1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā finanšu ministrs valsts vārdā sniedz galvojumus par Latvijas Republikā reģistrētu banku (turpmāk – banka) aizņēmumiem, lai samazinātu vispārējos ekonomiskos riskus, izvairītos no sociālekonomiskās krīzes vai mazinātu tās ietekmi un nodrošinātu finanšu līdzekļu pieejamību ārkārtas situācijās, kā arī galvojumu apkalpošanas un uzraudzības kārtību.

2. Galvojumus drīkst sniegt par bankas esošajiem aizņēmumiem, kuru atlikušais termiņš nav garāks par trim gadiem, un šādu aizņēmumu pārfinansēšanai ņemtajiem aizņēmumiem, kuru termiņš nav īsāks par sešiem mēnešiem un garāks par trim gadiem, ja banka ievēro normatīvajos aktos noteiktās kapitāla pietiekamības un likviditātes prasības.

3. Galvojumi netiek sniegti par starpbanku noguldījumiem, pakārtotajām saistībām un nodrošinātajām saistībām.

4. Šie noteikumi nav attiecināmi uz:

4.1. Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas valstīs vai ārvalstīs reģistrētu banku filiālēm Latvijā;

4.2. bankām, kas līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai atzītas par likvidējamām, maksātnespējīgām vai bankrotējušām.

5. Lai saņemtu galvojumu, banka Finanšu ministrijā iesniedz šādus dokumentus:

5.1. galvojuma sniegšanas pieprasījumu;

5.2. esošā aizņēmuma līguma kopiju, par kuru sniedzams galvojums, vai esošā aizņēmuma līguma kopiju, kuru plānots pārfinansēt, un jaunā aizņēmuma līguma projektu, par kuru sniedzams galvojums;

5.3. pēdējā gada finanšu pārskatu ar zvērināta revidenta atzinumu;

5.4. pēdējā ceturkšņa finanšu pārskatu;

5.5. bankas akcionāru (kam pieder ne mazāk kā 51 procents balsstiesīgo akciju) neatsaucamu paziņojumu par gatavību ieķīlāt kā pirmās komercķīlas tiesības ne mazāk kā 51 procentu bankas balsstiesīgo akciju;

5.6. bankas akcionāru (kam pieder ne mazāk kā 51 procents balsstiesīgo akciju) neatsaucamu paziņojumu par apņemšanos galvojuma darbības laikā bez finanšu ministra piekrišanas neveikt dividenžu izmaksu, kā arī bez finanšu ministra piekrišanas neveikt finanšu darījumus (tajā skaitā opciju līgumu slēgšanu) ar bankas akcijām;

5.7. bankas apliecinājumu (pielikums).

(Grozīts ar MK 22.12.2009. noteikumiem Nr.1538)

6. Finanšu ministrs 10 darbdienu laikā pēc šo noteikumu 5.punktā minēto dokumentu saņemšanas:

6.1. izvērtē iesniegtos dokumentus;

6.2. pieprasa Finanšu un kapitāla tirgus komisijai un izvērtē informāciju par:

6.2.1. bankas kapitāla pietiekamību;

6.2.2. bankas likviditātes rādītāju;

6.2.3. īpašu uzraudzības pasākumu īstenošanu (ja tādi ir noteikti);

6.2.4. kredītiestādes licences (atļaujas) spēkā esību;

6.2.5. bankas hipotekārās kreditēšanas portfeļa īpatsvaru kopējā banku hipotekārās kreditēšanas portfelī;

6.2.6. bankas kreditēšanas portfeļa īpatsvaru kopējā banku kreditēšanas portfelī;

6.3. pamatojoties uz konsultācijām ar Latvijas Banku un Finanšu un kapitāla tirgus komisiju, sagatavo lēmuma projektu par galvojuma sniegšanu vai atteikumu sniegt galvojumu.

7. Par sagatavoto lēmuma projektu finanšu ministrs informē Latvijas Banku un Finanšu un kapitāla tirgus komisiju nekavējoties, bet ne vēlāk kā šo noteikumu 6.punktā noteiktajā termiņā.

8. Ja sagatavots lēmuma projekts par galvojuma sniegšanu, finanšu ministrs darbdienas laikā pēc lēmuma projekta sagatavošanas nosūta to saskaņošanai Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai.

9. Ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija pret galvojuma sniegšanu neiebilst, finanšu ministrs par to informē Latvijas Banku, Finanšu un kapitāla tirgus komisiju un banku (nosūtot lēmumu), kā arī paraksta galvojuma līgumu ar kredītiestādi. Vienlaikus finanšu ministrs un banka paraksta komercķīlas līgumu, kā arī galvojuma apkalpošanas un uzraudzības līgumu.

10. Ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija pret galvojuma sniegšanu iebilst, finanšu ministrs triju darbdienu laikā pēc Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iebildumu saņemšanas nosūta bankai lēmumu par atteikumu sniegt galvojumu, pievienojot Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas lēmumu.

11. Galvojuma apkalpošanas un uzraudzības līguma darbības laikā par valsts galvoto, bet neatmaksāto aizņēmumu banka maksā Valsts kasei apkalpošanas maksu 0,1 procentu gadā no valsts galvotā aizņēmuma atlikuma.

12. Par sniegto galvojumu (izņemot šo noteikumu 12.¹ punktā minēto gadījumu) banka maksā galvojuma gada riska procentu likmi, kuras apmēru nosaka kā Eiropas Centrālās bankas noteikto ar A kredītreitingu vērtēto eirozonas valstu banku piecu gadu kredītriska mijmaiņas darījumu starpību (credit default swap spread) mediānas vērtības laikposmā no 2007.gada janvāra līdz 2008.gada augustam 0,448 procentu apmērā un atlīdzības 0,9 procentu apmērā summu.

(MK 22.12.2009. noteikumu Nr.1538 redakcijā, kas grozīta ar MK 06.07.2010. noteikumiem Nr.620)

12.¹ Ja ir pieņemts Eiropas Komisijas lēmums par atbalsta (tajā skaitā galvojuma) sniegšanu konkrētai bankai, banka par sniegto galvojumu maksā likmi, kas noteikta, ievērojot Eiropas Komisijas pieņemtā lēmuma nosacījumus.

(MK 22.12.2009. noteikumu Nr.1538 redakcijā)

13. Riska procentu likmi un apkalpošanas maksas apmēru iekļauj galvojuma apkalpošanas un uzraudzības līgumā.

14. Galvojuma apkalpošanas un uzraudzības līgumā iekļauj šādus nosacījumus:

14.1. bankai ir pienākums iesniegt Finanšu ministrijā šādu informāciju:

14.1.1. divas darbdienas pirms aizņēmuma pamatsummas un procentu atmaksas vai citu ar aizņēmumu saistītu maksājumu termiņa iestāšanās nosūtīt rakstisku apstiprinājumu, ka banka veiks aizņēmuma saistību izpildi norādītajā apmērā;

14.1.2. par bankas veikto aizņēmuma pamatsummas un procentu atmaksu vai citu ar aizņēmumu saistītu maksājumu (arī maksājumu apliecinoša dokumenta kopiju) – nekavējoties pēc minētā maksājuma veikšanas;

14.1.3. ne vēlāk kā vienas darbdienas laikā pēc šo noteikumu 14.1.2.apakšpunktā minēto maksājumu veikšanas – aizdevēja apstiprinājumu par minēto bankas saistību izpildi;

14.1.4. ja banka pilnīgi vai daļēji nevarēs veikt jebkuru maksājumu saskaņā ar aizņēmuma līgumu, galvojuma apkalpošanas un uzraudzības līgumu – ne vēlāk kā 60 dienas pirms pienākuma veikt attiecīgo maksājumu;

14.1.5. zvērināta revidenta pārbaudītu iepriekšējā gada pārskatu – katru gadu līdz 30.aprīlim;

14.1.6. ceturkšņa darbības rezultātus – bilanci, peļņas vai zaudējumu aprēķinu, naudas plūsmas pārskatu, pašu kapitāla un minimālo kapitāla prasību kopsavilkuma pārskatu un banku likviditātes rādītāja aprēķinu – katru gadu līdz 30.aprīlim, 31.jūlijam un 31.oktobrim;

14.1.7. papildu informāciju par bankas finansiālo stāvokli (pēc Finanšu ministrijas pieprasījuma);

14.1.8. par jebkuru personas tiesā celtu prasību pret banku, ja prasības apjoms pārsniedz trīs procentus no bankas kapitāla un rezervju apjoma – nekavējoties pēc šādas informācijas saņemšanas;

14.1.9. ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir konstatējusi bankas faktisko maksātnespēju vai tās iestāšanās iespējamību – nekavējoties pēc šādas informācijas saņemšanas;

14.1.10. bankas dzīvotspējas izvērtējumu atbilstoši paraugam, kas norādīts Komisijas paziņojumā par finanšu nozares dzīvotspējas atjaunošanu un tās pārstrukturēšanas pasākumu novērtējumu pašreizējās krīzes apstākļos atbilstīgi valsts atbalsta noteikumiem, ja izsniegtais galvojums pārsniedz 5 procentus no kopējām bankas saistībām vai EUR 500 000 000 un bankai nav pienākuma iesniegt Eiropas Komisijā restrukturizācijas plānu – triju mēnešu laikā no galvojuma saņemšanas dienas;

14.2. lai mainītu valsts galvotā aizņēmuma līguma noteikumus, bankai grozījumi iepriekš jāsaskaņo ar finanšu ministru.

(Grozīts ar MK 06.07.2010. noteikumiem Nr.620)

15. Galvojuma līguma darbības laikā Valsts kase kārto galvojuma finanšu uzskaiti, reģistrē visus norēķinus un finanšu saistības saskaņā ar galvojuma, galvojuma apkalpošanas un uzraudzības līguma noteikumiem.

16. Šo noteikumu 5.5. un 5.7.apakšpunktu nepiemēro bankai, kurā vairāk nekā 51 procents kapitāla daļu pieder valstij vai valsts kapitālsabiedrībai.

17. Noteikumi ir spēkā līdz 2010.gada 31.decembrim.

(MK 22.12.2009. noteikumu Nr.1538 redakcijā)