(Pielikums MK 15.12.2009. noteikumu Nr.1455 redakcijā, kas grozīta ar MK 20.04.2010. noteikumiem Nr.387; MK 28.06.2011. noteikumiem Nr.510; MK 18.12.2012. noteikumiem Nr.909)

I. Liellopu, cūku, kazu un aitu audzēšana

1. Dzīvniekiem nodrošina pilnvērtīgu, sabalansētu barošanu, pamatojoties uz katrai dzīvnieku sugai un grupai izstrādātām barības devām. Barības devā norāda katrai konkrētai dzīvnieku sugai un grupai nepieciešamo barības sastāvu un daudzumu.

2. Ja operatoram nav iespējams nodrošināt pilnvērtīgu, olbaltumvielas saturošu dzīvnieku barību, ar dienesta atļauju izmanto ģenētiski modificētu dzīvnieku barību, izvērtējot dzīvnieku barības devas, ko operators dokumentāri apliecina pirms dienesta atļaujas saņemšanas.

3. Ja dzīvnieku barošanai izmanto rūpnieciski ražotu vai no cita operatora iepirktu dzīvnieku barību, nepieciešams kvalitāti apliecinošs sertifikāts vai kvalitātes apliecība.

4. Cūkām vidēji uz 100 kg dzīvmasas diennaktī jāuzņem 2–3 kg sausnas.

5. Ārstniecisko barību atļauts izmantot praktizējoša veterinārārsta uzraudzībā atbilstoši šajos noteikumos minētajām veterināro zāļu lietošanas prasībām un veterināro zāļu apriti reglamentējošo normatīvo aktu prasībām.

6. Veterināro zāļu lietošanā ievēro šādus nosacījumus:

6.1. izmanto fitoterapijas (piemēram, augu ekstrakti, esences) un homeopātiskās zāles (augu, dzīvnieku vai minerālvielu izcelsmes) un mikroelementus;

6.2. ķīmiski sintezētas alopātiskas veterinārās zāles lieto praktizējoša veterinārārsta uzraudzībā, izvēloties tās zāles, kuru izdalīšanās laiks no dzīvnieka organisma ir īsāks;

6.3. ķīmiski sintezētu alopātisko veterināro zāļu un antibiotiku lietošana dzīvnieku slimību profilaksei ir aizliegta.

7. Veterināro zāļu lietošanu reģistrē žurnālā. Žurnālā norāda informāciju par dzīvnieka slimību, veterinārajām zālēm (zāļu aktīvās vielas), to devu un ievadīšanas metodi, zāļu lietošanas ilgumu un zāļu izdalīšanās periodu.

8. Ja produktīvo dzīvnieku ārstēšanā lieto alopātiskās veterinārās zāles, zāļu lietošanas instrukcijā noteikto zāļu izdalīšanās periodu pagarina par 48 stundām. Ja zāļu izdalīšanās periods nav norādīts, nosaka, ka tas ir 48 stundas.

9. Identificē ar zālēm ārstētu dzīvnieku un nodrošina, ka zāļu izdalīšanās laikā no šā dzīvnieka iegūtos produktus pārtikā neizmanto.

10. Veterināro zāļu izdalīšanās periodā dzīvnieku produkciju aizliegts izmantot uzturā.

11. (Svītrots ar MK 28.06.2011. noteikumiem Nr.510)

12. Operators sagatavo kūtsmēslu apsaimniekošanas plānu. Ja kūtsmēslus neizmanto saimniecībā, operators noslēdz kūtsmēslu izvešanas līgumu.

13. (Svītrots ar MK 28.06.2011. noteikumiem Nr.510)

14. Cūkām nodrošina pastaigu laukumu ar iespēju rakties vai dzīvnieku mītnē cūku nodarbināšanai aizgaldā ievieto kādu no veselībai nekaitīgiem materiāliem – salmus, sienu, koksni, zāģu skaidas, sēņu kompostu, kūdru vai šo materiālu sajaukumu.

15. Nobarojamai cūkai aizgaldā nodrošina vismaz 0,85 kvadrātmetrus lielu kopējo grīdas platību un spraugas platumu redeļu grīdā ne lielāku par 18 milimetriem.

16. Gaļas liellopu, kazu, aitu un cūku pārvadāšanas ilgums no izbraukšanas vietas līdz kautuvei nepārsniedz sešas stundas.

II. Piena un piena produktu ražošana

17. Svaigpiena uzglabāšanas laiks piena ražošanas novietnē nepārsniedz 48 stundas.

18. Svaigpiena kvalitātes prasības atbilst šā pielikuma 1.tabulā minētajām prasībām.

1.tabula

Svaigpiena kvalitātes prasības

19. Piena produktu ražošanā aizliegts izmantot augu izcelsmes taukus (eļļas), daļēji vai pilnīgi aizstājot piena taukus piena produktos. Produktu pārstrādātājs produkta ražošanas procesu un tajā izmantotās izejvielas norāda tehniskajā specifikācijā.

