Aptauja ilgs līdz 23. oktobrim.
Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu: Par Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līgumu par sadarbību sociālās drošības jomā
1.pants. 2007.gada 18.decembrī Rīgā parakstītais Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līgums par sadarbību sociālās drošības jomā (turpmāk — Līgums) ar šo likumu tiek pieņemts un apstiprināts. 3.pants. Līgums stājas spēkā tā 27.pantā noteiktajā laikā un kārtībā, un Ārlietu ministrija par to paziņo laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”. 4.pants. Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. Līdz ar likumu izsludināms Līgums latviešu valodā. Likums Saeimā pieņemts 2008.gada 2.oktobrī.
Valsts prezidents V.Zatlers
Rīgā 2008.gada 22.oktobrī
Latvijas Republika un Krievijas Federācija, turpmāk tekstā – Līgumslēdzējas Puses, lai attīstītu sadarbību sociālās drošības un obligātās (valsts) sociālās apdrošināšanas jomā, ir vienojušās par sekojošo: I. VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI 1. Līguma piemērošanas nolūkā izmantotie termini nozīmē sekojošo: 1) “tiesību akti” – likumi un citi Līgumslēdzēju Pušu normatīvie tiesību akti, kas regulē attiecības Līguma 2.pantā norādītajās sociālās drošības un obligātās (valsts) sociālās apdrošināšanas jomās; 2) “pilnvarotā organizācija” – no Latvijas Puses – Latvijas Republikas Labklājības ministrija; no Krievijas Puses – Krievijas Federācijas Veselības aizsardzības un sociālās attīstības ministrija; 3) “kompetentā organizācija” – iestāde, kuras pienākumos ietilpst sociālās drošības un obligātās (valsts) sociālās apdrošināšanas īstenošana, tai skaitā pensiju un pabalstu piešķiršana un izmaksāšana, kā arī apdrošināšanas iemaksu uzskaite šiem mērķiem; 4) “apdrošinātie” – Līguma 3.pantā norādītās personas, kuras par tādām atzītas saskaņā ar Līgumslēdzēju Pušu tiesību aktiem; 5) “ģimenes locekļi” – personas, kuras par tādām noteiktas vai atzītas saskaņā ar Līgumslēdzēju Pušu tiesību aktiem; 6) “dzīves vieta” – pastāvīga vai pagaidu legāla uzturēšanās Latvijas Republikas vai Krievijas Federācijas teritorijā, kas par tādu noteikta vai atzīta saskaņā ar Līgumslēdzēju Pušu tiesību aktiem; 7) “pensijas un pabalsti” – valsts maksājumi naudas izteiksmē, kas norādīti Līguma 2.pantā (izņemot darba vecuma pensijas uzkrāto daļu saskaņā ar Krievijas Federācijas tiesību aktiem), ietverot visas to sastāvdaļas un visus palielinājumus, pielikumus un piemaksas pie tiem, kas ir paredzēti Līgumslēdzēju Pušu tiesību aktos; 8) “pabalsti ģimenēm ar bērniem”: Latvijas Republikā – bērna piedzimšanas pabalsts, ģimenes valsts pabalsts, bērna kopšanas pabalsts, bērna invalīda kopšanas pabalsts; Krievijas Federācijā – vienreizējs bērna piedzimšanas pabalsts; 9) “maternitātes pabalsti”: Latvijas Republikā – maternitātes pabalsts, paternitātes pabalsts; Krievijas Federācijā – vienreizējs pabalsts sievietēm, kuras stājušās uzskaitē medicīniskajās iestādēs grūtniecības sākumposmā, grūtniecības un dzemdību pabalsts, ikmēneša bērna kopšanas pabalsts; 10) “pabalsti sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību”: Latvijas Republikā – apdrošināšanas atlīdzība (naudas izteiksmē) sakarā ar nelaimes gadījumu darbā, arodslimību vai nāvi, ja tā iestājusies šo iemeslu dēļ; Krievijas Federācijā – obligātās sociālās apdrošināšanas nodrošinājums sakarā ar nelaimes gadījumiem ražošanā vai arodslimībām; 11) “apdrošināšanas (darba) stāžs” – periods, kas saskaņā ar katras Līgumslēdzējas Puses tiesību aktiem tiek ņemts vērā, nosakot tiesības uz sociālās drošības un obligātās (valsts) sociālās apdrošināšanas pensijām un pabalstiem, un to apmēriem, kā arī konvertējot pensiju tiesības saskaņā ar Krievijas Federācijas tiesību aktiem. 2. Citu Līgumā lietoto terminu nozīme atbilst attiecīgās Līgumslēdzējas Puses tiesību aktos noteiktajam. 1. Līgums tiek piemērots jomās, kas tiek regulētas ar Līgumslēdzēju Pušu tiesību aktiem par sociālo drošību un obligāto (valsts) sociālo apdrošināšanu, kas attiecas: 1) Krievijas Federācijā uz: pārejošas darbnespējas un maternitātes pabalstiem; bezdarbnieka pabalstiem; apbedīšanas pabalstiem; vecuma, invaliditātes, apgādnieka zaudējuma darba pensijām; nodrošinājumu sakarā ar apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem ražošanā vai arodslimībām; pabalstiem ģimenēm ar bērniem; sociālajām pensijām; 2) Latvijas Republikā uz: slimības un maternitātes pabalstiem; bezdarbnieka pabalstiem; apbedīšanas pabalstiem; vecuma, invaliditātes, apgādnieka zaudējuma pensijām, izdienas pensijām strādājušiem noteiktās profesijās; apdrošināšanas atlīdzībām (naudas izteiksmē) sakarā ar nelaimes gadījumu darbā, arodslimību vai nāvi, ja tā iestājusies šo iemeslu dēļ; pabalstiem ģimenēm ar bērniem; valsts sociālā nodrošinājuma pabalstiem; vienreizējo pabalstu laulātā pensionāra nāves gadījumā. 2. Līgums tiek piemērots arī uz attiecībām, kas tiek regulētas ar Līgumslēdzēju Pušu tiesību aktiem, kas ir saistīti ar obligātās (valsts) sociālās apdrošināšanas iemaksu veikšanu. 3. Līgums tiek piemērots arī uz attiecībām, kas tiek regulētas ar Līgumslēdzēju Pušu tiesību aktiem par sociālo drošību un obligāto (valsts) sociālo apdrošināšanu, kas izmaina šā panta pirmajā daļā minētos noteikumus. 3.pants 1. Līgums regulē to personu sociālo drošību un obligāto (valsts) sociālo apdrošināšanu, kuru dzīves vieta ir Līgumslēdzēju Pušu teritorijās un kuras ir tās pilsoņi, vai ir personas bez pilsonības, ieskaitot tos Latvijas Republikas pastāvīgos iedzīvotājus, kuriem ir nepilsoņa statuss, kā arī minēto personu ģimenes locekļi, uz kuriem attiecas vai tika attiecināti Līgumslēdzēju Pušu tiesību akti. 2. Līgums tiek piemērots arī attiecībā uz bēgļiem, kuru statuss tiek noteikts saskaņā ar 1951.gada 28.jūlija Konvenciju par bēgļu statusu, kā arī uz viņu ģimenes locekļiem, uz kuriem attiecās vai attiecas Līgumslēdzēju Pušu tiesību akti par sociālo drošību un obligāto (valsts) sociālo apdrošināšanu. 3. Līgums neattiecas uz Līgumslēdzēju Pušu bruņoto spēku un citu saskaņā ar Līgumslēdzēju Pušu tiesību aktiem izveidoto militāro formējumu militārpersonām, iekšlietu sistēmās komandējošā un ierindas sastāva personām, viņu ģimenes locekļiem, kā arī: Latvijas Republikā – uz personām, kuru pensiju nodrošinājums nav īstenots valsts sociālās apdrošināšanas sistēmas ietvaros; Krievijas Federācijā – uz personām, kuras pensiju nodrošināšanas jomā ir pielīdzinātas minētajām militārpersonām. 4.pants 1. Līguma 3.pantā noteiktās vienai Līgumslēdzējai Pusei piederošās personas, kuru dzīves vieta ir otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā, tiesībās un pienākumos ir pielīdzinātas šīs otras Līgumslēdzējas Puses pilsoņiem attiecībā uz to, kas noteikts Līguma 2.pantā. 2. Šī panta pirmā daļa neattiecas uz kārtību, kāda Latvijas Republikā noteikta apdrošināšanas stāža, kas uzkrāts līdz 1991.gada 1.janvārim, aprēķināšanai Latvijas Republikas pilsoņiem. Personas, kura saņem pensiju (izņemot valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, piemaksas pie vecuma pensijas pensionāriem, kas dzīvo Latvijas Republikā – Latvijas Republikā, sociālo pensiju – Krievijas Federācijā), kā arī personas, kura saņem pabalstu sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību, pārceļošanas gadījumā no vienas Līgumslēdzējas Puses teritorijas uz pastāvīgo dzīvi otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā pēc šī Līguma stāšanās spēkā, pensiju, pabalstu sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību turpina izmaksāt tā Līgumslēdzēja Puse, kura piešķīrusi attiecīgo pensiju vai pabalstu. II. TIESĪBU AKTU PIEMĒROŠANA 1. Apdrošinātajiem, uz kuriem attiecas Līgums, tiek piemēroti tikai tās Līgumslēdzējas Puses tiesību akti, kuras teritorijā viņi ir nodarbināti. 2. Šī panta pirmās daļas noteikumiem ir noteikti sekojoši izņēmumi: 1) apdrošinātajiem, kuri strādā tās pašas Līgumslēdzējas Puses teritorijā, kur dzīvo, bet uzņēmums, kurā viņi ir nodarbināti, reģistrēts otrās Līgumslēdzējas Puses teritorijā, piemēro tās Līgumslēdzējas Puses tiesību aktus, kuras teritorijā reģistrēts uzņēmums; 2) apdrošinātajiem, uz kuriem attiecas vienas Līgumslēdzējas Puses tiesību akti un kuri ir nosūtīti uz noteiktu laika periodu veikt darbu otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā, turpina piemērot pirmās Līgumslēdzējas Puses tiesību aktus ar nosacījumu, ka komandējuma ilgums nepārsniedz divus gadus. Pilnvarotām organizācijām, individuālā kārtībā savstarpēji vienojoties, šī apakšpunkta darbības noteikumi var tikt pagarināti, bet ne ilgāk kā uz vienu gadu; 3) attiecībā uz Līgumslēdzēju Pušu diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību darbiniekiem, kā arī uz privātiem mājkalpotājiem, tiek piemēroti attiecīgi 1961.gada 18.aprīļa Vīnes konvencijas par diplomātiskajiem sakariem un 1963.gada 24.aprīļa Vīnes konvencijas par konsulārajiem sakariem noteikumi; 4) uz jūras kuģu ekipāžas locekļiem attiecas tās Līgumslēdzējas Puses tiesību akti, zem kādas valsts karoga brauc kuģis. Uz personām, kuras pieņemtas darbā kravu iekraušanai, izkraušanai un kuģu remontam vai ostas apsardzes dienestā, attiecas tās Līgumslēdzējas Puses tiesību akti, kuras teritorijā atrodas osta; 5) uz transporta uzņēmumu personālu, kas sakarā ar pārvietošanos strādā abu Līgumslēdzēju Pušu teritorijās, attiecas tās Līgumslēdzējas Puses tiesību akti, kuras teritorijā ir reģistrēts attiecīgais uzņēmums. 3. Obligātās (valsts) sociālās apdrošināšanas iemaksas tiek veiktas, sākot no personas pirmās darba dienas saskaņā ar tās Līgumslēdzējas Puses tiesību aktiem, kuru darbībai tā ir pakļauta. 7.pants 1. Uz ģimenes locekļiem, kuri dzīvo kopā ar apdrošināto, attiecas tās pašas Līgumslēdzējas Puses tiesību akti, kas tiek piemēroti apdrošinātajam saskaņā ar Līguma 6.panta pirmo daļu. 2. Šā panta 1.punktu nepiemēro, ja uz ģimenes locekļiem, pamatojoties uz viņu pašu nodarbinātību, attiecas otras Līgumslēdzējas Puses tiesību akti. III. SLIMĪBAS (PĀREJOŠAS DARBNESPĒJAS) UN MATERNITĀTES PABALSTI Tiesību noteikšanai uz slimības (pārejošas darbnespējas) un maternitātes pabalstiem, kā arī to apmēra noteikšanai, pilnībā ņem vērā apdrošināšanas (darba) stāžu, kas uzkrāts abu Līgumslēdzēju Pušu teritorijās, izņemot gadījumus, kad šī stāža periodi to iegūšanas laika ziņā pārklājas. Slimības (pārejošas darbnespējas) un maternitātes pabalstus piešķir un izmaksā saskaņā ar tās Līgumslēdzējas Puses tiesību aktiem un par tās līdzekļiem, kuras tiesību akti tika piemēroti apdrošinātās personas nodarbinātības laikā. IV. VECUMA, INVALIDITĀTES, APGĀDNIEKA ZAUDĒJUMA PENSIJAS, IZDIENAS PENSIJAS STRĀDĀJUŠIEM NOTEIKTĀS PROFESIJĀS UN SOCIĀLĀS PENSIJAS (VALSTS SOCIĀLĀ NODROŠINĀJUMA PABALSTI) 1. Nosakot tiesības uz pensiju saskaņā ar Līgumslēdzējas Puses tiesību aktiem, kā arī konvertējot pensiju tiesības saskaņā ar Krievijas Federācijas tiesību aktiem, tiek ņemts vērā apdrošināšanas (darba) stāžs, kas uzkrāts abu Līgumslēdzēju Pušu teritorijās, izņemot gadījumus, kad šī stāža periodi to iegūšanas laika ziņā pārklājas. 2. Gadījumā, kad saskaņā ar vienas Līgumslēdzējas Puses tiesību aktiem tiesības uz pensiju rodas arī neņemot vērā apdrošināšanas (darba) periodus, kas uzkrāti otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā, tad pirmā Līgumslēdzēja Puse piešķir pensiju, pamatojoties uz apdrošināšanas (darba) stāžu, kas iegūts tās teritorijā. Šis noteikums tiek piemērots arī gadījumā, ja, piešķirot pensiju Krievijas Federācijā, saskaņā ar Līgumu, apdrošināšanas (darba) stāžs, kas uzkrāts Krievijas Federācijas teritorijā, un kuru ņem vērā konvertējot pensiju tiesības, ir ne mazāks kā 25 gadi vīriešiem un 20 gadi sievietēm. Turklāt apdrošināšanas (darba) stāžu aprēķina un apstiprina saskaņā ar tās Līgumslēdzējas Puses tiesību aktiem, kas piešķir pensiju. 3. Gadījumā, ja kopējais apdrošināšanas (darba) stāžs, kas uzkrāts saskaņā ar vienas Līgumslēdzējas Puses tiesību aktiem, ir mazāks nekā viens gads un šis periods nedod tiesības uz pensiju, tad šo periodu ņem vērā otras Līgumslēdzējas Puses kompetentā organizācija, ar noteikumu, ka, ņemot vērā apdrošināšanas (darba) stāžu, kas uzkrāts šīs citas Līgumslēdzējas Puses teritorijā, rodas tiesības uz pensiju. 4. Nosakot tiesības uz pensiju ar atvieglotiem noteikumiem un izdienas pensiju strādājušiem noteiktās profesijās (Krievijas Federācijā – priekšlaicīgo darba vecuma pensiju), tiek ņemts vērā apdrošināšanas (darba) stāžs, kas uzkrāts abu Līgumslēdzēju Pušu teritorijās un saskaņā ar tās tiesību aktiem analoģiskos darbos, profesijās, amatos, specialitātēs, iestādēs (organizācijās), izņemot gadījumus, kad šī stāža periodi laika ziņā pārklājas. 1. Katra Līgumslēdzēja Puse aprēķina pensijas apmēru, kas atbilst apdrošināšanas (darba) stāžam, kas iegūts tās teritorijā, saskaņā ar savu tiesību aktu noteikumiem. Turklāt apdrošināšanas (darba) stāža aprēķināšana un apstiprināšana tiek īstenota saskaņā ar šī Līguma 10.panta otrajā daļā noteikto kārtību. Gadījumā, ja piešķirot pensiju Krievijas Federācijā saskaņā ar Līgumu apdrošināšanas (darba) stāžs, kas ir uzkrāts Krievijas Federācijas teritorijā, kas tiek ņemts vērā konvertējot pensiju tiesības, ir mazāks par 25 gadiem vīriešiem un 20 gadiem sievietēm, tad pensijas apmēra aprēķināšana, kas atbilst apdrošināšanas (darba) stāžam, kas iegūts Krievijas Federācijas teritorijā, tiek veikta sekojoši: pensijas apmērs, kas ir noteikts saskaņā ar Krievijas Federācijas tiesību aktiem, tiek dalīts ar 300 mēnešiem vīriešiem un 240 mēnešiem sievietēm, un tad reizināts ar faktisko apdrošināšanas (darba) stāža mēnešu skaitu, kas ir uzkrāts Krievijas Federācijas teritorijā (šajā stāžā, periods, kas pārsniedz 15 dienas, tiek noapaļots līdz pilnam mēnesim, bet periodu līdz 15 dienai, to ieskaitot, neņem vērā). Bez tam, saskaņā ar Līguma 10.panta 1.punktu apdrošināšanas (darba) stāžā, kas tiek ņemts vērā konvertējot pensiju tiesības, ieskaita apdrošināšanas (darba) stāžu, kas uzkrāts Latvijas Republikas teritorijā. Gadījumā, kad, piešķirot Latvijas Republikas pensiju, saskaņā ar Līgumu apdrošināšanas (darba) stāžs, kas uzkrāts Latvijas teritorijā, ir mazāks nekā ir noteikts Latvijas Republikas tiesību aktos, lai iegūtu tiesības uz pensiju, tad pensiju piešķir aprēķinātajā apmērā. Turklāt, ja saskaņā ar Latvijas Republikas tiesību aktiem pensiju neaprēķina, bet piešķir noteiktā apmērā, tad, piešķirot pensiju saskaņā ar Līgumu par Latvijas Republikas teritorijā uzkrāto apdrošināšanas (darba) stāžu, pensiju aprēķina, no šī apmēra proporcionāli apdrošināšanas stāžam, kas uzkrāts Līgumslēdzēju Pušu teritorijās. 2. Šī panta pirmās daļas pirmās un otrās rindkopas noteikumus nepiemēro to apdrošināšanas un darba pensijas uzkrāto daļu noteikšanai, kas tiek veidotas, sākot ar 2002.gada 1.janvāri, iemaksājot apdrošināšanas iemaksas obligātajai pensijas apdrošināšanai saskaņā ar Krievijas Federācijas tiesību aktiem. Šajā gadījumā darba pensijas apdrošināšanas un uzkrātās daļas apmēru aprēķina saskaņā ar Krievijas Federācijas tiesību aktu normām. 3. Gadījumā, ja abu Līgumslēdzēju Pušu piešķirto un izmaksājamo vecuma, invaliditātes un apgādnieka zaudējuma pensiju kopējais apmērs nesasniedz tās Līgumslēdzējas Puses, kuras teritorijā ir personas dzīves vieta, tiesību aktos noteikto minimālo apmēru (Krievijas Federācijā – darba pensijas pamata daļas apmēru, bet noteiktos gadījumos – darba pensijas pamata un apdrošināšanas daļu summu), tad šī Līgumslēdzēja Puse saskaņā ar saviem tiesību aktiem izmaksā starpību: Latvijas Republikā – tādā apmērā, lai sasniegtu minimālo pensijas apmēru, nepiemērojot koeficientu; Krievijas Federācijā – tādā apmērā, kas iztrūkst līdz darba pensijas pamata daļas apmēram, bet noteiktos gadījumos – līdz darba pensijas pamata un apdrošināšanas daļu summai. 1. Sociālās pensijas un valsts sociālā nodrošinājuma pabalsti tiek piešķirti saskaņā ar tās Līgumslēdzējas Puses tiesību aktiem, kuras teritorijā ir attiecīgās personas dzīves vieta. 2. Tiesību noteikšanai uz Latvijas Republikas valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņemšanu tiem Krievijas Federācijas pilsoņiem, kuri Latvijas Republikā nepārtraukti ir nodzīvojuši pēdējos 12 mēnešus pirms pabalsta pieprasīšanas, kopējā 60 mēnešu uzturēšanās periodā, tiek ieskaitīti Krievijas Federācijā nodzīvotie periodi. V. BEZDARBNIEKA PABALSTI Tiesību noteikšanai uz bezdarbnieka pabalstu saskaņā ar Latvijas Republikas tiesību aktiem, tiek ņemts vērā abu Līgumslēdzēju Pušu teritorijās uzkrātais apdrošināšanas (darba) stāžs, izņemot gadījumus, kad šī stāža periodi to iegūšanas laika ziņā pārklājas. 1. Bezdarbnieka statuss tiek zaudēts un pabalsta izmaksa tiek pārtraukta ar dienu, kad persona, kas saņem šo pabalstu, pārceļas uz dzīvi otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā. Bezdarbnieka statusa noteikšana un tiesības iegūšana uz pabalstu tiek noteiktas saskaņā ar tās Līgumslēdzējas Puses tiesību aktiem, kuras teritorijā ir personas dzīves vieta. 2. Gadījumā, ja Līgumslēdzēja Puse paredz aprēķināt bezdarbnieka pabalstu no personas vidējās mēneša izpeļņas, bet iztrūkst Līgumslēdzēju Pušu tiesību aktos noteiktais periods vidējās mēneša izpeļņas aprēķināšanai, bezdarbnieka pabalstu aprēķina: Latvijas Republikā – pamatojoties uz divkāršu valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru; Krievijas Federācijā – apmērā, kas nav mazāks par tiesību aktos noteikto minimālo bezdarbnieka pabalstu. 3. Gadījumā, kad bezdarbnieka pabalsta apmērs ir atkarīgs no apdrošināšanas (darba) stāža, stāža aprēķināšana tiek veikta saskaņā ar Līguma noteikumiem, kas regulē apdrošināšanas (darba) stāža aprēķināšanu, piešķirot pensijas. VI. APBEDĪŠANAS PABALSTI UN VIENREIZĒJIE PABALSTI LAULĀTĀ PENSIONĀRA NĀVES GADĪJUMĀ 15.pants 1. Ja tiesības uz apbedīšanas pabalstu rodas saskaņā ar abu Līgumslēdzēju Pušu tiesību aktiem, apbedīšanas pabalstu piešķir un izmaksā tā Līgumslēdzēja Puse, kuras tiesību akti bija attiecināti uz personu tās nāves brīdī. 2. Personas nāves gadījumā, kura pensiju saņēma no vienas Līgumslēdzējas Puses kompetentajām organizācijām un nomira otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā, apbedīšanas pabalstu piešķir un izmaksā saskaņā ar tās Līgumslēdzējas Puses tiesību aktiem, kas līdz šīs personas nāves brīdim veica pensijas izmaksu. Gadījumā, ja persona saņēma pensiju saskaņā ar abu Līgumslēdzēju Pušu tiesību aktiem, apbedīšanas pabalstu piešķir un izmaksā saskaņā ar tās Līgumslēdzējas Puses tiesību aktiem, kuras teritorijā bija šīs personas dzīves vieta. 3. Apdrošinātā apgādībā bijušā ģimenes locekļa nāves gadījumā, apbedīšanas pabalstu piešķir un izmaksā saskaņā ar tās Līgumslēdzējas Puses tiesību aktiem, kuras teritorijā apdrošinātais veic darbu. 4. Neapdrošinātā apgādībā bijušā ģimenes locekļa nāves gadījumā, apbedīšanas pabalstu piešķir un izmaksā saskaņā ar tās Līgumslēdzējas Puses tiesību aktiem, kuras teritorijā bija šī ģimenes locekļa dzīves vieta. 5. Personas nāves gadījumā pēc Līguma spēkā stāšanās, kura saņēmusi pensiju saskaņā ar Latvijas Republikas tiesību aktiem, pārdzīvojušajam laulātajam, pamatojoties uz viņa (viņas) pieprasījumu, piešķir un izmaksā vienreizēju pabalstu mirušā laulātā divu pensiju apmērā. Tiesības uz minēto vienreizējo pabalstu ir tikai personām, kuras saņēmušas pensiju saskaņā ar Latvijas Republikas tiesību aktiem. VII. PABALSTI ĢIMENĒM AR BĒRNIEM 1. Pabalstus ģimenēm ar bērniem, izņemot bērna piedzimšanas pabalstus (bērna piedzimšanas gadījumā), izmaksā saskaņā ar tās Līgumslēdzējas Puses tiesību aktiem, kuras teritorijā ir bērna dzīves vieta. 2. Bērna piedzimšanas pabalstu (bērna piedzimšanas gadījumā) izmaksā tā Līgumslēdzēja Puse, kuras tiesību akti attiecās uz māti bērna piedzimšanas brīdī. VIII. PABALSTI SAKARĀ AR NELAIMES GADĪJUMU DARBĀ VAI ARODSLIMĪBU 1. Pabalstus sakarā ar nelaimes gadījumu darbā, arodslimību vai nāvi, ja tā iestājusies šo iemeslu dēļ, piešķir un izmaksā tā Līgumslēdzēja Puse, kuras tiesību akti attiecās uz apdrošināto traumas, cita veselības bojājuma iegūšanas laikā, nāves brīdī vai darba veikšanas laikā, kas izraisīja arodslimību, arī tad, ja arodslimība pirmo reizi konstatēta otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā. Ja arodslimība pirmo reizi konstatēta otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā, tad gadījumā, ja iztrūkst Līgumslēdzējas Puses tiesību aktos paredzētā perioda mēneša vidējās izpeļņas aprēķināšanai, Latvijas Republikā pabalsta apmēru aprēķina, ņemot vērā divkāršu sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru. 2. Ja apdrošinātais, kas ieguvis arodslimību, veica darbu abu Līgumslēdzēju Pušu teritorijās apstākļos un darbības sfērās, kas varēja izraisīt arodslimību, pabalstu sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību piešķir un izmaksā tā Līgumslēdzēja Puse, kuras teritorijā pēdējo reizi tika veikts minētais darbs. 3. Gadījumā, kad mainās apdrošinātā darbspējas zaudējuma pakāpe, profesionālā darbspēja, pabalsta sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību apmēru pārrēķina saskaņā ar tās Līgumslēdzējas Puses tiesību aktiem, kuras teritorijā notika nelaimes gadījums vai tika iegūta arodslimība. IX. LĪGUMSLĒDZĒJU PUŠU SADARBĪBA Līguma īstenošanas nolūkos pilnvarotās organizācijas noslēdz vienošanos par tā piemērošanu. 1. Līguma īstenošanas nolūkos pilnvarotās organizācijas nosaka kompetentās organizācijas. 2. Pilnvarotās organizācijas sadarbojas tieši par visiem sociālās drošības un obligātās (valsts) sociālās apdrošināšanas jautājumiem, kurus regulē Līgums. 3. Pilnvarotās organizācijas sniedz viena otrai nepieciešamo informāciju par izmaiņām savos tiesību aktos. 1. Lēmumus par darbspēju zaudējuma pakāpi, profesionālo darbspēju zaudējumu, darbspēju ierobežojuma pakāpi, invaliditātes grupu un cēloni pieņem tās Līgumslēdzējas Puses medicīniskās ekspertīzes iestāde, saskaņā ar kuras tiesību aktiem tiek veikta attiecīgās pensijas vai pabalsta piešķiršana un izmaksa. 2. Personu medicīniskā pārbaude, arī atkārtota pārbaude, kas nepieciešama darbspēju zaudējuma pakāpes, profesionālo darbspēju zaudējuma, darbspēju ierobežojuma pakāpes, invaliditātes grupas un cēloņa noteikšanai, tiek veikta pēc viņu dzīves vietas. 1. Jebkāds iesniegums par pensijas vai pabalsta piešķiršanu vai pārskatīšanu, kas iesniegts saskaņā ar vienas Līgumslēdzējas Puses tiesību aktiem, tiek uzskatīts par iesniegumu, kas ir iesniegts saskaņā arī ar otras Līgumslēdzējas Puses tiesību aktiem. 2. Jebkādi iesniegumi vai pretenzijas, kas saskaņā ar vienas Līgumslēdzējas Puses tiesību aktiem tiek iesniegti noteiktā termiņā šīs Līgumslēdzējas Puses kompetentajā organizācijā, ir uzskatāmi par iesniegtiem noteiktajā termiņā arī otras Līgumslēdzējas Puses kompetentajā organizācijā. 1. Līgumslēdzēju Pušu kompetentās organizācijas sniedz nepieciešamās ziņas par apstākļiem, kuriem ir nozīme Līguma piemērošanai, kā arī veic pasākumus šo apstākļu noteikšanai. Sociālajai drošībai un obligātajai (valsts) sociālajai apdrošināšanai nepieciešamie dokumenti, kas izdoti jebkurā no Līgumslēdzēju Pušu teritorijām, tiek pieņemti bez legalizācijas vai citas speciālās apliecināšanas. 2. Kārtību, kādā tiek apliecināti dokumentu tulkojumi, kas izdoti Līgumslēdzēju Pušu valsts valodās, nosaka Līgumslēdzējas Puses. Informācija attiecībā uz personām, ko viena Līgumslēdzēja Puse nosūta otrai Līgumslēdzējai Pusei, ir konfidenciāla un var tikt izmantota tikai šā Līguma piemērošanai. Visus strīdu jautājumus, kas var rasties sakarā ar šī Līguma iztulkošanu un piemērošanu, Līgumslēdzējas Puses risina sarunu ceļā starp Līgumslēdzēju Pušu pilnvarotajām organizācijām. X. PĀREJAS UN NOSLĒGUMA NOTEIKUMI Ja tiesības uz vecuma, invaliditātes, apgādnieka zaudējuma pensiju, izdienas pensiju noteiktās profesijās strādājušiem radās pēc Līguma stāšanās spēkā, tad pensiju piešķir un izmaksā šādā kārtībā: 1) par apdrošināšanas (darba) stāža periodiem, kas līdz 1991.gada 1.janvārim ir uzkrāti vienā no Līgumslēdzēju Pušu teritorijām, pensiju saskaņā ar Līgumu piešķir un izmaksā tā Līgumslēdzēja Puse, kuras teritorijā pensijas pieprasīšanas brīdī ir personas dzīves vieta; 2) par apdrošināšanas (darba) stāža periodiem, kas Līgumslēdzēju Pušu teritorijās ir uzkrāti pēc 1991.gada 1.janvāra, katra Līgumslēdzēja Puse saskaņā ar Līgumu aprēķina un izmaksā pensiju, kas atbilst tam apdrošināšanas (darba) stāžam, kas uzkrāts tās teritorijā. Pēc Līgumslēdzēju Pušu pilsoņu izvēles un uz iesnieguma pamata, viņiem var piešķirt pensiju saskaņā ar tās Līgumslēdzējas Puses tiesību aktiem, kuras pilsoņi viņi ir, nepiemērojot Līguma noteikumus. Šāda izvēle ir galīga un nav pārskatāma. 26.pants Pensijas, kas piešķirtas pirms Līguma spēkā stāšanās, uz personas iesnieguma pamata, var tikt pārskatītas saskaņā ar Līguma noteikumiem, sākot ar nākamā mēneša pirmo datumu pēc attiecīgā iesnieguma iesniegšanas, bet ne agrāk kā ar Līguma spēkā stāšanās dienu. Šāda pārskatīšana nedrīkst samazināt pensijas apmēru. Turklāt apdrošināšanas (darba) stāža periodi tiek ņemti vērā ar nosacījumu, ka pensiju par šiem periodiem nav piešķīrusi otra Līgumslēdzējas Puse. 27.pants 1. Līgums ir ratificējams un stājas spēkā trīsdesmitajā dienā no datuma, kad notikusi apmaiņa ar ratifikācijas rakstiem. 2. Grozījumi šajā līgumā tiek izdarīti, Līgumslēdzējām Pusēm parakstot attiecīgos protokolus. 3. Gadījumā, ja vienā no Līgumslēdzējām Pusēm mainās pilnvarotā organizācija, kompetentā organizācija vai arī to nosaukumi, tā informē par to otru Līgumslēdzēju Pusi pa diplomātiskiem kanāliem. 1. Līgums tiek noslēgts uz nenoteiktu laiku. 2. Katra Līgumslēdzēja Puse ir tiesīga denonsēt Līgumu, rakstiski paziņojot par to otrai Līgumslēdzējas Pusei pa diplomātiskiem kanāliem. Līguma darbība tiek izbeigta sešus mēnešus pēc šāda paziņojuma saņemšanas datuma. 3. Tiesības, kas iegūtas pamatojoties uz šī Līguma noteikumiem, nezaudē savu spēku tā denonsēšanas gadījumā. Parakstīts Rīgā, 2007.gada 18.decembrī divos eksemplāros, katrs latviešu un krievu valodās, turklāt abiem tekstiem ir vienāds spēks.
|
Tiesību akta pase
Nosaukums: Par Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līgumu par sadarbību sociālās drošības jomā
Statuss:
Spēkā esošs
Satura rādītājs
Saistītie dokumenti
|