Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Tiesību akts ir zaudējis spēku.
Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:
Par Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas Satversmi

1.pants. Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolas Satversmes sapulcē 2007.gada 25.jūnijā pieņemtā Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas Satversme ar šo likumu tiek apstiprināta.

2.pants. Līdz ar likumu izsludināma Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas Satversme.

Likums Saeimā pieņemts 2009.gada 4.jūnijā.
Valsts prezidents V.Zatlers
Rīgā 2009.gada 19.jūnijā
Pieņemta
Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolas
Satversmes sapulcē 2007.gada 25.jūnijā
RĪGAS PEDAGOĢIJAS UN IZGLĪTĪBAS VADĪBAS AKADĒMIJAS SATVERSME

Preambula

Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmija ir dibināta kā Rīgas Pedagoģiskā augstskola saskaņā ar Ministru kabineta 1994.gada 10.maija rīkojumu Nr.206-r “Par Rīgas Skolotāju institūta un Imantas Skolotāju institūta reorganizāciju” (Latvijas Vēstnesis, 1994, 60.nr.). Saskaņā ar 1995.gada 16.februārī pieņemto Satversmi Rīgas Pedagoģiskā augstskola pārdēvēta par Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolu.

Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolas (Augstskola) pirmā Satversme tika apstiprināta ar Ministru kabineta 1998.gada 2.jūnija rīkojumu Nr.286 (prot. Nr.28.3). Saskaņā ar grozījumiem Augstskolu likumā Satversmē veikti grozījumi un papildinājumi.

Augstskolas Satversmes sapulce 2001.gada 2.aprīlī pieņēma otro Satversmi.

Saskaņā ar 23.08.2005. izdarītajiem grozījumiem Augstskolu likumā 02.04.2001.pieņemtajā Satversmē veikti grozījumi un papildinājumi.

Augstskolas Satversmes sapulce 2007.gada 25.jūnijā pieņēma jaunu Satversmi un lēmumu par augstskolas statusa un nosaukuma maiņu uz “Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmija” (tālāk tekstā – “Akadēmija”).

I. Vispārīgie jautājumi

1. Akadēmija ir Latvijas Republikas valsts augstākās izglītības un zinātnes institūcija, kas savus darbības mērķus sasniedz, īstenojot profesionālo un akadēmisko studiju programmas.

2. Akadēmija atbilstoši Latvijas izglītības sistēmas un tautsaimniecības pieprasījumam sagatavo un izglīto skolotājus, izglītības darba vadītājus un speciālistus sociālajās un dabas zinātnēs.

3. Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas saīsinātais nosaukums ir RPIVA.

4. Akadēmijas nosaukums citās valodās ir:

Riga Teacher Training and Educational Management Academy (angļu valodā);

Rigaer Akademie für Pedagogik und Bildungsleitung (vācu valodā);

Рижская академия педагогики и управления образованием (krievu valodā);

Academie de Pedagogie et de Gestion Pedagogique de Riga (franču valodā).

5. Akadēmijas juridiskā adrese: Imantas 7. Līnija 1, Rīga, LV-1083, Latvija.

6. Akadēmijas dibinātāja ir Latvijas valsts Ministru kabineta personā.

7. Akadēmija studiju programmu realizācijā izmanto nacionālās un pasaules kultūras pieredzi, lai sagatavotu tādus skolotājus, izglītības darba vadītājus un speciālistus sociālajās un dabas zinātnēs, kuri spēj nodrošināt profesionālu darbību noteiktos sabiedrības kultūrvēsturiskajos un sociālekonomiskajos apstākļos.

8. Tiesības studēt Akadēmijā nosaka Augstskolu likums. Uzņemšana un imatrikulācija notiek saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem un Akadēmijas Senāta apstiprinātajiem uzņemšanas noteikumiem un uzņemšanas prasībām.

9. Akadēmija ir autonoma izglītības un zinātnes institūcija ar pašpārvaldes tiesībām. Tās pašpārvalde pamatojas uz visa personāla tiesībām piedalīties akadēmisko, administratīvo un saimniecisko lietu vadīšanā un pārvaldē.

10. Akadēmija darbojas saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmi, Latvijas Republikas Izglītības likumu, Zinātniskās darbības likumu, Augstskolu likumu un citiem normatīvajiem aktiem, šo Satversmi.

11. Akadēmija ir atvasināta publiska persona, kas ir reģistrēta Izglītības iestāžu reģistrā. Tai ir savs zīmogs ar Latvijas Republikas valsts mazā ģerboņa attēlu un uzraksts ar Akadēmijas nosaukumu vai tā abreviatūru, var būt savs karogs, ģerbonis, devīze un himna.

II. Darbības mērķis, uzdevumi un pamatprincipi

12. Akadēmijas darbības mērķis ir dot iespēju studentiem iegūt augstāko profesionālo un akadēmisko izglītību un gatavību motivētai profesionālai darbībai, kas nodrošina absolventu konkurētspēju darba tirgū, kā arī attīstīt Akadēmijas specifikai atbilstošās zinātņu nozares. Tā sekmē zinošas, tikumiskas un estētiski attīstītas personības veidošanos, kas savā profesionālajā darbībā spēj radoši izmantot iegūto pieredzi un piedalās sociālo attiecību un valsts ekonomisko pamatu stabilizācijā un stiprināšanā.

13. Akadēmijas uzdevumi ir:

13.1. nodrošināt iespēju iegūt akadēmisko un profesionālo augstāko izglītību;

13.2. veidot pētnieciski orientētu studiju procesu, kas sekmē studentu apziņas un domāšanas kā izglītības rezultāta attīstību, rada profesionālu kompetenci un viņa profesionālās rīcības motīvus;

13.3. attīstīt Akadēmijas specifikai atbilstošās zinātņu nozares;

13.4. organizēt iedzīvotāju interešu izglītību un profesionālo tālākizglītību;

13.5. veidot studiju procesam atbilstošu psiholoģisko, pedagoģisko, sociālo un materiālo vidi, kas sekmē cilvēka iekšējās un ārējās pasaules attīstību.

