1. Noteikumi nosaka ceļu drošības auditēšanas kārtību ceļu projektiem (arī būvprojektiem), ar ceļu satiksmi saistītu objektu būvprojektiem un esošo ceļu tīklam.

(MK 22.04.2015. noteikumu Nr.196 redakcijā)

2. Ceļu drošības audita (turpmāk – audits) mērķis ir panākt, lai ceļu projekti (arī būvprojekti) un ar ceļu satiksmi saistītu objektu būvprojekti tiktu izstrādāti atbilstoši ceļu satiksmes dalībnieku drošības prasībām un lai esošo ceļu tīkls atbilstu satiksmes drošības prasībām, novēršot iespējamos ceļu satiksmes negadījumus.

(MK 14.06.2022. noteikumu Nr. 345 redakcijā)

2.¹ Ceļa pārvaldītāja pienākums ir nodrošināt visu šo noteikumu 9.punktā minēto audita stadiju veikšanu.

(MK 18.01.2011. noteikumu Nr.58 redakcijā)

3. Auditu var veikt institūcija, kas pilnvarota ar likumu, Ministru kabineta noteikumiem vai Ministru kabineta rīkojumu (turpmāk – pilnvarotā institūcija). Auditā iesaista ne mazāk kā divus ceļu drošības auditorus (turpmāk – auditors).

4. Auditors ir fiziska persona, kura nedrīkst pārstāvēt audita pasūtītāja un citu audita rezultātā ieinteresēto personu (ceļa pārvaldītāja (īpašnieka), būvprojekta pasūtītāja, projektētāja (izstrādātāja), konsultanta) intereses. Auditors atbilst šādām prasībām:

4.1. ir ieguvusi augstāko izglītību ceļu nozarē vai satiksmes vadīšanas (menedžmenta) nozarē;

4.2. vismaz piecus gadus darbojusies praktiski vai vadījusi darbus, kas saistīti ar ceļu nozari vai satiksmes vadīšanas nozari, un kurai ir pieredze ceļu projektēšanā un ceļu satiksmes negadījumu analīzē;

4.3. ir saņēmusi auditora sertifikātu normatīvajā aktā par ceļu drošības auditoru sertificēšanu noteiktajā kārtībā.

(Grozīts ar MK 22.04.2015. noteikumiem Nr.196)

5. Pilnvarotajai institūcijai ir tiesības iesaistīt auditā citu nozaru speciālistus.

6. Pilnvarotā institūcija nodrošina audita rezultātu neatkarību no ceļa pārvaldītāja, audita pasūtītāja vai darbu izpildītāja, kā arī ceļu projekta (būvprojekta) pasūtītāja, projektētāja (būvprojekta izstrādātāja) un konsultanta.

(Grozīts ar MK 22.04.2015. noteikumiem Nr.196)

7. Auditam tiek pakļauti:

7.1. ceļu projekti (būvprojekti), kas atbilst vismaz vienam no šādiem kritērijiem:

7.1.1. attiecībā uz galvenajiem valsts autoceļiem:

7.1.1.1. ceļa posma garums ir vismaz viens kilometrs, bet, ja ceļa posmā attālums starp diviem krustojumiem ir mazāks par vienu kilometru, arī mazāk;

7.1.1.2. ir vismaz viens ceļu krustojums;

7.1.1.3. ir velosipēdu ceļi, gājēju ceļi, apgaismojums, tilti, maksas ceļa posmi, robežpunkti;

7.1.2. attiecībā uz reģionālajiem valsts autoceļiem un vietējiem valsts autoceļiem:

7.1.2.1. ceļa posma garums ir vismaz divi kilometri, bet, ja ceļa posmā at­tālums starp diviem krustojumiem ir mazāks par diviem kilometriem, arī mazāk;

7.1.2.2. ir vismaz divi krustojumi;

7.1.2.3. ir vismaz viens regulējams krustojums;

7.1.2.4. ir velosipēdu ceļi, gājēju ceļi, apgaismojums, tilti, maksas ceļa posmi, robežpunkti;

7.1.3. attiecībā uz pilsētu un apdzīvotu vietu maģistrālajām ielām, kā arī uz Eiropas autoceļu tīkla ceļu, valsts galveno autoceļu un reģionālo autoceļu turpinājumiem pilsētās un apdzīvotās vietās:

