Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Tiesību akts ir zaudējis spēku.
Ministru kabineta noteikumi Nr.663

Rīgā 2008.gada 18.augustā (prot. Nr.59 14.§)
Prasības pārtikas kvalitātes shēmām, to ieviešanas, darbības, uzraudzības un kontroles kārtība
Izdoti saskaņā ar Pārtikas aprites uzraudzības likuma 4.panta divpadsmito daļu
I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka prasības pārtikas kvalitātes shēmām, kā arī to ieviešanas, darbības, uzraudzības un kontroles kārtību.

2. Pārtikas kvalitātes shēmas ir nacionālā pārtikas kvalitātes shēma, bioloģiskās lauksaimniecības shēma, aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietas nosaukumu shēma, kā arī garantētu tradicionālo īpatnību shēma, kā noteikts Komisijas 2006.gada 15.decembra Regulas (EK) Nr. 1974/2006, ar ko paredz sīki izstrādātus piemērošanas noteikumus Padomes Regulai (EK) Nr. 1698/2005 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) (turpmāk – Komisijas regula Nr. 1974/2006), 22.panta 1. un 2.punktā.

II. Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas vispārējās prasības

3. Nacionālā pārtikas kvalitātes shēma ir shēma, kur visi pārtikas aprites posmi ir izsekojami, produkta ražotājs ir sertificēts atbilstoši nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas prasībām un gala produkts ir nonācis mazumtirdzniecībā vai tiešai piegādei galapatērētājam.

(Grozīts ar MK 18.12.2012. noteikumiem Nr.909)

4. Komisijas regulas Nr. 1974/2006 22.panta 2.punkta "b" apakšpunktā noteiktās nacionālās shēmas kontroles institūcijas funkcijas veic Pārtikas un veterinārais dienests (turpmāk – dienests).

(MK 18.12.2012. noteikumu Nr.909 redakcijā)

5. Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas operators (turpmāk – operators) ir fiziska vai juridiska persona, kura ražo nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas prasībām atbilstošu produktu, kas ir marķēts ar šo noteikumu 6.pielikumā minēto norādi.

(MK 18.12.2012. noteikumu Nr.909 redakcijā)

6. Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas mērķis ir veicināt kvalitatīvu lauksaimniecības un pārtikas produktu ražošanu un sniegt patērētājiem garantijas par saražotā produkta kvalitāti, nosakot papildprasības Eiropas Savienības tiesību aktos un Latvijas normatīvajos aktos noteiktajām vispārīgajām prasībām dzīvnieku vai augu izcelsmes produktu apritei.

7. Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas produktu ražo, ievērojot nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas prasības, kas noteiktas:

7.1. šo noteikumu 1.pielikumā – pienam un piena produktiem, liellopu gaļai, cūkgaļai, kazu un aitu gaļai un tās produktiem;

7.2. šo noteikumu 2.pielikumā – medum un biškopības produktiem;

7.3. šo noteikumu 3.pielikumā – graud­augiem un to produktiem, eļļas augiem un to produktiem;

7.4. šo noteikumu 4.pielikumā – dārzeņiem, kartupeļiem un to produktiem;

7.5. šo noteikumu 5.pielikumā – augļiem, ogām un to produktiem;

7.6. šo noteikumu 8.pielikumā – saliktiem produktiem un uztura bagātinātājiem;

7.7. šo noteikumu 9.pielikumā – olām, putnu gaļai un tās produktiem;

7.8. šo noteikumu 10.pielikumā – zivīm un zivju produktiem.

(Grozīts ar MK 15.12.2009. noteikumiem Nr.1455; MK 28.06.2011. noteikumiem Nr.510; MK 18.12.2012. noteikumiem Nr.909)

8. Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas produkti, kuri nav marķēti, visos pārtikas aprites posmos ir atšķirti laikā vai telpā (produktu apriti veic citā laikā vai telpā) no produktiem, kas nav ražoti saskaņā ar nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas prasībām.

9. Produkts atbilst nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas prasībām, ja:

9.1. produktam vismaz 90 % un saliktajam pārtikas produktam vismaz 60 % no produkta ražošanā izmantotajām izejvielām (tai skaitā pamatizejviela), izņemot ūdeni, sāli un cukuru, atbilst šajos noteikumos noteiktajām kvalitātes prasībām;

9.2. vismaz 75 % no produkta ražošanā izmantotajām izejvielām ir iegūtas vienā Eiropas Savienības dalībvalstī vai reģionā, kas shēmas norādē minēta kā izcelsmes valsts vai reģions;

9.3. tas nesatur ģenētiski modificētus organismus, nesastāv no tiem un nav ražots no tiem.

(MK 15.12.2009. noteikumu Nr.1455 redakcijā)

10. Dienests pamatotu aizdomu un strīdu gadījumā veic produkta analīzes. Analīzes veic laboratorijā, kura ir akreditēta sabiedrībā ar ierobežotu atbildību “Standartizācijas, akreditācijas un metroloģijas centrs” atbilstoši standartam LVS EN ISO/IEC 17025:2005 “Testēšanas un kalibrēšanas laboratoriju kompetences vispārīgās prasības” un par kuru sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Standartizācijas, akreditācijas un metroloģijas centrs” ir publicējusi paziņojumu oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" vai kura ir akreditēta kādā citā Eiropas Savienības dalībvalstu akreditācijas institūcijā.

(MK 14.07.2009. noteikumu Nr.764 redakcijā, kas grozīta ar MK 18.12.2012. noteikumiem Nr.909)

11. Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas produktu marķē atbilstoši normatīvajiem aktiem par produktu marķēšanu. Marķējumā ir nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas norāde, kas atveidota un novietota saskaņā ar šo noteikumu 6.pielikumu (turpmāk – shēmas norāde).

11.1 Produkta kvalitātes kritēriji (ķīmiskie, mikrobioloģiskie, organoleptiskie) atbilst šajos noteikumos noteiktajiem kvalitātes kritērijiem visā produkta realizācijas termiņa laikā.

(MK 15.12.2009. noteikumu Nr.1455 redakcijā)

11.2 Nacionālajā pārtikas kvalitātes shēmā minētā produkta ražošanā neizmanto sintētiskās krāsvielas.

(MK 15.12.2009. noteikumu Nr.1455 redakcijā)

III. Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas sertifikācijas kārtība

12. Operators, kas vēlas sākt darbību nacionālajā pārtikas kvalitātes shēmā, dienestā iesniedz:

12.1. iesniegumu (7.pielikums);

12.2. sarakstu, kurā norādīti izejvielu piegādātāji un produkta saņēmēji.

(MK 18.12.2012. noteikumu Nr.909 redakcijā)

13. Dienests 10 darbdienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas izskata to un vienojas ar operatoru par pārbaudes laiku.

(Grozīts ar MK 18.12.2012. noteikumiem Nr.909)

14. Dienests:

14.1. veic dokumentu un operatora pārbaudi;

14.2. pamatojoties uz riska analīzi, pārbauda izejvielu piegādātājus;

14.3. nosūta Valsts augu aizsardzības dienestam graudaugu un eļļas augu audzētāju sarakstu, lai Valsts augu aizsardzības dienests 15 dienu laikā izvērtētu un nosūtītu dienestam apliecinājumu par to, ka izejvielu piegādātājs nodrošina šo noteikumu 3.pielikuma 1., 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8., 9., 10., 11., 12., 13. un 14.punktā minēto prasību ievērošanu;

14.4. 10 darbdienu laikā pēc operatora pārbaudes sagatavo un izsniedz operatoram ziņojumu par pārbaudes rezultātiem.

(MK 18.12.2012. noteikumu Nr.909 redakcijā)

15. Dienests, veicot pārbaudi, ir tiesīgs pieprasīt operatoram informāciju un dokumentus, kas pamato produkta atbilstību nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas prasībām.

(Grozīts ar MK 18.12.2012. noteikumiem Nr.909)

16. Dienests triju darbdienu laikā pēc šo noteikumu 14.punktā minētā ziņojuma sagatavošanas pieņem un rakstiski paziņo operatoram vienu no šādiem lēmumiem:

16.1. par nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas sertifikāta (turpmāk – sertifikāts) izsniegšanu;

16.2. par nepieciešamību konkrētā termiņā (atbilstoši Administratīvā procesa likumā noteiktajam termiņam) novērst pārbaudē konstatētās neatbilstības.

(MK 20.04.2010. noteikumu Nr.387 redakcijā, kas grozīta ar MK 18.12.2012. noteikumiem Nr.909)

16.1 Operators informē dienestu par šo noteikumu 16.2.apakšpunktā minētajā lēmumā noteikto neatbilstību novēršanu. Dienests 10 darbdienu laikā pēc informācijas saņemšanas veic atkārtotu pārbaudi.

(MK 20.04.2010. noteikumu Nr.387 redakcijā, kas grozīta ar MK 18.12.2012. noteikumiem Nr.909)

16.2 Dienests:

16.2 1. 10 darbdienu laikā pēc atkārtotās pārbaudes sagatavo un izsniedz operatoram ziņojumu par pārbaudi;

16.2 2. triju darbdienu laikā pēc šo noteikumu 16.2 1.apakšpunktā minētā ziņojuma sagatavošanas pieņem un rakstiski paziņo operatoram lēmumu par sertifikāta izsniegšanu vai par atteikumu izsniegt sertifikātu.

(MK 20.04.2010. noteikumu Nr.387 redakcijā, kas grozīta ar MK 18.12.2012. noteikumiem Nr.909)

17. Sertifikātā norāda:

17.1. operatora identifikācijas datus (juridiskai personai – firmu (nosau­kumu), reģistrācijas numuru, fiziskai personai – vārdu, uzvārdu un personas kodu);

17.2. ražotā pārtikas produkta grupas nosaukumu, produkta veida nosaukumu vai produkta nosaukumu;

17.3. piešķirtā sertifikāta numuru.

18. Operators 10 darbdienu laikā pēc izmaiņu rašanās informē dienestu par izmaiņām šo noteikumu 12.punktā minētajā informācijā.

(Grozīts ar MK 14.07.2009. noteikumiem Nr.764; MK 18.12.2012. noteikumiem Nr.909)

18.1 Dienests operatora pārbaudi veic vismaz reizi gadā. Izejvielu piegādātāju plānoto pārbaužu biežumu nosaka, pamatojoties uz riska analīzi.

(MK 20.04.2010. noteikumu Nr.387 redakcijā, kas grozīta ar MK 18.12.2012. noteikumiem Nr.909)

19. Ja dienests konstatē, ka operators pārkāpj šo noteikumu prasības, tas rakstiski brīdina operatoru par konstatētajām neatbilstībām un nosaka termiņu to novēršanai. Pēc noteiktā termiņa beigām dienests veic atkārtotu pārbaudi.

(MK 18.12.2012. noteikumu Nr.909 redakcijā)

20. (Svītrots ar MK 20.04.2010. noteikumiem Nr.387)

21. Dienests anulē sertifikātu un aizliedz izmantot shēmas norādi, ja:

21.1. konstatē tīšus produkta ražošanas pārkāpumus kādā no pārtikas aprites posmiem;

21.2. šo noteikumu 19.punktā minētās neatbilstības netiek novērstas noteiktajā termiņā;

21.3. operators izmanto shēmas norādi produktam, kuram nav izsniegts sertifikāts;

21.4. ir apturējis operatora darbību;

21.5. operators kavē, apgrūtina vai liedz dienestam veikt uzraudzību.

(Grozīts ar MK 18.12.2012. noteikumiem Nr.909)

22. (Svītrots ar MK 18.12.2012. noteikumiem Nr.909)

23. Ja dienests konstatē tīšu produkta marķēšanas, ražošanas vai pārbaudes prasību pārkāpumu, tas anulē attiecīgā operatora sertifikātu un divus gadus operatoram neizsniedz jaunu sertifikātu.

(MK 18.12.2012. noteikumu Nr.909 redakcijā)

24. (Svītrots ar MK 20.04.2010. noteikumiem Nr.387)

25. Operators un izejvielu piegādātājs saskaņā ar normatīvo aktu par Pārtikas un veterinārā dienesta veikto valsts uzraudzības un kontroles darbību un sniegto maksas pakalpojumu samaksu sedz šādus dienesta izdevumus:

25.1. operators – par produktu sertificēšanu nacionālajā pārtikas kvalitātes shēmā, ikgadējo pārbaudi un atkārtotu pārbaudi, ja plānveida pārbaudē konstatēta neatbilstība nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas prasībām;

25.2. izejvielu piegādātājs – par atkārtotu pārbaudi, ja plānveida pārbaudē konstatēta neatbilstība nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas prasībām.

(MK 18.12.2012. noteikumu Nr.909 redakcijā)

25.1 Dienests uztur un ievieto savā mājaslapā internetā nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas produktu sarakstu, kurā norāda sertificētā produkta nosaukumu, tā ražotāja un izejvielu piegādātāja nosaukumu vai vārdu un uzvārdu, adresi un reģistrācijas numuru dienesta uzraudzības objektu reģistrā.

