1. Noteikumi nosaka energoauditoriem izvirzāmās prasības un viņu atbildību, kā arī energoauditoru sertifikācijas un uzraudzības kārtību.

2. Energoauditora sertifikāts nav nepieciešams, lai veiktu ar ēku energoefektivitāti saistītas darbības, kuru mērķis nav ēkas energoefektivitātes sertifikāta, ēkas energoefektivitātes pagaidu sertifikāta, apkures katla pārbaudes akta vai gaisa kondicionēšanas sistēmas pārbaudes akta izsniegšana.

3. Energoauditora sertifikāts projektējamu jaunbūvju un rekonstruējamu ēku energoefektivitātes novērtēšanai un ēkas energoefektivitātes pagaidu sertifikāta izsniegšanai nav nepieciešams personām, kuras būvniecību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā saņēmušas būvprakses sertifikātu ēku konstrukciju projektēšanas jomā.

(Grozīts ar MK 09.03.2010. noteikumiem Nr.220)

3.¹ Energoauditora sertifikāts apkures katla pārbaudes akta vai gaisa kondicionēšanas sistēmas pārbaudes akta izsniegšanai nav nepieciešams personām, kuras būvniecību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā saņēmušas būvprakses sertifikātu siltumapgādes sistēmu vai apkures un ventilācijas sistēmu būvniecības jomā.

(MK 09.03.2010. noteikumu Nr.220 redakcijā)

4. Energoauditoram jāatbilst šādām prasībām:

4.1. apgūtas nepieciešamās teorētiskās zināšanas pirmā vai otrā līmeņa augstākās profesionālās vai akadēmiskās izglītības mācību programmā vai profesionālās tālākizglītības pro­grammā;

4.2. iegūta praktiska pieredze, ja nepieciešamās teorētiskās zināšanas apgūtas profesionālās tālākizglītības programmā;

4.3. nokārtota kompetences pārbaude, un saņemts energoauditora sertifikāts.

(Grozīts ar MK 09.03.2010. noteikumiem Nr.220)

5. Lai novērtētu ēkas energoefektivitāti un izsniegtu ēkas energo­efektivitātes sertifikātu vai ēkas energoefektivitātes pagaidu sertifikātu, nepieciešamas teorētiskās zināšanas šādās jomās:

5.1. ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika;

5.2. ēku tehniskās sistēmas (apkures, ventilācijas, gaisa kondicionēšanas, ūdensapgādes, apgaismošanas);

5.3. būvklimatoloģija un telpu mikroklimats.

6. Lai pārbaudītu apkures katlus, kuru nominālā jauda ir lielāka par 20 ki­lovatiem (turpmāk – apkures katli), un gaisa kondicionēšanas sistēmas, kuru nominālā jauda ir lielāka par 12 kilovatiem (turpmāk – gaisa kondicionēšanas sistēmas), nepieciešamas teorētiskās zināšanas šādās jomās:

6.1. apkures katli un apkures sistēmas;

6.2. gaisa kondicionēšanas iekārtas un sistēmas;

6.3. dzesēšanas iekārtas un sistēmas;

6.4. iekārtu mērījumi un regulēšana.

7. Energoauditoru profesionālās tālāk­izglītības programma ietver:

7.1. ēkas energoefektivitātes novērtēšanai un ēkas energoefektivitātes sertifikāta vai ēkas energoefektivitātes pagaidu sertifikāta izsniegšanai nepiecie­šamo teorētisko zināšanu apguvi vismaz 320 stundu apjomā;

7.2. apkures katlu un gaisa kondicionēšanas sistēmu pārbaudei nepiecie­šamo teorētisko zināšanu apguvi vismaz 40 stundu apjomā.

8. Ja persona nepieciešamās teorētiskās zināšanas apguvusi profesionālās tālāk­izglītības programmas ietvaros:

8.1. lai novērtētu ēkas energoefektivitāti un izsniegtu ēkas energo­efektivitātes sertifikātu vai ēkas energoefektivitātes pagaidu sertifikātu, personai nepieciešama vismaz viena gada praktiska pieredze ēku energoefektivitātes novērtēšanā, strādājot attiecīgi sertificēta energoauditora vadībā;

8.2. lai pārbaudītu apkures katlus un gaisa kondicionēšanas sistēmas un izsniegtu pārbaudes aktu, personai nepieciešama vismaz triju mēnešu praktiska pieredzei apkures katlu un gaisa kondicionēšanas sistēmu pārbaudē, strādājot attiecīgi sertificēta energoauditora vadībā.

9. Energoauditors ir atbildīgs par:

9.1. ēku energoefektivitātes normatīvo aktu un piemērojamo standartu ievērošanu (atbilstoši kompetencei);

9.2. ēku energoefektivitātes aprēķinam nepieciešamo datu kvalitātes kontroli;

9.3. ēku energoefektivitātes aprēķinu rezultātu pareizību;

9.4. ēku energoefektivitātes novērtēšanas objektivitāti un ticamību;

9.5. ēku energoefektivitātes novērtēšanas vai apkures katlu un gaisa kondicionēšanas sistēmu pārbaudes laikā veikto darbību dokumentēšanu, kā arī dokumentācijas glabāšanu 10 gadus pēc attiecīgo dokumentu sastādīšanas.

10. Energoauditora sertifikācija ietver sertifikāta piešķiršanu, tā derīguma termiņa pagarināšanu, darbības apturēšanu un anulēšanu.

11. Energoauditoru sertifikāciju veic kompetentas sertificēšanas institū­cijas, kuru sarakstu Ekonomikas ministrija publicējusi laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”. Sertificēšanas institūciju kompetenci novērtē normatīvajos aktos par atbilstības novērtēšanu noteiktajā kārtībā un saskaņā ar standartu LVS EN ISO/IEC 17024:2005 “Atbilstības novērtēšana. Vispārīgās prasības personu sertificēšanas institūcijām” vai jaunāku standarta versiju.

12. Sertificēšanas institūcija:

12.1. ir atbildīga par sertificēšanas funkciju veikšanu;

12.2. nodrošina ar sertifikāciju saistītās lietvedības kārtošanu un doku­mentācijas glabāšanu;

12.3. reģistrē izsniegtos sertifikātus un sniedz informāciju saskaņā ar šo noteikumu 32.punktu;

12.4. pēc pieprasījuma sniedz informāciju sertificēšanas jautājumos;

12.5. veic sertificēto speciālistu profesionālās darbības uzraudzību.

13. Lai saņemtu energoauditora sertifikātu, persona iesniedz sertificēšanas institūcijā:

13.1. iesniegumu par sertifikāta piešķiršanu;

13.2. dokumentus, kas apliecina energoauditoram nepieciešamo izglītības līmeni un teorētisko zināšanu apguvi;

13.3. šo noteikumu 8.punktā minētajos gadījumos dokumentus, kas apliecina praktisko darbību sertifikācijai pieteiktajā jomā, un darbu sarakstu, kuru izpildē persona piedalījusies. Norāda darba devēju, pasūtītāju, objektu un tā atrašanās vietu, darbu izpildes laiku un personas līdzdalības pakāpi.

(Grozīts ar MK 09.03.2010. noteikumiem Nr.220)

14. Sertificēšanas institūcija pēc šo noteikumu 13.punktā minēto doku­mentu saņemšanas novērtē pretendenta atbilstību attiecīgajām šajos noteikumos noteiktajām prasībām.

15. Lai saņemtu energoauditora sertifikātu ēkas energoefektivitātes novērtēšanai un ēkas energoefektivitātes sertifikāta izsniegšanai un projektējamu jaunbūvju un rekonstruējamu ēku energoefektivitātes novērtēšanai un ēkas energoefektivitātes pagaidu sertifikāta izsniegšanai, persona kārto pārbaudi Ēku energoefektivitātes likuma 9.panta otrajā daļā noteiktās ēku energoefektivitātes aprēķina metodes pārzināšanā un praktiskajā lietošanā. Ēku energoefektivitātes aprēķina metodes praktiskās lietošanas prasmi apliecina vismaz trīs saskaņā ar ēku energoefektivitātes aprēķina metodi veikti ēkas energoefektivitātes aprēķini un sagatavoti ēkas energoefektivitātes novērtējumi ēkas energoefektivitātes sertifikāta izsniegšanai.

(Grozīts ar MK 09.03.2010. noteikumiem Nr.220)

16. Lai saņemtu energoauditora sertifikātu projektējamu jaunbūvju un rekonstruējamu ēku energoefektivitātes novērtēšanai un ēkas energoefektivitātes pagaidu sertifikāta izsniegšanai, persona kārto pārbaudi ēku energoefektivitātes aprēķina metodes praktiskajā lietošanā, ko apliecina vismaz trīs saskaņā ar ēku energoefektivitātes aprēķina metodi veikti ēkas energoefektivitātes novērtējumi ēkas energoefektivitātes pagaidu sertifikāta izsniegšanai.

17. Lai saņemtu energoauditora sertifikātu apkures katlu un gaisa kondicionēšanas sistēmu energoefektivitātes pārbaudei un pārbaudes akta izsniegšanai, persona kārto pārbaudi apkures katlu un gaisa kondicionēšanas sistēmu inspicēšanā, ko apliecina vismaz trīs izsniegti apkures katlu pārbaudes akti un viens gaisa kondicionēšanas sistēmas pārbaudes akts.

18. Ja pretendents atbilst šajos noteikumos noteiktajām prasībām un nokārtojis sertifikācijas pārbaudi, sertificēšanas institūcija pieņem lēmumu par sertifikāta piešķiršanu un izsniedz energoauditora sertifikātu, kas apliecina personas kompetenci vienā vai vairākās šādās jomās:

18.1. ēkas energoefektivitātes novērtēšana un ēkas energoefektivitātes sertifikāta izsniegšana;

18.2. projektējamu jaunbūvju un rekonstruējamu ēku energoefektivitātes novērtēšana un ēkas energoefektivitātes pagaidu sertifikāta izsniegšana;

18.3. apkures katlu un gaisa kondicionēšanas sistēmu energoefektivitātes pārbaude un pārbaudes akta izsniegšana.

19. Lai pagarinātu energoauditora sertifikāta derīguma termiņu, persona iesniedz sertificēšanas institūcijā:

19.1. iesniegumu par sertifikāta derīguma termiņa pagarināšanu;

19.2. izglītību apliecinošus dokumentus, ja persona ir ieguvusi papildu izglītību prakses laikā.

20. Lai pagarinātu sertifikāta derīguma termiņu personai, kuras darbības laikā konstatēti ar profesionālo darbību saistīti pārkāpumi vai persona pārtraukusi darbību ilgāk par trim gadiem, sertifikācijas institūcija veic personas kompetences pārbaudi.

21. Sertifikācijas institūcija pagarina sertifikāta derīguma termiņu bez papildu kompetences pārbaudes, ja saskaņā ar Ēku energoefektivitātes likuma 15.pantā noteiktajā kārtībā reģistrētajiem datiem persona attiecīgajās energoauditora jomās darbojusies nepārtraukti un tai nav konstatēti ar profesionālo darbību saistīti pārkāpumi.

22. Energoauditora sertifikātu izsniedz uz pieciem gadiem.

23. Energoauditora sertifikātu sastāda atbilstoši šo noteikumu pieliku­mam.

24. Energoauditora sertifikāta reģistrācijas numuru sastāda formātā XXX-YYYY-(n), kur XXX – sertificēšanas institūcijas kods, YYYY – sertifikāta kārtas numurs, n – numurs pēc kārtas, ko piešķir, ja pagarina sertifikāta derīguma termiņu vai izmaina sertifikātā apliecinātās kompetences.

25. Ja pretendenta kompetence neatbilst šajos noteikumos energo­auditoram noteiktajām prasībām, sertificēšanas institūcija pieņem lēmumu par atteikumu piešķirt sertifikātu vai pagarināt tā derīguma termiņu.

26. Ja sertificēšanas institūcija saņem iesniegumu, sūdzību vai citu informāciju par sertificētās personas darbībā konstatētajiem profesionālās darbības pārkāpumiem, sertificēšanas institūcija izskata attiecīgo informāciju, izvērtē sertificētās personas darbību (ja nepieciešams, pieprasa papildu informāciju) un pieņem lēmumu par energoauditora sertifikāta darbības apturēšanu, anulēšanu vai atstāšanu spēkā.

27. Ja energoauditora profesionālajā darbībā konstatē normatīvo aktu pārkāpumus ēku energoefektivitātes jomā, sertificēšanas institūcija pieņem lēmumu par sertifikāta darbības apturēšanu līdz brīdim, kamēr energoauditors novērsis savas darbības izraisītās sekas, un nosaka termiņu seku novēršanai.

28. Sertificēšanas institūcija pieņem lēmumu par energoauditora sertifikāta anulēšanu:

28.1. ja energoauditors pēc tam, kad sertificēšanas institūcija pieņēmusi lēmumu par sertifikāta darbības apturēšanu, nav novērsis savas darbības izraisītās sekas sertificēšanas institūcijas noteiktajā termiņā;

28.2. ja energoauditors sniedzis pakalpojumus darbības jomā, kurā tam nav ar sertifikātu apliecinātas kompetences;

28.3. pēc energoauditora iniciatīvas;

28.4. ja konstatēts, ka energoauditora sertifikāts ir izsniegts nepamatoti;

28.5. ja ir pierādīts, ka energoauditors apzināti pārkāpis normatīvos aktus ēku energoefektivitātes novērtēšanas jomā.

29. Lēmumu par atteikumu piešķirt energoauditora sertifikātu vai pagarināt sertifikāta derīguma termiņu, kā arī par sertifikāta anulēšanu izsniedz vai nosūta attiecīgajai personai piecu darbdienu laikā pēc tā pieņemšanas.

30. Lēmumu par atteikumu izsniegt sertifikātu vai pagarināt tā darbības termiņu var apstrīdēt Ekonomikas ministrijā. Ekonomikas ministrijas lēmumu var pārsūdzēt administratīvo procesu regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

31. Sertificēšanas institūcija informāciju par energoauditora novērtēšanu un sertifikāciju glabā 10 gadus pēc energoauditora sertifikāta derīguma termiņa beigām.

32. Sertificēšanas institūcija piecu darbdienu laikā pēc attiecīgā lēmuma pieņemšanas iesniedz Ekonomikas ministrijā šādu informāciju:

32.1. lēmumus par energoauditora sertifikātu piešķiršanu, to derīguma termiņa pagarināšanu, energoauditora sertifikātu anulēšanu un to darbības apturēšanu, kā arī par atteikumiem piešķirt sertifikātu;

32.2. datus par energoauditoriem:

32.2.1. vārds un uzvārds;

32.2.2. personas kods;

32.2.3. izglītība, specialitāte, profesionālo vai akadēmisko izglītību apliecinoša dokumenta izsniedzējs, izsniegšanas vieta un gads;

32.2.4. prakses ilgums un vieta šo noteikumu 8.punktā minētajos gadījumos;

32.2.5. tālākizglītības programmas nosaukums, tālākizglītību apliecinoša dokumenta izsniedzējs, izsniegšanas vieta un gads šo noteikumu 8.punktā minētajos gadījumos;

32.2.6. kontaktinformācija (tālruņa numurs, elektroniskā pasta adrese);

32.3. ziņas par energoauditoriem izsniegtajiem sertifikātiem:

32.3.1. numurs;

32.3.2. izsniegšanas datums un lēmuma numurs;

32.3.3. apliecinātās kompetences (norāda datumu);

32.3.4. pārreģistrācijas datums un lēmuma numurs;

32.3.5. tās personas vārds un uzvārds, kas apliecinājusi sertifikātu.

(MK 09.03.2010. noteikumu Nr.220 redakcijā)

33. Ekonomikas ministrija savā mājaslapā internetā bez maksas nodrošina publisku pieejamību šo noteikumu 32.2.1. un 32.3.apakšpunktā minētajai informācijai, kā arī šo noteikumu 32.2.6.apakšpunktā minētajai informācijai, ja sertificēšanas institūcijā saņemta personas piekrišana to publiskot.

(MK 09.03.2010. noteikumu Nr.220 redakcijā)