Latvijas Republikas valdība un Jaunzēlandes valdība (turpmāk – Puses) ir nonākušas pie šādas vienošanās attiecībā uz Līgumu par Darba brīvdienu shēmas (turpmāk – Shēma) darbību starp divām valstīm:

Jaunzēlandes valdības atbildība

1. Jaunzēlandes valdība ar Jaunzēlandes imigrācijas dienesta starpniecību (Darba lietu departamenta daļa) saskaņā ar 2.pantu pēc Latvijas pilsoņa pieprasījuma izsniedz īslaicīgo vīzu, kas ir derīga divpadsmit (12) mēnešu laikā no izsniegšanas dienas, jebkurai personai, kura atbilst visām turpmāk nosauktajām prasībām:

(a) persona ir Latvijas pilsonis

(b) tā pārliecina imigrācijas amatpersonu, ka viņa/ viņas primārais mērķis ir pavadīt Jaunzēlandē brīvdienas, kur darbam ir gadījuma raksturs, nevis tas ir kā apmeklējuma primārais mērķis;

(c) pieteikuma iesniegšanas laikā tā ir vecumā no astoņpadsmit (18) līdz trīsdesmit (30) gadiem ieskaitot;

(d) tā līdzi neņem apgādājamās personas;

(e) tās rīcībā ir derīga Latvijas pilsoņa pase;

(f) tās rīcībā ir biļete atpakaļceļam vai ir pietiekoši daudz līdzekļu, lai iegādātos šādu biļeti;

(g) pēc attiecīgo institūciju ieskatiem viņa/viņas rīcībā ir pietiekoši daudz līdzekļu, lai nodrošinātu savu iztiku uzturēšanās laikā Jaunzēlandē;

(h) tā samaksā noteikto nodevu par vīzas pieprasīšanu;

(i) tā piekrīt iegādāties medicīnas un visaptverošu hospitalizācijas apdrošināšanas polisi, kas ir derīga visu tās uzturēšanās laiku Jaunzēlandē; un

(j) tā atbilst jebkurām veselības prasībām, kuras ir noteikusi Jaunzēlande.

2. Jaunzēlandes valdība Latvijas pilsoņiem gadā izsniedz ne vairāk kā 100 1.pantā minētās vīzas, ja vien tā nenosaka citādi. Jaunzēlandes valdība paziņo Latvijas Republikas valdībai par jebkurām šādām pārmaiņām rakstveidā. Gadā izsniedzamo vīzu skaita maiņa netiek uzskatīta par oficiālu šī Līguma grozījumu.

3. Jebkurš Latvijas pilsonis, kura rīcībā ir saskaņā ar 1.pantu izsniegta vīza un kuram ir dota atļauja ieceļot Jaunzēlandē, ir tiesīgs saskaņā ar šī Līguma nosacījumiem uzturēties Jaunzēlandē un iesaistīties apmaksātajā darbā ne vairāk kā divpadsmit (12) mēnešus no ieceļošanas dienas Jaunzēlandē.

4. Jaunzēlandes valdība pieprasa ikvienam Latvijas pilsonim, kas ir ieceļojis Jaunzēlandē saskaņā ar Shēmu, kas darbojas šī Līguma ietvaros, ievērot Jaunzēlandes likumus un noteikumus un neiesaistīties darbā, kas ir pretēji Shēmas mērķim. Shēmas dalībniekiem nav atļauts strādāt pastāvīgu darbu un strādāt pie viena darba devēja vairāk kā trīs (3) mēnešus to uzturēšanās laikā Jaunzēlandē. Tie var iesaistīties vienā mācību vai studiju kursā ilgumā līdz trim (3) mēnešiem to uzturēšanās laikā Jaunzēlandē.

Latvijas Republikas valdības atbildība

5. Latvijas Republikas valdība ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes starpniecību saskaņā ar 6.pantu pēc Jaunzēlandes pilsoņa pieprasījuma izsniedz Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes lēmumu par uzturēšanas atļaujas un darba atļaujas piešķiršanu, kas ir derīgs sešu (6) mēnešu laikā no izsniegšanas datuma, jebkurai personai, kura atbilst visām turpmāk nosauk­tajām prasībām:

(a) persona ir Jaunzēlandes pilsonis;

(b) tā pārliecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes kompetento amatpersonu, ka viņa/ viņas primārais mērķis ir pavadīt Latvijas Republikā brīvdienas, kur darbam ir gadījuma raksturs, nevis tas ir kā apmeklējuma primārais mērķis;

(c) pieteikuma iesniegšanas laikā tā ir vecumā no astoņpadsmit (18) līdz trīsdesmit (30) gadiem ieskaitot;

(d) tā līdzi neņem apgādājamās personas;

(e) tās rīcībā ir derīga Jaunzēlandes pase;

(f) tās rīcībā ir biļete atpakaļceļam vai ir pietiekoši daudz līdzekļu, lai iegādātos šādu biļeti;

(g) pēc attiecīgo institūciju ieskatiem viņa/viņas rīcībā ir pietiekoši daudz līdzekļu, lai nodrošinātu savu iztiku uzturēšanās laikā Latvijas Republikā;

(h) tā samaksā noteikto nodevu;

(i) tā piekrīt iegādāties veselības apdrošināšanas polisi, kas ir derīga visu viņa/viņas uzturēšanās laiku Latvijas Republikā; un

(j) tā atbilst jebkurām veselības prasībām, kuras ir noteikusi Latvija.

6. Latvijas Republikas valdība Jaunzēlandes pilsoņiem gadā izsniedz ne vairāk kā 100 šī Līguma 5.pantā minētos lēmumus, ja vien tā nenosaka citādi. Latvijas Republikas valdība paziņo Jaunzēlandes valdībai par jebkurām šādām pārmaiņām rakstveidā. Gadā izsniedzamo lēmumu skaita maiņa netiek uzskatīta par oficiālu šī Līguma grozījumu.

7. Saskaņā ar 6.pantu Latvijas Republikas valdība izsniedz uzturēšanās atļauju un darba atļauju jebkuram Jaunzēlandes pilsonim, ja viņa rīcībā ir lēmums, kas izsniegts saskaņā ar 5.pantu, un viņš atbilst visām 5.pantā minētajām prasībām. Uzturēšanās atļauju un darba atļauju piešķir šādai personai Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde Rīgā neatkarīgi no esošās situācijas darba tirgū. Ikviens Jaunzēlandes pilsonis, kuram ir uzturēšanās atļauja un darba atļauja, kas tika izsniegti saskaņā ar šo pantu, saskaņā ar šī Līguma nosacījumiem ir tiesīgs palikt Latvijas Republikā un strādāt apmaksātajā darbā ne vairāk kā divpadsmit (12) mēnešus no ieceļošanas dienas Latvijas Republikā. Jaunzēlandes pilsoņi, kuri ir ieceļojuši Latvijas Republikā saskaņā ar šo Līgumu var iesaistīties vienā mācību vai studiju kursā ilgumā līdz trim (3) mēnešiem to uzturēšanās laikā Latvijas Republikā.

8. Latvijas Republikas valdība ikvienam Jaunzēlandes pilsonim, kas ieceļojis Latvijas Republikā saskaņā ar šo Līgumu, pieprasa ievērot Latvijas Republikas likumus, it īpaši attiecībā uz reglamentēto profesiju praksi, sociālajiem pakalpojumiem, bezdarbnieku pabalstiem un sociālo palīdzību.

Vispārīgie noteikumi

9. Jebkura Puse var atteikt jebkuru noteiktu pieprasījumu, kuru tā saņem.

10. Jebkura Puse saskaņā ar savas valsts normatīvajiem aktiem var atteikt ieceļošanu tās teritorijā jebkurai personai, kas piedalās Shēmā, kuru tā var uzskatīt par nevēlamu, vai izraidīt jebkuru šādu personu no valsts, kas ieceļojusi saskaņā ar šo Līgumu.

11. Jebkura no Pusēm jebkurā laikā pa diplomātiskiem kanāliem var pieprasīt konsultācijas par šī Līguma noteikumiem. Otra Puse sniedz atbildi uz pieprasījumu sešdesmit (60) dienu laikā. Līgums tiks pārskatīts pēc diviem (2) gadiem skaitot no tā stāšanas spēkā datuma un vēlāk pēc jebkuras Puses pieprasījuma.

Līguma apturēšana

12. Jebkura no Pusēm var uz laiku apturēt Līguma piemērošanu pilnīgi vai daļēji, ja tam par iemeslu ir sabiedriskās drošības, sabiedriskās kārtības, sabiedrības veselības vai imigrācijas risks. Jebkura apturēšana un diena, kurā tā stājas spēkā, tiek paziņota otrai Pusei pa diplomātiskajiem kanāliem.

Līguma izbeigšana

13. Jebkura Puse var izbeigt šo Līgumu, paziņojot par to otrai Pusei rakstiski trīs (3) mēnešus iepriekš.

Stāšanās spēkā

14. Katra Puse ar diplomātisko notu paziņo otrai Pusei par iekšējo procedūru pabeigšanu, kas nepieciešamas, lai šis Līgums stātos spēkā. Šis Līgums stājas spēkā datumā, kad saņemts pēdējais šāds paziņojums.

15. Šis Līgums var tikt grozīts jebkurā laikā Pusēm savstarpēji rakstiski vienojoties. Tādi grozījumi stājas spēkā saskaņā ar 14.pantu.

PARAKSTĪTS Rīgā................................, 2008.gada 10.septembrī. divos oriģinālos eksemplāros latviešu un angļu valodās, visiem tekstiem esot vienlīdz autentiskiem.