Aptauja ilgs līdz 23. oktobrim.
Attēlotā redakcija
Ministru kabineta noteikumi Nr.448
Rīgā 2009.gada 19.maijā (prot. Nr.32 24.§) Dabas parka “Embūte” individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi
Izdoti saskaņā ar likuma “Par īpaši aizsargājamām
dabas teritorijām” 14.panta otro daļu un 17.panta otro daļu 1. Noteikumi nosaka: 1.1. dabas parka “Embūte” (turpmāk – dabas parks) individuālo aizsardzības un izmantošanas kārtību; 1.2. dabas parka apzīmēšanai dabā lietojamās speciālās informatīvās zīmes paraugu un tās lietošanas un izveidošanas kārtību. 2. Dabas parks izveidots, lai aizsargātu Latvijā un Eiropas Savienībā īpaši aizsargājamos biotopus un sugas, tajā skaitā nogāžu un gravu mežus, īpaši aizsargājamo putnu ligzdošanas vietas, kā arī lai nodrošinātu nozīmīgu dabas un kultūrvēsturisko ainavu aizsardzību un veicinātu teritorijas ilgtspējīgu apsaimniekošanu. 3. Dabas parka platība ir 481 hektārs. Dabas parka funkcionālo zonu shēma noteikta šo noteikumu 1.pielikumā, bet funkcionālo zonu robežpunktu koordinātas – šo noteikumu 2.pielikumā. 4. Dabas parka robežas dabā apzīmē ar speciālu informatīvo zīmi. Speciālās informatīvās zīmes paraugs, tās lietošanas un izveidošanas kārtība noteikta šo noteikumu 3.pielikumā. 5. Dabas parkā ir noteiktas šādas funkcionālās zonas: 5.1. dabas lieguma zona; 5.2. dabas parka zona; 5.3. neitrālā zona. 5.1 Visā dabas parka teritorijā valsts autoceļi to zemes nodalījuma joslas platumā ir noteikti kā neitrālā zona. (MK 28.08.2012. noteikumu Nr.591 redakcijā) 6. Zemes īpašniekiem, tiesiskajiem valdītājiem un lietotājiem aizliegts savā īpašumā vai lietojumā ierobežot gājēju pārvietošanos pa taku, kas norādīta šo noteikumu 1.pielikumā un paredzēta dabas parka apskatei. 6.1 Dabas aizsardzības pārvalde, izsniedzot rakstisku atļauju šajos noteikumos minētajām darbībām, izmanto dabas aizsardzības plānā ietverto informāciju un jaunāko pieejamo informāciju par īpaši aizsargājamām sugām un biotopiem dabas parka teritorijā. Dabas aizsardzības pārvaldes atļauja nav nepieciešama šo noteikumu 8.1., 8.2., 8.6., 12.17., 13.2., 13.3., 16.7., 17.2., 17.3. un 23.2.apakšpunktā un 20.punktā minētajām darbībām, kurām saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ietekmes uz vidi novērtējumu Valsts vides dienests izsniedz tehniskos noteikumus vai veic sākotnējo ietekmes uz vidi novērtējumu. (MK 28.08.2012. noteikumu Nr.591 redakcijā) 7. Visā dabas parka teritorijā aizliegts: 7.1. ierīkot jaunus atkritumu poligonus, kā arī piesārņot un piegružot vidi ar atkritumiem un uzglabāt atkritumus tiem neparedzētās vietās; 7.2. (svītrots ar MK 28.08.2012. noteikumiem Nr.591); 7.3. ūdensputnu medībās lietot šāviņus, kas satur svinu; 7.4. mainīt dabisko virszemes ūdensobjektu krasta līniju, izņemot biotopu atjaunošanas pasākumus, kuru veikšanai saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja; 7.5. veikt darbības, kas izraisa augsnes eroziju, izņemot augsnes sagatavošanu lauksaimniecības vajadzībām; 7.6. ierīkot purvos dzērveņu plantācijas; 7.7. nosusināt purvus; 7.8. pļaut pļavas, ganības un