1. Noteikumi nosaka Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta Nevalstisko organizāciju fonda grantu shēmas “NVO darbības atbalsta programma” (turpmāk – grantu shēma) apakšprojektu iesniegumu trešā un ceturtā atklātā konkursa (turpmāk – atklāts konkurss) nolikumu, kurā ietverti apakšprojektu iesniegumu vērtēšanas kritēriji.

(MK 03.03.2009. noteikumu Nr.202 redakcijā)

2. Grantu shēmas mērķis ir stiprināt pilsonisko sabiedrību Latvijā un finansiāli atbalstīt biedrību un nodibinājumu darbību demokrātijas un pilsoniskās sabiedrības attīstības jomā.

(MK 03.03.2009. noteikumu Nr.202 redakcijā)

3. Grantu shēmas apsaimniekotājs ir Sabiedrības integrācijas fonds (turpmāk – apsaimniekotājs).

4. Grantu shēmas apakšprojektu iesniegumu atklātajam konkursam pieejamo līdzfinansējumu (turpmāk – grantu shēmas līdzfinansējums) veido Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta, Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta un Latvijas valsts budžeta finansējums.

5. Kopējais apakšprojektiem pieejamais grantu shēmas līdzfinansējums ir EUR 505 504 ekvivalents latos, kas ir sadalīts šādi:

5.1. trešajam atklātajam konkursam – EUR 337 003 ekvivalents latos;

5.2. ceturtajam atklātajam konkursam – EUR 168 501 ekvivalents latos.

6. Katrā atklātajā konkursā pieejamo kopējo grantu shēmas līdzfinan­sējumu sadala pēc šāda principa: 50 % no pieejamā finansējuma piešķir nacionālā mēroga biedrībām un nodibinājumiem, kuri darbojas visas valsts mērogā, un 50 % no pieejamā finansējuma piešķir vietējā vai reģionālā mēroga biedrībām un nodibinājumiem. Ja kādai biedrību un nodibinājumu grupai paredzētais līdzfinansējums netiek apgūts, tas tiek pārdalīts par labu otras biedrību un nodibinājumu grupas apakšprojektu atbalstam.

(MK 03.03.2009. noteikumu Nr.202 redakcijā)

7. Minimālais apakšprojektam pieprasītais grantu shēmas līdzfinansējums ir EUR 800 ekvivalents latos mēnesī jeb EUR 9 600 ekvivalents latos gadā. Maksimālais apakšprojektam pieprasītais grantu shēmas līdzfinansējums ir EUR 2 000 ekvivalents latos mēnesī jeb EUR 24 000 ekvivalents latos gadā.

8. Apakšprojektam pieprasītais grantu shēmas līdzfinansējums nepārsniedz 90 % no apakšprojekta kopējām attiecināmajām izmaksām.

9. Apakšprojekta iesnieguma iesniedzēja un citu finansētāju kopējais finansējums nav mazāks par 10 % no apakšprojekta kopējām attiecināmajām izmaksām. Daļu finansējuma var nodrošināt kā ieguldījumu natūrā, bet tas nedrīkst pārsniegt 5 % no apakšprojekta kopējām attiecināmajām izmaksām.

10. Ja apakšprojekta īstenošanas gaitā kopējās attiecināmās izmaksas pārsniedz maksimālo apakšprojektam apstiprināto attiecināmo izmaksu summu, šo starpību sedz no apakšprojekta līdzfinansējuma saņēmēja līdzekļiem. Ja apakšprojekta kopējās attiecināmās izmaksas ir mazākas par apakšprojektam apstiprināto attiecināmo izmaksu summu, grantu shēmas līdzfinansējumu aprēķina proporcionāli apakšprojekta ieviešanas līgumā noteiktajai līdzfinansējuma attiecībai no kopējām attiecināmajām izmaksām.