14. Akadēmijas darbībā tiek ievēroti šādi principi:

14.1. humānisms un demokrātija;

14.2. studiju procesa internacionalizācija un mobilitāte;

14.3. mūsdienīga informācijas tehnoloģiju ieviešana un izmantošana;

14.4. radošums;

14.5. teorētisko studiju un prakses integrācija;

14.6. studējošo līdzdalība studiju programmu pilnveidē;

14.7. veidot studiju procesam atbilstošu psiholoģisko, pedagoģisko, sociālo un materiālo vidi, kas sekmē cilvēka iekšējās un ārējās pasaules attīstību.

III. Kompetence un darbības formas

15. Akadēmija atbilstoši mērķim un uzdevumiem:

15.1. izstrādā reflektantu uzņemšanas papildu noteikumus, imatrikulācijas kārtību;

15.2. īsteno profesionālo un akadēmisko studiju saturu;

15.3. veic zinātniskās pētniecības darbu.

16. Saistībā ar studijām un zinātnisko darbību Akadēmija:

16.1. organizē publiskas lekcijas un kursus, rīko kongresus, konferences un sanāksmes, dibina biedrības un nodibinājumus, zinātniskās institūcijas, struktūrvienības;

16.2. darbojas nacionālajos un starptautiskajos projektos, nodibinājumos, veido savus projektus un nodibinājumus saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem;

16.3. slēdz līgumus ar juridiskajām un fiziskajām personām;

16.4. izdod zinātniskus rakstus, metodiskos un mācību līdzekļus.

17. Akadēmija patstāvīgi veido savu organizatorisko struktūru, personālsastāvu, nosaka darba samaksu saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem. 

IV. Personāls

18. Akadēmijas personālsastāvu veido akadēmiskais personāls, kuram Akadēmija ir ievēlēšanas vieta, vispārējais personāls un pilna laika studējošie.

19. Personāla tiesības un pienākumi:

19.1. Akadēmijas personāla tiesības un pienākumi ir sekmēt mācību, studiju un pētniecības darba brīvību, veicināt atklātumu Akadēmijas pārvaldē un tās lietu kārtošanā. Akadēmijas personālam darba pienākumi jāpilda tā, lai Akadēmija spētu īstenot savus uzdevumus, lai netiktu pārkāptas nevienas citas personas tiesības un netiktu traucēta amata vai darba pienākumu izpilde;

19.2. Akadēmijas personāls ir atbildīgs par savu pienākumu pildīšanu. Kārtību, kādā kvalificējami pārkāpumi un uzliekami sodi par pienākumu nepildīšanu, nosaka Senāts, pamatojoties uz spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem;

19.3. personālam ir tiesības saskaņā ar Akadēmijas Satversmi noteiktā kārtībā piedalīties Akadēmijas vadības institūciju lēmumu un Akadēmijas iekšējās kārtības noteikumu izstrādāšanā, kā arī tādu lēmumu pieņemšanā, kas skar personāla intereses, piedalīties Akadēmijas koleģiālo vadības institūciju sēdēs, kā arī tikt uzklausītam;

19.4. Akadēmijas personālam ir tiesības piedalīties Akadēmijas pašpārvaldes institūciju vēlēšanās un tikt ievēlētam tajās.

20. Akadēmiskais personāls:

20.1. Akadēmijas akadēmiskais personāls veic zinātniskus pētījumus, piedalās studējošo izglītošanā. Uzdevumu apjomu katrā no pamatdarbības veidiem nosaka Akadēmija. Darba samaksas principus Akadēmijā nosaka Senāts, bet darba samaksas likmes nedrīkst būt mazākas par Ministru kabineta noteiktajām likmēm;

20.2. docenti, vadošie pētnieki, lektori, pētnieki un asistenti amatos tiek ievēlēti saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem un Akadēmijas Nolikumu par vēlēšanām akadēmiskajos amatos Akadēmijā;

20.3. pretendentu uz profesoru un asociēto profesoru amatiem ievēlē attiecīgās nozares Profesoru padome. Profesoru amatu skaitu atbilstoši nepieciešamībai un finansiālajām iespējām nosaka pati Akadēmija:

20.3.1. mākslas specialitātes profesora, asociētā profesora un docenta amatā var ievēlēt arī personas, kuru darbības rezultāti mākslas jaunradē atbilst Akadēmijas Senāta pieņemtajam nolikumam par akadēmiskajiem amatiem;

20.3.2. profesionālo studiju programmu profila priekšmetos lektora un asistenta amatu var ieņemt persona ar augstāko izglītību bez zinātniskā un akadēmiskā grāda, ja šai personai ir pasniedzamajam priekšmetam atbilstošs 5 gadu praktiskā darba stāžs, docenta amatu var ieņemt persona ar augstāko izglītību bez zinātniskā grāda, ja šai personai ir vismaz 7 gadu praktiskā darba stāžs, bet asociēta profesora amatu var ieņemt persona, kam ir atbilstoša augstākā izglītība un vismaz 10 gadu praktiskā darba pieredze attiecīgajā nozarē;

20.4. ja Akadēmijā ir brīvs vai uz laiku brīvs attiecīgais amats, Senāts pēc fakultātes Domes ierosinājuma var nolemt neizsludināt konkursu, bet uz laiku līdz 2 gadiem pieņemt darbā viesprofesoru, viesdocentu vai vieslektoru (katru vienu reizi). Pagaidu prombūtnes laikā, ja tas nepārsniedz divus gadus, profesora amatā var iecelt asociēto profesoru, asociētā profesora amatā docentu, docenta amatā lektoru vai asistentu ar doktora grādu. Aizstāšanu noformē ar rektora rīkojumu;

20.5. akadēmiskajos un administratīvajos amatos personas tiek pieņemtas darbā Latvijas Republikas Darba likuma un Augstskolu likuma noteiktajā kārtībā;

