1. Noteikumi nosaka:

1.1. kārtību, kādā īsteno darbības programmas “Cilvēkresursi un nodarbinātība” papildinājuma 1.5.prioritātes “Administratīvās kapacitātes stiprināšana” 1.5.1.pasākuma “Labāka regulējuma politika” 1.5.1.3.aktivitātes “Publisko varu realizējošo institūciju darbības kvalitātes un efektivitātes paaugstināšana” 1.5.1.3.2.apakšaktivitāti “Publisko pakalpojumu kvalitātes paaugstināšana valsts, reģionālā un vietējā līmenī” (turpmāk – apakšaktivitāte);

1.2. Eiropas Sociālā fonda projektu (turpmāk – projekts) iesniegumu vērtēšanas kritērijus;

1.3. prasības projekta iesniedzējam;

1.4. atbildīgo iestādi un sadarbības iestādi, kompetences sadalījumu starp šīm iestādēm, sadarbības kārtību, kā arī atbildīgās iestādes un sadarbības iestādes funkcionālās padotības formu.

2. Apakšaktivitātes mērķis ir nodrošināt efektīvu un sabiedrības vajadzībām atbilstošu publiskās pārvaldes pakalpojumu sniegšanu, īpaši atbalstot institūcijas, kuras nodrošina nodokļu administrēšanu un finanšu plānošanu, vadību un uzskaiti, sniedz pakalpojumus komercdarbības, nodarbinātības un sociālās politikas jomās kā valsts, tā reģionālā līmenī.

3. Apakšaktivitātes mērķa grupa ir valsts tiešās pārvaldes iestādes, tiesas, institūcijas, kam deleģēti atsevišķi valsts varas uzdevumi, plānošanas reģioni, novadu pašvaldības un to iestādes.

4. Apakšaktivitātes mērķi sasniedz, īstenojot šo noteikumu 21.punktā minētās darbības un izpildot šo noteikumu 46.1.8.apakš­punktā minētos uzraudzības rādītājus.

5. Apakšaktivitāti īsteno atklātas projektu iesniegumu atlases veidā.

6. Apakšaktivitātes īstenošanas laikā atklāta projektu iesniegumu atlase notiek ne vairāk kā divas reizes, ievērojot šo noteikumu 29.punktā minētos nosacījumus. Atklātā projektu iesniegumu atlasē pieejamais finansējums ir 533 536 lati. Atklāto projektu iesniegumu atlasi izsludina līdz 2009.gada 31.decem­brim.

(MK 25.08.2009. noteikumu Nr.963 redakcijā, kas grozīta ar MK 12.06.2012. noteikumiem Nr.396; MK 18.12.2012. noteikumiem Nr.901)

7. Apakšaktivitāti īsteno no šo noteikumu spēkā stāšanās dienas līdz 2013.gada 31.decembrim.

8. Ar apakšaktivitātes īstenošanu sais­tītos atbildīgās iestādes pienākumus un tiesības īsteno Valsts kancelejas Eiropas Savienības struktūrfondu departaments (turpmāk – atbildīgā iestāde).

9. Ar apakšaktivitātes īstenošanu sais­tītos sadarbības iestādes pienākumus un tiesības īsteno Sabiedrības integrācijas fonda sekretariāts (turpmāk – sadarbības iestāde).

10. Sadarbības iestāde ir atbildīgās iestādes funkcionālā pakļautībā.

11. Apakšaktivitātes ietvaros atbildīgā iestāde:

11.1. piedalās vienošanās projekta par Eiropas Sociālā fonda projekta īstenošanu (turpmāk – vienošanās) izstrādē;

11.2. uzrauga apakšaktivitātes īstenošanu, nodrošina, lai netiktu pārsniegts šo noteikumu 15.punktā minētais apakšaktivitātes īstenošanai pieejamais Eiropas Sociālā fonda finansējums, un piemēro n+3 un n+2 principu apakšaktivitātes līmenī, īstenojot Padomes 2006.gada 11.jūlija Regulas (EK) Nr. 1083/2006, ar ko paredz vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu un atceļ Regulu (EK) Nr. 1260/1999, 93.panta 1. un 2.punktā minēto principu;

11.3. sniedz priekšlikumus vadošajai iestādei un šo noteikumu 73.punktā minētajai pasākuma “Labāka regulējuma politika” uzraudzības komitejai par apakšaktivitātes īstenošanas pilnveidošanu;

11.4. izmanto Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības informācijas sistēmu apakšaktivitātes īstenošanas uzraudzībai;

11.5. pieprasa no sadarbības iestādes un finansējuma saņēmēja informāciju, kas nepieciešama apakšaktivitātes īstenošanas uzraudzības un kontroles nodrošināšanai.

12. Apakšaktivitātes ietvaros sadarbības iestāde:

12.1. izsludina atklātu projektu iesniegumu atlasi šo noteikumu 28.punktā noteiktajā kārtībā;

12.2. izveido atklātas projektu iesniegumu atlases projektu iesniegumu vērtēšanas komisiju;

12.3. izstrādā projektu iesniegumu veidlapas aizpildīšanas metodiku un projektu iesniegumu vērtēšanas metodiku;

12.4. sniedz projekta iesniedzējam informāciju projekta iesnieguma sagatavošanas laikā;

12.5. izvērtē projekta iesniegumu un pieņem lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu, apstiprināšanu ar nosacījumu vai noraidīšanu;

12.6. uzkrāj datus par projekta iesniegumiem un projektiem atbilstoši normatīvajiem aktiem par Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības informācijas sistēmas izveidošanu un izmantošanu;

12.7. izstrādā vienošanās projektu un slēdz vienošanos ar finansējuma saņēmēju, kā arī sniedz informāciju finansējuma saņēmējam par vienošanās noteikumu izpildi;

12.8. izskata finansējuma saņēmēja iepirkuma plānu un iesniedz to Iepirkumu uzraudzības birojā;

12.9. sniedz budžeta veidošanu regulējošajos normatīvajos aktos noteikto informāciju valsts budžeta līdzekļu pieprasījuma sagatavošanai;

12.10. nodrošina projektu īstenošanas uzraudzību un kontroli, tai skaitā veic pārbaudes projektu īstenošanas vietā un piemēro n+3 un n+2 principu projektu līmenī, īstenojot Padomes 2006.gada 11.jūlija Regulas (EK) Nr. 1083/2006, ar ko paredz vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu un atceļ Regulu (EK) Nr. 1260/1999, 93.panta 1. un 2.punktā minēto principu;

12.11. pārbauda finansējuma saņēmēja iesniegtos progresa pārskatus un maksājumu pieprasījumus, apstiprina attiecināmo izdevumu summas un sagatavo maksājuma uzdevumus, un iesniedz tos maksājumu iestādē, sagatavo izdevumu deklarācijas un nosūta tās pārbaudei vadošajai iestādei;

12.12. apstiprina projekta grozījumus;

12.13. nodrošina informācijas sagatavošanu atbildīgajai iestādei par apakšaktivitātes īstenošanai pieejamā finansējuma apguvi;

12.14. informē sabiedrību un nodrošina projektu īstenošanas publicitāti.

13. Projekta iesniedzējs un sadarbības partneris var būt valsts tiešās pārvaldes iestādes, tiesas, institūcijas, kam deleģēti valsts varas uzdevumi, plānošanas reģioni, novadu pašvaldības un to iestādes. Projekta iesniedzējs var būt tikai tāda pašvaldība, kas izveidojusies, īstenojot administratīvi teritoriālo reformu.

14. Viens projekta iesniedzējs apakšaktivitātes īstenošanas laikā katrā izsludinātajā atklātajā projektu iesniegumu atlasē var iesniegt vienu projekta iesniegumu.

15. Apakšaktivitātes ietvaros Eiropas Sociālā fonda finansējums ir 85 procenti. Nacionālais finansējums ir 15 procentu no projekta kopējās attiecināmo izmaksu summas. Kopējais apakšaktivitātē plānotais finansējums ir 533 536 lati, tai skaitā Eiropas Sociālā fonda finansējums – 453 506 lati un nacionālais finansējums – 80 030 latu.

(Grozīts ar MK 25.08.2009. noteikumiem Nr.963; MK 03.08.2010. noteikumiem Nr.718; MK 12.06.2012. noteikumiem Nr.396; MK 18.12.2012. noteikumiem Nr.901)

16. Valsts budžeta līdzfinansējums plānošanas reģionā īstenotajiem projektiem tiek nodrošināts atbilstoši noteikumiem par valsts budžeta dotācijas piešķiršanas kritērijiem pašvaldībām un plānošanas reģioniem Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda līdzfinansēto projektu īstenošanai.

17. Apakšaktivitātei plānoto kopējo finansējuma apmēru sadala starp finansējuma saņēmēju grupām – 50 procentu plānošanas reģioniem, novadu pašvaldībām un to iestādēm un 50 procentu valsts tiešās pārvaldes iestādēm, tiesām un institūcijām, kam deleģēti valsts varas uzdevumi. Ja izsludinātās atklātās projektu iesniegumu atlases ietvaros vienas finansējuma saņēmēju grupas iesniegto un apstiprināto projektu īstenošanā netiek apgūts viss paredzētais finansējums, atlikušais finansējums tiek novirzīts otras finansējuma saņēmēju grupas projektu atbalstīšanai.

18. Minimālā kopējā attiecināmo izmaksu summa vienam projektam šajā apakšaktivitātē ir 5 000 latu. Maksimālā kopējā attiecināmo izmaksu summa vienam projektam šajā apakšaktivitātē ir 30 000 latu.

19. Projekta īstenošanas laiks ir no sešiem līdz 12 mēnešiem.

20. Apakšaktivitātes ietvaros tiek finansēti projekti, kas paredz veicināt efektīvu un sabiedrības vajadzībām atbilstošu publiskās pārvaldes pakalpojumu sniegšanu, uzlabojot to kvalitāti.

21. Projekta ietvaros finansē šādas darbības:

21.1. projekta administrēšana;

21.2. pakalpojumu kvalitātes izvērtēšanas pasākumi;

21.3. pakalpojumu kvalitātes uzlabošanas pasākumu izstrāde un ieviešana;

21.4. pakalpojumu kvalitātes novērtēšanas metodoloģijas izstrāde, pilnveidošana un adaptēšana;

21.5. pieredzes apmaiņas pasākumi;

21.6. apmācības;

21.7. informācijas un publicitātes pasākumi par projekta īstenošanu.

22. Projekta izmaksas tiek sadalītas šādās četrās izmaksu pozīcijās:

22.1. administrēšanas izmaksas, piemērojot Ministru kabineta noteiktu nemainīgu likmi;

22.2. materiāli tehnisko līdzekļu un aprīkojuma izmaksas projekta specifisko aktivitāšu īstenošanai (izmaksu pozīcijā var paredzēt inventāra izmaksas, ja vienas vienības vērtība nepārsniedz 150 latu un tā kalpošanas ilgums ir mazāks par gadu);

22.3. pārējās izmaksas:

22.3.1. konsultantu, ekspertu un speciālistu atalgojums;

22.3.2. valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas un citas sociālās garantijas, kuru izmaksa ir obligāta saskaņā ar ārējiem normatīvajiem aktiem;

22.3.3. mācību un metodisko materiālu izstrāde, tulkošana, iespiešana un izplatīšana;

22.3.4. ar semināru un mācību organizēšanu un īstenošanu saistītās izmaksas;

22.3.5. transporta izmaksas – degviela, noma, pakalpojuma pirkšana, sabiedriskā transporta izmantošana;

22.3.6. vietējo un ārvalstu komandējumu izmaksas saskaņā ar attiecīgajiem normatīvajiem aktiem;

22.3.7. telpu, materiāli tehnisko līdzekļu un aprīkojuma nomas maksa;

22.3.8. telpu, materiāli tehnisko līdzekļu un aprīkojuma uzturēšanas izmaksas;

22.3.9. kancelejas preču izmaksas;

22.3.10. informācijas un publicitātes izmaksas atbilstoši normatīvajiem aktiem par Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda finansēto projektu publicitātes un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanu;

22.4. neparedzētie izdevumi, kuru apmērs nepārsniedz piecus procentus no šo noteikumu 22.2. un 22.3.apakšpunktā minēto attiecināmo izmaksu kopsummas.

(Grozīts ar MK 03.08.2010. noteikumiem Nr.718)

23. Šo noteikumu 22.2., 22.3. un 22.4.apakš­punktā minētās izmaksas ir projekta attiecināmās izmaksas. Šo noteikumu 22.1.apakšpunktā noteikto izmaksu attiecināmība vai neattiecināmība tiek noteikta šo noteikumu 82.punktā noteiktajā kārtībā.

24. Pievienotās vērtības nodokļa maksājumus projekta ietvaros var plānot kā attiecināmās izmaksas, ja finansējuma saņēmējs pievienotās vērtības nodokļa summu nevar atgūt kā priekšnodokli atbilstoši normatīvajiem aktiem par nodokļiem un nodevām.

25. Papildus Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 5.jūlija Regulas (EK) Nr. 1081/2006 par Eiropas Sociālo fondu un Regulas (EK) Nr. 1784/1999 atcelšanu 11.panta otrās daļas nosacījumiem par neattiecināmām tiek uzskatītas šādas izmaksas:

25.1. visu veidu prēmijas, materiālā stimulēšana un naudas balvas;

25.2. atvaļinājuma pabalsts darbiniekiem;

25.3. pabalsts darbinieka ģimenes locekļa vai apgādājamā nāves gadījumā;

25.4. cita materiālā stimulēšana, kas nav noteikta darba samaksu reglamentējošajos normatīvajos aktos;

25.5. veselības, dzīvības un nelaimes gadījumu apdrošināšana;

25.6. izmaksas, kas saistītas ar projekta iesnieguma izstrādāšanu;

25.7. reprezentācijas, tirdzniecības un mārketinga izdevumi.

26. Projekta iesniegumā paredzētajām attiecināmajām izmaksām jābūt reālām, pamatotām, atbilstošām projekta specifikai, mērķim un šo noteikumu 22. un 24.punktā minētajām prasībām.

27. Projekta īstenošanas gaitā izmaksas uzskata par attiecināmām, ja tās:

27.1. radušās periodā, ko nosaka vienošanās;

27.2. nepieciešamas projekta īstenošanai, paredzētas apstiprinātajā projekta iesniegumā un veiktas, ievērojot atbilstošas finanšu vadības, ekonomiskuma un efektivitātes principus;

27.3. veiktas un uzskaitītas finansējuma saņēmēja vai sadarbības partnera grāmatvedības uzskaitē un nodalītas no pārējām izmaksām;

27.4. iespējams identificēt, pārbaudīt un apliecināt ar attiecīgiem maksājuma dokumentiem (oriģināliem).

28. Sadarbības iestāde pēc saskaņošanas ar atbildīgo iestādi izsludina atklātu projektu iesniegumu atlasi, ievietojot šādu informāciju laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un sadarbības iestādes mājaslapā internetā (www.lsif.lv):

28.1. projektu iesniegumu iesniegšanas termiņš;

28.2. projektu iesniegumu atlasē pieejamais finansējums;

28.3. mājaslapas adrese internetā, kur atrodamas šādas ziņas:

28.3.1. projekta iesnieguma iesniegšanas kārtība tā nosūtīšanai pa pastu, iesniegšanai personīgi vai elektroniska dokumenta formā;

28.3.2. projekta iesnieguma sagatavošanai izmantojamie materiāli (šie noteikumi un palīgmateriāli projekta iesnieguma veidlapas aizpildīšanai).

29. Ja pēc izsludinātās atklātās projektu iesniegumu atlases netiek noslēgtas vienošanās par visu šajā atlasē pieejamo finansējumu, sadalot to starp abām finansējuma saņēmēju grupām, tad par atlikušo finansējuma daļu tiek veikta atkārtota atklāta projektu iesniegumu atlase.

(MK 25.08.2009. noteikumu Nr.963 redakcijā)

30. Projektu iesniegumu iesniedz sadarbības iestādē līdz sludinājumā norādītā projektu iesniegumu iesniegšanas termiņa beigām. Iesniegšanas termiņš nav īsāks par vienu mēnesi no atlases izsludināšanas dienas. Projekta iesniegumu noraida, ja tas saņemts pēc norādītā iesniegšanas termiņa beigām.

31. Projekta iesniegums sastāv no aizpildītas projekta iesnieguma veidlapas (1.pielikums) un tās pielikumiem:

31.1. projekta administrēšanā un īstenošanā iesaistītā personāla dzīves gaitu apraksts (CV);

31.2. sadarbības partnerības apliecinājums (ja attiecināms);

31.3. pilnvarojumu apliecinoši dokumenti (ja attiecināms);

31.4. projekta iesniedzēja aptaujas lapa par pievienotās vērtības nodokļa piemērošanu, kas noteikta normatīvajos aktos par kārtību, kādā sniedz un pārbauda informāciju par pievienotās vērtības nodokļa piemērošanu Eiropas Savienības struktūrfondu līdzfinansēto projektu ietvaros un pieņem lēmumu par pievienotās vērtības nodokļa iekļaušanu projektu attiecināmajās izmaksās.

32. Projekta iesniegumu aizpilda latviešu valodā un datorrakstā.

33. Projekta iesniegumu sadarbības iestādē var iesniegt:

33.1. papīra formā piecos eksemplāros (viens oriģināls un četras kopijas). Projekta iesniegumu sagatavo atbilstoši normatīvajiem aktiem par dokumentu izstrādāšanu un noformēšanu;

33.2. elektroniski. Projekta iesniegumu sagatavo atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu, izmantojot XML datņu formātu.

34. Papīra formā iesniegtajam projekta iesnieguma oriģinālam pievieno elektronisko versiju (elektroniskā datu nesējā). Uz datu nesēja norāda šādu informāciju:

34.1. apakšaktivitātes numurs;

34.2. projekta iesniedzēja nosaukums;

34.3. projekta nosaukums.

35. Ja projekta iesniegumu iesniedz papīra formā, visus dokumentus (oriģināls, četras kopijas un elektroniskā versija) ievieto slēgtā aploksnē. Uz aploksnes ir:

35.1. norāde – “Ierobežotas pieejamības informācija”;

35.2. sadarbības iestādes nosaukums un adrese;

35.3. projekta iesniedzēja nosaukums un adrese;

35.4. apakšaktivitātes numurs un nosaukums;

35.5. projekta nosaukums.

36. Projekta iesniegumu iesniedz kopā ar projekta iesniedzēja pavadvēstuli. Pavadvēstulē norāda projekta iesniedzēja nosaukumu, apakš­aktivitātes numuru, nosaukumu un projekta nosaukumu.

37. Sadarbības iestāde reģistrē iesniegto projekta iesniegumu tā iesniegšanas dienā, piešķir tam reģistrācijas numuru un projekta iesniedzējam izsniedz vai piecu darbdienu laikā nosūta pa pastu apliecinājumu par projekta iesnieguma saņemšanu.

38. Projekta iesniegumu var iesniegt personīgi, nosūtīt pa pastu vai elektroniski, ievērojot šādus nosacījumus:

38.1. šo noteikumu 28.punktā minētajā sludinājumā norādītais projektu iesniegumu iesniegšanas termiņa beigu datums ir pēdējā diena, kad sadarbības iestāde pieņem un reģistrē projektu iesniegumus, kas iesniegti personīgi vai elektroniski;

38.2. ja projekta iesniegumu iesniedz elektroniski, par projekta iesnieguma iesniegšanas laiku uzskatāms brīdis, kad tas reģistrēts sadarbības iestādes elektroniskā pasta informācijas sistēmā;

38.3. ja projekta iesniegumu iesniedz elektroniski, projekta iesniedzējs nodrošina, lai projekta iesniegums tiktu saņemts sadarbības iestādē ne vēlāk kā šo noteikumu 28.punktā minētajā sludinājumā norādītajā projektu iesniegumu iesniegšanas termiņā;

38.4. ja rodas domstarpības, projekta iesniedzējam jāpierāda, ka projekta iesniegums ir nosūtīts pirms projektu iesniegumu iesniegšanas termiņa beigām, bet sadarbības iestādei jāveic pārbaude saistībā ar projekta iesnieguma saņemšanu un reģistrēšanu sadarbības iestādē un par rezultātiem jāinformē projekta iesniedzējs;

38.5. ja projekta iesniegumu iesniedz elektroniski, tam jābūt parakstītam ar drošu elektronisko parakstu un apliecinātam ar laika zīmogu pirms projektu iesniegumu iesniegšanas beigu termiņa.

39. Apakšaktivitātes ietvaros iesniegto projektu iesniegumu vērtēšanu nodrošina sadarbības iestādes izveidota atklātas projektu iesniegumu atlases vērtēšanas komisija (turpmāk – komisija), kas darbojas saskaņā ar sadarbības iestādes izstrādātu un apstiprinātu nolikumu. Ja kāda šo noteikumu 40.punktā minētā institūcija ir iesniegusi projekta iesniegumu šīs apakš­aktivitātes ietvaros, komisijas pārstāvis savas institūcijas iesniegtā projekta iesnieguma vērtēšanā nepiedalās.

40. Komisijas sastāvā ar balsstiesībām iekļauj pārstāvjus no:

40.1. atbildīgās iestādes;

40.2. sadarbības iestādes;

40.3. Latvijas Darba devēju konfederācijas;

40.4. Valsts kancelejas;

40.5. Reģionālās attīstības un pašvaldības lietu ministrijas;

40.6. (svītrots ar MK 02.06.2009. noteikumiem Nr.499);

40.7. (svītrots ar MK 25.08.2009. noteikumiem Nr.963).

41. Komisijas sastāvā novērotāja statusā var iekļaut vadošās iestādes pārstāvi.

42. Komisijas locekļa prombūtnē viņu aizstāj cits deleģēts pārstāvis. Šādu deleģējumu noformē rakstiski komisijas nolikumā noteiktajā kārtībā.

43. Komisija apakšaktivitātes ietvaros iesniegto projektu iesniegumu izvērtēšanai var pieaicināt ekspertus.

44. Lai noteiktu projekta iesnieguma tehnisko atbilstību, projekta iesniegumu vērtē atbilstoši šādiem administratīvās vērtēšanas kritērijiem:

44.1. projekta iesniegums ir aizpildīts datorrakstā (ja attiecināms);

44.2. projekta iesniegums ir aizpildīts latviešu valodā;

44.3. projekta iesniegums ir pilnībā aizpildīts;

44.4. ir iesniegts šajos noteikumos noteiktais projekta iesnieguma eksemplāru skaits (viens oriģināleksemplārs un četras atbilstoši apliecinātas kopijas (ja attiecināms));

44.5. projekta iesnieguma oriģināls ir cauršūts (caurauklots) (ja attiecināms);

44.6. projekta iesniegums ir sagatavots atbilstoši šajos noteikumos noteiktajai projekta iesnieguma veidlapai;

44.7. projekta iesniegumu ir parakstījusi projekta iesniedzēja institūcijas atbildīgā amatpersona vai pilnvarotā persona;

44.8. projekta iesniegumam ir pievienoti visi šajos noteikumos noteiktie pielikumi:

44.8.1. projekta administrēšanā un īstenošanā iesaistītā personāla dzīves gaitu apraksts (CV);

44.8.2. sadarbības partnerības apliecinājums (ja attiecināms);

44.8.3. pilnvarojumu apliecinoši dokumenti (ja attiecināms);

44.9. projekta finanšu aprēķins ir veikts nacionālajā valūtā;

44.10. projekta attiecināmie izdevumi atbilst šajos noteikumos noteiktajām attiecināmajām izmaksām;

44.11. pieprasītā attiecināmo izmaksu kopsumma nav mazāka par 5 000 la­tiem un nepārsniedz 30 000 latu;

44.12. projektā plānotās attiecināmās izmaksas nepārsniedz noteiktos izmaksu ierobežojumus, kas minēti šo noteikumu 22.1. un 22.4.apakšpunktā;

44.13. projekta īstenošanas termiņš nav mazāks par sešiem mēnešiem un nepārsniedz 12 mēnešus.

45. Lai izvērtētu projekta iesnieguma atbilstību apakšaktivitātes nosacījumiem, projekta iesniegumu vērtē atbilstoši šādiem atbilstības vērtēšanas kritērijiem:

45.1. projekta iesniegums atbilst noteiktajam mērķim – nodrošināt efektīvu un sabiedrības vajadzībām atbilstošu publiskās pārvaldes pakalpojumu sniegšanu, īpaši atbalstot institūcijas, kuras nodrošina nodokļu administrēšanu un finanšu plānošanu, vadību un uzskaiti, sniedz pakalpojumus uzņēmējdarbības, nodarbinātības un sociālās politikas jomās kā valsts, tā reģionālā un vietējā līmenī;

45.2. projekta iesniedzējs un sadarbības partneris vai partneri (ja attiecināms) ir valsts tiešās pārvaldes iestāde, tiesa, institūcija, kam deleģēti atsevišķi valsts varas uzdevumi, plānošanas reģions, novadu pašvaldība, novadu pašvaldības iestāde. Projekta iesniedzēji var būt tikai tās pašvaldības, kas izveidojušās, īstenojot administratīvi teritoriālo reformu.

46. Lai noteiktu projekta iesnieguma nozīmīgumu identificēto problēmu risināšanā, projekta iesniedzēja spēju to īstenot, kā arī atlasītu prioritāri atbalstāmos projektu iesniegumus, projekta iesniegumu vērtē atbilstoši šādiem kvalitātes kritērijiem:

46.1. projekta iesnieguma pamatojuma vērtēšanas kritēriji:

46.1.1. cik lielā mērā projekta īstenošana spēs risināt 1.darbības programmā “Cilvēkresursi un nodarbinātība” minētās problēmas, kas saistītas ar publisko pakalpojumu kvalitātes uzlabošanu publiskajā pārvaldē;

46.1.2. cik lielā mērā projekta īstenošana risinās 5.1.3.2.apakšaktivitātes “Publisko pakalpojumu kvalitātes paaugstināšana valsts, reģionālā un vietējā līmenī” mērķa grupas vajadzības;

46.1.3. pakalpojumu saņēmēju skaits un pakalpojumu izmantošanas biežums;

46.1.4. projekta ieguldījums horizontālo prioritāšu īstenošanā:

46.1.4.1. vai projektā paredzēta tieša vai netieša pozitīva ietekme uz teritorijas līdzsvarotas attīstības horizontālo prioritāti;

46.1.4.2. vai projektā paredzēta tieša vai netieša pozitīva ietekme uz vienādu iespēju horizontālo prioritāti;

46.1.4.3. vai projektā paredzēta tieša vai netieša pozitīva ietekme uz informācijas sabiedrības horizontālo prioritāti;

46.1.5. cik loģiska ir kopējā projekta uzbūve (projekta sadaļu savstarpējā atbilstība un papildinātība);

46.1.6. projekta aktivitāšu izvērtējums (aktivitāšu formulējums, aktivitāšu nepieciešamība un atbilstība projekta mērķu un sagaidāmo rezultātu sasniegšanā, laika grafika novērtējums);

46.1.7. projekta ilgtspējas izvērtējums (projekta rezultātu finansiālā, institucionālā un politiskā ilgtspēja);

46.1.8. vai projekta iesniegumā plānotie iznākuma rādītāji vai rezultātu rādītāji sekmē šādu uzraudzības rādītāju sasniegšanu:

46.1.8.1. iznākuma rādītājs: atbalstīto publisko varu realizējošo institūciju skaits – 98 (bāzes vērtība 2004.gadā – 0, rādītājs 2009.gadā – 48);

46.1.8.2. rezultāta rādītājs: to publisko pārvaldes iestāžu skaita pieaugums par 25 procentiem, kurās ieviesta kvalitātes vadības sistēma, – 91 (bāzes vērtība 2006.gadā\ – 73 institūcijas, rādītājs 2009.gadā – 80);

46.1.9. vai projektā plānotie publicitātes un informācijas pasākumi nodrošina projekta publicitāti un ir atbilstoši projektā plānotajām aktivitātēm;

46.2. projekta īstenošanas kapacitātes vērtēšanas kritēriji:

46.2.1. projekta administrēšanā iesaistītā personāla pieredze projektu vadībā;

46.2.2. projekta iesniedzēja un projekta īstenošanā iesaistītā personāla tehniskā un profesionālā kapacitāte (projekta personāla pieredze un zināšanas 5.1.3.2.apakšaktivitātes “Publisko pakalpojumu kvalitātes paaugstināšana valsts, reģionālā un vietējā līmenī” darbības jomā);

46.2.3. projekta īstenošanas materiāli tehniskā nodrošinājuma plānojums;

46.2.4. projekta iesniegumā paredzētais projekta funkciju un pienākumu sadalījums ir atbilstošs (skaidri definēts funkciju un pienākumu sadalījums starp iesaistītajām institūcijām un projekta administrēšanā iesaistīto personālu, funkcijas un pienākumi ir sadalīti atbilstoši kompetencei un pieredzei);

46.2.5. projekta iesniegumā paredzētais projekta vadības un uzraudzības mehānisms ir atbilstošs (vadības, kontroles, uzraudzības un kvalitātes kontroles mehānismu izvērtējums);

46.2.6. projekta īstenošanā iesaistīto sadarbības partneru izvēle ir pamatota (norādīts plānotais sadarbības modelis; sadarbības partnera loma definēta atbilstoši tā kompetencei un pieredzei);

46.3. projekta iesnieguma budžeta vērtēšanas kritēriji:

46.3.1. projekta iesniegumā paredzētās izmaksas ir pamatotas un nepieciešamas projekta mērķu un rezultātu sasniegšanai un aktivitāšu īstenošanai;

46.3.2. projekta budžetā paredzētās izmaksas atbilst vidējām tirgus cenām;

46.3.3. projekta izmaksas ir samērojamas ar sagaidāmajiem projekta rezultātiem;

46.4. specifiskie kvalitātes kritēriji:

46.4.1. projekta iesniedzējs ir publiskās pārvaldes institūcija, kas sniedz pakalpojumus nodokļu administrēšanas un finanšu plānošanas, vadības, uzskaites un attīstības plānošanas jomā, kā arī uzņēmējdarbības, nodarbinātības un sociālās politikas jomā nacionālā, reģionālā un vietējā līmenī;

46.4.2. projektā publisko pakalpojumu kvalitātes paaugstināšana ir skatīta kontekstā ar citiem vadības procesiem;

46.4.3. projekta īstenošanā ir skaidri redzama institūcijas darbinieku iesaiste;

46.4.4. pašvaldība vai pašvaldības iestāde atrodas ārpus Rīgas (piemēro, ja projekta iesniedzējs ir plānošanas reģions un novadu pašvaldība un to iestādes).

47. Pēc projekta iesniegumu sarindošanas projekta iesniegumu vērtē atbilstoši šādiem finansējuma piešķiršanas kritērijiem:

47.1. vai projekta iesniegums atbilst visiem administratīvās un atbilstības vērtēšanas kritērijiem, kā arī ir saņēmis vismaz 67 punktus vērtējumā par atbilstību kvalitātes kritērijiem;

47.2. vai izsludinātajā atklātā projektu iesniegumu atlasē pieejamais finansējums ir pietiekams projekta iesnieguma finansēšanai.

48. Projekta iesnieguma atbilstību katram šo noteikumu 44., 45. un 47.punktā minētajam kritērijam vērtē ar “Jā” vai “Nē” (“Jā” – atbilst, “Nē” – neatbilst).

49. Projekta iesnieguma atbilstību katram šo noteikumu 46.1.1., 46.1.2., 46.1.3., 46.1.5., 46.1.6., 46.1.7., 46.1.8., 46.1.9., 46.2. un 46.3.apakšpunktā minētajam kritērijam vērtē ar punktu skaitu no viens līdz pieci saskaņā ar šādu vērtējumu: 1 – ļoti vāji, 2 – vāji, 3 – apmierinoši vai neitrāli, 4 – labi, 5 – ļoti labi. Vērtējumā par atbilstību šo noteikumu 46.1.1. un 46.1.2.apakšpunktā minētajiem kritērijiem iegūtie punkti tiek reizināti ar koeficientu 2. Ja projekta īstenošanā sadarbības partneris vai partneri netiek iesaistīti, par atbilstību šo noteikumu 46.2.6.apakšpunktā minētajam kritērijam saņem 3 punktus.

50. Projekta iesnieguma atbilstību šo noteikumu 46.1.4.apakšpunktā minētajiem kritērijiem vērtē ar 0, 3 vai 5 punktiem:

50.1. par atbilstību šo noteikumu 46.1.4.1. un 46.1.4.2.apakšpunktā minētajiem kritērijiem vērtējums ir šāds:

50.1.1. projekts šo jomu neskar – 0 punktu;

50.1.2. projektam ir netieša pozitīva ietekme – 3 punkti;

50.1.3. projektam ir tieša pozitīva ietekme – 5 punkti;

50.2. par atbilstību šo noteikumu 46.1.4.3.apakšpunktā minētajam kritērijam vērtējums ir šāds:

50.2.1. projektā nav paredzētas aktivitātes informācijas sabiedrības attīstībai – 0 punktu;

50.2.2. projektā paredzētas apakšaktivitātes mērķa grupas apmācības par informācijas komunikāciju tehnoloģiju iespējām – 3 punkti;

50.2.3. projektā paredzēts attīstīt vai pilnveidot informācijas sistēmas vai uzlabot elektronisko pakalpojumu kvalitāti vai pieejamību – 5 punkti.

51. Projekta iesnieguma atbilstību katram šo noteikumu 46.4.apakšpunktā minētajam kritērijam vērtē ar 0 punktiem vai 1 punktu (0 – nosacījums nav izpildīts, 1 – nosacījums ir izpildīts):

51.1. vērtējumā par atbilstību šo noteikumu 46.4.1. un 46.4.2.apakšpunktā minētajiem kritērijiem iegūtie punkti tiek reizināti:

51.1.1. ar koeficientu 7, ja projekta iesniedzējs ir plānošanas reģions, novadu pašvaldība vai to iestāde;

51.1.2. ar koeficientu 9, ja projekta iesniedzējs ir valsts tiešās pārvaldes iestāde, tiesa vai institūcija, kam deleģēti atsevišķi valsts varas uzdevumi;

51.2. vērtējumā par atbilstību šo noteikumu 46.4.3.apakšpunktā minētajam kritērijam iegūtie punkti tiek reizināti:

51.2.1. ar koeficientu 6, ja projekta iesniedzējs ir plānošanas reģions, novadu pašvaldība vai to iestāde;

51.2.2. ar koeficientu 8, ja projekta iesniedzējs ir valsts tiešās pārvaldes iestāde, tiesa vai institūcija, kam deleģēti atsevišķi valsts varas uzdevumi;

51.3. vērtējumā par atbilstību šo noteikumu 46.4.4.apakšpunktā minētajam kritērijam iegūtie punkti tiek reizināti ar koeficientu 6.

52. Projekta iesniegumu atzīst par atbilstošu:

52.1. projekta iesnieguma pamatojuma vērtēšanas kritērijiem (šo noteikumu 46.1.apakšpunkts), ja kopējais punktu skaits nav mazāks par 39 pun­ktiem;

52.2. projekta īstenošanas kapacitātes vērtēšanas kritērijiem (šo noteikumu 46.2.apakšpunkts), ja kopējais punktu skaits nav mazāks par 18 pun­ktiem;

52.3. projekta iesnieguma budžeta vērtēšanas kritērijiem (šo noteikumu 46.3.apakš­punkts), ja kopējais punktu skaits nav mazāks par 10 punktiem.

53. Ja tiek konstatēta projekta iesnieguma neatbilstība vismaz vienam no šo noteikumu 44., 45. un 47.punktā minētajiem kritērijiem vai nav saņemts pietiekams punktu skaits saskaņā ar šo noteikumu 52.punktu, komisija pārtrauc projekta iesnieguma vērtēšanu un iesaka projekta iesniegumu noraidīt.

54. Pēc projekta iesnieguma kvalitātes kritēriju izvērtēšanas projekta iesniegumam tiek piešķirts noteikts kopējais punktu skaits.

55. Projektu iesniegumus sarindo prioritārā secībā pēc iegūtā punktu skaita, norādot projekta iesniegumā pieprasīto finansējumu. Ja vairāki projektu iesniegumi ir saņēmuši vienādu punktu skaitu, priekšroka tiek dota tiem projektu iesniegumiem, kas saņēmuši augstāku vērtējumu par atbilstību šo noteikumu 46.1.1., 46.1.2. un 46.4.apakšpunktā minētajiem kritērijiem.

56. Projekta iesniegumu komisija virza apstiprināšanai vai apstiprināšanai ar nosacījumu (izņemot, ja tiek konstatēts vismaz viens no šo noteikumu 53.punktā minētajiem gadījumiem).

57. Projekta iesniegumu komisija virza apstiprināšanai ar nosacījumu, ja nepieciešami precizējumi kādā no šo noteikumu 46.1.6. un 46.3.apakšpunktā minētajiem kritērijiem atbilstoši šo noteikumu 61.punktam.

58. Sadarbības iestāde pieņem lēmumu par:

58.1. projekta iesnieguma apstiprināšanu finansēšanai no Eiropas Sociālā fonda līdzekļiem, ja komisija ir ieteikusi projekta iesniegumu apstiprināt vai apstiprināt ar nosacījumu;

58.2. projekta iesnieguma noraidīšanu finansēšanai no Eiropas Sociālā fonda līdzekļiem, ja komisija ir ieteikusi projekta iesniegumu noraidīt.

59. Sadarbības iestāde piecu darbdienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas par to rakstiski informē projekta iesniedzēju.

60. Lēmumam par projekta iesnieguma apstiprināšanu sadarbības iestāde pievieno nosacījumus, ar kuriem saskaņā tiks slēgta vienošanās.

61. Lēmumā par projekta iesnieguma apstiprināšanu ar nosacījumu sadarbības iestāde norāda projekta iesniegumā veicamos precizējumus. Minētie precizējumi var ietvert:

61.1. projekta aktivitāšu plānojuma precizēšanu atbilstoši šo noteikumu 46.1.6.apakš­punktā minētā kritērija vērtējumā izteiktajiem norādījumiem (laika grafika izmaiņas, nepārsniedzot plānoto projekta īstenošanas laiku, aktivitāšu sadalīšana vai izslēgšana);

61.2. projekta budžeta precizēšanu atbilstoši šo noteikumu 46.3.apakšpunktā minētā kritērija vērtējumā izteiktajiem norādījumiem (samazināšana vai izslēgšana, aritmētiskas atbilstības nodrošināšana), ciktāl tas neietekmē šo noteikumu 22.1. un 22.4.apakšpunktā minētos ierobežojumus.

62. Lēmumā par projekta iesnieguma apstiprināšanu ar nosacījumu ietverto nosacījumu izpildi projekta iesniedzējs nodrošina sadarbības iestādes noteiktajā termiņā (kas nepārsniedz 30 darbdienas) un informāciju par lēmumā ietverto nosacījumu izpildi iesniedz sadarbības iestādē izvērtēšanai.

63. Sadarbības iestāde 10 darbdienu laikā izvērtē šo noteikumu 62.punktā minēto informāciju, sagatavo atzinumu par tās atbilstību lēmumā ietvertajam nosacījumam un:

63.1. ja atzinums ir pozitīvs, divu darbdienu laikā informē projekta iesniedzēju par nosacījumiem, saskaņā ar kuriem tiks slēgta vienošanās;

63.2. ja atzinums ir negatīvs, jo projekta iesniedzējs nav nodrošinājis lēmumā ietverto nosacījumu izpildi vai nav tos izpildījis šo noteikumu 62.punktā minētajā termiņā, uzskatāms, ka projekta iesniegums ir noraidīts. Ja lēmums tiek apstrīdēts, atzinuma tiesiskums izvērtējams vienlaikus ar pieņemtā lēmuma tiesiskuma izvērtējumu.

64. Ja projekta iesniegums ir noraidīts, sadarbības iestāde rīkojas šo noteikumu 59. un 65.punktā noteiktajā kārtībā.

65. Lēmumā par projekta iesnieguma noraidīšanu sadarbības iestāde iekļauj informāciju par projekta iesnieguma noraidīšanas iemesliem un projekta iesniedzējam izsniedz četras projekta iesnieguma kopijas.

66. Šo noteikumu 44., 45., 46. un 47.punktā minētie projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriji un šajos noteikumos noteiktā projektu iesniegumu vērtēšanas sistēma apkopota projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriju kopumā (2.pielikums). Minētie vērtēšanas kritēriji apstiprināti Uzraudzības komitejā.

67. Pēc lēmuma pieņemšanas par projekta iesnieguma apstiprināšanu sadarbības iestāde noslēdz ar finansējuma saņēmēju vienošanos, kurā atrunāti līgumslēdzēju pušu pienākumi un tiesības, kā arī kārtība un nosacījumi (tai skaitā finansēšanas nosacījumi un maksāšanas kārtība), kas jāievēro, lai nodrošinātu projekta īstenošanu.

68. Finansējuma saņēmējs ir atbildīgs par projekta īstenošanu atbilstoši apstiprinātajam projekta iesniegumam un sniedz pārskatus sadarbības iestādei par īstenošanas progresu un finanšu izlietojumu saskaņā ar vienošanos.

69. Finansējuma saņēmējs projektā paredzēto aktivitāšu īstenošanu uzsāk pēc tam, kad noslēgta vienošanās.

70. Projekta īstenošanai ir atvērts atsevišķs konts Valsts kasē, no kura tiek veikti un kurā tiek saņemti visi ar projekta īstenošanu saistītie maksājumi, ja finansējuma saņēmējs saņem avansa un starpposma maksājumus.

71. Grozījumus projektā veic atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai, kādā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina plānošanas dokumentu sagatavošanu un šo fondu ieviešanu.

72. Finansējuma saņēmējs nodrošina ar projekta īstenošanu saistītās aktuālās informācijas ievietošanu mājaslapā internetā (ja tāda ir) ne retāk kā reizi trijos mēnešos.

73. Apakšaktivitātes uzraudzības funkcijas veic pasākuma “Labāka regulējuma politika” uzraudzības komiteja (turpmāk – pasākuma uzraudzības komiteja).

74. Pasākuma uzraudzības komitejai ir šādi uzdevumi:

74.1. izskatīt atbildīgās iestādes, sadarbības iestādes un finansējuma saņēmēja sniegto informāciju par apakšaktivitātes īstenošanu;

74.2. izskatīt atbildīgās iestādes priekšlikumus par nepieciešamajiem grozījumiem Eiropas Savienības struktūrfondu plānošanas dokumentos un lemt par to virzību izskatīšanai Uzraudzības komitejā;

74.3. sniegt priekšlikumus par pasākuma “Labāka regulējuma politika” uzraudzības procesa pilnveidošanu.

75. Pasākuma uzraudzības komitejai ir šādas tiesības:

75.1. pieprasīt un saņemt no atbildīgās iestādes, sadarbības iestādes un finansējuma saņēmēja informāciju, kas saistīta ar apakšaktivitātes īstenošanu;

75.2. pasākuma uzraudzības komitejas sēdēs ar padomdevēja tiesībām pieaicināt nozaru speciālistus un ekspertus.

76. Pasākuma uzraudzības komiteju vada Valsts kancelejas direktors. Sekretariāta funkcijas veic atbildīgā iestāde.

77. Pasākuma uzraudzības komiteja darbojas saskaņā ar nolikumu. Nolikumu atklātā balsošanā apstiprina ar balsu vairākumu, piedaloties vismaz divām trešdaļām pasākuma uzraudzības komitejas balsstiesīgo locekļu.

78. Pasākuma uzraudzības komitejas sēdes notiek ne retāk kā reizi ceturksnī.

79. Pasākuma uzraudzības komitejas sastāvā ar balsstiesībām iekļauj to ministriju un pašvaldību pārstāvjus, kuras iesaistītas labāka regulējuma politikas plānošanā un īstenošanā, Valsts kancelejas, atbildīgās iestādes, kā arī sociālo partneru pārstāvjus.

80. Pasākuma uzraudzības komitejas sēdēs ar padomdevēja tiesībām var piedalīties sadarbības iestādes, vadošās iestādes un sertifikācijas iestādes pārstāvji un tādu nevalstisko organizāciju pārstāvji, kuras iesaistītas labāka regulējuma politikas plānošanā un īstenošanā.

81. Pasākuma uzraudzības komitejas personālsastāvu, pamatojoties uz iestāžu un organizāciju pilnvarojumu, apstiprina Ministru prezidents.

82. Šo noteikumu 22.1.apakšpunktā minēto administratīvo izmaksu attiecināmību vai neattiecināmību un apmēru nosaka atbilstoši Ministru kabineta lēmumam par administratīvo izmaksu nemainīgās likmes apmēru.

83. Projektos, kuru īstenošana ir uzsākta pirms pieņemts Ministru kabineta lēmums par administratīvo izmaksu nemainīgās likmes apmēru, administratīvo izmaksu nemainīgo likmi piemēro no vienošanās noslēgšanas dienas, ievērojot šo noteikumu 18.punktā noteikto ierobežojumu par projekta maksimālo summu.

84. Sadarbības iestāde, noslēdzot vienošanos ar finansējuma saņēmēju, nosaka šo noteikumu 83.punktā minēto nosacījumu izpildes kārtību.