1.1. Saistošajos noteikumos lietotie termini:

1.1.1. ārkārtas situācija – apstākļu kopums, kad stihiskas nelaimes vai iepriekš neparedzamu apstākļu dēļ persona (ģimene) nespēj apmierināt savas pamatvajadzības;

1.1.2. darbspējīga persona – šo saistošo noteikumu izpratnē ir persona no 15 gadu vecuma (izņemot nestrādājošus invalīdus un personas, kuras iegūst izglītību klātienē vispārējās vidējās vai profesionālās vidējās izglītības iestādē, izņemot vakarskolu) līdz valsts vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamajam vecumam;

1.1.3. ģimene – šo saistošo noteikumu izpratnē ir laulātie un personas, kurām ir kopēji izdevumi par uzturu un kuras mitinās vienā mājoklī;

1.1.4. ienākumus un materiālos resursus apliecinoši dokumenti – dokumenti, kas apliecina personas ienākumus, īpašuma tiesības un uzkrājumus, izsniegtos aizdevumus, noslēgtos uztura līgumus;

1.1.5. izdevumus apliecinoši dokumenti – elektronisko kases aparātu čeki, stingrās uzskaites kvītis vai faktūrrēķinu oriģināli, kuros norādīts personas, kuras vajadzībām tiek pieprasīta sociālā palīdzība, vārds, uzvārds, personas kods, maksājuma mērķis un samaksas summa;

1.1.6. klients – šo saistošo noteikumu izpratnē ir persona un tās ģimenes locekļi, kuri personīgi vai ar likumiskā pārstāvja palīdzību vēršas Labklājības pārvaldē un pieprasa sociālo palīdzību;

1.1.7. maznodrošināta ģimene (persona) – ģimene vai persona, kurai pašvaldības saistošajos noteikumos noteiktā kārtībā labklājības pārvalde ir piešķīrusi maznodrošinātas ģimenes (personas) statusu un izsniegusi par to noteikta parauga izziņu;

1.1.8. trūcīga ģimene (persona) – ģimene vai persona, kurai Ministru kabineta noteiktā kārtībā Labklājības pārvalde ir piešķīrusi trūcīgas ģimenes (personas) statusu un ir izsniegusi par to noteikta parauga izziņu;

1.1.9. sociālā rehabilitācija – šo saistošo noteikumu izpratnē ir atbalsts pasākumu kompleksam klienta sociālās funkcionēšanas spēju atjaunošanai vai uzlabošanai, lai nodrošinātu sociālā statusa atgūšanu un iekļaušanos sabiedrībā;

1.1.10. krīzes situācija – šo saistošo noteikumu izpratnē ir apstākļi, kad ģimenei (personai) nav pietiekamu materiālo resursu pamatvajadzību nodrošināšanai;

1.1.11. iztikas līdzekļu deklarācija – klienta ienākumu un materiālā stāvokļa novērtējums, kas ir spēkā atbilstoši trūcīgas vai maznodrošinātas ģimenes (personas) noteiktajam statusa periodam.

(Grozīts ar Jūrmalas pilsētas domes 21.10.2010. saistošajiem noteikumiem Nr.65; 21.02.2013. saistošajiem noteikumiem Nr.6)

1.2. Pašvaldības sociālās palīdzības mērķis ir sniegt materiālu atbalstu krīzes situācijā nonākušām ģimenēm (personām), kurām Labklājības pārvalde normatīvos aktos noteiktā kārtībā ir noteikusi trūcīgas vai maznodrošinātas ģimenes (personas) statusu, lai apmierinātu šo ģimeņu (personu) pamatvajadzības un veicinātu darbspējīgo personu līdzdarbību savas situācijas uzlabošanā.

(Jūrmalas pilsētas domes 21.10.2010. saistošo noteikumu Nr.65 redakcijā)

1.3. Šie noteikumi nosaka sociālās palīdzības sniegšanas un saņemšanas kārtību ģimenēm (personām), kuras savu dzīvesvietu ir deklarējušas Jūrmalas pilsētā un ir sasniedzamas Jūrmalas administratīvajā teritorijā.

1.4. Šie noteikumi nosaka Jūrmalas pašvaldības sociālo pabalstu veidus, to pieprasīšanas, piešķiršanas un saņemšanas kārtību, pabalstu apmēru, kā arī pieņemto lēmumu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtību.

1.5. Lai saņemtu sociālo palīdzību, klients vēršas Jūrmalas pilsētas domes Labklājības pārvaldē (turpmāk tekstā – Labklājības pārvalde) un iesniedz attiecīgus dokumentus vai to kopijas, uzrādot oriģinālus.

2.1. Pašvaldības sociālos pabalstus piešķir Labklājības pārvalde:

2.1.1. pamatojoties uz klienta ienākumu un materiālo resursu novērtējumu, klientam iesniedzot iztikas līdzekļu deklarāciju, kas noteikta normatīvajos aktos par kārtību, kādā ģimene vai atsevišķi dzīvojoša persona atzīstama par trūcīgu;

2.1.2. pieprasot ziņas no valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī citām juridiskām un fiziskām personām;

2.1.3. veicot sociālās palīdzības saņēmēju datu apstrādi sociālās palīdzības administrēšanas elektroniskajās sistēmās un izmantojot valsts vienotās informācijas sistēmas;

2.1.4. novērtējot personām noteikto individuālo līdzdarbības pienākumu veikšanu;

2.1.5. apmeklējot klientu tā dzīvesvietā un novērtējot dzīves apstākļus, ja tas nepieciešams lēmuma pieņemšanai.

2.2. (Svītrots ar Jūrmalas pilsētas domes 21.10.2010. saistošajiem noteikumiem Nr.65)

2.3. Labklājības pārvalde apstiprinātā budžeta ietvaros var piešķirt ģimenei (personai) vienreizēju pabalstu ārkārtas situācijā, neizvērtējot ģimenes (personas) ienākumus, ja iepriekš neparedzamu apstākļu dēļ ģimene (persona) nespēj apmierināt savas pamatvajadzības.

2.4. Labklājības pārvaldes vadītāja un Labklājības pārvaldes Pabalstu piešķiršanas komisija apstiprinātā budžeta ietvaros var ģimenei (personai) piešķirt vienreizēju pabalstu atsevišķu gadījumu risināšanai, pamatojoties uz sociālā darba speciālista veiktu ģimenes (personas) individuālo vajadzību novērtējumu un atzinumu par nepieciešamo palīdzību pamatvajadzību nodrošināšanai.

2.5. Veselības aprūpes pabalsts, pabalsts personām ar funkcionāliem traucējumiem, pabalsts izglītības ieguves atbalstam tiek izmaksāts ne biežāk kā vienu reizi mēnesī.

(Jūrmalas pilsētas domes 21.02.2013. saistošo noteikumu Nr.6 redakcijā)

3.1. Pabalstu veidi:

3.1.1. pabalsts garantētā minimālā ienākuma līmeņa nodrošināšanai;

3.1.2. dzīvokļa pabalsts;

3.1.3. veselības aprūpes pabalsts;

3.1.4. pabalsts personām ar funkcionāliem traucējumiem;

3.1.5. pabalsts uzturam;

3.1.6. pabalsts izglītības ieguves atbalstam;

3.1.7. pabalsts sociālās rehabilitācijas mērķu sasniegšanai.

4.1. Pabalsts garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai (turpmāk GMI) ir naudas pabalsts, kuru piešķir ģimenēm (personām), kam trūkst līdzekļu pamatvajadzību apmierināšanai un kas atzītas par trūcīgām un pilda līdzdarbības pienākumus.

4.2. GMI līmeni un kārtību, kādā piešķirams un aprēķināms GMI pabalsts, nosaka Ministru kabineta noteikumi un Jūrmalas pilsētas domes saistošie noteikumi.

(Jūrmalas pilsētas domes 21.02.2013. saistošo noteikumu Nr.6 redakcijā)

4.3. GMI par kārtējo mēnesi tiek izmaksāts līdz nākamā mēneša divdesmitajam datumam ieskaitot.

(Jūrmalas pilsētas domes 21.02.2013. saistošo noteikumu Nr.6 redakcijā)

(Nodaļa Jūrmalas pilsētas domes 21.10.2010. saistošo noteikumu Nr.65 redakcijā)

5.1. Dzīvokļa pabalsts ir pašvaldības pabalsts maksājumu segšanai, kas saistīti ar tās dzīvojamās telpas lietošanu, kuru klients deklarējis kā pamata dzīvesvietu. Klientam ir jābūt deklarētam pamata dzīvesvietā laika posmā, par kuru tiek iesniegtas ar dzīvojamās telpas lietošanu saistīto maksājumu kvītis.

5.2. Dzīvokļa pabalstu ir tiesīgas saņemt ģimenes (personas), kurām Jūrmalas pilsētas domes Labklājības pārvalde ir noteikusi trūcīgas vai maznodrošinātas ģimenes (personas) statusu. Iztikas līdzekļu deklarācijā ienākumi nav jāuzrāda tām personām, kuras mitinās vienā dzīvojamā telpā ar ģimeni (personu), kurai noteikts trūcīgas vai maznodrošinātas ģimenes (personas) statuss, bet kuras nav ģimenes locekļi un kurām ar ģimeni nav kopēju izdevumu par uzturu un mājokli.

5.3. Lai noteiktu dzīvokļa pabalsta apmēru, klients (īrnieks, ar kuru noslēgts īres līgums, vai dzīvojamās telpas īpašnieks) Labklājības pārvaldē iesniedz iztikas līdzekļu deklarāciju, iesniegumu un uzrāda šādus dokumentus, un iesniedz to kopijas:

5.3.1. īpašumu apliecinošus dokumentus, apsaimniekošanas līgumu, īres līgumu, ja dzīvojamā telpa nav klienta īpašumā;

5.3.2. ar dzīvojamās telpas lietošanu saistītu maksājumu kvītis par pēdējiem trim pilniem mēnešiem;

5.3.3. maksājumu kvītis par pēdējiem trim pilniem apkures mēnešiem, izņemot punktā 5.6.3. minētos gadījumus;

5.3.4. maksājumu kvīti par cietā kurināmā iegādi vai iesniegumā norāda cietā kurināmā iegādes nepieciešamību;

5.3.5. citus dokumentus pēc Labklājības pārvaldes pieprasījuma, ja nepieciešams papildus izvērtēt ģimenes (personas) situāciju.

5.4. Dzīvokļa pabalsts ģimenei tiek piešķirts vienu reizi kalendārajā gadā un to aprēķina pēc faktiskajiem īres/apsaimniekošanas un komunālo pakalpojumu maksājumiem, rēķinot vidējos maksājumus par pēdējiem trim pilniem mēnešiem, nepārsniedzot šo noteikumu pielikumā noteiktos normatīvus dzīvokļa pabalsta aprēķināšanai.

5.5. Aprēķinot dzīvokļa pabalstu, personām tiek noteikta pārtikas daļa Ls 105 apmērā mēnesī, izņemot: darbspējīgām personām – garantētā minimālā ienākumu līmeņa apmērā mēnesī; invalīdiem, bērniem invalīdiem, politiski represētām personām, Černobiļas AES seku likvidēšanas dalībniekiem – Ls 117 apmērā mēnesī.

5.6. Dzīvokļa pabalsts tiek aprēķināts pēc šādas formulas:

I – ģimenes ienākumi mēnesī;

p – noteikumu 5.5.punktā noteiktā pārtikas daļa;

n – ģimenes locekļu skaits;

E – summa, kuru pabalsta pieprasītājam jāizlieto izdevumiem par dzīvokli;

5.6.1. ģimenēm, kurās neviens no pilngadīgiem ģimenes locekļiem nav darbspējīgs (vai persona nav darbspējīga), dzīvokļa pabalsts tiek aprēķināts sešiem mēnešiem pēc formulas:

K – faktiskie īres un komunālo maksājumu izdevumi, rēķinot vidējos maksājumus par trim mēnešiem, bet nepārsniedzot pielikumā norādītos normatīvus dzīvokļa pabalsta aprēķināšanai;

Dz.p. – aprēķinātais dzīvokļa pabalsta apmērs;

5.6.2. Ģimenēm, kurās kaut viens no pilngadīgajiem ģimenes locekļiem ir darbspējīgs (vai persona ir darbspējīga), dzīvokļa pabalsts tiek aprēķināts trim mēnešiem pēc formulas:

K – faktiskie īres un komunālo maksājumu izdevumi, rēķinot vidējos maksājumus par trim mēnešiem, bet nepārsniedzot pielikumā norādītos normatīvus dzīvokļa pabalsta aprēķināšanai;

Dz.p. – aprēķinātais dzīvokļa pabalsta apmērs;

5.6.3. Klientiem, kuru ģimenē neviens no pilngadīgajiem ģimenes locekļiem nav darbspējīgs (persona nav darbspējīga) un aprēķinātais dzīvokļa pabalsts nosedz visus ar dzīvojamās telpas lietošanu saistītos maksājumus saskaņā ar pielikumā esošajiem normatīviem dzīvokļa pabalsta aprēķināšanai, pabalstu piešķir par pirmajiem trim mēnešiem un aprēķina pēc formulas: (K – E) x 3 = Dz.p. Lai aprēķinātu pārējo pabalsta daļu, klients iesniedz maksājumu kvītis par atlikušajiem trim apkures mēnešiem, un pabalsts tiek aprēķināts pēc formulas: (K – E)x3=Dz.p.

5.7. Ja dzīvojamā telpā mitinās personas, kas nav klienta ģimenes locekļi un kurām ar klientu nav kopēju izdevumu par uzturu un mājokli, tad dzīvokļa pabalsts tiek aprēķināts proporcionāli pabalstu pieprasījušo ģimenes locekļu skaitam dzīvojamā telpā.

5.8. Dzīvokļa pabalsts netiek piešķirts vai tā izmaksa tiek pārtraukta, ja:

5.8.1. ir stājies spēkā tiesas spriedums par klienta izlikšanu no dzīvojamās telpas, izņemot gadījumus, ja klients turpina lietot dzīvojamo telpu un iesniedz apliecinājumu no ēkas īpašnieka vai apsaimniekotāja par tiesas sprieduma izpildes atlikšanu uz noteiktu laiku;

5.8.2. dzīvojamā telpa, par kuru tiek pieprasīts dzīvokļa pabalsts, ir nodota lietošanā citām personām;

5.8.3. ar klientu noslēgtais dzīvojamās telpas īres līgums izbeigts vai zaudējis spēku;

5.8.4. nav sniegtas pilnīgas un patiesas ziņas;

5.8.5. klients nedzīvo adresē, kurā ir deklarēts, izņemot gadījumus, ja:

5.8.5.1. klients ir skolēns vai students, kurš mācās, un ir iesniegta izziņa no izglītības iestādes;

5.8.5.2. persona ilgstoši atrodas ārstniecības iestādē vai saņem terminētu sociālās rehabilitācijas pakalpojumu institūcijā.

5.9. Ja klients vai viņa ģimenes locekļi darba spējīgā vecumā neveic normatīvajos aktos noteiktos līdzdarbības pienākumus, Labklājības pārvalde ir tiesīga samazināt dzīvokļa pabalstu proporcionāli līdzdarbību neveikušo personu skaitam.

5.10. Labklājības pārvalde klientam piešķirto dzīvokļa pabalstu pārskaita klienta norādītajiem pakalpojumu sniedzējiem. Labklājības pārvalde ir tiesīga lemt par piešķirtā dzīvokļa pabalsta izmaksu klientam skaidrā naudā malkas apkures gadījumos vai pēc faktisko izdevumu apliecinošu dokumentu iesniegšanas par cietā kurināmā iegādi.

5.11. Atlaidi ūdens piegādes un kanalizācijas pakalpojumu tarifu pastāvīgās daļas segšanai (turpmāk – atlaide) 100% apmērā 5.12.punktā minētie klienti var saņemt visu kalendāro gadu.

5.12. Tiesības saņemt atlaidi par periodu, kurā netiek piešķirts dzīvokļa pabalsts, ir ģimenēm (personām), kurām noteikts trūcīgas vai maznodrošinātas ģimenes (personas) statuss.

5.13. Lai saņemtu atlaidi, klientam jāuzrāda maksājumu kvīts par pakalpojuma saņemšanu un jāiesniedz tās kopija.

5.14. Atlaide tiek piešķirta par laika periodu, uz kādu ģimenei (personai) ir noteikts trūcīgas vai maznodrošinātas ģimenes (personas) statuss.

5.15. Ja dzīvojamā telpā mitinās personas, kas nav klienta ģimenes locekļi un kurām ar klientu nav kopēji izdevumi par uzturu un mājokli, tad atlaide tiek aprēķināta proporcionāli pabalstu pieprasījušo ģimenes locekļu skaitam dzīvojamā telpā.

6.1. Pabalsts ir paredzēts veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības palielināšanai un ietver:

6.1.1. materiālu palīdzību veselības apdrošināšanas polišu iegādei;

6.1.2. materiālu palīdzību pacientu iemaksu segšanai, veselības aprūpes pakalpojumu apmaksai un medikamentu iegādei;

6.1.3. materiālu palīdzību redzi un dzirdi koriģējošu preču iegādei;

6.1.4. materiālu palīdzību zobu protezēšanai;

6.1.5. materiālu palīdzību medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumu apmaksai;

6.1.6. materiālu palīdzību primārās veselības aprūpes ārsta vai ārsta speciālista nozīmētu slimību profilakses pasākumu apmaksai.

(Grozīts ar Jūrmalas pilsētas domes 21.02.2013. saistošajiem noteikumiem Nr.6)

6.2. Pabalstu ir tiesīgas saņemt ģimenes (personas), kurām piešķirts trūcīgas vai maznodrošinātas ģimenes (personas) statuss.

6.3. Lai lemtu par pabalsta piešķiršanu, klientam papildus iztikas līdzekļu deklarācijai jāiesniedz iesniegums un izdevumus apliecinošie dokumenti. Izdevumus apliecinoši dokumenti jāiesniedz Labklājības pārvaldē līdz 15.decembrim, lai saņemtu veselības aprūpes pabalstu attiecīgajā kalendārajā gadā.

(Jūrmalas pilsētas domes 21.02.2013. saistošo noteikumu Nr.6 redakcijā)

6.4. Pabalsta apmērs kalendāra gadā ir līdz Ls 60 personai. Labklājības pārvalde ir tiesīga izmaksāt pabalstu avansa veidā pēc ārsta atzinuma par nepieciešamo veselības aprūpi saņemšanas.

6.5. Veselības aprūpes pabalsta saņemšanai vajadzību apliecinošie dokumenti jāiesniedz par laika periodu, kad klientam piešķirts trūcīgas vai maznodrošinātas personas (ģimenes) statuss.

(Jūrmalas pilsētas domes 21.02.2013. saistošo noteikumu Nr.6 redakcijā)

7.1. Pabalsts paredzēts personām ar funkcionāliem traucējumiem un ietver palīdzību:

7.1.1. medicīnas un higiēnas preču (pamperu, katetru, vienreizēji lietojamo personīgās higiēnas komplektu u.c.) iegādei un tehnisko palīglīdzekļu īrei vai iegādei;

7.1.2. bērna un Černobiļas AES seku likvidēšanas dalībnieka rehabilitācijas izdevumu segšanai.

7.2. Pabalstu ir tiesīgas saņemt personas ar invaliditāti, kurām piešķirts trūcīgas vai maznodrošinātas personas statuss.

7.3. Pabalsta saņemšanai klientam papildus iztikas līdzekļu deklarācijai jāiesniedz vajadzību apliecinoši dokumenti: primārās veselības aprūpes ārsta vai ārsta speciālista atzinums par funkcionālo traucējumu esamību un medicīnas un higiēnas preču iegādes nepieciešamību, atzinums par bērnam invalīdam vai Černobiļas AES seku likvidācijas dalībniekam invalīdam nepieciešamo rehabilitāciju un izdevumus apliecinošie dokumenti. Izdevumus apliecinošie dokumenti Labklājības pārvaldē jāiesniedz līdz 15.decembrim, lai saņemtu pabalstu personām ar funkcionāliem traucējumiem attiecīgajā kalendārajā gadā.

(Grozīts ar Jūrmalas pilsētas domes 21.10.2010. saistošajiem noteikumiem Nr.65; 21.02.2013. saistošajiem noteikumiem Nr.6)

7.4. Pabalsta apmērs kalendārajā gadā ir līdz Ls 60 personai.

(Jūrmalas pilsētas domes 21.02.2013. saistošo noteikumu Nr.6 redakcijā)

7.5. Pabalsta personām ar funkcionāliem traucējumiem saņemšanai vajadzību apliecinošie dokumenti jāiesniedz par laika periodu, kad klientam piešķirts trūcīgas vai maznodrošinātas ģimenes (personas) statuss.

(Jūrmalas pilsētas domes 21.02.2013. saistošo noteikumu Nr.6 redakcijā)

(Nodaļa Jūrmalas pilsētas domes 05.08.2010. saistošo noteikumu Nr.47 redakcijā)

8.1. Pabalsts uzturam ir paredzēts ģimenes (personas) pamatvajadzību nodrošināšanai un tiek piešķirts zupas virtuves pakalpojuma veidā.

8.2. Zupas virtuves pakalpojumu ir tiesīgas saņemt krīzes situācijā nonākušas ģimenes (personas), kurām noteikts trūcīgas vai maznodrošinātas ģimenes (personas) statuss.

(Grozīts ar Jūrmalas pilsētas domes 21.02.2013. saistošajiem noteikumiem Nr.6)

8.3. Labklājības pārvalde veic personas individuālo vajadzību un resursu novērtējumu un nosaka zupas virtuves pakalpojuma saņemšanas termiņu.

8.4. Zupas virtuves pakalpojums tiek piešķirts stingrās uzskaites talonu veidā zupas virtuves pakalpojuma sniegšanas vietā.

8.5. Zupas virtuves pakalpojuma saņemšanai personai jāiesniedz iesniegums, jāuzrāda trūcīgas vai maznodrošinātas ģimenes (personas) izziņa un jāuzrāda personu apliecinošs dokuments.

9.1. Pabalsts izglītības ieguves atbalstam paredzēts:

9.1.1. apģērba, skolas piederumu, kancelejas preču un citu mācību priekšmetu iegādei;

9.1.2. vispārizglītojošo skolu 9.klases un 12.klases absolvēšanas izdevumiem.

9.2. Pabalstu ir tiesīgas saņemt ģimenes, kurām noteikts trūcīgas vai maznodrošinātas ģimenes statuss un kurās izglītojamais uzsāk vai turpina mācības Jūrmalas vispārizglītojošās skolās, vai absolvē tās, vai apgūst obligāto pirmsskolas izglītību Jūrmalas pilsētā.

(Jūrmalas pilsētas domes 21.10.2010. saistošo noteikumu Nr.65 redakcijā)

9.3. (Svītrots ar Jūrmalas pilsētas domes 21.02.2013. saistošajiem noteikumiem Nr.6)

9.4. Pabalsta apmērs 9.1.1.punktā paredzētajos gadījumos ir līdz Ls 50 katram skolēnam, papildus iesniedzot izdevumus apliecinošus dokumentus.

9.5. Pabalsta apmērs 9.1.2.punktā paredzētajos gadījumos ir Ls 50 katram skolēnam.

9.6. Pabalsti 9.1.1. un 9.1.2.apakšpunktā noteikto vajadzību segšanai tiek piešķirti par mācību gadu no 1.augusta līdz 30.jūnijam.

(Jūrmalas pilsētas domes 21.02.2013. saistošo noteikumu Nr.6 redakcijā)

10.1. Pabalsts sociālās rehabilitācijas mērķu sasniegšanai (turpmāk šajā nodaļā – pabalsts) ir pabalsts, kuru piešķir personai individuālās sociālās rehabilitācijas procesā, lai novērstu vai mazinātu invaliditātes, darbnespējas, brīvības atņemšanas soda izciešanas vietā, veselības traucējumu, atkarības, vardarbības vai citu faktoru izraisītās negatīvās sociālās sekas klienta dzīvē un nodrošinātu klienta sociālā statusa atgūšanu un iekļaušanos sabiedrībā.

10.2. Pabalstu ir tiesīgas saņemt personas, kurām ir piešķirts trūcīgas vai maznodrošinātas personas statuss.

10.3. Sociālais darbinieks pēc personas individuālo vajadzību un resursu izvērtēšanas izstrādā individuālās sociālās rehabilitācijas plānu.

(Grozīts ar Jūrmalas pilsētas domes 21.02.2013. saistošajiem noteikumiem Nr.6)

10.4. Lēmumu par pabalsta piešķiršanu pieņem Labklājības pārvaldes pabalstu piešķiršanas komisija, pamatojoties uz:

10.4.1. Labklājības pārvaldes sociālās darba daļas speciālista sastādītu personas individuālās sociālās rehabilitācijas plānu;

10.4.2. personas iesniegto iztikas līdzekļu deklarāciju;

10.4.3. izdevumus apliecinošiem dokumentiem.

(Grozīts ar Jūrmalas pilsētas domes 21.02.2013. saistošajiem noteikumiem Nr.6)

10.5. Pabalstu piešķir Labklājības pārvaldei apstiprinātā budžeta ietvaros, paredzot, ka vienai personai piešķiramā pabalsta kopējais apmērs ir ne vairāk kā Ls 400 kalendāra gadā.

10.6. Pabalstu izmaksā personai skaidrā naudā vai to pārskaita pakalpojumu sniedzējam.

11.1. Labklājības pārvaldes pabalstu piešķiršanas komisija (turpmāk – komisija) tiek izveidota ar Jūrmalas pilsētas domes Labklājības pārvaldes vadītājas rīkojumu, komisijas sastāvā iekļaujot Labklājības pārvaldes darbiniekus.

11.2. Komisijai ir tiesības lemt par sociālo pabalstu piešķiršanu ģimenei (personai) īpašu dzīves grūtību pārvarēšanai vai mazināšanai situācijā, kad objektīvu apstākļu dēļ ģimene (persona) daļēji vai pilnībā nevar īstenot savas sociālās tiesības.

11.3. Pamatojoties uz sociālā darbinieka vai sociālā darba speciālista veiktu ģimenes (personas) individuālo vajadzību novērtējumu un atzinumu par nepieciešamo palīdzību pamatvajadzību nodrošināšanai, komisijai ir tiesības piešķirt vienreizējus pabalstus ģimenēm (personām) ārkārtas situācijās, krīzes situācijās un atsevišķu gadījumu risināšanai, ja netiek apmierinātas personas (ģimenes) pamatvajadzības.

(Jūrmalas pilsētas domes 21.02.2013. saistošo noteikumu Nr.6 redakcijā)

12.1. (Svītrots ar Jūrmalas pilsētas domes 21.02.2013. saistošajiem noteikumiem Nr.6)

12.2. Labklājības pārvaldes lēmumu klients var apstrīdēt Jūrmalas pilsētas domes izpilddirektoram.

12.3. Jūrmalas pilsētas domes izpilddirektora lēmumu par apstrīdēto administratīvo aktu klients var pārsūdzēt Administratīvā rajona tiesā.

13.1. Ar šo saistošo noteikumu spēkā stāšanās brīdi spēku zaudē Jūrmalas pilsētas domes 2008.gada 17.janvāra saistošie noteikumi Nr.3 “Par Jūrmalas pašvaldības sociālajiem pabalstiem”.

13.2. Saistošie noteikumi publicējami laikrakstos “Latvijas Vēstnesis” un “Jūrmalas Ziņas”.

13.3. Saistošie noteikumi stājas spēkā nākamajā dienā pēc publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

(Nodaļa Jūrmalas pilsētas domes 21.10.2010. saistošo noteikumu Nr.65 redakcijā)

Dzīvokļa pabalsts 2010./2011.gada apkures sezonā tiek piešķirts vienu reizi apkures sezonā saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.