Aptauja ilgs līdz 23. oktobrim.
Attēlotā redakcija
Ministru kabineta noteikumi Nr.851
Rīgā 2008.gada 14.oktobrī (prot. Nr.74 9.§) Noteikumi par darbības programmas "Uzņēmējdarbība un inovācijas" papildinājuma 2.3.prioritātes "Uzņēmējdarbības veicināšana" 2.3.1.pasākuma "Uzņēmējdarbības atbalsta aktivitātes" 2.3.1.1.aktivitātes "Ārējo tirgu apgūšana" 2.3.1.1.1.apakšaktivitātes "Ārējo tirgu apgūšana – ārējais mārketings" projektu iesniegumu atlases pirmo, otro, trešo, ceturto un piekto kārtu
(Noteikumu nosaukums MK 30.11.2009. noteikumu Nr.1376 redakcijā) Izdoti saskaņā ar Eiropas Savienības struktūrfondu un
Kohēzijas fonda vadības likuma 18.panta 10.punktu 1. Noteikumi nosaka: 1.1. kārtību, kādā īsteno darbības programmas "Uzņēmējdarbība un inovācijas" papildinājuma 2.3.prioritātes "Uzņēmējdarbības veicināšana" 2.3.1.pasākuma "Uzņēmējdarbības atbalsta aktivitātes" 2.3.1.1.aktivitātes "Ārējo tirgu apgūšana" 2.3.1.1.1.apakšaktivitātes "Ārējo tirgu apgūšana – ārējais mārketings" projektu iesniegumu atlases pirmo, otro, trešo, ceturto un piekto kārtu (turpmāk – apakšaktivitāte); 1.2. Eiropas Reģionālās attīstības fonda projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijus; 1.3. prasības Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta iesniedzējam; 1.4. atbildīgo iestādi un sadarbības iestādi, kompetences sadalījumu starp šīm iestādēm un sadarbības kārtību; 1.5. atbildīgās iestādes un sadarbības iestādes funkcionālās padotības formu. (Grozīts ar MK 30.11.2009. noteikumiem Nr.1376) 2. Finansējumu šīs aktivitātes ietvaros sniedz saskaņā ar Komisijas 2006.gada 15.decembra Regulu (EK) Nr. 1998/2006 par Līguma 87. un 88.panta piemērošanu de minimis atbalstam (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2006.gada 28.decembris, Nr. L 379). 3. Pirms finansējuma piešķiršanas pārbauda, vai tas nepalielinās kopējo de minimis atbalsta apjomu, ko persona saņēmusi attiecīgajā fiskālajā gadā, kā arī iepriekšējos divos fiskālajos gados, līdz līmenim, kas pārsniedz Komisijas regulas Nr. 1998/2006 2.panta 2.punktā noteikto maksimālo apmēru. 4. Apakšaktivitātes mērķis ir atbalstīt ar ieiešanu ārvalstu tirgos saistītās aktivitātes – ārējo mārketingu ārvalstīs un pasākumus, kas sekmē komersantu iekļaušanos starptautiskajās piegāžu ķēdēs, veicina Latvijas komersantu dalību starptautiskajās izstādēs un tirdzniecības misijās, tai skaitā vienotajos nacionālajos stendos. 6. Apakšaktivitātes ietvaros sasniedzamie uzraudzības rādītāji ir uz ārējo tirgu apgūšanu vērsto atbalstīto projektu skaits. 8. Apakšaktivitātes īstenošanu nodrošina atbildīgā iestāde un sadarbības iestāde. Atbildīgās iestādes funkcijas veic Ekonomikas ministrija. Sadarbības iestādes funkcijas veic valsts aģentūra “Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra”. Sadarbības iestāde ir atbildīgās iestādes funkcionālā pārraudzībā. 9. Atbildīgās iestādes un sadarbības iestādes kompetence: 9.1. atbildīgā iestāde: 9.1.1. nodrošina aktivitātes īstenošanu, uzraudzību un kontroli, tai skaitā piemēro n+2 un n+3 principu aktivitātes līmenī, īstenojot Padomes 2006.gada 11.jūlija Regulas (EK) Nr. 1083/2006, ar ko paredz vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu un atceļ Regulu (EK) Nr. 1260/1999 (turpmāk – Padomes regula Nr. 1083/2006), 93.panta 1. un 2.punktā minēto principu; 9.1.2. sniedz sabiedrībai informāciju un nodrošina publicitāti jautājumos, kas saistīti ar aktivitātes īstenošanu; 9.2. sadarbības iestāde: 9.2.1. izveido Eiropas Reģionālās attīstības fonda projektu iesniegumu (turpmāk – projekta iesniegums) vērtēšanas komisiju un izstrādā vērtēšanas komisijas darbības kārtību; 9.2.2. pirms projektu iesniegumu pieņemšanas izstrādā, apstiprina un publicē sadarbības iestādes tīmekļa vietnē projektu iesniegumu atlases un vērtēšanas kārtību, kā arī izstrādā un publicē sadarbības iestādes tīmekļa vietnē projekta iesnieguma veidlapas aizpildīšanas metodiku un līguma vai vienošanās par projekta īstenošanu paraugu, tai skaitā starpposma un noslēguma pārskata veidlapu, tās aizpildīšanas kārtību un izdevumus apliecinošo dokumentu sarakstu; 9.2.3. pēc vērtēšanas metodikas saskaņošanas ar atbildīgo iestādi veic projektu iesniegumu atlasi un nodrošina vērtēšanu; 9.2.4. pieņem lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu, apstiprināšanu ar nosacījumu vai noraidīšanu un informē par to Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta iesniedzēju (turpmāk – projekta iesniedzējs); 9.2.5. slēdz vienošanos vai līgumu (turpmāk – līgums) ar projekta iesniedzēju par projekta īstenošanu; 9.2.6. izvērtē un pieņem lēmumu par grozījumiem projektos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā; 9.2.7. sniedz informāciju projekta iesniedzējam par projekta iesnieguma sagatavošanu, projekta īstenošanu un līguma nosacījumu izpildi; 9.2.8. nodrošina aktivitātes īstenošanu, uzraudzību un kontroli, tai skaitā piemēro n+2 un n+3 principu projektu līmenī, īstenojot Padomes regulas Nr. 1083/2006 93.panta 1. un 2.punktā minēto principu; 9.2.9. analizē problēmas aktivitātes un projektu īstenošanā un sniedz atbildīgajai iestādei priekšlikumus, kā uzlabot aktivitātes un projektu īstenošanu; 9.2.10. pārbauda un apstiprina finansējuma saņēmēja maksājuma pieprasījumu un sagatavo izdevumu deklarāciju; 9.2.11. sniedz sabiedrībai informāciju un nodrošina publicitāti jautājumos, kas saistīti ar aktivitātes ietvaros iesniegtajiem projektu iesniegumiem; 9.2.12. nodrošina datu uzkrāšanu Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības informācijas sistēmā par projektu iesniegumiem un projektiem. 10. Apakšaktivitātes ietvaros īstenotos projektus līdzfinansē no Eiropas Reģionālās attīstības fonda un finansējuma saņēmēja līdzekļiem. Apakšaktivitātes ietvaros pieejamais Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums ir 2 262 892 lati. (Grozīts ar MK 30.11.2009. noteikumiem Nr.1376; MK 21.09.2010. noteikumiem Nr.880) 11. Apakšaktivitātes ietvaros finansējumu var saņemt: 11.1. komersants; 11.2. biedrība, kurā apvienojušies vismaz pieci komersanti; 11.3. kooperatīvā sabiedrība, kurā apvienojušies vismaz pieci komersanti; 11.4. valsts vai pašvaldības iestāde, kura ir finansējuma saņēmēja projektā, kurā pārējie partneri ir komersanti, biedrības vai kooperatīvās sabiedrības. Valsts vai pašvaldības iestāde var būt finansējuma saņēmēja, ja viss saņemtais finansējums tiek izmantots, lai apmaksātu šo noteikumu 19.punktā minētās darbības. 12. Ja projektu iesniedz partnerībā, par partneri var būt: 12.1. komersanti; 12.2. biedrības; 12.3. kooperatīvās sabiedrības; 12.4. valsts vai pašvaldības iestāde kā finansējuma saņēmēja. 13. Šo noteikumu 11.1., 11.2. un 11.3.apakšpunktā minētās personas var iesniegt projektus individuāli vai partnerībā. 14. Apakšaktivitātes ietvaros projekta iesniedzējs nevar pretendēt uz finansējumu, ja projektu īsteno kādā no neatbalstāmajām nozarēm (neatbalstāmo nozaru saraksts iekļauts šo noteikumu 1.pielikumā): 14.1. lauksaimniecības produktu ražošanas nozare; 14.2. zivsaimniecības un akvakultūras nozare; 14.3. ogļu rūpniecības nozare; 14.4. alkoholisko dzērienu ražošanas nozare; 14.5. tabakas izstrādājumu ražošanas nozare; 14.6. tirdzniecības nozare; 14.7. finanšu starpniecības nozare; 14.8. komercpakalpojumu nozare; 14.9. azartspēļu nozare. 15. Ja kāda no nozarēm, kurā darbojas projekta iesniedzējs, ir neatbalstāma un projekta iesniedzējs pretendē uz projekta īstenošanu atbalstāmajā nozarē, projekta iesniedzējs nodrošina atbalstāmās nozares projekta īstenošanas finanšu plūsmas skaidru nodalīšanu no citu projekta iesniedzēja darbības nozaru finanšu plūsmām projekta īstenošanas laikā un piecus gadus pēc projekta īstenošanas pabeigšanas. 16. Uz finansējumu nevar pretendēt projekta iesniedzējs, ja: 16.1. tas ar tiesas lēmumu atzīts par maksātnespējīgu, tai skaitā atrodas sanācijas procesā vai tiesiskās aizsardzības procesā, tā saimnieciskā darbība izbeigta vai saskaņā ar komercreģistrā vai biedrību un nodibinājumu reģistrā pieejamo informāciju tas atrodas likvidācijas procesā; 16.2. tam ir Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu un citu valsts vai pašvaldību noteikto obligāto maksājumu parādi; 16.3. tas sniedzis nepatiesu informāciju sadarbības iestādei saistībā ar struktūrfondu līdzfinansēto projektu īstenošanu par pēdējiem trim gadiem; 16.4. tā interesēs fiziska persona izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, kura rezultātā skartas Latvijas Republikas vai Eiropas Savienības finanšu intereses, un komersantam vai biedrībai saskaņā ar Krimināllikumu piemēroti piespiedu ietekmēšanas līdzekļi; 16.5. tas saņēmis vai paredz saņemt finansējumu par tām pašām attiecināmajām izmaksām citu aktivitāšu ietvaros no vietējiem, reģionālajiem, valsts vai Eiropas Savienības līdzekļiem; 16.6. tas nav ievērojis vai ir pārkāpis finansējuma saņemšanas nosacījumus; 16.7. projekta iesnieguma vērtēšanas gaitā tas centies iegūt savā rīcībā konfidenciālu informāciju vai ietekmēt atbildīgās iestādes vai sadarbības iestādes darbiniekus. 17. Projekta īstenošanai nepieciešamo iepirkumu projekta iesniedzējs vai finansējuma saņēmējs veic saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas regulē iepirkuma procedūru veikšanu Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda līdzfinansētiem projektiem, kā arī normatīvajiem aktiem, kas regulē publisko iepirkumu. 18. Ja iepirkums veikts saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas regulē iepirkuma procedūras Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda līdzfinansētiem projektiem, projekta iesniedzējam vai finansējuma saņēmējam ir tiesības pirms līguma slēgšanas ar iepirkuma procedūrā noteikto uzvarētāju saskaņot ar sadarbības iestādi iepirkuma procedūras atbilstību normatīvo aktu prasībām. Projekta iesniedzēja vai finansējuma saņēmēja veikto iepirkuma procedūru sadarbības iestāde pārbauda pēc līguma noslēgšanas par projekta īstenošanu. 19. Finansējumu var saņemt šādām darbībām: 19.1. Latvijā reģistrētu komersantu, biedrību un kooperatīvo sabiedrību dalībai starptautiskās izstādēs ārvalstīs; 19.2. Latvijā reģistrētu komersantu dalībai biedrību (kuru Latvijā reģistrēto biedru, komersantu kopējais apgrozījums iepriekšējā gadā pārsniedz 100 miljonus latu; tiek ņemts vērā arī to komersantu apgrozījums, kas nav projekta iesniedzēja biedri, bet ir biedri kādā no organizācijām, kas ir projekta iesniedzēja biedri) un valsts aģentūras “Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra” organizētās tirdzniecības misijās un kontaktbiržās ārvalstīs; 19.3. konferencēm (semināriem) par eksporta jautājumiem, ko organizē biedrības, kuru Latvijā reģistrēto biedru, komersantu kopējais apgrozījums iepriekšējā gadā pārsniedz 100 miljonus latu (tiek ņemts vērā arī to komersantu apgrozījums, kas nav projekta iesniedzēja biedri, bet ir biedri kādā no organizācijām, kas ir projekta iesniedzēja biedri); 19.4. valsts aģentūras “Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra” organizētām komersantu tiešajām vizītēm pie potenciālā vai esošā sadarbības partnera (pasūtītāja, iepircēja) ārvalstīs. 20. Apakšaktivitātes ietvaros netiek atbalstītas aktivitātes, kas saistītas ar komersanta importa apjomu palielināšanu, Latvijas tirgus apgūšanu vai nostiprināšanos tajā, kā arī konkurētspējas veicināšanu Latvijas tirgū. 