7.1.3.1. ceļa posma garums ir vismaz 500 metru, bet, ja ceļa posmā attālums starp diviem krustojumiem ir mazāks par 500 metriem, arī mazāk;

7.1.3.2. ir vismaz viens krustojums;

7.1.3.3. ir velosipēdu ceļi, gājēju ceļi, gājēju pārejas, apgaismojums, tilti;

7.1.4. attiecībā uz pilsētu un apdzīvotu vietu pilsētas un vietējās nozīmes ielām:

7.1.4.1. ceļa posma garums ir vismaz 1000 metru;

7.1.4.2. ir vismaz divi krustojumi;

7.1.4.3. ir vismaz viens regulējams krustojums;

7.2. ar ceļu satiksmi saistītu objektu būvprojekti, kas atbilst vismaz vienam no šādiem kritērijiem:

7.2.1. tiek paredzētas vismaz 50 stāvvietas;

7.2.2. tiek veidots jauns pievienojums galvenajam valsts autoceļam vai reģionālajam valsts autoceļam, vai pilsētas maģistrālajai ielai;

7.2.3. objektu pievieno zemākas nozīmes ceļam (ielai), bet uz augstākas nozīmes ceļa (ielas) tiek veikta ar objektu saistīta rekonstrukcija;

7.2.4. tiek paredzēts ceļš tikai mazaizsargātiem ceļu satiksmes dalībniekiem;

7.3. (svītrots ar MK 18.01.2011. noteikumiem Nr.58);

7.4. ceļi:

7.4.1. galvenie un reģionālie valsts autoceļi, kuriem paredzēta rekonstrukcija;

7.4.2. pārējie ceļi pēc ceļa pārvaldītāja iniciatīvas.

(Grozīts ar MK 18.01.2011. noteikumiem Nr.58; MK 22.04.2015. noteikumiem Nr.196; MK 14.06.2022. noteikumiem Nr. 345)

8. Audita pasūtītājs var pasūtīt auditu arī tad, ja attiecīgo kritēriju vērtība ir mazāka, nekā noteikts šo noteikumu 7.punktā.

9. Ceļa projektiem (būvprojektiem) un ar ceļu satiksmi saistītu objektu būvprojektiem nepieciešamas šādas audita stadijas (atbilstoši šo noteikumu 17., 18., 19., 20., 21. un 22. punktam):

9.1. Eiropas autoceļu tīkla ceļu projektiem, kā arī to turpinājumiem pilsētās un apdzīvotās vietās – 1., 2., 3., 4. un 5. audita stadija;

9.2. galvenajiem valsts autoceļiem, kā arī to turpinājumiem pilsētās un apdzīvotās vietās – 1., 2., 3., 4. un 5. audita stadija;

9.3. reģionālajiem valsts autoceļiem, kā arī to turpinājumiem pilsētās un apdzīvotās vietās – 1. un 3. audita stadija;

9.4. vietējiem valsts autoceļiem, kā arī to turpinājumiem pilsētās un apdzīvotās vietās – 3. audita stadija;

9.5. pilsētu un apdzīvotu vietu maģistrālajām ielām – 1. un 3. audita stadija;

9.6. pilsētu un apdzīvotu vietu pilsētas un vietējās nozīmes ielām, kā arī ar ceļu satiksmi saistītiem objektiem – 3. audita stadija;

9.7. ceļiem, kuri atrodas ārpus apdzīvotas vietas, kuri neapkalpo īpašumus, kas ar tiem robežojas, un kuri izbūvēti, izmantojot Eiropas Savienības finansējumu, izņemot ceļus, kas nav paredzēti mehāniskajiem transportlīdzekļiem, kā arī komersantu un māju ceļus, – 1., 2., 3., 4. un 5. audita stadija.

(MK 22.04.2015. noteikumu Nr.196 redakcijā, kas grozīta ar MK 14.06.2022. noteikumiem Nr. 345)

10. Iesniedzot pieteikumu pilnvarotajā institūcijā, auditu pasūta:

10.1. projektētājs (būvprojekta izstrādātājs) – ceļa būvprojekta un ar ceļu satiksmi saistīta objekta būvprojekta auditu 2. un 3.stadijā;

10.2. ceļa pārvaldītājs, ceļa pārvaldītāja uzdevumā projektētājs vai konsultants:

10.2.1. ceļa projekta (izņemot būvprojektu) auditu 1., 4. un 5.stadijā;

10.2.2. esošo ceļu tīkla vai ceļa (ceļa posma) (turpmāk – esošais ceļš) auditu.

