēkas, kas Institūtam ir nepieciešamas tā darbībai, un uzņemas to uzturēšanu.

Ar tādiem pašiem noteikumiem Itālijas Republika nodod Institūta akadēmiskā personāla, pētījumos iesaistīto studentu un administratīvā personāla rīcībā pilnīgi aprīkotu restorānu un sabiedrisko centru Institūta telpās.

2. Mītnes līgumā paredz procedūru 1. punkta īstenošanai.

26. pants

1. Institūta padome ar vienprātīgu lēmumu pēc Institūta rektora vai viena no Institūta padomes locekļu priekšlikuma pieņem finanšu noteikumus, kuros īpaši precizē:

a) gada budžeta pieņemšanas un īstenošanas un revīzijas atskaišu deponēšanas procedūru;

b) trīsgadu finanšu plāna sagatavošanas procedūru;

c) dalībvalstu iemaksu veikšanas un izmantošanas metodes un procedūru;

d) noteikumus un procedūru attiecībā uz amatpersonu un grāmatvežu atbildību.

2. Finanšu noteikumos, kas minēti 1. punktā, var paredzēt Budžeta un finanšu komitejas izveidi, kurā būtu Līgumslēdzēju valstu pārstāvji, kas atbildētu par Institūta padomes apspriežu sagatavošanu budžeta un finanšu jautājumos.

V NODAĻA

DAŽĀDI NOTEIKUMI

27. pants

1. Institūta oficiālās valodas ir angļu, dāņu, franču, grieķu, itāliešu, nīderlandiešu, portugāļu, somu, spāņu, vācu un zviedru valoda.

2. No 1. punktā uzskaitītajām valodām katrai akadēmiskajai darbībai izvēlas divas darba valodas, ņemot vērā akadēmiskā personāla un pētījumos iesaistīto studentu valodu zināšanas un priekšrocības.

Šo valodu atlases procedūru ar vienprātīgu lēmumu nosaka Institūta padome.

3. Akadēmiskajam personālam un pētījumos iesaistītajiem studentiem ir jābūt atbilstošām divu no 1. punktā uzskaitīto valodu zināšanām.

Akadēmiskā padome var pieļaut izņēmumus attiecībā uz speciālistiem, kas iesaistīti konkrētā darbā Institūtā.

28. pants

Līgumslēdzējās valstīs Institūtam ir visplašākā rīcībspēja, ko saskaņā ar šo valstu tiesību aktiem piešķir juridiskām personām; proti, tas var pirkt vai pārdot kustamo un nekustamo īpašumu, slēgt līgumus un būt par pusi tiesas prāvās. Šim nolūkam to pārstāv rektors.

29. pants

Jebkuru tādu strīdu starp Līgumslēdzējām valstīm vai starp vienu vai vairākām Līgumslēdzējām valstīm un Institūtu attiecībā uz Konvencijas piemērošanu vai interpretāciju, kuru nevar atrisināt Institūta padome, pēc vienas strīda puses iesnieguma var iesniegt šķīrējtiesā.

Šādā gadījumā Eiropas Kopienu Tiesas priekšsēdētājs nosaka šķīrējtiesu, kurā izšķir strīdu.

Līgumslēdzējas valstis apņemas izpildīt šķīrējtiesas lēmumus.

VI NODAĻA

PĀREJAS UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

30. pants

1. Institūta padome sapulcējas uzreiz pēc šīs konvencijas stāšanās spēkā.

2. Institūta padome noslēdz mītnes līgumu un izveido citas šajā konvencijā paredzētās struktūrvienības.

3. Pirmos astoņus Institūta akadēmiskā personāla darbiniekus ar vienprātīgu lēmumu izvēlas pagaidu Akadēmiskā komiteja, kuru veido divi pārstāvji no katras Līgumslēdzējas valsts, no kuriem vismaz vienam ir jābūt universitātes līmeņa pasniedzējam.

Ieceļot rektoru, prorektoru un minētos astoņus akadēmiskā personāla darbiniekus, Akadēmiskās komitejas veiktie pasākumi ir uzskatāmi par spēkā esošiem lēmumiem.

31. pants

Institūta pirmo rektoru un pirmo prorektoru ieceļ Institūta padome ar vienprātīgu lēmumu.

32. pants

1. Jebkura Eiropas Kopienu dalībvalsts papildu Līgumslēdzējām valstīm var pievienoties šai konvencijai, deponējot pievienošanās dokumentu Itālijas valdībai.

2. Pievienošanās stājas spēkā tajā datumā, kurā Institūta padome ar vienbalsīgu lēmumu un vienojoties ar valsti, kura pievienojas, ir noteikusi pielāgojumus, kurus ir nepieciešams veikt atbilstoši šīs konvencijas noteikumiem, proti, 6. panta 7. punktam un 19. panta 1. punktam.

33. pants

Jebkuras Līgumslēdzējas valsts valdība, Institūta rektors vai Akadēmiskā padome var iesniegt Institūta padomei šīs konvencijas pārskatīšanas projekta priekšlikumus. Ja Institūta padome ar vienbalsīgu lēmumu apstiprina Līgumslēdzēju valstu pārstāvju konferences sasaukšanu, šādu konferenci sasauc Institūta prezidējošās valsts valdība.

34. pants

Ja kādai Institūta iestādei būtu nepieciešams veikt kādas darbības, lai sasniegtu šajā konvencijā izvirzītos mērķus, un ja šajā konvencijā nav paredzētas attiecīgas pilnvaras, Institūta padome ar vienbalsīgu lēmumu veic attiecīgos pasākumus.

35. pants

1. Šī konvencija attiecas uz Līgumslēdzēju valstu Eiropas teritoriju, Azoru salām, Madeiru, Kanāriju salām, Seūtu un Melilju, Francijas aizjūras departamentiem un Francijas aizjūras teritorijām.

2. Neatkarīgi no 1. punkta Konvenciju nepiemēro Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes Suverēnajām bāzu teritorijām Kiprā; to nepiemēro ne attiecībā uz Normandijas salām, ne Menas salu, ja vien Apvienotās Karalistes valdība nepaziņo par pievienošanos šai konvencijai, – tad līdz ar to šo konvenciju piemēro vienai vai vairākām šādām teritorijām.

3. Neatkarīgi no 1. punkta Konvenciju nepiemēro Farēru salām. Tomēr Dānijas Karalistes valdība, deponējot deklarāciju ne vēlāk kā līdz 1975. gada 31. decembrim, var paziņot Itālijas Republikas valdībai, kura nosūta apstiprinātu kopiju katrai pārējo Līgumslēdzēju valstu valdībai, ka šo konvenciju piemēro šīm salām.

4. Šīs konvencijas parakstīšanas, akceptēšanas, apstiprināšanas vai ratifikācijas laikā, vai pievienojoties tai, vai jebkurā citā laikā jebkura Līgumslēdzēja valsts, paziņojot Itālijas Republikas valdībai, var deklarēt, ka piemēro šo konvenciju vienai vai vairākām tās teritorijām ārpus Eiropas, par kuru starptautiskajām attiecībām tā atbildīga un kuras ir norādītas deklarācijā.

36. pants

Šī konvencija ir jāpieņem, jāapstiprina vai jāratificē saskaņā ar katras Līgumslēdzējas valsts attiecīgajām konstitucionālajām prasībām. Tā stājas spēkā nākamā mēneša pirmajā dienā, kad Itālijas valdība ir saņēmusi pēdējo paziņojumu par to, ka šīs formalitātes ir izpildītas.

37. pants

Itālijas valdība paziņo Līgumslēdzējām valstīm par

a) katru parakstīšanu,

b) katra pieņemšanas, apstiprināšanas, ratifikācijas vai pievienošanās dokumenta deponēšanu un jebkuru 35. panta 2. punktā paredzēto deklarāciju,

c) šīs konvencijas stāšanos spēkā,

d) jebkuriem šīs konvencijas grozījumiem saskaņā ar 33. pantu.

38. pants

Šī konvencija izstrādāta franču, itāliešu, nīderlandiešu un vācu valodā, visi teksti ir autentiski un glabājas Itālijas valdības arhīvos, kura izsniedz apstiprinātu kopiju katras Līgumslēdzējas valsts valdībai.

Šīs konvencijas teksti angļu, dāņu un īru valodā, kas ietverti Institūta padomes lēmuma pielikumā, kurā ietverti tās grozījumi, kas bija nepieciešami saistībā ar Dānijas Karalistes, Īrijas un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes pievienošanos, ir autentiski saskaņā ar nosacījumiem, kas izklāstīti iepriekš minētajos teksta oriģinālos, un Itālijas Republikas valdība izsniedz tās apstiprinātu kopiju katras Līgumslēdzējas valsts valdībai.

Šīs konvencijas teksts grieķu valodā, kas ietverts Institūta padomes lēmuma pielikumā, kurā ietverti tās grozījumi, kas bija nepieciešami saistībā ar Grieķijas pievienošanos, ir autentiski tādā pašā veidā kā teksti, kas minēti iepriekšējās daļās, un Itālijas Republikas valdība izsniedz tās apstiprinātu kopiju katras Līgumslēdzējas valsts valdībai.

Šīs konvencijas teksts spāņu valodā, kas ietverts Institūta padomes lēmuma pielikumā, kurā ietverti tās grozījumi, kas bija nepieciešami saistībā ar Spānijas Karalistes pievienošanos, ir autentiski saskaņā ar iepriekšējās daļās izklāstītajiem nosacījumiem, un Itālijas Republikas valdība izsniedz tās apstiprinātu kopiju katras Līgumslēdzējas valsts valdībai.

Šīs konvencijas teksts portugāļu valodā, kas ietverts Institūta padomes 1989. gada 7. decembra Lēmuma Nr. 4/89 pielikumā, ar ko groza Konvenciju par Eiropas Universitātes institūta izveidi pēc Portugāles Republikas pievienošanās, ir autentiski tādā pašā veidā kā teksti, kas minēti iepriekšējās daļās, un Itālijas Republikas valdība izsniedz tās apstiprinātu kopiju katras Līgumslēdzējas valsts valdībai.

Šīs konvencijas teksti somu un zviedru valodā, kas ietverti Institūta padomes 1997. gada 19. jūnija Lēmuma Nr. 1/97 pielikumā, ar ko groza Konvenciju par Eiropas Universitātes institūta izveidi pēc Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes pievienošanās, ir autentiski tādā pašā veidā kā teksti, kas minēti iepriekšējās daļās, un Itālijas Republikas valdība izsniedz tās apstiprinātu kopiju katras Līgumslēdzējas valsts valdībai.

PROTOKOLS PAR EIROPAS UNIVERSITĀTES INSTITŪTA PRIVILĒĢIJĀM UN IMUNITĀTĒM

KONVENCIJAS DALĪBVALSTIS, kas izveido Eiropas Universitātes institūtu un kas ir parakstījušās Florencē 1972. gada 19. aprīlī,

VĒLOTIES noteikt privilēģijas un imunitātes, lai nodrošinātu Institūta vienmērīgu darbību,

IR VIENOJUŠĀS par turpmāko.