21. Maksimāli pieļaujamā finansējuma intensitāte ir: 21.1. 50 % no kopējām projekta attiecināmajām izmaksām šo noteikumu 19.1., 19.2. un 19.4.apakšpunktā minētajām darbībām; 21.2. 75 % no kopējām projekta attiecināmajām izmaksām šo noteikumu 19.3.apakšpunktā minētajām darbībām. 22. Viens projekta iesniedzējs var iesniegt neierobežotu projektu iesniegumu skaitu (arī tad, ja iepriekšējie projekti nav pabeigti). Maksimāli pieļaujamo finansējuma apjomu vienam iesniedzējam nosaka saskaņā ar šo noteikumu 2.punktu. Ja projektu iesniedz partnerībā, finansējuma ierobežojumi attiecas uz katru partneri atsevišķi. 23. Viena biedrība var saņemt finansējumu konferences (semināra) organizēšanai ne biežāk kā divas reizes gadā. 24. Šo noteikumu 19.1., 19.2. un 19.4.apakšpunktā minētajām darbībām attiecināmas šādas izmaksas: 24.1. maksa par tirdzniecības misijas organizēšanu, organizatora noteiktā reģistrācijas un dalības maksa par piedalīšanos starptautiskajā izstādē, kontaktbiržā, tiešajā vizītē, kura notiek ārpus Latvijas teritorijas, vai konferencē, kas notiek Latvijā vai ārvalstīs, ja tiek sniegta prezentācija par projekta iesniedzēja Latvijā ražotajām precēm un pakalpojumiem, tai skaitā informācijas izvietošana izstādes, tirdzniecības misijas, kontaktbiržas vai konferences katalogā; 24.2. stenda platības, stenda konstrukcijas, nepieciešamā tehniskā aprīkojuma (audiovizuālas iekārtas) izmaksas vienam projekta iesniedzējam vienai izstādei (katram komersantam līdz 10 000 latiem, biedrībai līdz 20 000 latiem, tai skaitā audiovizuālās iekārtas nomai līdz 100 latiem dienā): 24.2.1. nomas maksa par ekspozīcijas laukumu; 24.2.2. nomas maksa par stenda konstrukciju (apbūvēts ekspozīcijas laukums ar standartaprīkojumu, tai skaitā nepieciešamo tehnisko aprīkojumu (audiovizuālās iekārtas)); 24.2.3. stenda apdrošināšanas izmaksas (transportēšanas un ekspozīcijas laikā), ja to nosaka stenda nomas līgums; 24.3. darbinieku komandējuma (darba brauciena) izmaksas saskaņā ar normatīvajos aktos noteiktajām normām: 24.3.1. dienas nauda; 24.3.2. izdevumi par viesnīcu (naktsmītni), kas saistīti ar komandējumu; 24.4. ceļa (transporta) izdevumi: 24.4.1. bagāžas, tai skaitā ekspozīcijas, transportēšanas izdevumi līdz izstādes, tirdzniecības misijas, konferences, kontaktbiržas norises vietai un atpakaļ līdz pastāvīgajai darba vietai, kā arī maksa par pārbraucieniem, ja projekta ietvaros plānotas vairākas izstādes, tirdzniecības misijas, kontaktbiržas vai konferences; 24.4.2. ekonomiskās klases sabiedriskā transporta izmaksas līdz izstādes, tirdzniecības misijas, kontaktbiržas vai konferences norises vietai un atpakaļ līdz pastāvīgajai darba vietai, kā arī maksa par pārbraucieniem, ja projekta ietvaros plānotas vairākas izstādes, tirdzniecības misijas, kontaktbiržas vai konferences; 24.4.3. vietējā transporta izmaksas, lai nokļūtu starptautiskās izstādes, tirdzniecības misijas, kontaktbiržas vai konferences norises vietā (sabiedriskais transports, taksometrs, autotransporta noma); 24.4.4. degvielas izmaksas, ja tiek izmantots personiskais vai dienesta autotransports vai transportlīdzeklis tiek nomāts izstādes, tirdzniecības misijas, kontaktbiržas vai konferences norises vietā; 24.5. nomas maksa par konferenču, kontaktbiržu telpu īri un nepieciešamo tehnisko aprīkojumu (audiovizuālās iekārtas) (komersantam līdz 2 500 latiem, biedrībai līdz 5 000 latiem, tai skaitā audiovizuālās iekārtas nomai līdz 100 latiem dienā); 24.6. mārketinga pasākumu izmaksas, ievērojot šādus nosacījumus: 24.6.1. tiek atbalstīta informācijas materiālu, bukletu un katalogu sagatavošana, tulkošana, maketēšana, iespiešana un pavairošana, ja informācijas materiālus izplata elektroniski vai drukātā formā uz papīra vai tam pielīdzināma materiāla un tie satur informāciju par finansējuma saņēmēju, tā Latvijā ražotām precēm un pakalpojumiem; 24.6.2. netiek atbalstīti suvenīri, dāvanas, apģērbs un jebkuri citi mārketinga materiāli, kas nav elektroniski vai drukātā formā uz papīra vai tam pielīdzināma materiāla; 24.6.3. netiek atbalstīti mārketinga pasākumi latviešu valodā; 24.6.4. mārketinga pasākumi nedrīkst pārsniegt 30 % no projekta attiecināmajām izmaksām. Netiek atbalstītas mārketinga pasākumu izmaksas, ja projekta atbalstāmajās izmaksās nav iekļauta dalības maksa izstādē vai ceļa izdevumi, ja projekts paredz dalību tirdzniecības misijā; 24.6.5. mārketinga pasākumu izmaksas nedrīkst pārsniegt 10 % no projekta iesniedzēja pēdējā noslēgtā gada konsolidētā apgrozījuma. Ja projekta iesniedzējs ir partnerība, biedrība vai valsts vai pašvaldības iestāde, šo ierobežojumu rēķina no visu projektā iesaistīto partneru pēdējā noslēgtā gada konsolidētā apgrozījuma summas; 24.6.6. mārketinga pasākumu izmaksas nedrīkst pārsniegt 5 000 latu gadā komersantam un 10 000 latu gadā biedrībām. Šo ierobežojumu aprēķina, saskaitot visu iesniedzēja kalendāra gadā apstiprināto projektu kopējās mārketinga pasākumu izmaksas; 24.7. atļauju un licenču izmaksas, lai apliecinātu produkcijas atbilstību mērķa tirgus prasībām, ja projektā ir paredzēta dalība izstādē vai tirdzniecības misijā, kas notiek ārpus Eiropas Savienības. Izmaksas tiek atbalstītas līdz 1 500 latiem par projektu; 24.8. nacionālā stenda koordinēšanas un dizaina izmaksas. Nacionālais stends ir stends, kurā ir Latvijas nacionālā simbolika, valsts nosaukums un informācija par valsti (brošūras, bukleti). Nacionālo stendu organizē biedrība, kuras Latvijā reģistrēto biedru, komersantu kopējais apgrozījums iepriekšējā gadā pārsniedz 100 miljonus latu (tiek ņemts vērā arī to komersantu apgrozījums, kas nav projekta iesniedzēja biedri, bet ir biedri kādā no organizācijām, kas ir projekta iesniedzēja biedri): 24.8.1. stenda dizaina izstrāde un elementu izgatavošana līdz 10 000 latiem vienam projekta iesniedzējam trijos gados; 24.8.2. nacionālā stenda koordinēšanas pakalpojumu iegāde līdz 5 000 latiem vienā izstādē. 25. Šo noteikumu 19.3.apakšpunktā minētajām darbībām ir attiecināmas šādas izmaksas: 25.1. nomas maksa par konferenču, telpu īri un nepieciešamo tehnisko aprīkojumu (audiovizuālās iekārtas) līdz 10 000 latiem gadā vienam projekta iesniedzējam; 25.2. mārketinga pasākumu izmaksas līdz 5 000 latiem gadā vienam projekta iesniedzējam; 25.3. citu veidu izmaksas, kas nepieciešamas konferences (semināra) organizēšanai, līdz 5 000 latiem gadā vienam projekta iesniedzējam. 26. Apakšaktivitātes ietvaros neattiecināmas ir šādas izmaksu pozīcijas: 26.1. izmaksas, kas radušās pirms līguma par projekta īstenošanu noslēgšanas un pēc līgumā noteiktā projekta īstenošanas beigu datuma, izņemot šo noteikumu 27.punktā minētos gadījumus; 26.2. pievienotās vērtības nodoklis; 26.3. izmaksas, par kurām nav iesniegti finanšu līdzekļu izlietojumu apliecinoši dokumenti; 26.4. izmaksas, kas saistītas ar komersanta importa apjomiem, kā arī ar komersanta izdevumiem importa operācijām; 26.5. projekta administratīvās izmaksas; 26.6. eksporta subsīdijas; 26.7. citas izmaksas, kas nav noteiktas kā attiecināmas. 27. Šo noteikumu 24.1., 24.2., 24.4.1., 24.4.2. un 24.5.apakšpunktā minētās izmaksas un ar tām saistītās darbības (līgumu slēgšana, maksājumu veikšana, biļešu rezervēšana) attiecināmas ar šo noteikumu spēkā stāšanās dienu. 28. Apakšaktivitātes ietvaros finansē tikai tādas attiecināmās izmaksas, kuras tieši saistītas ar projekta ietvaros veiktajām darbībām, atbilst šajos noteikumos noteiktajiem izmaksu ierobežojumiem, ir samērīgas un pamatotas un atbilst pareizas finanšu vadības principiem. 29. Finansējumu projektiem, ko piešķir šo noteikumu ietvaros, neapvieno ar finansējumu projektiem citu finansējuma programmu vai individuālo finansējuma projektu ietvaros. 30. Projekta iesniegumā minētās darbības ir jāīsteno divu gadu laikā pēc līguma noslēgšanas ar sadarbības iestādi par projekta īstenošanu. 31. Projektu iesniegumu savstarpējā salīdzināšana notiek kalendāra mēneša ietvaros. (Grozīts ar MK 30.11.2009. noteikumiem Nr.1376) 32. Paziņojumu par projektu iesniegumu iesniegšanu vai izbeigšanu sadarbības iestāde, saskaņojot ar atbildīgo iestādi, izsludina: 32.1. laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”; 32.2. sadarbības iestādes tīmekļa vietnē (www.liaa.gov.lv). 33. Paziņojumu par projektu iesniegumu iesniegšanu izsludina vismaz mēnesi, pirms tiek uzsākta projektu iesniegumu iesniegšana, norādot projektu iesniegumu atlases ietvaros pieejamo finansējumu, projektu iesniegumu atlases sākuma un projektu iesniegumu iesniegšanas beigu termiņu. (Grozīts ar MK 30.11.2009. noteikumiem Nr.1376) 34. Lai pieteiktos finansējuma saņemšanai, projekta iesniedzējs sadarbības iestādē iesniedz šādus dokumentus: 34.1. aizpildītu projekta iesnieguma veidlapu (2.pielikums); 34.2. papildus iesniedzamos dokumentus: 34.2.1. Valsts ieņēmumu dienesta izziņu, kas apliecina, ka komersantam vai biedrībai nav nodokļu parādu (izsniegta ne agrāk kā 30 kalendāra dienas pirms projekta iesnieguma iesniegšanas), un gada pārskatu vai projekta iesniedzēja piekrišanas vēstuli, kurā projekta iesniedzējs pilnvaro sadarbības iestādi pieprasīt no Valsts ieņēmumu dienesta izziņu un gada pārskatu (3.pielikums); 34.2.2. uzskaites veidlapas par saņemto de minimis atbalstu saskaņā ar normatīvajiem aktiem par de minimis atbalsta uzskaites un piešķiršanas kārtību; 34.2.3. jaundibinātajiem komersantiem – operatīvo finanšu pārskatu par laikposmu līdz pēdējam noslēgtajam mēnesim, kas nedrīkst būt vecāks par diviem mēnešiem; 34.2.4. partnerībā iesniegtam projektam – katra partnera piekrišanas vēstuli par dalību projektā; 34.2.5. partnerībā iesniegtam projektam pievienojami papildus iesniedzamie dokumenti par katru projektā iesaistīto partneri (34.2.3.apakšpunktā minētais dokuments (ja attiecas) un 34.2.1. un 34.2.2.apakšpunktā minētie dokumenti). 35. Projekta iesniegumu var iesniegt papīra formā vai elektroniska dokumenta veidā. Projekta iesniegumu, kas noformēts papīra formā, var iesniegt sadarbības iestādē vai nosūtīt pa pastu ierakstītā vēstulē. Projekta iesniegumu, kas noformēts elektroniska dokumenta veidā, var iesniegt sadarbības iestādē, nosūtīt pa pastu vai nosūtīt uz sadarbības iestādes elektroniskā pasta adresi, kas norādīta paziņojumā par projektu iesniegumu iesniegšanu. 36. Iesniedzamajiem dokumentiem jāatbilst šo noteikumu 47.3.apakšpunktā minētajām prasībām. Ja šo noteikumu 47.3.1.apakšpunktā minētie papildus iesniedzamie dokumenti nav izdoti latviešu valodā, pievieno tulkojumu latviešu valodā. Tulkojumam jābūt apliecinātam saskaņā ar normatīvajiem aktiem par dokumentu tulkojumu apliecināšanu valsts valodā. 37. Ja projekta iesniegumu iesniedz papīra formā, ievēro šādas prasības (šo noteikumu 34.2.1.apakšpunktā minēto vēstuli iesniedz atsevišķi): 37.1. projekta iesniegumu iesniedz divos eksemplāros, no kuriem viens ir oriģināleksemplārs un otrs – kopija (uz oriģināleksemplāra pirmās lapas ir norāde “oriģināls”, uz kopijas pirmās lapas – norāde “kopija”); 37.2. visi projekta iesnieguma eksemplāri ir cietos vākos, cauraukloti, lapas ir sanumurētas, pēdējās lapas otrajā pusē diegu gali pielīmēti, uzlīmē ir informācija par dokumentā sanumurēto un cauraukloto lapu skaitu, apliecinājums par dokumentu kopiju pareizību, projekta iesniedzēja nosaukums, projekta iesnieguma sagatavošanas datums, dokumenta izstrādāšanas vieta un projekta iesniedzēja amatpersonas paraksts. 38. Ja projekta iesniegumu iesniedz elektroniska dokumenta veidā, tam jāatbilst šādām prasībām: 38.1. tam jābūt izstrādātam un noformētam atbilstoši elektronisko dokumentu izstrādi un noformējumu regulējošo normatīvo aktu prasībām; 38.2. tam jābūt izstrādātam DOC, XLS, PDF vai JPG datņu formātā; 38.3. projekta iesnieguma veidlapai un papildus iesniedzamo dokumentu oriģināliem jābūt parakstītiem katram atsevišķi ar to autora drošu elektronisku parakstu un apliecinātiem ar laika zīmogu pirms projektu iesniegumu iesniegšanas beigu termiņa. Ja papildus iesniedzamie dokumenti ir dokumentu kopijas, tiem jābūt apliecinātiem katram atsevišķi ar projekta iesniedzēja drošu elektronisku parakstu un laika zīmogu pirms projektu iesniegumu iesniegšanas beigu termiņa. 39. Ja projekta iesniegumu iesniedz personīgi, par projekta iesnieguma iesniegšanas laiku uzskatāms sadarbības iestādes zīmogā norādītais saņemšanas datums un laiks uz projekta iesnieguma veidlapas. 40. Ja projekts tiek iesniegts ar pasta starpniecību, par iesnieguma iesniegšanas datumu uzskatāms pasta zīmogā norādītais nosūtīšanas datums. Ja rodas domstarpības, projekta iesniedzējam jāpierāda, ka projekta iesniegums nodots pastā pirms projekta iesniegumu iesniegšanas termiņa beigām. 41. Ja projekta iesniegumu iesniedz elektroniska dokumenta veidā, nosūtot uz sadarbības iestādes elektroniskā pasta adresi, par iesniegšanas laiku uzskatāms brīdis, kad tas nosūtīts pa elektronisko pastu. Ja rodas domstarpības, projekta iesniedzējam jāpierāda, ka projekta iesniegums ir nosūtīts pirms projektu iesniegumu iesniegšanas beigu termiņa, bet sadarbības iestādei pēc projekta iesniedzēja lūguma jāpamato, ka projekta iesniegums nav saņemts vai saņemts pēc projektu iesniegumu iesniegšanas beigu termiņa. 42. Projekta iesniedzēja pienākums ir sagatavot un uzglabāt savu projekta iesnieguma oriģinālu vai tā atvasinājumu ar juridisku spēku līdz projekta vērtēšanas beigām, bet projekta apstiprināšanas gadījumā – līdz 2021.gada 31.decembrim. 43. Sadarbības iestāde 15 darbdienu laikā pēc projektu iesniegumu iesniegšanas beigu termiņa rakstiski paziņo projekta iesniedzējam projekta iesnieguma reģistrācijas numuru. 44. Apakšaktivitātes ietvaros iesniegto projektu iesniegumu vērtēšanu nodrošina sadarbības iestādes izveidota projektu iesniegumu vērtēšanas komisija (turpmāk – komisija). Komisiju izveido šādā kārtībā: 44.1. komisijas sastāvā ir pārstāvji no valsts aģentūras “Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra” un Ekonomikas ministrijas; 44.2. vērtēšanas komisijas sastāvu saskaņo atbildīgā iestāde; 44.3. komisijas vadītāju un balsstiesīgos komisijas locekļus apstiprina sadarbības iestādes vadītājs; 44.4. komisijas sēdēs novērotāja statusā var piedalīties vadošās iestādes un atbildīgās iestādes pārstāvji. 46. Ja projekta iesniegumā nav informācijas, lai komisija varētu izvērtēt projekta iesnieguma atbilstību vienam vai vairākiem šo noteikumu 47.punktā minētajiem vērtēšanas kritērijiem, vai arī ja minētā informācija nav salasāma vai nav sniegta latviešu valodā, projekta iesniegums neatbilst attiecīgajam kritērijam vai attiecīgajā kritērijā piešķir zemāko novērtējumu. 47. Projektu iesniegumus vērtē atbilstoši šādiem vērtēšanas kritērijiem, izmantojot vērtēšanas veidlapu (4.pielikums): 47.1. kvalitātes kritēriji: 47.1.1. projektā iesaistīto sadarbības partneru skaits; 47.1.2. ārējā mārketinga aktivitāte; 47.1.3. projekta aktivitātes; 47.1.4. eksporta tirgi; 47.1.5. pievienotā vērtība; 47.1.6. vidējais eksporta apjoms pēdējo triju gadu laikā nozarē, kurā darbojas projekta iesniedzējs; 47.1.7. tirgū tiek piedāvāts jauns produkts; 47.1.8. horizontālā prioritāte “teritorijas līdzsvarota attīstība”; 47.1.9. horizontālā prioritāte “makroekonomiskā stabilitāte”; 47.1.10. horizontālā prioritāte “informācijas sabiedrība”; 47.1.11. horizontālā prioritāte “ilgtspējīga attīstība”; 47.2. atbilstības kritēriji: 47.2.1. projekta iesniedzēja atbilstības kritēriji atbilstoši šo noteikumu 11., un 12.punktam un 16.1. un 16.2.apakšpunktam; 47.2.2. projekta nozares atbilstības kritēriji atbilstoši šo noteikumu 14.punktam un saskaņā ar saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju; 47.2.3. projekta izmaksu atbilstības kritēriji: 47.2.3.1. izmaksas atbilst šo noteikumu 24., 25. un 28.punktam; 47.2.3.2. pieprasītais atbalsta apjoms nepārsniedz noteikto maksimālo atbalsta apjomu; 47.2.3.3. pieprasītais atbalsta apjoms ir aprēķināts aritmētiski pareizi; 47.2.3.4. plānotie izdevumi ir ekonomiski pamatoti, nepieciešami projekta īstenošanai un nodrošina (fiziski izmērāmu) rezultātu; 47.2.3.5. eksporta subsīdijas ir aizliegtas; 47.2.4. projekta atbilstības kritēriji: 47.2.4.1. projekta īstenošanas termiņš nepārsniedz noteikto termiņu; 47.2.4.2. vērtējot projektus to iesniegšanas secībā, aktivitātē ir pietiekams finansējums; 47.2.4.3. ja projektā ir ietverta starptautiska semināra vai konferences organizēšana par eksporta jautājumiem, plānotais dalībnieku skaits ir vismaz 15; 47.2.4.4. ja projektā ir ietverta starptautiska semināra vai konferences organizēšana par eksporta jautājumiem, plānotais ārvalstu dalībnieku vai lektoru skaits ir vismaz trīs; 47.3. administratīvie kritēriji: 47.3.1. projekta iesniegums ir sagatavots atbilstoši šo noteikumu 34.1.apakšpunktā noteiktajai projekta iesnieguma veidlapai, ir pievienoti visi papildus iesniedzamie dokumenti, un tas ir noformēts atbilstoši Latvijas Republikā spēkā esošo normatīvo aktu prasībām; 47.3.2. projekta iesnieguma veidlapa ir pilnībā aizpildīta; 47.3.3. projekta iesnieguma oriģinālam ir sanumurētas lapas; 47.3.4. projekta iesniegumā nav neatrunātu labojumu – dzēsumu, aizkrāsojumu, svītrojumu un papildinājumu, un tas atbilst šo noteikumu 36.punktam; 47.3.5. projekta iesnieguma oriģinālam ir dokumenta juridiskais spēks, un tas atbilst šo noteikumu 36.punktam; 47.3.6. projekta iesniegumā lietotā naudas vienība ir lats; 47.3.7. projekta iesniegums iesniegts projektu iesniegumu iesniegšanas termiņā; 47.3.8. projekta iesniegums ir aizpildīts latviešu valodā un datorrakstā; 47.3.9. projekta iesniegums ir iesniegts divos eksemplāros; 47.4. finansējuma piešķiršanas kritēriji: 47.4.1. projekta iesniegums atbilst šo noteikumu 11.punktā, 16.1., 47.2.2., 47.2.4.2. un 47.3.7.apakšpunktā minētajiem kritērijiem, kā arī šo noteikumu 47.1.1.apakšpunktā minētajā kritērijā ir saņēmis vismaz piecus punktus, 47.1.2.apakšpunktā minētajā kritērijā ir saņēmis vismaz vienu punktu, 47.1.3.apakšpunktā minētajā kritērijā ir saņēmis vismaz vienu punktu, 47.1.4., 47.1.5. un 47.1.6.apakšpunktā minētajos kritērijos ir saņēmis vismaz piecus punktus katrā un kopā ir saņēmis vismaz 30 punktu, vērtējot atbilstoši kvalitātes kritērijiem; 47.4.2. sarindojot šo noteikumu 47.4.1.apakšpunktā minētajā kritērijā ar “jā” novērtētos projektu iesniegumus prioritārā secībā, sākot ar visvairāk punktus ieguvušo projekta iesniegumu, projekta iesniegumam pietiek aktivitātes atlases kārtā pieejamā finansējuma. (Grozīts ar MK 04.11.2008. noteikumiem Nr.916) 48. Projekta iesnieguma atbilstību projektu iesniegumu administratīvajiem un atbilstības kritērijiem vērtē ar “jā” vai “nē” (“jā” – atbilst, “nē” – neatbilst). Projekta iesnieguma atbilstību projektu iesniegumu kvalitātes kritērijiem vērtē, piešķirot noteiktu punktu skaitu. Projekta iesnieguma atbilstību vērtē, pamatojoties uz šo noteikumu 47.punktā minētajiem projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijiem un izmantojot projektu iesniegumu atlases un vērtēšanas kārtību un projektu iesniegumu vērtēšanas veidlapu, kas noteikta normatīvajos aktos par kārtību, kādā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina plānošanas dokumentu sagatavošanu un šo fondu ieviešanu un nosaka Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības un kontroles sistēmas izveidošanas prasības. 49. Uzsākot vērtēšanu, vispirms vērtē projekta iesnieguma atbilstību šo noteikumu 47.3.7.apakšpunktam. Vērtēšanu atbilstoši pārējiem administratīvajiem kritērijiem, atbilstības kritērijiem un kvalitātes kritērijiem turpina tikai tad, ja nav konstatēta neatbilstība šo noteikumu 47.3.7.apakšpunktā minētajam kritērijam. 50. Kritēriju vērtēšanas secība: 50.1. ja projekta iesniegums atbilst šo noteikumu 47.3.7.apakšpunktā minētajam kritērijam, vērtē projekta iesnieguma atbilstību neprecizējamiem administratīvajiem un atbilstības kritērijiem (vai projekta iesniegums atbilst šo noteikumu 11.punktā, 16.1., 47.2.2. un 47.2.4.2.apakšpunktā minētajām prasībām). Ja projekta iesniegums neatbilst kaut vienam no neprecizējamiem atbilstības un administratīvajiem kritērijiem, projekta iesnieguma vērtēšanu par atbilstību pārējiem šo noteikumu 47.punktā minētajiem kritērijiem neturpina. Ja projekta iesniegums atbilst visiem neprecizējamiem administratīvajiem un atbilstības kritērijiem, vērtē projekta iesnieguma atbilstību kvalitātes kritērijiem (kritēriji, kas minēti šo noteikumu 47.1.1. līdz 47.1.11.apakšpunktā). Visus kalendāra mēneša ietvaros iesniegtos projektu iesniegumus, kuros vērtēta atbilstība kvalitātes kritērijiem, sakārto dilstošā secībā atbilstoši punktu skaitam par atbilstību kvalitātes kritērijiem. Atbilstoši pārējiem precizējamiem atbilstības un administratīvajiem kritērijiem turpina vērtēt tikai tos projektu iesniegumus, kuri saņēmuši pietiekamu punktu skaitu, lai saņemtu finansējumu; 50.2. visus projekta iesniegumus, kas vērtēti atbilstoši šo noteikumu 47.1.apakšpunktā minētajiem kritērijiem, vērtē atbilstoši šo noteikumu 47.4.1.apakšpunktā minētajam kritērijam. Ja projekta iesniegums neatbilst šo noteikumu 47.4.1.apakšpunktā minētajam kritērijam, tā vērtēšanu neturpina; 50.3. ja projekta iesniegums atbilst šo noteikumu 47.4.1.apakšpunktā minētajam kritērijam, to vērtē atbilstoši šo noteikumu 47.4.2.apakšpunktā minētajam kritērijam; 50.4. atbilstoši pārējiem šo noteikumu 47.punktā minētajiem kritērijiem turpina vērtēt tikai tos projektu iesniegumus, kuri atbilst šo noteikumu 47.4.2.apakšpunktā minētajam kritērijam. (Grozīts ar MK 04.11.2008. noteikumiem Nr.916) 51. Sadarbības iestādes vadītājs, pamatojoties uz komisijas lēmumu, pieņem lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu, ja izpildīti šādi nosacījumi: 51.1. projekta iesniegums atbilst visiem projektu iesniegumu atbilstības kritērijiem un visiem administratīvajiem kritērijiem, izņemot šo noteikumu 53.1.apakšpunktā minētos gadījumus; 51.2. projekta iesniedzējs ir saņēmis vismaz 30 punktu projektu iesniegumu kvalitātes kritērijos; 51.3. projekta iesniedzējs izsludinātās projektu iesniegumu atlases finansējuma ietvaros ir saņēmis augstāku vērtējumu, savstarpēji salīdzinot projektu iesniegumus atbilstoši iegūtajam punktu skaitam saskaņā ar kvalitātes kritērijiem. Ja vairāki projektu iesniedzēji saņēmuši vienādu punktu skaitu, pieņemot lēmumu par projektu iesniegumu apstiprināšanu, priekšroka tiek dota projekta iesniegumam ar lielāku iesaistīto sadarbības partneru skaitu. Ja arī pēc iesaistīto sadarbības partneru skaita vērtējums ir vienāds, priekšroka tiek dota projekta iesniegumam ar mazāku atbalsta intensitāti. Ja vairāki projektu iesniegumi ir ar vienādu atbalsta intensitāti, priekšroka tiek dota projekta iesniegumam, kurā tiek īstenotas vairākas ārējā mārketinga aktivitātes. 52. Sadarbības iestādes vadītājs, pamatojoties uz komisijas lēmumu, pieņem lēmumu par projekta iesnieguma noraidīšanu, ja izpildīts vismaz viens no šādiem nosacījumiem: 52.1. projekta iesniegums neatbilst vismaz vienam atbilstības vai administratīvajam kritērijam, kas noteikti šo noteikumu 47.2.1., 47.2.2., 47.2.6. un 47.3.7.apakšpunktā; 52.2. projekta iesniedzējs nav saņēmis vismaz 30 punktu projektu iesniegumu kvalitātes kritērijos; 52.3. sarindojot projektu iesniegumus atbilstoši iegūtajam punktu skaitam saskaņā ar kvalitātes kritērijiem, projekta iesniedzējs izsludinātās projektu iesniegumu atlases finansējuma ietvaros nepietiekama finansējuma gadījumā nav saņēmis pietiekamu punktu skaitu. 53. Lēmums par projekta iesnieguma apstiprināšanu var ietvert šādus nosacījumus, kas jāizpilda, lai projekta iesniedzējs varētu noslēgt līgumu par projekta īstenošanu: 53.1. jāprecizē projekta iesniegums atbilstoši projektu iesniegumu atbilstības un administratīvajiem kritērijiem, izņemot atbilstības kritērijus, kas minēti šo noteikumu 11.punktā un 16.1.apakšpunktā; 53.2. jāprecizē projekta iesnieguma izmaksu tāme, ja ir pieļautas aritmētiskas aprēķinu kļūdas. Veicot precizējumus, attiecināmo izmaksu kopsumma, finansējuma apjoms un intensitāte nevar tikt palielināta; 53.3. jāsniedz papildu informācija, ja projekta iesniegumā nav ietverta pilnīga informācija vai ietvertā informācija nav skaidri saprotama; 53.4. no projekta attiecināmajām izmaksām jāizslēdz izmaksas, kas šo noteikumu 26.punktā noteiktas kā neattiecināmas; 53.5. jāprecizē finansējuma apjoms atbilstoši šo noteikumu 22.punktā minētajām prasībām; 53.6. jāprecizē projekta īstenošanas laiks; 53.7. jāapliecina Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu un citu valsts vai pašvaldību noteikto obligāto maksājumu parādu samaksa; 53.8. projekta iesniegums jānoformē atbilstoši šo noteikumu 36., 37. un 38.punktam. 54. Lēmumā par projekta iesnieguma apstiprināšanu ar nosacījumu sadarbības iestāde norāda projekta iesniedzējam pieprasīto papildu vai precizējošo informāciju, kas minēta šo noteikumu 53.punktā, un termiņu, kurā informācija iesniedzama. Pēc informācijas iesniegšanas kvalitātes kritēriju vērtējums netiek mainīts. 55. Sadarbības iestādes lēmumā ietverto nosacījumu izpildes termiņš nevar būt garāks par pusotru kalendāra mēnesi no lēmuma nosūtīšanas dienas. Informāciju par lēmumā ietverto nosacījumu izpildi projekta iesniedzējs iesniedz sadarbības iestādē vērtēšanai. Sadarbības iestāde pusotra mēneša laikā izvērtē projekta iesniedzēja iesniegto informāciju un sagatavo atzinumu par tās atbilstību lēmumā ietvertajam nosacījumam. Ja projekta iesniedzējs nenodrošina lēmumā ietverto nosacījumu izpildi vai arī nosacījumi netiek izpildīti lēmumā ar nosacījumu noteiktajā termiņā, projekta iesniegums uzskatāms par noraidītu. Atzinumu par lēmumā ietverto nosacījumu neizpildi sadarbības iestāde divu darbdienu laikā no lēmuma parakstīšanas dienas nosūta projekta iesniedzējam. Atzinuma tiesiskums izvērtējams vienlaikus ar pieņemtā lēmuma tiesiskuma izvērtējumu. 56. Šo noteikumu 55.punktā minēto termiņu lēmumā par projekta iesnieguma apstiprināšanu ar nosacījumu nepagarina. 57. Kārtību, kādā projekta iesniedzējs ir tiesīgs apstrīdēt vai pārsūdzēt pieņemtos lēmumus, nosaka Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības likums. 58. Finansējuma saņēmējam ir jānodrošina aktuālās informācijas ievietošana finansējuma saņēmēja tīmekļa vietnē (ja tāda ir) par projekta īstenošanu ne retāk kā reizi trijos mēnešos. 59. Finansējuma saņēmējs saņem finansējumu, ja ir izpildīti šādi nosacījumi: 59.1. finansējuma saņēmējs ar sadarbības iestādi noslēdz līgumu par projekta īstenošanu; 59.2. līgums par projekta īstenošanu noslēgts, pirms finansējuma saņēmējs ir uzsācis projekta atbalstāmo darbību veikšanu. Ja finansējuma saņēmējs veicis projekta īstenošanas darbības pirms līguma noslēgšanas par projekta īstenošanu, par šīm darbībām tas nevar saņemt finansējumu atbilstoši šiem noteikumiem, izņemot šo noteikumu 27.punktā minēto gadījumu; 59.3. īstenojot projektu, ir nodrošināta atsevišķa ar projekta īstenošanu saistīto saimniecisko darījumu ieņēmumu un izdevumu grāmatvedības uzskaite atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai, kādā finanšu pārskatos atspoguļojams valsts, pašvaldību, ārvalstu, Eiropas Kopienas, citu starptautisko organizāciju un institūciju finansiālais atbalsts (finanšu palīdzība), ziedojumi un dāvinājumi naudā vai natūrā; 59.4. ir sagatavots un līgumā par projekta īstenošanu paredzētajā laikā iesniegts sadarbības iestādē starpposma un, ja nepieciešams, noslēguma pārskats un ir pievienotas dokumentu kopijas saskaņā ar sadarbības iestādes izstrādāto un apstiprināto izdevumus apliecinošo dokumentu sarakstu; 59.5. finansējuma saņēmējs pirmo iepirkuma konkursu ir izsludinājis ne vēlāk kā triju mēnešu laikā no projekta iesnieguma apstiprināšanas. Ja konkurss netiek izsludināts iepriekš minētajā termiņā, sadarbības iestāde var lemt par līguma izbeigšanu; 59.6. pēc sadarbības iestādes veiktās projekta īstenošanas pārbaudes un iesniegto starpposma un, ja nepieciešams, noslēguma pārskatu pārbaudes projekta īstenošanas izmaksas tiek atzītas par attiecināmām; 59.7. sadarbības iestāde finansējuma saņēmējam izmaksājamo finansējumu nosaka, pamatojoties uz starpposma un, ja nepieciešams, noslēguma pārskatu. 60. Sadarbības iestāde proporcionāli samazina finansējumu šādos gadījumos: 60.1. ja faktiskais finanšu līdzekļu izlietojums ir mazāks, nekā paredzēts projekta iesniegumā; 60.2. ja nav īstenota kāda no līgumā par projekta īstenošanu paredzētajām darbībām, bet tiek sasniegts projekta mērķis; 60.3. ja nav iesniegti finanšu līdzekļu izlietojumu apliecinošie dokumenti; 60.4. ja projekta izmaksu tāmē norādītās attiecināmās izmaksas nav samērīgas un ekonomiski pamatotas; 60.5. finansējuma saņēmējs projekta īstenošanas laikā apzināti ir sniedzis sadarbības iestādei nepatiesu informāciju; 60.6. ja nav veikta iepirkuma procedūra atbilstoši normatīvo aktu prasībām. 61. Sadarbības iestādei ir tiesības starpposma un noslēguma maksājuma pieprasījuma vērtēšanas laikā, kā arī pēc maksājuma veikšanas pieprasīt no finansējuma saņēmēja papildu informāciju, kas saistīta ar starpposma un noslēguma pārskatu. 62. Sadarbības iestādei ir tiesības starpposma un noslēguma maksājuma pieprasījuma vērtēšanas laikā pieaicināt ekspertu, lai pārbaudītu, vai projekta izmaksu tāmē norādītās attiecināmās izmaksas nav nepamatoti augstas. 63. Sadarbības iestāde maksājumus veic ar bezskaidras naudas norēķinu atsevišķā projekta īstenošanai atvērtā finansējuma saņēmēja kontā, kuru finansējuma saņēmējs norāda starpposma vai noslēguma ziņojumā. 64. Projekta īstenošanas laikā finansējuma saņēmējs var saņemt finansējumu: 64.1. individuāli iesniegtiem projektiem – ne vairāk kā trijās daļās, kur starpposma maksājumu var saņemt par pilnu sešu mēnešu periodu, ja projekta īstenošanas ilgums pārsniedz 12 mēnešus; 64.2. partnerībā iesniegtiem projektiem – starpposma maksājumu var saņemt par pilnu triju mēnešu periodu vai tad, ja starpposma pārskatu iesniedz par summu, kas pārsniedz 20 000 latu. 65. Noslēguma pārskatu iesniedz sadarbības iestādē ne vēlāk kā divu gadu laikā pēc līguma noslēgšanas ar sadarbības iestādi par projekta īstenošanu. 66. Noslēguma maksājumu veic pēc tam, kad saņemts apstiprinājums no sadarbības iestādes par noslēguma pārskata atbilstību projektam un normatīvo aktu prasībām. Ministru prezidents I.Godmanis
Ekonomikas ministrs K.Gerhards Neatbalstāmo nozaru ierobežojumi ir attiecināmi uz komercsabiedrību ražotajiem produktiem vai pakalpojumiem, kurus komercsabiedrības piedāvā tirgū, izņemot gadījumus, ja specifiski norādīts citādi. I. Lauksaimniecības produktu ražošanas nozare Ierobežojums attiecas uz Eiropas Kopienas dibināšanas līguma I pielikumā minēto lauksaimniecības produktu pārstrādi un tirdzniecību, lauksaimniecības produktu primāro ražošanu. II. Zivsaimniecības un akvakultūras nozare Saskaņā ar NACE 2.red. 03.nodaļu “Zivsaimniecība” (NACE 1.1.red. B sekcija “Zvejniecība”). III. Ogļu rūpniecības nozare Atbilstoši Padomes 2002.gada 23.jūlija Regulai Nr. 1407/2002 par valsts atbalstu ogļu rūpniecībai1 ogles tiek definētas kā augstas kvalitātes, vidējas kvalitātes, kā arī zemas kvalitātes A un B kategorijas ogles atbilstoši ANO Eiropas Ekonomikas komisijas izstrādātajai starptautiskajai ogļu kodifikācijas sistēmai2. Ogļu rūpniecības nozare ietilpst NACE 2.red. 05.nodaļā “Ogļu un brūnogļu (lignīta) ieguve” (NACE 1.1.red. grupā 10.1 “Akmeņogļu ieguve, apstrāde un aglomerācija” un grupā 10.2 “Brūnogļu (lignīta) ieguve, apstrāde un aglomerācija”). Piezīmes. 1 OV L 205, 02.08.2006., 1.–8.lpp. 2 Starptautiskā vidējas kvalitātes un augstas kvalitātes ogļu kodifikācijas sistēma (1998); Ogļu slāņa starptautiskā klasifikācija (1998) un Starptautiskā zemas kvalitātes ogļu kodifikācijas sistēma (1999). IV. Alkoholisko dzērienu ražošanas nozare Saskaņā ar NACE 2.red. 11.nodaļu “Dzērienu ražošana”, izņemot klasi 11.06 “Iesala ražošana” un klasi 11.07 “Bezalkohola dzērienu ražošana; minerālūdeņu un pudelēs iepildītu citu ūdeņu ražošana” (NACE 1.1.red. grupa 15.9 “Dzērienu ražošana”, izņemot klasi 15.97 “Iesala ražošana” un klasi 15.98 “Minerālūdeņu un bezalkoholisko dzērienu ražošana”). V. Tabakas izstrādājumu ražošanas nozare Saskaņā ar NACE 2.red. 12.nodaļu “Tabakas izstrādājumu ražošana” (NACE 1.1.red. 16.nodaļa “Tabakas izstrādājumu ražošana”). VI. Tirdzniecības nozare Saskaņā ar NACE 2.red. G sadaļu “Vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība; automobiļu un motociklu remonts”, izņemot grupu 45.2 “Automobiļu apkope un remonts” (NACE 1.1.red. G sekcija “Vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība; automobiļu, motociklu individuālās lietošanas priekšmetu, sadzīves aparatūras un iekārtu remonts”, izņemot grupu 50.2 “Automobiļu apkope un remonts” un grupu 52.7 “Individuālās lietošanas priekšmetu, sadzīves aparatūras un iekārtu remonts”). VII. Finanšu starpniecības nozare Saskaņā ar NACE 2.red. K sadaļu “Finanšu un apdrošināšanas darbības” (NACE 1.1.red. J sekcija “Finanšu starpniecība”). VIII. Komercpakalpojumu nozare Saskaņā ar NACE 2.red. L sadaļu “Operācijas ar nekustamo īpašumu” un 77.nodaļu “Iznomāšana un ekspluatācijas līzings” (NACE 1.1.red. 70.nodaļa “Operācijas ar nekustamo īpašumu” un 71.nodaļa “Transportlīdzekļu, mašīnu un iekārtu, individuālās lietošanas priekšmetu, sadzīves aparatūras un iekārtu iznomāšana”). IX. Azartspēļu nozare Saskaņā ar NACE 2.red. 92.nodaļu “Azartspēles un derības” (NACE 1.1.red. klase 92.71 “Azartspēles un derības”). Ekonomikas ministrs K.Gerhards
Ekonomikas ministrijas iesniegtajā redakcijā
2.pielikums Ministru kabineta 2008.gada 14.oktobra noteikumiem Nr.851 Ekonomikas ministrs K.Gerhards
Ekonomikas ministrs K.Gerhards
* Piezīmes. 1. Minimālais punktu skaits atsevišķam kritērijam vai vairākiem kritērijiem (apzīmējums – Min). 2. Ja vērtējums ir negatīvs: 1) projekta iesniegumu noraida (apzīmējums – N); 2) pieņem lēmumu par projekta apstiprināšanu ar nosacījumu, ka projekta iesniedzējs nodrošinās atbilstību kritērijam lēmumā noteiktajā laikā (apzīmējums – P). Ekonomikas ministrs K.Gerhards
|
Tiesību akta pase
Nosaukums: Noteikumi par darbības programmas "Uzņēmējdarbība un inovācijas" papildinājuma 2.3.prioritātes ..
Statuss:
Spēkā esošs
Satura rādītājs
Saistītie dokumenti
|