20. Siera ražošanā aizliegts izmantot salpetri (NaNO₃ vai KNO₃), lai nomāktu gāzes radošo mikroorganismu attīstību.

21. Gatavos piena produktus novērtē sensori atbilstoši standartam LVS 354:2002 "Piena un piena produktu sensorā novērtēšana ar punktu metodi". Neviena rādītāja vērtējums nav zemāks par 16 punktiem (20 punktu vērtēšanas sistēmā). Vērtē šādus rādītājus:

21.1. ārējo izskatu;

21.2. konsistenci;

21.3. garšu un smaržu;

21.4. ūdens dispersijas pakāpi – sviestam ar tauku saturu, kas nav zemāks par 80 %;

21.5. izskatu griezumā – sieram.

22. Produktu sensori novērtē reizi gadā. Ja ražošanai ir sezonas raksturs, novērtēšanu veic divas reizes gadā. Sensoro novērtēšanu veic akreditētā testēšanas laboratorijā, kuras akreditētajā darbības jomā ir iekļauta piena un piena produktu sensorās novērtēšanas metode.

23. Dzeramā piena un piena produktu fizikāli ķīmiskie un mikrobioloģiskie rādītāji atbilst šā pielikuma 2.tabulā minētajām prasībām. To kontroli operators veic ne retāk kā reizi gadā akreditētā testēšanas laboratorijā.

2.tabula

Dzeramā piena un piena produktu fizikāli ķīmiskie un mikrobioloģiskie rādītāji

III. Liellopu gaļas, cūkgaļas, kazu un aitu gaļas un tās produktu ražošana

24. Liellopu liemeņus, pusliemeņus, ceturtdaļliemeņus un cūku liemeņus un pusliemeņus atdzesē aukstuma telpās līdz temperatūrai, kas nav augstāka par 6 °C.

25. Gaļu uzglabā temperatūrā, kas nav zemāka par 1 °C un augstāka par 6 °C.

26. Sadalītu gaļu pēc iesaiņošanas un iepakošanas atdzesē līdz iekšējai temperatūrai, kas nav augstāka par 4 °C. Gaļas temperatūra pirms pārstrādes nav augstāka par 4 °C.

27. Gaļas un gaļas produktu ražošanā aizliegts izmantot:

27.1. saldētu izejvielu;

27.2. mehāniski atkaulotu gaļu;

27.3. augu izcelsmes olbaltumu;

27.4. tauku–ādu emulsijas;

27.5. pārtikas piedevas uzglabāšanas laika pagarināšanai, garšas, smaržas un ārējā izskata uzlabošanai, vēlamo reoloģisko īpašību nodrošināšanai;

27.6. biezinātājus, recinātājus, stabilizētājus.

28. Puskūpināto un jēlkūpināto desu ražošanā nav atļauts lietot fosfātus.

29. Gaļas daudzums desās (līdz 40 mm diametrā) nav mazāks par 70 procentiem (to operators reizi gadā nosaka akreditētā laboratorijā), desu ražošanā izmanto tikai dabīgus (zarnas) vai dabīgi ražotus apvalkus, kā arī marķējumā norāda sāls saturu.

30. Mitruma saturs gatavajā produktā ir:

30.1. vārītajās desās – 55–70 %;

30.2. cīsiņos un sardelēs – 65–70 %;

30.3. puskūpinātajās desās – 35–45 %;

30.4. jēlkūpinātajās desās – 25–30 %;

30.5. liellopu gaļas produktos – ne vairāk kā 45 %;

30.6. cūkgaļas produktos – ne vairāk kā 65 %.

31. (Svītrots ar MK 28.06.2011. noteikumiem Nr.510)

(Pielikums grozīts ar MK 15.12.2009. noteikumiem Nr.1455; MK 18.12.2012. noteikumiem Nr.909)

I. Bišu turēšana

1. Bišu dravas izvieto ne tuvāk kā 3 km rādiusā no atkritumu noglabā­šanas poligoniem.

2. Bišu saimes apskates laikā izmanto dabīgu materiālu dūmus. Dūmu iegūšanā izmanto koka gabaliņus, koka praulus un citus speciālus, dabīgus materiālus.

3. Bišu slimību apkarošanā izmanto ārstēšanas līdzekļus un metodes, priekšroku dodot organiskām skābēm un biotehnoloģiskām metodēm.

