1. Noteikumi nosaka:

1.1. aizsargājamo ainavu apvidus “Ziemeļ­gauja” (turpmāk – ainavu apvidus) individuālo aizsardzības un izmantošanas kārtību;

1.2. ainavu apvidus apzīmēšanai dabā lietojamās speciālās informatīvās zīmes paraugu, tās lietošanas un izveidošanas kārtību;

1.3. dabas liegumā esošos dabas pieminekļus – aizsargājamos kokus, kā arī aizsargājamo koku un aizsargājamo ģeoloģisko un ģeomorfoloģisko dabas pieminekļu – dižakmeņu – aizsardzības un izmantošanas kārtību.

(Grozīts ar MK 04.01.2018. noteikumiem Nr. 7)

2. Ainavu apvidū ir noteiktas šādas funkcionālās zonas:

2.1. regulējamā režīma zona;

2.2. dabas lieguma zona;

2.3. dabas parka zona;

2.4. ainavu aizsardzības zona;

2.5. neitrālā zona.

2.¹ Visā ainavu apvidus teritorijā valsts autoceļi to zemes nodalījuma joslas platumā ir noteikti kā neitrālā zona.

(MK 22.01.2013. noteikumu Nr.44 redakcijā)

3. Ainavu apvidus platība ir 21749 hektāri. Ainavu apvidus funkcionālo zonu shēma noteikta šo noteikumu 1.pielikumā.

(Grozīts ar MK 04.01.2018. noteikumiem Nr. 7)

4. Ainavu apvidus robežas dabā apzīmē ar speciālu informatīvu zīmi, kuras paraugs, lietošanas un izveidošanas kārtība noteikta šo noteikumu 3.pielikumā.

5. Zemes īpašniekiem, tiesiskajiem valdītājiem vai lietotājiem aizliegts savā īpašumā vai lietojumā ierobežot apmeklētāju pārvietošanos pa ūdenstecēm, kā arī takām, kas minētas šo noteikumu 1.pielikumā un paredzētas ainavu apvidus apskatei.

6. Dabas aizsardzības pārvalde var noteikt ierobežotas pieejamības informācijas statusu informācijai par ainavu apvidū esošo īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu atrašanās vietu, ja tās atklāšana var kaitēt vides aizsardzībai. Šādu informāciju drīkst izplatīt tikai ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju.

6.¹ Dabas aizsardzības pārvalde, izsniedzot rakstisku atļauju šajos noteikumos minētajām darbībām, izmanto dabas aizsardzības plānā ietverto informāciju un jaunāko pieejamo informāciju par īpaši aizsargājamām sugām un biotopiem ainavu apvidus teritorijā. Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja nav nepieciešama darbībām, kurām saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ietekmes uz vidi novērtējumu Valsts vides dienests izsniedz tehniskos noteikumus vai veic sākotnējo ietekmes uz vidi novērtējumu. Ja minēto darbību rezultātā tiek mainīta zemes lietošanas kategorija, Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja zemes lietošanas kategorijas maiņai nav nepieciešama. Vērtējot šādas darbības, vienlaikus izvērtē zemes lietošanas kategorijas maiņas iespējamību.

(MK 04.01.2018. noteikumu Nr. 7 redakcijā)

7. Visā ainavu apvidus teritorijā aizliegts:

7.1. ierīkot jaunus atkritumu poligonus un izgāztuves, piesārņot un piegružot vidi ar atkritumiem, kā arī uzglabāt atkritumus tiem neparedzētās vietās;

7.2. lietot ūdensputnu medībās šāviņus, kas satur svinu;

7.3. dedzināt sauso zāli un niedres, kā arī meža zemsedzi. Šis aizliegums neattiecas uz īpaši aizsargājamo biotopu atjaunošanas pasākumiem, par kuru veikšanu ir saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja un rakstiski informēta par ugunsdrošību un ugunsdzēsību atbildīgā institūcija;

7.4. uzstādīt vēja elektrostacijas, kuru darba rata diametrs ir lielāks par pieciem metriem vai augstākais punkts pārsniedz 30 metru augstumu.

(Grozīts ar MK 22.01.2013. noteikumiem Nr.44)

8. Visā ainavu apvidus teritorijā bez Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas aizliegts:

8.1. izsniegt bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļauju un zemes dzīļu izmantošanas licenci, izņemot atļauju aku rakšanai ūdens ieguvei un artēzisko aku ierīkošanai;

8.2. cirst alejas kokus šo noteikumu 4.pielikumā minētajās alejās, izņemot bīstamo koku (koku, kas apdraud cilvēku dzīvību un veselību, tuvumā esošās ēkas vai infrastruktūras objektus) ciršanu un novākšanu.

(Grozīts ar MK 22.01.2013. noteikumiem Nr.44)

9. Visā ainavu apvidus teritorijā, izņemot neitrālo zonu, aizliegts:

9.1. veikt jebkādas darbības, kas būtiski vai neatgriezeniski (tādā mērā, ka dabiskā ainava nespēj atjaunoties dabiskā ceļā) pārveido raksturīgo ainavu;

9.2. pārvietoties pa ūdenstecēm un ūdenstilpēm ar kuģošanas un citiem peldošiem līdzekļiem, kuru motora jauda pārsniedz piecus zirgspēkus, izņemot valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu pārvietošanos, pildot dienesta pienākumus, kā arī pilnvarotās personas, kuras veic zivju resursu aizsardzību un uzraudzību vai vides kontroli;

9.3. pārvietoties ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem, tai skaitā automašīnām, traktortehniku, motocikliem, tricikliem, kvadricikliem un mopēdiem ārpus ceļiem un dabiskām brauktuvēm, izņemot gadījumus, ja pārvietošanās ir saistīta ar šo teritoriju apsaimniekošanu, uzraudzību vai valsts aizsardzības uzdevumu veikšanu, vai glābšanas un meklēšanas darbiem;

9.4. rīkot autosacensības, motosacensības, ūdensmotosporta un ūdens­slēpošanas sacensības, kā arī rallijus, treniņbraucienus un izmēģinājuma braucienus, izņemot pārbraucienus sacensību laikā pa valsts autoceļiem un velobraucienus;

9.5. pļaut pļavas un ganības virzienā no malām uz centru, izņemot gadījumus, kad nelīdzena darba vietas reljefa apstākļos (nogāžu slīpums, bedres, grāvji, izciļņi) tas nav iespējams darba drošības dēļ;

9.6. medīt putnus Gaujā un tās tauvas joslā, kā arī Pukšu purvā;

9.7. piebarot savvaļas zīdītājdzīvniekus medņu riestu mikroliegumos un to buferzonās;

9.8. ierīkot jaunas meliorācijas sistēmas vai to daļas;

9.9. ierīkot purvos dzērveņu plantācijas;

9.10. nosusināt purvus un iegūt tajos kūdru;

9.11. ierīkot jaunas derīgo izrakteņu ieguves vietas, izņemot pazemes ūdens ieguvi;

9.12. veikt darbības, kas var izraisīt augsnes eroziju;

9.13. veikt augsnes mehanizētu sagatavošanu dziļāk par 10 centimetriem sila un mētrāja meža augšanas apstākļu tipos;

9.14. (svītrots ar MK 22.01.2013. noteikumiem Nr.44).

(Grozīts ar MK 22.01.2013. noteikumiem Nr.44)

10. Visā ainavu apvidus teritorijā, izņemot neitrālo zonu, aizliegts:

10.1. veikt ceļu būvi vai ceļu rekonstrukciju, izņemot:

10.1.1. māju ceļu būvi vai rekonstrukciju;

10.1.2. valsts autoceļu un pašvaldību ceļu rekonstrukciju esošās ceļa trases platumā;

10.1.3. uzņēmumu ceļu būvi vai rekonstrukciju līdz 10–12 metrus platā ceļa trasē, līdz 20 metrus platā ceļa trasē vai esošās ceļa trases platumā saskaņā ar šo noteikumu 1.pielikumu;

10.2. veicot ceļu būvi, rekonstrukciju vai periodisko uzturēšanu saskaņā ar šo noteikumu 10.1.3.apakšpunktu, izmainīt iekšzemes kāpu dabiskā reljefa virsmu vairāk nekā par 1 metru;

10.3. katru gadu no 15.marta līdz 31.jūlijam veikt ceļu periodisko uzturēšanu vai rekonstrukciju medņu riestu mikroliegumos un to buferzonās.

(Grozīts ar MK 22.01.2013. noteikumiem Nr.44)

11. Visā ainavu apvidus teritorijā, izņemot neitrālo zonu, aizliegts:

11.1. veikt jebkādu mežsaimniecisko darbību mežaudzēs, kas atrodas uz nogāzēm, kuru garums un platums ir 30 metru vai lielāks un slīpums ir 30 grādu vai lielāks, izņemot meža nekoksnes vērtību ieguvi un bīstamo koku ciršanu, nocirstos kokus atstājot mežaudzē;

11.2. veidot taisnas, par 100 metriem garākas cirsmu malas, kas šķērso nogāzes, kuru garums un platums ir 10 metru vai lielāks un slīpums ir 30 grādu vai lielāks.

(Grozīts ar MK 22.01.2013. noteikumiem Nr.44)

12. Cērtot kokus visu veidu cirtēs, saglabājami:

12.1. koki ar lielām (diametrs pārsniedz 50 centimetru) putnu ligzdām un blakus augošie koki vismaz 10 metru rādiusā ap tiem;

12.2. dobumaini koki;

12.3. jebkuras sugas augoši vai nokaltuši koki, kuru caurmērs 1,3 metru augstumā virs koka sakņu kakla pārsniedz 50 centimetru, izņemot bīstamos kokus, kas, ja tiek nocirsti, atstājami tajā pašā meža nogabalā;

12.4. kritalas, kuru caurmērs resnākajā vietā pārsniedz 50 centimetru.

13. Cērtot kokus galvenajā cirtē sila un mētrāja augšanas apstākļu tipos, saglabājami vismaz:

13.1. 15 lielāko izmēru vecākie augoši vai nokaltuši koki uz vienu hektāru, tai skaitā ne mazāk kā 10 augoši koki;

13.2. 15 pēc caurmēra lielākās kritalas uz vienu hektāru, saglabājot cirsmā visas šo kritalu daļas. Pieļaujama kritalu pārvietošana cirsmas robežās, ja tās traucē meža atjaunošanai.

14. Veicot citas pēc galvenās cirtes sekojošās mežsaimnieciskās darbības, mežaudzē vienmēr saglabājami šo noteikumu 13.1. un 13.2.apakšpunktā minētie meža elementi.

15. (Svītrots ar MK 22.01.2013. noteikumiem Nr.44)

16. Lai aizsargātu vecus (caurmērs 1,3 metru augstumā virs koka sakņu kakla pārsniedz 50 centimetru) ozolus un liepas, kurus nomāc vai apēno jaunāki koki un krūmi (nevēlamie koki un krūmi), šo noteikumu 5.pielikuma 2.punktā minētajos meža nogabalos pieļaujams biotehniskais pasākums – nevēlamo koku un krūmu izciršana kopšanas vai citā cirtē veco ozolu un liepu vainagu projekcijā un tai piegulošā līdz piecu metrus platā zonā atbilstoši šādiem nosacījumiem:

16.1. tiek nocirsti koki un krūmi, kas nomāc vai apēno vecus ozolus vai liepas, izņemot:

16.1.1. ozolus, liepas, gobas, vīksnas, vītolus, kļavas, ošus un meln­alkšņus, kuru caurmērs 1,3 metru augstumā virs koka sakņu kakla pārsniedz 25 centimetrus, kā arī jebkuras koku sugas kokus, kuru caurmērs 1,3 metru augstumā virs koka sakņu kakla pārsniedz 50 centimetru;

16.1.2. mežābeles, vilkābeles, pabērzus un pīlādžus, kuru caurmērs 1,3 metru augstumā virs koka sakņu kakla pārsniedz 12 centimetru, kā arī kadiķus, kuru augstums pārsniedz 1,5 metrus;

16.2. (svītrots ar MK 22.01.2013. noteikumiem Nr.44).

17. Lai nodrošinātu kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanu, bez Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas rakstiskas atļaujas visā ainavu apvidus teritorijā, izņemot neitrālo zonu, aizliegts:

17.1. veikt arheoloģiskās izpētes darbus;

17.2. veikt mežsaimniecisko darbību, izņemot meža nekoksnes vērtību ieguvi, šo noteikumu 5.pielikuma 1.punktā minētajos meža nogabalos.

(Grozīts ar MK 22.01.2013. noteikumiem Nr.44)

18. (Svītrots ar MK 22.01.2013. noteikumiem Nr.44)

19. Visā ainavu apvidus teritorijā, izņemot neitrālo zonu, bez Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas (ja nepieciešams, pamatojoties uz biotopu aizsardzības jomā sertificēta eksperta atzinumu) aizliegts:

19.1. veikt meliorācijas sistēmu renovāciju vai rekonstrukciju;

19.2. veikt darbības, kas izraisa pazemes ūdeņu, gruntsūdeņu un virszemes ūdeņu līmeņa maiņu, izņemot:

19.2.1. pasākumus īpaši aizsargājamo biotopu atjaunošanai;

19.2.2. šo noteikumu 1.pielikumā minēto pieļaujamo būvējamo vai rekonstruējamo ceļu sāngrāvju un caurteku ierīkošanu;

19.2.3. bebru aizsprostu nojaukšanu, ja:

19.2.3.1. bebru aizsprosti paaugstina gruntsūdens līmeni ainavu apvidum piegulošajās teritorijās;

19.2.3.2. bebru darbība apdraud īpaši aizsargājamo sugu vai biotopu saglabāšanu;

19.2.3.3. bebru darbības dēļ tiek bojāti vai appludināti ceļi;

19.2.3.4. bebru darbības dēļ tiek appludinātas agrāk bebru neskartas mežaudzes dabas parka, ainavu aizsardzības un neitrālajā zonā;

19.2.3.5. bebru darbības dēļ nevar veikt saimniecisko darbību, kas ar šiem noteikumiem nav aizliegta.

(Grozīts ar MK 22.01.2013. noteikumiem Nr.44)

20. Lai nodrošinātu Latvijas un Eiropas Savienības nozīmes īpaši aizsargājamo sugu un biotopu labvēlīgas aizsardzības statusu, visā ainavu apvidus teritorijā pieļaujama esošo meliorācijas sistēmu vai to daļu izslēgšana no meliorācijas kadastra saskaņā ar meliorācijas kadastra noteikumiem.

21. Regulējamā režīma zona izveidota, lai veicinātu īpaši aizsargājamo meža un purvu biotopu un ar tiem saistīto īpaši aizsargājamo sugu labvēlīga aizsardzības statusa nodrošināšanu.

22. Regulējamā režīma zonā aizliegts:

22.1. veikt darbības, kuru rezultātā tiek mainīta zemes lietošanas kategorija, izņemot:

22.1.1. šo noteikumu 10.1.3.apakšpunktā minēto uzņēmumu ceļu būvi vai rekonstrukciju posmos, kuru plāna, garenprofila vai šķērsprofila ģeometriskie rādītāji neatbilst valsts noteiktajām prasībām;

22.1.2. darbības īpaši aizsargājamo biotopu un īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu atjaunošanai un uzturēšanai mežā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

22.1.3. darbības īpaši aizsargājamo biotopu un īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu atjaunošanai un uzturēšanai citās platībās, ja saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja, kas izdota, pamatojoties uz biotopu aizsardzības jomā sertificēta eksperta atzinumu;

22.1.4. šo noteikumu 22.7. un 22.8.apakšpunktā minēto darbību veikšanu;

22.2. ierīkot nometnes, kurās ir vairāk nekā trīs teltis. Šis aizliegums neattiecas uz šo noteikumu 1. pielikumā norādītajām atpūtas vietām, kā arī šim mērķim paredzētām privātām teritorijām (piemēram, kempingi, viesu mājas);

22.3. sadalīt zemes īpašumus (tai skaitā dalot kopīpašumu) zemes vienībās, kas mazākas par 10 hektāriem, kā arī noteikt lietošanas tiesības kopīpašumam, ja jebkura kopīpašnieka lietošanā paliek mazāk par 10 hektāriem. Šis nosacījums neattiecas uz zemes vienībām, kas tiek atdalītas infrastruktūras un inženierkomunikāciju būvniecībai vai uzturēšanai un kuru apbūves nosacījumus nosaka vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā;

22.4. ierīkot ierobežotā platībā turētu savvaļas sugu lauksaimniecības dzīvnieku audzētavas un iežogotas platības to audzēšanai un turēšanai nebrīvē (izņemot to ierīkošanu pagalmos un dārzos);

22.5. ierīkot brīvā dabā jebkādus sietveida nožogojumus;

22.6. ierīkot medījamo dzīvnieku piebarošanas vietas, kā arī brīvā dabā novietot lauksaimniecības un pārtikas produktus;

22.7. celt un ierīkot jaunus aizsprostus un citas ūdens regulēšanas ietaises, izņemot gadījumus, ja tas nepieciešams īpaši aizsargājamo biotopu atjaunošanas pasākumu veikšanai un ir saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja;

22.8. ierīkot publiski pieejamus izziņas, atpūtas un tūrisma infrastruktūras objektus, izņemot dabas takas un atpūtas vietas saskaņā ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju, kā arī dabas takas un atpūtas vietas saskaņā ar šo noteikumu 1.pielikumu;

22.9. organizēt brīvā dabā pasākumus, kuros piedalās vairāk nekā 30 cilvēku, ja nav saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja, izņemot šo noteikumu 1.pielikumā minēto dabas taku apmeklēšanu;

22.10. katru gadu no 15.marta līdz 31.jūlijam veikt ceļu periodisko uzturēšanu vai rekonstrukciju.

(Grozīts ar MK 22.01.2013. noteikumiem Nr. 44; MK 04.01.2018. noteikumiem Nr. 7)

23. Regulējamā režīma zonā aizliegts veikt jebkādu mežsaimniecisko darbību, izņemot:

23.1. meža ugunsdrošības un ugunsdzēsības pasākumus;

23.2. bīstamo koku ciršanu;

23.3. koku ciršanu citā cirtē saskaņā ar šo noteikumu 16.punktu;

23.4. pirmā un otrā stāva un paaugas egļu, kā arī pameža ciršanu citā cirtē šo noteikumu 5.pielikuma 3.punktā minētajos meža nogabalos;

23.5. koku ciršanu citā cirtē biotehnisko pasākumu veikšanai saskaņā ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju, kas izdota, pamatojoties uz meža biotopu, meža putnu vai medņu aizsardzības jomā sertificēta eksperta atzinumu;

23.6. koku ciršanu citā cirtē, veicot mežaudžu dabiskošanu šo noteikumu 5.pielikuma 4.punktā minētajos meža nogabalos, ja mežaudžu dabiskošana tiek veikta atbilstoši šādiem nosacījumiem:

23.6.1. veicot cirti, jāveicina mežaudzes dažāda vecuma struktūras veidošanās un dabiska atjaunošanās ar platlapju koku sugām vai platlapju koku un egļu mistrojumu, nodrošinot, ka pēc cirtes izstrādes saglabājas nebojāti vismaz 50 % no sākotnējā platlapju koku daudzuma, kuru caurmērs 1,3 metru augstumā virs koka sakņu kakla pārsniedz 12 centimetru, vai, ja platlapju koku sugas nav sastopamas, jāveicina mežaudzes dažāda vecuma struktūras veidošanās. Aizliegts izvākt kritalas un nokaltušos kokus;

23.6.2. mežaudzes pirmā stāva koku biezība saglabājama ne mazāka par 0,4;

23.6.3. mežaudzes pirmā stāva kokus ieteicams cirst grupu veidā;

23.6.4. atsevišķās nogabala daļās, kas ir lielākas par 0,1 hektāru, šķērslaukums nedrīkst kļūt mazāks par kritisko;

23.6.5. aizliegts cirst ozolus, liepas, gobas, vīksnas, vītolus, kļavas, ošus, melnalkšņus, kuru caurmērs 1,3 metru augstumā virs sakņu kakla ir 25 centimetri vai vairāk;

23.7. koku ciršanu, ja tā nepieciešama šo noteikumu 1.pielikumā minēto infrastruktūras objektu ierīkošanai un uzturēšanai;

23.8. koku ciršanu ainavu cirtē, ja tā nepieciešama kultūrvēstures objektu atsegšanai vai rekonstrukcijai un ir saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja, kas izdota, pamatojoties uz biotopu aizsardzības jomā sertificēta eksperta atzinumu;

23.9. meža nekoksnes vērtību ieguvi.

(Grozīts ar MK 22.01.2013. noteikumiem Nr.44)

24. Dabas lieguma zona izveidota, lai, veicot ekstensīvu saimniecisko darbību, atjaunotu un saglabātu daudzveidīgu parkveida pļavu, mežu, zālāju un ūdeņu veidotu ainavu Gaujas ielejā, tādējādi nodrošinot īpaši aizsargājamo zālāju un palieņu meža biotopu un ar tiem saistīto īpaši aizsargājamo sugu aizsardzību.

25. Dabas lieguma zonā aizliegts:

25.1. veikt darbības, kuru rezultātā tiek mainīta meža, purva vai lauksaimniecībā izmantojamās zemes lietošanas kategorija, izņemot:

25.1.1. darbības īpaši aizsargājamo biotopu un īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu atjaunošanai un uzturēšanai šo noteikumu 5.pielikuma 5.punktā minētajos meža nogabalos, kā arī citās meža platībās normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

25.1.2. darbības īpaši aizsargājamo biotopu un īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu atjaunošanai un uzturēšanai citās platībās, ja saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja, kas izdota, pamatojoties uz biotopu aizsardzības jomā sertificēta eksperta atzinumu;

25.1.3. šo noteikumu 25.10.apakšpunktā minētās apbūves veikšanu;

25.1.4. inženierkomunikāciju un māju ceļu būvi uz neitrālajā vai ainavu aizsardzības zonā esošajiem objektiem vai šo noteikumu 1.pielikumā minēto tūrisma infrastruktūras objektu ierīkošanu un uzturēšanu;

25.1.5. šo noteikumu 10.1.3.apakšpunktā minēto uzņēmumu ceļu būvi vai rekonstrukciju posmos, kuru plāna, garenprofila vai šķērsprofila ģeometriskie rādītāji neatbilst valsts noteiktajām prasībām;

25.1.6. šo noteikumu 25.6.1., 25.7. un 25.9.apakšpunktā minēto darbību veikšanu;

25.1.7. dabiski apmežojušās zemes lietošanas kategorijas maiņu uz zemes lietošanas kategoriju "mežs";

25.2. ierīkot nometnes, kurās ir vairāk nekā trīs teltis. Šis aizliegums neattiecas uz šo noteikumu 1. pielikumā norādītajām atpūtas vietām, kā arī šim mērķim paredzētām privātām teritorijām (piemēram, kempingi, viesu mājas);

25.3. sadalīt zemes īpašumus (tai skaitā dalot kopīpašumu) zemes vienībās, kas mazākas par 10 hektāriem, kā arī noteikt lietošanas tiesības kopīpašumam, ja jebkura kopīpašnieka lietošanā paliek mazāk par 10 hektāriem. Šis nosacījums neattiecas uz zemes vienībām, kuras tiek atdalītas infrastruktūras un inženierkomunikāciju būvniecībai vai uzturēšanai un kuru apbūves nosacījumus nosaka vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā, kā arī uz gadījumiem, ja no īpašuma tiek atdalīta zemes vienība ar dzīvojamām un saimniecības ēkām, pagalmu un zemi, kas nepieciešama saimniecības uzturēšanai;

25.4. ierīkot ierobežotā platībā turētu savvaļas sugu lauksaimniecības dzīvnieku audzētavas un iežogotas platības to audzēšanai un turēšanai nebrīvē, ja nav saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja, kas izdota, pamatojoties uz biotopu aizsardzības jomā sertificēta eksperta atzinumu (izņemot to ierīkošanu pagalmos un dārzos). Dzīvnieku blīvums pieļaujamās platībās savvaļas sugu dzīvnieku audzēšanai un turēšanai nebrīvē nedrīkst pārsniegt 0,5 dzīvnieku vienības uz vienu hektāru;

25.5. mežā ierīkot sietveida nožogojumus, kuri nav apzīmēti redzamības palielināšanai (piemēram, izmantojot zarus, lentes vai citus putniem un dzīvniekiem redzamus materiālus);

25.6. celt un ierīkot jaunus aizsprostus un citas ūdens regulēšanas ietaises, izņemot:

25.6.1. gadījumus, ja tas nepieciešams īpaši aizsargājamo biotopu atjaunošanas pasākumu veikšanai un ir saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja;

25.6.2. uz grāvjiem, kuri nav ierīkoti dabiskajās virszemes ūdenstecēs;

25.7. ierīkot publiski pieejamus izziņas, atpūtas un tūrisma infrastruktūras objektus, izņemot dabas takas, skatu torņus un atpūtas vietas saskaņā ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju, kā arī dabas takas, atpūtas vietas, skatu torņus un kempingus saskaņā ar šo noteikumu 1.pielikumu;

25.8. organizēt brīvā dabā pasākumus, kuros piedalās vairāk nekā 60 cilvēku, ja nav saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja;

25.9. veikt inženierkomunikāciju un citu inženierbūvju restaurāciju vai rekonstrukciju, ja tiek mainīts trases platums vai novietojums un ja nav saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja;

25.10. veikt jaunu apbūvi, izņemot šādas būves:

25.10.1. līdz piecus metrus augstas ēkas (mērot līdz jumta korei), ja ēkai nav lentveida vai vienlaidu pamatu un atsevišķas ēkas apbūves laukums nav lielāks par 25 kvadrātmetriem, un vairāku ēku kopējais apbūves laukums vienā zemes kadastra vienībā nav lielāks par 125 kvadrātmetriem;

25.10.2. ganību aplokus;

25.10.3. siena šķūņus, kas tiek atjaunoti atbilstoši to vēsturiskajai atrašanās vietai un apbūves laukuma platībai;

25.10.4. siena šķūņus vai mājlopu nojumes, ja ēkām nav lentveida vai vienlaidu pamatu un atsevišķas ēkas apbūves laukums nav lielāks par 200 kvadrātmetriem, un ne vairāk kā vienu šķūni un vienu nojumi vienā zemes kadastra vienībā;

25.10.5. inženierkomunikāciju būves un māju ceļus uz ainavu aizsardzības vai neitrālajā zonā esošajiem objektiem vai šo noteikumu 1.pielikumā minētajiem tūrisma infrastruktūras objektiem, ja ir saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja;

25.11. jebkādā veidā pārveidot, ielabot (tai skaitā mēslot) zālājus, izņemot:

25.11.1. aramzemju ierīkošanu kopplatībā, kas nav lielāka par vienu hektāru vienā kadastra vienībā;

25.11.2. mēslošanu ar lauksaimniecības dzīvnieku mēsliem apjomā, kas atbilst 0,9 dzīvnieku vienībām vai mazāk uz vienu hektāru gadā;

25.11.3. zālāju pievelšanu vai pielīdzināšanu;

25.12. lietot minerālmēslus, pesticīdus un citas ķimikālijas mežaudzēs un zālājos (pļavās un ganībās), izņemot repelentus pārnadžu atbaidīšanai un feromonu lamatas.

(Grozīts ar MK 22.01.2013. noteikumiem Nr. 44; MK 04.01.2018. noteikumiem Nr. 7)

26. Dabas lieguma zonā katru gadu no 15.marta līdz 31.jūlijam aizliegts veikt mežsaimniecisko darbību, izņemot:

26.1. meža ugunsdrošības un ugunsdzēsības pasākumus;

26.2. meža atjaunošanu un mežaudžu kopšanu, izmantojot rokas darbarīkus bez motora;

26.3. bīstamo koku ciršanu;

26.4. meža nekoksnes vērtību ieguvi.

(Grozīts ar MK 22.01.2013. noteikumiem Nr.44)

27. Dabas lieguma zonā aizliegts:

27.1. cirst stāvošus nokaltušus kokus, kuru caurmērs 1,30 metru augstumā virs koka sakņu kakla ir lielāks par 25 centimetriem, izņemot bīstamo koku ciršanu;

27.2. ieaudzēt mežu, stādot vai sējot lauksaimniecības zemēs;

27.3. cirst kokus kailcirtē;

27.4. sanitārajā cirtē cirst augtspējīgos kokus;

27.5. visās mežaudzēs cirst ozolus, liepas, vītolus, gobas, vīksnas, ošus, kļavas, melnalkšņus, ja to caurmērs 1,30 metru augstumā virs koka sakņu kakla ir 25 centimetri vai vairāk.

(Grozīts ar MK 22.01.2013. noteikumiem Nr.44)

28. Veicot galveno cirti, saglabā mežaudzes šķērslaukumu, kas nav mazāks par kritisko šķērslaukumu. Ja atsevišķās mežaudzes daļās, kas nav lielākas par 0,1 hektāru, šķērslaukums kļūst mazāks par kritisko šķērslaukumu, izcirsto mežaudzes daļu neuzskata par kailcirti.

(MK 22.01.2013. noteikumu Nr.44 redakcijā)

29. Lai aizsargātu vecus (caurmērs 1,3 metru augstumā virs koka sakņu kakla pārsniedz 50 centimetru) ozolus un liepas, kurus nomāc vai apēno jaunāki koki un krūmi, kā arī veicinātu parkveida ainavas atjaunošanos, dabas lieguma zonā visos meža nogabalos pieļaujams biotehniskais pasākums – nevēlamo koku un krūmu izciršana kopšanas vai citā cirtē veco ozolu un liepu vainagu projekcijā un tai piegulošā līdz piecus metrus platā zonā saskaņā ar šo noteikumu 16.1.apakšpunktu.

(Grozīts ar MK 22.01.2013. noteikumiem Nr.44)

30. Dabas parka zona izveidota, lai nodrošinātu īpaši aizsargājamo zālāju biotopu un ar tiem saistīto īpaši aizsargājamo sugu aizsardzību, meža vides saglabāšanu Gaujas ielejā un tai piegulošajās platībās vienlaikus ar bioloģiski daudzveidīgā vidē integrētu lauksaimniecību un mežsaimniecību, mazinātu saimnieciskās darbības ietekmi uz virszemes noteces ūdeņu kvalitāti, tādējādi veicinot lašveidīgo zivju ūdeņiem atbilstošas ūdens kvalitātes saglabāšanos Gaujā un tās pietekās, kā arī lai saglabātu dabu un ekotūrismam pievilcīgu vidi.

31. Dabas parka zonā aizliegts:

31.1. veikt darbības, kuru rezultātā tiek mainīta meža, krūmāja, purva vai lauksaimniecībā izmantojamās zemes lietošanas kategorija, izņemot:

31.1.1. darbības īpaši aizsargājamo biotopu un īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu atjaunošanai un uzturēšanai šo noteikumu 5.pielikuma 5.punktā minētajos meža nogabalos, kā arī citās meža platībās normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

31.1.2. darbības īpaši aizsargājamo biotopu un īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu atjaunošanai un uzturēšanai citās platībās, ja saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja, kas izdota, pamatojoties uz biotopu aizsardzības jomā sertificēta eksperta atzinumu;

31.1.3. šo noteikumu 31.8.apakšpunktā minētās apbūves veikšanu;

31.1.4. inženierkomunikāciju un māju ceļu būvi uz neitrālajā vai ainavu aizsardzības zonā esošajiem objektiem vai šo noteikumu 1.pielikumā minēto tūrisma infrastruktūras objektu ierīkošanu un uzturēšanu;

31.1.5. šo noteikumu 10.1.3.apakšpunktā minēto uzņēmumu ceļu būvi vai rekonstrukciju posmos, kuru plāna, garenprofila vai šķērsprofila ģeometriskie rādītāji neatbilst valsts noteiktajām prasībām;

31.1.6. šo noteikumu 31.5., 31.6. un 31.7.apakšpunktā minēto darbību veikšanu;

31.1.7. dabiski apmežojušās zemes lietošanas kategorijas maiņu uz zemes lietošanas kategoriju "mežs";

31.2. sadalīt zemes īpašumus (tai skaitā dalot kopīpašumu) zemes vienībās, kas mazākas par 10 hektāriem, kā arī noteikt lietošanas tiesības kopīpašumam, ja jebkura kopīpašnieka lietošanā paliek mazāk par 10 hektāriem. Šis nosacījums neattiecas uz zemes vienībām, kuras tiek atdalītas infrastruktūras un inženierkomunikāciju būvniecībai vai uzturēšanai un kuru apbūves nosacījumus nosaka vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā, kā arī uz gadījumiem, ja no īpašuma tiek atdalīta zemes vienība ar dzīvojamām un saimniecības ēkām, pagalmu un zemi, kas nepieciešama saimniecības uzturēšanai;

31.3. ierīkot ierobežotā platībā turētu savvaļas sugu lauksaimniecības dzīvnieku audzētavas un iežogotas platības to audzēšanai un turēšanai nebrīvē, ja nav saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja, kas izdota, pamatojoties uz biotopu aizsardzības jomā sertificēta eksperta atzinumu (izņemot to ierīkošanu pagalmos un dārzos). Dzīvnieku blīvums pieļaujamās platībās savvaļas sugu dzīvnieku audzēšanai un turēšanai nebrīvē nedrīkst pārsniegt 0,5 dzīvnieku vienības uz vienu hektāru;

31.4. mežā ierīkot sietveida nožogojumus, kuri nav apzīmēti redzamības palielināšanai (piemēram, izmantojot zarus, lentes vai citus putniem un dzīvniekiem redzamus materiālus);

31.5. celt un ierīkot jaunus aizsprostus un citas ūdens regulēšanas ietaises uz ūdenstecēm, izņemot:

31.5.1. gadījumus, ja tas nepieciešams īpaši aizsargājamo biotopu atjaunošanas pasākumu veikšanai un ir saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja;

31.5.2. uz grāvjiem, kuri nav ierīkoti dabiskajās virszemes ūdenstecēs;

31.6. ierīkot publiski pieejamus izziņas, atpūtas un tūrisma infrastruktūras objektus, izņemot dabas takas, atpūtas vietas un skatu torņus saskaņā ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju, kā arī dabas takas, atpūtas vietas, skatu torņus un kempingus saskaņā ar šo noteikumu 1.pielikumu;

31.7. veikt inženierkomunikāciju un citu inženierbūvju restaurāciju, renovāciju vai rekonstrukciju, ja nav saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja;

31.8. veikt jaunu apbūvi, izņemot šādas būves:

31.8.1. līdz piecus metrus augstas (mērot līdz jumta korei) ēkas, ja ēkai nav lentveida vai vienlaidu pamatu un atsevišķas ēkas apbūves laukums nav lielāks par 25 kvadrātmetriem, un vairāku ēku kopējais apbūves laukums vienā zemes kadastra vienībā nav lielāks par 125 kvadrātmetriem;

31.8.2. ganību aplokus;

31.8.3. siena šķūņus, kas tiek atjaunoti atbilstoši to vēsturiskajai atrašanās vietai un apbūves laukuma platībai;

31.8.4. siena šķūņus vai mājlopu nojumes, ja ēkām nav lentveida vai vienlaidu pamatu un atsevišķas ēkas apbūves laukums nav lielāks par 200 kvadrātmetriem, un ne vairāk kā vienu šķūni un vienu nojumi vienā zemes kadastra vienībā;

31.8.5. inženierkomunikāciju būves un māju ceļus uz ainavu aizsardzības vai neitrālajā zonā esošajiem objektiem vai šo noteikumu 1.pielikumā minētajiem tūrisma infrastruktūras objektiem saskaņā ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju;

31.9. jebkādā veidā pārveidot, ielabot (tai skaitā mēslot) zālājus, izņemot:

31.9.1. aramzemju ierīkošanu kopplatībā, kas nav lielāka par diviem hektāriem vienā kadastra vienībā, atsevišķa lauka platībai nepārsniedzot vienu hektāru un starp atsevišķiem laukiem saglabājot vismaz 20 metrus platu neuzartu joslu. Aramzemes lielākās platībās pieļaujamas vietās, kur tās bijušas ierīkotas līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai;

31.9.2. mēslošanu ar lauksaimniecības dzīvnieku mēsliem apjomā, kas atbilst 0,9 dzīvnieku vienībām vai mazāk uz vienu hektāru gadā;

31.9.3. zālāju pievelšanu vai pielīdzināšanu;

31.10. lietot minerālmēslus, pesticīdus un citas ķimikālijas mežaudzēs un zālājos (pļavās un ganībās), izņemot repelentus pārnadžu atbaidīšanai un feromonu lamatas.

(Grozīts ar MK 22.01.2013. noteikumiem Nr. 44; MK 04.01.2018. noteikumiem Nr. 7)

32. Dabas parka zonā katru gadu no 15.marta līdz 31.jūlijam aizliegts veikt mežsaimniecisko darbību, izņemot:

32.1. meža ugunsdrošības un ugunsdzēsības pasākumus;

32.2. meža atjaunošanu un mežaudžu kopšanu, izmantojot rokas darbarīkus bez motora;

32.3. bīstamo koku ciršanu;

32.4. vēja un uguns bojāto koku ciršanu;

32.5. kaitēkļu un slimību bojāto koku ciršanu atbilstoši Valsts meža dienesta atzinumam, kurš apstiprina, ka bojātie koki var būt cēlonis kaitēkļu vai slimību izplatībai masveidā;

32.6. meža materiālu pievešanu pie valsts autoceļiem, pašvaldību ceļiem un šo noteikumu 6.pielikumā minētajiem šādiem uzņēmumu ceļiem: Vidus ceļš, Cepurītes ceļš (no Valkas–Virešu ceļa līdz savienojumam ar Medņu ceļu 300.meža kvartālā), Kauķīšu ceļš, Vecmāju ceļš, Melnais ceļš, Mežītes ceļš, Dūku ceļš, Slīpais ceļš, Kaķu ceļš, Gailīšu ceļš, Vēžu līča ceļš, Slāžu ceļš, kā arī visiem ceļiem Alūksnes un Valmieras rajonā;

32.7. meža nekoksnes vērtību ieguvi.

(Grozīts ar MK 22.01.2013. noteikumiem Nr.44)

33. Dabas parka zonā aizliegts:

33.1. cirst kokus kailcirtē;

33.2. sanitārajā cirtē cirst augtspējīgos kokus;

33.3. ieaudzēt mežu, stādot vai sējot lauksaimniecības zemēs.

(Grozīts ar MK 22.01.2013. noteikumiem Nr.44)

34. Veicot galveno cirti, saglabā mežaudzes šķērslaukumu, kas nav mazāks par kritisko šķērslaukumu, izņemot šo noteikumu 5.pielikuma 6.punktā minētajos nogabalos, kuros augošu koku biezība mežaudzes pirmajā stāvā saglabājama ne mazāka kā 0,4. Ja atsevišķās mežaudzes daļās, kas nav lielākas par 0,1 hektāru, šķērslaukums kļūst mazāks par kritisko šķērslaukumu, izcirsto mežaudzes daļu neuzskata par kailcirti.

(MK 22.01.2013. noteikumu Nr.44 redakcijā)

35. Ainavu aizsardzības zona izveidota, lai saglabātu teritorijai raksturīgo ainavu, veicinātu ainavu aizsardzības principu pielietošanu mežsaimniecībā un dabiska meža elementu saglabāšanu saimnieciskajos mežos īpaši aizsargājamo sugu aizsardzībai.

36. Ainavu aizsardzības zonā katru gadu no 15.marta līdz 31.jūlijam aizliegts veikt mežsaimniecisko darbību, izņemot:

36.1. meža ugunsdrošības un ugunsdzēsības pasākumus;

36.2. meža atjaunošanu un mežaudžu kopšanu, izmantojot rokas darbarīkus bez motora;

36.3. bīstamo koku ciršanu;

36.4. (svītrots ar MK 22.01.2013. noteikumiem Nr.44);

36.5. vēja un uguns bojāto koku ciršanu;

36.6. kaitēkļu un slimību bojāto koku ciršanu atbilstoši Valsts meža dienesta atzinumam, kurš apstiprina, ka bojātie koki var būt cēlonis kaitēkļu vai slimību izplatībai masveidā;

36.7. meža materiālu pievešanu pie valsts autoceļiem, pašvaldību ceļiem un šo noteikumu 6.pielikumā minētajiem šādiem uzņēmumu ceļiem: Vidus ceļš, Cepurītes ceļš (no Valkas–Virešu ceļa līdz savienojumam ar Medņu ceļu 300.meža kvartālā), Kauķīšu ceļš, Vecmāju ceļš, Melnais ceļš, Mežītes ceļš, Dūku ceļš, Slīpais ceļš, Kaķu ceļš, Gailīšu ceļš, Vēžu līča ceļš, Slāžu ceļš, kā arī visiem ceļiem Alūksnes un Valmieras rajonā;

36.8. meža nekoksnes vērtību ieguvi.

(Grozīts ar MK 22.01.2013. noteikumiem Nr.44)

37. Ainavu aizsardzības zonā aizliegts:

37.1. cirst kokus kailcirtē, kuras platība pārsniedz piecus hektārus;

37.2. iegūt celmus.

38. Ainavu aizsardzības zonā bez Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas aizliegts ierīkot publiski pieejamus izziņas, atpūtas un tūrisma infrastruktūras objektus, izņemot dabas takas, atpūtas vietas, skatu torņus un kempingus saskaņā ar šo noteikumu 1.pielikumu.

(Grozīts ar MK 22.01.2013. noteikumiem Nr.44)

39. Būvniecība ainavu aizsardzības zonā pieļaujama atbilstoši vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam, ievērojot šajos noteikumos, kā arī būvniecību un vides aizsardzību regulējošos normatīvajos aktos noteikto kārtību un ierobežojumus.

40. Neitrālā zona izveidota, lai nodrošinātu teritorijas ilgtspējīgu saimniecisko izmantošanu un attīstību, kā arī nodrošinātu transporta infrastruktūras objektu uzturēšanu un attīstību.

(Grozīts ar MK 22.01.2013. noteikumiem Nr.44)

41. Būvniecība neitrālajā zonā pieļaujama atbilstoši vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam, ievērojot šajos noteikumos, kā arī būvniecību un vides aizsardzību regulējošos normatīvajos aktos noteikto kārtību un ierobežojumus.

42. Noteikumi attiecas uz šādiem dabas pieminekļiem:

42.1. aizsargājamiem ģeoloģiskiem un ģeomorfoloģiskiem dabas pieminekļiem, tai skaitā dižakmeņiem (laukakmeņi, kuru virszemes tilpums ir 10 kubikmetru vai vairāk) un 10 metru platu joslu ap tiem (mērot no dižakmens ārējās malas);

42.2. aizsargājamiem kokiem – vietējo un citzemju sugu dižkokiem (koki, kuru apkārtmērs 1,3 metru augstumā virs koka sakņu kakla vai augstums nav mazāks par šo noteikumu 7. pielikumā minētajiem izmēriem, tai skaitā sausi koki un koku stumbeņi) un teritoriju ap kokiem vainagu projekcijas platībā, kā arī 10 metru platā joslā no tās (mērot no aizsargājamā koka vainaga projekcijas ārējās malas);

42.3. aizsargājamiem dendroloģiskiem stādījumiem;

42.4. aizsargājamām alejām.

(Grozīts ar MK 22.01.2013. noteikumiem Nr. 44; MK 04.01.2018. noteikumiem Nr. 7)

43. Aizliegts bojāt, pārveidot un pārvietot dabas pieminekļus.

44. Dabas pieminekļu teritorijā aizliegts:

44.1. veikt jebkādu saimniecisko vai citu veidu darbību, kuras rezultātā tiek vai var tikt bojāts vai iznīcināts dabas piemineklis vai mazināta tā dabiskā estētiskā nozīme;

44.2. iegūt derīgos izrakteņus;

44.3. ierīkot atpūtas vietas un nometnes, celt teltis un kurināt ugunskurus ārpus īpaši norādītām vai speciāli ierīkotām vietām;

44.4. bez Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas:

44.4.1. ierīkot publiski pieejamus izziņas, atpūtas un tūrisma infrastruktūras objektus;

44.4.2. veikt dabas pieminekļu apsaimniekošanas pasākumus to turpmākai aizsardzībai un saglabāšanai, ja šie pasākumi nav paredzēti dabas aizsardzības plānā;

44.4.3. veikt tādu pazemes būvju celtniecību un ekspluatāciju, kuras nav saistītas ar derīgo izrakteņu ieguvi.

(Grozīts ar MK 22.01.2013. noteikumiem Nr. 44; MK 04.01.2018. noteikumiem Nr. 7)

45. Papildus šo noteikumu 44.punktā minētajām prasībām aizsargājamo ģeoloģisko un ģeomorfoloģisko dabas pieminekļu teritorijā aizliegts:

45.1. rakstīt, zīmēt un gravēt uz dabas pieminekļiem un tos pārvietot;

45.2. cirst kokus kailcirtē;

45.2.¹ pārvietoties pa iežu atsegumiem, ūdens un ledus kritumiem, kā arī izmantot tos atpūtas, sporta un citu pasākumu rīkošanai;

45.3. bez Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas:

45.3.1. tīrīt dabas pieminekļus;

45.3.2. (svītrots ar MK 04.01.2018. noteikumiem Nr. 7);

45.3.3. veikt darbības, kuru rezultātā tiek mainīta zemes lietošanas kategorija;

45.3.4. cirst kokus galvenajā cirtē.

(Grozīts ar MK 22.01.2013. noteikumiem Nr. 44; MK 04.01.2018. noteikumiem Nr. 7)

46. (Svītrots ar MK 22.01.2013. noteikumiem Nr.44)

47. Papildus šo noteikumu 44.punktā minētajām prasībām 10 metru rādiusā ap aizsargājamiem kokiem aizliegts:

47.1. veikt jebkādas darbības, kas var negatīvi ietekmēt aizsargājamo koku augšanu un dabisko attīstību;

47.2. apkraut kokus un novietot lietas (piemēram, būvmateriālus vai malku), kas aizsedz skatu uz koku, ierobežo piekļuvi tam vai mazina tā estētisko vērtību;

47.3. mainīt vides apstākļus – ūdens un koku barošanās režīmu;

47.4. veikt darbības, kuru rezultātā tiek mainīta zemes lietošanas kategorija;

47.5. iznīcināt dabisko zemsedzi.

47.6. (svītrots ar MK 22.01.2013. noteikumiem Nr.44)

(Grozīts ar MK 22.01.2013. noteikumiem Nr.44)

47.¹ Ja aizsargājamo koku nomāc vai apēno jaunāki koki un krūmi, atļauta to izciršana aizsargājamā koka vainaga projekcijā un tai piegulošā zonā, izveidojot no kokiem brīvu 10 metru platu joslu, mērot no aizsargājamā koka vainaga projekcijas līdz apkārtējo koku vainagu projekcijām, saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas regulē koku ciršanu mežā un ārpus tā.

(MK 22.01.2013. noteikumu Nr.44 redakcijā)

48. Aizsargājamā koka nociršana (novākšana) pieļaujama tikai tad, ja tas kļuvis bīstams (apdraud cilvēku dzīvību un veselību, tuvumā esošās ēkas vai infrastruktūras objektus) un nav citu iespēju novērst bīstamības situāciju (piemēram, apzāģēt zarus, izveidot atbalstus, uzstādīt atsaites), turklāt ir saņemts kokkopja (arborista) pozitīvs rakstisks atzinums, kura nepieciešamību nosaka Dabas aizsardzības pārvalde, un Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja.

(MK 04.01.2018. noteikumu Nr. 7 redakcijā)

49. Papildus šo noteikumu 44.punktā minētajām prasībām aizsargājamo dendroloģisko stādījumu teritorijā aizliegts:

49.1. cirst kokus galvenajā cirtē;

49.2. veikt darbības, kuru rezultātā tiek mainīta zemes lietošanas kategorija, izņemot gadījumus, ja dendroloģisko stādījumu izveido par parku vai mežaparku saskaņā ar normatīvajiem aktiem par parkiem un mežaparkiem;

49.3. atjaunot dendroloģiskos stādījumus, ja nav saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja;

49.4. cirst kokus, ja nav saņemts kokkopja (arborista) pozitīvs rakstisks atzinums, kura nepieciešamību nosaka Dabas aizsardzības pārvalde, un Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja.

(Grozīts ar MK 22.01.2013. noteikumiem Nr. 44; MK 04.01.2018. noteikumiem Nr. 7)

50. Papildus šo noteikumu 44.punktā minētajām prasībām aizsargājamo aleju teritorijā aizliegts:

50.1. veikt darbības, kuru rezultātā tiek mainīta zemes lietošanas kategorija;

50.2. cirst alejas kokus, ja nav saņemts kokkopja (arborista) pozitīvs rakstisks atzinums, kura nepieciešamību nosaka Dabas aizsardzības pārvalde, un Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja.

(Grozīts ar MK 22.01.2013. noteikumiem Nr. 44; MK 04.01.2018. noteikumiem Nr. 7)

(Nodaļa svītrota ar MK 22.01.2013. noteikumiem Nr.44)

51. (Svītrots ar MK 22.01.2013. noteikumiem Nr.44)