1.pants. Šis likums nosaka ilgtermiņa stabilizācijas rezerves izveidošanas, līdzekļu izlietošanas, pārvaldīšanas, uzskaites un pārskatu sagatavošanas kārtību.

2.pants. Ilgtermiņa stabilizācijas rezerve ir fiskālās politikas instruments, kas izveidots no valsts budžeta rīcībā esošajiem aktīviem, lai nodrošinātu makroekonomisko procesu izraisīto paaugstināto fiskālo, ekonomisko un sociālo risku ietekmes mazināšanas un novēršanas pasākumu finansējumu situācijās, kad to nav iespējams nodrošināt no citiem valsts budžeta finansējuma avotiem vai tā nodrošināšana ir saistīta ar lieliem valsts budžeta izdevumiem.

3.pants. Ilgtermiņa stabilizācijas rezervi veido:

1) (izslēgts ar 12.06.2009. likumu);

2) valsts budžeta līdzekļi, ko veido valsts pamatbudžeta nodokļu un nenodokļu ieņēmumu pārsniegums par saimnieciskā gada valsts budžeta likumā noteikto ieņēmumu apjomu, ja atbilstoši valsts budžeta izpildes rezultātiem valsts pamatbudžetā ir finanšu pārpalikums;

3) līdzekļi, kas iegūti no ilgtermiņa stabilizācijas rezerves līdzekļu pārvaldīšanas darījumiem;

4) valsts budžeta līdzekļi, kas saskaņā ar likumu par valsts budžetu kārtējam gadam iemaksājami ilgtermiņa stabilizācijas rezervē.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

4.pants. (1) (Izslēgta ar 12.06.2009. likumu.)

(2) Lēmumu par to valsts budžeta līdzekļu, ko veido valsts pamatbudžeta nodokļu un nenodokļu ieņēmumu pārsniegums par saimnieciskā gada valsts budžeta likumā noteikto ieņēmumu apjomu, ieskaitīšanu ilgtermiņa stabilizācijas rezervē pieņem Ministru kabinets pēc šā likuma 26.pantā minētā ziņojuma izskatīšanas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

5.pants. (1) (Izslēgta ar 12.06.2009. likumu.)

(2) Valsts kase triju darba dienu laikā:

1) no šā likuma 4.panta otrajā daļā minētā lēmuma pieņemšanas dienas nodrošina līdzekļu ieskaitīšanu Latvijas Bankā atvērtajā ilgtermiņa stabilizācijas rezerves kontā;

2) no dienas, kad saņemti ienākumi no ilgtermiņa stabilizācijas rezerves līdzekļu pārvaldīšanas darījumiem, nodrošina šo līdzekļu ieskaitīšanu Latvijas Bankā atvērtajā ilgtermiņa stabilizācijas rezerves kontā.

(3) Valsts kase nodrošina to valsts budžeta līdzekļu, kas saskaņā ar likumu par valsts budžetu kārtējam gadam iemaksājami ilgtermiņa stabilizācijas rezervē, ieskaitīšanu Latvijas Bankā atvērtajā ilgtermiņa stabilizācijas rezerves kontā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

6.pants. Lēmumu par nepieciešamību izmantot ilgtermiņa stabilizācijas rezerves līdzekļus, lai uzsāktu fiskālo, ekonomisko un sociālo risku ietekmes mazināšanas pasākumu īstenošanu, pieņem Ministru kabinets pēc finanšu ministra ieteikuma.

7.pants. Pēc tam, kad Ministru kabinets pieņēmis šā likuma 6.pantā minēto lēmumu, finanšu ministrs, izvērtējis Ministru kabineta locekļu ierosinājumus, sniedz priekšlikumus Ministru kabinetam lēmuma pieņemšanai par paaugstināto fiskālo, ekonomisko un sociālo risku mazināšanas pasākumu un ekonomiskās situācijas stabilizēšanas pasākumu finansēšanu no ilgtermiņa stabilizācijas rezerves līdzekļiem un finansēšanas nosacījumiem (turpmāk — Ministru kabineta lēmums par līdzekļu piešķiršanu).

8.pants. Finanšu ministrs, iesniedzot Ministru kabinetam priekšlikumus par līdzekļu piešķiršanu no ilgtermiņa stabilizācijas rezerves līdzekļiem, informē par to, kā no ilgtermiņa stabilizācijas rezerves finansēto pasākumu izdevumi vai aizdevumi ietekmēs valsts budžeta fiskālo situāciju un valsts pamatbudžeta kopējo izdevumu apjomu. Saskaņā ar Ministru kabineta lēmumu par līdzekļu piešķiršanu, ja kopējais saimnieciskajā gadā no ilgtermiņa stabilizācijas rezerves finansēto pasākumu izdevumu vai aizdevumu apjoms:

1) pārsniedz 3 procentus no saimnieciskajam gadam apstiprinātā valsts budžeta izdevumu apjoma, — Finanšu ministrija sadarbībā ar visām ministrijām sagatavo un finanšu ministrs iesniedz Ministru kabinetam likumprojektu par grozījumiem kārtējā gada valsts budžeta likumā;

2) nepārsniedz 3 procentus no saimnieciskajam gadam apstiprinātā valsts budžeta izdevumu apjoma, — finanšu ministrs iesniedz Saeimai Ministru kabineta lēmumu par līdzekļu piešķiršanu.

9.pants. Finanšu ministrs izdod rīkojumu par apropriācijas piešķiršanu no ilgtermiņa stabilizācijas rezerves vai slēdz līgumu par aizdevumu izsniegšanu no ilgtermiņa stabilizācijas rezerves un šo aizdevumu apkalpošanu saskaņā ar šā likuma 7.panta kārtībā pieņemtajā Ministru kabineta lēmumā noteiktajiem finansēšanas nosacījumiem, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgā Ministru kabineta lēmuma saņemšanas dienas nav iebildusi pret to.

10.pants. (1) Gadījumos, kad Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija daļēji iebilst pret Ministru kabineta lēmumu, finanšu ministrs izdod rīkojumu saskaņā ar Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas lēmumu.

(2) Gadījumos, kad Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija pilnībā iebilst pret Ministru kabineta lēmumu, finanšu ministrs atkārtoti nosūta Ministru kabinetam priekšlikumus par līdzekļu piešķiršanu no ilgtermiņa stabilizācijas rezerves līdzekļiem, kā arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas lēmumu.

11.pants. No ilgtermiņa stabilizācijas rezerves finansētos pasākumus uzrāda kārtējā gada valsts budžeta likumā atsevišķi kā katras ministrijas vai citas centrālās valsts iestādes īpaši izveidotu budžeta programmu, kurai tiek piešķirta valsts budžeta apropriācija.

12.pants. No ilgtermiņa stabilizācijas rezerves piešķirto apropriāciju ministrijas un citas centrālās valsts iestādes izmanto līdz saimnieciskā gada beigām. Aizdevumus, kurus finansē no ilgtermiņa stabilizācijas rezerves, izmanto līdz saimnieciskā gada beigām.

13.pants. Valsts kase līdz pārskata gadam sekojošā gada 20.janvārim nodrošina līdzekļu pārskaitīšanu neapgūtās apro­priācijas un neizsniegto aizdevumu apmērā no valsts budžeta konta uz Latvijas Bankā atvērto ilgtermiņa stabilizācijas rezerves kontu.

14.pants. Valsts kase piecu darba dienu laikā pēc tam, kad ir saņēmusi no ilgtermiņa stabilizācijas rezerves finansētā aizdevuma atmaksu, nodrošina šo līdzekļu pārskaitīšanu uz Latvijas Bankā atvērto ilgtermiņa stabilizācijas rezerves kontu.

15.pants. Ministrijas un citas centrālās valsts iestādes piecu darba dienu laikā pēc finanšu ministra rīkojuma par apropriācijas piešķiršanu vai kārtējā gada valsts budžeta likuma grozījumu spēkā stāšanās nodrošina finansēšanas plāna projekta iesniegšanu Valsts kasei. Valsts kase divu darba dienu laikā to reģistrē un piešķir asignējumu izdevumiem. Valsts kase nodrošina līdzekļu pārskaitīšanu piešķirtās apropriācijas vai izsniedzamā aizdevuma apmērā no Latvijas Bankā atvērtā ilgtermiņa stabilizācijas rezerves konta uz valsts budžeta kontu.

16.pants. Ministrijas un citas centrālās valsts iestādes ir atbildīgas par to, lai apropriācija, kas piešķirta no ilgtermiņa stabilizācijas rezerves, tiktu izlietota atbilstoši Ministru kabineta noteiktajam mērķim.

17.pants. Ministrijas un citas centrālās valsts iestādes nodrošina, ka katram no ilgtermiņa stabilizācijas rezerves finansētajam pasākumam tiek izstrādāta un apstiprināta atsevišķa tāme, kā arī vienlaikus ar iestādes gada pārskatu tiek sagatavots pārskats par attiecīgā pasākuma izpildi.

18.pants. Ilgtermiņa stabilizācijas rezerves līdzekļu pārvaldīšanu nodrošina Valsts kase. Visus ar līdzekļu pārvaldīšanu saistītos maksājumus Valsts kase sedz no ilgtermiņa stabilizācijas rezerves līdzekļiem.

19.pants. Ilgtermiņa stabilizācijas rezerves līdzekļus pārvalda nošķirti no citiem valsts budžeta līdzekļiem, un šo līdzekļu ieguldījumu stratēģiju apstiprina finanšu ministrs.

20.pants. Finanšu risku pārvaldīšanai ilgtermiņa stabilizācijas rezerves līdzekļu ieguldījumu stratēģijā nosaka:

1) ierobežojumus attiecībā uz ieguldījumu subjektiem un ieguldījumu veikšanai pieļaujamiem finanšu instrumentu veidiem, izmantojot starptautiski atzītu kredītreitingu aģentūru kredītreitingus;

2) ieguldījumu ierobežojumus katram no ieguldījumu veikšanai pieļaujamiem finanšu instrumentu veidiem;

3) ieguldījumu valūtu struktūras ierobežojumus;

4) ieguldījumu ģeogrāfiskās un nozaru diversifikācijas ierobežojumus un citus ierobežojumus finanšu risku pārvaldīšanai;

5) ieguldījumu finanšu risku pārvaldīšanā izmantojamās analīzes metodes.

21.pants. Ilgtermiņa stabilizācijas rezerves pārvaldīšanā izmanto atvasinātos finanšu instrumentus.

22.pants. Ilgtermiņa stabilizācijas rezerves līdzekļus atļauts ieguldīt šādos finanšu instrumentos atbilstoši ilgtermiņa stabilizācijas rezerves līdzekļu ieguldīšanas stratēģijā noteiktajiem ierobežojumiem:

1) valsts un starptautisko finanšu institūciju emitētajos vai garantētajos vērtspapīros, izņemot Latvijas valsts emitētos vai garantētos vērtspapīrus;

2) pašvaldību emitētajos vai garantētajos vērtspapīros, izņemot Latvijas pašvaldību emitētos vai garantētos vērtspapīrus;

3) komercsabiedrību kapitāla vērtspapīros, ja tie iekļauti vismaz vienas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts, vai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalsts fondu biržas sarakstos, kā arī komercsabiedrību parāda vērtspapīros;

4) noguldījumos Latvijas Bankā un kredītiestādēs, kuras ir saņēmušas licenci kredītiestādes darbībai un kurām ir atļauts sniegt finanšu pakalpojumus vismaz vienā Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī, vai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstī;

5) ieguldījumu fondos, ja attiecīgais ieguldījumu fonds ir reģistrēts Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī, vai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstī.

23.pants. Valsts kase nodrošina ilgtermiņa stabilizācijas rezerves grāmatvedības uzskaiti un to, ka gada pārskats par ilgtermiņa stabilizācijas rezervi tiek sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par grāmatvedības uzskaiti un pārskatiem.

24.pants. Reizi ceturksnī līdz pārskata periodam sekojošā mēneša 10.datumam Valsts kase iesniedz finanšu ministram pārskatu par veiktajiem darījumiem.

25.pants. Gada pārskats par ilgtermiņa stabilizācijas rezervi un tās ieguldījumiem ir saimnieciskā gada pārskata par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem (to finansiālo stāvokli) neatņemama sastāvdaļa un ir pakļauts tādai pašai kontrolei kā saimnieciskā gada pārskats par valsts budžeta izpildi.

26.pants. Reizi gadā līdz pārskata gadam sekojošā saimnieciskā gada 1.martam Finanšu ministrija sagatavo un finanšu ministrs iesniedz izskatīšanai Ministru kabinetā ziņojumu par pārskata gada:

1) valsts pamatbudžeta ieņēmumiem un valsts pamatbudžeta izpildes rezultātu;

2) ilgtermiņa stabilizācijas rezerves ienākumiem, finanšu darījumiem un ar tiem saistītajiem maksājumiem un no ilgtermiņa stabilizācijas rezerves finansētajiem pasākumiem.

1. Ienākumi no ilgtermiņa stabilizācijas rezerves līdzekļu pārvaldīšanas, kas saņemti līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai, paliek ilgtermiņa stabilizācijas rezervē.

2. No 2009.gada 1.jūlija līdz 2012.gada 31.decembrim ilgtermiņa stabilizācijas rezerve no šā likuma 3.pantā minētajiem finansējuma avotiem netiek veidota.

(12.06.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

3. Valsts kase visus līdzekļus, kas līdz 2009.gada 1.jūlijam uzkrāti ilgtermiņa stabilizācijas rezervē, ieskaita valsts budžeta kontā Latvijas Bankā un novirza valsts budžeta finansiālā deficīta segšanai.

(12.06.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

4. Valsts kase negatavo šā likuma 23.pantā minēto gada pārskatu par laikposmu no 2010.gada 1.janvāra līdz 2012.gada 31.decembrim.

(12.06.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

5. Valsts kase neiesniedz šā likuma 24.pantā minēto pārskatu par laikposmu no 2009.gada 1.jūlija līdz 2012.gada 31.decembrim.

(12.06.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

6. Finanšu ministrija negatavo un finanšu ministrs neiesniedz Ministru kabinetam šā likuma 26.pantā minēto ziņojumu par laikposmu no 2009.gada 1.jūlija līdz 2012.gada 31.decembrim.

(12.06.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2009.)