4. Amerikas peru puvi neārstē, saimi likvidē.

5. Vaska kodes apkarošanai aizliegts lietot insekticīdus, izņemot organiskās skābes un ēteriskās eļļas.

II. Medus un biškopības produktu ražošana

6. Ziedputekšņu uztvērēja kastītes iztukšo katru vakaru pirms rasas punkta iestāšanās.

7. Aizliegts no medus atdalīt ziedputekšņus.

8. Propolisu pirmapstrādes laikā aizliegts karsēt un apstrādāt ar karstu ūdeni.

9. Bišu māšu peru pieniņu iegūst no 84–96 stundu veciem bišu māšu cirmeņiem.

10. Medus un biškopības produktu kvalitāte atbilst tabulā noteiktajām prasībām.

Tabula

Medus un biškopības produktu kvalitātes prasības

(Pielikums MK 15.12.2009. noteikumu Nr.1455 redakcijā, kas grozīta ar MK 28.06.2011. noteikumiem Nr.510; MK 18.12.2012. noteikumiem Nr.909)

1. Graudaugu un eļļas augu audzēšana

1. Graudaugu un eļļas augu (turpmāk – kultūraugi) audzēšanā ievēro augu maiņu, izstrādājot kultūraugu maiņas plānu:

1.1. vienas sugas, vienas šķirnes graudaugus neaudzē vienā laukā vairāk kā divus gadus pēc kārtas;

1.2. rapsim nav pieļaujami tādi priekšaugi kā vasaras (ziemas) rapsis, ripsis, eļļas rutki, lopbarības kāposti, turnepši, kāposti, mārrutki, rutki, lapu sinepes un citi krustziežu dzimtas augi.

2. Veic kultūraugu audzēšanai nepieciešamos agrotehniskos pasākumus (pareiza lauka izvēle, kultūraugu šķirnes un augsnes apstrādes tehnoloģijas izvēle, optimāls sējas laiks, kultūraugu augšanai un attīstībai piemērota mēslojuma lietošana, optimāla ražas novākšanas termiņa ievērošana, ražas atlieku novākšana vai savlaicīga iestrādāšana augsnē).

3. Sēklas un šķirņu izvēle:

3.1. izmanto sertificētas sēklas;

3.2. rapša audzēšanā izmanto "00" (divu nuļļu) vai "000" (triju nuļļu) šķirnes;

3.3. kaņepju audzēšanā izmanto sējas kaņepes, kurās tetrahidrokanabiola (THC) koncentrācija nepārsniedz 0,2.

4. Kultūraugus mēslo saskaņā ar mēslošanas plānu, kas izstrādāts, pamatojoties uz agroķīmiskās izpētes datiem un plānoto kultūraugu ražu. Agroķīmisko izpēti veic ne retāk kā reizi piecos gados.

5. Mēslošanas plānā norāda:

5.1. saimniecības nosaukumu un atrašanās vietu;

5.2. lauka numuru, platību hektāros (ha);

5.3. audzējamo kultūraugu, tā šķirni, izmantošanas veidu un plānoto ražu;

5.4. iepriekšējā gadā audzēto kultūraugu (priekšaugu);

5.5. slāpekļa (N), fosfora (P₂O₅) un kālija (K₂O) iestrādes normu (kg) uz vienu hektāru;

5.6. ar organisko mēslojumu (organiskā mēslojuma veids) iestrādāto slāpekli, fosforu un kāliju (turpmāk – NPK);

5.7. ar minerālmēsliem iestrādāto NPK, norādot minerālmēslu veidu, daudzumu (svars kg) uz vienu hektāru un visā lauka platībā;

5.8. citus kultūraugu barības elementu bilances faktorus.

6. Lai audzējamiem kultūraugiem nodrošinātu optimālu augsnes reakciju, ja nepieciešams, augsnes kaļķo saskaņā ar agroķīmiskās izpētes rezultātiem.

7. Kultūraugu aktīvās veģetācijas periodā operators vismaz reizi nedēļā pārbauda lauku, lai novērotu kaitīgā organisma izplatības dinamiku, un pārbaudes rezultātus dokumentē lauka pārbaudes žurnālā.

8. Lauka pārbaudes žurnālā norāda:

8.1. lauka numuru vai nosaukumu;

8.2. pārbaudes datumu;

8.3. kultūrauga attīstības stadiju;

8.4. kaitīgā organisma izplatību, invāzijas vai kultūrauga bojājuma pakāpi.

9. Pamatojoties uz šā pielikuma 7.punktā minētajiem pārbaudes rezultātiem un ņemot vērā kaitīgā organisma izplatības dinamiku, pieņem lēmumu par visvairāk piemēroto augu aizsardzības pasākumu, pirms tam izvērtējot agrotehniskā, mehāniskā vai bioloģiskā augu aizsardzības paņēmiena lietošanas iespējas.

10. Ja agrotehniskais, mehāniskais vai bioloģiskais augu aizsardzības paņēmiens nenodrošina kaitīgā organisma ierobežošanu, izvēlas ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus, kas iekļauti Latvijas augu aizsardzības līdzekļu reģistrā. Sākotnēji izvēlas lietot selektīvu (konkrēta kaitīgā organisma ierobežošanai paredzētu) augu aizsardzības līdzekli ar vismazāko iespējamo negatīvo ietekmi uz cilvēka veselību un vidi.

11. Kultūraugu audzētājs informāciju par šā pielikuma 1., 3., 6. un 10.punktā minēto prasību izpildi reģistrē lauka vēsturē, kuras saturs noteikts normatīvajos aktos par lauksaimniecības produktu integrētās audzēšanas, uzglabāšanas un marķēšanas prasībām un kontroli.

12. Kultūraugu audzētājs piecus gadus glabā ar stādāmā materiāla, sēklu, augu aizsardzības, mēslošanas, kaļķošanas un ģipšošanas līdzekļu iegādi saistītos dokumentus, augu pases vai etiķetes, sertifikātus un agroķīmiskās izpētes rezultātus.

13. Rapša mēslošanā minerālā slāpekļa deva gadā nepārsniedz 200 kg uz vienu hektāru.

14. Kaņepes nedrīkst mēslot ar slāpekli saturošiem minerālmēsliem.

15. Graudu kaltēšanā alus ražošanai paredzēto graudu temperatūra nepārsniedz 40 °C.

16. (Svītrots ar MK 28.06.2011. noteikumiem Nr.510)

17. Graudu krāsa ir atbilstoša, raksturīga veseliem, pilngatavību sasniegušiem graudiem.

18. Graudu smarža ir atbilstoša, raksturīga veseliem graudiem, bez pelējuma, puvuma, sasmakuma, iesala vai citām neatbilstošām smaržām.

19. Graudu un sēklas kvalitāte atbilst šā pielikuma 1.tabulā minētajām prasībām.

1.tabula

Graudu un rapša sēklu kvalitātes prasības

2. Graudu un rapšu sēklu pārstrādes produktu ražošana

20. Auksti spiestu nerafinētu rapšu eļļu iegūst ar mehāniskas spiešanas metodi.

21. Nerafinētai rapšu eļļai mehāniski nodala fosfatīdus un gļotvielas.

22. Rapšu eļļai var pievienot augu izcelsmes produktus garšas bagātināšanai.

23. Graudu pārstrādātājs vismaz reizi gadā produktiem nosaka aflatoksīnu summu (B1 + B2 + G1 + G2), un tā nepārsniedz 4,0 µg/kg produkta. Aflatoksīnu analīzi neveic, ja dienests konstatē, ka graudu un miltu uzglabāšanā tiek ievēroti apstākļi, kas neveicina aflatoksīnu veidošanos.

24. Graudu un rapšu sēklu pārstrādes produktu kvalitātes rādītāji atbilst šā pielikuma 2.tabulā minētajām prasībām.

2.tabula

Graudu un rapšu sēklu pārstrādes produktu kvalitātes prasības

25. Pārvadājot miltus beztaras veidā specializētā transportā, operators katrai partijai veic kvalitāti apliecinošu dokumentu kontroli. Ja rodas strīdi, veic miltu fizikāli ķīmiskās analīzes.

3. Maizes, miltu izstrādājumu un kaņepju pavalga ražošana

3.1. Maizes un miltu izstrādājumu ražošana

26. Maizes ražošanā neizmanto pārtikas piedevas (maizes uzlabotājus, konservantus, skābuma regulētājus, krāsvielas).

27. Kviešu maizes mīklu gatavo ar iejavu.

28. Iejavu gatavo no miltiem, rauga, ūdens un raudzē vismaz 90 minūtes.

29. Rudzu maizes mīklu gatavo ar plaucējumu un ieraugu. Plaucējumu gatavo vismaz 12 stundas.

30. Ekstrūzijas procesa rudzu un kviešu sausmaizītes ražo no miltu un kliju maisījuma bez ierauga un raudzēšanas.

31. Auzu miltu un pārslu sastāvs cepumos ir ne mazāks kā 15 %.

3.2. Kaņepju pavalga ražošana

32. Kaņepju pavalgu ražo no sasmalcinātas kaņepju sēklu masas un hidrogenētiem augu taukiem šādās proporcijās:

32.1. sasmalcināta kaņepju sēklu masa – 70–90 %;

32.2. hidrogenēti augu tauki – 10–30 %.

33. Kaņepju pavalgu uzglabā sausā, vēsā vietā temperatūrā, kas nepārsniedz 12 °C.

34. Kviešu un rudzu maize un kaņepju pavalgs atbilst šā pielikuma 3.tabulā minētajiem kvalitātes rādītājiem.

3.tabula

Kviešu un rudzu maizes, miltu izstrādājumu un kaņepju pavalga kvalitātes rādītāji

35. Maizei un tās izstrādājumiem vismaz reizi gadā veic sensoro novērtēšanu pēc piecu punktu sistēmas atbilstoši šā pielikuma 4.tabulai. Nevienas īpašības (ārējais izskats un forma, garoza, mīkstuma porainība, struktūra un elastība, garša un smarža) novērtējums nav zemāks par 20 punktiem (25 punktu vērtēšanas sistēmā).

4.tabula

Produkta īpašību raksturojums

4. Alus, iesala un kvasa dzērienu ražošana

4.1. Alus ražošana

36. Alus izejvielas ir ūdens, iesals un apiņi. Rūgšanas procesa nodrošināšanai lieto alus raugu.

37. Vienai alus šķirnei var izmantot vairākus iesala veidus, tai skaitā no dažādiem miežu piegādātājiem. Vismaz 60 % no kopējā iesala daudzuma vienā alus šķirnē piegādā operators, kas piedalās nacionālajā pārtikas kvalitātes shēmā.

38. Miežu alus ražošanā neizmanto cukuru, cukura sīrupu vai to aizvietotāju iesala pirmmisas blīvuma palielināšanai.

39. Alus pēcraudzēšanas laiks noguldītavā nav mazāks par 15 dienām atbilstoši alus šķirnes tehnoloģiskajai shēmai un produkta gatavībai.

4.2. Bezalkoholisko iesala izcelsmes dzērienu ražošana

40. Bezalkoholiskā iesala dzēriena un kvasa sausnas pamatizejviela ir iesals.

41. Kvasa ražošanā izmanto raugu tīrkultūru.

42. Alus, iesala un kvasa dzērieni atbilst šā pielikuma 5.tabulā minētajiem kvalitātes kritērijiem.

5.tabula

Alus, iesala un kvasa dzēriena kvalitātes rādītāji

43. Alus, iesala dzēriena un kvasa sensoro novērtēšanu veic vismaz reizi gadā. Novērtēšanu veic piecu punktu sistēmā piecām raksturīgākajām dzēriena īpašībām. Maksimālais punktu skaits produktam ir 25 punkti. Novērtējuma kopsumma nav zemāka par 20 punktiem. Sensoro novērtēšanu veic eksperti.

44. Alus sensorajā novērtēšanā vērtē dzēriena dzidrumu, krāsu, aromātu, garšu, apiņus, putas/ogļskābo gāzi (CO₂).

45. Iesala un kvasa dzērienu sensorajā novērtēšanā vērtē dzēriena dzidrumu, krāsu, aromātu, garšu, ogļskābo gāzi (CO₂).

(Pielikums grozīts ar MK 14.07.2009. noteikumiem Nr.764; MK 15.12.2009. noteikumiem Nr.1455; MK 28.06.2011. noteikumiem Nr.510; MK 18.12.2012. noteikumiem Nr.909)

1. Dārzeņus un kartupeļus audzē saskaņā ar normatīvajiem aktiem par lauksaimniecības produktu integrētās audzēšanas, uzglabāšanas un marķēšanas prasībām, kā arī kontroles kārtību.

2. (Svītrots ar MK 18.12.2012. noteikumiem Nr.909)

3. (Svītrots ar MK 14.07.2009. noteikumiem Nr.474)

4. Dārzeņi (galda mārrutki, zaļie zirnīši, galda bietes, gurķi, galviņkāposti, dilles, sīpoli, burkāni un kartupeļi), ko izmanto pārstrādei, atbilst 1.tabulā noteiktajiem kvalitātes rādītājiem.

1.tabula

Kvalitātes un nekaitīguma rādītāji dārzeņiem un kartupeļiem

5. Prasības noteiktas galda mārrutkiem, zaļajiem zirnīšiem, gurķiem, skābētiem kāpostiem, dārzeņu zupām (aukstajai biešu zupai, svaigu kāpostu borščam, skābu kāpostu borščam, sēņu soļankai, rasoļņikam, skābu kāpostu zupai, zirņu zupai, pupiņu zupai), konservētām skābenēm, kartupeļu cietei un kartupeļu čipsiem.

6. Galda mārrutkus ražo no mārrutku saknēm.

7. Konservēto, skābēto, marinēto un žāvēto dārzeņu, dārzeņu zupu un zaļo zirnīšu ražošanā neizmanto konservantus un krāsvielas.

8. Dārzeņu marinādes ražo, lietojot etiķa esenci. Citus konservantus neizmanto.

9. Dārzeņu un kartupeļu produkti atbilst 2.tabulā noteiktajiem kvalitātes rādītājiem. Konservētās zupas un konservētās skābenes atbilst 3.tabulā noteiktajiem kvalitātes rādītājiem. Skābētie un marinētie kāposti atbilst 4.tabulā noteiktajiem kvalitātes rādītājiem. Atbilstības kontroli šā punkta prasībām veic produkta ražotājs ne retāk kā reizi gadā.

2.tabula

Kvalitātes rādītāji konservētiem dārzeņiem, kartupeļu cietei un kartupeļu čipsiem

3.tabula

Kvalitātes rādītāji konservētām zupām un skābenēm 

4.tabula

Kvalitātes rādītāji skābētiem un marinētiem kāpostiem

5.tabula

Kvalitātes rādītāji žāvētiem dārzeņiem

(Pielikums grozīts ar MK 14.07.2009. noteikumiem Nr.764; MK 15.12.2009. noteikumiem Nr.1455; MK 28.06.2011. noteikumiem Nr.510; MK 18.12.2012. noteikumiem Nr.909)

1. Augļus un ogas audzē saskaņā ar normatīvajiem aktiem par lauksaimniecības produktu integrēto audzēšanu, uzglabāšanu un marķēšanu.