I NODAĻA

Institūta noteikumi

1. pants

Eiropas Universitātes institūts (turpmāk tekstā – Institūts), veicot savu oficiālo darbību, var izmantot imunitātes pret tiesību izpildi, izņemot:

a) saistībā ar civillietu, kuru ierosinājusi trešā persona par zaudējumiem, kas radušies negadījuma dēļ, kuru izraisījis transportlīdzeklis, kas pieder Institūtam vai kuru vadījis tā pārstāvis, vai saistībā ar autotransporta pārkāpumu, kurā iesaistīts šāds transportlīdzeklis;

b) saistībā ar šķīrējtiesas nolēmuma vai tiesas nolēmuma izpildi saskaņā ar Konvencijas vai šā protokola noteikumu;

c) ja Institūta padome ar vienbalsīgu lēmumu kādā konkrētā gadījumā ir noraidījusi šādas imunitātes.

2. pants

1. Institūta telpas un ēkas ir neaizskaramas. Šis noteikums neliedz piemērot tos pasākumus, kurus veic saskaņā ar šā protokola 19. pantu vai kuri ir atļauti ar Institūta padomes vienprātīgu lēmumu.

2. Institūts neatļauj izmantot savas telpas un ēkas kā patvērumu personai, kura ir tikko izdarījusi noziegumu flagrante delicto, par kuru ir izdots aresta orderis, kura ir notiesāta vai kura norādīta orderī par izraidīšanu no valsts.

3. Institūta arhīvi ir neaizskarami.

Izņemot 1. panta a), b) un c) punktā noteikto, Institūta īpašums un aktīvi ir neaizskarami pret jebkāda veida administratīviem vai tādiem provizoriskiem tiesas piespiedu pasākumiem kā rekvizēšana, konfiscēšana, ekspropriācija vai apķīlāšana.

1. Neskarot attiecīgo valstu noteikumus, kas aizsargā Līgumslēdzēju valstu mākslas un kultūras mantojumu, preces, kuras Institūts importē vai eksportē un kuras ir noteikti vajadzīgas tā oficiālās darbības īstenošanai, ir atbrīvotas no jebkāda apgrozījuma nodokļa, muitas nodokļiem un citiem nodokļiem vai maksājumiem un no visiem importa vai eksporta aizliegumiem un ierobežojumiem.

2. Publikāciju un citu tādu informatīvo materiālu apriti, kurus Institūts nosūta vai saņem savas oficiālās darbības gaitā, nekādā veidā nedrīkst ierobežot.

3. Katrā dalībvalstī Institūta oficiālai saziņai un visu dokumentu sūtījumiem ir tāds pats statuss, kādu šī dalībvalsts piešķir starptautiskām organizācijām. Institūta oficiālo korespondenci un citu oficiālo saziņu necenzē.

1. Tā oficiālajā darbībā Institūts, tā aktīvi, ienākumi un pārējais īpašums ir atbrīvots no visiem tiešajiem nodokļiem.

2. Ja Institūts veic būtiskus pirkumus, kuri ir noteikti vajadzīgi tā oficiālās darbības veikšanai un kuru cena ietver netiešos nodokļus vai tirdzniecības nodokļus, Līgumslēdzējas valstis, ja vien iespējams, veic nepieciešamos pasākumus, lai šādu nodokļu summas atlaistu vai atmaksātu.

3. Nekādus atbrīvojumus nepiešķir attiecībā uz nodokļiem un nodevām, kas maksājamas par sabiedriskiem pakalpojumiem.

6. pants

Institūts var saņemt un glabāt jebkura veida finanšu līdzekļus, valūtu, skaidru naudu vai vērtspapīrus; ievērojot attiecīgās valsts noteikumus par valūtas maiņas kontroli, tas var brīvi rīkoties ar tiem, veicot savu oficiālo darbību, un izmantot kontus jebkurā valūtā tādā apjomā, kas vajadzīgs tā saistību izpildei.

II NODAĻA

Noteikumi attiecībā uz Līgumslēdzēju valstu pārstāvjiem, rektoru, prorektoru, akadēmisko personālu un citām ar Institūtu saistītajām personām

7. pants

Līgumslēdzēju valstu pārstāvjiem un to padomdevējiem, kas piedalās Institūta padomes sanāksmēs, pildot savus pienākumus un dodoties uz sanāksmēm un no tām, ir šādas privilēģijas, imunitātes un atvieglojumi:

a) imunitāte pret personas arestu vai aizturēšanu un personiskās bagāžas aizturēšanu, izņemot gadījumus, ja tie ir aizturēti nozieguma izdarīšanas brīdī;

b) imunitāte pret tiesvedību pat pēc to uzdevuma izpildes attiecībā uz to amatpersonas pilnvarās veiktajām darbībām un to funkciju robežās, tostarp attiecībā uz teikto vai rakstīto;

c) oficiālo papīru un dokumentu imunitāte;

d) visi parastie administratīvie atvieglojumi, īpaši attiecībā uz ceļošanu vai uzturēšanos.

Šo pantu piemēro arī Eiropas Kopienu pārstāvim, kas piedalās Institūta sanāksmēs.

8. pants

Līgumslēdzējas valstis ciešā sadarbībā ar Institūtu savu pilnvaru robežās veic pasākumus, lai visas nepieciešamās administratīvās iespējas, īpaši attiecībā uz ceļošanu, uzturēšanos un valūtas maiņu, tiek nodrošinātas personām, kas piedalās Institūta darbā, īpaši tām, kuras minētas Konvencijas 9. panta 3. punktā.

9. pants

1. Rektors, prorektors un – saskaņā ar 13. pantu – akadēmiskais personāls un pārējais Institūta personāls:

a) ir neaizskarami pret tiesvedību pat pēc aiziešanas no darba Institūtā attiecībā uz to veiktajām darbībām, pildot savas funkcijas un to robežās, tostarp teikto vai rakstīto; šo imunitāti nepiemēro autotransporta pārkāpumu gadījumos, kurus izraisījušas šādas personas, ne arī gadījumos, kad zaudējumi ir izraisīti ar mehānisko transportlīdzekli, kas pieder šādām personām vai kuras to vadījušas;

b) kopā ar tiem viņu ģimenes locekļiem, kuri ietilpst to mājsaimniecībā, saņem šādu atbrīvojumu no imigrācijas ierobežojumiem vai ārvalstnieku reģistrācijas formalitātēm, kādu parasti piešķir starptautisku organizāciju dalībniekiem;

c) attiecībā uz valūtas vai valūtas maiņas noteikumiem piešķir tādas pašas privilēģijas, kādas parasti piešķir starptautisku organizāciju dalībniekiem;

d) ir tiesīgi ievest bez muitas nodokļa savas mēbeles, iedzīvi un automašīnu personīgai lietošanai, pirmo reizi ieņemot amatu attiecīgajā valstī uz vienu gadu vai ilgāku laiku, un ir tiesīgi izvest atpakaļ bez muitas nodokļa savas mēbeles, personīgo iedzīvi un automašīnu personīgai lietošanai pēc savu pienākumu pildīšanas beigām šajā valstī, abos gadījumos ņemot vērā nosacījumus un ierobežojumus, kas noteikti tās valsts tiesību aktos, kurā šīs tiesības tiek īstenotas.

2. Līgumslēdzējas valstis ciešā sadarbībā ar Institūtu veic visus nepieciešamos pasākumus, lai atvieglotu to personu iebraukšanu, uzturēšanos un aizbraukšanu, kurām ir tiesības izmantot šajā pantā paredzētās priekšrocības.

Līgumslēdzējas valstis ciešā sadarbībā ar Institūtu veic visus nepieciešamos pasākumus, lai atvieglotu pētījumos iesaistīto studentu iebraukšanu, uzturēšanos un aizbraukšanu.

11. pants

1. Sociālās drošības maksājumu sistēma rektoram, prorektoram, akadēmiskajam personālam un pārējam personālam, kā arī pētījumos iesaistītajiem studentiem ir noteikta personāla nolikumā un citos noteikumos.

Ja par šādiem maksājumiem noteikumu nav, iepriekšējos apakšpunktos minētās personas var izvēlēties šo sistēmu vai nu atbilstoši tās valsts tiesību aktiem, kurā ir Institūta mītnes vieta, vai atbilstoši pēdējās Līgumslēdzējas valsts tiesību aktiem, kuras jurisdikcijai tās bijušas pakļautas, vai arī atbilstoši tās Līgumslēdzējas valsts tiesību aktiem, kuras pilsoņi tās ir.

Šo izvēli var izdarīt tikai vienu reizi, un tā stājas spēkā līdz darba oficiālu uzsākšanu Institūtā.

2. Attiecībā uz tiem akadēmiskā personāla darbiniekiem un pētījumos iesaistītajiem studentiem, kuri nav Līgumslēdzēju valstu pilsoņi, normas ir ietvertas personāla nolikumā vai citos noteikumos.

12. pants

1. Rektors, prorektors, akadēmiskais personāls un pārējais Institūta personāls maksā Institūtam nodokļus no algām un citiem ienākumiem, ko viņi saņem no Institūta, saskaņā ar nosacījumiem un procedūru, ko Institūta padome izstrādā viena gada laikā no šīs konvencijas stāšanās spēkā. No dienas, kad piemēro šo nodokli, algas un atalgojums ir atbrīvots no attiecīgajā valstī spēkā esošā ienākumu nodokļa; tomēr Līgumslēdzējas valstis patur tiesības ņemt vērā šīs algas un atalgojumu, aprēķinot to nodokļu summas, kurus piemēro ienākumiem no citiem avotiem.

2. Šā panta 1. punkta noteikumus nepiemēro pensijām un ikgadējiem pabalstiem, ko Institūts maksā bijušajiem rektoriem vai prorektoriem vai bijušajiem akadēmiskā personāla darbiniekiem vai pārējiem darbiniekiem.

3. Piemērojot ienākuma nodokli, īpašuma nodokli un mantojuma nodokli, kā arī piemērojot konvencijas par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu, kas noslēgtas starp Līgumslēdzējām valstīm, rektoru, prorektoru, akadēmisko personālu un pārējiem Institūta darbiniekiem, kas vienīgi saistībā ar pienākumu veikšanu Institūtā savu dzīvesvietu pārceļ uz tādas Līgumslēdzējas valsts teritoriju, kas nav valsts, kurā tiem bija jāmaksā nodokļi, stājoties darbā Institūtā, gan valstī, kurā tie pastāvīgi uzturas, gan valstī, kurā tiem bija jāmaksā nodokļi, uzskata, ka to pastāvīgā dzīvesvieta ir tajā valstī, kurā tiem ir jāmaksā nodokļi, ar nosacījumu, ka tā ir Līgumslēdzēja valsts. Šo noteikumu piemēro arī minēto personu laulātajiem, ja vien viņi nav atsevišķi iesaistīti algotā darbā, un bērniem, kas ir šajā pantā minēto personu apgādībā un aprūpē.

13. pants

Institūta padome ar vienprātīgu lēmumu nosaka to darbinieku kategorijas, kuriem pilnīgi vai daļēji piemēro 9. līdz 12. panta noteikumus.

III NODAĻA

Vispārīgi noteikumi

14. pants

1. Privilēģijas, imunitātes un atvieglojumus piešķir vienīgi Līgumslēdzēju valstu vai Institūta interesēs, nevis priekšrocību guvēju personisko interešu nolūkā.

2. Kompetentajām iestādēm ir ne tikai tiesības, bet arī pienākums atcelt imunitāti, ja šāda imunitāte kavē tiesas procesa gaitu un ja ir iespējams atteikties no imunitātes, neapdraudot nolūkus, kuros tā piešķirta.