(Grozīts ar MK 18.01.2011. noteikumiem Nr.58)

11. Pirms ceļa būvprojekta vai ar ceļu satiksmi saistīta objekta būvprojekta audita uzsākšanas projektētājs (būvprojekta izstrādātājs) iesniedz auditoriem šādus materiālus:

11.1. ceļa vai ar ceļu satiksmi saistīta objekta apkārtnes shēmas un plānus (mērogā aptuveni 1 : 2500 – vispārējām shēmām un 1 : 500 – ceļu mezglu vietām);

11.2. būvprojekta rasējumus un zīmējumus (mērogā no 1 : 500 līdz 1 : 200), kā arī nestandarta risinājumos izmantoto elementu (ja tādi ir) parametru aprakstus;

11.3. projektēšanas uzdevumu, arī tā īpašās prasības;

11.4. ceļa pārvaldītāja datus par satiksmes intensitāti un sastāvu.

12. Ceļa būvprojekta vai ar ceļu satiksmi saistīta objekta būvprojekta audita gaitā projektētājs (būvprojekta izstrādātājs) nodrošina auditorus ar informāciju par izmaiņām informācijā, kas saistīta ar būvprojektu, kā arī sniedz citu uz būvprojektu attiecināmu projektētājam pieejamu papildu informāciju, ja to pieprasa auditori.

13. Ceļa pārvaldītājs nodrošina auditorus ar nepieciešamo informāciju un materiāliem tajās ceļa projekta stadijās, kas neiekļaujas būvprojekta apjomā.

14. Pirms esošā ceļa audita uzsākšanas ceļa pārvaldītājs nodrošina auditorus ar ceļu satiksmes datiem par auditējamo ceļu, ar shēmām un visiem pieejamajiem projektēšanas datiem, kā arī audita gaitā nodrošina auditorus ar papildu informāciju.

15. Auditu sāk 25 kalendāra dienu laikā pēc pieteikuma saņemšanas, ja audita pasūtītājs ir iesniedzis nepieciešamos materiālus.

16. Audita ilgums ir atkarīgs no ceļa projekta, būvprojekta vai esošā ceļa apjoma un sarežģītības pakāpes, kā arī no auditoriem nepieciešamo izbraukumu skaita. Audita ilgums ir šāds:

16.1. ceļa projekta audits:

16.1.1. pirmā un otrā stadija – ne ilgāk par ceļa projekta izstrādāšanas ilgumu;

16.1.2. trešā stadija – no septiņām darbdienām līdz vienam mēnesim;

16.1.3. ceturtā stadija – no piecām līdz 15 darbdienām;

16.1.4. piektā stadija – ne ilgāk par sešiem mēnešiem;

16.2. esošā ceļa audits:

16.2.1. ne ilgāk par piecām darbdienām vienam kilometram, bet ne mazāk par 18 darbdienām auditam kopumā ceļiem pilsētās;

16.2.2. ne vairāk par trim darbdienām vienam krustojumam, bet ne mazāk par 14 darbdienām auditam kopumā ceļiem pilsētās;

16.2.3. ne vairāk par divām darbdienām vienam kilometram, bet ne mazāk par 16 darbdienām auditam kopumā ceļiem ārpus apdzīvotām vietām un apdzīvotās vietās, kas nav pilsētas;

16.2.4. ne vairāk par trim darbdienām vienam krustojumam, bet ne mazāk par 12 darbdienām auditam kopumā ceļiem ārpus apdzīvotām vietām un apdzīvotās vietās, kas nav pilsētas.