2. (Svītrots ar MK 18.12.2012. noteikumiem Nr.909)

3. Augļu un ogu sulu, nektāru, sukāžu un žāvētu augļu ražošanā aizliegts izmantot konservantus un krāsvielas.

4. Produktu ražošanā atļauts izmantot meža ogas.

4.¹ Augļu un ogu ievārījumu ražošanā izmanto svaigus vai svaigi saldētus augļus un ogas.

5. Augļu, ogu ievārījumi, nektāri, sulas un sukādes, kā arī žāvētie augļi atbilst šajā pielikumā noteiktajiem kvalitātes rādītājiem.

1.tabula

Augļu un ogu ievārījumu un nektāru kvalitātes rādītāji

6. Produkta ražotājs kvalitātes rādītājus, kas minēti šā pielikuma 5.punktā, nosaka ne retāk kā reizi gadā.

2.tabula

Kvalitātes rādītāji sulām

3.tabula

Kvalitātes rādītāji sukādēm un žāvētiem augļiem

(Pielikums MK 15.12.2009. noteikumu Nr.1455 redakcijā, kas grozīta ar MK 18.12.2012. noteikumiem Nr.909)

Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas norāde, tās novietošana un atveidošana

1. Shēmas norādes paraugs

Norādei ir elipses forma. Tās centrā uz zaļa fona ir balta karote ar zaļu ēnu un bļodas fragments. Zīmes ārējā augšmalā izvietots melns uzraksts uz balta fona "KVALITATĪVS PRODUKTS", bet zīmes apakšmalā kā zaļš uzraksts uz balta fona izvietota produkta izcelsmes valsts vai reģiona norāde (piemēram, "LATVIJA"), kas apliecina, ka vismaz 75 % no produkta ražošanā izmantotajām izejvielām ir iegūtas attiecīgajā Eiropas Savienības dalībvalstī vai reģionā. Norādes burtu lielums attiecībā pret uzraksta "KVALITATĪVS PRODUKTS" burtu lielumu ir 0,5:1. Atstarpi starp uzrakstiem aizpilda divas zaļas dažāda platuma svītras. Zīmi ietver melna nepārtraukta līnija.

3. Shēmas norādes novietojumu operators saskaņo ar dienestu.

4. Shēmas norāde ir novietota tā, lai patērētājs varētu to redzēt un atpazīt:

4.1. uz tirdzniecības iepakojuma vai uz kopējā iepakojuma;

4.2. uz iepakojuma ārējās virsmas;

4.3. arī pēc iepakojuma atvēršanas.

5. Shēmas norādes izmērs ir proporcionāls iepakojumam. Shēmas norādes minimālais izmērs ir 17 x 12 mm, izņēmums ir īpaši mazs iepakojums, uz kura drīkst attēlot shēmas norādi, kuras minimālais izmērs ir 11 x 8 mm.

6. Shēmas norādei ir izmantotas šādas pamatkrāsas uz balta fona:

7.1. shēmas norādi iespējams attēlot arī melnbaltās krāsās;

7.2. shēmas norādi var attēlot arī vienā krāsā uz labi kontrastējoša fona.

(Pielikums MK 18.12.2012. noteikumu Nr.909 redakcijā)

(Informāciju rakstīt drukātiem burtiem)

sertifikāciju nacionālajā pārtikas kvalitātes shēmā saskaņā ar Komisijas 2006.gada 15.decembra Regulas (EK) Nr. 1974/2006, ar ko paredz sīki izstrādātus piemērošanas noteikumus Padomes Regulai (EK) Nr. 1698/2005 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA), 22.panta 2.punkta "a" apakšpunkta otro daļu un normatīvajiem aktiem par prasībām pārtikas kvalitātes shēmām, to ieviešanu, darbību, uzraudzību un kontroli un sniedzu šādas ziņas:

1. Pārtikas produktu grupa

augu izcelsmes produkti	dzīvnieku izcelsmes produkti
graudaugi un to produkti	piens un piena produkti
dārzeņi un to produkti	liellopu gaļa un tās produkti
augļi un to produkti	cūkgaļa un tās produkti
eļļas augi un to produkti	kazu un aitu gaļa un tās produkti
alus un iesala dzēriens	putnu gaļa un tās produkti
	zivis un zivju produkti
saliktie produkti	medus un biškopības produkti
	olas un to produkti

2. Pārtikas aprites posms, kurā darbojas operators

primāro produktu ražošana

pārstrādes produktu ražošana

3. Pārtikas produkta nosaukums(-i) ____________________________________________

4. Uzņēmuma juridiskā adrese ________________________________________________

5. Uzņēmuma faktiskā adrese _________________________________________________

6. Pasta adrese _____________________________________________________________

7. Kontakttālruņa un faksa numurs, e-pasta adrese _______________________________

Iesniegumam pievienoju

sarakstu, kurā norādīti izejvielu piegādātāji un produktu saņēmēji

  _______________________________________________________________________

  _______________________________________________________________________

Apliecinu, ka esmu informēts par nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas prasībām, kuras noteiktas Komisijas 2006.gada 15.decembra Regulā (EK) Nr. 1974/2006, ar ko paredz sīki izstrādātus piemērošanas noteikumus Padomes Regulai (EK) Nr. 1698/2005 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA), un normatīvajos aktos par prasībām pārtikas kvalitātes shēmām, to ieviešanai, darbībai, uzraudzībai un kontrolei, apņemos tās ievērot un pakļauties kontrolei.

Piezīme. * Dokumenta rekvizītus "datums" un "paraksts" neaizpilda, ja elektroniskais dokuments ir sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu.

(Pielikums MK 15.12.2009. noteikumu Nr.1455 redakcijā)

1. Saliktā produkta un uztura bagātinātāja ražošanai izmantotās dzīvnieku izcelsmes izejvielas audzē atbilstoši Ministru kabineta 2008.gada 18.augusta noteikumu Nr.663 "Prasības pārtikas kvalitātes shēmām, to ieviešanas, darbības, uzraudzības un kontroles kārtība" 1. un 2.pielikumā minētajām prasībām.

2. Saliktā produkta un uztura bagātinātāja ražošanai izmantotās augu izcelsmes izejvielas audzē atbilstoši Ministru kabineta 2008.gada 18.augusta noteikumu Nr.663 "Prasības pārtikas kvalitātes shēmām, to ieviešanas, darbības, uzraudzības un kontroles kārtība" 3., 4. un 5.pielikumā minētajām prasībām.

3. Saliktā produkta un uztura bagātinātāja ražošanā izmanto dabīgas izcelsmes izejvielas. Aizliegts izmantot sintētiskās garšvielas.

4. Uztura bagātinātāju "Osteonorms" ražo no olu čaumalām un iebiezinātām piena sūkalām. Uztura bagātinātājs "Osteonorms" atbilst šā pielikuma 1.tabulā minētajiem kvalitātes rādītājiem.

1.tabula

Kvalitātes rādītāji uztura bagātinātājam "Osteonorms"

5. Piena konfektes ražo no svaiga piena, iebiezināta piena vai pilnpiena pulvera. Piena konfektes atbilst šā pielikuma 2.tabulā minētajiem kvalitātes rādītājiem.

2.tabula

Kvalitātes rādītāji piena konfektēm

(Pielikums MK 28.06.2011. noteikumu Nr.510 redakcijā)

I. Putnu audzēšana

1. Putnus nodrošina ar pilnvērtīgu, sabalansētu barību, pamatojoties uz katrai putnu sugai un grupai izstrādātām barības devām, kurās norāda katrai konkrētai putnu sugai un grupai pietiekamo barības daudzumu dienai un barības sastāvu.

2. Ja putnu barošanai izmanto rūpnieciski ražotu vai no cita operatora iepirktu putnu barību, nepieciešams barības kvalitāti apliecinošs sertifikāts vai kvalitātes apliecība.

3. Putniem izmantotā turēšanas metode: brīvā vai turēšana kūtī. Būros vai sprostos atļauts turēt paipalas.

4. Strausiem nodrošina iespēju uzturēties āra aplokā.

II. Olas un to produktu ražošana

5. Olu kvalitāte atbilst šā pielikuma tabulā minētajām prasībām.

Tabula

Olu kvalitātes prasības

III. Putnu gaļa un tās produktu ražošana

6. Putnu gaļu atdzesē aukstuma telpās līdz temperatūrai, kas nav augstāka par 4 ^○C.

7. Atdzesētu putnu gaļu uzglabā temperatūrā, kas nav zemāka par 1 ^○C un augstāka par 6 ^○C.

8. Saldētu putnu gaļu iegūst atbilstoši lietotajai saldēšanas tehnoloģijai. Gaļas uzglabāšanas laikā nodrošina pastāvīgi nemainīgu saldēšanas tehnoloģijā paredzēto temperatūras režīmu.

9. Putnu gaļas un gaļas produktu ražošanā aizliegts izmantot:

9.1. mehāniski atkaulotu gaļu;

9.2. augu izcelsmes olbaltumu;

9.3. tauku un ādu emulsiju;

9.4. pārtikas piedevas uzglabāšanas laika pagarināšanai un vēlamo mikrobioloģisko īpašību nodrošināšanai, biezinātājus, recinātājus un stabilizētājus.

(Pielikums MK 18.12.2012. noteikumu Nr.909 redakcijā)

I. Akvakultūras dzīvnieku audzēšana

1. Akvakultūras dzīvniekiem nodrošina pilnvērtīgu, sabalansētu barošanu, pamatojoties uz dzīvnieku sugai atbilstoši izstrādātu barības devu.