3. Kompetentās iestādes, kas minētas 2. punktā, ir šādas:

– Līgumslēdzējas valstis attiecībā uz to pārstāvjiem, kuri tiekas Institūta padomē;

– Eiropas Kopienu iestādes attiecībā uz Eiropas Kopienu pārstāvjiem, kuri piedalās Institūta padomes sanāksmēs;

– Institūta padome attiecībā uz rektoru un prorektoru;

– Institūta rektors attiecībā uz akadēmiskā personāla darbiniekiem un pārējiem Institūta darbiniekiem.

15. pants

Šis protokols nekādā veidā neietekmē katras Līgumslēdzējas valsts tiesības veikt piesardzības pasākumus, kuri nepieciešami tās drošības interesēs.

16. pants

Nevienai Līgumslēdzējai valstij nav pienākuma piešķirt privilēģijas un imunitāti, kas noteikta 7. pantā, 9. panta c) un d) punktā un 10. pantā, savas valsts pilsoņiem un pastāvīgajiem iedzīvotājiem.

17. pants

Saskaņā ar šo protokolu Institūta oficiālā darbība ietver tā administratīvās funkcijas un izglītības un pētniecības darbību, īstenojot Konvencijā par Eiropas Universitātes institūta izveidi izvirzītos mērķus.

18. pants

Neierobežojot 9. panta 1. punkta d) apakšpunkta noteikumus, nekādu atbrīvojumu nepiešķir attiecībā uz tām precēm, kas paredzētas Institūta darbinieku personiskajam labumam. Preces, kuras importē vai saņem saskaņā ar šo protokolu, nedrīkst pārdot, atdot vai izīrēt, izņemot saskaņā ar valstu valdību paredzētajiem nosacījumiem, kuri paredz atbrīvojumus.

19. pants

1. Šā protokola noteikumus piemēro, Institūta rektoram cieši sadarbojoties ar Līgumslēdzēju valstu kompetentajām iestādēm, lai, ņemot vērā Institūta neatkarību, atvieglotu pareizu tiesiskuma īstenošanu, sociālās likumdošanas, policijas, drošības vai sabiedrības veselības noteikumu piemērošanu un novērstu jebkādu šajā protokolā paredzēto privilēģiju, imunitāšu un atvieglojumu ļaunprātīgu izmantošanu. Šajā punktā minēto sadarbības procedūru var noteikt papildu līgumos, kas paredzēti 20. pantā.

2. To personu vārdu, amatu un adresi, kuras gūst labumu no 9. un 12. punkta noteikumiem un no tiem izrietošiem pasākumiem, laiku pa laikam paziņo Līgumslēdzēju valstu valdībām.

20. pants

Saistībā ar šā protokola īstenošanu un piemērošanu starp Institūtu un vienu vai vairākām Līgumslēdzējām valstīm var noslēgt papildu līgumus. Institūta padome vienprātīgi pieņem lēmumus saistībā ar šā panta piemērošanu.

21. pants

Konvencijas 29. panta noteikumus piemēro strīdiem, kas saistīti ar šo protokolu.

NOBEIGUMA AKTS

AUGSTO LĪGUMSLĒDZĒJU PUŠU PILNVAROTIE,

kas sapulcējušies Florencē 1972. gada 19. aprīlī Konvencijas par Eiropas Universitātes institūta izveidi parakstīšanai,

IR PIEŅĒMUŠAS ŠĀDUS DOKUMENTUS:

– Konvenciju par Eiropas Universitātes institūta izveidi,

– Protokolu par Eiropas Universitātes institūta privilēģijām un imunitātēm.

Šo dokumentu parakstīšanas laikā pilnvarotie ir:

– pieņēmuši deklarācijas I pielikumā un

– ņēmuši vērā Vācijas Federatīvās Republikas valdības deklarācijas, kas izklāstītas II pielikumā.

I PIELIKUMS

I. Deklarācijas attiecībā uz dažiem Konvencijas noteikumiem

6. pants

1. punkts

a) Institūta padomes procedūras noteikumi paredzēs nosacījumus, saskaņā ar kuriem valdību pārstāvji var veidot sarakstu par ekspertu palīdzību.

b) Procedūras noteikumi paredz, ka Institūta padome var sasaukt sapulci, kad vien tas ir nepieciešams, un papildu Florencei sanākt kopā vietās Līgumslēdzēju valstu teritorijās.

c) Institūta padome veiks nepieciešamos pasākumus saistībā ar Institūta oficiālajām publikācijām; šim nolūkam tā var izmantot Eiropas Kopienu Oficiālo publikāciju biroja pakalpojumus.

5. punkta c) apakšpunkts

Šā pielikuma 6. panta 5. punkta c) apakšpunkta noteikumi neliedz Institūta padomei pēc apspriešanās ar Eiropas Kopienu Tiesas tiesas priekšsēdētāju iecelt šo tiesu par iestādi strīdu atrisināšanai starp Institūtu un tā darbiniekiem.

Pētniecības darba veikšana kādā noteiktā departamentā nozīmē to, ka šis departaments ir šā darba iniciators. Tas nekādā veidā neizslēdz citu departamentu pakalpojumu uzskaitījumu, lai nodrošinātu zinātniskajai darbībai nepieciešamo starpnozaru raksturu.

12. pants

a) Semināri un pētniecības grupas tiks izveidotas uz tik ilgu laiku, kāds ir nepieciešams, lai izpētītu izvēlēto tēmu vai pabeigtu konkrētu pētījuma projektu.

b) Attiecībā uz darba metodēm mācības institūtā būtībā sastāvēs no piedalīšanās pētniecības darbā. Šādiem pētījumiem veltītais laiks var būt atšķirīgs, bet jebkāda noteikta grāda piešķiršanai būs nepieciešams vismaz divu gadu darbs un pētījuma darba oriģināla iesniegšana saskaņā ar Konvencijas 14. pantā izklāstītajiem nosacījumiem.

14. pants

a) Piešķirtie grādi, kas paredzēti 14. panta 1. punktā var, piemēram, būt:

“Florences Eiropas Universitātes institūta tiesību zinātņu doktors”

“Florences Eiropas Universitātes institūta politisko zinātņu doktors”

b) Institūta doktora grāda salīdzinājuma statusa problēma, cik drīz vien iespējams, tiks pētīta plašākā nozīmē; Institūta padome vajadzības gadījumā šajā jautājumā var sniegt ieteikumus Līgumslēdzēju valstu valdībām.

c) Pētījumu publicēšanas nolūks būs darīt tos pieejamus visiem interesentiem. Līdz ar to saskaņā ar noteikumiem, kuri jāpieņem, īstenojot 14. panta 3. punktu, publikācija varēs būt ne tikai žurnāla, grāmatas vai bukleta veidā, bet arī jebkurā citā atbilstošā veidā (mikrofilma, Roneo kopētājs u. c.).

15. pants

1. punkts

Profesorus iecels pastāvīgā darbā Institūtā uz trīs gadiem, un šo termiņu var pagarināt.

3. punkts

Tas galvenokārt attiecas uz to tiesību paturēšanu, kas iegūtas saskaņā ar valsts pasākumiem, un attiecīgā gadījumā šādu tiesību iegūšanu, kā arī uz iespēju atgriezties izcelsmes valsts iestādē, jo īpaši tad, ja uzturēšanās Institūtā ir uz neilgu laika posmu.

16. pants

1. punkts

Ņemot vērā akadēmisko līmeni un prasības attiecībā uz darba organizāciju, pētījumos iesaistīto studentu skaits vismaz sākotnēji varētu būt no 250 līdz 600.

3. punkts

a) Noteikumos attiecībā uz parasto studentu un pētījumos iesaistīto studentu uzņemšanu ir jāparedz akadēmiskais standarts, kuru tiem ir jābūt sasniegušiem, un tiem prasītais Institūta oficiālo valodu zināšanu līmenis.

b) Vārdus “pēc iespējas ņem vērā viņu izcelsmes vietu” interpretē tādā nozīmē, ka akadēmiskā kvalifikācija būs galvenais kritērijs, kuru komisija ņem vērā, kā arī to, ka ir jārūpējas par to, lai būtu pārstāvētas dažādas pētījumos iesaistīto studentu tautības.

17. pants

Vēlams, lai Līgumslēdzēju valstu pārstāvji Institūta padomē savstarpēji apspriestos, tādējādi nodrošinot, ka stipendiju līmeņi un to piešķiršanas procedūras ir salīdzināmas visās valstīs.

25. pants

a) Jaunuzcelto vai paplašināto ēku, kuras Eiropas Universitātes institūta rīcībā ir nodevusi Itālijas valdība, sākotnējā aprīkojuma izmaksas sedz šī valdība.

b) Mēbeles un mācību aprīkojums ir tāda veida ieguldījums, kuru var norakstīt no parastajiem budžeta apropriējumiem un kas līdz ar to ir cieši saistīts ar Institūta darbību; parasti šādiem apropriējumiem, kurus ietver gada budžetā, tiek paredzēti noteikumi.

Izdevumi saistībā ar papildu aprīkojumu tiks ietverti Institūta budžetā un finansēti saskaņā ar parastajiem Institūta izdevumu finansēšanas noteikumiem.

26. pants

Finanšu noteikumi paredzēs, ka tad, ja Līgumslēdzējas valstis veic savas iemaksas to valūtās:

– šo iemaksu pieejamie atlikumi glabāsies Līgumslēdzēju valstu kasēs vai šo valstu norādītajās iestādēs;

– atrodoties depozītā, līdzekļi saglabās vērtību atbilstoši paritātei iemaksas veikšanas dienā attiecībā pret to valūtas vienību, kurā sastādīts Institūta budžets.

29. pants

Otrā daļa

Konvencijas 29. pants neliedz šīs tiesas priekšsēdētājam iecelt Eiropas Kopienu Tiesu par šķīrējtiesas iestādi.

30. pants

Sagatavošanas komiteja, kurā ir Līgumslēdzēju valstu valdību pārstāvji un viens Komisijas pārstāvis (bez balsstiesībām), tiksies pēc Konvencijas parakstīšanas. Tā veiks nepieciešamo sagatavošanas darbu, jo īpaši mītnes līguma projekta sagatavošanu, tā, lai Institūtu varētu izveidot iespējami īsā laikā pēc Konvencijas stāšanās spēkā.

II. Dažādas deklarācijas

A. Institūta finansēšana un struktūra

a) Rektors saņems profesora algu un piemaksas, kā arī administratīvo piemaksu (aptuveni 20 % no algas) viņa amata pilnvaru laikā.

b) Prorektora algai vajadzētu būt zemākai par rektora algu, un tā varētu būt pielīdzināma profesora algai.

c) Institūta pētījumu rezultāti ir jāpublicē, un pēc tā otrā vai trešā darbības gada šim nolūkam vajadzētu būt izveidotai īpašai budžeta pozīcijai.

B. Pētījumos iesaistīto studentu izmitināšana

Itālijas Republikas valdība pētījumos iesaistītajiem studentiem nodrošinās izmitināšanu par mērenu īres maksu.

Ne par vienu šajā saistībā veikto pasākumu nedrīkst iekasēt samaksu no Institūta budžeta.

C. Iespējamā to valstu pievienošanās, kuras nav Eiropas Kopienu dalībvalstis

Četrus gadus pēc Konvencijas stāšanās spēkā Institūta padome pēc apspriešanās ar Akadēmisko padomi iesniegs ziņojumu Līgumslēdzējām valstīm attiecībā uz iespēju ietvert Konvencijā klauzulu, ar ko atļautu pievienoties Konvencijai tām valstīm, kuras nav Eiropas Kopienu dalībvalstis.