20.6. Akadēmija piešķir akadēmiskajam personālam atvaļinājumus saskaņā ar Augstskolu likuma un Zinātniskās darbības likuma prasībām;

20.7. Akadēmiskā personāla uzdevumi:

20.7.1. Profesoru galvenie uzdevumi:

– augsti kvalificēto lekciju lasīšana, nodarbību un pārbaudījumu pārraudzība savā studiju kursā;

– pētnieciskā darba vadīšana zinātnes apakšnozarē vai mākslinieciskās jaunrades vadīšana nozarē, kas atbilst profesora amata nosaukumam;

– doktora līmeņa studiju un pētniecības darba vadīšana zinātnes apakšnozarē vai mākslinieciskās jaunrades vadīšana nozarē, kas atbilst profesora amata nosaukumam;

– piedalīšanās studiju programmu, augstskolu un to struktūrvienību darba un kvalitātes vērtēšanā;

– jaunās zinātnieku, mākslinieku un docētāju paaudzes gatavošanā.

20.7.2. Asociēto profesoru galvenie uzdevumi:

– pētniecības darba veikšana zinātnes apakšnozarē vai mākslinieciskās jaunrades nozarē, kas atbilst asociētā profesora amata nosaukumam;

– pētniecības darba vadīšana doktora un maģistra grāda iegūšanai;

– lekciju lasīšana, studiju nodarbību vadīšana, pārbaudījumu organizēšana savā studiju programmā.

20.7.3. Docentu galvenie uzdevumi:

– pētniecības darbs zinātnes apakšnozarē vai mākslinieciskā jaunrade, kas atbilst docenta amata vietas nosaukumam;

– pētnieciskā darba vadīšana maģistra un bakalaura grāda iegūšanai,

– studējošo pētniecisko darbu un prakšu vadīšana;

– studiju nodarbību vadīšana, pārbaudījumu organizēšana savā studiju programmā.

20.7.4. Lektora galvenie uzdevumi:

– pētniecības darba veikšana saskaņā ar katedras zinātniskā darba programmām vai mākslinieciskā jaunrade;

– pētnieciskā darba vadīšana bakalaura grāda iegūšanai;

– studiju kursu programmu izstrādāšana un vadīšana;

– studējošo pētniecisko darbu un prakšu vadīšana.

20.7.5. Asistenta galvenie uzdevumi profesoru, asociēto profesoru vai docentu vadībā:

– pētniecības darba veikšana saskaņā ar katedras zinātniskā darba programmām vai mākslinieciskā jaunrade;

– piedalīšanās studiju kursu programmu izstrādāšanā un vadīšanā;

– studējošo pētniecisko darbu un prakšu vadīšana.

21. Akadēmijā studējošajiem ir tiesības:

21.1. izvēlēties Akadēmijas studiju programmu;

21.2. apgūt Akadēmijas piedāvātās profesionālo vai akadēmisko studiju programmas un iegūt augstāko akadēmisko vai profesionālo izglītību;

21.3. izmantot Akadēmijas telpas, laboratorijas, bibliotēkas, iekārtas un aparatūru;

21.4. Akadēmijas Senāta apstiprinātajā kārtībā pārtraukt un atsākt studijas;

21.5. apgūt Akadēmijā piedāvātās papildspecialitāšu programmas;

21.6. studiju laikā mainīt studiju programmu, izvēloties to citā augstskolā, fakultātē (nodaļā, institūtā);

21.7. sastādīt individuālu studiju papildprogrammu;

21.8. saņemt informāciju visos jautājumos, kas saistīti ar viņu studijām Akadēmijā, brīvi paust un aizstāvēt savas domas un uzskatus, ciktāl tas neierobežo citu personu godu un cieņu;

21.9. vēlēt un tikt ievēlētam studējošo pašpārvaldē, darboties Akadēmijas visu līmeņu pārstāvniecības un vadības institūcijās;

21.10. veidot biedrības, klubus un citas organizācijas;

21.11. akreditētās studiju programmās normatīvajos aktos noteiktā kārtībā pretendēt uz studiju kredītu, studējošo kredītu;

21.12. saņemt stipendiju Ministru kabineta noteiktajā kārtībā;

21.13. saņemt atvieglojumus braukšanai sabiedriskajos transportlīdzekļos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

21.14. pretendēt uz valsts budžeta finansētajām brīvajām studiju vietām normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

22. Vispārējais personāls.

Vispārējā personāla uzdevums ir atbilstoši ieņemamajam amatam un profesionālajai kvalifikācijai palīdzēt Akadēmijas akadēmiskā darba veikumā un gādāt par tā nodrošinājumu.

23. Akadēmijas vadības, pārstāvības un lēmējinstitūcijas rūpējas par personāla darba un studiju apstākļiem, veselību un atpūtu, kā arī dod iespēju paaugstināt kvalifikāciju vai iegūt jaunu kvalifikāciju.

V. Akadēmijas vadības institūcijas un lēmējinstitūcijas

24. Akadēmijas vadības, pārstāvības un lēmējinstitūcijas ir:

– Satversmes sapulce;

– Senāts;

– rektors;

– Revīzijas komisija;

– Akadēmiskā šķīrējtiesa.

25. Satversmes sapulce ir Akadēmijas augstākā koleģiālā pārstāvības un valdības institūcija un lēmējinstitūcija.

25.1 Satversmes sapulce:

25.1.1. pieņem un groza Akadēmijas Satversmi;

25.1.2. ievēlē un atceļ rektoru;

25.1.3. noklausās rektora pārskatu;

25.1.4. ievēlē Senātu;

25.1.5. ievēlē Revīzijas komisiju un Akadēmisko šķīrējtiesu;

25.1.6. apstiprina Satversmes sapulces, Revīzijas komisijas, Akadēmiskās šķīrējtiesas un Senāta nolikumus;

25.1.7. izskata un izlemj konceptuālus Akadēmijas darbības un attīstības jautājumus;

25.1.8. izskata iesniegumus par Senāta, rektora, Akadēmiskās šķīrējtiesas un Revīzijas komisijas pieņemto lēmumu apstrīdēšanu;

25.1.9. ar divu trešdaļu balsu vairākumu atsauc Satversmes sapulces, Revīzijas komisijas un Akadēmiskās šķīrējtiesas locekļus.