17. Ceļa projekta auditam ir piecas stadijas.

18. Pirmā (iespējamības) stadija. Auditori pēta auditējamā projekta raksturu, saistību ar kopējo ceļu tīklu un shēmas apjomu, kā arī pārbauda:

18.1. vai, ņemot vērā sagaidāmo satiksmes intensitāti un ātrumu, paredzētais ceļa tips, plāns un profils garantēs optimālo drošību visām ceļu satiksmes dalībnieku grupām (piemēram, gājējiem, velosipēdu un mopēdu vadītājiem);

18.2. vai tiks paredzēta satiksmes regulēšana ar luksoforiem;

18.3. vai projekts atbildīs prasībai par vairāku ceļa posmu savietojamību;

18.4. vai tiks paredzēta pietiekama vieta apdzīšanai;

18.5. krustojumu skaitu un sadalījumu:

18.5.1. vai tie būs piemēroti paredzētajām ceļa funkcijām;

18.5.2. kā tie ietekmēs apkārtējos, savienotos ceļus (vai problēmas netiek pārceltas uz citu ceļu tīkla daļu);

18.5.3. kā tie ietekmēs sabiedriskā transporta pieejamību;

18.6. vai, ņemot vērā sagaidāmo satiksmes intensitāti, nogriešanās manevrus un mazaizsargāto ceļu satiksmes dalībnieku skaitu, paredzētie krustojumi garantēs mazaizsargāto ceļu satiksmes dalībnieku drošību;

18.7. vai tiks novērsta četrzaru krustojuma rašanās iespēja krustojumos ar šauru ceļu krustošanās leņķi;

18.8. vai tiks novērsta iespēja tuvoties regulējamiem krustojumiem ar ātrumu 70 km/h un vairāk;

18.9. vai tiks paredzēti lokveida krustojumi un kādā veidā samazināta to bīstamība velosipēdu vadītājiem;

18.10. vai tiks paredzēts apgaismojums, panākot nepieciešamo drošību krustojumos un posmos starp ceļu mezgliem;

18.11. kā projekts ietekmēs esošo gājēju un velosipēdu ceļu tīklu;

18.12. vai projektā tiks paredzēti pasākumi mazaizsargāto ceļu satiksmes dalībnieku drošībai;

18.13. vai ceļu satiksmes negadījumu dati par apkārtējo ceļu tīklu liecina par līdzīgām satiksmes drošības problēmām uz projektējamā ceļa;

18.14. vai būs iespējamas problēmsituācijas vietās, kur lauksaimniecības tehnika var uzbraukt uz ceļa;

18.15. vai projektā un projekta skartajā teritorijā tiks paredzēta mazaizsargātajiem ceļu satiksmes dalībniekiem (gājējiem, velosipēdu vadītājiem un divriteņu mehānisko transportlīdzekļu vadītājiem) nepieciešamā infrastruktūra;

18.16. gājēju un velosipēdu ceļa šķērsojumu blīvumu un izvietojumu;

18.17. vai mazaizsargātajiem ceļu satiksmes dalībniekiem (gājējiem un velosipēdu vadītājiem) ir paredzēta no ātri braucošiem mehāniskajiem transportlīdzekļiem atdalīta infrastruktūra vai alternatīvi maršruti pa zemākas nozīmes ceļiem.

(Grozīts ar MK 14.06.2022. noteikumiem Nr. 345)

19. Otrā (priekšdarbu) stadija. Auditori iepazīstas ar ceļa projektā paredzēto horizontālo un vertikālo plānojumu, krustojumu izvietojumu un redzamību, kā arī pārbauda:

19.1. vai audita pirmajā stadijā sniegtie ieteikumi ir ņemti vērā;

19.2. paredzētā braukšanas ātruma atbilstību ceļa šķērsprofilam un citiem projekta elementiem;

19.3. paredzētā braukšanas ātruma atbilstību esošajai situācijai;

19.4. ceļa šķērsprofilu:

19.4.1. vai ir paredzēta brauktuves malas līnijas optiska izcelšana ar apmales akmeni;

19.4.2. vai katrai ceļu satiksmes dalībnieku grupai ir paredzēta pietiekama platība;

19.4.3. vai dažādu ceļu satiksmes dalībnieku grupu platības ir pietiekami atdalītas;

19.5. horizontālo un vertikālo plānojumu, kā arī redzamību:

19.5.1. vai paredzētais plānojums atbilst visām prasībām redzamībai krustojumos un sānu redzamībai posmos starp ceļu mezgliem;

19.5.2. vai redzamību neierobežo ceļa zīmes, barjeras, tilta parapeti, būves, nekustīgi šķēršļi, esošie un plānotie stādījumi un tamlīdzīgi šķēršļi;

19.5.3. katras projekta daļas riska faktorus: vai vertikālo līkņu virsotnes nav paredzēts savietot ar nepietiekama rādiusa horizontālajām līknēm, vai luksoforus nav paredzēts uzstādīt nepārredzamās līknēs;

19.5.4. kā ceļa plānojums uztverams abos braukšanas virzienos;

19.6. pievienojumus un vairāku līmeņu šķērsojumus:

19.6.1. vai ceļu satiksmes dalībnieki redz konfliktsituāciju zonu no visiem virzieniem;

19.6.2. vai stoplīnijas, nogriešanās joslas un rampas ir skaidri saskatāmas;

19.6.3. vai pievienojumi veidoti bez asiem līkumiem, stāviem kritumiem un kāpumiem;

19.6.4. vai ceļu satiksmes dalībniekiem kustības trajektorijas ir skaidri saskatāmas krustojumā visos virzienos;

19.6.5. vai visu veidu transportlīdzekļiem ir pietiekami daudz vietas manevrēšanai;

19.6.6. vai gājējiem un velosipēdu vadītājiem ceļa šķērsošana ir droša;

19.6.7. vai nav grūtību ar transportlīdzekļu novietošanu stāvvietās;

19.7. vai plānojums garantē satiksmes plūsmai atbilstošu trajektorijas virziena izvēli;

19.8. lokveida krustojumu specifiku:

19.8.1. vai visas pieejošās joslas ir izliektas un ir noteikts ātruma ierobežojums;

19.8.2. vai centrālā saliņa ir labi saskatāma;

19.8.3. vai ir veikti pasākumi gājēju un velosipēdu vadītāju drošībai;

19.9. krustojumus ar esošo ceļu vai pievienojumus:

19.9.1. pārmaiņas ceļa standartā;

19.9.2. vai ceļu satiksmes dalībnieki laikus redz un izprot krustojumu un ceļa pievienojumu;

19.9.3. vai lokveida krustojums pozitīvi ietekmēs pārmaiņas plānojumā un ceļa standartā;

19.9.4. vai ceļu satiksmes dalībniekiem radīti nepārprotami apstākļi, lai sadalošās joslas sākumā apbrauktu saliņu pa pareizo pusi;

19.9.5. vai esošie krustojumi un ceļa pievienojumi ir bez asiem līkumiem, stāviem kāpumiem un kritumiem;

19.10. vai ir konstrukcijas, kam sarežģīti veidot drenāžu;

19.11. vai ir vietas, kas var applūst;

19.12. vai visās bīstamajās vietās tiks novērsta apdzīšana.

(Grozīts ar MK 14.06.2022. noteikumiem Nr. 345)

20. Trešā (detalizētā) stadija. Būvprojektam izvērtē ceļa zīmju, marķējuma, apgaismojuma un citu satiksmes organizācijas tehnisko līdzekļu elementu lietojumu, pārbauda ceļa ģeometrisko elementu pēdējo variantu, kā arī analizē pie ceļa esošos elementus un apkārtējo ainavu no satiksmes drošības viedokļa un pārbauda:

20.1. vai audita otrajā stadijā sniegtie ieteikumi ir ņemti vērā;

20.2. ceļa šķērsgriezumus:

20.2.1. vai tie ir piemēroti satiksmes situācijai;

20.2.2. vai brauktuves augstums virs nomales ir pietiekams;

20.3. apgaismes stabus, luksoforu un citus stabus:

20.3.1. vai ir ievēroti satiksmes drošībai atbilstoši attālumi līdz brauktuvei vai velosipēdu ceļam;

20.3.2. vai ir paredzētas viegli notriecamas satiksmes drošības ierīces;

20.4. ceļa zīmes un ceļa apzīmējumus:

20.4.1. vai ceļa apzīmējumi ir izvietoti visā ceļa posma garumā;

20.4.2. vai informācija ir saprotama;

20.4.3. vai ceļa zīmju ir pietiekami daudz un vai nav lieku ceļa zīmju;

20.4.4. vai ceļa zīmes neaizsedz cita citu vai luksoforus;

20.4.5. vai ceļa zīmes ir pareizi izvietotas un skaidri saskatāmas;