D. Denonsēšanas jautājuma pārskatīšana

Konvencijas denonsēšanas jautājums tiks pārskatīts vienlaikus ar C punktā paredzēto ziņojumu.

E. Eiropas Koledža Brigē

Līgumslēdzējas valstis ņem vērā šādu deklarāciju, kas pieņemta padomes sanāksmē un dalībvalstu izglītības ministru konferencē 1971. gada 16. novembrī:

“Florences un Briges institūtu akadēmiskajām iestādēm ir jāstrādā kopā, lai organizētu un visatbilstošākajā veidā izstrādātu to attiecīgās izglītības programmas paralēlām vai saplūstošām darbībām.”

II PIELIKUMS

Vācijas Federatīvās Republikas valdības deklarācijas

Vācijas Federatīvās Republikas valdība, deponējot Konvencijas par Eiropas Universitātes institūta izveidi ratifikācijas dokumentu, patur tiesības deklarēt, ka šo konvenciju vienādi piemēro Berlīnes Zemei.

Attiecībā uz vārda “nacionāls” definīciju Vācijas Federatīvās Republikas valdība atsaucas uz deklarāciju, kuru tā pieņēma 1957. gada 25. martā Eiropas Kopienas dibināšanas līguma un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma parakstīšanas laikā.

EIROPAS UNIVERSITĀTES INSTITŪTA PADOMES LĒMUMS
(1975. gada 20. marts),

ar kuru groza Konvenciju par Institūta izveidi pēc jauno dalībvalstu pievienošanās

INSTITŪTA PADOME,

ņemot vērā Konvenciju par Eiropas Universitātes institūta izveidi (turpmāk tekstā – Konvencija), un jo īpaši tās 32. panta 2. punktu,

tā kā Dānijas Karaliste, Īrija un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste attiecīgi ir deponējušas Itālijas Republikas valdībai to pievienošanās dokumentus saskaņā ar Konvencijas 32. panta 1. punktu,

tā kā saskaņā ar Konvencijas 32. panta 2. punktu pievienošanās stāsies spēkā dienā, kad Institūta padome noteiks nepieciešamos Konvencijas grozījumus,

tā kā šādus grozījumus vajadzētu atbilstoši veikt,

darbojoties saskaņoti ar Dānijas Karalistes, Īrijas un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes pārstāvjiem,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

Konvencijā izdara turpmāk minētos grozījumus.

1. Tekstu 6. panta 7. punktā aizstāj ar šādu tekstu:

“Ja lēmuma pieņemšanai ir nepieciešams kvalificēts balsu vairākums, tad balsīm piešķir šādu vērtību:

Beļģija 5

Dānija 3

Francija 10

Vācija 10

Īrija 3

Itālija 10

Luksemburga 2

Nīderlande 5

Apvienotā Karaliste 10

Lēmums ir pieņemts, ja par to ir saņemta ne mazāk kā četrdesmit viena balss “par”, kas liecina par vismaz sešu valstu valdību piekrišanu.

2. Konvencijas 19. panta 1. punktu aizstāj ar šādu tekstu:

“Līgumslēdzēju valstu finanšu iemaksas izdevumu segšanai, kas paredzēti Institūta budžetā, nosaka pēc šādām attiecībām:

Beļģija 6,04 %

Dānija 2,47 %

Francija 21,16 %

Vācija 21,16 %

Īrija 0,62 %

Itālija 21,16 %

Luksemburga 0,19 %

Nīderlande 6,04 %

Apvienotā Karaliste 21,16 %”

3. Konvencijas 27. panta 1. punktu aizstāj ar šādu tekstu:

“Institūta oficiālās valodas ir angļu, dāņu, franču, itāliešu, nīderlandiešu un vācu valoda.”

4. Konvencijas 35. pantā izdara šādus grozījumus:

a) pievieno šādus punktus:

“2. Neatkarīgi no 1. punkta Konvenciju nepiemēro Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes Suverēnajām bāzu teritorijām Kiprā; to nepiemēro ne attiecībā uz Normandijas salām, ne Menas salu, ja vien Apvienotās Karalistes valdība nepaziņo par pievienošanos šai konvencijai, – tad šo konvenciju piemēro vienai vai vairākām šādām teritorijām.

3. Neatkarīgi no 1. punkta Konvenciju nepiemēro Farēru salām. Tomēr Dānijas Karalistes valdība, deponējot deklarāciju ne vēlāk kā līdz 1975. gada 31. decembrim, var paziņot Itālijas Republikas valdībai, kura nosūta apstiprinātu kopiju katrai no pārējām Līgumslēdzēju valstu valdībām, ka šo konvenciju piemēro šīm salām.”;

b) Iepriekšējais 2. punkts kļūst par 4. punktu.

5. Konvencijas 38. pants papildināts šādi:

“Šīs konvencijas teksti angļu, dāņu un īru valodā, kas ietverti pielikumā Institūta padomes lēmumam, kurā ietverti tās grozījumi, kas bija nepieciešami līdz ar Dānijas Karalistes, Īrijas un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes pievienošanos, ir autentiski saskaņā ar nosacījumiem, kas izklāstīti iepriekš minētajos teksta oriģinālos, un Itālijas Republikas valdība izsniedz tās apstiprinātu kopiju katras Līgumslēdzējas valsts valdībai.”

Dānijas Karalistes, Īrijas un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes pievienošanās stājas spēkā šā lēmuma parakstīšanas dienā.

No šīs dienas Konvencijas teksti angļu, dāņu un īru valodā, kas pievienoti šim lēmumam, ir autentiski tāpat kā teksti franču, itāliešu, nīderlandiešu un vācu valodā.

Šis lēmums ir izstrādāts angļu, dāņu, franču, nīderlandiešu, itāliešu, īru un vācu valodā, visi septiņi teksti ir autentiski.

Institūta padomes priekšsēdētājs paziņo savu lēmumu Līgumslēdzēju valstu valdībām un to valstu valdībām, kuras ir deponējušas savu pievienošanās dokumentu saskaņā ar Konvencijas 32. pantu.

Florencē, 1975. gada 20. martā

Institūta padomes vārdā

priekšsēdētājs

M. DELO [M. DELOZ]

EIROPAS UNIVERSITĀTES INSTITŪTA PADOMES LĒMUMS Nr. 5/86
(1986. gada 21. novembris),

ar kuru groza Konvenciju par Eiropas Universitātes institūta izveidi pēc Grieķijas Republikas pievienošanās

INSTITŪTA PADOME,

ņemot vērā Konvenciju par Eiropas Universitātes institūta izveidi, kura pēdējoreiz grozīta ar Institūta padomes 1975. gada 20. marta Lēmumu (turpmāk tekstā – Konvencija), un jo īpaši tās 32. panta 2. punktu,

tā kā Grieķijas Republika ir iesniegusi Itālijas Republikas valdībai savu pievienošanās dokumentu saskaņā ar Konvencijas 32. panta 1. punktu,

tā kā saskaņā ar Konvencijas 32. panta 2. punktu pievienošanās stāsies spēkā dienā, kad Institūta padome noteiks nepieciešamos Konvencijas grozījumus,

tā kā šādus grozījumus vajadzētu atbilstoši veikt,

darbojoties saskaņoti ar Grieķijas Republikas pārstāvjiem,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

Konvencijā, ko grozīja ar Institūta padomes 1975. gada 20. marta lēmumu pēc Dānijas Karalistes, Īrijas un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes pievienošanās, izdara šādus grozījumus, kas stājas spēkā šā lēmuma parakstīšanas dienā:

1. Konvencijas 6. panta 7. punktu aizstāj ar šādu tekstu:

“Ja lēmuma pieņemšanai ir nepieciešams kvalificēts balsu vairākums, tad balsīm piešķir šādu vērtību:

Beļģija 5

Dānija 3

Francija 10

Vācija 10

Grieķija 5

Īrija 3

Itālija 10

Luksemburga 2

Nīderlande 5

Apvienotā Karaliste 10

Lēmums ir pieņemts, ja par to ir saņemtas ne mazāk kā četrdesmit piecas balsis “par”, kas liecina par vismaz sešu valstu valdību piekrišanu.

2. Konvencijas 19. panta 1. punktu aizstāj ar šādu tekstu:

“Līgumslēdzēju valstu finanšu iemaksas izdevumu segšanai, kas paredzēti Institūta budžetā, nosaka pēc šādām attiecībām:

Beļģija 5,93 %

Dānija 2,43 %

Vācija 20,79 %”

Grieķija 1,75 %

Īrija 0,61 %

Itālija 20,79 %

Luksemburga 0,19 %

Nīderlande 5,93 %

Apvienotā Karaliste 20,79 %

Francija 20,79 %”

3. Konvencijas 27. panta 1. punktu aizstāj ar šādu tekstu:

“Institūta oficiālās valodas ir angļu, dāņu, franču, grieķu, itāliešu, nīderlandiešu un vācu valoda.”

4. Konvencijas 38. pants papildināts šādi:

“Šīs konvencijas teksts grieķu valodā, kas ietverts Institūta padomes lēmuma pielikumā, kurā ietverti tās grozījumi, kas bija nepieciešami līdz ar Grieķijas pievienošanos, ir autentiski tādā pašā veidā kā teksti, kas minēti iepriekšējās daļās, un Itālijas Republikas valdība izsniedz tās apstiprinātu kopiju katras Līgumslēdzējas valsts valdībai.”

Grieķijas pievienošanās Konvencijai stājas spēkā šā lēmuma pieņemšanas dienā.

No šīs dienas:

– Grieķijas Republika kļūst par Konvencijas Līgumslēdzēju valsti. Konvencijas teksts grieķu valodā, kas pievienots šim lēmumam, ir autentisks tāpat kā teksti angļu, dāņu franču, īru itāliešu, nīderlandiešu un vācu valodā.

Šis lēmums ir izstrādāts angļu, dāņu, franču, grieķu, nīderlandiešu, itāliešu, īru un vācu valodā, visi šie teksti ir autentiski.

Institūta padomes priekšsēdētājs paziņo šo lēmumu Līgumslēdzēju valstu valdībām.

Florencē, 1986. gada 21. novembrī

Institūta padomes vārdā

priekšsēdētājs

E. BĒNINGS [E. BÖNING]

EIROPAS UNIVERSITĀTES INSTITŪTA PADOMES LĒMUMS Nr. 3/87
(1987. gada 4. jūnijs),

ar kuru groza Konvenciju par Eiropas Universitātes institūta izveidi pēc Spānijas Karalistes pievienošanās

INSTITŪTA PADOME,

ņemot vērā Konvenciju par Eiropas Universitātes institūta izveidi, ko groza ar Institūta padomes 1975. gada 20. marta lēmumu un 1986. gada 21. novembra lēmumu (turpmāk tekstā – Konvencija), un jo īpaši tās 32. panta 2. punktu,

tā kā saskaņā ar Konvencijas 32. panta 1. punktu Spānijas Karaliste ir deponējusi Itālijas Republikas valdībai savu pievienošanās dokumentu,

tā kā saskaņā ar Konvencijas 32. panta 2. punktu pievienošanās stāsies spēkā dienā, kad Institūta padome noteiks pielāgojumus, kuri būs jāveic Konvencijā,

tā kā tāpēc ir vēlams veikt minētos pielāgojumus, darbojoties saskaņoti ar Spānijas Karalistes pārstāvjiem,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

Konvencijā izdara turpmāk minētos grozījumus.

1. Konvencijas 6. panta 7. punktu aizstāj ar šādu tekstu:

“Ja lēmuma pieņemšanai ir nepieciešams kvalificēts balsu vairākums, tad balsīm piešķir šādu vērtību:

Beļģija 5

Dānija 3

Vācija 10

Grieķijas Republika 5

Spānija 8

Francija 10

Īrija 3

Itālija 10

Luksemburga 2

Nīderlande 5

Apvienotā Karaliste 10

Lēmumu pieņemšanai ir nepieciešamas ne mazāk kā 50 balsis “par” un vismaz 8 valstu valdību piekrišana.

2. Konvencijas 19. panta 1. punktu aizstāj ar šādu tekstu:

“Līgumslēdzēju valstu finanšu iemaksas izdevumu segšanai, kas paredzēti Institūta budžetā, nosaka pēc šādām attiecībām:

Beļģija 5,52 %

Dānija 2,26 %

Vācija 19,35 %

Grieķijas Republika 1,63 %

Spānija 6,93 %

Francija 19,35 %

Īrija 0,57 %

Itālija 19,35 %

Luksemburga 0,17 %

Nīderlande 5,52 %

Apvienotā Karaliste 19,35 %”

3. Konvencijas 27. panta 1. punktu aizstāj ar šādu tekstu:

“Institūta oficiālās valodas ir angļu, dāņu, franču, grieķu, itāliešu, nīderlandiešu, spāņu un vācu valoda.”

4. Konvencijas 34. panta 1. punktu aizstāj ar šādu tekstu:

“1. Šī konvencija attiecas uz Līgumslēdzēju valstu Eiropas teritoriju, Francijas aizjūras departamentiem, Francijas aizjūras teritorijām un Kanāriju salu autonomo kopienu.”

5. Konvencijas 38. pantu papildina ar šādu daļu:

“Šīs konvencijas teksts spāņu valodā, kas ietverts Institūta padomes lēmuma pielikumā, kurā ietverti tās grozījumi, kas bija nepieciešami līdz ar Spānijas Karalistes pievienošanos, ir autentiski saskaņā ar iepriekšējās daļās izklāstītajiem nosacījumiem, un Itālijas Republikas valdība izsniedz tās apstiprinātu kopiju katras Līgumslēdzējas valsts valdībai.”

Spānijas Karalistes pievienošanās Konvencijai stājas spēkā no 1987. gada 1. novembra.

No šīs dienas:

– Spānija kļūst par Konvencijas Līgumslēdzēju valsti;

– Konvencijas teksts spāņu valodā, kas pievienots šim lēmumam, ir autentisks tāpat kā teksti angļu, dāņu, franču, grieķu, itāliešu, īru, nīderlandiešu un vācu valodā.

Šis lēmums ir izstrādāts angļu, dāņu, franču, grieķu, itāliešu, īru, nīderlandiešu, spāņu un vācu valodā, visi deviņi teksti ir autentiski.

Institūta padomes priekšsēdētājs paziņo šo lēmumu Līgumslēdzēju valstu valdībām.

Florencē, 1987. gada 5. jūnijā

Institūta padomes vārdā

priekšsēdētājs

Kristiāns PRETRS [Christian PRETTRE]

EIROPAS UNIVERSITĀTES INSTITŪTA PADOMES LĒMUMS Nr. 15/87
(1987. gada 3. decembris),

ar kuru koriģē Lēmumu Nr. 3/87, ar ko groza Konvenciju par Eiropas Universitātes institūta izveidi pēc Spānijas Karalistes pievienošanās

INSTITŪTA PADOME,

ņemot vērā Institūta padomes 1987. gada 4. jūnija Lēmumu Nr. 3/87, ar ko groza Konvenciju pēc Spānijas Karalistes pievienošanās,

ņemot vērā kļūdas dažu valodu versijās attiecībā uz šā lēmuma 1. panta 4. punktā minēto Konvencijas pantu,

ņemot vērā netīši izlaisto nepārprotamo norādi uz Seūtu un Melilju iepriekš minētajā pantā un punktā un šādas norādes nepieciešamību, lai tām piemērotu Konvenciju,

tā kā šī divkāršā kļūda ir jālabo,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. panta 4. punktu Lēmumā Nr. 3/87 groza šādi:

“4. Konvencijas 35. panta 1. punktu aizstāj ar šādu tekstu:

“1. Šī konvencija attiecas uz Līgumslēdzēju valstu Eiropas teritoriju, Kanāriju salām, Seūtu un Melilju, Francijas aizjūras departamentiem un Francijas aizjūras teritorijām.”

Šis lēmums ir izstrādāts angļu, dāņu, franču, grieķu, itāliešu, īru, nīderlandiešu, spāņu un vācu valodā, visi deviņi teksti ir autentiski.

Institūta padomes priekšsēdētājs paziņo šo lēmumu Līgumslēdzēju valstu valdībām.

Florencē, 1987. gada 3. decembrī

Institūta padomes vārdā

priekšsēdētājs

Kristiāns PRETRS [Christian PRETTRE]

EIROPAS UNIVERSITĀTES INSTITŪTA PADOMES LĒMUMS Nr. 4/89
(1989. gada 7. decembris),

ar kuru groza Konvenciju par Eiropas Universitātes institūta izveidi pēc Portugāles Republikas pievienošanās

INSTITŪTA PADOME,

tā kā saskaņā ar Konvencijas 32. panta 1. punktu Portugāles Republika ir deponējusi Itālijas Republikas valdībai savu pievienošanās dokumentu,

tā kā saskaņā ar Konvencijas 32. panta 2. punktu pievienošanās stāsies spēkā dienā, kad Institūta padome noteiks pielāgojumus, kuri būs jāveic Konvencijā,

tā kā tāpēc ir vēlams izdarīt minētos pielāgojumus,

darbojoties saskaņoti ar Portugāles Republikas pārstāvjiem,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

Konvencijā izdara turpmāk minētos grozījumus.

1. Konvencijas 6. panta 7. punktu aizstāj ar šādu tekstu:

“7. Ja lēmuma pieņemšanai ir nepieciešams kvalificēts balsu vairākums, tad balsīm piešķir šādu vērtību:

Beļģija 5

Dānija 3

Vācija 10

Grieķija 5

Spānija 8

Francija 10

Īrija 3

Itālija 10

Luksemburga 2

Nīderlande 5

Portugāle 5

Apvienotā Karaliste 10

Lēmumu ir pieņemšanai ir nepieciešamas ne mazāk kā 54 balsis “par” un vismaz 8 valstu valdību piekrišana.”

2. Konvencijas 19. panta 1. punktu aizstāj ar šādu tekstu:

“1. Līgumslēdzēju valstu finanšu iemaksas izdevumu segšanai, kas paredzēti Institūta budžetā, nosaka pēc šādām attiecībām:

Beļģija 5,48 %

Dānija 2,24 %

Vācija 19,19 %

Grieķija 1,62 %

Spānija 6,87 %

Francija 19,19 %

Īrija 0,57 %

Itālija 19,19 %

Luksemburga 0,17 %

Nīderlande 5,48 %

Portugāle 0,81 %

Apvienotā Karaliste 19,19 %”

3. Konvencijas 27. panta 1. punktu aizstāj ar šādu tekstu:

“1. Institūta oficiālās valodas ir angļu, dāņu, franču, grieķu, itāliešu, nīderlandiešu, portugāļu, spāņu un vācu valoda.”

4. Konvencijas 35. panta 1. punktu aizstāj ar šādu tekstu:

“1. Šī konvencija attiecas uz Līgumslēdzēju valstu Eiropas teritoriju, Azoru salām, Madeiru, Kanāriju salām, Seūtu un Melilju, Francijas aizjūras departamentiem un Francijas aizjūras teritorijām.

5. Konvencijas 38. pantam pievieno šādu daļu:

“Šīs konvencijas teksts portugāļu valodā, kas ietverts Institūta padomes 1989. gada 7. decembra Lēmuma Nr. 4/89 pielikumā, ar ko groza Konvenciju par Eiropas Universitātes institūta izveidi pēc Portugāles Republikas pievienošanās, ir autentisks tāpat kā teksti, kas minēti iepriekšējās daļās, un Itālijas Republikas valdība izsniedz tās apstiprinātu kopiju katras Līgumslēdzējas valsts valdībai.”

Portugāles Republikas pievienošanās Konvencijai stājas spēkā šā lēmuma pieņemšanas dienā.

No šīs dienas:

– Portugāle kļūst par Konvencijas Līgumslēdzēju valsti;

– Konvencijas teksts portugāļu valodā, kas pievienots šim lēmumam, ir autentisks tāpat kā teksti angļu, dāņu, franču, grieķu, itāliešu, īru, nīderlandiešu, spāņu un vācu valodā.

Šis lēmums ir izstrādāts angļu, dāņu, franču, grieķu, itāliešu, īru, nīderlandiešu, portugāļu, spāņu un vācu valodā, visi teksti ir vienlīdz autentiski.

Institūta padomes priekšsēdētājs paziņo šo lēmumu katras Līgumslēdzējas valsts valdībai.

Florencē, 1989. gada 7. decembrī

Institūta padomes vārdā

priekšsēdētājs

Serdžio BALANZĪNO [Sergio BALANZINO]

EIROPAS UNIVERSITĀTES INSTITŪTA PADOMES LĒMUMS Nr. 1/97
(1997. gada 19. jūnijs),

ar kuru groza Konvenciju par Eiropas Universitātes institūta izveidi pēc Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes pievienošanās

INSTITŪTA PADOME,

tā kā saskaņā ar Konvencijas 32. panta 1. punktu Somijas Republika un Zviedrijas Karaliste ir deponējušas Itālijas Republikas valdībai savus pievienošanās dokumentus,

tā kā saskaņā ar Konvencijas 32. panta 2. punktu pievienošanās stāsies spēkā dienā, kad Institūta padome noteiks pielāgojumus, kuri būs jāveic Konvencijā,

tā kā tāpēc ir vēlams izdarīt minētos pielāgojumus,

tā kā pievienošanās Konvencijai ir saistīta ar pievienošanās valstu vēlmi pieņemt 1992. gada 18. jūnija un 17. septembra noteikumus, ar ko groza Konvenciju, tiklīdz tie stājas spēkā,

darbojoties saskaņoti ar Somijas Republikas pārstāvi un Zviedrijas Karalistes pārstāvi,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Konvencijā izdara turpmāk minētos grozījumus.

1. Konvencijas 6. panta 7. punktu aizstāj ar šādu tekstu:

“7. Ja lēmuma pieņemšanai ir nepieciešams kvalificēts balsu vairākums, tad balsīm piešķir šādu vērtību:

Beļģija 5

Dānija 3

Vācija 10

Grieķija 5

Spānija 8

Francija 10

Īrija 3

Itālija 10

Luksemburga 2

Nīderlande 5

Portugāle 5

Somija 3

Zviedrija 4

Apvienotā Karaliste 10

Lēmumu pieņemšanai ir nepieciešamas ne mazāk kā 59 balsis “par” un vismaz 10 valstu valdību piekrišana.

2. Konvencijas 19. panta 1. punktu aizstāj ar šādu tekstu:

“1. Līgumslēdzēju valstu finanšu iemaksas izdevumu segšanai, kas paredzēti Institūta budžetā, nosaka pēc šādām attiecībām:

Beļģija 5,25 %

Dānija 2,15 %

Vācija 18,39 %

Grieķija 1,55 %

Spānija 6,59 %

Francija 18,39 %

Īrija 0,55 %

Itālija 18,39 %

Luksemburga 0,16 %

Nīderlande 5,25 %

Portugāle 0,78 %

Somija 1,28 %

Zviedrija 2,88 %

Apvienotā Karaliste 18,39 %”

3. Konvencijas 27. panta 1. punktu aizstāj ar šādu tekstu:

“1. Institūta oficiālās valodas ir angļu, dāņu, franču, grieķu, nīderlandiešu, itāliešu, portugāļu, somu, spāņu, vācu un zviedru valoda.

4. Konvencijas 38. pantam pievieno šādu daļu:

“Šīs konvencijas teksti somu un zviedru valodā, kas ietverti Institūta padomes lēmuma pielikumā, ar ko groza Konvenciju par Eiropas Universitātes institūta izveidi pēc Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes pievienošanās, ir autentiski tāpat kā teksti, kas minēti iepriekšējās daļās, un Itālijas Republikas valdība izsniedz tās apstiprinātu kopiju katras Līgumslēdzējas valsts valdībai.”

1 – Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes pievienošanās Konvencijai stājas spēkā no šā lēmuma pieņemšanas dienas.

No šīs dienas:

– Somija un Zviedrija kļūst par Konvencijas Līgumslēdzējām valstīm;

– Konvencijas teksti somu un zviedru valodā, kas pievienoti šim lēmumam, ir autentiski tāpat kā teksti angļu, dāņu, franču, grieķu, itāliešu, īru, nīderlandiešu, portugāļu, spāņu un vācu valodā.

2 – Tomēr šī pievienošanās stājas spēkā no 1997. gada 1. oktobra attiecībā uz Konvencijas 9. panta piemērošanu pašreizējam 1997. budžeta gadam.

Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes pievienošanās Konvencijai nozīmē, ka šīs valstis pieņem grozījumus, kas Konvencijā veikti ar 1992. gada 18. jūnija un 17. septembra Florences Grozījumu konvenciju, tiklīdz tā stājas spēkā saskaņā ar tās 13. pantu.

Turklāt, tiklīdz tā stājas spēkā, šīs konvencijas teksti somu un zviedru valodā, kas pievienoti šim lēmumam, ir autentiski tāpat kā teksti angļu, dāņu, franču, grieķu, itāliešu, īru, nīderlandiešu, portugāļu, spāņu un vācu valodā. Tos deponē Itālijas Republikas valdības arhīviem, kura nodod apstiprinātu kopiju katras Līgumslēdzējas valsts valdībai.

Šis lēmums ir izstrādāts angļu, dāņu, franču, grieķu, nīderlandiešu, itāliešu, īru, portugāļu, somu, spāņu, vācu un zviedru valodā, un visi teksti ir vienlīdz autentiski.

Institūta padomes priekšsēdētājs paziņo šo lēmumu katras Līgumslēdzējas valsts valdībai.

Florencē, 1997. gada 19. jūnijā

Institūta padomes vārdā

priekšsēdētājs

D.KONSTASS [D. CONSTAS]

EIROPAS UNIVERSITĀTES INSTITŪTA PADOMES LĒMUMS Nr. 7/97
(1997. gada 11. decembris),

ar kuru groza Konvenciju par Eiropas Universitātes institūta izveidi pēc Austrijas Republikas pievienošanās

INSTITŪTA PADOME,

ņemot vērā Konvenciju par Eiropas Universitātes institūta izveidi, ko groza ar Institūta padomes 1975. gada 20. marta lēmumu, 1986. gada 21. novembra lēmumu, 1987. gada 4. jūnija lēmumu, 1987. gada 3. decembra lēmumu, 1989. gada 7. decembra un 1997. gada 19. jūnija lēmumu (turpmāk tekstā – Konvencija), un jo īpaši tās 32. panta 2. punktu,

tā kā parlamentārās debates par to, lai pilnvarotu Austrijas valdību deponēt Austrijas Republikas dokumentu par pievienošanos Konvencijai, vajadzētu pabeigt 1997. gada 18. decembrī,

tā kā pilnvarojuma piešķiršanas gadījumā Austrija vēlas deponēt pievienošanās dokumentu Itālijas Republikas valdībai, kas ir konvencijas depozitāre, 1998. gada janvāra pirmajā pusē,

tā kā saskaņā ar Konvencijas 32. panta 2. punktu pievienošanās stāsies spēkā dienā, kad Institūta padome noteiks pielāgojumus, kuri būs jāveic Konvencijā,

tā kā tomēr nav nepieciešams uz sešiem mēnešiem atlikt šādu pielāgojumu noteikšanu un tā kā Austrijas Republiku vajadzētu uzskatīt par pievienošanās valsti, ņemot vērā, ka pielāgojumu spēkā stāšanās datums tiek noteikts atkarībā no Austrijas Republikas pievienošanās dokumenta deponēšanas,

tā kā pievienošanās Konvencijai ir saistīta ar Austrijas Republikas vēlmi pieņemt 1992. gada 18. jūnija un 17. septembra Grozījumu konvencijas noteikumus, tiklīdz tā stājas spēkā,

darbojoties saskaņoti ar Austrijas Republikas pārstāvjiem,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

No 1998. gada 1. janvāra Konvenciju stājas spēkā ar šādiem grozījumiem:

1) Konvencijas 6. panta 7. punktu aizstāj ar šādu tekstu:

“7. Ja lēmuma pieņemšanai ir nepieciešams kvalificēts balsu vairākums, tad balsīm piešķir šādu vērtību:

Beļģija 5

Dānija 3

Vācija 10

Grieķija 5

Spānija 8

Francija 10

Īrija 3

Itālija 10

Luksemburga 2

Nīderlande 5

Austrija 4

Portugāle 5

Somija 3

Zviedrija 4

Apvienotā Karaliste 10

Lēmumu pieņemšanai ir nepieciešamas ne mazāk kā 62 balsis “par” un vismaz 10 valstu valdību piekrišana.”;

2) Konvencijas 19. panta 1. punktu aizstāj ar šādu tekstu:

“1. Līgumslēdzēju valstu finanšu iemaksas izdevumu segšanai, kas paredzēti Institūta budžetā, nosaka pēc šādām attiecībām:

Beļģija 5,11 %

Dānija 2,09 %

Vācija 17,89 %

Grieķija 1,51 %

Spānija 6,41 %

Francija 17,89 %

Īrija 0,53 %

Itālija 17,89 %

Luksemburga 0,16 %

Nīderlande 5,11 %

Austrija 2,73 %

Portugāle 0,76 %

Somija 1,23 %

Zviedrija 2,80 %

Apvienotā Karaliste 17,89 %”

2. pants

Austrijas Republikas pievienošanās Konvencijai stājas spēkā no 1998. gada 1. janvāra.

3. pants

Austrijas Republikas pievienošanās Konvencijai nozīmē, ka šī valsts pieņem grozījumus, kas Konvencijā veikti ar 1992. gada 18. jūnija un 17. septembra Florences Grozījumu konvenciju, tiklīdz tā stājas spēkā saskaņā ar tās 13. pantu.

Šis lēmums ir izstrādāts angļu, dāņu, franču, grieķu, nīderlandiešu, itāliešu, īru, portugāļu, somu, spāņu, vācu un zviedru valodā, visi teksti ir vienlīdz autentiski.

Šā lēmuma stāšanās spēkā ir atkarīga no Austrijas Republikas pievienošanās dokumenta deponēšanas ne vēlāk kā līdz 1998. gada 31. janvārim. Šis lēmums stājas spēkā šādas deponēšanas dienā, un Institūta padomes priekšsēdētājs paziņo šo lēmumu katras Līgumslēdzējas valsts valdībai.

Florencē, 1997. gada 11. decembrī

Institūta padomes vārdā

priekšsēdētājs

Argiris FATUROSS [Argyris FATOUROS]

EIROPAS UNIVERSITĀTES INSTITŪTA PADOMES LĒMUMS Nr. 5/2004
(2004. gada 9. decembris),

ar kuru groza Konvenciju par Eiropas Universitātes institūta izveidi pēc Polijas Republikas pievienošanās

INSTITŪTA PADOME,

ņemot vērā Konvenciju par Eiropas Universitātes institūta izveidi, ko groza ar Institūta padomes 1975. gada 20. marta lēmumu, 1986. gada 21. novembra lēmumu, 1987. gada 4. jūnija lēmumu, 1987. gada 3. decembra lēmumu, 1987. gada 7. decembra lēmumu, 1997. gada 19. jūnija lēmumu un 1997. gada 11. decembra lēmumu (turpmāk tekstā – Konvencija), un jo īpaši tās 32. panta 2. punktu,

tā kā parlamentārās debates par to, lai pilnvarotu Polijas valdību deponēt Polijas Republikas dokumentu par pievienošanos Konvencijai, vajadzētu pabeigt 2004. gada 11. decembrī,

tā kā pilnvarojuma piešķiršanas gadījumā Polija vēlas deponēt tās pievienošanās dokumentu Itālijas Republikas valdībai, kas ir konvencijas depozitāre, 2005. gada janvāra pirmajā pusē,

tā kā saskaņā ar Konvencijas 32. panta 2. punktu pievienošanās stāsies spēkā dienā, kad Institūta padome noteiks pielāgojumus, kuri būs jāveic Konvencijā,

tā kā tomēr nav nepieciešams uz sešiem mēnešiem atlikt šādu pielāgojumu noteikšanu un tā kā Polijas Republiku vajadzētu uzskatīt par pievienošanās valsti, ņemot vērā to, ka pielāgojumu spēkā stāšanās datums tiek noteikts atkarībā no Polijas Republikas pievienošanās dokumenta deponēšanas,

tā kā pievienošanās Konvencijai ir saistīta ar Polijas Republikas vēlmi pieņemt 1992. gada 18. jūnija un 17. septembra Grozījumu konvencijas noteikumus, tiklīdz tā stājas spēkā,

darbojoties saskaņoti ar Polijas Republikas pārstāvjiem,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Konvencijā izdara šādus turpmāk minētos grozījumus.

1) Konvencijas 6. panta 7. punktu aizstāj ar šādu tekstu:

“7. Ja lēmuma pieņemšanai ir nepieciešams kvalificēts balsu vairākums, tad balsīm piešķir šādu vērtību:

Beļģija 5

Dānija 3

Vācija 10

Grieķija 5

Spānija 8

Francija 10

Īrija 3

Itālija 10

Luksemburga 2

Nīderlande 5

Austrija 4

Polija 8

Portugāle 5

Somija 3

Zviedrija 4

Apvienotā Karaliste 10

Lēmumu pieņemšanai ir nepieciešamas ne mazāk kā 68 balsis “par” un vismaz 11 valstu valdību piekrišana.”;

2) Konvencijas 19. panta 1. punktu aizstāj ar šādu tekstu:

“1. Līgumslēdzēju valstu finanšu iemaksas izdevumu segšanai, kas paredzēti Institūta budžetā, saskaņā ar 2004. gada 10. jūnija Institūta padomes Lēmumu Nr. 3/04 nosaka pēc šādām attiecībām:

Beļģija 5,00

Dānija 2,04

Vācija 17,50

Grieķija 1,48

Spānija 6,27

Francija 17,50

Īrija 0,52

Itālija 17,50

Luksemburga 0,16

Nīderlande 5,00

Austrija 2,67

Polija 2,16

Portugāle 0,74

Somija 1,20

Zviedrija 2,74

Apvienotā Karaliste 17,50

2. pants

Polijas Republikas pievienošanās Konvencijai stājas spēkā no 2005. gada 1. janvāra.

3. pants

Polijas Republikas pievienošanās Konvencijai nozīmē, ka šī valsts pieņem grozījumus, kas Konvencijā veikti ar 1992. gada 18. jūnija un 17. septembra Florences Grozījumu konvenciju, tiklīdz tā stājas spēkā saskaņā ar tās 13. pantu.

Šis lēmums ir izstrādāts angļu, dāņu, franču, grieķu, nīderlandiešu, itāliešu, īru, poļu, portugāļu, somu, spāņu, vācu un zviedru valodā, visi teksti ir vienlīdz autentiski.

Šā lēmuma stāšanās spēkā ir atkarīga no Polijas Republikas pievienošanās dokumenta deponēšanas. Šis lēmums stājas spēkā šādas deponēšanas dienā, un Institūta padomes priekšsēdētājs paziņo šo lēmumu katras Līgumslēdzējas valsts valdībai.

Florencē, 2004. gada 9. decembrī

Institūta padomes vārdā

priekšsēdētājs

Fridrihs FAULHAMMERS

[Friedrich FAULHAMMER]

EIROPAS UNIVERSITĀTES INSTITŪTA

padomes lēmums Nr. 1/2005 (2005. gada 9. un 10. jūnijs),

ar kuru groza Konvenciju par Eiropas Universitātes institūta izveidi pēc Kipras Republikas, Slovākijas Republikas un Slovēnijas Republikas pievienošanās

INSTITŪTA PADOME,

ņemot vērā Konvenciju par Eiropas Universitātes institūta izveidi, ko groza ar Institūta padomes 1975. gada 20. marta lēmumu, 1986. gada 21. novembra lēmumu, 1987. gada 4. jūnija lēmumu, 1987. gada 3. decembra lēmumu, 1987. gada 7. decembra lēmumu, 1997. gada 19. jūnija lēmumu un 1997. gada 11. decembra lēmumu un 2004. gada 9. decembra lēmumu (turpmāk tekstā – Konvencija), un jo īpaši tās 32. panta 2. punktu,

tā kā saskaņā ar Konvencijas 32. panta 2. punktu pievienošanās stāsies spēkā dienā, kad Institūta padome noteiks pielāgojumus, kuri būs jāveic Konvencijā,

tā kā tāpēc ir vēlams izdarīt minētos pielāgojumus,

tā kā pievienošanās Konvencijai ir saistīta ar pievienošanās valstu vēlmi pieņemt 1992. gada 18. jūnija un 17. septembra noteikumus, ar kuriem groza Konvenciju, tiklīdz tie stājas spēkā,

darbojoties saskaņoti ar Kipras Republikas pārstāvi, Slovākijas Republikas pārstāvi un Slovēnijas Republikas pārstāvi,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Konvencijā izdara šādus turpmāk minētos grozījumus.

1) Konvencijas 6. panta 7. punktu aizstāj ar šādu tekstu:

“7. Ja lēmuma pieņemšanai ir nepieciešams kvalificēts balsu vairākums, tad balsīm piešķir šādu vērtību:

Beļģija 5

Dānija 3

Vācija 10

Grieķija 5

Spānija 8

Francija 10

Īrija 3

Itālija 10

Luksemburga 2

Nīderlande 5

Austrija 4

Polija 8

Portugāle 5

Somija 3

Zviedrija 4

Apvienotā Karaliste 10

Kipra 2

Slovākija 5

Slovēnija 3

Lēmumu pieņemšanai ir nepieciešamas ne mazāk kā 75 balsis “par” un vismaz 13 valstu valdību piekrišana.”;

2) Konvencijas 19. panta 2. punktu aizstāj ar šādu tekstu:

Beļģija 4,97%

Dānija 2,03%

Vācija 17,39%

Grieķija 1,47%

Spānija 6,23%

Francija 17,39%

Īrija 0,52%

Itālija 17,39%

Luksemburga 0,16%

Nīderlande 4,97%

Austrija 2,65%

Polija 2,14%

Portugāle 0,74%

Somija 1,20%

Zviedrija 2,72%

Apvienotā Karaliste 17,39%

Kipra 0,12%

Slovākija 0,28%

Slovēnija 0,24%

3) Konvencijas 27. panta 1. punktu aizstāj ar šādu tekstu:

“1. Institūta oficiālās valodas ir angļu, dāņu, franču, grieķu, nīderlandiešu, itāliešu, poļu, portugāļu, slovaku, slovēņu, somu, spāņu, vācu un zviedru valoda.

4) Konvencijas 38. pantam pievieno šādu daļu:

“Šīs konvencijas teksti grieķu, slovaku un slovēņu valodā, kas ietverti Institūta padomes lēmuma pielikumā, ar ko groza Konvenciju par Eiropas Universitātes institūta izveidi pēc Kipras Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanās, ir autentiski tāpat kā teksti, kas minēti iepriekšējās daļās, un Itālijas Republikas valdība izsniedz tās apstiprinātu kopiju katras Līgumslēdzējas valsts valdībai.”

Kipras Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanās Konvencijai stājas spēkā no šā lēmuma pieņemšanas dienas. Jaunās Līgumslēdzējas valstis sāk veikt iemaksas Institūta budžetā no 2006. finanšu gada.

Kipras Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanās Konvencijai nozīmē, ka šīs valstis pieņem grozījumus, kas Konvencijā veikti ar 1992. gada 18. jūnija un 17. septembra Florences Grozījumu konvenciju, tiklīdz tā stājas spēkā saskaņā ar tās 13. pantu.

Šis lēmums ir izstrādāts angļu, dāņu, franču, grieķu, nīderlandiešu, itāliešu, īru, poļu, portugāļu, slovaku, slovēņu, somu, spāņu, vācu un zviedru valodā, visi teksti ir vienlīdz autentiski.

Institūta padomes priekšsēdētājs paziņo šo lēmumu katras Līgumslēdzējas valsts valdībai.

Florencē, 2005. gada 9. un 10. jūnijā

Institūta padomes vārdā

priekšsēdētājs

Faustu DE KVADROSS

[Fausto DE QUADROS]

EIROPAS UNIVERSITĀTES INSTITŪTA PADOMES LĒMUMS Nr. 6/2005
(2005. gada 9. decembris),

ar kuru groza Konvenciju par Eiropas Universitātes institūta izveidi pēc Igaunijas Republikas pievienošanās

INSTITŪTA PADOME,

ņemot vērā Konvenciju par Eiropas Universitātes institūta izveidi, ko groza ar Institūta padomes 1975. gada 20. marta lēmumu, 1986. gada 21. novembra lēmumu, 1987. gada 4. jūnija lēmumu, 1987. gada 3. decembra lēmumu, 1987. gada 7. decembra lēmumu, 1997. gada 19. jūnija lēmumu, 1997. gada 11. decembra lēmumu, 2004. gada 9. decembra lēmumu un 2005. gada 9. un 10. jūnija lēmumu (turpmāk tekstā – Konvencija), un jo īpaši tās 32. panta 2. punktu,

tā kā saskaņā ar Konvencijas 32. panta 1. punktu Igaunijas Republika drīzumā vēlas deponēt Itālijas Republikas valdībai savu pievienošanās dokumentu,

tā kā saskaņā ar Konvencijas 32. panta 2. punktu pievienošanās stāsies spēkā dienā, kad Institūta padome noteiks pielāgojumus, kuri būs jāveic Konvencijā,

tā kā tāpēc ir vēlams izdarīt minētos pielāgojumus,

darbojoties saskaņoti ar Igaunijas Republikas pārstāvji,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Konvencijā izdara šādus turpmāk minētus grozījumu.

1) Konvencijas 6. panta 7. punktu aizstāj ar šādu tekstu:

“7. Ja lēmuma pieņemšanai ir nepieciešams kvalificēts balsu vairākums, tad balsīm piešķir šādu vērtību:

Beļģija 5

Dānija 3

Francija 10

Vācija 10

Grieķija 5

Spānija 8

Īrija 3

Itālija 10

Luksemburga 2

Nīderlande 5

Austrija 4

Polija 8

Portugāle 5

Somija 3

Zviedrija 4

Apvienotā Karaliste 10

Kipra 2

Slovākija 5

Slovēnija 3

Igaunija 3

Lēmumu pieņemšanai ir nepieciešamas ne mazāk kā 77 balsis “par” un vismaz 14 valstu valdību piekrišana.”;

2) Konvencijas 19. panta 1. punktu aizstāj ar šādu tekstu:

Beļģija 4,96%

Dānija 2,03%

Vācija 17,38%

Grieķija 1,47%

Spānija 6,23%

Francija 17,38%

Īrija 0,51%

Itālija 17,38%

Luksemburga 0,16%

Nīderlande 4,96%

Austrija 2,65%

Polija 2,14%

Portugāle 0,74%

Somija 1,19%

Zviedrija 2,72%

Apvienotā Karaliste 17,38%

Kipra 0,12%

Slovākija 0,28%

Slovēnija 0,24%

Igaunija 0,07%

3) Konvencijas 27. panta 1. punktu aizstāj ar šādu tekstu:

“1. Institūta oficiālās valodas ir angļu, dāņu, franču, grieķu, igauņu, nīderlandiešu, itāliešu, poļu, portugāļu, slovaku, slovēņu, somu, spāņu, vācu un zviedru valoda.”

4) Konvencijas 38. pantam pievieno šādu daļu:

“Šīs konvencijas teksts igauņu valodā, kas ietverts Institūta padomes lēmuma pielikumā, ar ko groza Konvenciju par Eiropas Universitātes institūta izveidi pēc Igaunijas Republikas pievienošanās, ir autentisks tāpat kā teksti, kas minēti iepriekšējās daļās, un Itālijas Republikas valdība izsniedz tās apstiprinātu kopiju katras Līgumslēdzējas valsts valdībai.”

Igaunijas Republikas pievienošanās Konvencijai stājas spēkā šā lēmuma pieņemšanas dienā. Jaunā Līgumslēdzējas valsts sāk veikt iemaksas Institūta budžetā no 2006. finanšu gada.

Igaunijas Republikas pievienošanās Konvencijai nozīmē, ka šī valsts pieņem grozījumus, kas Konvencijā veikti ar 1992. gada 18. jūnija un 17. septembra Florences Grozījumu konvenciju, tiklīdz tā stājas spēkā saskaņā ar tās 13. pantu.

Šis lēmums ir izstrādāts angļu, dāņu, franču, grieķu, nīderlandiešu, igauņu, itāliešu, īru, poļu, portugāļu, slovaku, slovēņu, somu, spāņu, vācu un zviedru valodā, visi teksti ir vienlīdz autentiski.

Institūta padomes priekšsēdētājs paziņo šo lēmumu katras Līgumslēdzējas valsts valdībai.

Florencē, 2005. gada 9. decembrī

Institūta padomes vārdā

priekšsēdētājs

Faustu DE KVADROSS

[Fausto DE QUADROS]

KONVENCIJA, AR KO GROZA KONVENCIJU PAR EIROPAS UNIVERSITĀTES INSTITŪTA IZVEIDI

VIŅA MAJESTĀTE BEĻĢIJAS KARALIS,

VIŅAS MAJESTĀTE DĀNIJAS KARALIENE,

VĀCIJAS FEDERATĪVĀS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

Grieķijas Republikas Prezidents,

Viņa Majestāte Spānijas Karalis,

FRANCIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

ĪRIJAS PREZIDENTS,

ITĀLIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

VIŅA KARALISKĀ AUGSTĪBA LUKSEMBURGAS LIELHERCOGS,

VIŅAS MAJESTĀTE NĪDERLANDES KARALIENE,

PORTUGĀLES REPUBLIKAS PREZIDENTS,

VIŅAS MAJESTĀTE LIELBRITĀNIJAS UN ZIEMEĻĪRIJAS APVIENOTĀS KARALISTES KARALIENE,

ŅEMOT VĒRĀ, ka saskaņā ar gūto pieredzi un nākotnes perspektīvām ir nepieciešama Eiropas Universitātes institūta administratīvo un akadēmisko struktūru pielāgošana,

IR NOLĒMUŠI grozīt dažus noteikumus Konvencijā, ar kuru izveido Eiropas Universitātes institūtu, un šai nolūkā par saviem pilnvarotajiem ir iecēluši:

VIŅA MAJESTĀTE BEĻĢU KARALIS –

Andrē ONKELINKSU [André ONKELINX],

Beļģijas Karalistes vēstnieku Romā,

VIŅAS MAJESTĀTE DĀNIJAS KARALIENE –

Ellenu HANSENU [Ellen HANSEN],

valdības pārstāvi Eiropas Universitātes institūta padomē,

VĀCIJAS FEDERATĪVĀS REPUBLIKAS PREZIDENTS –

Konrādu ZEICU [Konrad SEITZ],

Vācijas Federatīvās Republikas vēstnieku Romā,

Grieķijas Republikas Prezidents –

Georgu KONTOJORGI

[George CONTOGIORGIS],

valdības pārstāvi Eiropas Universitātes institūta padomē,

Viņa Majestāte Spānijas Karalis –

Delfīnu KOLOMĒ [Delfin COLOMÉ],

Kultūras un zinātnes sakaru ģenerāldirektoru,

FRANCIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS –

Andrē BAIJENU [André BAEYENS],

Kultūras, zinātnes un tehnisko sakaru ģenerāldirektora pārstāvi,

ĪRIJAS PREZIDENTS –

Šonu NOLANU [Sean NOLAN],

valdības pārstāvi Eiropas Universitātes institūta padomē,

ITĀLIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS –

Bruno BOTAI [Bruno BOTTAI],

Ārlietu ministrijas ģenerālsekretāru,

VIŅA KARALISKĀ AUGSTĪBA LUKSEMBURGAS LIELHERCOGS –

Niku MOZĀRU [Nic MOSAR],

Luksemburgas Lielhercogistes vēstnieku Romā,

VIŅAS MAJESTĀTE NĪDERLANDES KARALIENE –

V.L.C.H.M. VAN DEN BERGU

[W.L.C.H.M. VAN DEN BERG],

valdības pārstāvi Eiropas Universitātes institūta padomē,

PORTUGĀLES REPUBLIKAS PREZIDENTS –

Armando MARKEŠU GĒDEŠU

[Armando MARQUES GUEDES],

valdības pārstāvi Eiropas Universitātes Institūta padomē,

VIŅAS MAJESTĀTE LIELBRITĀNIJAS UN ZIEMEĻĪRIJAS APVIENOTĀS KARALISTES KARALIENE –

Deividu Hjū KOLVINU

[David Hugh COLVIN],

Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes vēstniecības ministru,

kas, iepazinušies ar Pušu pilnvarām un atzinuši tās par likumīgām un spēkā esošām,

ir vienojušies par turpmāko.

NOTEIKUMI, AR KURIEM GROZA KONVENCIJU PAR EIROPAS UNIVERSITĀTES INSTITŪTA IZVEIDI

1. Konvencijas 2. panta 1. punkta pirmā apakšpunkta trešo teikumu aizstāj ar šādu tekstu:

“Tajā ņem vērā Eiropas kultūras un valodu dažādību un kultūras sakarus ārpus Eiropas.”

2. Konvencijas 2. panta 1. punktam pievieno šādu daļu:

“Kā daļu no sava zinātniskā darba vispārīgās programmas Institūts izstrādā starpnozaru pētījumu programmas būtiskākajos jautājumos, ar kuriem saskaras mūsdienu Eiropas sabiedrība, tostarp jautājumos, kas saistīti ar Eiropas veidošanu.”

1. Konvencijas 6. panta 6. punkta d) apakšpunkts kļūst par f) apakšpunktu.

2. Konvencijā iekļauj šādus apakšpunktus:

“d) Pētījumu padomes izveidošana, kuras struktūru un pilnvaras tā nosaka pēc apspriešanās ar Akadēmisko padomi;”

e) starpnozaru centru izveidošana vai slēgšana Institūtā pēc apspriešanās ar Akadēmisko padomi un Pētījumu padomi;..”.

Konvencijas 7. panta 2. punkta trešo daļu aizstāj ar šādu tekstu:

“Viņš ieceļ departamentu vadītājus, starpnozaru centru direktorus un citus akadēmiskā personāla darbiniekus, kas iecelti saskaņā ar 9. panta 5. punkta e) apakšpunktu un 9. panta 2. punktu.”

Konvencijas 7. panta 3. punktu aizstāj ar šādu tekstu:

“3. Institūta rektoru izvēlas Institūta padome pēc apspriešanās ar Akadēmisko padomi. Sadarbības kārtību starp Institūta padomi un Akadēmisko padomi šā lēmuma sagatavošanai pieņem Institūta padome, vienprātīgi balsojot pēc apspriešanās ar Akadēmisko padomi.

Rektoru ieceļ uz pieciem gadiem. Institūta padome, vienprātīgi pieņemot lēmumu pēc apspriešanās ar Akadēmisko padomi, var pagarināt viņa pilnvaru termiņu uz maksimālo laikposmu līdz trīs gadiem.

Konvencijas 6. panta 5. punkta a) apakšpunktā minētie noteikumi paredz nosacījumus, saskaņā ar kuriem rektora pilnvaru termiņu var pārtraukt pēc viņa vai Institūta iniciatīvas.”

5. pants

1. Konvencijas 9. panta 2., 3., 4. un 5. punktu aizstāj ar šādu tekstu:

“2. Izpildu komiteja, ko vada Institūta rektors, kuram palīdz prorektors, un ko veido rektors, departamentu vadītāji, 11. panta 3. punktā minēto centru direktori un viens pētījumos iesaistīto studentu pārstāvis, palīdz rektoram pēc viņa lūguma Institūta uzdevumu veikšanā.

Izpildu komiteja sagatavo Akadēmiskās padomes darbu. Tā ieceļ akadēmiskā personāla darbiniekus, izņemot tos, kuri minēti 5. punkta e) apakšpunktā. Tā izveido Uzņemšanas komisijas un Kvalifikācijas komisijas locekļu sarakstu.

Tā veic īpašos uzdevumus, kurus tai uztic Akadēmiskā padome.

Tā regulāri ziņo Akadēmiskajai padomei un Institūta padomei par veidiem, kādos ir panākti tās mērķi.

3. Akadēmiskās padomes locekļi ir:

a) Institūta rektors,

b) Institūta prorektors, kurš piedalās darbā, bet kuram nav balsstiesību,

c) departamentu vadītāji,

d) starpnozaru centru direktori,

e) visi vai daži Institūtā strādājošie profesori,

f) visi vai daži Institūtā strādājošie pasniedzēji,

g) citu akadēmiskā personāla darbinieku pārstāvji,

h) pētījumos iesaistīto studentu pārstāvji,

i) citu kategoriju darbinieku pārstāvji, kuri iesaistīti Institūta mērķu sasniegšanā.

Institūta padome saskaņā ar tās paredzētajiem nosacījumiem var uzaicināt piedalīties Akadēmiskās padomes darbībā noteiktas kvalifikācijas personas – dalībvalstu pilsoņus –, kas pārstāv dažādas ekonomikas, sociālās un kultūras dzīves jomas.

4. Konvencijas 6. panta 5. punkta a) apakšpunkta noteikumi paredz:

a) to Akadēmiskās padomes locekļu skaitu, kas pārstāv 3. punkta e), f), g), h) un i) apakšpunktā minētās personu kategorijas, šo personu iecelšanas procedūru un pilnvaru termiņu,

b) balsu vairākuma noteikumus Akadēmiskajā padomē,

c) izpildu komitejas darbību reglamentējošos noteikumus.

5. Akadēmiskā padome:

a) apstiprina studiju programmas un pēc apspriešanās ar Pētījumu padomi – departamentu pētījumu programmas,

b) pēc apspriešanās ar Pētījumu padomi apstiprina starpnozaru centru pētījumu programmas,

c) piedalās gada budžeta projekta un trīsgadu finanšu prognožu projekta sagatavošanā,

d) veic visus īstenošanas pasākumus saistībā ar izglītību un pētījumiem, kuri nav ietverti nevienas citas Institūta struktūrvienības kompetencē,

e) sanāksmēs, kurās piedalās tikai tie akadēmiskā personāla darbinieki, kuru statuss nav zemāks par attiecīgo personu statusu, ieceļ departamentu vadītājus, starpnozaru centru direktorus, profesorus un pasniedzējus, kurus pieņem darbā kā Institūta akadēmiskā personāla pilna laika darbiniekus,

f) izstrādā noteikumus par 14. pantā minētā grāda un sertifikāta piešķiršanu,

g) pārbauda darbības ziņojuma projektu, ko Institūta rektors sagatavo un iesniedz Institūta padomei.”

2. Svītro 9. panta 7. punktu.

6. pants

Konvencijas 10. pantā svītro vārdus “tos savukārt iedala semināros”.

7. pants

Konvencijas 11. pantam pievieno šādu punktu:

“3. Ņemot vērā Institūtā izveidotos departamentus, Institūts var ietvert vienu vai vairākus starpnozaru pētījumus un pētniecības centrus. Pēc apspriešanās ar Akadēmisko padomi un Pētījumu padomi Institūta padome ar kvalificētu balsu vairākumu pieņem lēmumu par šādu centru izveidošanu vai slēgšanu, to mērķiem, īpašām struktūrām un vispārīgiem darbības noteikumiem.”

8. pants

Konvencijas 12. panta 2. punkta otrajā apakšpunktā vārdu “docenti” aizvieto ar vārdu “pasniedzēji”.

9. pants

1. Konvencijas 14. panta 1. punktā vārdus “3. punkts” aizvieto ar vārdiem “4. punkts”.

2. Konvencijas 14. pantā iekļauj šādu punktu:

“2. Institūtam ir tiesības piešķirt arī zemāku grādu par doktora grādu pētījumos iesaistītajiem studentiem, kuri ir pabeiguši viena gada studiju minimumu Institūtā un attiecībā uz šo grādu ir ievērojuši īpašos nosacījumus, kas pieņemti saskaņā ar 4. punktu.”

3. Konvencijas 14. panta 2.punkts kļūst par 14. panta 3.punktu un ir šāds:

“3. Atstājot Institūtu, Institūta pētījumos iesaistītie studenti, kuriem nav piešķirts neviens no 1. un 2. punktā minētajiem grādiem, pēc viņu lūguma no Institūta saņem sertifikātu, kas apliecina studijas un pētījumus, kurus viņi ir veikuši Institūtā.”

4. Konvencijas 14. panta 3. punkts kļūst par 14. panta 4. punktu, un vārds “grāds” tiek aizstāts ar vārdu “grādi”.