1. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (turpmāk – dienests) ir veselības ministra pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde.

2. Dienesta darbības mērķis ir īstenot vienotu valsts politiku neatliekamās medicīniskās palīdzības jomā.

3. Dienestam ir šādas funkcijas:

3.1. organizēt neatliekamo medicīnisko palīdzību iedzīvotājiem;

3.2. nodrošināt neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanu iedzīvotājiem;

3.3. organizēt apmācības neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanā;

3.4. organizēt un nodrošināt neatliekamo medicīnisko palīdzību ārkārtas medicīniskajās situācijās un katastrofās, kā arī ja nepieciešamais medi­cīniskās palīdzības apjoms pārsniedz ārstniecības iestādes resursu iespējas.

(Grozīts ar MK 08.09.2009. noteikumiem Nr.1043)

4. Lai īstenotu noteiktās funkcijas, dienestam ir šādi uzdevumi:

4.1. vadīt, koordinēt un sniegt neatliekamo medicīnisko palīdzību iedzīvotājiem ikdienā, ārkārtas medicīniskajās situācijās un katastrofās;

4.1.¹ nodrošināt neatliekamo medicīnisko palīdzību pēc ārstniecības iestādes pieprasījuma, ja nepieciešamais medicīniskās palīdzības apjoms pār­sniedz ārstniecības iestādes resursu iespējas;

4.2. plānot nepieciešamos materiāltehniskos resursus neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanai;

4.3. informēt sabiedrību par neatliekamās medicīniskās palīdzības saņemšanas kārtību;

4.4. piedalīties normatīvo aktu projektu izstrādē un atzinumu sniegšanā par citu institūciju sagatavotajiem iestādes kompetencē esošajiem normatīvo aktu projektiem;

4.5. apmācīt ārstniecības personas, studentus, rezidentus un citas personas neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanā un organizēšanā;

4.6. atbilstoši kompetencei izskatīt fizisku un juridisku personu sūdzības, iesniegumus un priekšlikumus;

4.6.¹ nodrošināt Veselības ministrijas operatīvo medicīnisko rezervju veidošanu, uzturēšanu un atjaunošanu, kā arī uzraudzīt to lietošanu;

4.6.² ārkārtas medicīniskajās situācijās organizēt personu pārvešanu un ievietošanu ārstniecības iestādē, kurā iespējams sniegt nepieciešamo medicīnisko palīdzību;

4.6.³ apmācīt neatliekamās medicīniskās palīdzības sniedzējus;

4.6.⁴ koordinēt un nodrošināt medicīnisko evakuāciju valstī;

4.7. veikt citus normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus.

(Grozīts ar MK 08.09.2009. noteikumiem Nr.1043)

5. Dienestam ir šādas tiesības:

5.1. normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un gadījumos pieprasīt un bez maksas saņemt no valsts un pašvaldību institūcijām un ārstniecības iestādēm dienesta uzdevumu izpildei nepieciešamo informāciju un dokumentus, kā arī lūgt privātpersonām sniegt dienesta uzdevumu izpildei nepieciešamo informāciju un dokumentus;

5.2. atbilstoši kompetencei sadarboties ar valsts pārvaldes iestādēm, fiziskām personām un privāto tiesību juridiskām personām, kā arī ārvalstu institūcijām;

5.3. slēgt starpresoru vienošanos;

5.4. normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā veikt iepirkumus iestādes darbības nodrošināšanai;

5.5. sniegt maksas pakalpojumus, saņemt ziedojumus, dāvinājumus un ārvalstu finansiālo palīdzību;

5.6. atbilstoši kompetencei organizēt seminārus, konferences un kongresus;

5.7. publicēt informatīvus un reklāmas materiālus un sniegt plašsaziņas līdzekļos informāciju par dienesta kompetencē esošajiem jautājumiem;

5.8. pieaicināt ekspertus, lai veiktu ar dienesta darbību saistītus uzdevumus;

5.9. veikt citas normatīvajos aktos noteiktās darbības.

6. Dienestu vada direktors. Dienesta direktors pilda Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktās tiešās pārvaldes iestādes vadītāja funkcijas. Dienesta direktoru ieceļ amatā un atbrīvo no amata veselības ministrs.

7. Dienesta direktors dienesta reglamentā nosaka iestādes iekšējo organizatorisko struktūru.

8. Dienestam ir teritoriālās struktūrvienības, un tās darbojas saskaņā ar reglamentu.

9. Dienesta teritoriālo struktūrvienību vada teritoriālās struktūrvienības vadītājs. Teritoriālās struktūrvienības vadītāju pieņem darbā un atlaiž no darba dienesta direktors.

10. Dienesta darbības tiesiskumu nodrošina direktors. Direktors ir atbildīgs par pārvaldes lēmumu pārbaudes sistēmas izveidošanu un darbību.

11. Dienesta amatpersonu administratīvos lēmumus un faktisko rīcību var apstrīdēt, iesniedzot attiecīgu iesniegumu direktoram. Direktora administratīvo lēmumu var pārsūdzēt tiesā.

12. Direktora lēmumus (izņemot šo noteikumu 11.punktā minēto lēmumu) un faktisko rīcību var apstrīdēt Veselības ministrijā. Veselības ministrijas lēmumu var pārsūdzēt tiesā.

13. Dienests ne retāk kā reizi gadā sniedz veselības ministram pārskatu par pārvaldes funkciju izpildi un dienestam piešķirto valsts budžeta līdzekļu izlietojumu.

14. Noteikumi piemērojami ar 2009.gada 1.februāri.

15. Šo noteikumu 3.2., 4.1. un 4.5.apakš­punkts stājas spēkā 2009.gada 1.martā.