Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Ministru kabineta rīkojums Nr.30

Rīgā 2009.gada 16.janvārī (prot. Nr.3 48.§)

Par koncepciju "Valsts attīstībai atbilstošs augstākās izglītības studiju programmu un studiju vietu sadalījuma modelis"

 

1. Atbalstīt koncepcijas "Valsts attīstībai atbilstošs augstākās izglītības studiju programmu un studiju vietu sadalījuma modelis" (turpmāk - koncepcija) kopsavilkumā ietverto risinājuma B varianta B1 apakšvariantu.

2. Noteikt Izglītības un zinātnes ministriju par atbildīgo institūciju koncepcijas īstenošanā.

3. Koncepcija 2009.-2011.gadā īstenojama atbilstoši piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem. Jautājumu par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu koncepcijas īstenošanai 2012.gadā un turpmākajos gados izskatīt vienlaikus ar visu ministriju un centrālo valsts iestāžu vidēja termiņa budžeta prioritāšu pietei­kumiem, sagatavojot valsts budžeta projektu attiecīgajam gadam.

Ministru prezidents I.Godmanis

Izglītības un zinātnes ministre T.Koķe

 


 

(Ministru kabineta

2009.gada 16.janvāra rīkojums Nr.30)

Koncepcijas "Valsts attīstībai atbilstošs augstākās izglītības studiju programmu un studiju vietu sadalījuma modelis" kopsavilkums

Koncepcijas projekts "Valsts attīstībai atbilstošs augstākās izglītības studiju programmu un studiju vietu sadalījuma modelis" (turpmāk - koncepcija) sagatavots sadarbībā ar Ekonomikas ministriju, Labklājības ministriju, Reģionā­lās attīstības un pašvaldību lietu ministriju un Nacionālo trīspusējās sadarbības padomi saskaņā ar Ivara Godmaņa vadītā Ministru kabineta plāna neatlie­kamajiem darbiem (no 2007.gada 20.decembra līdz 2008.gada 14.aprīlim) uzdevumu Nr.7.2. Koncepcija apspriesta Augstākās izglītības padomē un Rektoru padomē.

Lai nodrošinātu Latvijas sabalansētu, stabilu un ilgtspējīgu attīstību, kā arī līdz 2010.gadam sasniegtu Eiropas Savienības kopējo Lisabonas stratēģijā definēto mērķi par pasaulē viskonkurētspējīgāko un dinamiskāko uz zināšanām balstīto ekonomiku, ir īstenojami vairāki uzdevumu bloki, no kuriem ļoti svarīga loma ir efektīvas izglītības un apmācības politikas īstenošanai. Viens no uzde­vumiem, īstenojot efektīvu izglītības un apmācības politiku, ir darba tirgus vajadzībām atbilstoša augsti kvalificētu speciālistu sagatavošana. Latvijā pašreizējā augstākās izglītības iestādes beigušo speciālistu struktūrā jau ilgāku laiku dominē sociālās zinātnes, bet nepietiekams ir dabas zinātņu, inženier­zināt­ņu un tehnoloģiju studiju programmas beigušo īpatsvars, kuru skaita palie­lināšana ir viens no uzdevumiem, sekmējot Lisabonas stratēģijas mērķa īste­nošanu. Problēma konstatēta arī 2007.gadā pabeigtajos darba tirgus ilgtermiņa prognozēšanas sistēmas pētījumos (mājaslapas adrese internetā: http://sf.lm.gov.lv/esf/?main_page_id=5&page_type=d_cat&second_page_id=31&doc_id=41).

Koncepcijas mērķis ir sekmēt augstākās izglītības institūciju sagatavoto speciālistu piedāvājuma nodrošinājumu atbilstoši darbaspēka pieprasījuma prognozēm.

Koncepcijas uzdevums ir izstrādāt tādu valsts budžeta finansēto augstākās izglītības studiju programmu un studiju vietu sadalījuma modeli, kas sekmētu augstākajai izglītībai izlietoto valsts budžeta līdzekļu atbilstību Latvijas un Eiropas Savienības stratēģiskajos plānošanas dokumentos izvirzītajiem mērķiem un darba tirgus prasībām, nodrošinātu nepārtrauktu un līdzsvarotu valsts ilgtermiņa attīstību, kā arī veicinātu līdzekļu efektīvu izmantošanu.

Koncepcijā tiek piedāvāti problēmas risinājuma A un B varianti.

Problēmas risinājuma A variantā izglītības tematisko grupu struktūra un sadales mehānisms netiek mainīts - katru gadu Izglītības un zinātnes ministrija pēc Augstākās izglī­tības padomes priekšlikuma turpina iedalīt finansējumu atbilstoši studiju vietu skaitam un to sadalījumam pa nozarēm - izglītības tematiskajām grupām.

B1 un B2 apakšvarianti atšķiras ar to, kura institūcija - Ministru kabinets vai attiecīgā ministrija, kuras pārziņā ir augstākās izglītības iestādes, - pieņem galīgo lēmumu par valsts budžeta finansēto studiju vietu skaitu augstskolās un koledžās attiecīgajā gadā.

Problēmas risinājuma variants

Stiprās puses (galvenās)

Vājās puses (galvenās)

Papildu finansējums (tūkst. latu)

A variants

Tiek saglabātas no esošā valsts budžeta finansētās augstākās izglītības studiju programmas un studiju vietas atbilstoši to sadalījumam pa nozarēm - izglītības tematiskajām grupām.

Katru gadu no valsts budžeta līdzekļiem turpina iedalīt finansējumu atbilstoši studiju vietu skaitam un to sadalījumam pa nozarēm - izglītības tematiskajām grupām

Saglabājas augstskolām jau zināms studiju programmu un studiju vietu sadalījums pa nozarēm - izglītības tematiskajām grupām - un finansēšanas nosacījumi - prognozējamība.

Ja tiek piešķirti papildu līdzekļi, tos var novirzīt tikai studiju vietu optimālai finansēšanai - studiju izmaksu koeficientu ikgadējam palielinājumam

Neatrisina pētījumos konstatētās prognozējamās darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma problēmas, netiek sagatavots pietiekams dažādu nozaru speciālistu skaits valsts līdzsvarotai, inovatīvai, uz augstajām tehnoloģijām un zināšanām balstītai attīstībai

Nav nepieciešams.

Papildu līdzekļi no valsts budžeta ir nepieciešami tikai studiju programmu un studiju vietu optimālai finansēšanai, tomēr izmaksas netiek iekļautas aprēķinos, jo pēc būtības neatbilst koncepcijas mērķim

 

 

B variants: ilgtermiņa prognožu modelis

Modelis paredz B1 un B2 apakšvariantus, kas atšķiras ar to, kura institūcija - Ministru kabinets vai katra ministrija, kuras pārziņā ir augstākās izglītības iestādes - pieņem galīgo lēmumu par valsts budžeta finansēto studiju vietu skaitu augstskolās un koledžās.

Problēmas risinājuma variants

Stiprās puses (galvenās)

Vājās puses (galve­nās)

Papildu finansējums (tūkst. latu)

B1 - centralizēta lēmuma pieņemšana

Katru gadu priekšlikumus studiju vietu sadalījumam pa nozarēm - izglītības tematiskajām grupām - izstrādā Izglītības un zinātnes ministrija, sadarbojoties ar Augstākās izglītības padomi, nozaru ministrijām, augstākās izglītības iestādēm, darba devējiem, kā arī ņemot vērā Ekonomikas ministrijas sagatavotās augstākās izglītības attīstības tendences un darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma vidēja termiņa un ilgtermiņa prognozes. Tiek izmantotas nozaru darba devēju sagatavotās darbaspēka pieprasījuma prognozes

Nodrošinātas iespējas līdzsvarotam augstākās izglītības programmu piedāvājumam.

Mērķtiecīgi tiek sagatavoti prioritāro nozaru speciālisti, tajā skaitā dabaszinātņu un inženierzinātņu jomu speciālisti zināšanu ietilpīgajām augsto tehnoloģiju nozarēm. Saskaņā ar Latvijas ilgtermiņa ekonomisko stratēģiju tādas nozares pašlaik mūsu valstī ir informātika, informācijas un komunikāciju tehnoloģijas, specifiski biotehnoloģijas, biomedicīnas, farmakoloģijas, koksnes ķīmiskās pārstrādes virzieni, koksnes produktu ražošana, atsevišķas materiālu tehnoloģijas un ražošanas nozares (pārtikas rūpniecības, lauksaimniecības un meža nozare). Attiecīgās nozares var tikt koriģētas, ja attīstības gaitā ir izveidojušās jaunas iespējas vai prioritātes, par tādām uzskatot vides zinātni klimata mainības samazināšanā un energoefektivitātē, radošās industrijas, lai paaugstinātu rūpniecības nozaru kopējo pievienoto vērtību, uzlabojot un attīstot produkcijas dizainu, kā arī citas nozares ar labas attīstības iespējām

Sarežģīta lēmuma pieņemšanas procedūra, kas pieļauj iespēju, ka valsts budžeta finansēto augstākās izglītības studiju vietu (programmu) sadalījuma pa nozarēm noteikšanā lielāka loma varētu būt politiskiem lēmumiem, bet nevis augstākās izglītības attīstības tendencēm un pamatotām darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma vidēja termiņa un ilgtermiņa prognozēm

2009.g. - 13 194,2

2010.g. - 19 420,0

2011.g. - 28 577,8

B2 - decentralizēta lēmuma pieņemšana

Katru gadu valsts budžeta finansēto augstākās izglītības studiju programmu un studiju sadalījumu pa nozarēm - izglītības tematiskajām grupām - sagatavo katra ministrija, kuras padotībā ir attiecīgās nozares augstākās izglītības iestādes, sadarbojoties ar augstākās izglītības iestādēm, Augstākās izglītības padomi, Izglītības un zinātnes ministriju un darba devējiem, kā arī ņemot vērā Ekonomikas ministrijas sagatavotās augstākās izglītības attīstības tendences, darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma vidēja termiņa un ilgtermiņa prognozes. Tiek izmantotas nozaru darba devēju sagatavotās darbaspēka pieprasījuma prognozes

Vienkārša lēmuma pieņemšanas procedūra.

Tiek sagatavoti prioritāro nozaru speciālisti, tajā skaitā dabaszinātņu un inženierzinātņu jomu speciālisti zināšanu ietilpīgajām augsto tehnoloģiju nozarēm. Saskaņā ar Latvijas ilgtermiņa ekonomisko stratēģiju tādas nozares pašlaik mūsu valstī ir informātika, informācijas un komunikāciju tehnoloģijas, specifiski biotehnoloģijas, biomedicīnas, farmakoloģijas, koksnes ķīmiskās pārstrādes virzieni, koksnes produktu ražošana, atsevišķas materiālu tehnoloģijas un ražošanas nozares (pārtikas rūpniecības, lauksaimniecības un meža nozare). Attiecīgās nozares var tikt koriģētas, ja attīstības gaitā ir izveidojušās jaunas iespējas vai prioritātes, par tādām uzskatot vides zinātni klimata mainības samazināšanā un energoefektivitātē, radošās industrijas, lai paaugstinātu rūpniecības nozaru kopējo pievienoto vērtību, uzlabojot un attīstot produkcijas dizainu, kā arī citas nozares ar labas attīstības iespējām

Atsevišķās nozarēs, kurās līdzīgas programmas īsteno vairāku ministriju padotībā esošajās augstākās izglītības iestādēs (piemēram, medicīna, sociālās zinības), var tikt pieņemti lēmumi, kas nav sabalansēti ar darba tirgus vajadzībām

2009.g. - 13 194,2

2010.g. - 19 420,0

2011.g. - 28 577,8

Izglītības un zinātnes ministrija atbalsta B risinājuma B1 apakšvariantu, jo tas vislabāk ļauj veidot visaptverošu speciālistu pieprasījuma kopainu, kas pamatota ar darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma vidēja termiņa un ilgtermiņa prognozēm, tātad arī vislabāk atbilst nepārtrauktas un līdzsvarotas valsts attīstības nodrošināšanai.

Izglītības un zinātnes ministre T.Koķe

 
Tiesību akta pase
Nosaukums: Par koncepciju "Valsts attīstībai atbilstošs augstākās izglītības studiju programmu un studiju .. Statuss:
Zaudējis spēku
zaudējis spēku
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: rīkojums Numurs: 30Pieņemts: 16.01.2009.Stājas spēkā: 16.01.2009.Zaudē spēku: 01.01.2021.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 13, 23.01.2009.
Saistītie dokumenti
  • Zaudējis spēku ar
186857
16.01.2009
85
0
  • X
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Sistematizēti tiesību akti ir informatīvi. Pretrunu gadījumā vadās pēc oficiālās publikācijas.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"