Liepājas pilsētas domes lēmums Nr.543

Liepājā 2008.gada 20.novembrī (prot. Nr.15, 34.§)

Par dzīvojamās mājas Katedrāles ielā 5A privatizāciju

Liepājas pilsētas dome (turpmāk - Dome) 2007.gada 15.februārī pieņēma lēmumu Nr.87 "Par privatizāciju", ar kuru tika atzīts, ka Dome nevar uzsākt dzīvojamo māju, tai skaitā arī dzīvojamās mājas Liepājā, Katedrāles ielā 5A, privatizāciju, jo nav saņemts saskaņojums no Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (turpmāk - Liepājas SEZ) valdes. Minētais Domes lēmums pamatots ar likuma "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" Pārejas noteikumu 16.punktu, kas paredzēja, ka pašvaldība var pieņemt lēmumu uzsākt to dzīvojamo māju privatizāciju, kuras atrodas brīvajā ekonomiskajā zonā vai speciālajā ekonomiskajā zonā, tikai tad, ja šo māju privatizācija saskaņota ar attiecīgās brīvās ekonomiskās zonas vai speciālās ekonomiskās zonas valdi.

Latvijas Republikas Saeima 2008.gada 21.februārī pieņēma grozījumus likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju", kuri spēkā stājās 2008.gada 27.martā. Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" paredz arī papildināt likuma 74.pantu ar piekto prim daļu šādā redakcijā:

"(5.¹) Privatizācijai netiek nodotas izīrētās pašvaldības daudzdzīvokļu un viendzīvokļa dzīvojamās mājas, kuras atrodas brīvās ekonomiskās zonas vai speciālās ekonomiskās zonas teritorijā un par kuru neprivatizēšanu un saglabāšanu pašvaldības īpašumā, izvērtējot attiecīgās teritorijas attīstības plānu, kā arī attiecīgās brīvās ekonomiskās zonas vai speciālās ekonomiskās zonas valdes viedokli, līdz 2008.gada 1.decembrim ir pieņemts attiecīgās pašvaldības domes lēmums."

Bez tam no minētā likuma tika izslēgts Pārejas noteikumu 16.punkts, ar kuru tika pamatots Domes 2007.gada 15.februāra lēmums Nr.87 "Par privatizāciju".

Ņemot vērā to, ka ir mainījušies tiesiskie apstākļi, Domei nepieciešams atkārtoti skatīt jautājumu par dzīvojamās mājas Katedrāles ielā 5A privatizāciju.

Saskaņā ar likuma "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" 74.panta piekto prim daļu, privatizācijai netiek nodotas izīrētas pašvaldības daudzdzīvokļu un viendzīvokļa dzīvojamās mājas, kuras atrodas brīvās ekonomiskās zonas vai speciālās ekonomiskās zonas teritorijā un par kuru neprivatizēšanu un saglabāšanu pašvaldības īpašumā, izvērtējot attiecīgās teritorijas attīstības plānu, kā arī attiecīgās brīvās ekonomiskās zonas vai speciālās ekonomiskās zonas valdes viedokli, līdz 2008.gada 1.decembrim ir pieņemts attiecīgās pašvaldības domes lēmums.

Lai noskaidrotu Liepājas SEZ valdes viedokli, Liepājas pilsētas pašvaldības iestādes "Nekustamā īpašuma pārvalde" Dzīvojamo māju privatizācijas un atsavināšanas nodaļa 2008.gada 15.maijā nosūtīja Liepājas SEZ pārvaldniekam Guntaram Krieviņam vēstuli Nr.169030/ĪP-8.-6./169030 "Par dzīvojamo māju privatizāciju Liepājas SEZ teritorijā", kurā lūgts Liepājas SEZ valdei sniegt viedokli par iespējamo dzīvojamās mājas Katedrāles ielā 5A privatizāciju.

2008.gada 17.jūnijā saņemta Liepājas SEZ valdes pārvaldnieka vietnieka Jāņa Lapiņa vēstule Nr.1-6/274//364-369 "Par dzīvojamo māju privatizāciju", kurā informēts, ka Liepājas SEZ pārvaldes nostāja jautājumā par dzīvojamās mājas Katedrāles ielā 5A privatizāciju nav mainījusies, kā arī nav mainījušies lietas būtiskie apsvērumi un faktiskie apstākļi. Tādējādi spēkā ir Liepājas SEZ valdes 2006.gada 25.oktobra lēmums Nr.130 "Par dzīvojamo māju privatizāciju Liepājas speciālās ekonomiskās zonas teritorijā" un 2007.gada 23.maija lēmums Nr.43 "Par dzīvojamo māju privatizāciju Liepājas speciālās ekonomiskās zonas teritorijā", kuros noteikts - nesaskaņot dzīvokļu privatizācijas procesa uzsākšanu dzīvojamās mājās, tai skaitā dzīvojamā mājā Katedrāles ielā 5A.

Liepājas SEZ valde 2006.gada 25.oktobra lēmumā Nr.130 "Par dzīvojamo māju privatizāciju Liepājas speciālās ekonomiskās zonas teritorijā" norāda, ka dzīvojamās mājas Katedrāles ielā 5A privatizācijas procesa uzsākšana nav saskaņojama, jo minētā dzīvojamā māja atrodas Liepājas ostas teritorijā. Minēto lēmumu Liepājas SEZ valde pamatojusi ar Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likuma 3.pantu, kas paredz, ka Liepājas SEZ izveidota ar mērķi attīstīt un veicināt tirdzniecību, rūpniecību, kuģniecību un gaisa satiksmi, kā arī starp­tautisku preču apmaiņu caur Latviju. Tās uzdevums ir piesaistīt ieguldījumus ražošanas un infrastruktūras attīstībai un jaunu darba vietu radīšanai Liepājā. Liepājas SEZ ir jāveicina Liepājas reģiona attīstība. Liepājas SEZ valdes lēmums pamatots tai skaitā ar likuma "Par ostām" 7.panta trešās daļas 5.un 9.punktu, kas paredz, ka ostas pārvalde kā privāto tiesību subjekts organizē ostas izbūvi un ar ostas darbību saistītās infrastruktūras izbūvi ostas teritorijā atbilstoši ostas attīstības programmai un nodrošina tās īpašumā esošās vai valdījumā nodotās infrastruktūras uzturēšanu un attīstību, kā arī piedalās ar ostas darbību saistītās infrastruktūras attīstīšanā.

Teritorijas plānošanas likuma, kura mērķis ir veicināt ilgtspējīgu un līdzsvarotu attīstību valstī, izmantojot efektīvu teritorijas plānošanas sistēmu, 1.pants nosaka, ka teritorijas plānojums ir ilgtermiņa teritorijas plānošanas dokuments vai plānošanas dokumentu kopums, kurš izstrādāts un stājies spēkā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un kurā atbilstoši plānošanas līmenim un plānojuma veidam rakstveidā un grafiski attēlota teritorijas pašreizējā un noteiktā plānotā (atļautā) izmantošana un šīs teritorijas izmantošanas aprobežojumi. Teritorijas plānošanu, izstrādājot savstarpēji saskaņotus teritorijas plānojumus, vietējās pašvaldības līmenī īsteno vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā un detālplānojumā, nosakot vietējās pašvaldības teritorijas attīstības iespējas, virzienus un aprobežojumus, grafiski attēlojot vietējās pašvaldības teritorijas pašreizējo un noteikto plānoto (atļauto) izmantošanu, kā arī detalizētas augstākā līmeņa teritorijas plānojumos noteiktās prasības, teritorijas un objektus.

Saskaņā ar Domes 2006.gada 7.septembra nolikuma Nr.33 "Liepājas pilsētas pašvaldības iestādes "Liepājas pilsētas būvvalde" nolikums" 2.1.punktu pašvaldības teritorija plānojuma, detālplānojuma un to grozījumu izstrādāšanas nodrošināšana un īstenošana ir noteikta kā Liepājas pilsētas pašvaldības iestādes "Liepājas pilsētas būvvalde" (turpmāk - Būvvalde) funkcija.

Liepājas pilsētas pašvaldības iestādes "Nekustamā īpašuma pārvalde" Dzīvojamo māju privatizācijas un atsavināšanas nodaļa 2008.gada 15.maijā nosūtīja Būvvaldes vadītājai Agritai Kulvanovskai vēstuli Nr.169056/ĪP-8.-5./169056 "Par dzīvojamo māju privatizāciju Liepājas SEZ teritorijā", kurā lūgts sniegt viedokli par iespējamo dzīvojamās mājas Katedrāles ielā 5A privatizāciju.

2008.gada 18.jūnijā saņemta Būvvaldes vadītājas vietnieka Jurija Strižņova vēstule Nr.171605/1.-5./167107 "Par nekustamo īpašumu Katedrāles ielā 5A, Liepājā", 2008.gada 4.augustā saņemta Būvvaldes vadītājas Agritas Kulvanovskas vēstule Nr.174849/1.-5./167107 "Par nekustamo īpašumu Katedrāles ielā 5 un Katedrāles ielā 5A, Liepājā", kurās, izvērtējot attiecīgās teritorijas attīstības plānu, Būvvalde paskaidro, ka dzīvojamā māja Katedrāles ielā 5A saskaņā ar spēkā esošo Liepājas pilsētas pašvaldības teritorijas plānojumu (ģenerālplānu), kas apstiprināts ar Domes 1996.gada 20.jūnija lēmumu Nr.506 "Par 1988.gadā izstrādāto pilsētas ģenerālās attīstības plānu", un Liepājas apbūves noteikumiem, kuri apstiprināti ar Domes 1997.gada 30.janvāra lēmumu Nr.86 "Par Liepājas pilsētas apbūves noteikumiem", atrodas Liepājas ostas teritorijā. Zemesgabals Katedrāles ielā 5A saskaņā ar Ministru kabineta 2006.gada 20.jūnija noteikumiem Nr.486 "Noteikumi par Liepājas ostas robežu noteikšanu" atrodas Liepājas ostas teritorijā. Ostas teritorijas pamatuzdevums ir apkalpot kuģu un pasažieru plūsmu, veikt kravas, transporta, ekspedīciju operācijas un citas saimnieciskas darbības, kas noteiktas atbilstoši Liepājas ostas attīstības programmai, saskaņā ar likuma "Par ostām" 7.panta trešās daļas 5. un 9.punktu, ievērojot likuma "Par pašvaldībām" 15.panta pirmās daļas 10.punktā minētās pašvaldības autonomās funkcijas - sekmēt saimniecisko darbību attiecīgajā administratīvajā teritorijā, rūpēties par bezdarba samazināšanu. Līdz ar to secināms, ka šajā teritorijā piemērojams īpašs tiesiskais režīms, lai veicinātu Latvijas līdzdalību starptautiskajā tirdzniecībā, investīciju piesaisti, ražošanas un pakalpojumu attīstību, kā arī jaunu darba vietu radīšanu. Tāpat uz šo teritoriju un darbībām tajā attiecināmas speciālās tiesību normas, tai skaitā arī attiecībā uz jautājumiem, kas regulē tiesības uz īpašumu.

Ostas teritorija nozīmē izbūves teritoriju, kur galvenais zemes un būvju izmantošanas veids ir tirdzniecības osta, kas nepieļauj dzīvojamās mājas atrašanos šajā teritorijā, jo nekustamais īpašums Katedrāles ielā 5A atrodas kravu apstrādes teritorijā, kas paredzēta ģenerālajām kravām, beramajām kravām un lejamajām kravām saskaņā ar Liepājas speciālās ekonomiskās zonas attīstības plānu 2008.-2017.gadam, apstiprinātu ar Liepājas SEZ 2008.gada 13.augusta lēmumu Nr.46 "Par Liepājas speciālās ekonomiskās zonas attīstības plāna apstiprināšanu", un Liepājas ostas teritorijas zemes izmantošanas plānu, kas apstiprināts ar Liepājas SEZ valdes 2005.gada 10.februāra lēmumu Nr.17 "Par Liepājas speciālās ekonomiskās zonas attīstības plāna un Liepājas ostas teritorijas zemes izmantošanas plāna apstiprināšanu". Ņemot vērā Liepājas pilsētas teritorijas plānojumu, Liepājas apbūves noteikumus un Liepājas speciālās ekonomiskās zonas attīstības plānu 2008.-2017.gadam, Katedrāles ielā 5A nav pieļaujama dzīvojamo ēku atrašanās, jo minētā teritorija nepieciešama ostas funkciju realizēšanai.

Lai Liepājas SEZ, tai skaitā Liepājas ostā, varētu piedāvāt attīstības iespējas komersantiem, speciālo likumu mērķis ir nodrošināt Liepājas SEZ pārvaldei pieejamību resursiem, tai skaitā nekustamo īpašumu.

Likumdevēja mērķis ir ostas teritorijā radīt maksimāli labvēlīgu vidi saimnieciskās darbības izaugsmei un jaunu darbavietu izveidei.

Kā secinājis Valsts cilvēktiesību birojs, privatizācija ir sava veida privilēģija, ko valsts piedāvā saviem iedzīvotājiem, un tas, ka nav iespējams privatizēt konkrētu objektu, nav uzskatāms par tiesību uz īpašumu pārkāpumu starptautiski pieņemto cilvēktiesību izpratnē (http://www.vcb.lv).

Atbilstoši likuma "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" 74.panta piektajai prim daļai, izvērtējot attiecīgās teritorijas attīstības plānu un Liepājas SEZ valdes viedokli, Dome secina, ka, nododot dzīvojamo māju privatizācijai, netiktu ievērotas sabiedrības intereses un lietderība, jo dzīvojamā māja kļūtu par privātīpašumu un tiktu apdraudēta ar ostas darbību saistītās infrastruktūras izbūve ostas teritorijā atbilstoši ostas attīstības programmai un likumā noteiktā Liepājas SEZ izveidošanas mērķa - attīstīt un veicināt tirdzniecību, rūpniecību, kuģniecību un gaisa satiksmi, kā arī starptautisku preču apmaiņu caur Latviju, piesaistīt ieguldījumus ražošanas un infrastruktūras attīstībai un jaunu darba vietu radīšanai Liepājā - īstenošana. Lai īstenotu minētos uzdevumus, būtu jāatpērk dzīvokļa īpašumi, līdz ar ko valsts un Liepājas pilsētas pašvaldības finanšu līdzekļi varētu tikt izmantoti nelietderīgi.

Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 13.pantam un 66.panta pirmās daļas 4.punktam labums, ko sabiedrība iegūst, nenododot dzīvojamo māju Katedrāles ielā 5A privatizācijai, bet saglabājot pašvaldības īpašumā, ir lielāks nekā atsevišķu privātpersonu interešu ierobežojums, jo netiek apdraudēta Liepājas ostas attīstība. Tādējādi, nenododot dzīvojamo māju privatizācijai, samērīguma princips tiek ievērots un respektēts un tiek sasniegts sabiedrības interesēm atbilstošs mērķis.

Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 8.pantu iestādei, pielietojot interpretācijas pamatmetodes, jāinterpretē tiesību normas tā, lai sasniegtu taisnīgāko un lietderīgāko rezultātu.

Līdz ar to, lai nodrošinātu ostas funkciju realizēšanu, nav pamata nodot dzīvojamo māju Katedrāles ielā 5A privatizācijai un tā saglabājama pašvaldības īpašumā.

Administratīvā procesa likuma 62.panta otrās daļas 3.punkts nosaka to, ka personas viedokļa un argumentu noskaidrošana nav nepieciešama, ja no gadījuma būtības izriet, ka personas viedokļa noskaidrošana nav iespējama vai nav adekvāta.

Dome uzskata, ka konkrētajā gadījumā iesniedzēju viedokļu un argumentu uzklausīšana nav adekvāta. Viedokļu uzklausīšana būtu formāla, jo, lai kādi būtu personas argumenti, tie nemainītu lēmuma saturu. Bez tam iesniedzēji savu viedokli privatizēt dzīvokļus jau ir izteikuši savos iesniegumos.

Lēmums tiek pieņemts, lai veicinātu kompleksu pieeju Liepājas ostas attīstībā, ņemot vērā tās stratēģisko nozīmi visas pilsētas attīstībā kopumā, kā arī būtisko nozīmi Liepājas iedzīvotāju nodarbinātības jautājumā.

Ievērojot minētos apsvērumus, pamatojoties uz likuma "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" 74.panta piekto prim daļu, Administratīvā procesa likuma 8.pantu, 13.pantu, 62.panta otrās daļas 3.punktu un trešo daļu, 63.panta pirmās daļas 3.punktu, 66.panta pirmās daļas 4.punktu, 67.pantu un 87.panta pirmās daļas 1.punktu, likuma "Par pašvaldībām" 15.panta pirmās daļas 10.punktu, likuma "Par ostām" 7.panta trešās daļas 5. un 9.punktu un Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likuma 3.pantu, izskatot Liepājas pilsētas Dzīvojamo māju privatizācijas komisijas 2008.gada 27.augusta lēmumu (sēdes protokols Nr.28) un Liepājas pilsētas domes pastāvīgās Pilsētas attīstības komitejas 2008.gada 13.novembra lēmumu (sēdes protokols Nr.12), Liepājas pilsētas dome

nolemj:

1. Nenodot privatizācijai dzīvojamo māju Liepājā, Katedrāles ielā 5A, saglabājot to Liepājas pilsētas pašvaldības īpašumā.

2. Šo lēmumu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā (Antonijas ielā 6, Rīgā, LV-1010) viena mēneša laikā no tā stāšanās spēkā.

3. Liepājas pilsētas pašvaldības Administratīvās daļas Organizatoriskās nodaļas vadītājai Egitai Apsītei nodrošināt administratīvā akta publicēšanu laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

Liepājas pilsētas domes priekšsēdētājs U.Sesks