11. Apakšprojekta finanšu aprēķinus veic Eiropas Savienības vienotajā valūtā.

12. Apakšprojekta iesnieguma iesniedzējs ir:

12.1. Latvijas Republikā reģistrēta biedrība vai nodibinājums, kas:

12.1.1. ir neatkarīgs no valsts pārvaldes institūcijām, politiskām vai komerciālām organizācijām, tas ir, organizācijas biedri vai dibinātāji ir fiziskas personas, bet gadījumā, ja tās ir juridiskas personas (vai juridiskas un fiziskas personas), fiziskās personas, biedrības un nodibinājumi kopā veido vairāk nekā pusi no šīs organizācijas biedru (biedrībām) vai dibinātāju (nodibinājumiem) skaita vai lēmumu pieņemšanas procesā tām pieder vairāk nekā puse balsu;

12.1.2. nedarbojas tikai savās interesēs vai savu biedru komerciālajās vai profesionālajās interesēs, tā mērķis ir darboties plašākas sabiedrības labā, risinot jautājumus, kas saistīti ar atsevišķu cilvēku grupu vai visas sabiedrības labklājību;

12.2. darba devēju organizācija – Latvijas Republikā reģistrēta biedrība vai nodibinājums, kas darbojas saskaņā ar Darba devēju organizāciju un to apvienību likumu, tā mērķi un uzdevumi atbilst šajā likumā noteiktajiem pienākumiem un funkcijām, un tas ir norādīts organizācijas statūtos vai nolikumā, vai apakšprojekta iesniegumam pievienotajā vēstulē;

12.3. arodbiedrība, kas reģistrēta Latvijas Republikā un darbojas saskaņā ar likumu “Par arodbiedrībām”.

13. Apakšprojekta iesnieguma iesniedzējs ir dibināts vismaz 18 mēnešus pirms apakšprojekta iesnieguma iesniegšanas termiņa. Ja apakšprojekta iesnieguma iesniedzējs līdz šim ir darbojies kā citas organizācijas filiāle vai struktūrvienība bez patstāvīgas juridiskās personas statusa, taču tā izveide un darbība ir dokumentāri pierādāma, tad par organizācijas dibināšanas brīdi uzskata dokumentos norādīto dibināšanas datumu, nevis organizācijas reģistrācijas datumu biedrību un nodibinājumu reģistrā vai arodbiedrību reģistrā.

14. Apakšprojekta iesnieguma iesniedzējs ir tieši iesaistīts apakšprojekta īstenošanā, tas nevar darboties kā starpnieks, kurš projekta īstenošanu neveic pamatā ar saviem cilvēkresursiem (pastāvīgiem vai piesaistītiem), bet lielāko daļu aktivitāšu vai finansējuma nodod apakšuzņēmējiem (fiziskām vai juridiskām personām).

15. Apakšprojekta iesnieguma iesniedzējs izstrādā apakšprojekta iesniegumu un īsteno apakšprojektu patstāvīgi, nepiesaistot sadarbības partneri vai partnerus. Partnerībā sagatavotie apakšprojektu iesniegumi netiek atbalstīti.

16. Apakšprojekta iesnieguma iesniedzējs atbilst šādām prasībām un apliecina to, parakstot attiecīgu apliecinājumu (1.pielikuma 6.sadaļa):

16.1. tas ir iepazinies ar visiem grantu shēmas līdzfinansējuma saņemšanas nosacījumiem, kas noteikti šajos noteikumos, un apakšprojekta īstenošanas gaitā apņemas tos ievērot;

16.2. tas atbild par apakšprojekta iesnieguma sagatavošanu, īstenošanu un vadību, kā arī par apakšprojekta rezultātiem;

16.3. ir atbildīgs par to, ka apakšprojekts tiks īstenots sabiedrības interesēs, ievērojot ilgtspējīgas attīstības, dzimumu līdztiesības un labas pārvaldības principus;

16.4. tas nav pasludināts par maksātnespējīgu, tai skaitā neatrodas sanācijas procesā un neatrodas likvidācijas procesā, tā saimnieciskā darbība nav apturēta vai pārtraukta, nav uzsākta tiesvedība par tā darbības izbeigšanu, maksātnespēju vai bankrotu;

16.5. tam nav nodokļu vai valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādu;

16.6. tā profesionālajā darbībā nav konstatēti pārkāpumi, un tas nav atzīts par vainīgu nodarījumā saistībā ar profesionālo darbību ar spēkā esošu lēmumu;

16.7. tas nav veicis krāpšanas, korupcijas vai jebkādas citas pretlikumīgas darbības;

16.8. tas nav centies iegūt savā rīcībā ierobežotas pieejamības (konfidenciālu) informāciju vai ietekmēt apakšprojektu iesniegumu vērtēšanas procesā iesaistītās personas;

16.9. tas var nodrošināt apakšprojekta īstenošanai nepieciešamo cilvēku skaitu, kam ir atbilstošas prasmes, zināšanas un pieredze;

16.10. tam ir pieejami stabili un pietiekami finanšu līdzekļi un citi resursi, lai noteiktajā apmērā nodrošinātu savu
apakšprojekta finansējuma daļu, kā arī
apakšprojekta ieviešanas nepārtrauktību;

16.11. tas apņemas nodrošināt grantu shēmas līdzfinansējuma publicitātes prasību ievērošanu ar apakšprojekta īstenošanu saistītajās aktivitātēs un informatīvajos materiālos;

16.12. tas apņemas saglabāt visu ar
apakšprojekta īstenošanu saistīto dokumentāciju un informāciju līdz 2021.gada 30.aprīlim, kā arī piekrīt Latvijas vai donorvalstu institūciju pārstāvju kontrolēm un auditiem apakšprojekta īstenošanas laikā vai pēc tā beigām;

16.13. tas atbild par apakšprojekta iesniegumā sniegto ziņu pareizību un precizitāti;

16.14. tas ir atbildīgs par apsaimniekotājam iesniegto apakšprojekta iesnieguma kopiju pilnīgu atbilstību apakšprojekta iesnieguma oriģinālam;

16.15. tas nav iesniedzis vienu un to pašu apakšprojekta iesniegumu finansēšanai no dažādiem finanšu avotiem, tas ir, tas nepretendē saņemt dubultu līdzfinansējumu viena un tā paša apakšprojekta īstenošanai.

17. Ja tiek konstatēts, ka apakšprojekta iesnieguma iesniedzējs apzināti vai nolaidības dēļ ir sniedzis nepatiesas ziņas, apakšprojekta iesnieguma iesniedzējam tiek liegta iespēja saņemt grantu shēmas līdzfinansējumu, un apsaimniekotājs var vērsties tiesībaizsardzības institūcijās.

18. Apakšprojekta iesnieguma iesniedzējs drīkst iesniegt ne vairāk kā vienu apakšprojekta iesniegumu katrā atklātajā konkursā. Apakšprojekta iesnieguma iesniedzējs, kurš jau ir saņēmis grantu shēmas līdzfinansējumu, atkārtoti atklātajā konkursā piedalīties nedrīkst.

19. Grantu shēmas līdzfinansējuma apjomu apakšprojektam aprēķina, ņemot vērā attiecināmās izmaksas.

20. Apakšprojekta izmaksas ir attiecināmas, ja tās:

20.1. ir nepieciešamas apakšprojekta aktivitāšu īstenošanai un ir paredzētas apstiprinātajā apakšprojekta iesniegumā, kā arī ir veiktas, ievērojot atbilstīgas finanšu vadības principus, tai skaitā ievērojot izmaksu lietderības, ekonomiskuma un efektivitātes principus;

20.2. ir radušās apakšprojekta īstenošanas laikā, kas noteikts apakšprojekta ieviešanas līgumā, ir faktiski veiktas, reāli apmaksātas (izņemot ieguldījumu natūrā) līdz apakšprojekta izpildes ziņojuma iesniegšanas brīdim;

20.3. ir uzskaitītas apakšprojekta līdzfinansējuma saņēmēja grāmatvedības uzskaitē, ir identificējamas, nodalītas no pārējām izmaksām un pārbaudāmas un tās apliecina attiecīgu attaisnojuma dokumentu oriģināli.