20.5. vai ir pareizi brauktuves malas (apmales) apzīmējumi;

20.6. apgaismojumu:

20.6.1. vai ir risks, ka apgaismojums var optiski maldināt, un vai var rasties blakusefekti attiecībā uz luksoforiem un ceļa zīmēm;

20.6.2. vai ir vietas, kurās ceļu satiksme var kļūt bīstama apgaismojuma izvietojuma dēļ;

20.6.3. vai apgaismojums četrzaru krustojumā rada iespaidu par ceļa turpināšanos aiz krustojuma;

20.6.4. vai gājēju pārejas ir apgaismotas;

20.6.5. vai spēcīgs apkārtējo objektu (ēkas, laukumi, sporta būves, takas, reklāmas) apgaismojums nevar radīt sarežģījumus;

20.6.6. vai apgaismojumu neierobežos koki, krūmi un citi šķēršļi;

20.6.7. vai apgaismojums būs pietiekams;

20.7. barjeras, margas un dzīvžogus:

20.7.1. vai tiltu piloni, tērauda stabi un ietves ir norobežotas ar barjerām un margām, kur tas ir nepieciešams;

20.7.2. vai ir paredzēti dzīvžogi un gājēju barjeras, kas neļauj gājējiem šķērsot ceļu neparedzētā vietā, vai ir barjeras uzbērumos;

20.8. apstādījumus un kokus:

20.8.1. kā to atrašanās vieta un augstums ietekmē redzamību uz ceļa;

20.8.2. vai tie ietekmē ceļa apzīmējumu uztveri un ceļa apgaismojumu;

20.8.3. vai tie pieaugot neradīs sarežģījumus;

20.8.4. vai būs iespējama droša to uzturēšana;

20.9. komunikāciju kameras un skatakas:

20.9.1. vai tās ir pareizi izvietotas;

20.9.2. vai tās ir drošas pārbaudei un uzturēšanai;

20.10. ceļa virsmu:

20.10.1. vai ir lietots atbilstoša tipa segums;

20.10.2. vai atsevišķās vietās ir nepieciešams speciāls segums ar paaugstinātu saķeres koeficientu;

20.10.3. vai seguma maiņas vietas ir izprotamas ceļu satiksmes dalībniekiem un vai tās nevedina uz kļūdainu rīcību;

20.11. krustojumus (pievienojumus) ar esošo ceļu:

20.11.1. ar tiem saistīto agrāko informāciju;

20.11.2. vai signālstabiņi ir pareizi izvietoti;

20.11.3. vai ceļu satiksmes dalībniekiem radīti nepārprotami apstākļi, lai apbrauktu sadalošo saliņu pa pareizo pusi;

20.11.4. vai divu joslu saplūšanas vietā ir izvēlēti pareizi brauktuves apzīmējumi;

20.11.5. vai brauktuves malas līnijas ir visā tās garumā;

20.12. divu joslu posmus, kas sagatavoti paplašināšanai līdz četrām joslām ar sadalošo joslu:

20.12.1. vai vadītājiem no visām ceļa vietām ir nepārprotami skaidrs, ka viņi neatrodas uz vienvirziena ceļa ar divām braukšanas joslām;

20.12.2. vai ceļa zīmes naktī ir skaidri saskatāmas;

20.12.3. vai vietās, kur tas nepieciešams, ir aizliegta apdzīšana;

20.12.4. vai sakarā ar ceļa paplašināšanu ir paredzēti attiecīgi pasākumi tiltu būvniecībā;

20.13. ceļam blakus esošo teritoriju signālus (lidlauku, dzelzceļa transporta un ūdens transporta) no ceļu satiksmes drošības viedokļa;

20.14. vai ir paredzēta infrastruktūra mazaizsargātajiem ceļu satiksmes dalībniekiem (gājējiem, velosipēdu vadītājiem un divriteņu mehānisko transportlīdzekļu vadītājiem).

