1. Noteikumi nosaka:

1.1. kārtību, kādā Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes vai Ieslodzījuma vietu pārvaldes (turpmāk – iestāde) amatpersona ar speciālo dienesta pakāpi (turpmāk – amatpersona) saņem vienreizēju pabalstu, ja amatpersonu dienesta interesēs pārceļ amatā uz citu administratīvo teritoriju un tā maina dzīvesvietu (turpmāk – pabalsts sakarā ar dzīvesvietas maiņu);

1.2. kārtību, kādā amatpersona saņem vienreizēju pabalstu bērna piedzimšanas gadījumā (turpmāk – bērna piedzimšanas pabalsts);

1.3. kārtību, kādā amatpersona saņem vienreizēju pabalstu sakarā ar amatpersonas ģimenes locekļa (laulātā, bērna, vecāka, vecvecāka, adoptētāja vai adoptētā) vai apgādājamā nāvi;

1.4. kārtību, kādā amatpersona saņem vienreizēju pabalstu, aizejot ikgadējā atvaļinājumā, un atvaļinājuma pabalstu, ja amatpersona pirms atvaļināšanās no dienesta nav izmantojusi ikgadējo atvaļinājumu (turpmāk – atvaļinājuma pabalsts);

1.5. kārtību, kādā amatpersona saņem vienreizēju pabalstu sakarā ar smagu nelaimes gadījumu;

1.6. (svītrots ar MK 15.12.2009. noteikumiem Nr.1490);

1.7. kārtību, kādā amatpersona saņem atvaļināšanas pabalstu;

1.8. kārtību, kādā vienreizēju pabalstu saņem amatpersona, kas, pildot dienesta pienākumus, ir cietusi nelaimes gadījumā un guvusi veselības traucējumus (turpmāk – nelaimes gadījuma pabalsts), nelaimes gadījuma pabalsta apmēru, kā arī veselības traucējumus, par kuriem amatpersonai izmaksā nelaimes gadījuma pabalstu, un gadījumus, kad nelaimes gadījuma pabalstu neizmaksā;

1.9. kārtību, kādā amatpersonas neatraidāmie mantinieki saņem vienreizēju pabalstu, ja amatpersona, pildot dienesta pienākumus, ir cietusi nelaimes gadījumā un gājusi bojā vai mirusi gada laikā pēc nelaimes gadījuma no tajā gūtajiem veselības traucējumiem (turpmāk – pabalsts sakarā ar amatpersonas bojāeju), kā arī gadījumus, kad pabalstu sakarā ar amatpersonas bojāeju neizmaksā;

1.10. kārtību, kādā sedz ar amatpersonas apbedīšanu saistītos izdevumus, un šo izdevumu apmēru, ja amatpersona gājusi bojā, pildot dienesta pienākumus;

1.11. kārtību, kādā amatpersonas nāves gadījumā persona, kura uzņēmusies amatpersonas apbedīšanu, saņem vienreizēju pabalstu (turpmāk – pabalsts amatpersonas nāves gadījumā);

1.12. ar pārcelšanos saistīto izdevumu kompensācijas apmēru, ja amatpersona, kuru dienesta interesēs pārceļ amatā uz citu administratīvo teritoriju, maina dzīvesvietu;

1.13. kompensācijas apmēru par jaunas dzīvojamās telpas īri un komunālajiem pakalpojumiem, kā arī šo kompensāciju izmaksas kārtību, ja amatpersona, kuru dienesta interesēs pārceļ amatā uz citu administratīvo teritoriju uz noteiktu laiku, maina dzīvesvietu, kā arī gadījumus, kad amatpersona nesaņem kompensāciju par jaunās dzīvojamās telpas īri un komunālajiem pakalpojumiem;

1.14. kompensācijas apmēru ceļa izdevumu segšanai un tās izmaksas kārtību, ja amatpersona, kuru dienesta interesēs pārceļ amatā uz citu administratīvo teritoriju, nemaina dzīvesvietu;

1.15. kārtību, kādā izmaksā kompensāciju par izdevumiem, kas amatpersonai radušies, izmantojot sabiedrisko transportu (izņemot taksometru) dienesta uzdevumu izpildes nodrošināšanai, kā arī lai nokļūtu ārstniecības iestādē veselības pārbaudes veikšanai un atgrieztos no tās (turpmāk – transporta izdevumu kompensācija), un transporta izdevumu kompensācijas apmēru;

1.16. uzturdevas kompensācijas apmēru un izmaksas kārtību;

1.17. formas tērpa kompensācijas apmēru un izmaksas kārtību.

2. Šo noteikumu 1.8. un 1.9.apakšpunktā noteikto vienreizējo pabalstu Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu amatpersonām izmaksā no Iekšlietu ministrijas veselības un sociālo lietu valsts aģentūrai (turpmāk – aģentūra), bet Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām – no Ieslodzījuma vietu pārvaldei šim mērķim piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem. Pārējos šo noteikumu 1.punktā minētos pabalstus un kompensācijas izmaksā no attiecīgajām iestādēm piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem (dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem, ieņēmumiem no maksas pakalpojumiem un citiem pašu ieņēmumiem).

