1. Noteikumi nosaka apmēru un kārtību, kādā speciālā aizsardzības iestāde (turpmāk – iestāde) aizsargājamai personai nodrošina:

1.1. uzturēšanas līdzekļus;

1.2. konsultācijas juridiskajos un nodarbinātības jautājumos;

1.3. medicīnisko un psihologa palīdzību.

2. Lai saņemtu šo noteikumu 1.punktā minētos uzturēšanas līdzekļus, konsultācijas juridiskajos un nodarbinātības jautājumos, kā arī medicīnisko un psihologa palīdzību, aizsargājamā persona iesniedz iesniegumu iestādei, kura piecu darbdienu laikā pieņem lēmumu par uzturēšanas līdzekļu vai pakalpojumu nodrošināšanu.

3. Medicīnisko un psihologa palīdzību iestāde nodrošina, ja aizsargājamā persona speciālo aizsardzības pasākumu dēļ to nevar saņemt atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtībai.

4. Samaksu par šajos noteikumos minētajiem uzturēšanas līdzekļiem, medicīnisko un psihologa palīdzību, kā arī konsultācijām juridiskajos jautājumos veic no iestādei piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.

5. Aizsargājamai personai, kurai nav savu iztikas līdzekļu, iestāde nodrošina šādus uzturēšanas līdzekļus:

5.1. pārtikas preces;

5.2. personīgās higiēnas preces;

5.3. pavasara un vasaras, kā arī rudens un ziemas sezonas apģērbu.

6. Šo noteikumu 5.1. un 5.2.apakšpunktā minēto preču iegādes izdevumi vienam kalendāra mēnesim nedrīkst pārsniegt Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēru.

7. Šo noteikumu 5.1. un 5.2.apakšpunktā minēto preču iegādei iestāde izmaksā naudas līdzekļus reizi nedēļā priekšapmaksas veidā (septiņām die­nām) – skaidrā naudā vai pārskaitot uz aizsargājamās personas kontu kredīt­iestādē.

8. Šo noteikumu 5.3.apakšpunktā minēto preču iegādes izdevumi vienai sezonai nedrīkst pārsniegt Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēru.

9. Šo noteikumu 5.3.apakšpunktā minēto preču iegādei iestāde izmaksā naudas līdzekļus divas reizes gadā.

10. Aizsargājamai personai, kura izcieš sodu brīvības atņemšanas iestādē vai atrodas apcietinājumā, uzturēšanas līdzekļus nodrošina saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas regulē noteikumus par ieslodzīto personu uztura un sadzīves vajadzību materiālā nodrošinājuma normām.

11. Lai nodrošinātu aizsargājamai personai konsultācijas juridiskajos jautājumos (turpmāk – juridiskā konsultācija), iestāde slēdz līgumu ar tās izraudzīto personu, kura sniedz juridiskās konsultācijas (turpmāk – juri­diskās konsultācijas sniedzējs). Līgumā norāda:

11.1. līdzējus;

11.2. jomu, kādā tiks sniegtas juridiskās konsultācijas;

11.3. kārtību, kādā ar juridiskās konsultācijas sniedzēju saskaņo juridiskās konsultācijas laiku un vietu;

11.4. līdzēju tiesības, pienākumus un atbildību;

11.5. samaksas apmēru un kārtību;

11.6. līguma darbības termiņu;

11.7. citus būtiskus līguma nosacījumus.

12. Samaksu par juridiskajām konsultācijām iestāde veic saskaņā ar juridisko konsultāciju faktiskajām izmaksām.

13. Lai nodrošinātu konsultācijas nodarbinātības jautājumos, iestāde var:

13.1. uzaicināt Nodarbinātības valsts aģentūras pārstāvi konsultācijas sniegšanai aizsargājamās personas atrašanās vietā;

13.2. pieprasīt no Nodarbinātības valsts aģentūras pārstāvja rakstisku apliecinājumu, ka tā neizpaudīs informāciju par aizsargājamo personu.