(MK 18.12.2012. noteikumu Nr.909 redakcijā)

IV. Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas uzraudzības un kontroles institūciju kompetence

(Nodaļa svītrota ar MK 18.12.2012. noteikumiem Nr.909)

26. (Svītrots ar MK 18.12.2012. noteikumiem Nr.909)

27. (Svītrots ar MK 18.12.2012. noteikumiem Nr.909)

28. (Svītrots ar MK 18.12.2012. noteikumiem Nr.909)

29. (Svītrots ar MK 18.12.2012. noteikumiem Nr.909)

V. Bioloģiskās lauksaimniecības shēmas, aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietas nosaukumu shēmas un garantētu tradicionālo īpatnību shēmas prasības

30. Bioloģiskās lauksaimniecības shēmas prasībām atbilst pārtikas produkts, kas ražots atbilstoši normatīvajiem aktiem par bioloģisko ražošanu un gala produkts ir nonācis mazumtirdzniecībā vai tiešai piegādei galapatērētājam.

31. Operatora atbilstību bioloģiskās lauksaimniecības shēmai apliecina normatīvajos aktos par bioloģisko lauksaimniecību noteiktā kontroles institūcija.

32. Aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietas nosaukumu shēmas prasībām atbilst pārtikas produkts, kas reģistrēts Eiropas Savienības Aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietas nosaukumu reģistrā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par aizsargātām ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm un cilmes vietas nosaukumiem.

33. Garantētu tradicionālo īpatnību shēmas prasībām atbilst pārtikas produkts, kas reģistrēts Eiropas Savienības Garantētu tradicionālo īpatnību reģistrā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par garantētām tradicionālām īpatnībām.

34. Operatora atbilstību aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietas nosaukumu shēmai vai garantētu tradicionālo īpatnību shēmai apliecina dienests.

(Grozīts ar MK 18.12.2012. noteikumiem Nr.909)

VI. Noslēguma jautājumi

35. Preču zīme “Kvalitatīvs produkts”, kas produktam vai produktu grupai ir piešķirta pirms šo noteikumu spēkā stāšanās, ir spēkā līdz sertifikāta vai produkta derīguma termiņa beigām.

36. (Svītrots ar MK 18.12.2012. noteikumiem Nr.909)

37. Līdz 2011.gada 1.janvārim šo noteikumu 9.1.apakšpunktā minētā prasība attiecībā uz izmantotās izejvielas daudzumu, kas atbilst nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas prasībām, ir 60 %.

38. (Svītrots ar MK 14.07.2009. noteikumiem Nr.764.)

Ministru prezidenta vietā – satiksmes ministrs A.Šlesers

Zemkopības ministrs M.Roze
1.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 18.augusta noteikumiem Nr.663
Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas prasības pienam un piena produktiem, liellopu gaļai, cūkgaļai, kazu un aitu gaļai un tās produktiem

(Pielikums MK 15.12.2009. noteikumu Nr.1455 redakcijā, kas grozīta ar MK 20.04.2010. noteikumiem Nr.387; MK 28.06.2011. noteikumiem Nr.510; MK 18.12.2012. noteikumiem Nr.909)

I. Liellopu, cūku, kazu un aitu audzēšana

1. Dzīvniekiem nodrošina pilnvērtīgu, sabalansētu barošanu, pamatojoties uz katrai dzīvnieku sugai un grupai izstrādātām barības devām. Barības devā norāda katrai konkrētai dzīvnieku sugai un grupai nepieciešamo barības sastāvu un daudzumu.

2. Ja operatoram nav iespējams nodrošināt pilnvērtīgu, olbaltumvielas saturošu dzīvnieku barību, ar dienesta atļauju izmanto ģenētiski modificētu dzīvnieku barību, izvērtējot dzīvnieku barības devas, ko operators dokumentāri apliecina pirms dienesta atļaujas saņemšanas.

3. Ja dzīvnieku barošanai izmanto rūpnieciski ražotu vai no cita operatora iepirktu dzīvnieku barību, nepieciešams kvalitāti apliecinošs sertifikāts vai kvalitātes apliecība.

4. Cūkām vidēji uz 100 kg dzīvmasas diennaktī jāuzņem 2–3 kg sausnas.

5. Ārstniecisko barību atļauts izmantot praktizējoša veterinārārsta uzraudzībā atbilstoši šajos noteikumos minētajām veterināro zāļu lietošanas prasībām un veterināro zāļu apriti reglamentējošo normatīvo aktu prasībām.

6. Veterināro zāļu lietošanā ievēro šādus nosacījumus:

6.1. izmanto fitoterapijas (piemēram, augu ekstrakti, esences) un homeopātiskās zāles (augu, dzīvnieku vai minerālvielu izcelsmes) un mikroelementus;

6.2. ķīmiski sintezētas alopātiskas veterinārās zāles lieto praktizējoša veterinārārsta uzraudzībā, izvēloties tās zāles, kuru izdalīšanās laiks no dzīvnieka organisma ir īsāks;

6.3. ķīmiski sintezētu alopātisko veterināro zāļu un antibiotiku lietošana dzīvnieku slimību profilaksei ir aizliegta.

7. Veterināro zāļu lietošanu reģistrē žurnālā. Žurnālā norāda informāciju par dzīvnieka slimību, veterinārajām zālēm (zāļu aktīvās vielas), to devu un ievadīšanas metodi, zāļu lietošanas ilgumu un zāļu izdalīšanās periodu.

8. Ja produktīvo dzīvnieku ārstēšanā lieto alopātiskās veterinārās zāles, zāļu lietošanas instrukcijā noteikto zāļu izdalīšanās periodu pagarina par 48 stundām. Ja zāļu izdalīšanās periods nav norādīts, nosaka, ka tas ir 48 stundas.

9. Identificē ar zālēm ārstētu dzīvnieku un nodrošina, ka zāļu izdalīšanās laikā no šā dzīvnieka iegūtos produktus pārtikā neizmanto.

10. Veterināro zāļu izdalīšanās periodā dzīvnieku produkciju aizliegts izmantot uzturā.

11. (Svītrots ar MK 28.06.2011. noteikumiem Nr.510)

12. Operators sagatavo kūtsmēslu apsaimniekošanas plānu. Ja kūtsmēslus neizmanto saimniecībā, operators noslēdz kūtsmēslu izvešanas līgumu.

13. (Svītrots ar MK 28.06.2011. noteikumiem Nr.510)

14. Cūkām nodrošina pastaigu laukumu ar iespēju rakties vai dzīvnieku mītnē cūku nodarbināšanai aizgaldā ievieto kādu no veselībai nekaitīgiem materiāliem – salmus, sienu, koksni, zāģu skaidas, sēņu kompostu, kūdru vai šo materiālu sajaukumu.

15. Nobarojamai cūkai aizgaldā nodrošina vismaz 0,85 kvadrātmetrus lielu kopējo grīdas platību un spraugas platumu redeļu grīdā ne lielāku par 18 milimetriem.

16. Gaļas liellopu, kazu, aitu un cūku pārvadāšanas ilgums no izbraukšanas vietas līdz kautuvei nepārsniedz sešas stundas.

II. Piena un piena produktu ražošana

17. Svaigpiena uzglabāšanas laiks piena ražošanas novietnē nepārsniedz 48 stundas.

18. Svaigpiena kvalitātes prasības atbilst šā pielikuma 1.tabulā minētajām prasībām.

1.tabula

Svaigpiena kvalitātes prasības

Nr.p.k.

Rādītājs

Noteiktās prasības

Kontrole

1. Govs piena sasalšanas temperatūra ne augstāka par –0,520 ºC Kontroli veic operators vismaz reizi mēnesī
2. Kazas piena sasalšanas temperatūra ne augstāka par –0,517 ºC Kontroli veic operators vismaz reizi mēnesī
3. Govs piena skābums 15–18 ºT Kontroli veic operators vismaz reizi mēnesī
4. Kazas piena skābums 16–18 ºT Kontroli veic operators vismaz reizi mēnesī

19. Piena produktu ražošanā aizliegts izmantot augu izcelsmes taukus (eļļas), daļēji vai pilnīgi aizstājot piena taukus piena produktos. Produktu pārstrādātājs produkta ražošanas procesu un tajā izmantotās izejvielas norāda tehniskajā specifikācijā.

20. Siera ražošanā aizliegts izmantot salpetri (NaNO3 vai KNO3), lai nomāktu gāzes radošo mikroorganismu attīstību.

21. Gatavos piena produktus novērtē sensori atbilstoši standartam LVS 354:2002 "Piena un piena produktu sensorā novērtēšana ar punktu metodi". Neviena rādītāja vērtējums nav zemāks par 16 punktiem (20 punktu vērtēšanas sistēmā). Vērtē šādus rādītājus:

21.1. ārējo izskatu;

21.2. konsistenci;

21.3. garšu un smaržu;

21.4. ūdens dispersijas pakāpi – sviestam ar tauku saturu, kas nav zemāks par 80 %;

21.5. izskatu griezumā – sieram.

22. Produktu sensori novērtē reizi gadā. Ja ražošanai ir sezonas raksturs, novērtēšanu veic divas reizes gadā. Sensoro novērtēšanu veic akreditētā testēšanas laboratorijā, kuras akreditētajā darbības jomā ir iekļauta piena un piena produktu sensorās novērtēšanas metode.

23. Dzeramā piena un piena produktu fizikāli ķīmiskie un mikrobioloģiskie rādītāji atbilst šā pielikuma 2.tabulā minētajām prasībām. To kontroli operators veic ne retāk kā reizi gadā akreditētā testēšanas laboratorijā.

2.tabula

Dzeramā piena un piena produktu fizikāli ķīmiskie un mikrobioloģiskie rādītāji

Nr.p.k.

Rādītājs

Rādītāja lielums

1. Dzeramais piens, piens un piens ar samazinātu tauku saturu, saldais krējums, vājpiens
1.1. tauku saturs, % deklarētais ± 0,5 %
1.2. skābums, ºT deklarētais ± 0,5 ºT
1.3. blīvums (tikai pienam), kg/m3 ne mazāks par 1028
1.4. fosfatāze negatīva
1.5. inhibitori, tai skaitā antibiotikas (tikai pienam) klātbūtne nav pieļaujama
2. Raudzētie piena produkti – acidofilais piens, ar bifidobaktērijām raudzēts piens, skābais krējums, kefīrs, vājpiena kefīrs, rūgušpiens, rjaženka, tīrkultūra, raudzētas paniņas, jogurts, augļu jogurti
2.1. tauku saturs, % deklarētais ± 0,5 %
2.2. skābums, ºT deklarētais ± 0,5 ºT
2.3. dzīvotspējīgo mikroorganismu skaits, KVV/1 g 107
3. Piena tauku produkti – sviests, sviests ar samazinātu tauku saturu, koncentrēts sviests
3.1. tauku saturs, % deklarētais ± 0,5 %
3.2. ūdens saturs, % deklarētais ± 0,5 %
3.3. tauku skābums, mmol/100 g tauku ne vairāk kā 1,2
3.4. peroksīdu skaits, mekviv. skābekļa/1000 g tauku ne vairāk kā 0,3
3.5. zarnu nūjiņu grupas baktērijas 30 °C klātbūtne nav nosakāma 1 g
4. Nenogatavinātie sieri – svaigie sieri, mājas siers, skābpiena sieri
4.1. tauku saturs, % deklarētais ± 0,5 %
4.2. skābums, ºT deklarētais ± 0,5 ºT
4.3. sāls, % deklarētais ± 0,5 %
4.4. sausna (ūdens saturs), % deklarētais ± 0,5 %
5. Sieri – cietie, puscietie, mīkstie, nogatavināti pelējuma vai glemes mikrofloras ietekmē, nogatavināti sālījumā
5.1. tauku saturs sausnā, % deklarētais ± 0,5 %
5.2. sāls, % deklarētais ± 0,5 %
5.3. sausna (ūdens saturs), % deklarētais ± 0,5 %
6. Biezpiens un biezpiena izstrādājumi – pilnpiena biezpiens, vājpiena biezpiens, biezpiena sieriņi, biezpiena torte
6.1. tauku saturs, % deklarētais ± 0,5 %
6.2. ūdens saturs, % deklarētais ± 0,5 %
6.3. skābums, ºT deklarētais ± 0,5 ºT
7. Piena produktu deserti – pudiņi, krēmi, deserti
7.1. tauku saturs, % deklarētais ± 0,5 %
7.2. sausna (ūdens saturs), % deklarētais ± 0,5 %
7.3. skābums, ºT deklarētais ± 0,5 ºT
8. Saldējums – krējuma saldējums, piena saldējums, piena saldējums ar zemu tauku saturu, saldējuma torte
8.1. tauku saturs, % deklarētais ± 0,5 %
8.2. saharozes saturs, % deklarētais ± 0,5 %
8.3. skābums, ºT deklarētais ± 0,5 ºT
8.4. sausna, % deklarētais ± 0,5 %
9. Sieri – kausētie, kūpinātie
9.1. tauku saturs sausnā, % deklarētais ± 0,5 %
9.2. sausna (ūdens saturs), % deklarētais ± 0,5 %
9.3. sāls, % deklarētais ± 0,5 %

III. Liellopu gaļas, cūkgaļas, kazu un aitu gaļas un tās produktu ražošana

24. Liellopu liemeņus, pusliemeņus, ceturtdaļliemeņus un cūku liemeņus un pusliemeņus atdzesē aukstuma telpās līdz temperatūrai, kas nav augstāka par 6 °C.

25. Gaļu uzglabā temperatūrā, kas nav zemāka par 1 °C un augstāka par 6 °C.

26. Sadalītu gaļu pēc iesaiņošanas un iepakošanas atdzesē līdz iekšējai temperatūrai, kas nav augstāka par 4 °C. Gaļas temperatūra pirms pārstrādes nav augstāka par 4 °C.