25.2. Satversmes sapulce sastāv no 77 locekļiem (delegātiem). Satversmes sapulci, aizklāti balsojot, ievēl no ievēlētā akadēmiskā personāla, no vispārējā personāla un studējošiem šādā sastāvā:

– asociētie profesori, profesori un pārējais akadēmiskais personāls – 47 delegāti;

– studējošie – 16 delegāti;

– citas darbinieku grupas – 14 delegāti.

25.3. Satversmes sapulci ne retāk kā reizi divos gados sasauc rektors vai Senāts. Satversmes ārkārtas sapulci sasauc, ja to pieprasa Senāts, rektors, ne mazāk kā viena trešdaļa no studējošo vai viena trešdaļa no struktūrvienību darbinieku skaita.

25.4. Satversmes sapulces delegātu pilnvaru laiks ir 3 gadi no Satversmes sapulces ievēlēšanas dienas. Satversmes sapulces delegāts zaudē Satversmes sapulces dalībnieka pilnvaras, ja pārtrauc pamatdarba vai studējošā attiecības ar Akadēmiju. Viņa vietā no attiecīgās personāla grupas, aizklāti balsojot, tiek ievēlēts cits Satversmes sapulces delegāts.

25.5. Satversmes sapulces lēmumu pieņemšanas kārtība:

– sapulce ir tiesīga pieņemt lēmumus, ja tajā piedalās ne mazāk kā divas trešdaļas no tās delegātiem;

– lēmumi tiek pieņemti atklāti balsojot ar kvalificētu klātesošo balsu vairākumu;

– Akadēmijas amatpersonu vēlēšanas notiek, aizklāti balsojot;

– divas trešdaļas ievēlēto sapulces delegātu balsu nepieciešams Akadēmijas Satversmes, Akadēmijas Sapulces nolikuma apstiprināšanai, papildināšanai, grozīšanai vai atcelšanai, rektora, Satversmes sapulces, Senāta, Revīzijas komisijas un Akadēmiskās šķīrējtiesas locekļu atsaukšanai.

26. Senāts ir Akadēmijas personāla koleģiāla vadības institūcija un lēmējinstitūcija, kas apstiprina kārtību un noteikumus, kuri regulē visas Akadēmijas darbības sfēras.

26.1. Senāts ievēlē:

26.1.1. Senāta priekšsēdētāju, viņa vietnieku un sekretāru;

26.1.2.  Akadēmijas Goda doktorus un Goda biedrus;

26.1.3.  Akadēmijas Padomnieku konventu.

26.2. Senāts apstiprina:

26.2.1. pēc rektora priekšlikuma prorektorus, institūtu direktorus, direktoru, kā arī struktūrvienību vadītājus;

26.2.2. dekānus, katedru vadītājus pēc attiecīgās fakultātes Domes priekšlikuma;

26.2.3. apkalpojošo Akadēmijas struktūrvienību vadītājus;

26.2.4. fakultātes Domē ievēlētos docentus, lektorus, asistentus;

26.2.5. Akadēmijas struktūrvienību nolikumus;

26.2.6. Akadēmijas dibināto biedrību, iestāžu un komercsabiedrību statūtus;

26.2.7. nolikumu par akadēmiskajiem amatiem;

26.2.8. Studējošo pašpārvaldes nolikumu;

26.2.9. studējošo uzņemšanas papildu noteikumus un imatrikulācijas kārtību;

26.2.10. nolikumus par studiju gaitu, pārbaužu kārtību, kā arī kvalifikācijas piešķiršanas un diplomu izsniegšanas kārtību;

26.2.11. Akadēmijas budžetu un tā līdzekļu izmantošanu, studiju maksu atbilstoši Akadēmijas budžeta komisijas nolikumā paredzētajai kārtībai;

26.2.12. Akadēmijas Padomnieku konventa, Studiju padomes, Zinātnes padomes un Saimniecības padomes nolikumus;

26.2.13. studiju programmas;

26.2.14. paplašinātās nozares Profesoru padomes sastāvu;

26.2.15. Akadēmijas iekšējās kārtības noteikumus;

26.2.16. revīzijas komisijas pārbaudes rezultātus.

26.3. Senāts lemj:

26.3.1. par fakultāšu, katedru, laboratoriju, filiāļu, uzņēmumu, iestāžu un citu Akadēmijas struktūrvienību (skolu, centru, dienestu un citu institūciju) izveidošanu, reorganizāciju vai likvidēšanu;

26.3.2. par Satversmes sapulces sa­saukšanu;

26.3.3. par saimnieciskās darbības būtiskiem jautājumiem.

26.4. Senātu ievēl Satversmes sapulce no Satversmes sapulces dalībniekiem uz 3 gadiem. Senāta sastāvā ietilpst 30 pārstāvji no Akadēmijas akadēmiskā personāla, 3 no vispārējā personāla un 8 no studējošiem.

26.5. Akadēmiskā personāla, vispārējā personāla un studējošo pārstāvjus Senātā vēlē tikai attiecīgas kategorijas personāla pārstāvji. Studējošo pārstāvjus Senātā deleģē Studējošo pašpārvalde. Senatori zaudē darbības pilnvaras, ja pārtrauc pamatdarba vai studējošā attiecības ar Akadēmiju. Viņa vietā no Satversmes dalībnieku attiecīgās personāla grupas, aizklāti balsojot, tiek ievēlēts cits senators.

26.6. Senāts atbilstīgi Akadēmijas darbības galvenajiem uzdevumiem veido patstāvīgas komisijas, kas savas kompetences ietvaros izstrādā priekšlikumus lēmumu projektiem.

26.7. Senāta sēdes vada Senāta priekšsēdētājs.

26.8. Senāta darbību reglamentē nolikums, ko apstiprina Satversmes sapulce.

26.9. Senāta lēmumu pieņemšanas kārtība:

– Senāts ir lemttiesīgs, ja tajā piedalās vairākums no senatoriem;

– lēmumus pieņem ar Senāta klātesošo balsu vairākumu, atklāti balsojot;

– visas personāla vēlēšanas ir aizklātas.

27. Rektors:

27.1. rektors ir Akadēmijas augstākā amatpersona, kas īsteno Akadēmijas vispārējo administratīvo vadību un bez īpaša pilnvarojuma pārstāv Akadēmiju;

27.2. rektoru ievēlē Akadēmijas Satversmes sapulce uz pieciem gadiem, ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas;

27.3. kārtējās rektora vēlēšanas Akadēmija rīko vismaz vienu mēnesi pirms rektora pilnvaru izbeigšanās. Līdz jaunievēlētā rektora apstiprināšanai Ministru kabinetā rektora pienākumus pilda iepriekšējais rektors;

27.4. Akadēmijas ievēlēto rektoru apstiprina Ministru kabinets pēc Akadēmijas dibinātāja ierosinājuma. Rektors amata pienākumus sāk pildīt pēc apstiprināšanas Ministru kabinetā. Ja rektors netiek apstiprināts, Akadēmija divu mēnešu laikā atkārtoti organizē rektora vēlēšanas. Ministru kabinetā neapstiprinātais rektora amata kandidāts atkārtotajās rektora vēlēšanās nepiedalās;

27.5. Rektoru atceļ no amata Ministru kabinets pēc Akadēmijas Senāta vai Izglītības un zinātnes ministrijas ierosinājuma, ja rektora darbībā konstatēti likuma vai citu normatīvo aktu pārkāpumi.

27.6. Rektora kompetence:

27.6.1. atbild par Akadēmijas darbības atbilstību Akadēmijas Satversmei, Senāta lēmumiem un citiem normatīvajiem aktiem;

27.6.2. personiski atbild par Akadēmijas finansiālo darbību, nodrošina Akadēmijai piešķirto valsts budžeta līdzekļu, kā arī Akadēmijas mantas likumīgu, ekonomisku un mērķtiecīgu izmantojumu, ik gadu atskaitās Senātam;

27.6.3. atbild par Akadēmijā iegūstamās izglītības, veikto zinātnisko pētījumu un īstenotās mākslinieciskās jaunrades kvalitāti;

27.6.4. veicina Akadēmijas personāla attīstību un nodrošina akadēmiskā personāla un studējošo akadēmisko brīvību;

27.6.5. atbild par Akadēmijas izsniegto izglītības dokumentu atbilstību izglītības kvalitātei;

27.6.6. iesniedz priekšlikumus par prorektoru, direktora kandidatūrām Senātam;

27.6.7.  nosaka direktora kompetenci.

28. Revīzijas komisija:

28.1. Tās sastāvā ir trīs cilvēki, kurus no Akadēmijas akadēmiskā personāla, vispārējā personāla un pilna laika studējošiem ievēlē Satversmes sapulce uz 3 gadiem. Revīzijas komisijas sastāvā nedrīkst būt Akadēmijas administratīvā personāla pārstāvji. Revīzijas komisijai ir tiesības pārbaudīt Akadēmijas finansiālās un saimnieciskās darbības atbilstību spēkā esošiem likumiem, citiem normatīvajiem aktiem un Akadēmijas Satversmei. Revīzijas komisija veic pārbaudi ne retāk kā reizi gadā. Tās sagatavotais rakstveida ziņojums par pārbaudes rezultātiem iesniedzams Senātā;

28.2. Revīzijas komisijai ir tiesības iepazīties ar visiem dokumentiem, kas skar Akadēmijas finansiālo un saimniecisko darbību, kā arī pieprasīt un saņemt paskaidrojumus no amatpersonām;

28.3. Revīzijas komisija revīziju veikšanai var pieaicināt arī attiecīgus speciālistus.

29. Akadēmiskā šķīrējtiesa:

29.1. tās sastāvā ir trīs cilvēki, divi pārstāvji no akadēmiskā personāla un viens no studējošajiem, kurus aizklātā balsošanā uz 3 gadiem ievēlē Satversmes sapulce. Studējošo pārstāvjus akadēmiskajā šķīrējtiesā ievēlē studējošo pašpārvalde. Akadēmiskās šķīrējtiesas sastāvā nedrīkst būt Akadēmijas administrācijas pārstāvji.

29.2. Akadēmiskā šķīrējtiesa izskata:

29.2.1. studējošo un akadēmiskā personāla iesniegumus par Akadēmijas Satversmē noteikto akadēmisko brīvību un tiesību ierobežojumiem vai pārkāpumiem;

29.2.2. strīdus starp Akadēmijas amatpersonām, kā arī struktūrvienību pārvaldes institūcijām, kas atrodas pakļautības attiecībās. Akadēmiskās šķīrējtiesas lēmumus, kurus apstiprina Senāts, izpilda administrācija;

29.2.3. Akadēmiskās šķīrējtiesas locekļi par savu darbību atbild Satversmes sapulcei; pēc darba devēja iniciatīvas viņus no darba var atbrīvot tikai ar Satversmes sapulces piekrišanu. Akadēmiskās šķīrējtiesas nolikumu apstiprina Satversmes sapulce;

29.3. Akadēmijas personāls Akadēmijas izdotos administratīvos aktus vai faktisko rīcību var apstrīdēt Akadēmijas akadēmiskajā šķīrējtiesā. Akadēmijas akadēmiskās šķīrējtiesas lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

30. Koleģiālās vadības lēmējinstitūcijas:

30.1. Zinātnes padome:

30.1.1. Zinātnes padome pārzina zinātniskās pētniecības darbu, risina zinātnisko kadru sagatavošanas un kvalifikācijas jautājumus, kā arī saskaņo zinātnisko darbību ar Latvijas zinātnes attīstības prioritātēm. Tā darbojas zinātņu prorektora vadībā un tās sastāvā ietilpst fakultāšu dekāni, vadošie pētnieki;

30.1.2. zinātniskās pētniecības darbs Akadēmijā notiek saskaņā ar “Zinātniskās darbības likumu”, Akadēmijas Satversmi un Akadēmijas Senāta lēmumiem;

30.1.3. Zinātnes padomes pienākums ir sadarbībā ar Akadēmijas administrāciju rast iespēju publicēt Akadēmijas akadēmiskā personāla pētījumus Akadēmijas zinātnisko rakstu krājumos.

30.2.Studiju padome:

Studiju padome pārzina studiju organizācijas un koordinācijas jautājumus. Tā darbojas studiju prorektora vadībā, un tās sastāvā ietilpst programmu direktori, fakultāšu dekāni vai personas, kas fakultātē kārto studiju jautājumus, kā arī citi ar šī darba organizāciju saistīti speciālisti un studējošo pārstāvji.

30.3. Saimniecības padome:

30.3.1. Akadēmijas saimniecisko darbību pārzina Saimniecības padome, kuras sastāvā ietilpst direktors, fakultāšu pārvaldes un saimniecības vadošo darbinieku pārstāvji, Senāta pārstāvji un speciālisti. Saimniecības padomi vada direktors;

30.3.2. Lemjot jautājumus par konkrētām struktūrvienībām vai studējošajiem, padomē piedalās attiecīgo struktūrvienību vadītāji vai viņu vietnieki, kā arī Studējošo pašpārvaldes deleģēti pārstāvji, kuriem ir balss tiesības attiecīgo jautājumu izlemšanā.

30.3.3. Studiju padomes, Zinātnes padomes un Saimniecības padomes personālsastāvu iesaka prorektori un to sastāvu uz 3 gadiem un nolikumus apstiprina Senāts. Minētās padomes pieņem lēmumus attiecīgās padomes nolikumā noteiktās kompetences ietvaros ar balsu vairākumu. Iesniegumus par padomju lēmumu pārsūdzēšanu izskata Senāts.

Viena ceturtdaļa no attiecīgā padomes sēdē klātesošiem, kā arī attiecīgais prorektors ir tiesīgs pieprasīt jautājuma izskatīšanu un izlemšanu augstākā vadības institūcijā (arī Senātā).

30.4. Personas, kuras nav Akadēmijas personāla sastāvā, Akadēmijas izdotos administratīvos aktus vai faktisko rīcību var apstrīdēt, iesniedzot iesniegumu Akadēmijas rektoram. Rektora pieņemto lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Ja apstrīdamo administratīvo aktu izdevis vai faktisko rīcību veicis Akadēmijas rektors, personas, kuras nav Akadēmijas personāla sastāvā, attiecīgo administratīvo aktu vai faktisko rīcību var apstrīdēt Izglītības un zinātnes ministrijā. Ministrijas pieņemto lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

VI. Studējošo pašpārvalde

31. Akadēmijā studējošiem ir sava paš­pārvalde. Tās sastāvu un ievēlēšanas kārtību nosaka Akadēmijas Senāta apstiprināts nolikums:

31.1. Studējošo pašpārvalde aizstāv un pārstāv studējošo intereses Akadēmijas lēmējinstitūcijās akadēmiskās, saimnieciskās un kultūras dzīves jautājumos;

31.2. nosaka kārtību, kādā studējošie tiek ievēlēti Akadēmijas koleģiālajās institūcijās;

31.3. aizstāv un pārstāv Akadēmijas studējošo intereses Akadēmijā un citās valsts institūcijās;

31.4. reprezentē studējošos Latvijā un ārvalstīs;

31.5. Studējošo pašpārvaldes augstākā lēmējinstitūcija Akadēmijā ir Studentu parlaments, kurš darbojas saskaņā ar nolikumu, ko izstrādā studējošie un apstiprina Senāts. Senāts var atteikt nolikuma apstiprināšanu tikai tiesisku apsvērumu dēļ.

32. Studentu parlamenta lēmumi pēc to apstiprināšanas Senātā ir obligāti visiem studējošiem.

33. Studējošo pašpārvaldes pārstāvjiem Akadēmijas Senātā, fakultātes domē un Satversmes sapulcē ir veto tiesības jautājumos, kas skar studējošo intereses. Pēc veto piemērošanas jautājumu izskata saskaņošanas komisija, kuru izveido attiecīgā vadības institūcija pēc paritātes principa. Saskaņošanas komisijas lēmumu apstiprina attiecīgā vadības institūcija ar klātesošo divu trešdaļu balsu vairākumu.

34. Akadēmijā studējošo biedrību, klubu un citu organizāciju līdzdalību Studējošo pašpārvaldē nosaka Studējošo pašpārvaldes nolikums, kas apspriests un apstiprināts Studentu parlamentā.

35. Studējošo biedrībās, klubos un citās organizācijās var tikt iekļauti arī nepilna laika studējošie.

36. Akadēmijas vadības institūciju pienākums ir atbalstīt un sekmēt studentu parlamenta darbību. Studējošo pašpārvaldi no Akadēmijas budžeta finansē apmērā, kas nav mazāks par vienu divsimto daļu no Akadēmijas gada budžeta. Šos līdzekļus studējošo pašpārvalde izmanto Satversmes 29. pantā minēto funkciju veikšanai.

37. Studentu parlamenta pārstāvjiem ir tiesības:

37.1. pieprasīt un saņemt informāciju un paskaidrojumus no Akadēmijas jebkuras struktūrvienības pilnvarotajiem pārstāvjiem visos jautājumos, kas skar studējošo intereses;

37.2. līdzdarboties visās Akadēmijas lēmējinstitūcijās;

37.3. piedalīties kā novērotājiem ieskaitēs un eksāmenos.

VII. Studijas Akadēmijā

38. Akadēmija dod iespēju iegūt augstāko profesionālo vai akadēmisko izglītību valsts valodā.

39. Studijas Akadēmijā notiek saskaņā ar Augstskolu likumā noteiktajā kārtībā izstrādātām, apstiprinātām, licenzētām un akreditētām studiju programmām. Studiju programmas tiek īstenotas pilna laika un nepilna laika studijās.

40. Studijas Akadēmijā ir zināšanu un prasmju apguve, kompetenču un attieksmju pilnveide atbilstoši profesionālo vai akadēmisko studiju programmai, vai tālākizglītības programmai.

41. Studijas Akadēmijā koordinē Studiju padome.

42. Akadēmija realizē profesionālās, akadēmiskās un tālākizglītības studiju programmas. Akadēmija var realizēt arī studijas doktorantūrā.

43. Piektā līmeņa profesionālās kvalifikācijas ieguvei kopējais pilna laika studiju ilgums nav īsāks par četriem gadiem, izņemot tās profesionālās studiju programmas, kuras tiek īstenotas pēc zemāka līmeņa programmas apguves. Profesionālās augstākās izglītības bakalaura grādu piešķir, ja programmas pilna laika studiju ilgums ir vismaz četri gadi. Profesionālās augstākās izglītības maģistra grādu piešķir, ja kopējais studiju ilgums ir vismaz pieci gadi.

Akadēmiskās bakalaura studiju programmas pilna laika studiju ilgums ir trīs līdz četri gadi, akadēmiskās maģistra programmas pilna laika studiju ilgums ir viens vai divi gadi ar noteikumu, ka kopējais bakalaura un maģistra studiju ilgums nav mazāks par pieciem gadiem.

Personas, kas ieguvušas maģistra grādu, ir tiesīgas turpināt studijas doktorantūrā.

44. Studiju programma nosaka profesionālās kvalifikācijas vai akadēmiskā grāda iegūšanai izvirzāmās prasības, šīs programmas īstenošanas mērķi, uzdevumus un plānotos rezultātus, piedāvājamās izglītības saturu (kursu uzskaitījumu un to raksturojumu). Studiju programmas pieteikumā iekļauj programmas īstenošanā iesaistītā akadēmiskā un palīgpersonāla raksturojumu, nepieciešamās materiālās bāzes raksturojumu, studiju programmas īstenošanas iesaistīto struktūrvienību uzskaitījumu, programmas izmaksas.

45. Studiju programmu apstiprina Senāts pēc fakultātes Domes un Studiju padomes ieteikuma. Pirms apstiprināšanas tiek organizēta neatkarīga studiju programmas ekspertīze.

46. Atbildīgais par studiju programmas realizāciju ir attiecīgās studiju programmas direktors, kuru iesaka Studiju padome un apstiprina Senāts.

47. Studiju procesa nodrošināšanai Akadēmija izdod mācību līdzekļus, informatīvus un metodiskus materiālus.

48. Augstākās profesionālās izglītības studijas beidzas ar valsts pārbaudījumu, kura sastāvdaļa var būt diplomdarba (diplomprojekta) un bakalaura (maģistra) darba izstrādāšana un aizstāvēšana, vai arī diplomdarba (diplomprojekta) vai bakalaura (maģistra) darba izstrādāšana un aizstāvēšana. Akadēmiskajām bakalaura un maģistra studiju programmām jānoslēdzas ar gala pārbaudījumiem, kuru sastāvdaļa ir bakalaura vai maģistra darba izstrādāšana un aizstāvēšana.

49. Studiju programmu finansē no valsts budžeta un fizisko vai juridisko personu līdzekļiem. Studiju programmas slēgšanas gadījumā Akadēmija finansiāli nodrošina studējošajiem iespēju turpināt izglītības ieguvi citā Akadēmijas studiju programmā vai citas augstskolas studiju programmā.

50. Studiju programma beidz savu darbību pēc Senāta lēmuma.

VIII. Akadēmijas struktūrvienības

51. Akadēmijas struktūru nosaka un struktūrvienības veido, reorganizē un likvidē Akadēmijas Senāts. Akadēmijas struktūrvienībām nav juridiskas personas statuss. To uzdevumus, funkcijas un tiesības nosaka struktūrvienību nolikums, kuru apstiprina Akadēmijas Senāts.

52. Izglītības un zinātniskā darba veikšanai Akadēmijas var veidot struktūrvienības – katedras, profesoru grupas, fakultātes, nodaļas, filiāles, zinātniskās un mācību laboratorijas, institūtus, Studiju centrus u. c. Organizatoriskā, saimnieciskā un apkalpojošā darba veikšanai Akadēmijā ir tiesības veidot citas struktūrvienības.

53. Organizatoriskās struktūrvienības:

53.1. Fakultāte:

53.1.1. fakultāte ir Akadēmijas organizatoriska struktūrvienība. Tā apvieno noteiktas zinātnes nozares vai apakšnozares, katedras un laboratorijas, nosaka un koordinē profesionālās vai akadēmiskās izglītības studiju programmas, kā arī zinātniskās pētniecības programmas, un nodrošina nepieciešamos apstākļus katedru un citu struktūrvienību darbībai. Fakultātes darbību nosaka nolikums, ko apstiprina Senāts;

53.1.2. fakultāti var veidot, ja, apvienojot tās sastāvā esošo zinātnisko potenciālu, tas atbilst vismaz promocijas padomes prasībām attiecīgajā zinātnes nozarē vai apakšnozarē. Fakultātes darbību vada un pārzina fakultātes Dome, dekāns un prodekāns. Dekānu ievēlē fakultātes Dome uz termiņu, kas nepārsniedz piecus gadus, bet ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas.

53.2. Katedra:

Katedra ir Akadēmijas studiju un pētniecības darba pamatvienība. Katedras izveido ar Senāta lēmumu pēc fakultātes vai profesoru grupas priekšlikuma. Katedras darbību nosaka nolikums, ko apstiprina Senāts.

53.3. Laboratorijas:

Laboratorija ir Akadēmijas pētniecības darba pamatvienība, kas veido un realizē pētniecības darba programmas un veic pētījumus kādā no zinātnes apakšnozarēm. Laboratorijas izveide un darbība notiek atbilstoši zinātniskās laboratorijas nolikumam, ko apstiprina Senāts pēc Zinātnes padomes ierosinājuma.

53.4. Filiāles:

Akadēmija var izveidot filiāles, kurām ir zināma organizatoriska patstāvība, kuras ir teritoriāli atdalītas no Akadēmijas atrašanās vietas (atrodas citā valstī vai citā apdzīvotā vietā) un kuras īsteno Akadēmijas akreditētās studiju programmas.

54. Akadēmijas iekšējās kontroles sistēmas novērtēšanu veic Audita daļa.

IX. Īpašums, finanses un saimnieciskā darbība

55. Akadēmijas īpašumā var būt zeme, kustamais, nekustamais un intelektuālais īpašums, kā arī naudas līdzekļi Latvijā un ārvalstīs, saskaņā ar Latvijas Republikā spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.

Akadēmija savu īpašumu pārvalda, izmanto un rīkojas ar to atbilstīgi Latvijas Republikā spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem un Akadēmijas Satversmei. Valsts mantu var nodot Akadēmijas valdījumā vai lietošanā ar Ministru kabineta lēmumu. Akadēmijas valdījumā vai lietošanā nodoto valsts mantu Akadēmija izmanto tās Satversmē paredzēto mērķu sasniegšanai.

56. Akadēmijas finanšu resursus veido valsts pamatbudžeta līdzekļi, kā arī citi ienākumi, ko Akadēmija gūst, veicot darbību Satversmē noteikto mērķu realizācijai. Akadēmijas ienākumus veido:

56.1. valsts finansējums:

– no valsts pamatbudžeta izglītībai, optimālajam studiju programmu sarakstam un studējošo skaitam atbilstošs bāzes finansējums;

– studiju maksa, kuru sedz valsts vai kura tiek saņemta atmaksājamu vai neatmaksājumu kredītu veidā, saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par studiju kreditēšanu.

56.2. citi ienākumi, tai skaitā:

– studiju maksa;

– ienākumi no maksas pakalpojumiem;

– ienākumi no saimnieciskās darbības, ko Akadēmija gūst, veicot darbību šajā Satversmē noteikto mērķu realizācijai;

– ziedojumi un dāvinājumi;

– citi LR spēkā esošajos normatīvajos aktos paredzētie ienākumi.

57. Akadēmijas budžeta izveidošanu, struktūru un izmantošanu nosaka Senāts saskaņā ar “Likumu par budžetu un finanšu vadību”, bet tās budžeta izpildi kontrolē revīzijas komisija. Līdzekļus, kas piešķirti konkrētu mērķprogrammu un pasākumu finansēšanai, nodod tieši tai struktūrvienībai, juridiskajai vai fiziskajai personai, kura realizē šo programmu vai pasākumu. Akadēmijas atsevišķu struktūrvienību finanšu resursi kā patstāvīga daļa ietilpst Akadēmijas budžetā.

Akadēmijas personālam pieejamā veidā publicē Akadēmijas budžeta projektu (ne vēlāk kā divas nedēļas pirms tā apspriešanas Senātā), Senāta apstiprināto budžetu vai grozījumus tajā, kā arī pārskatu par tā izpildi. Par budžeta izpildi rektors sniedz ikgadēju pārskatu Senātam un izglītības un zinātnes ministram.

Studiju maksas apmēru nosaka un periodiski pārskata Akadēmijas Senāts. Studiju maksas atvieglojumus nosaka Akadēmijas Senāts. Studiju līgumus slēdz, groza un izbeidz Akadēmijas rektors vai viņa pilnvarota persona.

58. Akadēmijai ir tiesības Latvijas Republikā un ārvalstīs:

58.1. atvērt filiāles un pārstāvniecības;

58.2. slēgt līgumus ar juridiskajām un fiziskajām personām, kā arī veikt citas juridiskas darbības saskaņā ar Augstskolu likumu un citiem likumiem;

58.3. izsludināt konkursus, iegūt un atsavināt kustamo un nekustamo īpašumu, mantu un vērtspapīrus saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem un atbilstoši Akadēmijas darbības mērķim.

X. Akadēmijas reorganizācija vai likvidācija

59. Lēmumu par Akadēmijas reorganizāciju vai likvidāciju pieņem Ministru kabinets pēc izglītības un zinātnes ministra ierosinājuma. Ministru kabineta rīkojuma projektam pievienojams Augstākās izglītības padomes atzinums.

XI. Akadēmijas Satversmes pieņemšana un grozīšanas kārtība

60. Akadēmijas Satversmi pieņem un grozījumus tajā izdara Satversmes sapulce.

61. Akadēmijas Satversme un grozījumi tajā stājās spēkā pēc tam, kad tos apstiprinājusi Latvijas Republikas Saeima.

 
Tiesību akta pase
Nosaukums: Par Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas Satversmi Statuss:
Zaudējis spēku
zaudējis spēku
Izdevējs: Saeima Veids: likums Pieņemts: 04.06.2009.Stājas spēkā: 03.07.2009.Zaudē spēku: 01.10.2017.Tēma: Izglītība, zinātne, sportsPublicēts: Latvijas Vēstnesis, 96, 19.06.2009.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 14, 23.07.2009.
Saistītie dokumenti
  • Zaudējis spēku ar
  • Anotācija / tiesību akta projekts
  • Citi saistītie dokumenti
193591
03.07.2009
84
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2015 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība)