Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Skatīt Ministru kabineta 2011. gada 6. decembra noteikumus Nr. 930 "Dabas lieguma "Garkalnes meži" individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi".
Ministru kabineta noteikumi Nr.871

Rīgā 2008.gada 21.oktobrī (prot. Nr.75 18.§)
Dabas lieguma “Garkalnes meži” individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi
Izdoti saskaņā ar likuma “Par īpaši aizsargājamām dabas
teritorijām
14.panta otro daļu un 17.panta otro daļu
I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. dabas lieguma “Garkalnes meži” (turpmāk – dabas liegums) individuālo aizsardzības un izmantošanas kārtību;

1.2. dabas lieguma apzīmēšanai dabā lietojamās speciālās informatīvās zīmes paraugu un tās lietošanas un izveidošanas kārtību.

2. Dabas liegums izveidots, lai nodrošinātu teritorijā sastopamo īpaši aizsargājamo putnu sugu un to dzīvotņu un īpaši aizsargājamo sugu un biotopu aizsardzību.

3. Dabas lieguma platība ir 1784 ha. Dabas lieguma funkcionālo zonu shēma noteikta šo noteikumu 1.pielikumā, bet funkcionālo zonu sastāvs – šo noteikumu 2.pielikumā.

4. Dabas lieguma robežas dabā apzīmē ar speciālu informatīvo zīmi. Speciālās informatīvās zīmes paraugs, tās lietošanas un izveidošanas kārtība noteikta šo noteikumu 3.pielikumā.

5. Dabas liegumā ir noteiktas šādas funkcionālās zonas:

5.1. regulējamā režīma zona;

5.2. dabas lieguma zona;

5.3. dabas parka zona;

5.4. neitrālā zona.

II. Vispārīgie aprobežojumi visā dabas lieguma teritorijā

6. Dabas aizsardzības pārvaldei ir tiesības noteikt ierobežotas pieejamības informācijas statusu informācijai par dabas liegumā esošo īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu atrašanās vietu, ja tās atklāšana var kaitēt vides aizsardzībai. Minēto informāciju var izplatīt tikai ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju.

7. Visā dabas lieguma teritorijā aizliegts:

7.1. ierīkot jaunus atkritumu poligonus, kā arī piesārņot un piegružot vidi ar atkritumiem un uzglabāt atkritumus tiem neparedzētās vietās;

7.2. veikt darbības, kas izraisa augsnes eroziju;

7.3. kurināt ugunskurus ārpus speciāli ierīkotām vietām, kas nodrošina uguns tālāku neizplatību, izņemot ugunskurus pagalmos un ugunskurus ciršanas atlieku dedzināšanai atbilstoši meža apsaimniekošanu regulējošajiem normatīvajiem aktiem;

7.4. uzstādīt vēja ģeneratorus;

7.5. nobraukt no ceļiem un pārvietoties ar mehāniskajiem transport­līdzekļiem, mopēdiem, pajūgiem un zirgiem pa meža un lauksaimniecības zemēm, ja tas nav saistīts ar šo teritoriju apsaimniekošanu vai uzraudzību (izņemot neitrālo zonu);

7.6. atjaunot (sējot vai stādot) un ieaudzēt mežu;

7.7. veikt augsnes apstrādi, lai veicinātu meža atjaunošanu.

8. Visā dabas lieguma teritorijā bez Valsts vides dienesta reģionālās vides pārvaldes (turpmāk – reģionālā vides pārvalde) rakstiskas atļaujas aizliegts:

8.1. veikt darbības, kas izraisa pazemes ūdeņu, gruntsūdeņu un virszemes ūdeņu līmeņa maiņu;

8.2. veikt arheoloģiskās izpētes darbus;

8.3. izsniegt zemes dzīļu izmantošanas atļauju (licenci).

9. Visā dabas lieguma teritorijā (izņemot neitrālo zonu) aizliegta jaunu būvju būvniecība un esošo ceļu paplašināšana.

10. Visā dabas lieguma teritorijā ar reģionālās vides pārvaldes un attiecīgo zemes īpašnieku rakstisku atļauju var veikt pasākumus, kas nepieciešami īpaši aizsargājamo sugu un biotopu aizsardzībai un apsaimniekošanai.

11. Visā dabas lieguma teritorijā (izņemot neitrālo zonu un Rīgas–Ogres virsmežniecības Ādažu mežniecības 10., 11., 15., 16., 33., 34., 35., 40., 41.kvar­tālu un Inčukalna mežniecības 43.kvartālu) no 1.aprīļa līdz 31.augustam aiz­liegts organizēt publiskus pasākumus brīvā dabā.

12. Šo noteikumu 11.punktā minētajos kvartālos visu gadu un pārējā dabas lieguma teritorijā (izņemot neitrālo zonu) no 1.septembra līdz 31.martam aizliegts organizēt brīvā dabā publiskus pasākumus, kuros piedalās vairāk nekā 50 cilvēku, bez reģionālās vides pārvaldes rakstiskas atļaujas.

13. Ar reģionālās vides pārvaldes rakstisku atļauju pieļaujams pārveidot dabas liegumā esošo meža stigu, kas iet no autoceļa A2 Rīga–Sigulda–Igaunijas robeža (Veclaicene) starp Rīgas–Ogres virsmežniecības Ādažu mežniecības 34.–35.kvartālu un 40.–41.kvartālu uz īpašumu “Vārnas” (kadastra Nr.80600050002), izmantojot to ceļa ierīkošanai (atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē ceļu ierīkošanu).

III. Regulējamā režīma zona

14. Regulējamā režīma zona ir izveidota, lai aizsargātu Latvijā un Eiropas Savienībā aizsargājamas putnu sugas – zaļo vārnu (C. garullus), meža balodi (Columba oenas), melno dzilnu (Dryocopus martius), zaļo dzilnu (Picus viridis), pupuķi (Upupa epops) un citas –, kā arī to ligzdošanas vietas.

15. Regulējamā režīma zonā ir aizliegta jebkāda saimnieciskā vai cita veida darbība, izņemot:

15.1. kājāmgājēju pārvietošanos;

15.2. pārvietošanos ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem, motocikliem un mopēdiem pa autoceļiem;

15.3. ugunsdrošības un ugunsdzēsības pasākumu veikšanu;

15.4. ogu un sēņu vākšanu;

15.5. ceļu (arī sliežu ceļu) uzturēšanu.

16. Regulējamā režīma zonā ir aizliegta jebkāda saimnieciskā vai cita veida darbība, izņemot šādas darbības ar reģionālās vides pārvaldes rakstisku atļauju:

16.1. zinātnisko pētījumu veikšana;

16.2. tādu biotopu aizsardzības pasākumu īstenošana, kas nepieciešami ekosistēmu, īpaši aizsargājamo sugu un īpaši aizsargājamo biotopu aizsardzībai un saglabāšanai.

IV. Dabas lieguma zona

17. Dabas lieguma zona izveidota, lai veicinātu Eiropas nozīmes īpaši aizsargājamo biotopu (boreālie meži un sausie virsāji) un īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu aizsardzību.

18. Dabas lieguma zonā aizliegts:

18.1. veikt zemes transformāciju;

18.2. sadalīt zemes īpašumus zemes vienībās, kas mazākas par 10 hekt­āriem (tai skaitā dalot kopīpašumu), kā arī noteikt lietošanas tiesības kop­īpašumam, ja jebkura kopīpašnieka lietošanā paliek mazāk par 10 hektāriem;

18.3. dedzināt sausās zāles un niedru platības, izņemot gadījumus, ja tas nepie­ciešams biotopu apsaimniekošanas pasākumu veikšanai un saņemta reģionālās vides pārvaldes rakstiska atļauja un par ugunsdrošību un ugunsdzēsību atbildīgās institūcijas rakstiska atļauja;

18.4. no 1.aprīļa līdz 31.augustam veikt mežsaimniecisko darbību, izņe­mot meža ugunsdrošības pasākumus, meža atjaunošanu ar rokas darbarīkiem un bīstamo koku (koku, kas apdraud cilvēku dzīvību un veselību, tuvumā esošās ēkas vai infrastruktūras objektus) ciršanu un novākšanu;

18.5. atzarot augošus kokus mežaudzēs, izņemot koku atzarošanu skatu punktu ierīkošanai un uzturēšanai, kā arī satiksmes drošībai uz ceļiem;

18.6. cirst nokaltušus kokus un izvākt kritušus kokus, kritalas vai to daļas, kuru diametrs resnākajā vietā ir lielāks par 20 cm, izņemot bīstamo koku novākšanu;

18.7. ierīkot nometnes un celt teltis ārpus speciāli ierīkotām vietām, kur nodrošināta uguns tālāka neizplatīšanās;

18.8. rīkot autosacensības un motosacensības, kā arī rallijus, treniņbrau­cienus un izmēģinājuma braucienus;

18.9. ierīkot savvaļas augu, sēņu un dzīvnieku, kā arī to produktu pārdošanas un iepirkšanas punktus;

18.10. bojāt zemsedzi, vācot savvaļas ogas un sēnes;

18.11. pieļaut suņu atrašanos brīvā dabā bez pavadas un uzpurņa, izņemot medības regulējošajos normatīvajos aktos noteiktos gadījumus un kārtību;

18.12. bojāt vai iznīcināt (arī uzarot vai kultivējot) palieņu, terašu un meža pļavas un lauces, izņemot medījamo dzīvnieku piebarošanas lauces;

18.13. ierīkot iežogotas savvaļas dzīvnieku sugu brīvdabas audzētavas;

18.14. celt un ierīkot jaunus aizsprostus un citas ūdens regulēšanas ietaises, izņemot gadījumus, ja tas nepieciešams biotopu atjaunošanas pasākumu veikšanai un saņemta reģionālās vides pārvaldes rakstiska atļauja;

18.15. būvēt elektronisko sakaru tīklu torņus;

18.16. pļaut pļavas virzienā no malām uz cen tru;

18.17. cirst kokus galvenajā un rekonstruktīvajā cirtē;

18.18. cirst kokus kopšanas cirtē, izņemot slimību inficētos, kaitēkļu invadētos vai citādi bojātos kokus saskaņā ar šo noteikumu 18.19.apakšpunktu un meža apsaimniekošanu regulējošiem normatīvajiem aktiem, ja valdaudzes vecums pārsniedz:

18.18.1. priežu audzēm – 70 gadu;

18.18.2. egļu un bērzu, melnalkšņu audzēm – 60 gadu;

18.19. cirst slimību inficētos, kaitēkļu invadētos vai citādi bojātos kokus kopšanas cirtē, sanitārajā cirtē un galvenajā cirtē pēc Valsts meža dienesta sanitārā atzinuma bez rakstiskas saskaņošanas ar reģionālo vides pārvaldi;

18.20. iegūt derīgos izrakteņus, izņemot pazemes ūdens ieguvi personiskajām vajadzībām.

19. Dabas lieguma zonā bez reģionālās vides pārvaldes rakstiskas atļaujas aizliegts:

19.1. veikt inženierkomunikāciju un citu inženierbūvju restaurāciju, renovāciju vai rekonstrukciju, kā arī ceļu rekonstrukciju;

19.2. ierīkot izziņas, atpūtas un tūrisma infrastruktūras objektus;

19.3. vākt dabas materiālus kolekcijām;

19.4. veikt zinātniskos pētījumus.

V. Dabas parka zona

20. Dabas parka zona ir izveidota, lai saskaņotu meža ilgtspējīgu apsaimniekošanu un īpaši aizsargājamo sugu aizsardzību.

21. Dabas parka zonā aizliegts:

21.1. veikt zemes transformāciju;

21.2. sadalīt zemes īpašumus zemes vienībās, kas mazākas par 10 hektāriem (tai skaitā dalot kopīpašumu), kā arī noteikt lietošanas tiesības kopīpašumam, ja jebkura kopīpašnieka lietošanā paliek mazāk par 10 hektāriem;

21.3. no 1.aprīļa līdz 31.augustam veikt mežsaimniecisko darbību, izņemot meža ugunsdrošības pasākumus, meža atjaunošanu ar rokas darbarī­kiem un bīstamo koku ciršanu un novākšanu;

21.4. atzarot augošus kokus mežaudzēs, izņemot koku atzarošanu skatu punktu ierīkošanai un uzturēšanai, kā arī satiksmes drošībai uz ceļiem;

21.5. cirst nokaltušus kokus un izvākt kritušus kokus, kritalas vai to daļas, kuru diametrs resnākajā vietā ir lielāks par 20 cm, izņemot bīstamo koku novākšanu;

21.6. ierīkot nometnes un celt teltis ārpus īpaši norādītām vai speciāli ierīkotām vietām;

21.7. rīkot autosacensības un motosacensības, kā arī rallijus, treniņ­braucienus un izmēģinājuma braucienus;

21.8. ierīkot savvaļas augu, sēņu un dzīvnieku, kā arī to produktu pārdošanas un iepirkšanas punktus;

21.9. bojāt zemsedzi, vācot savvaļas ogas un sēnes;

21.10. pieļaut suņu atrašanos brīvā dabā bez pavadas un uzpurņa, izņemot medības regulējošajos normatīvajos aktos noteiktos gadījumus un kārtību;

21.11. iegūt derīgos izrakteņus, izņemot pazemes ūdens ieguvi personis­kajām vajadzībām;

21.12. bojāt vai iznīcināt (arī uzarot vai kultivējot) palieņu, terašu un meža pļavas un lauces, izņemot medījamo dzīvnieku piebarošanas lauces;

21.13. ierīkot jaunas iežogotas savvaļas dzīvnieku sugu brīvdabas audzē­tavas;

21.14. būvēt elektronisko sakaru tīklu torņus;

21.15. cirst kokus kailcirtē un rekonstruktīvajā cirtē;

21.16. veicot kopšanas cirti, izcirst valdošās koku sugas valdaudzes kokus (izņemot augšanā atpalikušos, slimību inficētos, kaitēkļu invadētos vai citādi bojātos kokus), ja valdošās koku sugas vecums pārsniedz:

21.16.1. priežu audzēm – 60 gadu;

21.16.2. egļu, bērzu un melnalkšņu audzēm – 50 gadu;

21.17. cirst kokus sanitārajā cirtē un galvenajā cirtē pēc Valsts meža dienesta sanitārā atzinuma bez rakstiskas saskaņošanas ar reģionālo vides pārvaldi.

22. Dabas parka zonā bez reģionālās vides pārvaldes rakstiskas atļaujas aizliegts:

22.1. veikt inženierkomunikāciju un citu inženierbūvju restaurāciju, renovāciju vai rekonstrukciju, kā arī ceļu rekon­strukciju;

22.2. ierīkot izziņas, atpūtas un tūrisma infrastruktūras objektus;

22.3. vākt dabas materiālus kolekcijām;

22.4. veikt zinātniskos pētījumus.

VI. Neitrālā zona

23. Neitrālā zona izveidota, lai nodrošinātu tajā iekļauto teritoriju ilgtspējīgu saimniecisko izmantošanu un attīstību.

24. Zemesgabalu sadalīšana un jauna būvniecība neitrālajā zonā pieļau­jama atbilstoši detālplānojumam un stratēģiskajam ietekmes uz vidi novērtējumam, ja saņemts pozitīvs Vides pārraudzības valsts biroja atzinums par ietekmi uz Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju (Natura 2000).

25. Infrastruktūras būvniecība neitrālajā zonā veicama atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai par ietekmes uz vidi novērtējumu.

VII. Dabas pieminekļi

26. Dabas liegumā esošie dabas pieminekļi ir aizsargājamie koki – vietējo un svešzemju sugu dižkoki (koki, kuru apkārtmērs 1,3 metru augstumā no koka sakņu kakla vai augstums nav mazāks par šo noteikumu 4.pielikumā noteiktajiem izmēriem).

27. 10 metru rādiusā ap aizsargājamiem kokiem (mērot no aizsargājamā koka vainaga projekcijas ārējās malas) aizliegts:

27.1. veikt jebkādas darbības, kas var negatīvi ietekmēt aizsargājamo koku augšanu un dabisko attīstību;

27.2. apkraut aizsargājamos kokus;

27.3. mainīt vides apstākļus – koku barošanās un ūdens režīmu;

27.4. veikt zemes transformāciju;

27.5. iznīcināt vai bojāt dabisko zemsedzi, izņemot krūmu un koku ciršanu saskaņā ar šiem noteikumiem un meža apsaimniekošanu regulējošajiem normatīvajiem aktiem;

27.6. veikt jebkādu saimniecisko vai cita veida darbību, kuras rezultātā tiek vai var tikt bojāts vai iznīcināts aizsargājamais koks vai mazināta tā dabiskā estētiskā nozīme;

27.7. iegūt derīgos izrakteņus, izņemot dzeramā ūdens ieguvi personiskajām vajadzībām;

27.8. ierīkot atpūtas vietas un nometnes, celt teltis un kurināt ugunskurus ārpus īpaši norādītām vai speciāli ierīkotām vietām.

28. 10 metru rādiusā ap aizsargājamiem kokiem (mērot no aizsargājamā koka vainaga projekcijas ārējās malas) bez reģionālās vides pārvaldes rakstiskas atļaujas aizliegts:

28.1. ierīkot izziņas, atpūtas un tūrisma infrastruktūras objektus;

28.2. veikt aizsargājamo koku apsaimniekošanas pasākumus to turpmākai aizsardzībai un saglabāšanai;

28.3. būvēt un ekspluatēt pazemes būves, kuras nav saistītas ar derīgo izrakteņu ieguvi;

28.4. cirst kokus.

29. Aizsargājamā koka nociršana (novākšana) pieļaujama tikai gadījumos, ja tas kļuvis bīstams (apdraud cilvēku dzīvību un veselību, tuvumā esošās ēkas vai infrastruktūras objektus) un saņemta reģionālās vides pārvaldes rakstiska atļauja.

VIII. Noslēguma jautājums

30. Derīgo izrakteņu ieguve dabas lieguma un dabas parka zonā ir atļauta līdz tādas dabas resursu izmantošanas atļaujas (licences) termiņa beigām, kura izsniegta līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai.

Ministru prezidents I.Godmanis

Vides ministra vietā – zemkopības ministrs M.Roze
1.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 21.oktobra noteikumiem Nr.871
Dabas lieguma “Garkalnes meži” funkcionālo zonu shēma
Vides ministra vietā – zemkopības ministrs M.Roze
2.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 21.oktobra noteikumiem Nr.871
Dabas lieguma “Garkalnes meži” funkcionālo zonu sastāvs

I. Regulējamā režīma zona

1. Regulējamā režīma zonā ietilpstošie meža kvartāli un nogabali

Nr.
p.k.

Apsaimniekotāja kods

Meža kvartāls

Meža nogabals

1.1.

Rīgas–Ogres virsmežniecība
Ādažu mežniecība

1.1.1.

800351001

14.

3., 14., 15., 24.

1.1.2.

800351001

15.

7., 10. (nogabala daļa, kas atrodas dabas liegumā)

1.1.3.

800351001

16.

4., 5., 10.

1.1.4.

800351001

174.

3., 6., 10.

1.1.5.

800351001

180.

4., 11., 14., 17., 22.

1.1.6.

800351001

181.

2., 9., 16., 19.

1.1.7.

800351001

182.

1., 4., 7., 12., 13.

1.1.8.

800351001

183.

2., 7.

1.1.9.

800351001

184.

3., 5.

1.1.10.

800351001

198.

7.

1.1.11.

800351001

264.

5.

1.1.12.

800351001

267.

5.

1.1.13.

800351001

268.

3.

1.1.14.

800351001

269.

2., 4.

1.1.15.

800351001

272.

2.

1.1.16.

800351001

273.

7.

1.1.17.

800307409

5.

2., 4., 7., 9., 11., 13., 15.

1.1.18.

800307409

7.

1., 2., 4., 7.

1.1.19.

800307409

8.

5., 12., 13., 14., 15., 16.

1.1.20.

800307409

10.

5.

1.1.21.

800307409

11.

1., 4.

1.1.22.

800307409

12.

1., 5., 6., 11., 12., 16., 22., 23.

1.1.23.

800307409

13.

2., 10.

1.1.24.

800307409

15.

8., 13., 14.

1.1.25.

800307409

17.

1., 3.

1.1.26.

800307409

18.

5., 7.

1.1.27.

800307409

19.

3., 4., 7., 10., 13., 18.

1.1.28.

800307409

25.

5.

1.1.29.

800307409

26.

1., 4., 6.

1.1.30.

800307409

27.

2., 3., 9., 13.

1.1.31.

800307409

31.

6.

1.1.32.

800307409

34.

2., 5., 9., 11., 12., 15.

1.1.33.

800307409

35.

1.

1.1.34.

800307409

38.

4.

1.1.35.

800307409

40.

5., 8., 9.

1.1.36.

800307409

46.

2.

1.1.37.

800307409

47.

7., 12.

1.1.38.

800307409

50.

6.

1.1.39.

800307409

52.

9.

1.1.40.

800307409

53.

3., 5., 6., 8., 9., 13.

1.1.41.

800307409

56.

4., 6., 9., 11.

1.1.42.

800307409

57.

1., 3., 8., 14., 17.

1.1.43.

800307409

58.

2., 3.

1.1.44.

800307409

59.

1., 3., 6. (nogabala daļa, kas atrodas dabas liegumā)

1.2.

Rīgas–Ogres virsmežniecība Inčukalna mežniecība

1.2.1.

800307409

20.

2.

1.2.2.

800307409

28.

1.

1.2.3.

800307409

30.

4. (nogabala daļa, kas atrodas dabas liegumā)

1.2.4.

800307409

36.

1., 6., 8., 10., 17.

1.2.5.

800307409

37.

3., 5., 7., 10., 18.

1.2.6.

800307409

42.

6., 10., 11., 12.

1.2.7.

800307409

43.

11., 14.

1.2.8.

800307409

48.

6.

II. Dabas lieguma zona

2. Dabas lieguma “Garkalnes meži” teritorija, kas neietilpst regulējamā režīma zonā, dabas parka zonā un neitrālajā zonā, ir dabas lieguma zona. Dabas lieguma zonā ietilpst arī dabas liegumā esošie ceļi (izņemot valsts autoceļu A2 Rīga–Sigulda–Igaunijas robeža (Veclaicene)) un dzelzceļi.

III. Dabas parka zona

3. Dabas parka zonā ietilpstošie meža kvartāli un nogabali

Nr.
p.k.

Apsaimniekotāja kods

Meža kvartāls

Meža nogabals

3.1.

Rīgas–Ogres virsmežniecība Ādažu mežniecība

3.1.1.

800351001

14.

8., 11., 17., 20., 22.

3.1.2.

800351001

16.

3.

3.1.3.

800351001

174.

5.

3.1.4.

800351001

180.

3. (nogabala daļa, kas atrodas dabas liegumā)

3.1.5.

800351001

182.

8., 22.

3.1.6.

800351001

183.

4., 5.

3.1.7.

800307409

17.

5., 8., 9.

3.1.8.

800307409

18.

6.

3.1.9.

800307409

27.

6.

3.1.10.

800307409

32.

4., 9., 10., 11.

3.1.11.

800307409

33.

2., 5., 6., 8., 9., 10., 12.

3.1.12.

800307409

34.

7.

3.1.13.

800307409

35.

3., 4.

3.1.14.

800307409

38.

6.

3.1.15.

800307409

39.

2., 3., 4., 5., 6., 7., 8., 9., 10., 12., 13.

3.1.16.

800307409

40.

6.

3.1.17.

800307409

56.

13.

3.2.

Rīgas–Ogres virsmežniecība Inčukalna mežniecība

3.2.1.

800307409

36.

3., 4., 16., 18., 20., 23., 24., 25.

3.2.2.

800307409

43.

2., 5., 7., 8.

IV. Neitrālā zona

4. Neitrālajā zonā ietilpstošo īpašumu kadastra numuri

Nr.
p.k.

Kadastra numurs

4.1.

80170050331 (īpašuma daļa, kas atrodas dabas liegumā)

4.2.

80170050308 (īpašuma daļa, kas atrodas dabas liegumā)

4.3.

80170050340 (īpašuma daļa, kas atrodas dabas liegumā)

4.4.

80170050365 (īpašuma daļa, kas atrodas dabas liegumā)

4.5.

80170050355 (īpašuma daļa, kas atrodas dabas liegumā)

4.6.

80170050328 (īpašuma daļa, kas atrodas dabas liegumā)

4.7.

80600050002

4.8.

80600050059 (īpašuma daļa, kas atrodas dabas liegumā)

4.9.

80600040747

4.10.

80600050085

4.11.

80600050103

4.12.

80600050002

4.13.

80600050051

4.14.

80600050058

4.15.

80600050050

4.16.

80600050025

4.17.

80600050105

4.18.

80600050070

4.19.

80600050057

4.20.

80600040591

4.21.

80600040590

4.22.

daļa no īpašuma ar kadastra Nr.80600040207

5. Īpašuma (kadastra Nr.80600040207) neitrālajā zonā ietilpstošās daļas ārējās robežas koordinātas

Koordinātu punkti

X koordināta

Y koordināta

1

527331

6323719

2

527230

6323656

3

527261

6323625

4

527284

6323583

5

527315

6323569

6

527352

6323597

7

527382

6323585

8

527397

6323606

Neitrālajā zonā ietilpst arī valsts autoceļš A2 Rīga–Sigulda–Igaunijas robeža (Veclaicene) (kadastra Nr.80600040971, 80600050111, 80600040560).

Piezīme.

Kadastra informācija pēc stāvokļa uz 2005.gada 1.janvāri.

Vides ministra vietā – zemkopības ministrs M.Roze
3.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 21.oktobra noteikumiem Nr.871
Speciālā informatīvā zīme dabas lieguma apzīmēšanai, tās lietošanas un izveidošanas kārtība

1. Informatīvā zīme dabas lieguma apzīmēšanai (turpmāk – zīme) ir zaļš kvadrātveida laukums baltā ietvarā ar stilizētu ozollapas piktogrammu.

OZOLLAPA.JPG (18034 bytes)

2. Zīmes krāsas (krāsu prasības norādītas PANTONE, CMYK un ORACAL sistēmās) ir šādas:

2.1. kvadrātveida laukums (ozollapas piktogrammas fons) – gaiši zaļā krāsā (PANTONE 362C vai C70 M0 Y100 K0, vai ORACAL ECONOMY 064 (yellow green));

2.2. ozollapas piktogramma – baltā krāsā;

2.3. ozollapas piktogrammas kontūra un ozollapas dzīslojums – tumši zaļā krāsā (PANTONE 3425C vai C100 M0 Y78 K42, vai ORACAL ECONOMY 060 (dark green));

2.4. zīmes ietvars – baltā krāsā.

3. Zīmes lietošanas kārtība:

3.1. uzstādot zīmi dabā, izvēlas vienu no šādiem izmēriem:

3.1.1. 300 x 300 mm;

3.1.2. 150 x 150 mm;

3.1.3. 75 x 75 mm;

3.2. poligrāfiskajos izdevumos zīmes izmēru, saglabājot kvadrāta proporcijas, izvēlas atbilstoši lietotajam mērogam, bet ne mazāku kā 5 x 5 mm;

3.3. pārējos gadījumos, kas nav minēti šā pielikuma 3.1. un 3.2.apakš­punktā, var lietot dažādu izmēru zīmes, saglabājot kvadrāta proporcijas;

3.4. zīme nav uzstādāma uz ceļiem (arī sliežu ceļiem).

4. Zīmju izveidošanu (sagatavošanu) un izvietošanu nodrošina Dabas aizsardzības pārvalde sadarbībā ar attiecīgo pašvaldību. 

Vides ministra vietā – zemkopības ministrs M.Roze
4.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 21.oktobra noteikumiem Nr.871
Aizsargājamie koki – vietējo un svešzemju sugu dižkoki (pēc apkārtmēra vai augstuma)

Nr.
p.k.

Suga

Apkārtmērs 1,3 metru augstumā (metros)

Augstums (metros)

1

2

3

4

I. Vietējās sugas

1.

Apse (Populus tremula L.)

3,5

35

2.

Baltalksnis (Alnus incana (L.) Moench)

1,6

25

3.

Āra bērzs (Betula pendula Roth)

3,0

33

4.

Purva bērzs (Betula pubescens Ehrh.)

3,0

32

5.

Pūpolvītols (Salix caprea L.)

1,9

22

6.

Egle (Picea abies (L.) Karst.)

3,0

37

7.

Hibrīdais alksnis (Alnus x pubescens Tausch)

1,5

32

8.

Parastā goba (Ulmus glabra Huds.)

4,0

28

9.

Parastā ieva (Padus avium Mill.)

1,7

22

10.

Parastā kļava (Acer platanoides L.)

3,5

27

11.

Parastā liepa (Tilia cordata Mill.)

4,0

33

12.

Parastā vīksna (Ulmus laevis Pall.)

4,0

30

13.

Melnalksnis (Alnus glutinosa (L.) Gaertn.)

3,0

30

14.

Parastais osis (Fraxinus excelsior L.)

4,0

34

15.

Parastais ozols (Quercus robur L.)

5,0

32

16.

Parastais skābardis (Carpinus betulus L.)

1,9

20

17.

Parastais pīlādzis (Sorbus aucuparia L.)

1,7

21

18.

Parastā priede (Pinus sylvestris L.)

3,0

38

19.

Šķetra (Salix pentandra L.)

1,6

22

20.

Zviedrijas kadiķis (Juniperus communis L. var. suecica Ait.)

0,8

11

II. Svešzemju sugas

21.

Skujkoki

21.1.

Balzama baltegle (Abies balsamea (L.) Mill.)

1,5

24

21.2.

Eiropas baltegle (Abies alba Mill.)

2,7

32

21.3.

Eiropas ciedrupriede (Pinus cembra L.)

1,6

22

21.4.

Eiropas lapegle (Larix decidua Mill.)

3,2

39

21.5.

Kanādas tsuga (hemlokegle) (Tsuga canadensis (L.) Carr.)

1,3

15

21.6.

Krievijas lapegle (Larix ledebourii (Rupr.) Cin.)

3,0

34

21.7.

Melnā priede (Pinus nigra Arnold)

1,9

23

21.8.

Menzīsa duglāzija (Pseudotsuga menziesii (Mirb.) Franco)

2,4

21.9.

Rietumu tūja (Thuja occidentalis L.)

1,4

16

21.10.

Sibīrijas baltegle (Abies sibirica Ledeb.)

1,8

30

21.11.

Sibīrijas ciedrupriede (Pinus sibirica Du Tour)

1,9

22

21.12.

Veimutpriede (Pinus strobus L.)

2,7

36

21.13.

Vienkrāsas baltegle (Abies concolor (Gord. & Glend) Lindl. ex Hildebr.)

1,7

32

22.

Lapu koki

22.1.

Ailantlapu riekstkoks (Juglans ailanthifolia Carr.)

1,4

20

22.2.

Āra bērzs, šķeltlapu (Betula pendula ‘Crispa’)

1,6

25

22.3.

Baltā robīnija (Robinia pseudoacacia L.)

1,9

20

22.4.

Baltais vītols (Salix alba L.)

4,5

20

22.5.

Britānijas goba (Ulmus glabra var. montana Lindquist)

3,2

30

22.6.

Duglasa krustābele (Crataegus douglasii Lindl.)

0,8

10

22.7.

Dzeltenais bērzs (Betula aleghaniensis Britt.)

1,2

15

22.8.

Hibrīdpīlādzis (Sorbus hybrida (L.) L.)

1,0

10

22.9.

Holandes liepa (Tilia x europaea L.)

2,8

26

22.10.

Kalnu kļava (Acer pseudoplatanus L.)

2,2

20

22.11.

Krimas liepa (Tilia x euchlora K. Koch)

1,9

20

22.12.

Lauku kļava (Acer campestre L.)

1,5

18

22.13.

Mandžūrijas riekstkoks (Juglans mandshurica Maxim.)

1,6

18

22.14.

Papeles un to hibrīdi (Populus ģints)

5,0

35

22.15.

Papīra bērzs (Betula papyrifera Marsh.)

1,6

20

22.16.

Parastais dižskābardis (Fagus sylvatica L.)

3,8

22.17.

Parastais dižskābardis, purpurlapu (Fagus sylvatica ‘Purpurea Latifolia’)

3,1

30

22.18.

Parastais ozols, piramidālais (Quercus robur ‘Fastigiata’)

2,4

24

22.19.

Parastā goba, lietussargveida (Ulmus glabra ‘Camperdown’)

1,9

22.20.

Parastā zirgkastaņa (Aesculus hippocastanum L.)

3,0

23

22.21.

Pelēkais riekstkoks (Juglans cinerea L.)

2,8

20

22.22.

Pensilvānijas osis (Fraxinus pennsylvanica Marsh.)

2,0

23

22.23.

Platlapu liepa (Tilia platyphyllos Scop.)

3,1

27

22.24.

Punktainā krustābele (Crataegus punctata Jacq.)

1,0

8

22.25.

Saldķirsis (Cerasus avium (L.) Moench)

1,6

12

22.26.

Sarkanais ozols (Quercus rubra L.)

1,9

27

22.27.

Sarkstošais vītols (Salix x rubens Schrank)

3,1

25

22.28.

Stepju goba (Ulmus minor L.)

2,2

20

22.29.

Sudraba kļava (Acer saccharinum L.)

3,2

26

22.30.

Sudrabvītols (Salix alba ‘Sericea’)

4,5

20

22.31.

Vācijas krustābele (Crataegus alemanniensis Cin.)

0,7

10

22.32.

Zaļais osis (Fraxinus pennsylvanica var. subintegerrima (Vahl) Fern.)

2,0

23

22.33.

Zviedrijas pīlādzis (Sorbus intermedia (Ehrh.) Pers.)

1,9

12

Vides ministra vietā – zemkopības ministrs M.Roze
 
Tiesību akta pase
Nosaukums: Dabas lieguma “Garkalnes meži” individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi Statuss:
Zaudējis spēku
zaudējis spēku
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: noteikumi Numurs: 871Pieņemts: 21.10.2008.Stājas spēkā: 29.10.2008.Zaudē spēku: 09.12.2011.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 167, 28.10.2008.
Saistītie dokumenti
  • Zaudējis spēku ar
  • Izdoti saskaņā ar
182923
29.10.2008
87
0
  • X
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Sistematizēti tiesību akti ir informatīvi. Pretrunu gadījumā vadās pēc oficiālās publikācijas.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"