27. Gaļas un gaļas produktu ražošanā aizliegts izmantot:

27.1. saldētu izejvielu;

27.2. mehāniski atkaulotu gaļu;

27.3. augu izcelsmes olbaltumu;

27.4. tauku–ādu emulsijas;

27.5. pārtikas piedevas uzglabāšanas laika pagarināšanai, garšas, smaržas un ārējā izskata uzlabošanai, vēlamo reoloģisko īpašību nodrošināšanai;

27.6. biezinātājus, recinātājus, stabilizētājus.

28. Puskūpināto un jēlkūpināto desu ražošanā nav atļauts lietot fosfātus.

29. Gaļas daudzums desās (līdz 40 mm diametrā) nav mazāks par 70 procentiem (to operators reizi gadā nosaka akreditētā laboratorijā), desu ražošanā izmanto tikai dabīgus (zarnas) vai dabīgi ražotus apvalkus, kā arī marķējumā norāda sāls saturu.

30. Mitruma saturs gatavajā produktā ir:

30.1. vārītajās desās – 55–70 %;

30.2. cīsiņos un sardelēs – 65–70 %;

30.3. puskūpinātajās desās – 35–45 %;

30.4. jēlkūpinātajās desās – 25–30 %;

30.5. liellopu gaļas produktos – ne vairāk kā 45 %;

30.6. cūkgaļas produktos – ne vairāk kā 65 %.

31. (Svītrots ar MK 28.06.2011. noteikumiem Nr.510)

2.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 18.augusta noteikumiem Nr.663
Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas prasības medum un biškopības produktiem

(Pielikums grozīts ar MK 15.12.2009. noteikumiem Nr.1455; MK 18.12.2012. noteikumiem Nr.909)

I. Bišu turēšana

1. Bišu dravas izvieto ne tuvāk kā 3 km rādiusā no atkritumu noglabā­šanas poligoniem.

2. Bišu saimes apskates laikā izmanto dabīgu materiālu dūmus. Dūmu iegūšanā izmanto koka gabaliņus, koka praulus un citus speciālus, dabīgus materiālus.

3. Bišu slimību apkarošanā izmanto ārstēšanas līdzekļus un metodes, priekšroku dodot organiskām skābēm un biotehnoloģiskām metodēm.

4. Amerikas peru puvi neārstē, saimi likvidē.

5. Vaska kodes apkarošanai aizliegts lietot insekticīdus, izņemot organiskās skābes un ēteriskās eļļas.

II. Medus un biškopības produktu ražošana

6. Ziedputekšņu uztvērēja kastītes iztukšo katru vakaru pirms rasas punkta iestāšanās.

7. Aizliegts no medus atdalīt ziedputekšņus.

8. Propolisu pirmapstrādes laikā aizliegts karsēt un apstrādāt ar karstu ūdeni.

9. Bišu māšu peru pieniņu iegūst no 84–96 stundu veciem bišu māšu cirmeņiem.

10. Medus un biškopības produktu kvalitāte atbilst tabulā noteiktajām prasībām.

Tabula

Medus un biškopības produktu kvalitātes prasības

Produkts

Rādītājs

Noteiktā prasība

Kontrole

1. Medus

Mitrums, %

viršu, āboliņa medū – ne vairāk kā 21,5

Analīzes veic medus ražotājs katrai partijai vienu reizi, ņemot paraugu no fasēšanai sagatavotās produkcijas.

Analīzes veic paškontroles sistēmas ietvaros, nosūtot paraugu uz laboratoriju.

Ziedputekšņu analīzes veic, nosūtot paraugu uz Latvijas Biškopības biedrību

citu veidu medū – ne vairāk kā 18,5

Saharoze, %

ne vairāk kā 3,00

Brīvās skābes, mmolekv/kg

ne vairāk kā 30

Diastāze (amilāze) (pēc Schade skalas)

ne mazāk kā 12

Hidroksimetilfurfurols (HMF), mg/kg

ne vairāk kā 25

Ziedputekšņu saturs, %

viršu medū – vismaz 40 % viršu ziedputekšņu

griķu medū – vismaz 25 % griķu ziedputekšņu

liepziedu medū – vismaz 17 % liepu ziedputekšņu

rapšu medū – vismaz 70 % rapšu ziedputekšņu

dažādu ziedu medū – ne viena veida ziedputekšņu nav pārsvarā (nav vairāk kā 45 %)

2. Ziedputekšņi

2.1. Svaigi un saldēti ziedputekšņi

Mitrums, %

aveņu, krūkļu ziedputekšņos – ne vairāk kā 40,0

Analīzes veic ziedputekšņu ražotājs katrai partijai vienu reizi, ņemot paraugu no fasēšanai sagatavotās produkcijas.

pārējos zied­putekšņos – ne vairāk kā 35,0

Kopējās skābes, %

ne vairāk kā 0,15

pH

aveņu, krūkļu ziedputekšņiem 3,2

Analīzes veic paškontroles sistēmas ietvaros, nosūtot paraugu uz laboratoriju

pārējiem ziedputekšņiem ne mazāk kā

5,5 – maijā;

5,0 – jūnijā;

4,5 – jūlijā un augustā

2.2. Žāvēti ziedputekšņi

Mitrums, %

7,0–8,0

pH

7,0–4,3

Kopējās skābes, %

ne vairāk kā 0,15

Pelējumi un raugi, kvv/g

ne vairāk kā 200

3. Konservēti ziedputekšņi

3.1. Svaigi vai saldēti ziedputekšņi ar pūdercukuru

Sausna, %

ne mazāk kā 80,0

Analīzes veic ziedputekšņu ražotājs katrai partijai vienu reizi, ņemot paraugu no fasēšanai sagatavotās produkcijas.

Analīzes veic paškontroles sistēmas ietvaros, nosūtot paraugu uz laboratoriju

Reducējošo cukuru masas daļa pret bezūdens daļu, %

ne mazāk kā 50,0

Saharozes masas daļa pret bezūdens daļu, %

ne vairāk kā 70,0

Kopējās skābes, %

ne vairāk kā 0,15

3.2. Svaigi vai saldēti ziedputekšņi ar medu

Sausna, %

ne mazāk kā 73,0

Reducējošo cukuru masas daļa pret bezūdens daļu, %

ne mazāk kā 50,0

Saharozes masas daļa pret bezūdens daļu, %

ne vairāk kā 10,0

Kopējās skābes, %

ne vairāk kā 0,15

3.3. Svaigi vai saldēti ziedputekšņi ar medu un pūdercukuru

Sausna, %

ne mazāk kā 80,0

Reducējošo cukuru masas daļa pret bezūdens daļu, %

ne mazāk kā 45,0

Saharozes masas daļa pret bezūdens daļu, %

ne vairāk kā 30,0

Kopējās skābes, %

ne vairāk kā 0,15

3.4. Žāvēti ziedputekšņi ar medu

Sausna, %

ne mazāk kā 86,0

Reducējošo cukuru masas daļa pret bezūdens daļu, %

ne mazāk kā 50,0

Saharozes masas daļa pret bezūdens daļu, %

ne vairāk kā 10,0

Kopējās skābes, %

ne vairāk kā 0,15

4. Bišu maize

Mitrums, %

10,0–14,0

Analīzes veic bišu maizes ražotājs katrai partijai vienu reizi, ņemot paraugu no fasēšanai sagatavotās produkcijas.

Analīzes veic
paš­kontroles sistēmas ietvaros, nosūtot paraugu uz laboratoriju

pH

ne zemāk par 3,8

Pelējumi, kvv/g

ne vairāk kā 200

Raugi, kvv/g

ne vairāk kā 200

5. Propoliss

Vaska piemaisījums,%

ne vairāk 30,0

Analīzes veic propolisa ražotājs katrai partijai vienu reizi, ņemot paraugu no fasēšanai sagatavotās produkcijas.

Analīzes veic
paš­kontroles sistēmas ietvaros, nosūtot paraugu uz laboratoriju

Flavonoīdu un citu fenolsavienojumu masas daļa, %

ne mazāk kā 25,0

6. Bišu māšu peru pieniņš

pH

3,7–4,2

Analīzes veic bišu māšu peru pieniņa ražotājs katrai partijai vienu reizi, ņemot paraugu no fasēšanai sagatavotās produkcijas.

Analīzes veic paškontroles sistēmas ietvaros, nosūtot paraugu uz laboratoriju

Sausnas daļa, %

30,0–35,0

Bioloģiskā aktivitāte pēc māšu cirmeņa svara, audzējot bišu saimē, mg

ne mazāk kā 180

7. Propoliss medū Mitrums, % ne vairāk kā 22 Analīzes veic operators vienai partijai sezonā, ņemot paraugu no fasēšanai sagatavotās produkcijas.

Analīzes veic atbilstoši paškontroles sistēmai, nosūtot paraugu uz laboratoriju

Propolisa daudzums medū deklarētais ± 0,5 %
pH deklarētais ± 0,5
8. Bišu māšu peru pieniņš medū Mitrums, % ne vairāk kā 27
Bišu māšu peru pieniņa daudzums medū deklarētais ± 0,5 %
pH deklarētais ± 0,5
9. Smiltsērkšķu eļļa medū Mitrums, % ne vairāk kā 25
Smiltsērkšķu eļļas daudzums medū deklarētais ± 0,5 %
pH deklarētais ± 0,5
10. Ziedputekšņi, propoliss, bišu māšu peru pieniņš medū Mitrums, % ne vairāk kā 35
Ziedputekšņu, propolisa, bišu māšu peru pieniņa daudzums medū deklarētais ± 0,5 %
pH deklarētais ± 0,5
Zemkopības ministrs M.Roze
3.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 18.augusta noteikumiem Nr.663
Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas prasības graudaugiem un to produktiem, eļļas augiem un to produktiem

(Pielikums MK 15.12.2009. noteikumu Nr.1455 redakcijā, kas grozīta ar MK 28.06.2011. noteikumiem Nr.510; MK 18.12.2012. noteikumiem Nr.909)

1. Graudaugu un eļļas augu audzēšana

1. Graudaugu un eļļas augu (turpmāk – kultūraugi) audzēšanā ievēro augu maiņu, izstrādājot kultūraugu maiņas plānu:

1.1. vienas sugas, vienas šķirnes graudaugus neaudzē vienā laukā vairāk kā divus gadus pēc kārtas;

1.2. rapsim nav pieļaujami tādi priekšaugi kā vasaras (ziemas) rapsis, ripsis, eļļas rutki, lopbarības kāposti, turnepši, kāposti, mārrutki, rutki, lapu sinepes un citi krustziežu dzimtas augi.

2. Veic kultūraugu audzēšanai nepieciešamos agrotehniskos pasākumus (pareiza lauka izvēle, kultūraugu šķirnes un augsnes apstrādes tehnoloģijas izvēle, optimāls sējas laiks, kultūraugu augšanai un attīstībai piemērota mēslojuma lietošana, optimāla ražas novākšanas termiņa ievērošana, ražas atlieku novākšana vai savlaicīga iestrādāšana augsnē).

3. Sēklas un šķirņu izvēle:

3.1. izmanto sertificētas sēklas;

3.2. rapša audzēšanā izmanto "00" (divu nuļļu) vai "000" (triju nuļļu) šķirnes;

3.3. kaņepju audzēšanā izmanto sējas kaņepes, kurās tetrahidrokanabiola (THC) koncentrācija nepārsniedz 0,2.

4. Kultūraugus mēslo saskaņā ar mēslošanas plānu, kas izstrādāts, pamatojoties uz agroķīmiskās izpētes datiem un plānoto kultūraugu ražu. Agroķīmisko izpēti veic ne retāk kā reizi piecos gados.

5. Mēslošanas plānā norāda:

5.1. saimniecības nosaukumu un atrašanās vietu;

5.2. lauka numuru, platību hektāros (ha);

5.3. audzējamo kultūraugu, tā šķirni, izmantošanas veidu un plānoto ražu;

5.4. iepriekšējā gadā audzēto kultūraugu (priekšaugu);

5.5. slāpekļa (N), fosfora (P2O5) un kālija (K2O) iestrādes normu (kg) uz vienu hektāru;

5.6. ar organisko mēslojumu (organiskā mēslojuma veids) iestrādāto slāpekli, fosforu un kāliju (turpmāk – NPK);

5.7. ar minerālmēsliem iestrādāto NPK, norādot minerālmēslu veidu, daudzumu (svars kg) uz vienu hektāru un visā lauka platībā;

5.8. citus kultūraugu barības elementu bilances faktorus.

6. Lai audzējamiem kultūraugiem nodrošinātu optimālu augsnes reakciju, ja nepieciešams, augsnes kaļķo saskaņā ar agroķīmiskās izpētes rezultātiem.

7. Kultūraugu aktīvās veģetācijas periodā operators vismaz reizi nedēļā pārbauda lauku, lai novērotu kaitīgā organisma izplatības dinamiku, un pārbaudes rezultātus dokumentē lauka pārbaudes žurnālā.

8. Lauka pārbaudes žurnālā norāda:

8.1. lauka numuru vai nosaukumu;

8.2. pārbaudes datumu;

8.3. kultūrauga attīstības stadiju;

8.4. kaitīgā organisma izplatību, invāzijas vai kultūrauga bojājuma pakāpi.

9. Pamatojoties uz šā pielikuma 7.punktā minētajiem pārbaudes rezultātiem un ņemot vērā kaitīgā organisma izplatības dinamiku, pieņem lēmumu par visvairāk piemēroto augu aizsardzības pasākumu, pirms tam izvērtējot agrotehniskā, mehāniskā vai bioloģiskā augu aizsardzības paņēmiena lietošanas iespējas.

10. Ja agrotehniskais, mehāniskais vai bioloģiskais augu aizsardzības paņēmiens nenodrošina kaitīgā organisma ierobežošanu, izvēlas ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus, kas iekļauti Latvijas augu aizsardzības līdzekļu reģistrā. Sākotnēji izvēlas lietot selektīvu (konkrēta kaitīgā organisma ierobežošanai paredzētu) augu aizsardzības līdzekli ar vismazāko iespējamo negatīvo ietekmi uz cilvēka veselību un vidi.

11. Kultūraugu audzētājs informāciju par šā pielikuma 1., 3., 6. un 10.punktā minēto prasību izpildi reģistrē lauka vēsturē, kuras saturs noteikts normatīvajos aktos par lauksaimniecības produktu integrētās audzēšanas, uzglabāšanas un marķēšanas prasībām un kontroli.

12. Kultūraugu audzētājs piecus gadus glabā ar stādāmā materiāla, sēklu, augu aizsardzības, mēslošanas, kaļķošanas un ģipšošanas līdzekļu iegādi saistītos dokumentus, augu pases vai etiķetes, sertifikātus un agroķīmiskās izpētes rezultātus.

13. Rapša mēslošanā minerālā slāpekļa deva gadā nepārsniedz 200 kg uz vienu hektāru.

14. Kaņepes nedrīkst mēslot ar slāpekli saturošiem minerālmēsliem.

15. Graudu kaltēšanā alus ražošanai paredzēto graudu temperatūra nepārsniedz 40 °C.

16. (Svītrots ar MK 28.06.2011. noteikumiem Nr.510)

17. Graudu krāsa ir atbilstoša, raksturīga veseliem, pilngatavību sasniegušiem graudiem.

18. Graudu smarža ir atbilstoša, raksturīga veseliem graudiem, bez pelējuma, puvuma, sasmakuma, iesala vai citām neatbilstošām smaržām.

19. Graudu un sēklas kvalitāte atbilst šā pielikuma 1.tabulā minētajām prasībām.

1.tabula

Graudu un rapša sēklu kvalitātes prasības

Nr.p.k.

Produkts

Rādītājs

Rādītāja lielums

Kontrole

1.

Kvieši mitrums, % ne vairāk kā 14 Kontroli veic operators katrai graudu partijai, pieņemot graudus pārstrādei
Hagberga krišanas skaitlis, s 220–350
proteīna saturs (sausā masā), % ne mazāk kā 12,5
Zeleny indekss, ml ne mazāk kā 30
atkritumu piemaisījumi, % ne vairāk kā 1,0
citu kultūraugu graudu piemaisījumi, % ne vairāk kā 4,0
sīko graudu (kas iziet caur 2,0 x 20 mm sietu) piemaisījumi, % ne vairāk kā 2,0
kaitēkļu invāzija nav pieļaujama
ar melnplauku inficēti graudi nav pieļaujami
ar fuzariozi inficēti graudi nav pieļaujami
melno graudu (Claviceps purpurea) klātbūtne, % ne vairāk kā 0,05

2.

Rudzi mitrums, % ne vairāk kā 14 Kontroli veic operators katrai graudu partijai, pieņemot graudus pārstrādei
Hagberga krišanas skaitlis, s 120–250
atkritumu piemaisījumi, % ne vairāk kā 1,0
citu kultūraugu graudu piemaisījumi, % ne vairāk kā 4,0
sīko graudu (kas iziet caur 1,4 x 20 mm sietu) piemaisījumi, % ne vairāk kā 2,0
kaitēkļu invāzija nav pieļaujama
ar melnplauku inficēti graudi nav pieļaujami
ar fuzariozi inficēti graudi nav pieļaujami
melno graudu (Claviceps purpurea) klātbūtne, % ne vairāk kā 0,05

3.

Alus mieži dīgtspēja, % min. 95 Kontroli veic operators katrai graudu partijai, pieņemot graudus pārstrādei
proteīna saturs sausā masā, % līdz 11,8 ieskaitot
mitrums ne vairāk kā 14
tīrība (citi augi vai piemaisījumi), % maks. 2,0
kaitēkļu invāzija nav pieļaujama

4.

Mieži un rudzi (iesala ražošanai) dīgtspēja, % min. 95 Kontroli veic operators katrai graudu partijai, pieņemot graudus pārstrādei
proteīna saturs sausā masā, %:

miežiem

rudziem

līdz 14 ieskaitot

līdz 18 ieskaitot

mitrums, % ne vairāk kā 14
homogenitāte, % (vienas šķirnes sēkla) ne mazāk kā 95
tīrība, % (citu kultūraugu piemaisījumi) ne vairāk kā 4
piemaisījumi, % ne vairāk kā 1
kaitēkļu invāzija nav pieļaujama

5.

Rapšu sēklas erukskābes saturs, % līdz 2 Kontroli veic operators katrai graudu partijai, pieņemot graudus pārstrādei
bāzes mitrums, % līdz 8
pieļaujamā netīrība, % līdz 2

6.

Auzas mitrums, % ne vairāk kā 14 Kontroli veic operators katrai graudu partijai, pieņemot graudus pārstrādei
tilpummasa, g/l 500–600
tīrība (citi augi vai piemaisījumi), % maks. 2,0
kaitēkļu invāzija nav pieļaujama

2. Graudu un rapšu sēklu pārstrādes produktu ražošana

20. Auksti spiestu nerafinētu rapšu eļļu iegūst ar mehāniskas spiešanas metodi.

21. Nerafinētai rapšu eļļai mehāniski nodala fosfatīdus un gļotvielas.

22. Rapšu eļļai var pievienot augu izcelsmes produktus garšas bagātināšanai.

23. Graudu pārstrādātājs vismaz reizi gadā produktiem nosaka aflatoksīnu summu (B1 + B2 + G1 + G2), un tā nepārsniedz 4,0 µg/kg produkta. Aflatoksīnu analīzi neveic, ja dienests konstatē, ka graudu un miltu uzglabāšanā tiek ievēroti apstākļi, kas neveicina aflatoksīnu veidošanos.

24. Graudu un rapšu sēklu pārstrādes produktu kvalitātes rādītāji atbilst šā pielikuma 2.tabulā minētajām prasībām.

2.tabula

Graudu un rapšu sēklu pārstrādes produktu kvalitātes prasības

Nr.p.k.

Produkts

Rādītājs

Rādītāja lielums

Kontrole

1. Kviešu milti krāsa balta ar dzeltenīgu vai zilganu toni Graudu pārstrādātājs veic kontroli katrai produktu partijai. Partijas apjomu nosaka operators
smarža raksturīga svaigiem miltiem, bez citas smaržas
mitrums, % ne vairāk kā 15
pelnvielu saturs, % ne vairāk kā 1,85
Hagberga krišanas skaitlis, s 220–350
lipekļa saturs, % ne mazāk kā 25
kaitēkļu invāzija nav pieļaujama
metālmagnētiskie piemaisījumi, mg/kg 3,0
2. Rudzu milti krāsa pelēcīgi zilgana vai balta Graudu pārstrādātājs veic kontroli katrai produktu partijai. Partijas apjomu nosaka operators
smarža raksturīga svaigiem miltiem, bez citas smaržas
mitrums, % ne vairāk kā 15
pelnvielu saturs, % ne vairāk kā 1,85
Hagberga krišanas skaitlis, s 120–250
kaitēkļu invāzija nav pieļaujama
metālmagnētiskie piemaisījumi, mg/kg ne vairāk kā 3,0
3. Putraimi krāsa raksturīga attiecīgās krāsas graudu putraimiem Graudu pārstrādātājs veic kontroli katrai produktu partijai. Partijas apjomu nosaka operators
smarža raksturīga svaigiem graudu produktiem, bez citas smaržas
mitrums, % ne vairāk kā 14,0
veselo kodoliņu saturs, % ne mazāk kā 99,2
nenolobīto pārslu saturs, %
gružu piemaisījumu saturs, % ne vairāk kā 0,30
skābums pārslās, grādos
kaitēkļu invāzija nav pieļaujama
metālmagnētiskie piemaisījumi, mg/kg 3,0
4. Pārslas krāsa raksturīga attiecīgās krāsas graudu pārslām Graudu pārstrādātājs veic kontroli katrai produktu partijai. Partijas apjomu nosaka operators
smarža raksturīga svaigiem graudu produktiem, bez citas smaržas
mitrums, % 10,0–14,0
nenolobīto pārslu saturs, % ne vairāk kā 0,5
gružu piemaisījumu saturs, % ne vairāk kā 0,35
skābums pārslās, grādos ne vairāk kā 5,0
kaitēkļu invāzija nav pieļaujama
metālmagnētiskie piemaisījumi, mg/kg ne vairāk kā 3,0
5. Alus iesals krāsa (EBC) raksturīga attiecīgās krāsas iesalam Graudu pārstrādātājs veic kontroli katrai produktu partijai. Partijas apjomu nosaka operators
mitrums, % ne vairāk kā 6
iejavas skābums:
ml 1n NaOH/100 ml
pH


0,9–1,3
5–7

pārcukurošanās (min.) 5–30
ekstraktvielas sausā vielā, % ne mazāk kā
75 – miežiem,
70 – kviešiem,
70 – rudziem
kaitēkļu invāzija nav pieļaujama
6. Auksti spiesta nerafinēta rapšu eļļa ārējais izskats caurspīdīgs šķidrums, var būt nelieli nosēdumi Graudu pārstrādātājs veic kontroli katrai produktu partijai. Partijas apjomu nosaka operators
krāsa zaļgana vai dzintara dzeltena
smarža, garša raksturīga produktam, bez nevēlamas citas smaržas un piegaršas
blīvums (20 °C temperatūrā) 0,914–0,920 Nosaka, ja rodas domstarpības
refrakcijas koeficients, n20 D 1,465–1,467
apziepošanas skaitlis, mg KOH/g 182–193
joda skaitlis, % J2 110–126
krāsas skaitlis ne vairāk kā 70
neapziepoto vielu masas daļa ne vairāk kā 20 g/kg
peroksīdu skaitlis, mekv. aktīvā O2/kg ne vairāk kā 15 Graudu pārstrādātājs veic kontroli katrai produktu partijai. Partijas apjomu nosaka graudu pārstrādātājs
skābes skaitlis, mg KOH/g ne vairāk kā 4,0
mitruma un gaistošo vielu masas daļa, % ne vairāk kā 0,2
nešķīstošie piemaisījumi, % ne vairāk kā 0,05

25. Pārvadājot miltus beztaras veidā specializētā transportā, operators katrai partijai veic kvalitāti apliecinošu dokumentu kontroli. Ja rodas strīdi, veic miltu fizikāli ķīmiskās analīzes.

3. Maizes, miltu izstrādājumu un kaņepju pavalga ražošana

3.1. Maizes un miltu izstrādājumu ražošana

26. Maizes ražošanā neizmanto pārtikas piedevas (maizes uzlabotājus, konservantus, skābuma regulētājus, krāsvielas).

27. Kviešu maizes mīklu gatavo ar iejavu.

28. Iejavu gatavo no miltiem, rauga, ūdens un raudzē vismaz 90 minūtes.

29. Rudzu maizes mīklu gatavo ar plaucējumu un ieraugu. Plaucējumu gatavo vismaz 12 stundas.

30. Ekstrūzijas procesa rudzu un kviešu sausmaizītes ražo no miltu un kliju maisījuma bez ierauga un raudzēšanas.

31. Auzu miltu un pārslu sastāvs cepumos ir ne mazāks kā 15 %.

3.2. Kaņepju pavalga ražošana

32. Kaņepju pavalgu ražo no sasmalcinātas kaņepju sēklu masas un hidrogenētiem augu taukiem šādās proporcijās:

32.1. sasmalcināta kaņepju sēklu masa – 70–90 %;

32.2. hidrogenēti augu tauki – 10–30 %.

33. Kaņepju pavalgu uzglabā sausā, vēsā vietā temperatūrā, kas nepārsniedz 12 °C.

34. Kviešu un rudzu maize un kaņepju pavalgs atbilst šā pielikuma 3.tabulā minētajiem kvalitātes rādītājiem.

3.tabula

Kviešu un rudzu maizes, miltu izstrādājumu un kaņepju pavalga kvalitātes rādītāji

Nr.p.k.

Produkts

Rādītājs

Rādītāja lielums

Kontrole

1.

Kviešu maize mīkstuma mitrums, % ne vairāk kā 45 Kontroli veic ne retāk kā reizi gadā akreditētā laboratorijā
mīkstuma skābums, grādos ne vairāk kā 4

2.

Rudzu maize mīkstuma mitrums, % ne vairāk kā 50 Kontroli veic ne retāk kā reizi gadā akreditētā laboratorijā
mīkstuma skābums, grādos ne vairāk kā 16

3.

Kaņepju pavalgs un kaņepju pavalgs ar linsēklām ārējais izskats labi ziežama viendabīga masa ar smalcinātu kaņepju sēkliņu sīkdaļu piejaukumu Kontroli veic produkta ražotājs ne retāk kā reizi gadā
krāsa no zaļganpelēkas līdz brūngani pelēkai
smarža un garša tipiska, atbilstoša grauzdētu kaņepju smaržai un garšai, bez citas smaržas un garšas (piemēram, pelējuma, bojātu taukvielu)
mitrums, % ne vairāk kā 0,5
skābes skaitlis, mg KOH/g ne vairāk kā 4,0
peroksīda skaitlis 4,0
svins Pb mg/kg ne vairāk kā 0,2

4.

Kviešu sausmaizītes mitrums, % ne vairāk kā 9 Kontroli veic produkta ražotājs ne retāk kā reizi gadā akreditētā laboratorijā
struktūra vienmērīgi poraina, trausla

5.

Rudzu sausmaizītes mitrums, % ne vairāk kā 9
struktūra vienmērīgi poraina, trausla

6.

Auzu cepumi mitrums, % ne vairāk kā 8
struktūra deklarētā

7.

Auzu cepumi ar piedevām mitrums, % ne vairāk kā 8
struktūra deklarētā

35. Maizei un tās izstrādājumiem vismaz reizi gadā veic sensoro novērtēšanu pēc piecu punktu sistēmas atbilstoši šā pielikuma 4.tabulai. Nevienas īpašības (ārējais izskats un forma, garoza, mīkstuma porainība, struktūra un elastība, garša un smarža) novērtējums nav zemāks par 20 punktiem (25 punktu vērtēšanas sistēmā).

4.tabula

Produkta īpašību raksturojums

Nr.

p.k.

Raksturojums

Punkti

1.

Pilnīga kvalitātes prasību izpilde (ļoti labi)

5

2.

Niecīgas, nebūtiskas novirzes (labi)

4

3.

Izteiktas novirzes, nelieli defekti (apmierinoši)

3

4.

Izteikti defekti (gandrīz apmierinoši)

2

5.

Nopietni defekti, trūkumi (neapmierinoši)

1

6.

Patēriņam nepiemērots produkts (nav novērtējams)

0

4. Alus, iesala un kvasa dzērienu ražošana

4.1. Alus ražošana

36. Alus izejvielas ir ūdens, iesals un apiņi. Rūgšanas procesa nodrošināšanai lieto alus raugu.

37. Vienai alus šķirnei var izmantot vairākus iesala veidus, tai skaitā no dažādiem miežu piegādātājiem. Vismaz 60 % no kopējā iesala daudzuma vienā alus šķirnē piegādā operators, kas piedalās nacionālajā pārtikas kvalitātes shēmā.

38. Miežu alus ražošanā neizmanto cukuru, cukura sīrupu vai to aizvietotāju iesala pirmmisas blīvuma palielināšanai.

39. Alus pēcraudzēšanas laiks noguldītavā nav mazāks par 15 dienām atbilstoši alus šķirnes tehnoloģiskajai shēmai un produkta gatavībai.

4.2. Bezalkoholisko iesala izcelsmes dzērienu ražošana

40. Bezalkoholiskā iesala dzēriena un kvasa sausnas pamatizejviela ir iesals.

41. Kvasa ražošanā izmanto raugu tīrkultūru.

42. Alus, iesala un kvasa dzērieni atbilst šā pielikuma 5.tabulā minētajiem kvalitātes kritērijiem.

5.tabula

Alus, iesala un kvasa dzēriena kvalitātes rādītāji

Nr.p.k.

Produkts

Rādītājs

Rādītāja lielums

Kontrole

1. Alus sausnas masas daļa pirmmisā, % 10–18 ± 0,5 Kontroli veic produkta ražotājs ne retāk kā reizi gadā
spirta tilpuma daļa, % 3,8–5,5 ± 0,5

5,5–6,5 ± 1,0

skābums vai pH deklarētais
krāsa deklarētais
CO2 masas daļa, % ne mazāk kā 0,3
2. Nepasterizēts alus patogēnie mikroorganismi Salmonella spp. negatīva 25 g Kontroli veic produkta ražotājs ne retāk kā reizi gadā
ZNGB 3,0 g nav pieļaujama
3. Pasterizēts alus MAFAM KVV/1g, ne vairāk 500 Kontroli veic produkta ražotājs ne retāk kā reizi gadā
patogēnie mikroorganismi Salmonella spp. negatīva 100 g
4. Iesala dzēriens sausnas masa, % 6,5–14 ± 0,5 Kontroli veic produkta ražotājs ne retāk kā reizi gadā
skābums, ml 1n NaOH/100 ml vai pH 2,5–3,5 ± 0,5
krāsa deklarētais
CO2 masas daļa, % ne mazāk kā 0,3
ZNGB 100 g nav pieļaujama
patogēnie mikroorganismi Salmonella spp. negatīva 100 g
raugi, pelējumi 1 g nav pieļaujami
5. Kvass sausnas masa, % 6,5–14 ± 0,5 Kontroli veic produkta ražotājs ne retāk kā reizi gadā
skābums, ml
1n NaOH/100 ml vai pH
2,5–3,5 ± 0,5
krāsa deklarētais
CO2 masas daļa, % ne mazāk kā 0,3
ZNGB 100 g nav pieļaujama
patogēnie mikroorganismi Salmonella spp. negatīva 25 g

43. Alus, iesala dzēriena un kvasa sensoro novērtēšanu veic vismaz reizi gadā. Novērtēšanu veic piecu punktu sistēmā piecām raksturīgākajām dzēriena īpašībām. Maksimālais punktu skaits produktam ir 25 punkti. Novērtējuma kopsumma nav zemāka par 20 punktiem. Sensoro novērtēšanu veic eksperti.

44. Alus sensorajā novērtēšanā vērtē dzēriena dzidrumu, krāsu, aromātu, garšu, apiņus, putas/ogļskābo gāzi (CO2).

45. Iesala un kvasa dzērienu sensorajā novērtēšanā vērtē dzēriena dzidrumu, krāsu, aromātu, garšu, ogļskābo gāzi (CO2).

4.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 18.augusta noteikumiem Nr.663
Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas prasības dārzeņiem, kartupeļiem un to produktiem

(Pielikums grozīts ar MK 14.07.2009. noteikumiem Nr.764; MK 15.12.2009. noteikumiem Nr.1455; MK 28.06.2011. noteikumiem Nr.510; MK 18.12.2012. noteikumiem Nr.909)

1. Dārzeņus un kartupeļus audzē saskaņā ar normatīvajiem aktiem par lauksaimniecības produktu integrētās audzēšanas, uzglabāšanas un marķēšanas prasībām, kā arī kontroles kārtību.

2. (Svītrots ar MK 18.12.2012. noteikumiem Nr.909)

3. (Svītrots ar MK 14.07.2009. noteikumiem Nr.474)

4. Dārzeņi (galda mārrutki, zaļie zirnīši, galda bietes, gurķi, galviņkāposti, dilles, sīpoli, burkāni un kartupeļi), ko izmanto pārstrādei, atbilst 1.tabulā noteiktajiem kvalitātes rādītājiem.

1.tabula

Kvalitātes un nekaitīguma rādītāji dārzeņiem un kartupeļiem

Produkts

Rādītājs

Rādītāja lielums

Kontrole/piezīmes

1. Galda bietes

Organoleptiskie rādītāji

Veselas, svaigas, kaitēkļu un slimību nebojātas, sausas, tīras, neplaisājušas, vienas botāniskās šķirnes, ar šķirnei raksturīgu formu un krāsu

Kontroli veic, pieņemot katru partiju

Kvalitātes rādītāji

Sulīgas, tumši sarkanas, pārgriežot – vienmērīgs krāsojums; 5–14 cm lielas, ne mazāk kā 5 cm diametrā.

Zemes piemaisījumi ne vairāk kā 1 %

2. Gurķi

Organoleptiskie rādītāji

Veseli, svaigi nolasīti, nemazgāti lielkārpaino šķirņu gurķi

Kontroli veic, pieņemot katru partiju

Kvalitātes rādītāji

Gurķu vidus blīvs ar negatavām, mīkstām sēklām.
Augstākā labuma (turpmāk – a/l)
3–6 cm gari, līdz 2 cm diametrā;

1.šķira 6–9 cm gari, līdz 3 cm diametrā; 2.šķira 9–11 cm gari, līdz 4 cm diametrā

3. Zaļie zirnīši

Organoleptiskie rādītāji

Vienmērīgi gaiši zaļa krāsa, atbilstoša attiecīgajai šķirnei, kaitēkļu un slimību nebojāti

Kontroli veic, pieņemot katru partiju

Kvalitātes rādītāji

Veseli un svaigi zirņi, ar plānu un maigu apvalku. Bez minerālvielu un zemes piemaisījumiem.

Gatavības pakāpe (pēc finometra):

a/l – 29–45 grādi,

1.šķ. – 46–56 grādi,

2.šķ. – 57–72 grādi

4. Mārrutki

Organoleptiskie rādītāji

Mārrutku saknes ir svaigas, tīras, veselīgas, sausas, bez bārkšsaknēm, bez zaļās lapu daļas.

Nedrīkst būt karsušas, apsalušas, vītušas, kaitēkļu un slimību bojātas

Kontroli veic, pieņemot katru partiju

Kvalitātes rādītāji

Pielipusī zeme – ne vairāk kā 2,5 % no kopējās masas.

No ziemas glabāšanas vītušas saknes – ne vairāk kā 15 % no kopējās masas.

Sakņu diametrs – ne mazāks par 1,5 cm.

Sakņu garums 6–15 cm.

Saknes bez mehāniskiem bojājumiem.

Ne vairāk kā 5 % bojājumu no kopējās masas ar bojājumu dziļumu, kas nav lielāks par 2 mm un garāks par 15 cm

Nekaitīguma rādītāji

Pb daudzums – ne vairāk kā 0,12 mg/kg

Pārstrādātājs veic kontroli katrai partijai, ja mārrutku lauks atrodas blakus valsts nozīmes ceļam

5. Galviņ­kāposti

Organoleptiskie rādītāji

Kāpostu galviņas svaigas, veselas, kaitēkļu un slimību nebojātas.

Nepāraugušas, neieplaisājušas

Kontroli veic, pieņemot katru partiju

Kvalitātes rādītāji

Kāpostu galviņas stingras, lapas cieši piekļautas.

Krāsa no bāli zaļganas līdz baltai.

Kāpostu galviņas svars nav mazāks par 0,5 kg.

Pieņem vidēji vēlās un vēlās šķirnes, kuras nav sīvas

6. Dilles

Organoleptiskie rādītāji

Svaigi, tīri, gari kāti ar zaļām lapām, ziedēšanas stadijā, sēklu veidošanās sākumā, bez saknēm

Kontroli veic, pieņemot katru partiju

Kvalitātes rādītāji

Pieļaujamas viegli apvītušas, ar apdzeltējušām lapām līdz 5 %. Dilles bez pelējumiem, nav puvušas, nav apkaltušas, bez zemes piemaisījumiem. Smarža un garša raksturīga dillēm

7. Sīpoli

Organoleptiskie rādītāji

Sīpolu galviņa stingra, nogatavojusies, vesela, sausa. Forma un krāsa raksturīga botāniskajai šķirnei. Sīpolam labi apžāvētas, sausas zvīņlapas, izžāvēta loka daļa, kas nepārsniedz 2–5 cm no sīpola

Kontroli veic, pieņemot katru partiju

Kvalitātes rādītāji

Bez zemes piemaisījumiem, bez kaitēkļu un slimību bojājumiem, sīpoli nav mazāki par 4 cm diametrā

8. Burkāni

Organoleptiskie rādītāji

Veseli, svaigi, bez kaitēkļu un slimību bojājumiem, mehāniski nebojāti. Sausi, tīri, neplaisājuši, vienas botāniskās šķirnes, ar šķirnei raksturīgu formu un krāsu

Kontroli veic, pieņemot katru partiju

Kvalitātes rādītāji

Sulīgi, izteikti oranžā krāsā.

Burkāni ir gareni, nav īsāki par 12 cm un ne mazāki par 4 cm diametrā.

Zemes piemaisījumi, ne vairāk kā 1 %

9. Kartupeļi

Organoleptiskie rādītāji

Veseli, svaigi, bez kaitēkļu un slimību bojājumiem, mehāniski nebojāti. Sausi, tīri, neplaisājuši, vienas botāniskās šķirnes, ar šķirnei raksturīgu formu un krāsu

Kontroli veic, pieņemot katru partiju

Kvalitātes rādītāji

Kartupeļi bez asniem, bez zaļiem plankumiem, nav apvītuši vai mitri, bez tukšiem vidiem un nav apsaluši. Zemes piemaisījumi, ne vairāk kā 1 %.

Kartupeļu diametrs nav mazāks par 5 cm

10. Kartupeļi cietes ražošanai

Cietes saturs, % Nav mazāks par 13 Kontroli veic cietes ražotājs, saņemot izejvielu

11. Kartupeļi čipsu ražošanai

Kartupeļu šķirnes ar zemu cukura saturu

Glikozes saturs nav lielāks par 1,0 mmol/l vai veic cepšanas testu

Kontroli veic produkta ražotājs, pieņemot katru partiju

Bumbuļu izmērs

Ne mazāks par 38 mm

Bojājumi

(kopējais iepriekš minēto bojājumu procents nepārsniedz 17 %)

Puve – ne vairāk par 2,4 %

Drātstārpu bojājumi – ne vairāk par 5,0 %

Dziļš kraupis – ne vairāk par 15 %

Augšanas plaisas – ne vairāk par 15 %

Mehāniskie bojājumi

Ne vairāk par 15 %

12. Pupiņas

Organoleptiskie rādītāji

Vienmērīgi gatavas šķirnei atbilstošā krāsā, lielums un forma atbilstoša konkrētajai šķirnei, kaitēkļu un slimību nebojātas

Kontroli veic produkta ražotājs, pieņemot katru partiju

Kvalitātes rādītāji

Veselas, bez piemaisījumiem. Vienmērīgu gatavības pakāpi

13. Skābenes

Organoleptiskie rādītāji

Svaigas, sausas, stingras jaunās lapiņas, zaļā krāsā, ar svaigi atspirdzinoši skābu garšu pēc sakošļāšanas, svaigām skābenēm raksturīgu aromātu

Kontroli veic, pieņemot katru partiju

Kvalitātes rādītāji

Lapiņas nogrieztas aktīvās veģetācijas periodā pirms ziedēšanas laika, bez piemaisījumiem. Lapas nav saulē izkarsušas, bez slimību un kaitēkļu bojājumiem, sulīgas, ar botāniskai šķirnei raksturīgu lapu formu. Nav pieļaujamas stiegrainas, nodzeltējušas, ar ziedkātu klātbūtni vai apsalušas skābeņu lapas

Piezīme. Izmērs neattiecas uz grieztiem un smalcinātiem dārzeņiem un kartupeļiem.

5. Prasības noteiktas galda mārrutkiem, zaļajiem zirnīšiem, gurķiem, skābētiem kāpostiem, dārzeņu zupām (aukstajai biešu zupai, svaigu kāpostu borščam, skābu kāpostu borščam, sēņu soļankai, rasoļņikam, skābu kāpostu zupai, zirņu zupai, pupiņu zupai), konservētām skābenēm, kartupeļu cietei un kartupeļu čipsiem.

6. Galda mārrutkus ražo no mārrutku saknēm.

7. Konservēto, skābēto, marinēto un žāvēto dārzeņu, dārzeņu zupu un zaļo zirnīšu ražošanā neizmanto konservantus un krāsvielas.

8. Dārzeņu marinādes ražo, lietojot etiķa esenci. Citus konservantus neizmanto.

9. Dārzeņu un kartupeļu produkti atbilst 2.tabulā noteiktajiem kvalitātes rādītājiem. Konservētās zupas un konservētās skābenes atbilst 3.tabulā noteiktajiem kvalitātes rādītājiem. Skābētie un marinētie kāposti atbilst 4.tabulā noteiktajiem kvalitātes rādītājiem. Atbilstības kontroli šā punkta prasībām veic produkta ražotājs ne retāk kā reizi gadā.

2.tabula

Kvalitātes rādītāji konservētiem dārzeņiem, kartupeļu cietei un kartupeļu čipsiem

Produkts

Rādītājs

Rādītāja lielums

Kontrole

1. Dārzeņu marinādes

Masas daļa no konservu masas neto:

veselie

grieztie

ne mazāk kā 50 %

ne mazāk kā 55 %

Produkta mikrobioloģisko un fizikāli ķīmisko rādītāju kontroli veic reizi gadā produkta ražotājs

Blakus piemaisījumi

nav pieļaujami

Hlorīdu masas daļa, %

1,5–2,0

Titrējamās skābes masas daļa, % (pārrēķinot uz etiķskābi)

0,3–0,9

pH

3,5–4,2

Mezofilie aerobie un fakultatīvi anaerobie mikroorganismi

ne vairāk kā 100 kvv/1g

Pelējumu sēnītes un raugu šūnas

nav pieļaujamas

2. Galda mārrutki

Mezofilie aerobie un fakultatīvi anaerobie mikroorganismi

ne vairāk kā 7,1 x 102 kvv/1g

Produkta mikrobioloģisko rādītāju kontroli veic reizi gadā produkta ražotājs

Sulfītreducējošās klostrīdijas

0 uz 0,1g

Zarnu nūjiņu grupas baktērijas

0 uz 0,1g

Sauso vielu masas daļa

14,0–18,5

Titrējamās skābes masas daļa, %

1,2–1,8

Na Cl masas daļa, %

1,2–1,75

pH

ne augstāks par 3,97

3. Dārzeņu zupas

Mezofilie aerobie un fakultatīvi anaerobie mikroorganismi

ne vairāk kā 100 kvv/1g

Produkta mikrobioloģisko rādītāju kontroli veic reizi gadā produkta ražotājs

Pelējumu sēnītes un raugu šūnas

nav pieļaujamas

4. Zaļie zirnīši

Zirņu masas daļa, %

zirņi, ne mazāk kā 60 % no svara

Produkta mikrobioloģisko un fizikāli ķīmisko rādītāju kontroli veic reizi gadā produkta ražotājs

Hlorīdu masas daļa, %

0,8–1,5

pH

ne mazāks kā 5,3

Mezofilie aerobie un fakultatīvi anaerobie mikroorganismi

100 kvv/1g

Pelējumu sēnītes un raugu šūnas

nav pieļaujamas

5. Sālīti gurķi

Organoleptiskie rādītāji

gurķi veseli, vienādi pēc izmēriem, tīri, bez mehāniskiem bojājumiem, ar raksturīgu sālītu gurķu smaržu. Garša skābeni sāļa, ar ķiploku un diļļu piegaršu. Sālījums viegli duļķains ar ķiploku un diļļu garšu

Produkta organoleptisko rādītāju kontroli veic produkta ražotājs

6. Dārzeņu nektāri

Organoleptiskie rādītāji

dzēriens ir ar viendabīgi sadalītu mīkstumu, bez blakus piemaisījumiem. Atļauta neliela noslāņošanās un nogulsnes taras apakšdaļā.

Garša un smarža atbilstoša izlietotajām izejvielām. Bez svešas piegaršas un smaržas.

Pieļaujama tumša nokrāsa gaišos dzērienos un neliela izbalēšana tumši nokrāsotos dzērienos

Produkta organoleptisko rādītāju kontroli veic produkta ražotājs

Sausnas masas daļa, %

ne mazāk kā 11

Produkta mikrobioloģisko un fizikāli ķīmisko rādītāju kontroli veic reizi gadā produkta ražotājs

Titrējamās skābes masas daļa (pārrēķinot citronskābē), %

biešu nektāram (pārrēķinot citronskābē), %

0,3–0,9

ne vairāk kā 0,6

pH biešu nektāram

ne vairāk kā 4,4

Pelējumu sēnītes un raugu šūnas

nav pieļaujamas

7. Kartupeļu ciete

Forma

pulverveidīga viela

Produkta mikrobioloģisko un fizikāli ķīmisko rādītāju kontroli veic reizi gadā produkta ražotājs

Smarža

raksturīga cietei, bez blakus smaržām

Mitrums, %

15,00–20,00

Kopējo pelnu saturs, %,

ne vairāk kā 0,50

Pelni (smiltis), nešķ. 10 % HCl, %, maks.

0,05

Skābums – 0,1 N NaOH patēriņš 100 sausnes neitralizācijai, maks.

12

Punktu skaits uz 1 dm2 cietes virsmas, apskatot ar neapbruņotu aci, gab., maks.

280

SO2 saturs, mg/kg

mazāk par 10

pH, min.

6,0

Gatavā produkta sastāvdaļas (kartupeļu ciete), %

100

Mikroorganismu skaits, maks.

1 g/ 1x105 KVV

Koliformas

0,01 g/ negatīvs

Pelējumi, raugi

1 g/ ne vairāk par 500 KVV

Salmonella

25 g/ negatīvs

8. Kartupeļu čipsi

Mitruma saturs, %

Ne vairāk kā 3,5;

kraukšķīgajiem kartupeļu salmiņiem – ne vairāk kā 6,0

Produkta fizikāli ķīmisko rādītāju kontroli veic produkta ražotājs ne retāk kā reizi gadā

Tauku saturs, %

28–36

Sāls saturs, %

0,8–2,0

3.tabula

Kvalitātes rādītāji konservētām zupām un skābenēm 

Nr.p.k.

Produkts

Rādītājs

Rādītāja lielums

1.

Aukstā biešu zupa Titr. skābju masas daļa, %, ne vairāk

0,4–0,7

Hlorīdu masas daļa, %

1,2–2,6

2.

Svaigu kāpostu borščs, sēņu soļanka, rasoļņiks Titr. skābju masas daļa, %, ne vairāk

0,6

Hlorīdu masas daļa, %

1,5–2,5

3.

Skābu kāpostu borščs Titr. skābju masas daļa, %, ne vairāk

0,9

Hlorīdu masas daļa, %

1,5–2,5

4.

Skābu kāpostu zupa Titr. skābju masas daļa, %, ne vairāk

1,0

Hlorīdu masas daļa, %

1,5–2,5

5.

Zirņu zupa, pupiņu zupa Hlorīdu masas daļa, %

1,0–2,5

6.

Konservētas skābenes Hlorīdu masas daļa, %

0,8–1,2

4.tabula

Kvalitātes rādītāji skābētiem un marinētiem kāpostiem

Produkts

Rādītājs

Rādītāja lielums

1. Skābēti kāposti

Kopējais skābums, %

0,7–1,5

Sāls saturs, %

0,8–2,0

Kāpostu un sulas savstarpējā attiecība, %

85–90 : 15–10

2. Skābēti kāposti ar piedevām

Kopējais skābums, %

0,7–1,5

Sāls saturs, %

0,8–2,5

Kāpostu ar piedevām un sulas savstarpējā attiecība, %

85–90 : 15–10

3. Marinēti kāposti

Kopējais skābums, %

0,7–1,5

Sāls saturs, %

1,2–2,0

Svaigi kāposti un marināde, %

60 : 40

4. Marinēti kāposti ar piedevām

Kopējais skābums, %

0,7–1,5

Sāls saturs, %

1,5–2,5

Svaigi kāposti ar piedevām un marināde, %

60 : 40

5.tabula

Kvalitātes rādītāji žāvētiem dārzeņiem

Žāvēti dārzeņi

Ūdens saturs produktā, %

1010–30

Mezofili aerobo un fakultatīvi anaerobo mikroorganismu skaits

ne vairāk kā
5 x 103 kvv/1 g

Pelējumu sēnītes un raugu šūnas

ne vairāk kā
100 kvv/1 g

Zemkopības ministrs M.Roze
5.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 18.augusta noteikumiem Nr.663
Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas prasības augļiem, ogām un to produktiem

(Pielikums grozīts ar MK 14.07.2009. noteikumiem Nr.764; MK 15.12.2009. noteikumiem Nr.1455; MK 28.06.2011. noteikumiem Nr.510; MK 18.12.2012. noteikumiem Nr.909)

1. Augļus un ogas audzē saskaņā ar normatīvajiem aktiem par lauksaimniecības produktu integrēto audzēšanu, uzglabāšanu un marķēšanu.

2. (Svītrots ar MK 18.12.2012. noteikumiem Nr.909)

3. Augļu un ogu sulu, nektāru, sukāžu un žāvētu augļu ražošanā aizliegts izmantot konservantus un krāsvielas.

4. Produktu ražošanā atļauts izmantot meža ogas.

4.1 Augļu un ogu ievārījumu ražošanā izmanto svaigus vai svaigi saldētus augļus un ogas.

5. Augļu, ogu ievārījumi, nektāri, sulas un sukādes, kā arī žāvētie augļi atbilst šajā pielikumā noteiktajiem kvalitātes rādītājiem.

1.tabula

Augļu un ogu ievārījumu un nektāru kvalitātes rādītāji

Nr.p.k.

Nosaukums

Mikrobioloģiskie un ķīmiskie rādītāji

Augļu saturs produktos ne mazāks kā, %

Sausnas saturs, %

pH

1.

Augļu un ogu ievārījumi Mezofilie aerobie un fakultatīvi anaerobie mikroorganismi ne vairāk kā 5 x 103 kvv/1 g

40

47,0–59,0

2,6–3,5

Patogēnie mikroorganismi un zarnu grupas baktērijas 1 g nav pieļaujamas
Pelējumi un raugi ne vairāk kā 50 kvv/1 g

2.

Augļu un ogu ievārījumi ar samazinātu kaloriju daudzumu Mezofilie aerobie un fakultatīvi anaerobie mikroorganismi ne vairāk kā 5 x 103 kvv/1 g

40

28,0–32,0

2,6–3,4

Patogēnie mikroorganismi un zarnu grupas baktērijas 1 g nav pieļaujamas
Pelējumi un raugi ne vairāk kā 50 kvv/1 g

3.

Augļu nektāri Pelējumu sēnītes un raugu šūnas nav pieļaujamas

_

ne mazāk kā 11

ne vairāk kā 4,0

Titrējamās skābes masas daļa, % (pārrēķinot uz ābolskābi) 0,3–0,9

6. Produkta ražotājs kvalitātes rādītājus, kas minēti šā pielikuma 5.punktā, nosaka ne retāk kā reizi gadā.

2.tabula

Kvalitātes rādītāji sulām

1. Smiltsērkšķu sula Organoleptiskie rādītāji Sula ir ar viendabīgi sadalītu mīkstumu, bez blakus piemaisījumiem. Atļauta sulas noslāņošanās līdz 40 % no iepakojuma augšdaļas.

Garša un smarža ir atbilstoša smiltsērkšķu ogām, bez blakus piegaršas un smaržas.

Pieļaujama tumši oranža nokrāsa līdz dzeltenīgi saulainai nokrāsai

Sulas raksturojums Smiltsērkšķu augļu sula un mīkstums bez sēklām
2. Ābolu sula, iegūta no svaigiem āboliem Organoleptiskie rādītāji Garša un smarža raksturīga āboliem, nedzidrinātai sulai pieļaujamas nogulsnes
Sausnas masas daļa, % Ne mazāk kā 10
Titrējamo skābju masas daļa, % (rēķinot uz ābolskābi) 0,2–1,2
Nosēdumu masas daļa nedzidrinātai sulai, % Ne vairāk kā 0,9
Nosēdumu masas daļa dzidrinātai sulai, % Ne vairāk kā 0,2
Pelējumu sēnītes un raugu šūnas Nav pieļaujami 1 g
Patulīna saturs Ne lielāks par 10 μg/kg
E.coli nepasterizētā sulā Nav pieļaujami uz 25 g produkta
3. Ābolu un smiltsērkšķu sula Organoleptiskie rādītāji Garša un smarža ir atbilstoša smiltsērkšķu ogām, bez blakus piegaršas un smaržas.

Pieļaujama tumši oranža nokrāsa līdz dzeltenīgi saulainai nokrāsai.

Skāba, ar raksturīgu, smiltsērkšķu sulai piemītošu skābumu, var saturēt nedaudz smiltsērkšķu eļļas

Sulas raksturojums Sula ar viendabīgi sadalītu mīkstumu, bez blakus piemaisījumiem. Atļauta sulas noslāņošanās līdz 40 % no iepakojuma augšdaļas.

Smiltsērkšķu augļu sula un mīkstums bez sēklām

3.tabula

Kvalitātes rādītāji sukādēm un žāvētiem augļiem

Sukādes

Ūdens saturs produktā, %

10–30

Pievienotā cukura saturs gatavā produktā, %

Ne vairāk kā 8

Mezofili aerobo un fakultatīvi anaerobo mikroorganismu skaits

Ne vairāk kā 1x102 kvv/1 g

Pelējumu sēnītes un raugu šūnastd>

NeNe vairāk kā 50 kvv/1 g

Žāvēti augļi

Ūdens saturs produktā, %

10–30

Mezofili aerobo un fakultatīvi anaerobo mikroorganismu skaits

Ne vairāk kā 5x103 kvv/1 g

Pelējumu sēnītes un raugu šūnas

Ne vairāk kā 100 kvv/1 g

Zemkopības ministrs M.Roze
6.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 18.augusta noteikumiem Nr.663

(Pielikums MK 15.12.2009. noteikumu Nr.1455 redakcijā, kas grozīta ar MK 18.12.2012. noteikumiem Nr.909)

Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas norāde, tās novietošana un atveidošana

1. Shēmas norādes paraugs

Shēmas norādes apraksts

Norādei ir elipses forma. Tās centrā uz zaļa fona ir balta karote ar zaļu ēnu un bļodas fragments. Zīmes ārējā augšmalā izvietots melns uzraksts uz balta fona "KVALITATĪVS PRODUKTS", bet zīmes apakšmalā kā zaļš uzraksts uz balta fona izvietota produkta izcelsmes valsts vai reģiona norāde (piemēram, "LATVIJA"), kas apliecina, ka vismaz 75 % no produkta ražošanā izmantotajām izejvielām ir iegūtas attiecīgajā Eiropas Savienības dalībvalstī vai reģionā. Norādes burtu lielums attiecībā pret uzraksta "KVALITATĪVS PRODUKTS" burtu lielumu ir 0,5:1. Atstarpi starp uzrakstiem aizpilda divas zaļas dažāda platuma svītras. Zīmi ietver melna nepārtraukta līnija.

3. Shēmas norādes novietojumu operators saskaņo ar dienestu.

4. Shēmas norāde ir novietota tā, lai patērētājs varētu to redzēt un atpazīt:

4.1. uz tirdzniecības iepakojuma vai uz kopējā iepakojuma;

4.2. uz iepakojuma ārējās virsmas;

4.3. arī pēc iepakojuma atvēršanas.

5. Shēmas norādes izmērs ir proporcionāls iepakojumam. Shēmas norādes minimālais izmērs ir 17 x 12 mm, izņēmums ir īpaši mazs iepakojums, uz kura drīkst attēlot shēmas norādi, kuras minimālais izmērs ir 11 x 8 mm.

6. Shēmas norādei ir izmantotas šādas pamatkrāsas uz balta fona:

7. Shēmas norādes lietotājs var izvēlēties arī divas citas krāsas, kas iederas iepakojuma dizainā:

7.1. shēmas norādi iespējams attēlot arī melnbaltās krāsās;

7.2. shēmas norādi var attēlot arī vienā krāsā uz labi kontrastējoša fona.

7.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 18.augusta noteikumiem Nr.663
Iesniegums produkta sertifikācijai nacionālajā pārtikas kvalitātes shēmā

(Pielikums MK 18.12.2012. noteikumu Nr.909 redakcijā)

(Informāciju rakstīt drukātiem burtiem)

Pārtikas un veterinārā dienesta  
 

(PVD teritoriālā struktūrvienība)

Es,   , personas kods  
 

(likumīgais vai pilnvarotais pārstāvis)

   
Uzņēmums   , reģistrācijas Nr.  
 

(operatora nosaukums)

   
vēlos veikt produkta  
 

(produkta nosaukums)

sertifikāciju nacionālajā pārtikas kvalitātes shēmā saskaņā ar Komisijas 2006.gada 15.decembra Regulas (EK) Nr. 1974/2006, ar ko paredz sīki izstrādātus piemērošanas noteikumus Padomes Regulai (EK) Nr. 1698/2005 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA), 22.panta 2.punkta "a" apakšpunkta otro daļu un normatīvajiem aktiem par prasībām pārtikas kvalitātes shēmām, to ieviešanu, darbību, uzraudzību un kontroli un sniedzu šādas ziņas:

1. Pārtikas produktu grupa

augu izcelsmes produkti dzīvnieku izcelsmes produkti
graudaugi un to produkti piens un piena produkti
dārzeņi un to produkti liellopu gaļa un tās produkti
augļi un to produkti cūkgaļa un tās produkti
eļļas augi un to produkti kazu un aitu gaļa un tās produkti
alus un iesala dzēriens putnu gaļa un tās produkti
  zivis un zivju produkti
saliktie produkti medus un biškopības produkti
  olas un to produkti

2. Pārtikas aprites posms, kurā darbojas operators

primāro produktu ražošana

pārstrādes produktu ražošana

3. Pārtikas produkta nosaukums(-i) ____________________________________________

4. Uzņēmuma juridiskā adrese ________________________________________________

5. Uzņēmuma faktiskā adrese _________________________________________________

6. Pasta adrese _____________________________________________________________

7. Kontakttālruņa un faksa numurs, e-pasta adrese _______________________________

Iesniegumam pievienoju

sarakstu, kurā norādīti izejvielu piegādātāji un produktu saņēmēji

  _______________________________________________________________________

  _______________________________________________________________________

Apliecinu, ka esmu informēts par nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas prasībām, kuras noteiktas Komisijas 2006.gada 15.decembra Regulā (EK) Nr. 1974/2006, ar ko paredz sīki izstrādātus piemērošanas noteikumus Padomes Regulai (EK) Nr. 1698/2005 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA), un normatīvajos aktos par prasībām pārtikas kvalitātes shēmām, to ieviešanai, darbībai, uzraudzībai un kontrolei, apņemos tās ievērot un pakļauties kontrolei.

     

(datums*)

 

(vārds, uzvārds un paraksts*)

Piezīme. * Dokumenta rekvizītus "datums" un "paraksts" neaizpilda, ja elektroniskais dokuments ir sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu.

8.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 18.augusta noteikumiem Nr.663
Nacionālās pārtikas kvalitātes prasības saliktiem produktiem un uztura bagātinātājiem

(Pielikums MK 15.12.2009. noteikumu Nr.1455 redakcijā)

1. Saliktā produkta un uztura bagātinātāja ražošanai izmantotās dzīvnieku izcelsmes izejvielas audzē atbilstoši Ministru kabineta 2008.gada 18.augusta noteikumu Nr.663 "Prasības pārtikas kvalitātes shēmām, to ieviešanas, darbības, uzraudzības un kontroles kārtība" 1. un 2.pielikumā minētajām prasībām.

2. Saliktā produkta un uztura bagātinātāja ražošanai izmantotās augu izcelsmes izejvielas audzē atbilstoši Ministru kabineta 2008.gada 18.augusta noteikumu Nr.663 "Prasības pārtikas kvalitātes shēmām, to ieviešanas, darbības, uzraudzības un kontroles kārtība" 3., 4. un 5.pielikumā minētajām prasībām.

3. Saliktā produkta un uztura bagātinātāja ražošanā izmanto dabīgas izcelsmes izejvielas. Aizliegts izmantot sintētiskās garšvielas.

4. Uztura bagātinātāju "Osteonorms" ražo no olu čaumalām un iebiezinātām piena sūkalām. Uztura bagātinātājs "Osteonorms" atbilst šā pielikuma 1.tabulā minētajiem kvalitātes rādītājiem.

1.tabula

Kvalitātes rādītāji uztura bagātinātājam "Osteonorms"

Nr.p.k.

Rādītājs

Noteiktās prasības

Kontrole

1.

Sausna, % ne vairāk kā 6 ± 2 Kontroli veic operators atbilstoši paškontroles sistēmai

2.

Skābums pH 0,5 % šķīdumā 5,5–7,5

3.

Šķīstošais kalcijs, % 6–11 % Kontroli veic reizi trijos gados

4.

Kopējais kalcijs, % 20–30 %

5. Piena konfektes ražo no svaiga piena, iebiezināta piena vai pilnpiena pulvera. Piena konfektes atbilst šā pielikuma 2.tabulā minētajiem kvalitātes rādītājiem.

2.tabula

Kvalitātes rādītāji piena konfektēm

Nr.p.k.

Produkts

Rādītājs

Noteiktās prasības

Kontrole

1.

"Gotiņa" krāsa no gaiši brūnas līdz tumši brūnai Operators nosaka katrai partijai
garša salda, maiga, raksturīga piena konfektei, bez citas piegaršas
konsistence saturīgi bieza – no vijīgi stingras līdz graudaini kristalizēti cietai
raugi ne vairāk kā 50 KVV/1 g Operators nosaka reizi gadā

2.

"Gotiņa" ar lazdu riekstiem krāsa no gaiši brūnas līdz tumši brūnai Operators nosaka katrai partijai
garša salda, maiga, raksturīga piena konfektei ar riekstiem, bez citas piegaršas
konsistence saturīgi bieza – no vijīgi stingras līdz graudaini kristalizēti cietai, ar riekstu gabaliņiem
raugi ne vairāk kā 50 KVV/1 g Operators nosaka reizi gadā

3.

"Gotiņa" ar karameļu garšu krāsa no gaiši brūnas līdz tumši brūnai Operators nosaka katrai partijai
garša salda, maiga, raksturīga piena konfektei ar karameļu garšu, bez citas piegaršas
konsistence saturīgi bieza – no vijīgi stingras līdz graudaini kristalizēti cietai
raugi ne vairāk kā 50 KVV/1 g Operators nosaka reizi gadā

4.

"Gotiņa" ar saulespuķu sēklu kodoliņiem krāsa no gaiši brūnas līdz tumši brūnai Operators nosaka katrai partijai
garša salda, maiga, raksturīga piena konfektei ar saulespuķu sēklu kodoliņu garšu, bez citas piegaršas
konsistence saturīgi bieza – no vijīgi stingras līdz graudaini kristalizēti cietai, ar saulespuķu sēklu gabaliņiem
raugi ne vairāk kā 50 KVV/1 g Operators nosaka reizi gadā

5.

"Gotiņa" ar šokolādes garšu krāsa no brūnas līdz tumši brūnai Operators nosaka katrai partijai
garša salda, maiga, raksturīga piena konfektei ar šokolādes garšu, bez citas piegaršas. Ar šokolādes un vaniļas aromātu
konsistence saturīgi bieza – no vijīgi stingras līdz graudaini kristalizēti cietai
raugi ne vairāk kā 50 KVV/1 g Operators nosaka reizi gadā

6.

"Gotiņa" ar dzērvenēm krāsa no gaiši brūnas līdz tumši brūnai Operators nosaka katrai partijai
garša saldeni skāba, maiga, raksturīga piena konfektei ar dzērveņu garšu, bez citas piegaršas
konsistence saturīgi bieza – no vijīgi stingras līdz graudaini kristalizēti cietai, ar ogu gabaliņiem
raugi ne vairāk kā 50 KVV/1 g Operators nosaka reizi gadā

7.

"Gotiņa" ar rozīnēm krāsa no gaiši brūnas līdz tumši brūnai Operators nosaka katrai partijai
garša saldeni skāba, maiga, raksturīga piena konfektei ar rozīņu garšu, bez citas piegaršas
konsistence saturīgi bieza – no vijīgi stingras līdz graudaini kristalizēti cietai, ar rozīņu gabaliņiem
raugi ne vairāk kā 50 KVV/1 g Operators nosaka reizi gadā

8.

"Gotiņa" ar kokosriekstu skaidiņām krāsa no gaiši brūnas līdz tumši brūnai Operators nosaka katrai partijai
garša saldeni skāba, maiga, raksturīga piena konfektei ar kokosriekstu garšu, bez citas piegaršas
konsistence saturīgi bieza – no vijīgi stingras līdz graudaini kristalizēti cietai, ar kokosriekstu gabaliņiem
raugi ne vairāk kā 50 KVV/1 g Operators nosaka reizi gadā

9.

"Gotiņa" ar zemesriekstiem krāsa no gaiši brūnas līdz tumši brūnai Operators nosaka katrai partijai
garša saldeni skāba, maiga, raksturīga piena konfektei ar zemesriekstu garšu, bez citas piegaršas
konsistence saturīgi bieza – no vijīgi stingras līdz graudaini kristalizēti cietai, ar zemesriekstu gabaliņiem
raugi ne vairāk kā 50 KVV/1 g Operators nosaka reizi gadā

10.

Gotiņa "Asorti" krāsa no gaiši brūnas līdz tumši brūnai Operators nosaka katrai partijai
garša saldeni skāba, maiga, raksturīga piena konfektei ar šokolādes un saulespuķu garšu, bez citas piegaršas, ar maigu vaniļas aromātu
konsistence saturīgi bieza – no vijīgi stingras līdz graudaini kristalizēti cietai, ar saulespuķu sēklu gabaliņiem
raugi ne vairāk kā 50 KVV/1 g Operators nosaka reizi gadā

11.

Gotiņa "Pasaciņa" krāsa no gaiši brūnas līdz tumši brūnai Operators nosaka katrai partijai
garša saldeni skāba, maiga, raksturīga piena konfektei ar karameles, krējuma, saulespuķu garšu, bez citas piegaršas, ar maigu vaniļas aromātu
konsistence saturīgi bieza – no vijīgi stingras līdz graudaini kristalizēti cietai, ar saulespuķu sēklu gabaliņiem
raugi ne vairāk kā 50 KVV/1 g Operators nosaka reizi gadā

12.

Piena īriss ar vaniļu krāsa no gaiši brūnas līdz tumši brūnai Operators nosaka katrai partijai
garša salda, maiga, raksturīga piena konfektei, bez citas piegaršas, ar maigu vaniļas aromātu
konsistence saturīgi bieza, stingra līdz graudaini kristalizēti cietai
raugi ne vairāk kā 50 KVV/1 g Operators nosaka reizi gadā

13.

Piena īriss ar kakao krāsa no gaiši brūnas līdz tumši brūnai Operators nosaka katrai partijai
garša salda, maiga, raksturīga piena konfektei ar kakao garšu, bez citas piegaršas, ar maigu kakao aromātu
konsistence saturīgi bieza, stingra līdz graudaini kristalizēti cietai
raugi ne vairāk kā 50 KVV/1 g Operators nosaka reizi gadā

14.

Piena īriss ar riekstiem krāsa no gaiši brūnas līdz tumši brūnai Operators nosaka katrai partijai
garša salda, maiga, raksturīga piena konfektei ar riekstu garšu, bez citas piegaršas
konsistence saturīgi bieza, stingra līdz graudaini kristalizēti cietai, ar riekstu gabaliņiem
raugi ne vairāk kā 50 KVV/1 g Operators nosaka reizi gadā
9.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 18.augusta noteikumiem Nr.663
Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas prasības olām, putnu gaļai un tās produktiem

(Pielikums MK 28.06.2011. noteikumu Nr.510 redakcijā)

I. Putnu audzēšana

1. Putnus nodrošina ar pilnvērtīgu, sabalansētu barību, pamatojoties uz katrai putnu sugai un grupai izstrādātām barības devām, kurās norāda katrai konkrētai putnu sugai un grupai pietiekamo barības daudzumu dienai un barības sastāvu.

2. Ja putnu barošanai izmanto rūpnieciski ražotu vai no cita operatora iepirktu putnu barību, nepieciešams barības kvalitāti apliecinošs sertifikāts vai kvalitātes apliecība.

3. Putniem izmantotā turēšanas metode: brīvā vai turēšana kūtī. Būros vai sprostos atļauts turēt paipalas.

4. Strausiem nodrošina iespēju uzturēties āra aplokā.

II. Olas un to produktu ražošana

5. Olu kvalitāte atbilst šā pielikuma tabulā minētajām prasībām.

Tabula

Olu kvalitātes prasības

Nr.p.k.

Rādītājs

Noteiktās prasības

Kontrole

1. Olu vizuāla novērtēšana Olas ir tīras, sausas, ar nebojātu čaumalu, bez plankumiem un ieplaisājuma pazīmēm Kontroli veic operators katrai partijai
2. Olas forma un izmērs Putnu sugai un šķirnei un putnu vecumam raksturīga olu forma, čaumalas biezums un čaumalas krāsojums Kontroli veic operators katrai partijai
3. Olas raksturojums Jēlā veidā olas dzeltenums ir dzeltenā krāsā ar dažādiem toņiem un krāsas intensitāti.

Olas baltums ir stingrs un dzidri caurspīdīgs. Olas dzeltenuma lielums attiecībā pret baltumu raksturīgs putnu sugai, barošanas specifikai un atbilst svaigi dētas olas konsistencei

Kontroli veic operators pēc nepieciešamības, bet ne retāk kā vienu reizi putnu dēšanas sezonā

III. Putnu gaļa un tās produktu ražošana

6. Putnu gaļu atdzesē aukstuma telpās līdz temperatūrai, kas nav augstāka par 4 C.

7. Atdzesētu putnu gaļu uzglabā temperatūrā, kas nav zemāka par 1 C un augstāka par 6 C.

8. Saldētu putnu gaļu iegūst atbilstoši lietotajai saldēšanas tehnoloģijai. Gaļas uzglabāšanas laikā nodrošina pastāvīgi nemainīgu saldēšanas tehnoloģijā paredzēto temperatūras režīmu.

9. Putnu gaļas un gaļas produktu ražošanā aizliegts izmantot:

9.1. mehāniski atkaulotu gaļu;

9.2. augu izcelsmes olbaltumu;

9.3. tauku un ādu emulsiju;

9.4. pārtikas piedevas uzglabāšanas laika pagarināšanai un vēlamo mikrobioloģisko īpašību nodrošināšanai, biezinātājus, recinātājus un stabilizētājus.

10.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 18.augusta noteikumiem Nr.663
Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas prasības attiecībā uz zivīm un zivju produktiem

(Pielikums MK 18.12.2012. noteikumu Nr.909 redakcijā)

I. Akvakultūras dzīvnieku audzēšana

1. Akvakultūras dzīvniekiem nodrošina pilnvērtīgu, sabalansētu barošanu, pamatojoties uz dzīvnieku sugai atbilstoši izstrādātu barības devu.

2. Akvakultūras dzīvnieku ēdināšanā aizliegts izmantot:

2.1. ķīmiski ražotus ēstgribas veicinātājus un konservantus;

2.2. sintētiskās krāsvielas;

2.3. barību un barības piedevas, kuru sastāvā ir ģenētiski modificēti organismi vai kuru ražošanā tie izmantoti;

2.4. barību, kas iegūta no tās pašas akvakultūras dzīvnieku sugas, kura tiek audzēta saimniecībā.

3. Zivīm audzēšanas laikā nedrīkst izmantot hormonus.

4. Ja akvakultūras dzīvnieku audzēšanas procesā ir nepieciešams lietot nomierinošus līdzekļus, noteikto zāļu izdalīšanās (karences) periodu pagarina divas reizes. Ja zāļu izdalīšanās periods normatīvajos aktos par zāļu lietošanu produktīviem dzīvniekiem nav noteikts, tad tas ir ne mazāks par 500 grāddienām.

5. Akvakultūras dzīvnieku dezinfekcijai izmanto vārāmo sāli, ūdeņraža pārskābi vai hloramīnu T.

6. Dīķa dezinfekcijai neizmanto hlorkaļķi.

II. Prasības attiecībā uz zivīm un to pārstrādes produktiem

7. Produkts atbilst nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas prasībām, ja zivis ir iegūtas:

7.1. Latvijas Republikas iekšējos ūdeņos, tostarp akvakultūras uzņēmumos;

7.2. zvejas apgabalos Latvijas Republikas teritoriālajos vai ekonomiskās zonas ūdeņos vai Baltijas jūras starptautiskajos ūdeņos, kuros saskaņā ar Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem Latvijai ir iedalītas zvejas kvotas.

Tabula

Svaigu, nesadalītu zvejniecības produktu kvalitātes rādītāji

Nr. p.k.

Organoleptiskais rādītājs

Noteiktā prasība

Kontrole

1. Āda Gluda, sugai raksturīgā krāsā, iespējami plankumi, var būt nelieli bojājumi, kas radušies zvejojot un transportējot zivis Operators nosaka katrai partijai
2. Gļotādas Ūdeni saturošas, caurspīdīgas
3. Acis Uz āru izliektas, caurspīdīga radzene, melna zīlīte
4. Žaunas Spilgtā krāsā, mitras, bez gļotām
5. Vēderplēve ķidātām zivīm Gluda, spilgta, piegulst audiem
6. Gaļa Stingra un elastīga, ar gludu virsmu

8. Pārstrādes produktu ražošanā:

8.1. neizmanto pārtikas piedevas garšas, smaržas un ārējā izskata uzlabošanai, stabilizatorus, antioksidantus un aromatizētājus;

8.2. zivju saturs produktā ir vismaz 60 % (operators reizi gadā veic kontroli akreditētā laboratorijā);

8.3. sāli pievieno ne vairāk kā 1,5 g uz 100 g produkta.

9. Aizliegts izmantot atkārtoti saldētas zivis.

10. Karsti kūpinātu zivju produktus gatavo no svaigām, atvēsinātām zivīm. Brētliņas, mencas, reņģes un butes var izmantot arī saldētas.

11. Kūpināšanai izmanto tikai lapu koku koksni, kas nedrīkst būt apstrādāta ar ķīmiskiem savienojumiem (krāsota, lakota, apstrādāta ar antiseptiskiem līdzekļiem).

12. Temperatūru kūpinātavā regulē ar aizvērtņu stāvokli un kurtuvē – pēc vajadzības pievienojot mitru alkšņu šķeldu.

13. Aizliegts lietot kūpināšanas aromatizētājus.

14. Kūpinātu zivju ārējā virsma ir tīra, bez kvēpiem, neapdegusi, krāsa no gaiši zeltainas līdz tumši brūnai, karsti kūpinātu zivju produktu mitruma saturs – 60–67 % (nosaka operators katrai partijai).

15. Konservu ražošanā nodrošina, ka:

15.1. kārbās safasētie liemeņi vai to gabali ir pārlieti ar augu eļļu, eļļa ir caurspīdīga, nogulsnēs pieļaujamas olbaltumvielu un zivju daļiņas;

15.2. konservu garša un smarža raksturīga attiecīgajam konservu veidam, zivju gaļas konsistence ir sulīga, var būt nedaudz sausa, asakas mīkstas, gabali veseli;

15.3. vienā kārbā safasēto liemeņu garuma starpība var būt ne lielāka par 2 cm;

15.4. ķīmiskie un fizikālie rādītāji:

15.4.1. vārāmā sāls saturs – no 1 līdz 2,5 %;

15.4.2. minimālā zivju liemeņu vai to gabalu masa kārbā – 70 % no kārbas neto masas.

16. Šprotu konservu ražošanā papildus nodrošina, ka:

16.1. zivis ir nozvejotas periodā no oktobra līdz aprīlim. Aizliegts izmantot ar zooplanktonu – airkāju vēzīšiem – barojušās zivis un zivis ar kuņģa pildījumu, kas pārsniedz 50 %;

16.2. pēc kūpināšanas zivīm ir nogriezta galva vai galvas un astes spura, zivju ārējā virsma ir tīra, bez kvēpiem, neapdegusi, krāsa no gaiši zeltainas līdz tumši zeltainai;

16.3. līdz fasēšanai zivis uzglabā 2–6 °C temperatūrā ne ilgāk par 16 stundām;

16.4. kārbās safasēto zivju liemeņu garums:

16.4.1. Baltijas brētliņām – 4–9 cm;

16.4.2. reņģēm – 7–10 cm;

16.5. kārbās pieļaujami liemeņi ar nelieliem ādas un vēdera plīsumiem ne vairāk kā 30–50 % no kārbā ievietotajām zivīm.

 
Tiesību akta pase
Statuss:
Zaudējis spēku
zaudējis spēku
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: noteikumi Numurs: 663Pieņemts: 18.08.2008.Stājas spēkā: 22.08.2008.Zaudē spēku: 23.08.2014.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 129, 21.08.2008.
Satura rādītājs
Saistītie dokumenti
  • Zaudējis spēku ar
  • Grozījumi
  • Izdoti saskaņā ar
  • Latvijas standarti
180014
{"selected":{"value":"01.01.2013","content":"<font class='s-1'>01.01.2013.-22.08.2014.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"01.01.2013","iso_value":"2013\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2013.-22.08.2014.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"06.07.2011","iso_value":"2011\/07\/06","content":"<font class='s-1'>06.07.2011.-31.12.2012.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.07.2010","iso_value":"2010\/07\/01","content":"<font class='s-1'>01.07.2010.-05.07.2011.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"29.04.2010","iso_value":"2010\/04\/29","content":"<font class='s-1'>29.04.2010.-30.06.2010.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"22.12.2009","iso_value":"2009\/12\/22","content":"<font class='s-1'>22.12.2009.-28.04.2010.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"18.07.2009","iso_value":"2009\/07\/18","content":"<font class='s-1'>18.07.2009.-21.12.2009.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"22.08.2008","iso_value":"2008\/08\/22","content":"<font class='s-1'>22.08.2008.-17.07.2009.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
01.01.2013
87
1
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva