Jaunatnes lietu speciālistu apmācības kārtība

LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI

LV EN

uz sākumu

Izvērstā meklēšana

Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?

Attēlotā redakcija

Ministru kabineta noteikumi Nr.1047

Rīgā 2008.gada 16.decembrī (prot. Nr.93 3.§)

Jaunatnes lietu speciālistu apmācības kārtība

Izdoti saskaņā ar Jaunatnes likuma 5.panta ceturto daļu

1. Noteikumi nosaka jaunatnes lietu speciālistu apmācības kārtību.

2. Lai iegūtu profesionālo pienākumu veikšanai nepieciešamās zināšanas un prasmes, jaunatnes lietu speciālists divu gadu laikā no dienas, kad viņš ir stājies amatā vai pieņemts darbā, apgūst jaunatnes lietu speciālista apmācības pamatprogrammu (turpmāk – apmācības programma) ne mazāk kā 80 akadēmisko stundu apjomā.

3. Apmācības programmu izstrādā un ir tiesīgas īstenot Izglītības likuma 46.panta piektajā daļā minētās personas (turpmāk – apmācības programmas īstenotājs).

4. Apmācības programmā ietver tēmas un katras tēmas apguvei paredzēto minimālo stundu skaitu atbilstoši šo noteikumu 1.pielikumam. Apmācības programmas saturā iekļauj teorētiskās nodarbības (ne vairāk kā 70 % no kopējā nodarbību apjoma) un praktiskās nodarbības.

5. Apmācības programmas īstenotājs, organizējot jaunatnes lietu speciālistu apmācību, izstrādā apmācības programmu saskaņā ar šo noteikumu 4.punktu un saskaņo to ar Izglītības un zinātnes ministriju (turpmāk – ministrija).

(Grozīts ar MK 25.08.2009. noteikumiem Nr.957)

6. Maksimālais izglītojamo skaits grupā ir 25 dalībnieki.

7. Apmācības programmas tēmas (izņemot tēmas par projektu vadību, jaunatnes organizāciju darbības, brīvprātīgā darba un neformālās izglītības organizēšanu) pasniedz personas, kurām ir otrā līmeņa augstākā akadēmiskā vai profesionālā izglītība attiecīgajā jomā vai kuras strādā valsts pārvaldes iestādēs vai pašvaldības iestādēs attiecīgajā nozarē. Apmācības programmas tēmas par projektu vadību, jaunatnes organizācijas darbības vai brīvprātīgā darba un neformālās izglītības organizēšanu pasniedz personas, kurām ir vismaz vidējā izglītība un vismaz četru gadu praktiskā pieredze projektu vadībā, jaunatnes organizācijas darbības vai brīvprātīgā darba un jauniešu neformālās izglītības organizēšanā.

8. Apmācības programmas īstenotājs pasniedzēju sarakstu saskaņo ar ministriju. Ministrijai ir tiesības nesaskaņot pasniedzēju sarakstu, ja tajā iekļauto personu izglītība vai praktiskā pieredze neatbilst šo noteikumu 7.punktā minētajām prasībām.

9. Ja jaunatnes lietu speciālists kādu no apmācības programmā iekļautajām tēmām ir apguvis tālākizglītības procesā vai iegūstot augstāko izglītību un to apliecina ieraksts dokumentā par tālākizglītības programmas apguvi vai par augstākās izglītības ieguvi, viņam atkārtoti nav jāapgūst attiecīgā apmācības programmas tēma.

10. Ja jaunatnes lietu speciālists ir apmeklējis vismaz 90 % no apmācības programmas kopējā nodarbību apjoma, apmācības programmas īstenotājs izsniedz jaunatnes lietu speciālistam apliecību par apmācības programmas apguvi (2.pielikums). Apmācības programmas īstenotājs apliecībai par apmācības programmas apguvi pievieno pielikumu (3.pielikums). Apliecības pielikumā norāda apgūtās apmācības programmas tēmas un stundu skaitu.

11. Ja jaunatnes lietu speciālists kādu no apmācības programmā iekļautajām tēmām ir apguvis tālākizglītības procesā vai iegūstot augstāko izglītību un saskaņā ar šo noteikumu 9.punktu apmācības programmas īstenotājam iesniedzis apliecinošus dokumentus, apmācības programmas īstenotājs izsniedz apliecību par apmācības programmas apguvi un apliecības pielikumā norāda tēmas, kas ir apgūtas augstākās izglītības ieguves vai tālākizglītības procesā.

12. Jaunatnes lietu speciālists ir atbildīgs par savas profesionālās meistarības pilnveidi, apgūstot vienu vai vairākas jaunatnes lietu speciālista apmācības papildprogrammas (turpmāk – papildprogramma) kopumā 36 akadēmisko stundu apjomā triju kalendāra gadu laikā.

13. Papildprogrammu izstrādā apmācības programmas īstenotājs, iekļaujot tajā vienu vai vairākas atsevišķas šo noteikumu 1.pielikumā ietvertās tēmas. Papildprogrammas apjoms nav mazāks par astoņām akadēmiskajām stundām. Papildprogrammas saturā iekļauj teorētiskās nodarbības (ne vairāk kā 70 % no kopējā nodarbību apjoma) un praktiskās nodarbības. Papildprogrammu saskaņo ar ministriju.

14. Jaunatnes lietu speciālists, kas stājies amatā vai ir pieņemts darbā līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, apmācības programmu apgūst divu gadu laikā pēc šo noteikumu spēkā stāšanās.

14.¹ Apmācības programmas īstenotājam, kas līdz 2009.gada 1.jūlijam šajos noteikumos noteiktajā kārtībā ir saskaņojis apmācības programmu un pasniedzēju sarakstu, ir tiesības turpināt apmācības programmas īstenošanu.

(MK 25.08.2009. noteikumu Nr.957 redakcijā)

15. Noteikumi stājas spēkā 2009.gada 1.janvārī.

Ministru prezidents I.Godmanis

Bērnu un ģimenes lietu ministrs A.Baštiks

1. pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 16.decembra
noteikumiem Nr. 1047

(Pielikums MK 22.07.2025. noteikumu Nr. 455 redakcijā)

Jaunatnes lietu speciālistu apmācības programmas tēmas un katras tēmas apguvei paredzētais minimālais stundu skaits

Nr. p. k.	Tēma	Minimālais stundu skaits*
1.	Tiesību pamati (Bērnu tiesības un normatīvais regulējums bērnu tiesību aizsardzības jomā. Valsts un pašvaldību sniegto pakalpojumu tiesiskais regulējums. Latvijas Republikas Satversmē ietvertās normas tiesiskas un pilsoniskas sabiedrības kontekstā. Normatīvais regulējums neformālajā izglītībā. Normatīvais regulējums jauniešu nodarbinātības jomā. Normatīvais regulējums brīvprātīgā darba jomā. Normatīvais regulējums par dzimumu līdztiesību un cilvēktiesībām. Biedrību un nodibinājumu dibināšana un likumiskais ietvars. Normatīvie akti digitālo tehnoloģiju jomā. Ārkārtējās situācijas un izņēmuma stāvokļa normatīvais regulējums)	8
2.	Jaunatnes politikas pamati (Jaunatnes jomu reglamentējošie normatīvie akti. Jaunatnes jomas politikas plānošanas dokumenti un prioritātes Latvijā un Eiropas Savienībā. Starptautiskās rekomendācijas darbā ar jaunatni. Jaunatnes politika pašvaldībā. Jaunatnes politikas plānošana, ieviešana un izvērtēšana pašvaldībā. Budžeta plānošana, finansējuma avoti jaunatnes jomā. Dažādi pārvaldības līmeņi, pašvaldības un valsts atbildība. Jaunākās tendences jaunatnes politikā un darbā ar jaunatni. Labā prakse jaunatnes politikā Latvijā un ārvalstīs)	8
3.	Kvalitatīvs darbs ar jaunatni un tā veidi (Jauniešu vajadzību izvērtēšana. Darba ar jaunatni organizēšana. Jauniešu iniciatīvas un to veicināšana. Jauniešu centru darbības principi. Mobilā, digitālā darba ar jaunatni principi. Vienaudžu izglītības pieeja. Spēļošanas metodes darbā ar jaunatni. Darbs ar jauniešiem ar ierobežotām iespējām. Motivācijas, individuālās izaugsmes un mentoringa metodes jauniešiem. Brīvprātīgā darba (t. sk. starptautiskā) organizēšanas pamatprincipi. Supervīzija darbā ar jaunatni. Darba principi ar ielu jaunatni)	4
4.	Komunikācijas pamati (Komunikācijas psiholoģija un ētika. Dažādi komunikācijas veidi ar dažādu grupu jauniešiem. Vizuālo un audiovizuālo izteiksmes līdzekļu veidi. Konstruktīva dialoga veidošana. Argumentācija. Verbālā un neverbālā saziņa, literārās valodas normas un valodas kultūra. Prezentācija un uzstāšanās. Stratēģiskā komunikācija, krīzes komunikācija, komunikācija ar medijiem un sabiedriskās attiecības)	6
5.	Projektu vadība (Projektu vadības metodes un instrumenti (t. sk. digitālajā vidē), personāla un kvalitātes vadība un risku vadība projektos. Projektu grāmatvedība. Projektu konkursi un pieejamās atbalsta programmas darbam ar jaunatni vietējā, valsts un starptautiskā mērogā, ilgtspējīgu projektu veidošana, starptautiskā brīvprātīgā darba projektu vadība)	8
6.	Jauniešu neformālā izglītība (Neformālās izglītības un ikdienējās mācīšanās principi un metodes darbā ar jaunatni, neformālās izglītības mācību programmu un metodiku veidošana. Jauniešu neformālās izglītības iespējas un informācijas resursi. Kompetenču pieeja, kompetenču novērtēšanas process un metodes, pieejamie sertifikāti kompetenču atzīšanai. Iekļaujošas, drošas, aktivizējošas un attīstošas vides veidošana)	8
7.	Starpnozaru sadarbības veidošana jaunatnes jomā (Starpnozaru jautājumu koordinācijas mehānismi. Labās prakses piemēri Latvijā starpnozaru sadarbībai pašvaldībās. Dažādu valsts un pašvaldību iestāžu kompetence attiecībā uz jauniešiem. Sadarbība ar nevalstisko sektoru. Citu politikas jomu, kas ietekmē jauniešu dzīves kvalitāti, reglamentējošie normatīvie akti, politikas plānošanas dokumenti. Interešu aizstāvība un lobijs pašvaldības un valsts mērogā. Ilgtspējīgas attīstības izglītība un ANO ilgtspējīgas attīstības mērķi)	8
8.	Cilvēkresursu vadība, komandas vadība (Darba devēja un darba ņēmēja tiesiskās attiecības. Darbs komandā. Konfliktsituāciju novēršanas un risināšanas (t. sk. emociju vadības) paņēmieni. Profesionālās saskarsmes principi. Pozitīvas saskarsmes un sadarbības veidošana. Konstruktīvas atgriezeniskās saites sniegšana. Profesionālā pilnveide (t. sk. motivācija, izdegšanas novēršana, mentorings) un darba ētika)	6
9.	Datos balstīta lēmumu pieņemšana (Aktuālie dati un pētījumi jaunatnes jomā. Metodes un pieejas jauniešu viedokļu noskaidrošanā. Reprezentatīvo aptauju veidošanas pamatprincipi. Datu analīzes pamatprincipi un informācijas strukturēšana. Statistisko rādītāju izmantošana profesionālajā darbībā)	6
10.	Līdzdalība lēmumu pieņemšanā (Lēmumu pieņemšana Eiropas Savienības, nacionālā, pašvaldību un kopienas mērogā. Līdzdalības struktūras/formāti pašvaldībā. Tiesību pamati līdzdalības kontekstā. Demokrātiskās vērtības un priekšstats par demokrātiskai sabiedrībai neatbilstošiem līdzdalības veidiem un formām. Jaunatnes organizācijas statusa iegūšana un jaunatnes organizāciju darbība. Sociālā dialoga būtība un sadarbības mehānismi)	6
	Kopā	68**

Piezīmes.

1. * Minimālajā stundu skaitā katras tēmas apguvei ir iekļautas teorētiskās un praktiskās nodarbības (saskaņā ar šo noteikumu 4. punktu).

2. ** Jaunatnes lietu speciālistu apmācības programmas īstenotājam ir tiesības palielināt stundu skaitu atsevišķu tēmu apguvei, ņemot vērā, ka apmācības programmas kopējais stundu skaits ir 80 akadēmiskās stundas.

2.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 16.decembra noteikumiem Nr.1047

Bērnu un ģimenes lietu ministrs A.Baštiks

3.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 16.decembra noteikumiem Nr.1047

KN1047P3_PAGE_1.JPG (97791 bytes)

KN1047P3_PAGE_2.JPG (59529 bytes)

Bērnu un ģimenes lietu ministrs A.Baštiks

Tiesību akta pase

Nosaukums: Statuss:

spēkā esošs Izdevējs: Ministru kabinets Veids: Numurs: 1047Pieņemts: 16.12.2008.Stājas spēkā: Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 198, 19.12.2008.

Saistītie dokumenti

Grozījumi
Izdoti saskaņā ar

Ar grozījumu sarakstu
Ar pielikumiem
Ar satura rādītāju
Ar manām piezīmēm
Ar lielāka izmēra fontu
Drukāt tiesību aktu

X
Facebook
Draugiem.lv

Pieņemts		Stājas spēkā		Dokumenta Nr.
	līdz		līdz

Publicēts LV		Zaudējis spēku		Redakcija uz
	līdz		līdz

Izdevējs		Veids