tīrumus virzienā no malām uz centru; 7.9. cirst kokus, kuru caurmērs 1,3 metru augstumā no sakņu kakla ir 60 centimetru un lielāks. (Grozīts ar MK 28.08.2012. noteikumiem Nr.591) 8. Visā dabas parka teritorijā bez Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas aizliegts: 8.1. veikt darbības, kas izraisa pazemes ūdeņu, gruntsūdeņu un virszemes ūdeņu līmeņa maiņu; 8.2. veikt esošo hidrotehnisko būvju un meliorācijas sistēmu un to daļu renovāciju un rekonstrukciju; 8.3. veikt arheoloģiskās izpētes darbus; 8.4. izsniegt zemes dzīļu izmantošanas atļauju (licenci); 8.5. veikt zinātniskos pētījumus; 8.6. ierīkot un paplašināt ūdenstransporta līdzekļu bāzes. (Grozīts ar MK 28.08.2012. noteikumiem Nr.591) 9. Būvniecība dabas parkā pieļaujama atbilstoši vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam, ievērojot šajos noteikumos, kā arī vides aizsardzību un būvniecību reglamentējošajos normatīvajos aktos noteikto kārtību un ierobežojumus. 10. Dabas aizsardzības pārvalde nosaka ierobežotas pieejamības informācijas statusu informācijai par dabas parkā esošo īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu atrašanās vietu, ja tās atklāšana var kaitēt vides aizsardzībai. Šādu informāciju izplata tikai ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju. 11. Dabas lieguma zona izveidota, lai nodrošinātu nogāžu un gravu mežu, Lankas un Kuiļupes palieņu pļavu, kā arī citu dabas parkā sastopamo īpaši aizsargājamo biotopu un sugu aizsardzību. 12. Dabas lieguma zonā aizliegts: 12.1. mainīt zemes lietošanas kategoriju, izņemot zemes lietošanas kategorijas maiņu pēc saskaņošanas ar Dabas aizsardzības pārvaldi šo noteikumu 13.2. un 13.4.apakšpunktā minēto darbību veikšanai; 12.2. dedzināt sausās zāles un niedru platības, izņemot biotopu atjaunošanas pasākumus, kuru veikšanai saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja un par kuriem rakstiski informēta par ugunsdrošību un ugunsdzēsību atbildīgā institūcija; 12.3. cirst kokus galvenajā cirtē un rekonstruktīvajā cirtē; 12.4. cirst kokus kopšanas cirtē, ja mežaudzes vecums pārsniedz: 12.4.1. priežu un ozolu audzēm – 60 gadu; 12.4.2. egļu, bērzu, melnalkšņu, ošu un liepu audzēm – 50 gadu; 12.4.3. apšu audzēm – 30 gadu; 12.5. no 15.marta līdz 31.jūlijam veikt mežsaimniecisko darbību, izņemot meža nekoksnes vērtību ieguvi, meža ugunsdrošības un ugunsdzēsības pasākumus un bīstamo koku (koku, kas apdraud tuvumā esošās ēkas vai infrastruktūras objektus) ciršanu un novākšanu, tos atstājot augšanas vietā; 12.6. mežaudzēs atzarot augošus kokus, izņemot koku atzarošanu skatu punktu ierīkošanai un uzturēšanai, elektrolīniju uzturēšanai un satiksmes drošībai uz ceļiem; 12.7. mežaudzēs cirst nokaltušus un dobumainus kokus un izvākt kritušus kokus, kritalas vai to daļas, kuru diametrs resnākajā vietā ir lielāks par 25 centimetriem, izņemot bīstamo koku novākšanu, tos atstājot audzē. No mežaudzes atļauts normatīvajos aktos par meža apsaimniekošanu noteiktajā kārtībā izvākt svaigi vēja gāztos ošus un egles, ja to apjoms pārsniedz 5 kubikmetrus uz hektāra un to atstāšana mežaudzē var veicināt kaitēkļu savairošanos; 12.8. pārvietoties ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem, tai skaitā automašīnām, traktortehniku, motocikliem, tricikliem, kvadricikliem un mopēdiem, kā arī ar dzīvniekiem un pajūgiem ārpus ceļiem un dabiskām brauktuvēm, izņemot pārvietošanos ar velosipēdiem un gadījumus, ja pārvietošanās ir saistīta ar šo teritoriju apsaimniekošanu, uzraudzību, valsts aizsardzības uzdevumu veikšanu vai glābšanas un meklēšanas darbiem; 12.9. ierīkot nometnes un celt teltis ārpus īpaši norādītām vietām; 12.10. kurināt ugunskurus ārpus speciāli ierīkotām vietām, kas nodrošina uguns tālāku neizplatīšanos, izņemot ugunskurus ciršanas atlieku sadedzināšanai atbilstoši meža apsaimniekošanu, ugunsdrošību un ugunsdzēsību regulējošajiem normatīvajiem aktiem un tādu atlieku sadedzināšanai, kas rodas, izcērtot kokus un krūmus, atjaunojot pļavas; 12.11. rīkot autosacensības, motosacensības, ūdensmotosporta un ūdensslēpošanas sacensības, kā arī rallijus, treniņbraucienus un izmēģinājuma braucienus; 12.12. uzstādīt vēja elektrostacijas; 12.13. iegūt derīgos izrakteņus, izņemot dzeramā ūdens ieguvi personiskām vajadzībām; 12.14. bojāt vai iznīcināt (arī uzarot vai kultivējot) palieņu, terašu un meža pļavas un lauces; 12.15. sadalīt zemes īpašumus zemes vienībās, kas mazākas par 10 hektāriem, tai skaitā dalot kopīpašumu, kā arī noteikt lietošanas tiesības kopīpašumam, ja kāda kopīpašnieka lietošanā paliek mazāk par 10 hektāriem. Šis nosacījums neattiecas uz zemes vienībām, kas tiek atdalītas infrastruktūras un inženierkomunikāciju būvniecībai vai uzturēšanai un kuru apbūves nosacījumus nosaka vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā, kā arī uz gadījumiem, ja no īpašuma tiek atdalīta zemes vienība ar dzīvojamām un saimniecības ēkām, pagalmu un zemi, kas nepieciešama saimniecības uzturēšanai; 12.16. ierīkot iežogotas platības savvaļas dzīvnieku turēšanai nebrīvē; 12.17. celt un ierīkot jaunas hidrotehniskas būves un meliorācijas sistēmas, izņemot gadījumus, ja tas nepieciešams biotopu vai dabiskā hidroloģiskā režīma atjaunošanai un ir saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja. (Grozīts ar MK 28.08.2012. noteikumiem Nr.591) 13. Dabas lieguma zonā bez Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas aizliegts: 13.1. organizēt brīvā dabā masu sporta, izklaides un atpūtas pasākumus, kuros piedalās vairāk nekā 60 cilvēku; 13.2. veikt ceļu, inženierkomunikāciju un citu inženierbūvju rekonstrukciju; 13.3. ierīkot publiski pieejamus izziņas, atpūtas un tūrisma infrastruktūras objektus; 13.4. veikt īpaši aizsargājamo sugu un biotopu apsaimniekošanas pasākumus; 13.5. vākt dabas materiālus kolekcijām. (Grozīts ar MK 28.08.2012. noteikumiem Nr.591) 14. Dabas lieguma zonā atļauta koku ciršana sanitārajā cirtē, ja ir saņemts Valsts meža dienesta sanitārais atzinums (arī tad, ja mežaudzes šķērslaukums ir lielāks par kritisko šķērslaukumu). Šādā gadījumā Valsts meža dienests koku ciršanas apliecinājumu izsniedz pēc Dabas aizsardzības pārvaldes pozitīva atzinuma saņemšanas. Veicot sanitāro cirti, saglabā visus augtspējīgos kokus un ievēro Dabas aizsardzības pārvaldes atzinumā noteiktās prasības. (MK 28.08.2012. noteikumu Nr.591 redakcijā) 14.1 Lai novērstu apdraudējumu dabas parka apmeklētājiem un infrastruktūras objektiem, dabas lieguma zonā meža slimību, kaitēkļu, dzīvnieku vai citādi bojātos, vēja gāztos un lauztos kokus cērt citā cirtē. Šādā gadījumā Valsts meža dienests koku ciršanas apliecinājumu izsniedz pēc Dabas aizsardzības pārvaldes pozitīva atzinuma saņemšanas. (MK 28.08.2012. noteikumu Nr.591 redakcijā) 15. Dabas parka zona izveidota, lai nodrošinātu īpaši aizsargājamo sugu un biotopu aizsardzību, kā arī Embūtes paugurainei raksturīgās nogāžu un gravu ainavas un kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanu. 16. Dabas parka zonā aizliegts: 16.1. dedzināt sausās zāles un niedru platības, izņemot biotopu atjaunošanas pasākumus, kuru veikšanai saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja un par kuriem rakstiski informēta par ugunsdrošību un ugunsdzēsību atbildīgā institūcija; 16.2. cirst kokus kailcirtē un rekonstruktīvajā cirtē; 16.2.1 veicot koku ciršanu galvenajā cirtē, samazināt mežaudzes pirmā stāva biezību zem 0,4, neskaitot sausus stāvošus kokus, un mežaudzē veidot atvērumus, kas lielāki par 0,1 hektāru; 16.3. pārvietoties ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem, tai skaitā automašīnām, traktortehniku, motocikliem, tricikliem, kvadricikliem un mopēdiem, kā arī ar dzīvniekiem un pajūgiem ārpus ceļiem un dabiskām brauktuvēm, izņemot pārvietošanos ar velosipēdiem un gadījumus, ja pārvietošanās ir saistīta ar šo teritoriju apsaimniekošanu, uzraudzību, valsts aizsardzības uzdevumu veikšanu vai glābšanas un meklēšanas darbiem; 16.4. kurināt ugunskurus ārpus speciāli ierīkotām vietām, kas nodrošina uguns tālāku neizplatīšanos, izņemot ugunskurus māju pagalmos vai ugunskurus ciršanas atlieku sadedzināšanai atbilstoši meža apsaimniekošanu un ugunsdrošību un ugunsdzēsību regulējošajiem normatīvajiem aktiem un tādu atlieku sadedzināšanai, kas rodas, izcērtot kokus un krūmus, atjaunojot pļavas; 16.5. uzstādīt vēja elektrostacijas; 16.6. sadalīt zemes īpašumus zemes vienībās, kas mazākas par 10 hektāriem, tai skaitā dalot kopīpašumu, kā arī noteikt lietošanas tiesības kopīpašumam, ja kāda kopīpašnieka lietošanā paliek mazāk par 10 hektāriem. Šis nosacījums neattiecas uz zemes vienībām, kas tiek atdalītas infrastruktūras un inženierkomunikāciju būvniecībai vai uzturēšanai un kuru apbūves nosacījumus nosaka vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā, kā arī uz gadījumiem, ja no īpašuma tiek atdalīta zemes vienība ar dzīvojamām un saimniecības ēkām, pagalmu un zemi, kas nepieciešama saimniecības uzturēšanai; 16.7. būvēt un ierīkot jaunas hidrotehniskas būves un meliorācijas sistēmas, izņemot gadījumus, ja tas nepieciešams biotopu vai dabiskā hidroloģiskā režīma atjaunošanai un ir saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja; 16.8. izcirst valdošās koku sugas valdaudzes kokus, izņemot augšanā atpalikušos, slimību inficētos, kaitēkļu invadētos vai citādi bojātos kokus, kopšanas cirtē, ja mežaudzes vecums pārsniedz: 16.8.1. priežu un ozolu audzēm – 60 gadu; 16.8.2. egļu, bērzu, melnalkšņu, ošu un liepu audzēm – 50 gadu; 16.8.3. apšu audzēm – 30 gadu. (Grozīts ar MK 28.08.2012. noteikumiem Nr.591) 17. Dabas parka zonā bez Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas aizliegts: 17.1. mainīt zemes lietošanas kategoriju; 17.2. veikt ceļu, inženierkomunikāciju un citu inženierbūvju rekonstrukciju; 17.3. ierīkot publiski pieejamus izziņas, atpūtas un tūrisma infrastruktūras objektus; 17.4. ierīkot iežogotas platības savvaļas dzīvnieku turēšanai nebrīvē; 17.5. rīkot autosacensības, motosacensības, ūdensmotosporta un ūdensslēpošanas sacensības, kā arī rallijus, treniņbraucienus un izmēģinājuma braucienus. (Grozīts ar MK 28.08.2012. noteikumiem Nr.591) 18. Dabas parka zonā, veicot sanitāro cirti, saglabā visus augtspējīgos kokus. (MK 28.08.2012. noteikumu Nr.591 redakcijā) 19. Neitrālā zona izveidota, lai nodrošinātu videi draudzīga tūrisma attīstību, ilgtspējīgu saimniecisko darbību dabas parka teritorijā, kā arī nodrošinātu transporta infrastruktūras objektu uzturēšanu un attīstību. (MK 28.08.2012. noteikumu Nr.591 redakcijā) 20. Neitrālajā zonā bez Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas aizliegts ierīkot publiski pieejamus izziņas, atpūtas un tūrisma infrastruktūras objektus. (Grozīts ar MK 28.08.2012. noteikumiem Nr.591) 21. Parkā ir šādi dabas pieminekļi: 21.1. ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis “Embūtes gravas”; 21.2. aizsargājamie koki – vietējo un svešzemju sugu dižkoki (koki, kuru apkārtmērs 1,3 metru augstumā virs koka sakņu kakla vai augstums nav mazāks par šo noteikumu 4.pielikumā noteiktajiem izmēriem) un teritorija ap kokiem vainagu projekcijas platībā, kā arī 10 metru platā joslā no tās (mērot no aizsargājamā koka vainaga projekcijas ārējās malas). 22. Dabas pieminekļa teritorijā aizliegts: 22.1. veikt jebkādu darbību, kura bojā vai varētu bojāt vai iznīcināt dabas pieminekli vai mazināt tā dabisko estētisko nozīmi; 22.2. ierīkot nometnes un celt teltis ārpus īpaši norādītām vietām. 23. Dabas pieminekļa teritorijā bez Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas aizliegts: 23.1. veikt dabas pieminekļu apsaimniekošanas pasākumus to turpmākajai aizsardzībai un saglabāšanai; 23.2. celt un ekspluatēt tādas pazemes būves, kuras nav saistītas ar derīgo izrakteņu ieguvi. (Grozīts ar MK 28.08.2012. noteikumiem Nr.591) 24. Papildus šo noteikumu 22. un 23.punktā minētajām prasībām aizsargājamo koku teritorijā aizliegts: 24.1. mainīt zemes lietošanas kategoriju; 24.2. novietot jebkādas lietas (piemēram, būvmateriālus, malku, siena ruļļus), kas aizsedz skatu uz koku, ierobežo piekļuvi tam vai mazina tā estētisko vērtību; 24.3. mainīt vides apstākļus – ūdens un koku barošanās režīmu; 24.4. iznīcināt vai būtiski mainīt dabisko zemsedzi, izņemot krūmu un koku ciršanu saskaņā ar šiem noteikumiem un meža apsaimniekošanu regulējošajiem normatīvajiem aktiem. 25. Ja aizsargājamo koku nomāc vai apēno jaunāki koki un krūmi, atļauta to izciršana, izņemot tādu ozolu, liepu, gobu, vīksnu, vītolu, kļavu, ošu un melnalkšņu izciršanu, kuru caurmērs 1,3 metru augstumā virs koka sakņu kakla pārsniedz 25 centimetrus, kā arī jebkuras koku sugas koku izciršanu, kuru caurmērs 1,3 metru augstumā virs koka sakņu kakla pārsniedz 50 centimetru. 26. Aizsargājamā koka nociršana (novākšana) pieļaujama tikai gadījumos, ja tas kļuvis bīstams un saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja. (Grozīts ar MK 28.08.2012. noteikumiem Nr.591) Ministru prezidents, bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrs V.Dombrovskis
Vides ministrs R.Vējonis Vides ministrs R.Vējonis
Dabas parka "Embūte" funkcionālo zonu robežpunktu koordinātas
(Pielikums MK 28.08.2012. noteikumu Nr.591 redakcijā) I. Dabas lieguma zona 1. Dabas lieguma zonas robežpunktu koordinātas:
II. Neitrālā zona 2. Neitrālās zonas robežpunktu koordinātas:
3. Neitrālajā zonā ietilpst valsts autoceļi to zemes nodalījuma joslas platumā. III. Dabas parka zona 4. Dabas parka "Embūte" teritorija, kas neietilpst dabas lieguma zonā un neitrālajā zonā, ir dabas parka zona. Piezīme. Par kartogrāfisko pamatu izmantoti 2007.gada kadastra dati un ortofotouzņēmumi mērogā 1:10000. Shēma un robežpunktu koordinātas sastādītas bez robežpunktu uzmērīšanas dabā. Līdz precīzai robežu uzmērīšanai dabā pieļaujamas robežu novirzes no noteikumos noteiktajām robežām izmantotās kartes mēroga noteiktības robežās atbilstoši dabā esošajām faktiskajām robežām. 1. Informatīvā zīme dabas parka apzīmēšanai (turpmāk – zīme) ir zaļš kvadrātveida laukums baltā ietvarā ar stilizētu ozollapas piktogrammu. 2. Zīmes krāsas (krāsu prasības norādītas PANTONE, CMYK un ORACAL sistēmās) ir šādas: 2.1. kvadrātveida laukums (ozollapas piktogrammas fons) – gaiši zaļā krāsā (PANTONE 362C vai C70 M0 Y100 K0, vai ORACAL ECONOMY 064 (yellow green)); 2.2. ozollapas piktogramma – baltā krāsā; 2.3. ozollapas piktogrammas kontūra un ozollapas dzīslojums – tumši zaļā krāsā (PANTONE 3425C vai C100 M0 Y78 K42, vai ORACAL ECONOMY 060 (dark green)); 2.4. zīmes ietvars – baltā krāsā. 3. Zīmes lietošanas kārtība: 3.1. uzstādot zīmi dabā, izvēlas vienu no šādiem izmēriem: 3.1.1. 300 x 300 mm; 3.1.2. 150 x 150 mm; 3.1.3. 75 x 75 mm; 3.2. poligrāfiskajos izdevumos zīmes izmēru, saglabājot kvadrāta proporcijas, izvēlas atbilstoši lietotajam mērogam, bet ne mazāku kā 5 x 5 mm; 3.3. pārējos gadījumos, kas nav minēti šā pielikuma 3.1. un 3.2.apakšpunktā, var lietot dažādu izmēru zīmes, saglabājot kvadrāta proporcijas; 3.4. zīme nav uzstādāma uz ceļiem (arī sliežu ceļiem). 4. Zīmju izveidošanu (sagatavošanu) un izvietošanu nodrošina Dabas aizsardzības pārvalde sadarbībā ar attiecīgo pašvaldību. Vides ministrs R.Vējonis
Aizsargājamie koki – vietējo un citzemju sugu dižkoki (pēc apkārtmēra vai augstuma)
(Pielikums MK 28.08.2012. noteikumu Nr.591 redakcijā)
|
Tiesību akta pase
Nosaukums: Dabas parka “Embūte” individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi
Statuss:
Spēkā esošs
Satura rādītājs
Saistītie dokumenti
|