14. Samaksu par medicīnisko un psihologa palīdzību iestāde veic atbilstoši faktiskajām izmaksām vai tās ārstniecības iestādes noteiktajam maksas pakalpojumu cenrādim, kura sniedz attiecīgo pakalpojumu. Minēto samaksu iestāde veic šādā kārtībā:

14.1. par neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes izsaukumu – brigādei, kura sniedz šo pakalpojumu, saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas regulē veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtību. Par pakalpojumu norēķinās aizsargājamā persona no saviem vai tai izsniegtajiem naudas līdzekļiem. Aizsargājamās personas izdevumus sedz iestāde atbilstoši iesniegtajiem attaisnojuma dokumentiem, kuriem pievienota informācija par saņemtā pakalpojuma veidu;

14.2. par sekundāro ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju konsultācijām, to noteiktajiem nepieciešamajiem laboratoriskajiem un diagnostiskajiem izmeklējumiem un veiktajām manipulācijām – ārstniecības iestādei, kura sniegusi pakalpojumu, atbilstoši ārstniecības iestādes attaisnojuma dokumentā norādītajai summai. Par pakalpojumu norēķinās aizsargājamā persona no saviem vai tai izsniegtajiem naudas līdzekļiem. Aizsargājamās personas izdevumus sedz iestāde atbilstoši iesniegtajiem attaisnojuma dokumentiem, kuriem pievienota informācija par saņemtā pakalpojuma veidu;

14.3. par stacionārajiem pakalpojumiem – ārstniecības iestādei, kura sniegusi pakalpojumu, atbilstoši ārstniecības iestādes attaisnojuma dokumentā norādītajai summai. Par pakalpojumiem norēķinās aizsargājamā persona no saviem vai tai izsniegtajiem naudas līdzekļiem. Aizsargājamās personas izdevumus sedz iestāde atbilstoši iesniegtajiem attaisnojuma dokumentiem, kuriem pievienota informācija par saņemtā pakalpojuma veidu;

14.4. samaksu par aizsargājamai personai nepieciešamajiem ārstniecības līdzekļiem atbilstoši ārsta izrakstīto medikamentu vai medicīnisko ierīču iegādes izdevumiem veic iestāde. Tuberkulozes ārstēšanai nepieciešamos ārsta speciālista izrakstītos medikamentus, kurus apmaksā no veselības aprūpei paredzētajiem valsts budžeta līdzekļiem, aizsargājamai personai vai iestādes pārstāvim izsniedz Tuberkulozes un plaušu slimību valsts aģentūra vai tās filiāle.

15. Aizsargājamai personai, kura izcieš sodu brīvības atņemšanas iestādē vai atrodas apcietinājumā, medicīniskos pakalpojumus nodrošina saskaņā ar normatīvajiem aktiem par apcietināto un notiesāto personu veselības aprūpi izmeklēšanas cietumos un brīvības atņemšanas iestādēs.

16. Lai nodrošinātu medicīnisko un psihologa palīdzību, iestāde var:

16.1. slēgt līgumu ar izvēlēto ārstniecības iestādi vai iestādi, kura sniedz psihologa pakalpojumus. Līgumā paredz samaksu par noteiktiem pakalpo­jumiem;

16.2. ja nepieciešams, pieaicināt attiecīgas specialitātes ārstniecības personu vai organizēt šādu ārstniecības personu konsiliju jautājumu risināšanai par ārstniecības pakalpojumiem, kas saistīti ar veselības aprūpi.

17. Iestāde par saviem līdzekļiem aizsargājamai personai nodrošina veselības aprūpes pakalpojumus tādā apmērā, kāds attiecīgajā periodā nepieciešams, lai minētā persona varētu atrasties aizsardzībā un bez draudiem dzīvībai un veselībai izpildīt iestādes likumīgās prasības.

18. Iestāde neveic samaksu par citiem aizsargājamai personai sniegtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem, ja samaksa ārstniecības iestādēm no valsts budžeta līdzekļiem nav paredzēta normatīvajos aktos, kas valstī reglamentē veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtību.

19. Psihologa palīdzību aizsargājamai personai, kura cietusi katastrofā, guvusi fizisku vai psiholoģisku traumu, pārdzīvojusi vardarbību vai radinieku bojāeju, no iestādes līdzekļiem nodrošina attiecīgā iestāde, kas specializējusies šajā jomā, vai iestādes speciālists.