2. Akvakultūras dzīvnieku ēdināšanā aizliegts izmantot:

2.1. ķīmiski ražotus ēstgribas veicinātājus un konservantus;

2.2. sintētiskās krāsvielas;

2.3. barību un barības piedevas, kuru sastāvā ir ģenētiski modificēti organismi vai kuru ražošanā tie izmantoti;

2.4. barību, kas iegūta no tās pašas akvakultūras dzīvnieku sugas, kura tiek audzēta saimniecībā.

3. Zivīm audzēšanas laikā nedrīkst izmantot hormonus.

4. Ja akvakultūras dzīvnieku audzēšanas procesā ir nepieciešams lietot nomierinošus līdzekļus, noteikto zāļu izdalīšanās (karences) periodu pagarina divas reizes. Ja zāļu izdalīšanās periods normatīvajos aktos par zāļu lietošanu produktīviem dzīvniekiem nav noteikts, tad tas ir ne mazāks par 500 grāddienām.

5. Akvakultūras dzīvnieku dezinfekcijai izmanto vārāmo sāli, ūdeņraža pārskābi vai hloramīnu T.

6. Dīķa dezinfekcijai neizmanto hlorkaļķi.

II. Prasības attiecībā uz zivīm un to pārstrādes produktiem

7. Produkts atbilst nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas prasībām, ja zivis ir iegūtas:

7.1. Latvijas Republikas iekšējos ūdeņos, tostarp akvakultūras uzņēmumos;

7.2. zvejas apgabalos Latvijas Republikas teritoriālajos vai ekonomiskās zonas ūdeņos vai Baltijas jūras starptautiskajos ūdeņos, kuros saskaņā ar Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem Latvijai ir iedalītas zvejas kvotas.

Tabula

Svaigu, nesadalītu zvejniecības produktu kvalitātes rādītāji

8. Pārstrādes produktu ražošanā:

8.1. neizmanto pārtikas piedevas garšas, smaržas un ārējā izskata uzlabošanai, stabilizatorus, antioksidantus un aromatizētājus;

8.2. zivju saturs produktā ir vismaz 60 % (operators reizi gadā veic kontroli akreditētā laboratorijā);

8.3. sāli pievieno ne vairāk kā 1,5 g uz 100 g produkta.

9. Aizliegts izmantot atkārtoti saldētas zivis.

10. Karsti kūpinātu zivju produktus gatavo no svaigām, atvēsinātām zivīm. Brētliņas, mencas, reņģes un butes var izmantot arī saldētas.

11. Kūpināšanai izmanto tikai lapu koku koksni, kas nedrīkst būt apstrādāta ar ķīmiskiem savienojumiem (krāsota, lakota, apstrādāta ar antiseptiskiem līdzekļiem).

12. Temperatūru kūpinātavā regulē ar aizvērtņu stāvokli un kurtuvē – pēc vajadzības pievienojot mitru alkšņu šķeldu.

13. Aizliegts lietot kūpināšanas aromatizētājus.

14. Kūpinātu zivju ārējā virsma ir tīra, bez kvēpiem, neapdegusi, krāsa no gaiši zeltainas līdz tumši brūnai, karsti kūpinātu zivju produktu mitruma saturs – 60–67 % (nosaka operators katrai partijai).

15. Konservu ražošanā nodrošina, ka:

15.1. kārbās safasētie liemeņi vai to gabali ir pārlieti ar augu eļļu, eļļa ir caurspīdīga, nogulsnēs pieļaujamas olbaltumvielu un zivju daļiņas;

15.2. konservu garša un smarža raksturīga attiecīgajam konservu veidam, zivju gaļas konsistence ir sulīga, var būt nedaudz sausa, asakas mīkstas, gabali veseli;

15.3. vienā kārbā safasēto liemeņu garuma starpība var būt ne lielāka par 2 cm;

15.4. ķīmiskie un fizikālie rādītāji:

15.4.1. vārāmā sāls saturs – no 1 līdz 2,5 %;

15.4.2. minimālā zivju liemeņu vai to gabalu masa kārbā – 70 % no kārbas neto masas.

16. Šprotu konservu ražošanā papildus nodrošina, ka:

16.1. zivis ir nozvejotas periodā no oktobra līdz aprīlim. Aizliegts izmantot ar zooplanktonu – airkāju vēzīšiem – barojušās zivis un zivis ar kuņģa pildījumu, kas pārsniedz 50 %;

16.2. pēc kūpināšanas zivīm ir nogriezta galva vai galvas un astes spura, zivju ārējā virsma ir tīra, bez kvēpiem, neapdegusi, krāsa no gaiši zeltainas līdz tumši zeltainai;

16.3. līdz fasēšanai zivis uzglabā 2–6 °C temperatūrā ne ilgāk par 16 stundām;

16.4. kārbās safasēto zivju liemeņu garums:

16.4.1. Baltijas brētliņām – 4–9 cm;

16.4.2. reņģēm – 7–10 cm;

16.5. kārbās pieļaujami liemeņi ar nelieliem ādas un vēdera plīsumiem ne vairāk kā 30–50 % no kārbā ievietotajām zivīm.