Ministru kabineta noteikumi Nr.219

Rīgā 1999.gada 15.jūnijā (prot. Nr.31, 50.§)

Noteikumi par gaisa kvalitāti

Izdoti saskaņā ar likuma "Par vides aizsardzību" 18.pantu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumos ir lietoti šādi termini:

1.1. gaiss - ārtelpu gaiss troposfērā, neietverot darba vidi;

1.2. gaisa kvalitāte - gaisa īpašību kopums, kas nosaka fizikālo, ķīmisko un bioloģisko faktoru iedarbības pakāpi uz cilvēku, augiem un dzīvniekiem, kā arī uz vidi kopumā;

1.3. gaisa kvalitātes novērtējums - atbilstoši noteiktām metodikām veiktu mērījumu un aprēķinu rezultātā novērtēts vai prognozēts gaisa piesārņojuma līmenis;

1.4. iedzīvotāju informēšanas rādītājs - tāds gaisa piesārņojuma līmenis, kuru noteiktā laikposmā pārsniedzot saskaņā ar šiem noteikumiem ir nepieciešams informēt iedzīvotājus;

1.5. maksimāli pieļaujamā koncentrācija - piesārņojuma līmenis, kuru pārsniedzot var radīt kaitējumu cilvēka veselībai vai videi kopumā;

1.6. mērķlielums - lielums, kas noteikts, lai novērstu gaisa piesārņojuma ilgtermiņa kaitīgo ietekmi uz cilvēka veselību vai vidi kopumā; noteiktā laikposmā jānovērš šī lieluma pārsniegums;

1.7. pielaides robeža - šo noteikumu prasībām atbilstošā robežlieluma pieļaujamais pārsniegums procentos;

1.8. piesārņojoša viela - jebkura viela, kura cilvēku darbības rezultātā tieši vai netieši ir ievadīta gaisā un kurai ir potenciāli kaitīga ietekme uz cilvēka veselību vai vidi;

1.9. piesārņojuma līmenis - gaisu piesārņojošas vielas koncentrācija gaisā vai tās dēļ radusies piesārņojošās vielas depozīcija uz virsmas noteiktā laikposmā;

1.10. robežlielums - zinātniski noteikts lielums, kas noteikts, lai izvairītos no kaitīgās ietekmes uz cilvēka veselību vai vidi kopumā, novērstu vai mazinātu to; noteiktā laikposmā jānovērš šī lieluma pārsniegums, pēc tam robežlieluma pārsniegšana nav pieļaujama;

1.11. trauksmes līmenis - piesārņojuma līmenis, kuru pārsniedzot jau pēc īslaicīgas ekspozīcijas rodas draudi cilvēka veselībai un kura novēršanai nepieciešami tūlītēji pasākumi.

2. Šo noteikumu mērķis ir noteikt nacionālos vides kvalitātes normatīvus attiecībā uz gaisa kvalitāti, kā arī gaisa piesārņojuma novērtēšanas kārtību un gaisa aizsardzības pasākumus, lai izvairītos no gaisa piesārņojuma kaitīgās ietekmes uz cilvēka veselību vai vidi, novērstu vai mazinātu to.

II. Kontrolējamās gaisu piesārņojošās vielas

3. Lai nodrošinātu gaisa kvalitāti cilvēka veselības un ekosistēmas aizsardzībai, tiek noteikti gaisa kvalitātes normatīvi, kas paredz pieļaujamo piesārņojuma līmeni. Gaisa kvalitātes normatīvi tiek noteikti sēra dioksīdam, slāpekļa oksīdam, slāpekļa dioksīdam, putekļiem (cietajām daļiņām, kurām pēc ķīmiskā sastāva nav noteikti citi normatīvi), svinam un ozonam:

3.1. sēra dioksīdam:

3.1.1. gaisa kvalitātes normatīvi sēra dioksīdam norādīti šo noteikumu 1.pielikumā;

3.1.2. sēra dioksīda piesārņojuma līmeņa mērījumiem par bāzes (references) metodi izmanto LVS ISO 6767 standarta metodi vai jebkuru citu analīzes metodi, kas nodrošina vismaz tikpat kvalitatīvus rezultātus kā bāzes (references) metode;

3.1.3. gaisa monitoringa stacijās, kurās tiek mērītas sēra dioksīda vienas stundas koncentrācijas, protokolē 10 minūšu vidējās koncentrācijas. Gada pārskatā iekļauj šo 10 minūšu koncentrāciju 98. un 99.procentili kopā ar stundas koncentrāciju vērtībām. Apdzīvotās vietās, kur veic šādus mērījumus un kur ir sēra dioksīda piesārņojuma avoti, gada pārskatos iekļauj informāciju par 10 minūšu koncentrācijām, kuras attiecīgā gada laikā pārsniedz 500 mg/m3;

3.2. slāpekļa oksīdam un slāpekļa dioksīdam (turpmāk - slāpekļa oksīdi):

3.2.1. gaisa kvalitātes normatīvi slāpekļa oksīdiem norādīti šo noteikumu 2.pielikumā;

3.2.2. slāpekļa oksīdu piesārņojuma līmeņa mērījumiem par bāzes (references) metodi izmanto hemiluminiscences metodi, kas noteikta LVS ISO standartā DIS 7996, vai jebkuru citu analīzes metodi, kas nodrošina vismaz tikpat kvalitatīvus rezultātus kā bāzes (references) metode;

3.3. putekļiem - PM10 putekļiem, kurus nosaka, laižot caur selektīvo sprauslu ar aerodinamisko diametru 10 (m, tādējādi aizturot vismaz 50 % putekļu, un PM2,5 putekļiem, kurus nosaka, laižot caur selektīvo sprauslu ar aerodinamisko diametru 2,5 mm, tādējādi aizturot vismaz 50 % putekļu:

3.3.1. gaisa kvalitātes normatīvi putekļiem norādīti šo noteikumu 3.pielikumā;

3.3.2. PM10 un PM2,5 putekļu paraugu ņemšanas vietas, ja iespējams, izvieto vienuviet;

3.3.3. putekļu PM10 piesārņojuma līmeņa mērījumiem izmanto bāzes (references) metodi, kas noteikta standartā LVS EN 12341, vai jebkuru citu analīzes metodi, kas nodrošina vismaz tikpat kvalitatīvus rezultātus kā bāzes (references) metode;

3.4. svinam:

3.4.1. gaisa kvalitātes normatīvi svinam norādīti šo noteikumu 4.pielikumā;

3.4.2. gaisa monitoringa stacijas, kurās tiek ņemti paraugi, lai noteiktu gaisa piesārņojuma līmeni ar svinu, izvieto vietās, kur iespējamais piesārņojuma līmenis pārsniedz šo noteikumu 4.pielikumā noteikto robežlielumu;

3.4.3. svina piesārņojuma līmeņa mērījumiem izmanto šo noteikumu 5.pielikumā minēto paraugu ņemšanas un analīzes bāzes (references) metodi vai jebkuru citu analīzes metodi, kas nodrošina vismaz tikpat kvalitatīvus rezultātus kā bāzes (references) metode;

3.5. ozonam:

3.5.1. gaisa kvalitātes normatīvi ozonam norādīti šo noteikumu 6.pielikumā;

3.5.2. ozona piesārņojuma līmeņa monitoringa kritēriji, bāzes (references) metode ozona piesārņojuma mērījumiem un ikgadējo mērījumu rezultātu aprēķināšanas principi norādīti šo noteikumu 7.pielikumā. Ozona piesārņojuma līmeņa novērtēšanai izmanto bāzes (references) metodi vai jebkuru citu analīzes metodi, kas nodrošina bāzes (references) metodei ekvivalentus rezultātus;

3.5.3. Valsts hidrometeoroloģijas pārvalde gada pārskatos par ozona piesārņojuma līmeni iekļauj informāciju par maksimālo, vidējo un 98.procentili vienas stundas un astoņu stundu vidējiem lielumiem, kas gada laikā fiksēti katrā monitoringa stacijā. Procentiles aprēķina saskaņā ar šo noteikumu 7.pielikumā norādīto metodi. Pārskatā norāda datumus, gadījumu skaitu un piesārņojuma līmeņa noturēšanās ilgumu, kad tiek pārsniegti šo noteikumu 6.pielikumā norādītie gaisa kvalitātes normatīvi. Valsts hidrometeoroloģijas pārvalde var iekļaut pārskatā papildu informāciju par 99,9.procentili.

4. Lai novērtētu piesārņojuma līmeni piesārņojošām vielām, kurām nav noteikti gaisa kvalitātes normatīvi, izmanto šo noteikumu 8.pielikumā norādīto vielu maksimāli pieļaujamās koncentrācijas.

5. Ja indikatīvie mērījumi vai piesārņojuma izkliedes aprēķini, vai arī šo metožu kombinācija norāda, ka regulāri tiek pārsniegtas šo noteikumu 8.pielikumā norādīto vielu maksimāli pieļaujamās koncentrācijas, šīs vielas pēc attiecīgu pētījumu veikšanas var iekļaut to vielu sarakstā, kurām tiek noteikti gaisa kvalitātes normatīvi.

6. Latvijas vides datu centrs apstiprina gaisa piesārņojuma līmeņa noteikšanai un mērīšanai lietoto analīzes metodiku novērtējumu attiecībā pret bāzes (references) metodēm, organizē starplaboratoriju salīdzinošās testēšanas (laboratorijām, kuras mēra gaisa piesārņojuma līmeni) un piedalās tajās, kā arī sadarbojas ar Valsts hidrometeoroloģijas pārvaldi datu vākšanā un interpretācijā.

III. Gaisa kvalitātes novērtējums

7. Lai klasificētu valsts teritoriju zonās, Valsts hidrometeoroloģijas pārvalde reizi trijos gados organizē gaisa kvalitātes novērtēšanu attiecībā uz šo noteikumu 3.punktā minētajām piesārņojošajām vielām. Ja kādā teritorijas daļā ir notikušas būtiskas izmaiņas, kas ietekmē šo noteikumu 3.punktā minēto piesārņojošo vielu piesārņojuma līmeņus klasificētajās zonās vai citā teritorijā, tiek organizēts ārpuskārtas gaisa kvalitātes novērtējums.

8. Pēc gaisa kvalitātes novērtējuma teritorija tiek klasificēta šādās zonās (teritorijas daļa, kuru nosaka, pamatojoties uz gaisa kvalitātes novērtējumu, un kurā nepieciešams veikt gaisa kvalitātes uzlabošanas pasākumus):

8.1. zonas, kurās iedzīvotāju skaits pārsniedz 250000 (turpmāk - aglomerācijas);

8.2. zonas, kurās vienas vai vairāku gaisu piesārņojošo vielu piesārņojuma līmenis pārsniedz robežlielumu;

8.3. zonas, kurās vienas vai vairāku gaisu piesārņojošo vielu piesārņojuma līmenis ir starp robežlielumu un tādu piesārņojuma līmeni, kas noteiktos klimatiskajos un meteoroloģiskajos apstākļos var radīt robežlieluma pārsniegumu;

8.4. teritorijas, kurās piesārņojuma līmenis nerada draudus cilvēka veselībai un videi, bet ekosistēmu monitoringam nepieciešams veikt gaisu piesārņojošo vielu monitoringu;

8.5. teritorijas, kurās piesārņojuma līmenis nerada draudus cilvēka veselībai un ekosistēmām.

9. Valsts hidrometeoroloģijas pārvalde katru gadu organizē gaisa kvalitātes novērtēšanu šo noteikumu 8.1., 8.2. un 8.3.apakšpunktā minētajās zonās. Nepārtrauktais gaisa monitorings minētajās zonās ir obligāts tām šo noteikumu 3.punktā minētajām piesārņojošajām vielām, kuru piesārņojuma līmenis pārsniedz vai var pārsniegt gaisa kvalitātes normatīvus. Šo uzdevumu Valsts hidrometeoroloģijas pārvalde veic patstāvīgi vai sadarbībā ar vietējo pašvaldību, ja tās rīcībā ir atbilstošas tehnoloģijas un personāls.

10. Lai novērtētu gaisa kvalitāti (arī stacionāro gaisa piesārņojuma avotu apkārtnē), veic šādus pasākumus un izmanto šādus tehnoloģiju kritērijus, metodes un procedūras:

10.1. pasākumi, kas jāveic pirms mērījumu uzsākšanas:

10.1.1. nosaka minimālo paraugu ņemšanas vietu skaitu;

10.1.2. novērtē un iekārto paraugu ņemšanas vietas;

10.1.3. nosaka atbilstošo mērījumu un paraugu ņemšanas tehnoloģijas;

10.2. citu gaisa kvalitātes novērtēšanas tehnoloģiju izmantošana, ņemot par pamatu piesārņojošo vielu modelēšanu:

10.2.1. modelēšanas telpiskā izvērse un novērtēšanas metodes;

10.2.2. atbilstošās modelēšanas tehnoloģijas.

11. Ņemot vērā aglomerācijas vai zonas veidu un tās piesārņojuma līmeni, katrai gaisu piesārņojošai vielai Valsts hidrometeoroloģijas pārvalde nosaka šo noteikumu 10.punktā minētos kritērijus un tehnoloģiskās prasības.

12. Aglomerācijās un zonās piesārņojuma līmeni novērtē pēc augšējiem un apakšējiem piesārņojuma novērtēšanas sliekšņiem. Piesārņojuma novērtēšanas sliekšņi sēra dioksīdam, slāpekļa oksīdiem, putekļiem un svinam norādīti šo noteikumu 9.pielikumā.

13. Gaisa monitoringa staciju minimālo skaitu aglomerācijās un zonās nosaka, izmantojot šo noteikumu 10.pielikumā norādītos kritērijus.

14. Lai novērtētu šo noteikumu 3.punktā minēto piesārņojošo vielu piesārņojuma līmeni, gaisa monitoringa stacijas izvieto saskaņā ar šo noteikumu 11.pielikumā minētajiem norādījumiem.

15. Aglomerācijās un zonās, kur informācija no gaisa monitoringa staciju nepārtrauktajām mērījumu vietām tiek papildināta ar informāciju no citiem avotiem (piemēram, emisiju inventarizācija, indikatīvās mērīšanas metodes un gaisa kvalitātes modelēšana), gaisa kvalitātes novērtēšanai ierīkoto gaisa monitoringa staciju skaitam un citu tehnoloģiju telpiskajai izvērsei jābūt pietiekamai, lai nodrošinātu šo noteikumu 12.pielikumā minēto precizitāti.

16. Vietās, kur piesārņojuma līmenis ir zemāks par robežlielumu un kurās nav pastāvīga riska pārsniegt šo lielumu, gaisa kvalitātes novērtēšanai var izmantot vienreizēju piesārņojuma līmeņa modelēšanu vai aprēķina tehnoloģiju. Šis punkts neattiecas uz aglomerācijām.

17. Mērījumu un modelēšanas tehnoloģiju kombināciju var izmantot, lai novērtētu gaisa kvalitāti vietās, kur piesārņojuma līmenis attiecīgajā laikposmā ir zemāks par robežlielumu.

18. Vietās, kur saskaņā ar šiem noteikumiem jāmēra piesārņojuma līmenis, mērījumus veic fiksētās vietās nepārtraukti vai izlases veidā. Mērījumu skaitam jābūt pietiekamam, lai noteiktu piesārņojuma līmeņus.

IV. Gaisa kvalitātes uzlabošana

19. Lai uzlabotu gaisa kvalitāti vietās, kur piesārņojuma līmenis pārsniedz vai var pārsniegt robežlielumu, vai gaisa kvalitātes novērtēšanā konstatēta piesārņojuma līmeņa palielināšanās, vietējā pašvaldība nodrošina gaisa kvalitātes uzlabošanas programmas izstrādi un īstenošanu.

20. Gaisa kvalitātes uzlabošanas programmu izstrādāšanas vajadzībām Valsts hidrometeoroloģijas pārvalde katru gadu sagatavo sarakstus un kartes par zonām un aglomerācijām, kurās:

20.1. vienas vai vairāku šo noteikumu 3.punktā minēto piesārņojošo vielu piesārņojuma līmenis pārsniedz attiecīgās piesārņojošās vielas robežlielumu vai mērķlielumu, kuram pieskaitīta pielaides robeža, ja tāda ir noteikta;

20.2. vienas vai vairāku šo noteikumu 3.punktā minēto piesārņojošo vielu piesārņojuma līmenis atrodas starp robežlielumu un pielaides robežu, ja tāda ir noteikta;

20.3. vienas vai vairāku šo noteikumu 3.punktā minēto piesārņojošo vielu piesārņojuma līmenis pārsniedz šo noteikumu 9.pielikumā norādīto apakšējo novērtējuma slieksni.

21. Vietējā pašvaldība ir atbildīga par gaisa kvalitātes uzlabošanas programmas izstrādi un īstenošanu teritorijās, kurās atrodas aglomerācija vai zona, kas atbilst šo noteikumu 20.1., 20.2. vai 20.3.apakšpunktā minētajam piesārņojuma līmenim:

21.1. ja aglomerācijā vai zonā tiek pārsniegti gaisa kvalitātes normatīvi vienai šo noteikumu 3.punktā minētajai piesārņojošajai vielai, tiek izstrādāta gaisa kvalitātes uzlabošanas programma;

21.2. ja aglomerācijā vai zonā tiek pārsniegti gaisa kvalitātes normatīvi vairāk nekā vienai šo noteikumu 3.punktā minētajai piesārņojošajai vielai, tiek izstrādāta integrētā gaisa kvalitātes uzlabošanas programma, kurā piesārņojuma samazināšanai piemēro integrēto pieeju. Integrētajā gaisa kvalitātes uzlabošanas programmā tiek noteikta gaisa piesārņojuma samazināšana vielām, kuru koncentrācija pārsniedz gaisa kvalitātes normatīvus, ar nosacījumu, ka citu piesārņojošo vielu koncentrācija programmas īstenošanas rezultātā nepaaugstinās.

22. Gaisa kvalitātes uzlabošanas programmā, ņemot vērā piesārņojuma līmeni un laikposmu, kas nepieciešams gaisa kvalitātes uzlabošanai, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija pēc reģionālās pārvaldes priekšlikuma katrā konkrētā gadījumā robežlielumam var noteikt pielaides robežu. Šī pielaides robeža pakāpeniski tiek samazināta, līdz brīdim, kad ir sasniegts robežlielums (vēlākais - līdz laikam, līdz kuram tā ir pieļaujama saskaņā ar šo noteikumu 1., 2., 3., 4. un 6.pielikumu).

23. Izstrādāto gaisa kvalitātes uzlabošanas programmu pašvaldība saskaņo ar reģionālo vides pārvaldi.

24. Ja aglomerācija vai zona aptver vairāku pašvaldību teritorijas, attiecīgās pašvaldības organizē komisiju, kuras uzdevums ir organizēt gaisa kvalitātes uzlabošanas programmas izstrādi un īstenošanu šajās aglomerācijās vai zonās.

25. Gaisa kvalitātes uzlabošanas programmai jāatbilst šādiem kritērijiem:

25.1. kompleksi tiek veikta gaisa, ūdens un augsnes aizsardzība;

25.2. nav pretrunu ar darba drošības un strādājošo veselības noteikumiem;

25.3. netiek radīta negatīva ietekme uz vidi blakus teritorijās.

26. Gaisa kvalitātes uzlabošanas programmā iekļaujama šo noteikumu 13.pielikumā norādītā informācija.

27. Lai saglabātu esošajā līmenī un uzlabotu gaisa kvalitāti teritorijās, kurās piesārņojuma līmenis ir zemāks par robežlielumu:

27.1. reģionālās vides pārvaldes, kuru teritorijā atrodas šo noteikumu 20.3.apakšpunktā minētās zonas, nosaka mērķlielumus piesārņojošajām vielām, kurām ir noteikti robežlielumi, kas nodrošina tādu gaisa kvalitāti, ka robežlielumu pārsniegšana nav iespējama. Mērķlielumi nedrīkst pārsniegt apakšējā novērtēšanas sliekšņa vērtību piesārņojošajām vielām, kam tāds ir norādīts šo noteikumu 9.pielikumā, vai ilglaicīgi novērotos piesārņojuma līmeņus šo noteikumu 3.punktā minētajām piesārņojošajām vielām, kurām nav noteikta apakšējā novērtēšanas sliekšņa vērtība;

27.2. teritorijām, kas atbilst šo noteikumu 8.4.apakšpunktā minētajam raksturojumam, mērķlielumus, ja nepieciešams, nosaka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Nepieciešamību noteikt mērķlielumus šo noteikumu 8.4.apakšpunktā minētajām teritorijām nosaka bioloģiskās daudzveidības saglabāšana un pasākumi īpaši aizsargājamajās dabas teritorijās;

27.3. noteiktie mērķlielumi nodrošina teritorijas ilgtspējīgu attīstību un vienlaikus labāko iespējamo gaisa kvalitāti. Mērķlielumi atbilst attiecīgajiem robežlielumu parametriem (piemēram, novērošanas laiks, mērķlieluma vērtība un datums, kurā mērķlielums jāsasniedz).

28. Pašvaldība, kas īsteno gaisa kvalitātes uzlabošanas programmu, reizi gadā (katru gadu 1.februārī) iesniedz reģionālajā vides pārvaldē pārskatu par šīs programmas izpildi. Reģionālā vides pārvalde sagatavo novērtējumu par gaisa kvalitātes uzlabošanas programmas izpildi un priekšlikumus par pasākumiem, kas veicinātu programmas izpildi. Novērtējumu par gaisa kvalitātes uzlabošanas programmas izpildi reģionālā vides pārvalde sagatavo un nosūta attiecīgajai pašvaldībai divu mēnešu laikā pēc pārskata saņemšanas.

29. Ja gaisa kvalitātes uzlabošanas programma netiek izstrādāta vai īstenota atbilstoši noteiktajiem laika grafikiem, tā jāpārskata. Pārskatītā gaisa kvalitātes uzlabošanas programma atkārtoti jāsaskaņo ar reģionālo vides pārvaldi.

V. Informācijas nodrošinājums

30. Valsts hidrometeoroloģijas pārvalde reizi trijos gados apkopo un sagatavo informāciju par gaisa kvalitātes novērtējumu teritorijās, kuras klasificētas saskaņā ar šo noteikumu 8.punktu.

31. Valsts hidrometeoroloģijas pārvalde katru gadu apkopo un sagatavo:

31.1. informāciju par gaisa kvalitātes novērtējumu šo noteikumu 8.1., 8.2. un 8.3.apakšpunktā minētajās zonās;

31.2. šo noteikumu 20.punktā minētos sarakstus un kartes;

31.3. informāciju par katru gadījumu, kad pārsniegts trauksmes līmenis, iedzīvotāju informēšanas rādītājs, robežlielums, mērķlielums vai robežlielums, kuram pieskaitīta pielaides robeža, norādot gaisa kvalitātes normatīvu pārsniegumu vietas, datumus, ilgumu un iespējamos iemeslus.

32. Šo noteikumu 30. un 31.punktā minētajā informācijā iekļauj attiecīgo teritoriju kartes un nepieciešamos aprakstus, un informāciju nodod Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, Labklājības ministrijai un attiecīgajām pašvaldībām.

33. Lai nodrošinātu iedzīvotājus ar informāciju par gaisa piesārņojuma līmeni valstī, iedzīvotāju informēšanas rādītāju pārsniegšanas gadījumā Valsts hidrometeoroloģijas pārvalde informē presi un citus sabiedrības informācijas līdzekļus, kā arī vides aizsardzības, patērētāju interešu un veselības aizsardzības valsts institūcijas un organizācijas. Minēto informāciju Valsts hidrometeoroloģijas pārvalde iesniedz institūcijām un organizācijām, kas minētas šim nolūkam sastādītajā sarakstā. Minēto sarakstu reizi trijos gados saskaņo ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju.

34. Iedzīvotāju informēšanas rādītāju saraksts un piesārņojuma līmeņi norādīti šo noteikumu 14.pielikumā. Valsts hidrometeoroloģijas pārvalde vai institūcija, kas realizē valsts vai pašvaldību gaisa monitoringu, nodrošina regulāru (ne retāk kā reizi mēnesī) iedzīvotāju informēšanu par iedzīvotāju informēšanas rādītāju pārsniegšanas gadījumiem.

35. Ja tiek pārsniegts mērķlielums, robežlielums vai trauksmes līmenis, Valsts hidrometeoroloģijas pārvalde vai institūcija, kas attiecīgajā teritorijā veic valsts monitoringa funkcijas, par to nekavējoties informē vietējo pašvaldību, reģionālo vides pārvaldi un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, sniedzot informāciju, kurā kā minimums ietilpst šo noteikumu 36.punktā minētā informācija.

36. Ja tiek pārsniegts trauksmes līmenis (ozona piesārņojuma gadījumā - iedzīvotāju informēšanas rādītājs), pašvaldības nodrošina tūlītēju iedzīvotāju informēšanu par:

36.1. datumu, laiku un vietu, kur noticis piesārņojums;

36.2. prognozi:

36.2.1. piesārņojuma koncentrācijas izmaiņām (situācijas uzlabošanos, stabilizāciju vai pasliktināšanos);

36.2.2. piesārņojuma izraisīšanās iemesliem un paredzamajām izmaiņām;

36.2.3. piesārņojuma ģeogrāfisko izplatību;

36.2.4. paredzamo piesārņojuma noturēšanās ilgumu;

36.3. iedzīvotāju kategorijām, kas ir potenciāli jutīgas pret trauksmes līmeņa pārsniegumu;

36.4. piesardzības pasākumiem, kas jāveic iedzīvotājiem.

37. Pašvaldības nodrošina iedzīvotājus ar informāciju par to izstrādātajām un īstenotajām gaisa kvalitātes uzlabošanas programmām. Šīs programmas ir brīvi pieejamas katrā pašvaldībā, kurā tās ir izstrādātas.

VI. Noslēguma jautājumi

38. Valsts hidrometeoroloģijas pārvalde:

38.1. līdz 2000.gada 1.martam iesniedz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā apstiprināšanai to institūciju un organizāciju sarakstu, kurām tiek sniegta informācija par piesārņojuma līmeņiem saskaņā ar šo noteikumu 33.punktu;

38.2. līdz 2001.gada 15.februārim saskaņā ar šo noteikumu III nodaļu veic gaisa kvalitātes novērtējumu visā valsts teritorijā.

39. Institūcijas un organizācijas, kuru darbam nepieciešama šo noteikumu 33.punktā minētā informācija, līdz 2000.gada 1.februārim iesniedz Valsts hidrometeoroloģijas pārvaldē rakstisku pieprasījumu.

40. Pašvaldības, kuru teritorijā saskaņā ar šo noteikumu 21.punktu jāizstrādā un jāīsteno gaisa kvalitātes uzlabošanas programmas, līdz 2003.gada 1.janvārim nodrošina šo programmu izstrādi.

41. Pašvaldības, kurām saskaņā ar šiem noteikumiem jāizstrādā gaisa kvalitātes uzlabošanas programmas, izmaksu aprēķinus gaisa kvalitātes uzlabošanas programmu izstrādei līdz 2001.gada 1.maijam iesniedz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā saskaņošanai. Saskaņotos izmaksu aprēķinus pašvaldības iesniedz Finansu ministrijā, lai vienotos par gaisa kvalitātes uzlabošanas programmu izstrādes finansēšanas avotiem un finansējuma apmēriem.

42. Pašvaldības, kurām saskaņā ar šiem noteikumiem ir izstrādātas gaisa kvalitātes uzlabošanas programmas, izmaksu aprēķinus gaisa kvalitātes uzlabošanas programmu īstenošanai līdz 2003.gada 1.martam iesniedz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā saskaņošanai. Saskaņotos izmaksu aprēķinus pašvaldības iesniedz Finansu ministrijā, lai vienotos par gaisa kvalitātes uzlabošanas programmu īstenošanas finansēšanas avotiem un finansējuma apmēriem.

43. Noteikumi stājas spēkā ar 2000.gada 1.janvāri. 

Ministru prezidents V.Krištopans

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V.Balodis

1.pielikums
Ministru kabineta
1999.gada 15.jūnija
noteikumiem Nr.219

Gaisa kvalitātes normatīvi sēra dioksīdam

1. Robežlielumi sēra dioksīdam

Robežlielumus sēra dioksīdam izsaka μg/m³ pie standarta tilpuma 293 °K temperatūrā un 101,3 kPa spiediena

Nr. p.k.	Robežlieluma veids	Novērošanas laiks	Robežlielums	Pielaides robeža	Datums, ar kuru nav pieļaujama robežlieluma pārsniegšana
1.	Stundas robežlielums cilvēka veselības aizsardzībai (Rh)	viena stunda	350 μg/m3 nedrīkst pārsniegt vairāk kā 24 reizes gadā	150 mg/m3 (43 % virs robežlieluma vērtības) šo noteikumu spēkā stāšanās dienā, pielaides robežu sākot ar 2001.gada 1.janvāri katru mēnesi lineāri samazinot un 2005.gada 1.janvārī sasniedzot 0 %	2005.gada 1.janvāris
2.	Dienas robežlielums cilvēka veselības aizsardzībai (Rd)	24 stundas	125 μg/m3 nedrīkst pārsniegt vairāk kā trīs reizes gadā	nav	2005.gada 1.janvāris
3.	Robežlielums ekosistēmu aizsardzībai (REg)	kalendāra gads; ziema	20 μg/m3	nav	divus gadus pēc šo noteikumu spēkā stāšanās dienas

2. Gaisa piesārņojuma trauksmes līmenis sēra dioksīdam - 350 mg/m³ trīs stundu periodā, ja gaisa piesārņojums nosedz vairāk par 100 km² vai pilnu zonu vai aglomerāciju (mazāko pēc platības).

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V.Balodis

 

2.pielikums
Ministru kabineta
1999.gada 15.jūnija
noteikumiem Nr.219

Gaisa kvalitātes normatīvi slāpekļa oksīdiem

1. Robežlielumi slāpekļa oksīdam un slāpekļa dioksīdam

Robežlielumus izsaka μg/m³ pie standarta tilpuma 293 °K temperatūrā un 101,3 kPa spiediena

Nr. p.k.	Robežlieluma veids	Novērošanas laiks	Robežlielums	Pielaides robeža	Datums, ar kuru nav pieļaujama robežlieluma pārsniegšana
1.	Stundas robežlielums slāpekļa dioksīdam NO2 cilvēka veselības aizsardzībai (Rh)	viena stunda	200 μg/m3 nedrīkst pārsniegt vairāk kā 18 reizes gadā	50 % virs robežlieluma vērtības šo noteikumu spēkā stāšanās dienā, pielaides robežu sākot ar 2001.gada 1.janvāri katru mēnesi lineāri samazinot un 2010.gada 1.janvārī sasniedzot 0 %	2010.gada 1.janvāris
2.	Gada robežlielums slāpekļa dioksīdam NO2 cilvēka veselības aizsardzībai (Rg)	kalendāra gads	40 μg/m3	50 % virs robežlieluma vērtības šo noteikumu spēkā stāšanās dienā, pielaides robežu sākot ar 2001.gada 1.janvāri katru mēnesi lineāri samazinot un 2010.gada 1.janvārī sasniedzot 0 %	2010.gada 1.janvāris
3.	Robežlielums slāpekļa dioksīdam un slāpekļa oksīdam (NO2 + NO) ekosistēmu aizsardzībai (REg)	kalendāra gads	30 μg/m3 NO + NO2	nav	divus gadus pēc šo noteikumu spēkā stāšanās dienas

2. Gaisa piesārņojuma trauksmes līmenis slāpekļa dioksīdam - 400 mg/m3 trīs stundu periodā visā zonas vai aglomerācijas teritorijā.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V.Balodis

 

3.pielikums
Ministru kabineta
1999.gada 15.jūnija
noteikumiem Nr.219

Gaisa kvalitātes normatīvi putekļiem

Nr. p.k.	Robežlieluma veids	Novērošanas laiks	Robežlielums	Pielaides robeža	Datums, ar kuru nav pieļaujama robežlieluma pārsniegšana
1.	Robežlielumi putekļiem PM10:
1.1.	1.posms:
1.1.1.	diennakts robežlielums cilvēka veselības aizsardzībai (Rd)	24 stundas	50 μg/m3 nedrīkst pārsniegt vairāk kā 35 reizes gadā	50 % virs robežlieluma vērtības šo noteikumu spēkā stāšanās dienā, pielaides robežu sākot ar 2001.gada 1.janvāri katru mēnesi lineāri samazinot un 2005.gada 1.janvārī sasniedzot 0 %	2005.gada 1.janvāris
1.1.2.	gada robežlielums cilvēka veselības aizsardzībai (Rg)	kalendāra gads	40 μg/m3	50 % virs robežlieluma vērtības šo noteikumu spēkā stāšanās dienā, pielaides robežu sākot ar 2001.gada 1.janvāri katru mēnesi lineāri samazinot un 2005.gada 1.janvārī sasniedzot 0 %	2005.gada 1.janvāris
1.2.	2.posms:
1.2.1.	diennakts robežlielums cilvēka veselības aizsardzībai (Rd)	24 stundas	50 μg/m3 nedrīkst pārsniegt vairāk kā septiņas reizes gadā	nav	2010.gada 1.janvāris
1.2.2.	gada robežlielums cilvēka veselības aizsardzībai (Rg)	kalendāra gads	20 μg/m3	50 % virs robežlieluma vērtības šo noteikumu spēkā stāšanās dienā, pielaides robežu sākot ar 2005.gada 1.janvāri katru mēnesi lineāri samazinot un 2010.gada 1.janvārī sasniedzot 0 %	2010.gada 1.janvāris
2.	Robežlielumi putekļiem PM2,5:
2.1.	diennakts robežlielums cilvēka veselības aizsardzībai (Rd)	24 stundas	40 μg/m3 nedrīkst pārsniegt vairāk kā 14 reizes gadā	50 % virs robežlieluma vērtības šo noteikumu spēkā stāšanās dienā, pielaides robežu sākot ar 2001.gada 1.janvāri katru mēnesi lineāri samazinot un 2005.gada 1.janvārī sasniedzot 0 %	2005.gada 1.janvāris
2.2.	gada robežlielums cilvēka veselības aizsardzībai (Rg)	kalendāra gads	20 μg/m3	50 % virs robežlieluma vērtības šo noteikumu spēkā stāšanās dienā, pielaides robežu sākot ar 2001.gada 1.janvāri katru mēnesi lineāri samazinot un 2005.gada 1.janvārī sasniedzot 0 %	2005.gada 1.janvāris

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V.Balodis

 

4.pielikums
Ministru kabineta
1999.gada 15.jūnija
noteikumiem Nr.219

Gaisa kvalitātes normatīvi svinam

Robežlieluma veids	Novērošanas laiks	Robežlielums	Pielaides robeža	Datums, ar kuru nav pieļaujama robežlieluma pārsniegšana
Gada robežlielums cilvēka veselības aizsardzībai (Rg)	kalendāra gads	0,5 μg/m3	100 % virs robežlieluma vērtības šo noteikumu spēkā stāšanās dienā, pielaides robežu sākot ar 2001.gada 1.janvāri katru mēnesi lineāri samazinot un 2005.gada 1.janvārī sasniedzot 0 %	2005.gada 1.janvāris

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V.Balodis

 

5.pielikums
Ministru kabineta
1999.gada 15.jūnija
noteikumiem Nr.219

Paraugu ņemšana un analīzes bāzes (references) metode svina piesārņojuma līmeņa noteikšanai gaisā

I. Paraugu ņemšana

1. Filtra savākšanas efektivitātei pie filtra virsmai perpendikulāras paraugu ņemšanas plūsmas ātruma daļiņām ar aerodinamisko diametru 0,3 mm jābūt ne mazākai par 99 %.

2. Paraugu ņemšanas ierīces efektivitāti nosaka uz filtra savākto cieto daļiņu koncentrācijas attiecība pret šo daļiņu koncentrāciju gaisā. Paraugu ņemšanas ierīces efektivitāte nedrīkst būt zemāka par tabulā norādītajiem lielumiem un nedrīkst būt atkarīga no vēja virziena.

Tabula

Paraugu ņemšanas ierīces mazākā pieļaujamā efektivitāte (%)

Vēja ātrums (m/s)	Cieto daļiņu izmērs (aerodinamiskais diametrs)
	5 μm	10 μm
2	95	65
4	95	60
6	85	40

3. Paraugu ņemšanas aspirācijas plūsmas ātrums visā parauga ņemšanas laikā nedrīkst mainīties vairāk par 5 % no tā nominālās vērtības.

4. Paraugu ņemšanas vietas un ierīces jācenšas novietot pēc iespējas tā, lai iegūtu attiecīgajām zonām raksturīgus mērījumus.

5. Paraugu ņemšana ir nepārtraukts process, kurā pieļaujams dažu minūšu pārtraukums katru dienu vai nedēļu, lai nomainītu filtrus. Gada vidējā vērtība ir pieņemama, ja paraugi ir ņemti vismaz 15 darbdienu mēnesī un šīs dienas ir iespējami vienmērīgi sadalītas aplūkojamajā laikposmā. Gada vidējo vērtību nosaka, dalot ticamo diennakts vidējo vērtību summu ar to dienu skaitu, kurās šīs vērtības ir iegūtas.

II. Analīzes bāzes (references) metode

6. Analīzes bāzes (references) metode svina noteikšanai ir atomu absorbcijas spektrofotometrija. Metodes analītiskā kļūda, nosakot svinu savāktajās cietajās daļiņās, kas izteikta kā atbilstošā svina koncentrācija gaisā, ir mazāka par 0,1 μg m^-3 (5 % no robežlieluma). Šīs analītiskās kļūdas vērtība jāuztur noteiktā intervālā, pietiekami bieži veicot kalibrēšanu.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V.Balodis

 

6.pielikums
Ministru kabineta
1999.gada 15.jūnija
noteikumiem Nr.219

Gaisa kvalitātes normatīvi ozonam

1. Robežlielumi ozonam¹

Robežlielumus ozonam izsaka μg/m³ pie standarta tilpuma 293 °K temperatūrā un 101,3 kPa spiediena.

Nr. p.k.	Robežlieluma veids	Novērošanas laiks	Robežlielums
1.	Robežlielums cilvēka veselības aizsardzībai2 (R8h)	astoņas stundas	110 μg/m3
2.	Robežlielums veģetācijas aizsardzībai (Rh un Rd)	viena stunda 24 stundas	200 μg/m3 65 μg/m3

¹ Piesārņojuma līmenis tiek mērīts nepārtraukti.

² Mērījumi tiek veikti laikposmos, kas astoņu stundu laikā savstarpēji nepārklājas. Šo lielumu aprēķina četras reizes dienā - starp plkst. 0:00 līdz 9:00, 8:00 līdz 17:00, 16:00 līdz 1:00, 12:00 līdz 21:00. Lai nodrošinātu Ministru kabineta 1999.gada 15.jūnija noteikumu Nr.219 "Noteikumi par gaisa kvalitāti" 3.5.3.apakšpunktā minēto informāciju, astoņu stundu (h) vidējais lielums ir slīdošā vidējā vērtība, ko aprēķina katru stundu no astoņu stundu vērtības starp h un h - 9.

2. Gaisa piesārņojuma trauksmes līmenis ozonam - 360 μg/m³ vienas stundas periodā.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V.Balodis

 

7.pielikums
Ministru kabineta
1999.gada 15.jūnija
noteikumiem Nr.219

I. Ozona piesārņojuma līmeņa monitorings

1. Ozona piesārņojuma līmeņa mērījumi gaisā paredzēti, lai novērtētu:

1.1. iedzīvotāju risku, pastāvot tādam ozona piesārņojuma līmenim, kas pārsniedz robežlielumus cilvēka veselības aizsardzībai;

1.2. piesārņojuma līmeņa ietekmi uz veģetāciju (piemēram, uz mežiem, ekosistēmām, labību, dārzkopību), kas pārsniedz robežlielumus veģetācijas aizsardzībai.

2. Monitoringa stacijas izvietojamas ģeogrāfiski un klimatiski raksturīgās vietās, kur:

2.1. iespējamais risks pārsniegt robežlielumus vai trauksmes līmeņus ir vislielākais;

2.2. nepieciešams veikt pasākumus, lai izpildītu Ministru kabineta 1999.gada 15.jūnija noteikumu Nr.219 "Noteikumi par gaisa kvalitāti" 3.punktā minētās prasības.

3. Papildu monitoringa stacijas izvietojamas tā, lai varētu:

3.1. noteikt un analizēt ozona un to formējošo vielu veidošanos un plūsmu;

3.2. novērot ozona piesārņojuma līmeņa izmaiņas teritorijās, kuras ietekmē fona piesārņojums.

4. Ozona mērinstrumentu gala lasījumi veicami tā, lai vienas stundas un astoņu stundu vidējos lielumus varētu aprēķināt saskaņā ar šo pielikumu.

II. Bāzes (references) metode ozona piesārņojuma mērījumiem

5. Saskaņā ar šo noteikumu prasībām ozona piesārņojuma līmeņa noteikšanai par bāzes (references) metodi izmanto UV fotometrijas metodi LVL ISO 13964.

6. Lietojot mērinstrumentus un metodikas lauku apstākļos, ņem vērā šādus apsvērumus:

6.1. mērinstrumenta darbības parametru atbilstība ražotāja norādītajiem parametriem, sevišķi tādiem parametriem kā fona troksnis, reaģēšanas laiks un linearitāte. Šos parametrus sākotnēji pārbauda laboratorijā un pēc tam - mērīšanas vietā;

6.2. mērinstrumentus regulāri kalibrē saskaņā ar Starptautiskās standartu organizācijas ieteikumiem, izmantojot atsauces UV fotometru;

6.3. mērījumu vietā mērinstrumentu regulāri kalibrē reizi 23 vai 25 stundās. Papildu kalibrēšanas ticamību nodrošina paralēli strādājošs mērinstruments, kas kalibrēts saskaņā ar šī pielikuma 6.2.apakšpunktu.

7. Ja pirms mērinstrumenta kalibrēšanas ir nomainīts ieplūdes filtrs, kalibrēšanu veic pēc pietiekoša filtra ekspozīcijas laikposma (no 30 minūtēm līdz dažām stundām), ja gaisā ir ozons.

8. Lai izvairītos no ekranēšanas efekta, parauga ņemšanas zondes atverei jāatrodas vismaz viena metra attālumā no vertikāli novietotiem aizsargiem.

9. Parauga ņemšanas zondes atvere jāaizsargā pret lietu un kukaiņiem. Priekšfiltru izmantot nav atļauts.

10. Paraugu ņemšanu nedrīkst ietekmēt tuvumā esošās iekārtas (gaisa kondicionētāji vai datu pārraides iekārtas).

11. Paraugu ņemšanas līnijai jābūt izgatavotai no inerta materiāla (piemēram, no stikla, nerūsējošā tērauda, teflona), ko neietekmē ozona klātbūtne. Paraugu ņemšanas līnija iepriekš jāpakļauj attiecīgas ozona koncentrācijas ietekmei.

12. Paraugu ņemšanas līnijai starp parauga ņemšanas zondi un mērinstrumentu jābūt iespējami īsai. Svarīgi, lai laiks starp gāzes parauga ņemšanu un gāzes izplūšanu caur paraugu ņemšanas līniju būtu iespējami mazāks (piemēram, lai tādu reaģentu kā NO klātbūtne būtu tikai dažas sekundes ilga).

13. Jānovērš kondensāta veidošanās paraugu ņemšanas līnijā.

14. Paraugu ņemšanas līnija regulāri jātīra, ņemot vērā vietējos apstākļus.

15. Paraugu ņemšanas līnija stingri jānostiprina. Tajā nav jābūt gāzu noplūdei vai pieplūdei, un gāzes plūsmas ātrums tajā regulāri jākontrolē.

16. Paraugu ņemšanu nedrīkst ietekmēt gāzes izplūde no mērinstrumenta vai kalibrēšanas iekārtas.

17. Jāveic visi iespējamie preventīvie pasākumi, lai novērstu temperatūras izmaiņas, kas var radīt mērījumu kļūdas.

III. Ikgadējā mērījumu rezultātu aprēķināšana

18. Piesārņojuma līmeņi jāmēra nepārtraukti.

19. Ikgadējais pārskata periods sākas katra gada 1.janvārī un beidzas 31.decembrī.

20. Lai nodrošinātu procentiļu1 aprēķināšanas ticamību, jābūt pieejamiem vismaz 75 procentiem no iespējamajām vērtībām, kurām jābūt iespējami vienmērīgi sadalītām attiecīgajā laikposmā konkrētai mērījumu vietai. Ja tā nav, tas jānorāda.

Pamatojoties uz gada mērījumu datiem, 50. (98.) procentili aprēķina šādi: 50. (98.) procentili aprēķina no faktiski mērītajām vērtībām. Vērtības noapaļo līdz tuvākai vērtībai mg/m3. Katrai mērījumu vietai vērtības sakārto augošā secībā:

X₁ ≤ X₂ ≤  X₃ ≤  ... ≤  X_k ... ≤  X_n-1 ≤  X_n.

50. (98.) procentile ir k vērtība, kuru aprēķina pēc formulas:

k = 0,50 (0,98) x N , kur

N - mērījumu skaits.

Vērtību k noapaļo uz tuvāko veselo skaitli.

¹ Mediānas vērtība tiek aprēķināta pie 50.procentiles.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V.Balodis

8.pielikums
Ministru kabineta
1999.gada 15.jūnija
noteikumiem Nr.219

Piesārņojošo vielu kodi un maksimāli pieļaujamās koncentrācijas

Vielas kods	Vielas nosaukums	Maksimāli pieļaujamā koncentrācija (mg/m3)
		vinereizējāzējā1	diennakts vidējā
1	2	3	4
1. Metāli un to savienojumi
0101	Alumīnija oksīds		0,010
0102	Nātrija alkilsulfāts	0,010
0107	Bārija hlorīds (pārrēķinot uz bāriju)	0,004
0110	Vanādija pentoksīds (pārrēķinot uz vanādiju)		0,001
0116	Titāna diborīds	0,020
0118	Titāna dioksīds	0,500
0121	Dzelzs sulfāts (pārrēķinot uz dzelzi)		0,007
0122	Dzelzs hlorīds (pārrēķinot uz dzelzi)		0,004
0123	Dzelzs oksīds (pārrēķinot uz dzelzi)		0,040
0125	Kālija karbonāts (potašs)	0,100	0,050
0126	Kālija hlorīds	0,100
0128	Kalcija oksīds (nedzēstie kaļķi)	0,300
0129	Kalcija karbīds	0,300
0130	Kadmijs un tā savienojumi (pārrēķinot uz kadmiju)		0,00032
0138	Magnija oksīds	0,400	0,050
0140	Vara sulfāts (pārrēķinot uz varu)	0,003	0,001
0142	Vara (I) hlorīds (pārrēķinot uz varu)	0,003	0,001
0143	Mangāns un tā savienojumi (pārrēķinot uz mangāna dioksīdu)	0,010	0,0013
0144	Vara (II) hlorīds (pārrēķinot uz varu)		0,002
0146	Vara oksīds (pārrēķinot uz varu)		0,002
0150	Nātrija hidroksīds (nātrija sārms, kaustiskā soda)	0,010
0152	Nātrija hlorīds (vārāmā sāls)	0150
0155	Nātrija karbonāts (kalcinētā soda)	0,040
0156	Nātrija nitrīts	0,005
0157	Nātrija perborāts (nātrija tetraborāts)	0,020
0158	Nātrija sulfāts	0,300	0,100
0161	Nātrija tripolifosfāts	0,500
0163	Niķelis, metāliskais		0,001
0164	Niķeļa oksīds (pārrēķinot uz niķeli)		0,001
0165	Niķeļa šķīstošie sāļi (pārrēķinot uz niķeli)	0,002	0,0002
0166	Niķeļa sulfāts (pārrēķinot uz niķeli)	0,002	0,0010
0168	Alvas oksīds (pārrēķinot uz alvu)		0,020
0169	Alvas dioksīds (pārrēķinot uz alvu)		0,020
0171	Alvas hlorīds (pārrēķinot uz alvu)	0,500	0,050
0174	Dzīvsudrabs un tā savienojumi (pārrēķinot uz dzīvsudrabu)		0,0003
0184	Svins un tā neorganiskie savienojumi (izņemot tetraetilsvinu) (pārrēķinot uz svinu)		0,0003
0192	Tetraetilsvins	3·10-6
0194	Termoelektrostaciju ogļu pelni (ar kalcija oksīda saturu 35-40 % un dispersitāti 3 µm un mazāk)	0,050	0,020
0195	Kālija ferocianīds (dzeltenā asinssāls)		0,040
0197	Mangāna-cinka ferīts (pārrēķinot uz mangānu)		0,002
0202	Kālija fericianīds (sarkanā asinssāls)		0,040
0203	Hroms, sešvērtīgais (pārrēķinot uz hroma trioksīdu)	0,0015	0,0015
0204	Cinka hlorīds (pārrēķinot uz cinku)	0,005
0205	Cinka sulfāts (pārrēķinot uz cinku)		0,008
0207	Cinka oksīds (pārrēķinot uz cinku)		0,050
0210	Kālija magnēzijs (Kalimag-40)	0,500
0214	Kalcija hidroksīds (dzēstie kaļķi)	0,200
0222	Nātrija oleāts	1,300
0228	Trīsvērtīgā hroma savienojumi (pārrēķinot uz Cr3+)	0,010
0229	Cinka acetāts (pārrēķinot uz cinku)	0,005
0230	Cinka stearāts (pārrēķinot uz cinku)	0,005
2. Nemetāli un to savienojumi
0301	Slāpekļa dioksīds	0,085	0,040
0302	Slāpekļskābe (HNO3)	0,400	0,150
0303	Amonjaks	0,200	0,040
0304	Slāpekļa oksīds	0,400	0,060
0305	Amonija nitrāts (amonija salpetris)		0,300
0307	Broms		0,040
0308	Borskābe		0,020
0312	Ūdeņraža peroksīds	0,020
0313	Bromūdeņradis	0,100	0,100
0314	Arsēna hidrīds (arsīns)		0,002
0315	Fosforūdeņradis (fosfīns)	0,010	0,001
0316	Hlorūdeņradis (sālsskābe HCl)	0,200	0,200
0317	Ciānūdeņradis (zilskābe)	0,200	0,010
0321	Jods		0,030
0322	Sērskābe (H2SO4)	0,300	0,100
0323	Silīcija dioksīds, amorfais	0,020
0324	Silīcija tetrahlorīds	0,200
0325	Arsēns, tā neorganiskie savienojumi (pārrēķinot uz arsēnu)		0,003
0326	Ozons	0,160	0,030
0328	Sodrēji	0,150	0,050
0329	Selēna dioksīds (pārrēķinot uz selēnu)	0,0001	5·10-5
0330	Sēra dioksīds	0,500
0331	Sērs (elementārais)	0,070
0332	Sēra hlorīds	0,010
0333	Sērūdeņradis	0,008
0334	Sērogleklis	0,030	0,005
0337	Oglekļa oksīds	5,000	3,000
0338	Fosfora pentoksīds (fosforskābes anhidrīds)	0,150	0,050
0339	Fosfors, baltais	5·10-4
0340	Fosfors, dzeltenais	5·10-4
0341	Fosfors, sarkanais	5·10-4
0342	Fluora gāzveida savienojumi (fluorūdeņradis, silīcija tetrafluorīds) (pārrēķinot uz fluoru)	0,020	0,005
0343	Fluora savienojumi - labi šķīstošie neorganiskie fluorīdi (nātrija fluorīds, nātrija heksafluorsilikāts) (pārrēķinot uz fluoru)	0,030	0,010
0344	Fluora savienojumi - grūti šķīstošie neorganiskie fluorīdi (alumīnija fluorīds, kalcija fluorīds, nātrija heksafluoralumināts) (pārrēķinot uz fluoru)	0,200	0,030
0347	Fosgēns	0,003
0348	Ortofosforskābe	0,020
0349	Hlors	0,100	0,030
3. Piesātinātie ogļūdeņraži
0401	Ogļūdeņraži
0402*	Butāns4	200,0
0403*	Heksāns	60,00
0405*	Pentāns	100,0	25,00
0408*	Cikloheksāns	1,400	1,400
0410	Metāns	50,00
0412*	Izobutāns (2-metilpropāns)	1,500
0413*	Propilēna tetramērs (izododecilēns)	1,500
4. Nepiesātinātie ogļūdeņraži
0502*	Butilēns	3,000	3,000
0503*	1,3-butadiēns (divinils)	3,000	1,000
0516*	2-metilbutadiēns-1,3 (izoprēns)		0,500
0521*	Propilēns	3,000	3,000
0526*	Etilēns	3,000	3,000
0528*	Acetilēns	1,500
5. Aromātiskie ogļūdeņraži
0601	Aromātiskie, visi
0602*	Benzols	1,500	0,100
0612*	Izopropilbenzols (kumols)	0,014	0,014
0616*	Ksilols	0,200	0,200
0618*	alfa-metilstirols	0,040	0,040
0620*	Stirols	0,040	0,002
0621*	Toluols	0,600	0,600
0627*	Etilbenzols	0,020	0,020
6. Policikliskie aromātiskie ogļūdeņraži
0703	Benz(a)pirēns (3,4-benzpirēns)		15
0708*	Naftalīns	0,003	0,003
0711	Antracēns	0,010
0722	Pirēns	0,001
7. Ogļūdeņražu halogenatvasinājumi
0802*	Benzilhlorīds (hlormetilbenzols)	0,050
0810*	Brombenzols		0,030
0827*	Vinilhlorīds	0,005
0834	1,2,3,4,7,7-heksahlorbiciklo-(2,2,1)-heptēn-2,5,6,-bis(oksimetil)sulfīts (tiodāns)	0,017	0,0017
0856*	1,2-dihloretāns	3,000	0,700
0857*	Dihlordifluormetāns (freons-12)	100,0	10,000
0858*	Dihlorfluormetāns (freons-21)	100,0	10,000
0859*	Difluorhlormetāns (freons-22)	100,0	10,000
0864	Jodoforms	0,040
0869*	Metilēnhlorīds	8,800
0871*	Metilhlorīds (hlormetāns)	0,060
0882*	Tetrahloretilēns (perhloretilēns)	0,500	0,060
0894*	1,2,3-trifluor-1,1,2-trihloretāns (freons-113)	8,000
0898*	Trihlormetāns (hloroforms)	0,100	0,030
0901*	Trihlorfluormetāns (freons-11)	100,0	10,000
0902*	Trihloretilēns	4,000	1,000
0903*	1,2,3-trihlorpropāns		0,050
0904	Trihlordifenils	0,001
0906*	Tetrahlorogleklis	4,000	0,700
0913*	Fluoretilēns (vinilfluorīds)	0,150
0930*	Hlorpropēns	0,020	0,002
0931*	Epihlorhidrīns	0,200	0,200
0933	Alkiltrimetilamonija hlorīds	0,030
0949	Trifluorhlormetāns (freons-13)	30,00
8. Spirti un fenoli
1001	p-aminofenols	0,260
1002*	1,4-butāndiols	0,100
1026*	m-krezols	0,020
1034*	Propāndiols-1,2 (propilēnglikols)	0,030
1039*	Amilspirts	0,010	0,010
1040*	gamma-acetopropilspirts	0,070
1041*	Benzilspirts	0,160
1042*	n-butilspirts	0,100	0,100
1043*	Heksilspirts	0,800	0,200
1046	Diacetonspirts	0,300
1048*	Izobutilspirts	0,100	0,100
1050*	Izooktilspirts (2-etilheksanols)	0,150	0,150
1051*	Izopropilspirts	0,600	0,600
1052*	Metilspirts	1,000	0,500
1054*	Propilspirts	0,300	0,300
1061*	Etilspirts	5,000	5,000
1062	Tetraetoksisilāns (etilsilikāts)	0,500
1063	1,1,5-trihidrooktafluorpentanols (TC - n = 2) (trihidroperfluoramilspirts)	1,000	0,050
1068*	Trimetilkarbinols (2-metil-2-propanols)	0,300
1071*	Fenols	0,010	0,003
1073*	Formalglikols (dioksolāns-1,3)	6,000
1077*	Cikloheksanols	0,060	0,060
1078*	Etilēnglikols (etāndiols, glikols)	1,000
1080*	Difenilpropāns (bisfenols A, diāns)	0,040
1092*	2-difenil-acetil-1,3-indāndions (ratindāns)	0,0005
9. Ēteri
1101*	Diizopropilēteris (izopropilēteris)	0,400
1102*	Dimetiltereftalāts (tereftālskābes dimetilēteris)	0,050	0,010
1103*	Dinils (maisījums: 25 % difenila un 75 % difeniloksīda)	0,010	0,010
1105*	Dietilēteris	1,000	0,600
1106	Metilizopropenilētēris	0,500
1108*	2-metoksietanols (metilcelosolvs)	0,300
1110*	Etilēnglikola monoizobutilēteris (butilcelosolvs)	1,000	0,300
1112*	Dietilēnglikola monoetilēteris (etilkarbitols)	1,500
1114*	Dimetilēteris	0,200
1117*	1-metoksipropanols-2 (propilēnglikola alfa-metilēteris)	0,500
10. Esteri (izņemot fosforskābes esterus)
1201*	Alilacetāts (etiķskābes alilesteris)	0,400
1204*	Benzilacetāts (etiķskābes benzilesteris)	0,010
1205	(IR)-transkrizantēmskābes-5-benzil-furil-3-metilesteris (bioresmetrīns)	0,060
1208*	Metakrilskābes butilesteris (butilmetakrilāts)	0,040	0,010
1209*	Propionskābes butilesteris (butilpropionāts)	0,500
1210*	Butilacetāts	0,100	0,100
1213*	Vinilacetāts	0,150	0,150
1215*	Dibutilftalāts	0,100
1217	Dioksilftalāts	0,020
1224*	Metilacetāts	0,070	0,070
1225*	Metilakrilāts (akrilskābes metilesteris)	0,010	0,010
1226*	Baldriānskābes metilesteris	0,300
1227*	Sviestskābes metilesteris (metilbutirāts)	0,050
1232*	Metilmetakrilāts (metakrilskābes metilesteris)	0,100	0,010
1235*	Baldriānskābes propilesteris	0,030
1238*	Propilacetāts (etiķskābes propilesteris)	0,100
1240*	Etilacetāts	0,100	0,100
1241*	Etilakrilāts (akrilskābes etilesteris)	7·10-4
1242*	Baldriānskābes etilesteris	0,030
1243*	Sviestskābes etilesteris (etilbutirāts)	0,050
1244*	2-etilheksilakrilāts	0,010
1245*	Propionskābes etilesteris (etilpropionāts)	0,100
1246*	2-etoksietanols (etilcelosolvs)	0,700
1248	3,5-di-terc-butil-4-oksifenilpropionskābes dietilēnglikola esteris (fenozāns-28)	0,100
1251*	Acetetiķesteris	1,000
1254*	Maleīnskābes dietilesteris	0,030
1293*	Monohloretiķskābes etilesteris (etilhloracetāts)	0,010
11. Aldehīdi
1301*	Akroleīns	0,030	0,030
1302*	Benzaldehīds	0,040
1308	alfa-metilakroleīns	0,010
1310*	Sviestskābes aldehīds	0,015	0,015
1312	Merkaptopropionskābes aldehīds	1·10-4
1313*	Pelargonskābes aldehīds	0,020
1314*	Propionskābes aldehīds (propanāls, metiletiķskābes aldehīds)	0,010
1317*	Acetaldehīds	0,010	0,010
1325*	Formaldehīds	0,035	0,003
12. Ketoni
1401*	Acetons	0,350	0,350
1402*	Acetofenons	0,003	0,003
1403*	2,3-butāndions (diacetils)	0,100
1405*	Koksnes spirta šķīdinātājs, marka A (acetonesteris) (kontrole pēc acetona)	0,120	0,120
1408*	Metilizobutilketons	0,100
1409*	Metiletilketons	0,100
1410*	1,5,5-trimetilcikloheksanons (izoforons)	0,010
1411*	Cikloheksanons	0,040
1412	Cikloheksanonoksīms	0,100
13. Organiskās skābes
1505*	Maleīnskābes anhidrīds (tvaiki, aerosols)	0,200	0,050
1507*	Etiķskābes anhidrīds	0,100	0,030
1512*	Akrilskābe	0,100	0,040
1513	Askorbīnskābe (vitamīns C)	0,500
1514	m-brombenzoskābe	0,060
1519*	Baldriānskābe	0,030	0,010
1523*	Dimetilformamīds	0,030	0,030
1525	3,6-dihlor-2-metoksibenzoskābes dimetiamīna sāls (dianāts)	0,015
1528*	Izosviestskābe	0,030
1529	Benzosulfoskābes imīds (saharīns)	0,020
1530*	Kaprolaktāms (tvaiki, aerosols)	0,060	0,060
1532	Ogļskābes diamīds (karbamīds, urīnviela)		0,200
1533	Lizīns	0,700
1534*	Sviestskābe	0,015	0,010
1537*	Skudrskābe	0,200	0,050
1553	Treonīns	0,050
1555*	Etiķskābe	0,200	0,060
1562*	Dihloretānskābe (dihloretiķskābe)	0,400
1566	Skābeņskābe	0,015
1575	Vīnskābes	0,300
1580	Citronskābe	0,300
1583*	Pienskābe	0,100
1584	6-metil-2-piridīnkarbonskābe	0,020
1585*	Oleīnskābe	0,100
1586	Orotskābe (vitamīns B13)	0,020
14. Organiskie oksīdi un peroksīdi
1601*	Izopropilbenzola peroksīds (kumola peroksīds)	0,007	0,007
1606*	4-metilpentēn-3-ons-2 (mezitiloksīds, izopropildenacetons)	0,030
1608*	Propilēnoksīds (propēna oksīds)	0,080
1610*	Etilēna dioksīds (dioksāns)	0,070
1611*	Etilēna oksīds	0,300	0,030
15. Sēru saturošie savienojumi
1706*	Dimetildisulfīds	0,700
1707*	Dimetilsulfīds	0,080
1714*	2-merkaptoetanols (monotioetilēnglikols)	0,070	0,070
1715*	Metilmerkaptāns	9·10-6
1716*	Odorants (dabisko merkaptānu maisījums)	5·10-5
1717	Olefīnsulfoskābes (C15-C18)	0,300
1727	p-toluolsulfoskābe	0,600
1728*	Etāntiols (etilmerkaptāns)	3·10-5
16. Amīni
1805*	Anilīns	0,050	0,030
1813*	Heksametilēndiamīns	0,001	0,001
1819*	Dimetilamīns	0,005	0,005
1843*	2,3-ksilidīns	0,012
1844*	2,4-ksilidīns	0,012
1845*	2,5-ksilidīns	0,012
1846*	3,4-ksilidīns	0,010
1852*	Monoetanolamīns		0,020
1863*	Trietilamīns	0,140	0,140
1885*	Furfurilamīns	0,010
1886*	Etilēndiamīns	0,003
17. Nitrosavienojumi
1902	m-nitroanilīns	0,010
1906*	m-nitrobrombenzols	0,120	0,010
18. Citi slāpekļa savienojumi
2001*	Akrilnitrils		0,030
2005	Hidrazīnhidrāts	0,001
2011*	Difenilmetāndiizocianāts	0,001
2031*	Toluilēndiizocianāts	0,050	0,020
2034*	Formamīds		0,030
19. Fosforskābju esteri un amīdi
2109	O,O-dimetil-S-(N-metil-N-formilkarbamoilmetil)
	ditiofosfāts (antiss)	0,010	0,010
2131	O-etil-O-fenilhlortiofosfāts	0,010
2141*	Tri(hloretil)fosfāts	0,010
2147	Hlorfosforskābes dihloretilesteris	0,010
20. Ēteriskās eļļas, terpēni un to atvasinājumi
2201	Kampars	1,000
2205	Terpīnhidrāts	0,500
2210	Bromkampars	0,050
21. Heterocikliskie savienojumi
2417*	Piperazīns	0,010
2418*	Piridīns	0,080	0,080
2424*	Furāns (furfurāns)	0,010
2425*	Furfurols	0,050	0,050
22. Antibiotikas
2506	Penicilīns	0,050	0,0025
2507	Tetraciklīns	0,010	0,006
2510	Ampicilīns (nātrija sāls, trihidrāts u.c.)	0,005
2511	Streptomicīna sulfāts	0,050
2512	p-aminobenzosulfamīds (streptocīds)	0,010
2515	Sintomicīns	0,010
2527	Levomicetīns	0,010
23. Mikroorganismi
2602	Olbaltuma-vitamīnu koncentrāta olbaltumputekļi		0,001
2603	Ražošanas nozaru, kurās izmanto pienskābes baktērijas (miltu, kombinētās lopbarības (kombikorma), rauga, alus, aminoskābju, lopbarības raugu, fermentu, biopreparātu ražošanas) mikroorganismi un mikroorganismi - producenti	50006
2607	Vitamīns B12 (lopbarības) (kontrole pēc vitamīna B12)	2·10-5
2613	Tiamīna hlorīds, farmakopejas (vitamīns B1)	0,003
2614	Tokoferola acetāts (vitamīns E)	0,080
2615	Baktrīns (kontrole pēc olbaltumvielas)	0,003
24. Tehniskie maisījumi
2701	Amofoss (mono- un diamonija fosfāta maisījums
	ar amonija sulfāta piemaisījumu)	2,000	0,200
2702	alfa-olefīnu ar C8-C10 alkilfenoli	0,020
2704*	Benzīns (naftas, ar zemu sēra saturu, pārrēķinot uz oglekli)	5,000	1,500
2705*	Benzīns, degakmens (pārrēķinot uz oglekli)	0,050	0,050
2726	Tallija kolofonijs	0,500
2731	Pulverveida epoksīda krāsa	0,010
2732*	Petroleja	1,200
2735	Naftas minerāleļļa (vārpstu, cilindru, mašīneļļa u.c.)	0,050
2748*	Terpentīns	2,000	1,000
2750*	Naftas solvents	0,200
2751	Termoizturīga emulsija vērpšanai (teprams) (kontrole pēc aldehīdu summas, etilēnoksīda)	0,002
2752*	Vaitspirts	1,000
2753	Kolofonija kušņi (kontrole pēc kolofonija)	0,300	0,300
2754*	Piesātinātie ogļūdeņraži ar C12-C19 (šķīdinātāji), pārrēķinot uz summāro organisko oglekli	1,000
2759	Apritē esošo ūdeņu hidroaerosols uz antibiotiku ražošanas attīrīto notekūdeņu bāzes	8,000
2760*	Riepu ražošanas vulkanizācijas gāzes (kontrole pēc amīniem)	0,002
2763	Maisījums eļļošanai "Sintoks-20M"	0,050
2774	Smērviela "Heols-1"	0,050
2780	Sveķi (STU-3)	0,024
2781	Stearīns	0,200
2782	Aromatizētais siltumnesējs "AMT-300"	0,050
2785	Sulfanols	0,030
2831	Epoksīda sveķi uz bis-fenola E bāzes	0,200
2868	Emulsons (sastāvs: ūdens - 97,6 %, nātrija nitrīts - 0,2 %, kalcinētā soda - 0,2 %, minerāleļļa - 2 %)	0,050
25. Putekļi
2902	Izkliedētās cietās daļiņas7	0,500
2903	Degakmens pelni	0,300	0,100
2904	Elektrostaciju mazuta pelni (pārrēķinot uz vanādiju)		0,001
2905	Putekļi, kas veido aerosolveida sprādzienus slāpējošus sastāvus (kontrole pēc nātrija hlorīda)	0,100
2906	Melioranta putekļi (meliorants)	0,500	0,050
2907	Neorganiskie putekļi, kas satur vairāk par 70 % silīcija dioksīda	0,150	0,050
2908	Neorganiskie putekļi, kuri satur 20-70 % silīcija dioksīda (šamots, cements u.c.)	0,300	0,100
2909	Neorganiskie putekļi, kuri satur mazāk par 20 % silīcija dioksīda (dolomīts u.c.)	0,500	0,150
2911	Kombinētās lopbarības (kombikorma) putekļi (pārrēķinot uz olbaltumvielu)	0,010
2912	Kaulu miltu putekļi (pārrēķinot uz olbaltumvielu)	0,010
2914	Neorganiskie (fosforģipša un cementa javas) putekļi	0,500
2915	Stikla šķiedras putekļi	0,060
2916	Stikla šķiedras plākšņu (stiklaplasta) putekļi	0,060
2917	Kokvilnas putekļi	0,200	0,050
2918	Cementa rūpniecības putekļi, kuri satur vairāk par 60 % kalcija oksīda un vairāk par 20 % silīcija dioksīda		0,020
2919	Kaprona putekļi	0,050
2920	Vilnas, pūku un spalvu (kažokādu apstrādes) putekļi	0,030
2921	Polivinilhlorīda putekļi	0,100
2922	Polipropilēna putekļi	0,100
2930	Organiskie putekļi, koka	0,100
2932	Organiskie putekļi, miltu, graudu	0,200	0,030
29368	Neorganiskie putekļi, azbesta		0,060
2937	Organiskie putekļi, tabakas	0,030
2940	Organiskie putekļi, cietes	0,100
2962	Papīra putekļi	0,100
2964	Abrazīvie putekļi (baltais korunds, monokorunds)	0,040
2965	Getinaksu U-2> U-4 putekļi	0,030
2968	Ziepju pulvera putekļi	0,100
2973	Cukura, pūdercukura (saharozes) putekļi	0,100
2974	Saistvielas CAG-011K putekļi (mazmolekulārie fenol-aformaldehīda sveķi - 90-94 %, urotropīns - 6-10 %)	0,050
2975	Sintētisko mazgāšanas līdzekļu putekļi	0,010
2976	Vizlas putekļi	0,040
2977	Talka putekļi	0,500
2978	Sīki sasmalcināti gumijas putekļi no gumijas pazoļu vulkanizatora	0,100
2981	Ferokausējumu putekļi (dzelzs - 51 %, silīcijs - 47 %) (kontrole pēc dzelzs)	0,020
2987	Misiņa putekļi (pārrēķinot uz varu)	0,003
2998	Želatīna putekļi	0,150
26. Pārējie savienojumi
3007	Perlīts	0,050
3022	Celuloze	0,030
3023	Urodāns	0,500
3045	Ftalazols	0,010
3048	Asparkams	0,100
3119	Kalcija karbonāts	0,500
3121	Kalcija pantotenāts (vitamīns B3)	0,050
3123	Kalcija hlorīds	0,050
3129	Nātrija silikāts	0,300
3130	Nātrija tetraborāts (boraks, tinkals) (pārrēķinot uz boru)	0,020
3132	Nātrija ortofosfāts (trinātrija fosfāts)	0,100
3210	Ergokalciferols (vitamīns D2)	0,100
3337	Salicilskābe	0,010
3338	Trimelitskābe (1,2,4-trikarboksibenzols)	0,008
3519	Salicilskābes metilesteris
	(4-oksibenzoskābes metilesteris, nipagins)0,020
3612	Piperazīna adipināts	0,050
3613	Teofedrīns (kontrole pēc amidopirāna)	0,003
3620	Vinilplasta-90 putekļi	0,010

¹ 30 minūšu intervālā.

² Gada vidējā koncentrācija:
pilsētās - 1-5 ng/m³;
laukos - 10-20 ng/m³.

³ Gada vidējā koncentrācija - 0,15mg/m³.

⁴ Ar * apzīmēti gaistošie organiskie savienojumi.

⁵ ng/m³.

⁶ Šūnu skaits m³.

⁷ Pēc sastāva nediferencēti putekļi (aerosoli), kas sastopami apdzīvotās vietās. Maksimāli pieļaujamās koncentrācijas neattiecas uz organisko un neorganisko savienojumu aerosoliem (metālu, sāļu, plastmasu, bioloģisko, ārstniecības preparātu u.c. aerosoliem), kuriem noteiktas atbilstošas maksimāli pieļaujamās koncentrācijas.

⁸ Šķiedras uz ml/gaisa.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V.Balodis

9.pielikums
Ministru kabineta
1999.gada 15.jūnija
noteikumiem Nr.219

Piesārņojuma novērtēšanas sliekšņi sēra dioksīdam, slāpekļa dioksīdam, putekļiem un svinam

I. Augšējie un apakšējie piesārņojuma novērtēšanas sliekšņi

1. Izmantojami šādi augšējie un apakšējie piesārņojuma novērtēšanas sliekšņi:

1.1. sēra dioksīdam

	Diennakts lielumi cilvēka veselības aizsardzībai	Gada lielumi ekosistēmu aizsardzībai
Augšējais piesārņojuma novērtēšanas slieksnis	60 % no diennakts robežlieluma vērtības (75 μg/m3; nav pieļaujams pārsniegt vairāk kā trīs reizes kalendāra gada laikā)	60 % no gada robežlieluma vērtības (12 μg/m3)
Apakšējais piesārņojuma novērtēšanas slieksnis	40 % no diennakts robežlieluma vērības (50 μg/m3; nav pieļaujams pārsniegt vairāk kā trīs reizes kalendāra gada laikā)	40 % no gada robežlieluma vērtības (8 μg/m3)

1.2. slāpekļa dioksīdam

	Stundas lielumi cilvēka veselības aizsardzībai	Gada lielumi cilvēka veselības aizsardzībai	Gada lielumi ekosistēmu aizsardzībai
Augšējais piesārņojuma novērtēšanas slieksnis	60 % no stundas robežlieluma vērtības (120 μg/m3; nav pieļaujams pārsniegt vairāk kā astoņas reizes kalendāra gada laikā)	70 % no gada robežlieluma vērtības (32 μg/m3)	70 % no gada robežlieluma vērtības (21 μg/m3)
Apakšējais piesārņojuma novērtēšanas slieksnis	50 % no stundas robežlieluma vērības (120 μg/m3; nav pieļaujams pārsniegt vairāk kā astoņas reizes kalendāra gada laikā)	65 % no gada robežlieluma vērtības (26 μg/m3)	65 % no gada robežlieluma vērtības (19,5 μg/m3)

1.3. putekļiem (augšējais un apakšējais piesārņojuma novērtēšanas slieksnis PM10 putekļiem noteikts, pamatojoties uz robežlieluma vērtību, ko nedrīkst pārsniegt, sākot ar 2010.gada 1.janvāri)

	Diennakts lielumi cilvēka veselības aizsardzībai	Gada lielumi cilvēka veselības aizsardzībai
Augšējais piesārņojuma novērtēšanas slieksnis	60 % no stundas robežlieluma vērtības (30 μg/m3; nav pieļaujams pārsniegt vairāk kā septiņas reizes kalendāra gada laikā)	70 % no gada robežlieluma vērtības (14 μg/m3)
Apakšējais piesārņojuma novērtēšanas slieksnis	40 % no stundas robežlieluma vērības (20 μg/m3; nav pieļaujams pārsniegt vairāk kā septiņas reizes kalendāra gada laikā)	50 % no gada robežlieluma vērtības (10 μg/m3)

1.4. svinam

	Gada vidējā vērtība
Augšējais piesārņojuma novērtēšanas slieksnis	70 % no gada robežlieluma vērtības (0,35 μg/m3)
Apakšējais piesārņojuma novērtēšanas slieksnis	50 % no gada robežlieluma vērtības (0,25 μg/m3)

II. Augšējā un apakšējā piesārņojuma novērtēšanas sliekšņa pārsniegšanas noteikšana

2. Augšējā un apakšējā piesārņojuma novērtēšanas sliekšņa pārsniegšanu nosaka, pamatojoties uz datiem par iepriekšējo piecu gadu koncentrācijām (vietās, kur šādi dati ir pieejami). Piesārņojuma novērtējuma slieksnis ir pārsniegts, ja šo piecu gadu laikā kopējais pārsniegumu skaits vairāk kā trīs reizes pārsniedz gadā pieļaujamo pārsniegumu skaitu.

3. Lai noteiktu augšējā un apakšējā piesārņojuma novērtēšanas pārsniegšanu vietās, kur ir pieejami dati par mazāk nekā pieciem gadiem, var apvienot rezultātus, kas iegūti īslaicīgu mērījumu ciklos (kas tiek veikti viena gada laikā vietās, kur ir liela iespēja, ka pastāv augsts piesārņojuma līmenis), ar rezultātiem, ko iegūst piesārņojošo vielu emisiju inventarizācijā un modelēšanā.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V.Balodis

10.pielikums
 Ministru kabineta
1999.gada 15.jūnija
noteikumiem Nr.219

Kritēriji gaisa monitoringa staciju izvietošanai nepārtraukto mērījumu veikšanai

1. Lai nodrošinātu robežlielumu cilvēku veselības aizsardzībai ievērošanu un trauksmes līmeņu mērījumus zonās un aglomerācijās, kur nepārtraukti mērījumi ir vienīgais informācijas avots, minimālais gaisa monitoringa staciju vietu skaits nepārtrauktiem mērījumiem ir šāds:

1.1. lai novērtētu piesārņojuma līmeni difūzo piesārņojuma avotu tuvumā, ņem vērā tabulā norādītos kritērijus

Tabula

Iedzīvotāju skaits aglomerācijā vai zonā	Ja piesārņojuma līmenis pārsniedz augšējo piesārņojuma novērtējuma slieksni	Ja maksimālais piesārņojuma līmenis ir starp augšējo un apakšējo novērtējuma  slieksni	SO2 piesārņojuma līmenis aglomerācijās, kur maksimālā koncentrācija ir zem apakšējā novērtējuma sliekšņa
250 000	2	1	1
500 000	2	1	1
750 000	3	1	1
	NO2 un cieto daļiņu piesārņojuma gadījumā jāizvieto vismaz viena apdzīvoto vietu fona piesārņojuma mērīšanas un viena transporta radītā piesārņojuma mērīšanas monitoringa stacija

1.2. lai novērtētu piesārņojuma līmeni punktveida piesārņojuma avotu tuvumā, paraugu ņemšanas punktu skaitu nepārtrauktiem mērījumiem nosaka, ņemot vērā emisiju blīvumu, iespējamo gaisa piesārņojuma izplatījuma sadalījuma raksturu un potenciālo ietekmi uz iedzīvotājiem.

2. Lai nodrošinātu ekosistēmas vai veģetācijas aizsardzībai noteikto robežlielumu ievērošanu zonās, minimālais paraugu ņemšanas punktu skaits nepārtrauktiem mērījumiem ir šāds:

2.1. ja maksimālais piesārņojuma līmenis pārsniedz augšējo novērtējuma slieksni, - viena stacija uz 20000 km²;

2.2. ja maksimālais piesārņojuma līmenis ir starp augšējo un apakšējo novērtējuma slieksni, - viena stacija uz 40000 km².

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V.Balodis

11.pielikums
 Ministru kabineta
1999.gada 15.jūnija
noteikumiem Nr.219

Gaisa monitoringa staciju izvietojums gaisa kvalitātes novērtējumam

Nepārtraukto un kvazi-nepārtraukto mērījumu veikšanai piemērojami šādi apsvērumi:

1. Izvietojumam teritorijā jāatbilst šādām prasībām:

1.1. cilvēka veselības aizsardzības nodrošināšanai gaisa monitoringa stacijas izvieto tā, lai:

1.1.1. nodrošinātu datus par teritorijām zonās un aglomerācijās, kurās novēro lielāko piesārņojuma līmeni, kurš tieši vai netieši iedarbojas uz iedzīvotājiem laikposmos, kas ir nozīmīgi salīdzinot ar periodu, kurā nosaka robežlielumu vidējās aritmētiskās vērtības;

1.1.2. iegūtu datus par piesārņojuma līmeni pārējā zonas vai aglomerācijas teritorijā, kuri raksturo piesārņojuma iedarbību uz iedzīvotājiem šajā zonā vai aglomerācijā un nodrošina informāciju gaisa kvalitātes pārvaldīšanas vajadzībām;

1.1.3. novērstu mērījumus, kas raksturo tikai nelielas teritorijas vides parametrus gaisa monitoringa stacijas tuvākajā apkārtnē. Gaisa monitoringa staciju vietām jāraksturo līdzīgas teritorijas, kuras nav to tiešā tuvumā;

1.2. ekosistēmu un veģetācijas aizsardzības nodrošināšanai gaisa monitoringa stacijas izvieto vairāk nekā 20 kilometru attālumā no aglomerācijas vai piecu kilometru attālumā no cita veida apbūvētajām teritorijām, rūpnieciskajām iekārtām un galvenajiem ceļiem.

2. Izvietojumam paraugu ņemšanas vietā jāatbilst (cik tas praktiski ir iespējams) šādām minimālajām prasībām:

2.1. gaisa plūsmu zondes ieplūdes tuvumā nedrīkst ierobežot nekādi šķēršļi, kas ietekmē gaisa plūsmu parauga ņemšanas ierīces apkārtnē (parasti zondes ieplūdes atveri novieto vairāku metru attālumā no būvēm, balkoniem, kokiem un citiem šķēršļiem un vismaz 0,5 m attālumā no tuvākās būves (ja paraugu ņemšanas vieta raksturo gaisa kvalitāti pie būvēm);

2.2. parasti paraugu ņemšanas zondes ieplūde jānovieto starp 1,5 m (elpošanas zona) un 4 m virs zemes virsmas. Augstāks novietojums (līdz pat 8 m) var būt nepieciešams specifiskos apstākļos (piemēram, ja novērošanas stacija raksturo lielāku teritoriju);

2.3. paraugu ņemšanas zondes ieplūdes atvere nedrīkst atrasties tiešā piesārņojuma avota tuvumā, lai nepieļautu tiešu un ar gaisu nesajauktu piesārņojošo vielu emisiju ieplūšanu;

2.4. paraugu ņemšanas zondes izplūdes atvere jānovieto tā, lai nepieļautu izplūstošā gaisa recirkulāciju ierīces ieejā;

2.5. transportlīdzekļu radītā piesārņojuma mērīšanai paredzētās paraugu ņemšanas ierīces jānovieto vismaz 25 m attālumā no galvenajiem krustojumiem un vismaz 4 m attālumā no tuvākās transporta joslas centra.

2.6. transportlīdzekļu radītā NO₂ piesārņojuma mērīšanai paredzētās paraugu ņemšanas ierīces jānovieto mazāk par 5 m no ietves malas;

2.7. apbūvētās vietās transportlīdzekļu radītā cieto daļiņu vai svina piesārņojuma mērīšanai paredzētās paraugu ņemšanas ierīces jānovieto attiecīgajās gaisa kvalitāti raksturojošajās vietās būvju tuvumā;

2.8. jāņem vērā šādi faktori:

2.8.1. traucējoši piesārņojuma avoti;

2.8.2. drošības apsvērumi;

2.8.3. novērošanas punkta pieejamība;

2.8.4. elektriskās un sakaru komunikācijas;

2.8.5. vietas pārredzamība konkrētajā apkārtnē;

2.8.6. iedzīvotāju un operatoru drošības apsvērumi;

2.8.7. iespēja iekārtot dažādu piesārņojošo vielu paraugu ņemšanas vietas;

2.8.8. teritorijas plānošanas prasības.

3. Gaisa monitoringu staciju vietu izvēle gaisa kvalitātes novērtēšanai dokumentējama to klasifikācijas periodā. Šim nolūkam tiek sagatavotas speciālas kartes un vietu apraksti. Lai nodrošinātu gaisa monitoringa staciju vietu atbilstību noteiktajiem izvēles kritērijiem, tās regulāri inventarizē (vismaz reizi piecos gados).

4. Gaisa monitoringa stacijas ozona piesārņojuma novērtēšanai izvietojamas saskaņā ar šo noteikumu 7. pielikumu.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V.Balodis

12.pielikums
 Ministru kabineta
1999.gada 15.jūnija
noteikumiem Nr.219

Datu kvalitātes mērķi un gaisa kvalitātes novērtēšanas rezultātu savākšana

1. Datu kvalitātes mērķi

	Slāpekļa dioksīds un sēra dioksīds	Cietās daļiņas un svins
Nepārtrauktie mērījumi
Atsevišķo mērījumu precizitāte	15 %	25 %
Minimālais iegūto mērījumu datu skaits	90 %	90 %
Minimālais laiks mērījumiem	100 %	100 %
Indikatīvie mērījumi
Atsevišķo mērījumu precizitāte	25 %	50 %
Minimālais iegūto mērījumu datu skaits	90 %	90 %
Minimālais laiks mērījumiem	20 % (katru piekto dienu vai desmit nedēļas, vienmērīgi sadalītas kalendāra gada laikā, vai nejauši sadalīts kalendāra gada laikā)	20 % (katru piekto dienu vai desmit nedēļas, vienmērīgi sadalītas kalendāra gada laikā, vai nejauši sadalīts kalendāra gada laikā)
Modelēšana
Diennakts vidējās vērtības	50 %	-
Mēneša vidējās vērtības	40 %	-
Gada vidējās vērtības	30 %	50 %
Mērķa novērtējums	75 %	100 %

2. Gaisa kvalitātes novērtējuma rezultāti

Aglomerācijām vai zonām, kurās citi informācijas avoti bez gaisa monitoringa mērījumiem tiek izmantoti, lai papildinātu gaisa monitoringa mērījumos gūto informāciju, vai ja citi informācijas avoti kalpo par vienīgo līdzekli gaisa kvalitātes novērtēšanai, jāvāc šāda informācija:

2.1. izmantotā gaisa kvalitātes novērtējuma veida apraksts;

2.2. specifisku metožu izmantošana, norādot metodes veidu;

2.3. informācijas un datu avoti;

2.4. rezultātu apraksts, iekļaujot neskaidrības, kas saistītas ar teritorijas platību vai ceļa (ielas) garumu aglomerācijā vai zonā, kuras tuvumā piesārņojuma līmenis pārsniedz robežlielumu, vai robežlielumu pārsniegumiem (ar attiecīgajām pielaides robežām), kā arī neskaidrības, kas saistītas ar jebkuru teritoriju, kurā piesārņojuma līmenis pārsniedz augšējo vai apakšējo piesārņojuma novērtēšanas slieksni.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V.Balodis

 

13.pielikums
 Ministru kabineta
1999.gada 15.jūnija
noteikumiem Nr.219

Informācija, kas iekļaujama valsts, reģionālajā vai vietējā gaisa kvalitātes uzlabošanas programmā

1. Vietas, kurās tiek pārsniegti gaisa kvalitātes normatīvi:

1.1. apgabals;

1.2. pilsēta (karte);

1.3. monitoringa stacija (karte, ģeogrāfiskās koordinātes).

2. Vispārīgā informācija:

2.1. zonas veids (pilsēta, rūpniecības vai lauksaimniecības apgabals);

2.2. piesārņojuma izplatība (km²) un to iedzīvotāju skaits, kuri pakļauti gaisa piesārņojuma iedarbībai;

2.3. informācija par klimatu;

2.4. topogrāfiskie dati;

2.5. informācija par vides aizsardzības mērķiem, kas nepieciešami attiecīgajā zonā.

3. Par gaisa kvalitātes uzlabošanas programmas izstrādi un īstenošanu atbildīgo amatpersonu vārdi, uzvārdi un darba vietu adreses.

4. Piesārņojuma raksturs un novērtējums:

4.1. piesārņojuma līmenis iepriekšējos gados (pirms gaisa kvalitātes uzlabošanas pasākumu īstenošanas);

4.2. piesārņojuma līmenis kopš gaisa kvalitātes pasākumu īstenošanas uzsākšanas;

4.3. piemērotās gaisa kvalitātes novērtēšanas metodes.

5. Gaisa piesārņojuma avoti:

5.1. galveno gaisu piesārņojošo avotu saraksts (karte);

5.2. kopējais piesārņojošo vielu emisijas daudzums no šiem avotiem;

5.3. informācija par gaisa piesārņojuma importu no citiem apgabaliem.

6. Situācijas analīze:

6.1. detalizēta informācija par faktoriem, kas nosaka gaisa kvalitātes normatīvu pārsniegšanu (transportlīdzekļi (arī teritoriju šķērsojošie), piesārņojuma veidošanās);

6.2. detalizēta informācija par potenciālajiem pasākumiem gaisa kvalitātes uzlabošanai.

7. Informācija par pasākumiem, kas veikti gaisa kvalitātes uzlabošanai pirms šo noteikumu stāšanās spēkā:

7.1. vietējie, reģionālie, nacionālie un starptautiskie pasākumi;

7.2. šo pasākumu efektivitātes novērtējums.

8. Informācija par pasākumiem, kas veikti gaisa kvalitātes uzlabošanai pēc šo noteikumu stāšanās spēkā:

8.1. visu gaisa kvalitātes uzlabošanas programmā ietverto pasākumu saraksts un apraksts;

8.2. šo pasākumu īstenošanas laika grafiks.

9. Informācija par ilgtermiņa pasākumiem vai projektiem, kas ir plānoti vai tiek pētīti.

10. To publikāciju, dokumentu, darbu utt. saraksts, kas izmatoti šajā pielikumā minētās informācijas nodrošināšanai.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V.Balodis

 

14.pielikums
Ministru kabineta
1999.gada 15.jūnija
noteikumiem Nr.219

Iedzīvotāju informēšanas rādītāji

1. Iedzīvotāju informēšanas rādītāji sēra dioksīdam

Koncentrācija	Novērošanas laiks	Monitoringa stacijas veids
Cilvēka veselības aizsardzības rādītāja vienas stundas vērtība: 350 μg/m3	viena stunda	jebkurš
Cilvēka veselības aizsardzības rādītāja diennakts vērtība: 125 μg/m3	24 stundas	jebkurš
Veģetācijas aizsardzības rādītājs: 20 μg/m3	viens gads	veģetācijas aizsardzības nolūkiem ierīkotās monitoringa stacijas

2. Iedzīvotāju informēšanas rādītāji slāpekļa oksīdiem

Koncentrācija	Novērošanas laiks	Monitoringa stacijas veids
Cilvēka veselības aizsardzības rādītāja īslaicīgā vērtība: 200 μg/m3 NO2	viena stunda	jebkurš
Cilvēka veselības aizsardzības rādītāja ilglaicīgā vērtība: 40 μg/m3 NO + NO2	viens gads	jebkurš
Veģetācijas aizsardzības rādītājs: 30 μg/m3	viens gads	veģetācijas aizsardzības nolūkiem ierīkotās monitoringa stacijas

3. Iedzīvotāju informēšanas rādītāji PM₁₀

Koncentrācija	Novērošanas laiks	Monitoringa stacijas veids
Cilvēka veselības aizsardzības rādītāja īslaicīgā vērtība: 50 μg/m3	24 stundas	jebkurš
Cilvēka veselības aizsardzības rādītāja ilglaicīgā vērtība: 30 μg/m3	viens gads	jebkurš

4. Iedzīvotāju informācijas rādītājs PM_2,5

Koncentrācija	Novērošanas laiks	Monitoringa stacijas veids
Cilvēka veselības aizsardzības rādītāja īslaicīgā vērtība: 40 μg/m3	24 stundas	jebkurš
Cilvēka veselības aizsardzības rādītāja ilglaicīgā vērtība: 20 μg/m3	viens gads	jebkurš

5. Iedzīvotāju informēšanas rādītājs svinam - 0,5 μg/m³ (gada vidējā vērtība).

6. Iedzīvotāju informēšanas rādītājs ozonam - 180 μg/m³ (stundas vidējā vērtība).

7. Sēra dioksīdam un slāpekļa oksīdiem tilpums tiek standartizēts 293 °K temperatūrai un 101,3 kPa spiedienam.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V.Balodis