3. Šo noteikumu 1.punktā (izņemot 1.8. un 1.9.apakšpunktu) paredzētos pabalstus un kompensācijas iestāžu vadītājiem piešķir attiecīgi ar iekšlietu ministra vai tieslietu ministra rīkojumu, bet pārējām amatpersonām – ar attiecīgās iestādes vadītāja vai viņa pilnvarotas amatpersonas rīkojumu. Šo noteikumu 1.8.apakšpunktā noteikto pabalstu Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu amatpersonām un šo noteikumu 1.9.apakšpunktā noteikto pabalstu Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu amatpersonu neatraidāmajiem mantiniekiem piešķir ar aģentūras direktora rīkojumu, Ieslodzījuma vietu pārvaldes vadītājam – ar tieslietu ministra rīkojumu, bet pārējām Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām vai viņu neatraidāmajiem mantiniekiem – ar Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieka vai viņa pilnvarotas amatpersonas rīkojumu. Rīkojumā norāda pabalsta veidu, tā apmēru un piešķiršanas pamatojumu.

4. Lai saņemtu pabalstu sakarā ar dzīvesvietas maiņu, amatpersona divu mēnešu laikā pēc dzīvesvietas maiņas iesniedz attiecīgās iestādes vadītājam vai viņa pilnvarotai amatpersonai šādus dokumentus:

4.1. iesniegumu par pabalsta piešķiršanu, kurā norādītas ziņas (vārds, uzvārds) par katru ģimenes locekli un apgādājamo, kas pārceļas kopā ar amatpersonu un pastāvīgi uzturēsies attiecīgajā amatpersonas dzīvesvietā;

4.2. dzīvesvietas maiņu apliecinoša dokumenta kopiju;

4.3. laulības apliecības kopiju;

4.4. ģimenes locekļu vai apgādājamo radniecību vai apgādību apliecinoša dokumenta kopiju.

5. Ja dienesta interesēs uz citu administratīvo teritoriju pārceļ amat­personas, kas ir laulātie, pabalstu sakarā ar dzīvesvietas maiņu jaunajā amatā noteiktās mēneša amatalgas apmērā piešķir tai amatpersonai, kurai pabalsta apmērs ir lielāks. Otram laulātajam vienreizējo pabalstu nosaka tādā apmērā, kāds paredzēts ģimenes loceklim.

6. Pabalstu sakarā ar dzīvesvietas maiņu izmaksā mēneša laikā pēc šo noteikumu 4.punktā minēto dokumentu iesniegšanas, pārskaitot pabalsta summu uz amatpersonas kontu kredītiestādē.

7. Amatpersonai kompensē šādus ar pārcelšanos saistītus izdevumus (turpmāk – pārcelšanās izdevumu kompensācija):

7.1. amatpersonas, viņas ģimenes locekļu un apgādājamo ceļa izdevumus;

7.2. izdevumus par amatpersonas, viņas ģimenes locekļu un apgādājamo īpašumā esošās iedzīves pārvešanu.

8. Pārcelšanās izdevumus kompensē pilnā apmērā, ņemot vērā iesniegto sabiedriskā transporta biļešu cenu vai transportlīdzekļa patērētās degvielas izmaksas, kā arī pakalpojuma izmaksas saskaņā ar iesniegto pakalpojuma sniedzēja rēķinu (ja amatpersonas, viņas ģimenes locekļu un apgādājamo īpašumā esošās iedzīves pārvešanai izmantoti šādi pakalpojumi). Par transportlīdzekļa patērētās degvielas izmaksām amatpersona sastāda aktu. Aktā norāda brauciena maršrutu, kilometru skaitu, transportlīdzekļa degvielas patēriņu, degvielas marku un degvielas izmaksas saskaņā ar degvielas uzpildes stacijas kases čeku (kvīti). Iestādes vadītājs vai viņa pilnvarota amatpersona aktu apstiprina.

9. Lai saņemtu pārcelšanās izdevumu kompensāciju, amatpersona iesniedz iestādes vadītājam vai viņa pilnvarotai amatpersonai šādus dokumentus:

9.1. iesniegumu par pārcelšanās izdevumu kompensēšanu;

9.2. pārcelšanās izdevumus apliecinošus attaisnojuma dokumentus (piemēram, biļetes, rēķinus, čekus, kvītis);

9.3. šo noteikumu 8.punktā minēto aktu.

10. Pārcelšanās izdevumu kompensāciju izmaksā mēneša laikā pēc visu šo noteikumu 9.punktā minēto dokumentu iesniegšanas, pārskaitot kompensācijas summu uz amatpersonas kontu kredītiestādē.

11. Ja amatpersona, kuru dienesta interesēs uz noteiktu laiku pārceļ amatā uz citu administratīvo teritoriju, maina dzīvesvietu, viņa saņem kompensāciju par jaunās dzīvojamās telpas īri un komunālajiem pakalpojumiem. Kompensācijas maksimālais apmērs nedrīkst pārsniegt 150 latu mēnesī.

12. Kompensāciju par jaunās dzīvojamās telpas īri un komunālajiem pakalpojumiem amatpersona nesaņem, ja jaunajā dzīvesvietā amatpersonas vai viņas ģimenes locekļu īpašumā ir dzīvojamā platība.

13. Izmaksājamās kompensācijas apmēru nosaka, ņemot vērā faktisko izdevumu apmēru un samaksu apliecinošajos attaisnojuma dokumentos (līgums par dzīvojamās telpas īri, komunālo maksājumu apmēru apliecinoši rēķini, čeki, kvītis) norādīto izdevumu summu, bet ne vairāk kā šo noteikumu 11.punktā noteiktajā apmērā.

14. Lai saņemtu kompensāciju par jaunās dzīvojamās telpas īri un komunālajiem pakalpojumiem, amatpersona iesniedz iestādes vadītājam vai viņa pilnvarotai amatpersonai šādus dokumentus:

14.1. iesniegumu par kompensācijas piešķiršanu;

14.2. dzīvojamās telpas īres līguma kopiju;

14.3. faktiskos izdevumus apliecinošus attaisnojuma dokumentus.

15. Ja dienesta interesēs uz citu administratīvo teritoriju pārceļ amatpersonas, kas ir laulātie, un viņiem jaunajā dienesta vietā ir kopīga dzīvesvieta, kompensāciju par jaunās dzīvojamās telpas īri un komunālajiem pakalpojumiem saņem viens no laulātajiem.

16. Šo noteikumu 14.3.apakšpunktā minētos dokumentus amatpersona iesniedz katru mēnesi par iepriekšējo mēnesi. Kompensāciju izmaksā mēneša laikā pēc šo dokumentu iesniegšanas, pārskaitot kompensācijas summu uz amatpersonas kontu kredītiestādē.

17. Ja amatpersona, kuru dienesta interesēs pārceļ amatā uz citu administratīvo teritoriju, nemaina dzīvesvietu, viņa saņem kompensāciju ceļa izdevumu segšanai. Kompensāciju piešķir par dienām, kurās amatpersonai ir bijis jāpilda dienesta pienākumi un kurās viņa ir tos pildījusi.

18. Ceļa izdevumus amatpersonai kompensē pilnā apmērā, ņemot vērā iesniegto sabiedriskā transporta (izņemot taksometru) biļešu cenu vai transportlīdzekļa patērētās degvielas izmaksas, ja līdz dienesta vietai nekursē sabiedriskais transports vai sabiedriskais transports nenodrošina amatpersonas ierašanos dienesta vietā noteiktā laikā un amatpersona izmanto personīgo transportlīdzekli.

19. Ja nokļūšanai līdz jaunajai dienesta vietai amatpersona izmanto personīgo transportlīdzekli, amatpersona sastāda aktu, kurā norāda brauciena maršrutu, kilometru skaitu, transportlīdzekļa marku, transportlīdzekļa degvielas patēriņu un degvielas marku. Iestādes vadītājs vai viņa pilnvarota amatpersona aktu apstiprina.

20. Lai saņemtu kompensāciju ceļa izdevumu segšanai, amatpersona iesniedz iestādes vadītājam vai viņa pilnvarotai amatpersonai šādus dokumentus:

20.1. iesniegumu par kompensācijas piešķiršanu;

20.2. faktiskos ceļa izdevumus apliecinošus attaisnojuma dokumentus (sabiedriskā transporta biļetes, degvielas uzpildes stacijas kases čekus vai kvītis);

20.3. šo noteikumu 19.punktā minēto aktu.

21. Šo noteikumu 20.2. un 20.3.apakš­punktā minētos dokumentus amat­persona iesniedz katru mēnesi par iepriekšējo mēnesi. Kompensāciju izmaksā mēneša laikā pēc šo dokumentu iesniegšanas, pārskaitot kompensācijas summu uz amatpersonas kontu kredītiestādē.

22. Bērna piedzimšanas pabalstu aprēķina no mēneša amatalgas, kas amatpersonai bija noteikta bērna piedzimšanas dienā. Ja vienās dzemdībās dzimuši vairāki bērni, pabalstu saņem par katru piedzimušo bērnu.

23. Lai amatpersona saņemtu bērna piedzimšanas pabalstu, viņa gada laikā pēc bērna piedzimšanas iesniedz attiecīgās iestādes vadītājam vai viņa pilnvarotai amatpersonai šādus dokumentus:

23.1. iesniegumu par pabalsta piešķiršanu;

23.2. bērna dzimšanas apliecības kopiju.

24. Ja otrs bērna vecāks strādā institūcijā, kuras darbību regulējošajos normatīvajos aktos nav paredzētas tiesības uz bērna piedzimšanas pabalstu, to norāda iesniegumā.

25. Ja abi bērna vecāki ir amatpersonas vai ja arī otrs bērna vecāks strādā valsts institūcijā, kuras darbību regulējošos normatīvajos aktos ir paredzētas tiesības uz bērna piedzimšanas pabalstu, iesniegumā norāda iestādi (un tās adresi), kurā strādā otrs bērna vecāks, kā arī norāda, ka otrs bērna vecāks nav iesniedzis dokumentus bērna piedzimšanas pabalsta saņemšanai.

26. Bērna piedzimšanas pabalstu amatpersonai attiecīgā iestāde var izmaksāt divās daļās gada laikā pēc šo noteikumu 23.punktā minēto dokumentu saņemšanas, pārskaitot pabalsta summu uz amatpersonas kontu kredītiestādē. Pirmajā izmaksas reizē izmaksājamās bērna piedzimšanas pabalsta daļas apmērs nedrīkst būt mazāks par 50 % no kopējās pabalsta summas.

27. Informāciju par bērna piedzimšanas pabalsta izmaksu attiecīgā iestāde nosūta tai valsts institūcijai, kurā strādā otrs bērna vecāks.

28. Bērna piedzimšanas pabalstu amatpersonai nepiešķir, ja bērns piedzimis nedzīvs vai pēc piedzimšanas ir nodzīvojis mazāk par septiņām diennaktīm. Šādā gadījumā izmaksā šo noteikumu 29.punktā minēto pabalstu.

29. Lai amatpersona saņemtu pabalstu sakarā ar ģimenes locekļa (laulātā, bērna, vecāka, vecvecāka, adoptētāja vai adoptētā) vai apgādājamā nāvi, viņa gada laikā pēc ģimenes locekļa vai apgādājamā nāves iesniedz attiecīgās iestādes vadītājam vai viņa pilnvarotai amatpersonai šādus dokumentus:

29.1. iesniegumu par pabalsta piešķiršanu;

29.2. miršanas apliecības kopiju;

29.3. radniecību, laulību vai apgādību apliecinoša dokumenta kopiju.

30. Pabalstu sakarā ar ģimenes locekļa vai apgādājamā nāvi izmaksā mēneša laikā pēc šo noteikumu 29.punktā minēto dokumentu saņemšanas, pārskaitot pabalsta summu uz amatpersonas norādīto kontu kredītiestādē.

31. Atvaļinājuma pabalstu attiecīgā iestāde izmaksā amatpersonai vienlaikus ar naudas summu, kas viņai pienākas, aizejot ikgadējā atvaļinājumā. Ja amatpersonu atvaļina no dienesta, atvaļinājuma pabalstu izmaksā vienlaikus ar naudas summu, kas amatpersonai pienākas, viņu atvaļinot no dienesta.

32. Atvaļinājuma pabalstu piešķir par kalendāra gadu un aprēķina no mēneša amatalgas, kas amatpersonai bija noteikta atvaļinājuma piešķiršanas dienā. Pabalsta summu pārskaita uz amatpersonas norādīto kontu kredītiestādē.

33. Lai saņemtu pabalstu sakarā ar smagu nelaimes gadījumu, amatpersona gada laikā pēc nelaimes gadījuma iesniedz iestādes vadītājam vai viņa pilnvarotai amatpersonai šādus dokumentus:

33.1. iesniegumu par pabalsta piešķiršanu;

33.2. nelaimes gadījuma faktu apliecinošus dokumentus.

34. Pabalstu sakarā ar smagu nelaimes gadījumu amatpersonai izmaksā mēneša laikā pēc lēmuma pieņemšanas par pabalsta piešķiršanu, pārskaitot pabalsta summu uz amatpersonas norādīto kontu kredītiestādē.

35. Pabalstu sakarā ar smagu nelaimes gadījumu nepiešķir, ja:

35.1. par to pašu notikumu amatpersona saņēmusi šo noteikumu V nodaļā minēto pabalstu;

35.2. nelaimes gadījums noticis amatpersonas nepiedienīgas vai necienīgas uzvedības dēļ, kas diskreditē iestādi.

(Nodaļa svītrota ar MK 15.12.2009. noteikumiem Nr.1490)

38. Atvaļināšanas pabalstu attiecīgā iestāde izmaksā amatpersonai vienlaikus ar naudas summu, kas tai pienākas, viņu atvaļinot no dienesta.

39. Pabalsta summu pārskaita uz amatpersonas norādīto kontu kredītiestādē.

40. Veselības traucējumu atzīst par gūtu nelaimes gadījumā, pildot dienesta pienākumus, ja tā cēlonis ir vienreizējs ārkārtējs notikums, kas radies Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likuma 38.panta otrajā daļā minētajos gadījumos.

41. Pabalstu piešķir un izmaksā, ja amatpersona, pildot dienesta pienākumus, guvusi šo noteikumu 1.pielikumā minēto veselības traucējumu un komisija, kura izmeklējusi nelaimes gadījumu un tā apstākļus (turpmāk – nelaimes gadījuma izmeklēšanas komisija), ir pieņēmusi lēmumu par pabalsta izmaksu amatpersonai (turpmāk – lēmums).

42. Lēmumu sagatavo četros eksemplāros un nosūta:

42.1. attiecīgajai iestādei (struktūrvienībai), kurā amatpersona dienē;

42.2. amatpersonai;

42.3. iestādei, kura izmaksās pabalstu. Lēmuma eksemplāram pievieno normatīvajos aktos par nelaimes gadījuma izmeklēšanu noteiktajā kārtībā sastādīto aktu par nelaimes gadījumu darbā (turpmāk – akts);

42.4. personālvadības struktūrvienībai iestādē, kura izveidojusi nelaimes gadījuma izmeklēšanas komisiju.

43. Pabalsta apmēru nosaka atbilstoši nelaimes gadījumā gūto veselības traucējumu smaguma pakāpei (2.pielikums):

43.1. par smagiem veselības traucējumiem ar dzīvības apdraudējumu – 5000 latu;

43.2. par smagiem veselības traucējumiem – 2000 latu;

43.3. par vidēji smagiem veselības traucējumiem – 250 latu;

43.4. par viegliem veselības traucējumiem – 50 latu.

44. Nelaimes gadījumā gūtā veselības traucējuma smaguma pakāpi amatpersonai nosaka Iekšlietu ministrijas Centrālā medicīniskās ekspertīzes komisija (turpmāk – komisija), pamatojoties uz iestādes nosūtījumu, lēmumu un aktu, kā arī amatpersonas iesniegtajiem izrakstiem no ārstniecības iestādes medicīniskās dokumentācijas par nelaimes gadījumā gūtā veselības traucējuma ārstēšanu.

45. Amatpersonu veselības traucējuma smaguma pakāpes noteikšanai uz komisiju nosūta pēc ārstēšanās pabeigšanas vai pēc 16 nedēļu ilga ārstēšanās perioda, ja darbnespēja turpinās, bet ne agrāk kā pēc nelaimes gadījuma izmeklēšanas pabeigšanas saskaņā ar nosūtījumu veselības traucējuma smaguma pakāpes noteikšanai (3.pielikums).

46. Nosakot veselības traucējuma smaguma pakāpi, komisija izvērtē traumas vai cita nodarījuma smagumu nelaimes gadījuma brīdī, izraisītās komplikācijas, ar objektīvām izmeklēšanas metodēm apstiprinātās seku parādības un funkciju traucējumus pēc ārstēšanās, kā arī:

46.1. amatpersonas veselības stāvokli pirms nelaimes gadījuma;

46.2. aktā minētos nelaimes gadījuma apstākļus;

46.3. ārstniecības iestādes izsniegtos medicīniskās dokumentācijas izrakstus par veselības stāvokli uzreiz pēc nelaimes gadījuma un ārstēšanās laikā, veiktajiem izmeklējumiem un izmantotajām ārstniecības metodēm.

47. Nepieciešamās speciālistu apskates atbilstoši amatpersonas gūtajiem veselības traucējumiem nosaka komisijas vadītājs, ja nepieciešams, pieprasot citu speciālistu viedokli vai papildizmeklējumus.

48. Ja amatpersona nelaimes gadījumā guvusi veselības traucējumus ar dažādu smaguma pakāpi, kopējo smaguma pakāpi nosaka atbilstoši smagā­kajiem veselības traucējumiem. Ja gūta trauma, noteicošais ir traumas smagums un tās radītās sekas, nevis amatpersonas darbspēju zaudējuma ilgums.

49. Ja amatpersona nelaimes gadījumā cietusi atkārtoti, veselības traucējumu smaguma pakāpes noteikšanā ņem vērā iepriekš gūto traumu sekas.

50. Ja amatpersona veselības stāvokļa dēļ nevar ierasties komisijā, komisija atzinumu par veselības traucējuma smaguma pakāpi var sniegt, pamatojoties uz aktā minētajiem nelaimes gadījuma apstākļiem un izrakstiem no stacionārā pacienta medicīniskās kartes vai citu medicīnisko dokumentāciju, tai skaitā tiesu medicīnas ekspertīzes datiem. Ja nepieciešams, komisija amatpersonu apmeklē tās uzturēšanās vietā.

51. Pabalstu akūtas infekcijas gadījumā piešķir un izmaksā, ja inficēšanās notikusi nelaimes gadījumā, kas saistīts ar bioloģisko terorismu, katastrofu seku likvidāciju, tiešu kontaktu ar asinīm vai citiem infekcioziem (HIV, B hepatīts, C hepatīts) biomateriāliem, un:

51.1. inficēšanās risks dokumentēts atbilstoši normatīvajiem aktiem par nelaimes gadījuma izmeklēšanu;

51.2. primārajā medicīniskajā pārbaudē uzreiz pēc nelaimes gadījuma un medicīniskās novērošanas sākumā veiktajos asins paraugu izmeklējumos inficēšanās ar šajā punktā minētajiem slimību izraisītājiem nav konstatēta;

51.3. inficēšanās diagnosticēta medicīniskās novērošanas laikā.

52. Pēc nelaimes gadījumā gūtā veselības traucējuma smaguma pakāpes noteikšanas komisija sagatavo atzinumu par nelaimes gadījumā gūtā veselības traucējuma smaguma pakāpi (turpmāk – atzinums) (4.pielikums).

53. Atzinumu sastāda trijos eksemplāros. Vienu eksemplāru nosūta iestādei (struktūrvienībai), kurā amatpersona dienē un kura ir nosūtījusi amatpersonu uz komisiju, otru eksemplāru nosūta iestādei, kura izmaksā pabalstu, trešo eksemplāru glabā komisijas lietvedībā.

54. Atzinuma izsniegšanu reģistrē atzinumu par nelaimes gadījumā gūtā veselības traucējuma smaguma pakāpi reģistrācijas žurnālā (5.pielikums).

55. Ja amatpersona ir cietusi nelaimes gadījumā un viņai dienesta laikā vai pēc atvaļināšanas no dienesta Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu komisija noteikusi invaliditāti, kuras cēlonis ir aktā minētais nelaimes gadījums, amatpersonai izmaksā vienreizēju pabalstu šādā apmērā:

55.1. I grupas invalīdam – 30000 latu;

55.2. II grupas invalīdam – 20000 latu;

55.3. III grupas invalīdam – 5000 latu.

56. Ja amatpersonai piecu gadu laikā no nelaimes gadījuma dienas (arī pēc atvaļināšanas no dienesta) veselības stāvoklis ir pasliktinājies un noteikta cita invaliditātes grupa, atbilstoši no jauna noteiktajai invaliditātes grupai maina arī pabalsta apmēru.

57. Ja nelaimes gadījuma pabalsta apmērs tiek pārskatīts šo noteikumu 55. un 56.punktā minētajos gadījumos, no amatpersonai izmaksājamā pabalsta atskaita summu, kura jau izmaksāta par nelaimes gadījumu.

58. Lai saņemtu pabalstu, amatpersona, kurai noteikta invaliditāte, vai persona, kura pārstāv viņas intereses, ne vēlāk kā 18 mēnešus pēc invaliditātes grupas piešķiršanas iesniedz attiecīgi aģentūrā vai Ieslodzījuma vietu pārvaldē šādus dokumentus:

58.1. iesniegumu par pabalsta piešķiršanu, norādot amatpersonas vārdu, uzvārdu, personas kodu, adresi un kontu kredīt­iestādē;

58.2. Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu komisijas izziņu par amatpersonai piešķirto invaliditātes grupu.

59. Lai saņemtu pabalstu, amatpersona, kurai radušies veselības traucējumi, 18 mēnešu laikā pēc nelaimes gadījuma iesniedz attiecīgi aģentūrā vai Ieslodzījuma vietu pārvaldē iesniegumu par pabalsta piešķiršanu, norādot vārdu, uzvārdu, personas kodu, dienesta vietu un kontu kredītiestādē.

60. Pabalstu var izmaksāt divās daļās, pārskaitot pabalsta summu uz amatpersonas kontu kredītiestādē:

60.1. vismaz 50 % no pabalsta apmēra – mēneša laikā pēc visu pabalsta izmaksai nepieciešamo dokumentu saņemšanas;

60.2. atlikušo pabalsta daļu – sešu mēnešu laikā pēc visu pabalsta izmaksai nepieciešamo dokumentu saņemšanas.

61. Pabalstu neizmaksā, ja:

61.1. par nelaimes gadījumu atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas reglamentē nelaimes gadījumu darbā izmeklēšanu, sagatavots atzinums par nelaimes gadījumu darbā;

61.2. amatpersona nelaimes gadījuma brīdī bijusi alkohola reibumā vai narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošu vielu ietekmē. Īpašus gadījumus (tai skaitā vardarbīgi radītu šo vielu klātbūtni organismā) izvērtē un par tām lemj nelaimes gadījuma izmeklēšanas komisija, izmeklējot nelaimes gadījumu un izvērtējot citus materiālus;

61.3. veselības traucējums vai noteiktās invaliditātes cēlonis nav gūts aktā minētajā nelaimes gadījumā vai neatbilst šajos noteikumos minētajam nelaimes gadījumā gūto veselības traucējumu veidam un to apliecina komisijas atzinums vai Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu komisijas izziņa par invaliditātes cēloni.

62. Nelaimes gadījuma izmeklēšanas komisijas lēmumu var apstrīdēt, iesniedzot iesniegumu attiecīgi iekšlietu ministram vai tieslietu ministram.

63. Iekšlietu ministra vai tieslietu ministra lēmumu var pārsūdzēt tiesā.

64. Lai amatpersonas neatraidāmie mantinieki (Civillikuma 423.pants) saņemtu pabalstu sakarā ar amatpersonas bojāeju, viņi sešu mēnešu laikā pēc amatpersonas nāves iesniedz attiecīgi Iekšlietu ministrijā vai Tieslietu ministrijā šādus dokumentus:

64.1. iesniegumu par pabalsta vai tā daļas piešķiršanu, norādot vārdu, uzvārdu, personas kodu, deklarētās dzīvesvietas adresi un kontu kredītiestādē;

64.2. notāra izsniegtu apliecinājumu par neatraidāmā mantinieka statusu;

64.3. bāriņtiesas lēmumu, ja neatraidāmais mantinieks ir nepilngadīgs;

64.4. ārstniecības iestādes izsniegtu izrakstu no medicīniskās dokumen­tācijas par nāves cēloni vai tiesmedicīniskās ekspertīzes atzinumu, ja nāve iestājusies pēc nelaimes gadījuma speciālās izmeklēšanas pabeigšanas.

65. Ja nelaimes gadījuma speciālās izmeklēšanas komisija vai attiecīgi Iekšlietu ministrijas vai Tieslietu ministrijas valsts sekretāra izveidota komisija ir pieņēmusi lēmumu izmaksāt pabalstu sakarā ar amatpersonas bojāeju, Iekšlietu ministrija lēmumu kopā ar normatīvajos aktos par nelaimes gadījuma izmeklēšanu noteiktajā kārtībā sastādītā akta apstiprinātu kopiju un šo noteikumu 64.punktā minētajiem dokumentiem nosūta aģentūrai, bet Tieslietu ministrija – Ieslodzījuma vietu pārvaldei.

66. Pabalstu sakarā ar amatpersonas bojāeju izmaksā vienādās daļās visiem amatpersonas neatraidāmajiem mantiniekiem.

67. Pabalstu sakarā ar amatpersonas bojāeju izmaksā sešu mēnešu laikā pēc šo noteikumu 64.punktā minēto dokumentu iesniegšanas, pārskaitot pabalsta vai tā daļas summu uz neatraidāmā mantinieka norādīto kontu kredītiestādē.

68. Pabalstu sakarā ar amatpersonas bojāeju neizmaksā, ja:

68.1. amatpersona nelaimes gadījuma brīdī bijusi alkohola reibumā vai narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošu vielu ietekmē. Īpašus gadījumus (tai skaitā vardarbīgi radītu šo vielu klātbūtni organismā) izvērtē un par tiem lemj komisija, izmeklējot nelaimes gadījumu un izvērtējot citus materiālus;

68.2. sagatavots atzinums par nelaimes gadījumu darbā atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas reglamentē nelaimes gadījumu darbā izmeklēšanu;

68.3. amatpersonas bojāejas cēlonis nav nelaimes gadījumā gūtie veselības traucējumi.

69. Ja nelaimes gadījuma speciālās izmeklēšanas komisija vai attiecīgi Iekšlietu ministrijas un Tieslietu ministrijas valsts sekretāra izveidota komisija ir pieņēmusi lēmumu par atteikumu izmaksāt pabalstu sakarā ar amatpersonas bojāeju, attiecīgi Iekšlietu ministrija vai Tieslietu ministrija nosūta lēmumu neatraidāmajiem mantiniekiem.

70. No valsts budžeta līdzekļiem sedz šādus ar amatpersonas apbedīšanu saistītos izdevumus:

70.1. zārka iegādes izdevumus;

70.2. maksu par morga pakalpojumiem;

70.3. maksu par apbedīšanas piederumiem;

70.4. maksu par vainagu un sēru lenti;

70.5. maksu par transporta pakalpojumiem (katafalks, autobuss);

70.6. maksu par pakalpojumiem kapos;

70.7. maksu par bēru ceremoniju;

70.8. maksu par dokumentu noformēšanu;

70.9. maksu par kremāciju;

70.10. maksu par kapu apmalēm un kapu plāksnēm.

71. Maksimālais ar amatpersonas apbedīšanu saistīto izdevumu apmērs, ko sedz no valsts budžeta līdzekļiem, ir 800 latu.

72. Ar amatpersonas apbedīšanu saistīto izdevumu summu atbilstoši šos izdevumus apliecinošiem attaisnojuma dokumentiem attiecīgā iestāde var pārskaitīt:

72.1. ar apbedīšanu saistītā pakalpojuma sniedzējam saskaņā ar tā iesniegtu rēķinu;

72.2. personai, kura uzņēmusies amatpersonas apbedīšanu un segusi ar to saistītos izdevumus.

73. Lai personai, kura uzņēmusies amatpersonas apbedīšanu un segusi ar to saistītos izdevumus, tiktu atmaksāti ar apbedīšanu saistītie izdevumi, viņa gada laikā pēc amatpersonas apbedīšanas iesniedz attiecīgās iestādes vadītājam vai viņa pilnvarotai amatpersonai šādus dokumentus:

73.1. iesniegumu par apbedīšanas izdevumu segšanu, kurā norāda vārdu, uzvārdu, adresi, kontu kredītiestādē, uz kuru pārskaitāma apbedīšanas izdevumu summa;

73.2. miršanas apliecības kopiju (ja tā nav iesniegta iestādē, lai saņemtu pabalstu sakarā ar amatpersonas bojāeju);

73.3. apbedīšanas izdevumus apliecinošus attaisnojuma dokumentus (čekus, kvītis, rēķinus).

74. Personai, kura uzņēmusies amatpersonas apbedīšanu, apbedīšanas izdevumus atmaksā mēneša laikā pēc šo noteikumu 73.punktā minēto dokumentu iesniegšanas.

75. Lai persona, kura ir uzņēmusies amatpersonas apbedīšanu, saņemtu pabalstu amatpersonas nāves gadījumā, viņa gada laikā pēc amatpersonas nāves iesniedz attiecīgās iestādes vadītājam vai viņa pilnvarotai amatpersonai šādus dokumentus:

75.1. iesniegumu par pabalsta piešķiršanu. Iesniegumā norāda vārdu, uzvārdu, adresi un kontu kredītiestādē, uz kuru pārskaitāma pabalsta summa;

75.2. miršanas apliecības kopiju (uzrāda oriģinālu).

76. Personai, kura uzņēmusies amatpersonas apbedīšanu, pabalsta summu izmaksā mēneša laikā pēc šo noteikumu 75.punktā minēto dokumentu iesniegšanas.

77. Transporta izdevumu kompensācijas apmēru nosaka, ņemot vērā faktiskos izdevumus apliecinošus attaisnojuma dokumentus (biļetes).

78. Lai saņemtu transporta izdevumu kompensāciju, ja amatpersona izmantojusi sabiedrisko transportu (izņemot taksometru) dienesta uzdevumu izpildes nodrošināšanai, amatpersona līdz kārtējā mēneša desmitajam datumam iesniedz iestādes vadītājam vai viņa pilnvarotai amatpersonai šādus dokumentus:

78.1. iesniegumu par transporta izdevumu kompensācijas piešķiršanu. Iesniegumam pievieno informāciju par sabiedriskā transporta izmantošanas nepieciešamību dienesta uzdevumu izpildes nodrošināšanai (6.pielikums), norādot katru sabiedriskā transporta izmantošanas gadījumu iepriekšējā kalendāra mēnesī;

78.2. faktiskos transporta izdevumus apliecinošus attaisnojuma dokumentus (biļetes).

79. Lai saņemtu transporta izdevumu kompensāciju, ja amatpersona izmantojusi sabiedrisko transportu (izņemot taksometru), lai nokļūtu ārstniecības iestādē veselības pārbaudes veikšanai un atgrieztos no tās, amatpersona mēneša laikā pēc ārstniecības iestādes apmeklējuma iesniedz iestādes vadītājam vai viņa pilnvarotai amatpersonai šādus dokumentus:

79.1. iesniegumu par transporta izdevumu kompensācijas piešķiršanu;

79.2. faktiskos transporta izdevumus apliecinošus attaisnojuma dokumentus (biļetes).

80. Transporta izdevumu kompensāciju izmaksā mēneša laikā pēc šo noteikumu 78. un 79.punktā minēto dokumentu saņemšanas, pārskaitot kompensācijas summu uz amatpersonas kontu kredītiestādē.

81. Uzturdevas kompensācijas apmērs ir 120 latu mēnesī.

82. Amatpersonai izmaksā uzturdevas kompensāciju četru latu apmērā par katru nodienēto kalendāra dienu attiecīgajā mēnesī, ja viņa nepilda amata pienākumus pilnu kalendāra mēnesi, šādā gadījumā:

82.1. amatpersona pieņemta dienestā attiecīgajā kalendāra mēnesī;

82.2. amatpersona pārcelta citā amatā uz citu iestādi;

82.3. amatpersona atvaļināta no dienesta attiecīgajā kalendāra mēnesī;

82.4. amatpersonai pārtraukta uzturdevas kompensācijas izmaksa saskaņā ar Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumu.

83. Ja amatpersonu pārceļ citā amatā uz citu iestādi, uzturdevas kompensācijas mēneša summas starpību viņai izmaksā iestāde, uz kuru amatpersona pārcelta.

84. Uzturdevas kompensāciju izmaksā katru mēnesi vienlaikus ar dienesta atalgojumu, pārskaitot kompensācijas summu uz amatpersonas kontu kredītiestādē.

85. Formas tērpa kompensācijas apmērs ir 85 lati gadā.

86. Formas tērpa kompensāciju amatpersonai izmaksā reizi kalendāra gadā, ja viņa amatā, kas dod tiesības saņemt formas tērpa kompensāciju, attiecīgajā laikposmā ir nodienējusi vairāk nekā sešus mēnešus.

87. Iestādes vadītājs ar rīkojumu (pavēli) apstiprina amatus, kuros dienesta pienākumus veic, pastāvīgi nenēsājot formas tērpu, un atbilstoši minētajiem amatiem katru gadu izdod rīkojumu (pavēli), nosakot konkrētas amatpersonas, kurām izmaksājama formas tērpa kompensācija.

88. Formas tērpa kompensāciju izmaksā mēneša laikā pēc šo noteikumu 87.punktā minētā rīkojuma (pavēles) izdošanas, pārskaitot kompensācijas summu uz amatpersonas norādīto kontu kredītiestādē.

89. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2006.gada 31.oktobra noteikumus Nr.900 “Noteikumi par pabalstiem un kompensācijām Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm” (Latvijas Vēstnesis, 2006, 181.nr.; 2007, 121., 187.nr.).

90. 2009. un 2010.gadā nepiemēro šo noteikumu 81. un 82.punktā noteikto uzturdevas kompensācijas apmēru. Uzturdevas kompensācijas apmērs 2009. un 2010.gadā ir 50 latu.

(Grozīts ar MK 15.12.2009. noteikumiem Nr.1490)

91. 2009. un 2010.gadā šo noteikumu 82.punktā minētajos gadījumos uzturdevas kompensācijas dienas likme ir 1,67 lati.

(Grozīts ar MK 15.12.2009. noteikumiem Nr.1490)

92. Noteikumi piemērojami ar 2009.gada 1.februāri.