(Grozīts ar MK 14.06.2022. noteikumiem Nr. 345)

21. Ceturtā (pirmsatklāšanas) stadija. Objektā līdz tā pieņemšanai ekspluatācijā pēta satiksmes drošību dažādos laikapstākļos dienā un naktī un pārbauda:

21.1. vai audita trešajā stadijā sniegtie ieteikumi ir ņemti vērā;

21.2. kā drošības pasākumus uztvers ceļu satiksmes dalībnieks – vieglā pasažieru transportlīdzekļa vadītājs, velosipēda vadītājs un gājējs (arī tumsā);

21.3. brauktuvi – īpaši pievienojumos esošajiem ceļiem;

21.4. sabiedrības informētību par attiecīgā objekta nodošanu ekspluatācijā.

(Grozīts ar MK 14.06.2022. noteikumiem Nr. 345)

22. Piektā (uzraudzības jeb monitoringa) stadija. Auditu veic ne agrāk kā sešus mēnešus pēc objekta nodošanas ekspluatācijā, izņemot gadījumus, ja audita pasūtītājs pamatoti vēlas veikt auditu agrāk. Uzraudzības jeb monitoringa stadijā pārbauda:

22.1. kā ceļa patiesā funkcija atbilst paredzētajai funkcijai;

22.2. vai satiksmes plūsmas ātrums ir tāds, kāds bija paredzēts;

22.3. vai ceļa standarts un aprīkojums atbilst tā funkcijai, klasifikācijai un satiksmes ātrumam;

22.4. vai ceļu satiksmes dalībnieki nenovieto transportlīdzekļus tā, ka tas var būt bīstami ceļu satiksmei;

22.5. vai apstādījumi netraucē redzamību un neaizsedz ceļa zīmes;

22.6. kādā stāvoklī ir ceļa segums un brauktuves apzīmējumi;

22.7. kādā stāvoklī ir virziena rādītāji;

22.8. kādā stāvoklī ir drenāža;

22.9. vai ir pazīmes, kas liecina, ka tiek braukts pāri sadalošajām saliņām un apmales akmeņiem;

22.10. kuros virzienos pāri krustojumiem un līknēs tiek braukts pa neatbilstošu trajektoriju;

22.11. vai ir pazīmes, kas liecina par konfliktiem un sīkiem negadījumiem (piemēram, bremzēšanas pēdas, sasista stikla lauskas un plastmasas gabali);

22.12. vai attālumi līdz stingiem šķēršļiem ir vienādi;

22.13. vai ir pazīmes, kas liecina par gājēju klātbūtni tiem neparedzētās un bīstamās vietās;

22.14. vai ir nepieciešami papildu pasākumi satiksmes drošībai uz gājēju pārejām;

22.15. vai ir nepieciešami papildu pasākumi satiksmes drošībai velosipēdu vadītājiem;

22.16. vai apgaismojums atbilst noteiktajām prasībām.

(Grozīts ar MK 14.06.2022. noteikumiem Nr. 345)

23. Pilnvarotā institūcija pēc vienošanās ar audita pasūtītāju audita gaitā var īpaši pārbaudīt:

23.1. nevienādas nozīmes krustojumus;

23.2. ar luksoforiem regulējamus krustojumus;

23.3. lokveida krustojumus;

23.4. gājēju ceļu un ietvju krustošanās vietas ar ceļu;

23.5. velosipēdu ceļus un gājēju zonas;

23.6. darba vietas uz ceļiem;

23.7. vietējo uzlabojumu ietekmi uz pārējo ceļu tīklu;

23.8. ceļu satiksmes drošības uzlabošanas shēmas;

23.9. ātruma režīmu.

24. Atkarībā no ceļa iedalījuma un ceļa projekta vai būvprojekta apjoma audita pasūtītājs nosaka nepieciešamo audita stadiju skaitu atbilstoši šo noteikumu 9.punktam.

25. Visas audita stadijas ir nepieciešamas Eiropas autoceļu tīkla ceļu projektiem.

(Grozīts ar MK 18.01.2011. noteikumiem Nr.58)

26. Veicot esošo ceļu auditu, auditori izvērtē:

26.1. pēdējo triju gadu laikā notikušos ceļu satiksmes negadījumus un izanalizē situāciju, analīzes rezultātus maksimāli saistot ar autoceļa (autoceļa posma) stāvokļa izvērtējumu atbilstoši šo noteikumu 26.2., 26.3., 26.4., 26.5., 26.6., 26.7. un 26.8. apakšpunktam;

26.2. ceļa zīmju, ceļa apzīmējumu, signālstabiņu un drošības barjeru, kā arī citu satiksmes organizācijas tehnisko līdzekļu novietojumu un stāvokli;

26.3. redzamību (uzbraukšanas, tuvošanās, apdzīšanas, apstāšanās);

26.4. šķērsprofila atbilstību esošajai un perspektīvajai satiksmes intensitātei, ņemot vērā autoceļa maršrutā izbūvēto un projektējamo posmu parametrus;

26.5. ceļa vispārīgos parametrus, ņemot vērā autoceļa maršrutā izbūvēto un pašlaik projektējamo posmu parametrus;

26.6. problēmsituācijas, tai skaitā ceļu mezglu risinājumus un to uzlabošanas iespējas;

26.7. sabiedrisko transportlīdzekļu pieturu novietojumu, parametrus un stāvokli;

26.8. gājēju un velosipēdistu celiņu, kā arī gājēju pārejas izveides nepieciešamību.

(MK 22.04.2015. noteikumu Nr.196 redakcijā)

27. Auditora pienākums ir audita atzinumā sniegtos ieteikumus pamatot ar normatīvajiem aktiem, tehnisko normatīvu prasībām, kā arī audita labāko praksi (tai skaitā ārvalstu) satiksmes dalībnieku aizsardzībai.

28. Ceļu drošības audita atzinums tiek sagatavots trijos eksemplāros. Pēc tā parakstīšanas audits tiek uzskatīts par pabeigtu. Auditori atzinumu piecu darbdienu laikā pēc tā pabeigšanas iesniedz audita pasūtītājam un Satiksmes ministrijā. Trešo audita atzinuma eksemplāru glabā pilnvarotajā institūcijā. Ja ceļa drošības audita pasūtītājs nav ceļa pārvaldītājs, ceļa drošības audita atzinums tiek iesniegts arī ceļa pārvaldītājam elektroniska dokumenta formā.

(MK 22.04.2015. noteikumu Nr.196 redakcijā)

29. Veicot ceļu projekta (būvprojekta) auditu, atzinumu sastāda pēc katras audita stadijas.

30. Audita atzinumā ir šādas daļas:

30.1. konstatējošā daļa, kurā norāda trūkumus un neatbilstību normatīviem, kā arī citus faktorus, kas var ietekmēt ceļu satiksmes drošību;

30.2. rezultatīvā daļa, kas ietver secinājumus un, ja nepieciešams, sniedz ieteikumus konstatēto trūkumu novēršanai.

31. Audita pasūtītājs 30 dienu laikā pēc audita atzinuma saņemšanas:

31.1. rakstiski iesniedz pilnvarotajā institūcijā un Satiksmes ministrijā paskaidrojumu, kuri audita atzinumā sniegtie ieteikumi ir ņemti vērā un kuri nav ņemti vērā, pamatojot, kāpēc ieteikumu nav iespējams ņemt vērā;

31.2. ja nepieciešams, tiekas ar pilnvarotās institūcijas pārstāvjiem, lai paskaidrotu, kādēļ audita atzinumā sniegtie ieteikumi nav ņemti vērā. Šīs tikšanās norisi protokolē.

32. Audita pasūtītāja pienākums ir pēc iespējas ievērot audita atzinumā sniegtos ieteikumus.

33. Par ceļa projekta (būvprojekta) audita atzinumā sniegto ieteikumu ievērošanu vai noraidīšanu, kā arī par noraidīšanas sekām ir atbildīgs projekta (būvprojekta) pasūtītājs, bet par esošā ceļa audita atzinumā sniegto ieteikumu ievērošanu vai noraidīšanu, kā arī par noraidīšanas sekām – ceļa pārvaldītājs.

34. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2001.gada 27.decembra noteikumus Nr.543 “Ceļu drošības audita noteikumi” (Latvijas Vēstnesis, 2001, 188.nr.; 2004, 32.nr.).

(MK 14.06.2022. noteikumu Nr. 345 redakcijā)

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2008.gada 19.novembra Direktīvas 2008/96/EK par ceļu infrastruktūras drošības pārvaldību;

2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 23. oktobra Direktīvas (ES) 2019/1936, ar ko groza Direktīvu 2008/96/EK par ceļu infrastruktūras drošības pārvaldību.