21. Attiecināmās izmaksas ir:

21.1. organizācijas pastāvīgā un uz darba programmas īstenošanas laiku piesaistītā administratīvā personāla (organizācijas vadītājs, persona, kas nodarbojas ar līdzekļu piesaistīšanu, grāmatvedis, asistents, sekretārs un citi) atalgojums un ar to saistītās izmaksas, kas nepārsniedz atbilstošas kvalifikācijas un profila personāla tirgus cenas; attiecināmās atalgojuma izmaksas nedrīkst pārsniegt LVL 6,92 stundā 2008.gadā (neieskaitot darba devēja sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas); nākamajos gados maksimālā atalgojuma likme ir LVL 6,4 stundā, reizināta ar iepriekšējā gada pirmā pusgada Centrālās statistikas pārvaldes noteikto patēriņa cenu indeksu pret 2006.gada pirmo pusgadu; ja izmaksas pārsniedz noteikto maksimālo atalgojuma likmi, starpību sedz no citiem finansējuma avotiem kā neattiecināmās izmaksas;

21.2. darba devēja sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas;

21.3. konsultantu un ekspertu izmaksas, ko veido atalgojums apakšprojekta ietvaros piesaistītajiem konsultantiem un ekspertiem (fiziskām vai juridiskām personām) specifisku jautājumu risināšanai un ko pamato noslēgtais līgums, kurā atrunāts sniedzamā pakalpojuma veids (darba uzdevums), laika periods un atalgojuma apmērs, kā arī nostrādātā darba laika uzskaite, kurā norādīts paveiktais darbs katram konsultantam vai ekspertam individuāli; izmaksas nedrīkst pārsniegt atbilstošas kvalifikācijas konsultantu un ekspertu pakalpojumu tirgus cenas;

21.4. organizācijas darbības nodrošināšanai nepieciešamie transporta izdevumi;

21.5. organizācijas darbības nodrošināšanai nepieciešamie pasta, telefona un citi sakaru pakalpojumu izdevumi;

21.6. organizācijas darbības nodrošināšanai nepieciešamie izdevumi komunālajiem maksājumiem;

21.7. vietējo un ārvalstu komandējumu un dienesta braucienu izdevumi atbilstoši komandējumus un darba braucienus regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajām izdevumu normām; lidmašīnu biļešu cenas nedrīkst pārsniegt cenas, kas attiecīgajā lidojumā noteiktas ekonomiskajā klasē; ārvalstu komandējumu izmaksas ir attiecināmas tikai tad, ja komandējums ir saistīts ar organizācijas pamatdarbību, tas ir, organizācija ir biedrs citā starptautiskā organizācijā un piedalās tās rīkotajos ikgadējos forumos, starptautiskajās konferencēs, darba grupās u.tml., un ir ievērots šo noteikumu 28.5.apakšpunktā noteiktais izmaksu ierobežojums organizācijas pamatdarbībai atbilstošo aktivitāšu īstenošanai (ne vairāk kā 30 % no kopējās darba programmas attiecināmo izmaksu summas);

21.8. organizācijas darbības nodrošināšanai nepieciešamās kancelejas un biroja preču izmaksas;

21.9. informācijas un publicitātes izmaksas;

21.10. ar organizācijas darbības nodrošināšanu saistīto pakalpojumu izmaksas;

21.11. organizācijas darbības nodrošināšanai nepieciešamā mazvērtīgā inventāra iegādes izmaksas;

21.12. organizācijas darbības nodrošināšanai nepieciešamo telpu, materiāli tehnisko līdzekļu un aprīkojuma nomas izmaksas;

21.13. organizācijas darbības nodrošināšanai nepieciešamo telpu, materiāli tehnisko līdzekļu un aprīkojuma uzturēšanas izdevumi;

21.14. organizācijas darbības nodrošināšanai nepieciešamo telpu, materiāli tehnisko līdzekļu un aprīkojuma amortizācijas izmaksas, kas aprēķinātas pēc lineārās metodes saskaņā ar attiecināmiem grāmatvedības noteikumiem tikai tām telpām, materiāli tehniskajiem līdzekļiem un aprīkojumam, kas tiek izmantots apakšprojektā tā īstenošanas laikā ar nosacījumu, ka tie nav iegādāti par Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta, Eiropas Savienības un jebkuriem citiem ārvalstu palīdzības finanšu līdzekļiem, kā arī valsts un pašvaldības līdzekļiem;

21.15. organizācijas darbības nodrošināšanai nepieciešamo telpu remonta izmaksas ar noteikumu, ka tās atbilst tirgus cenām un nepārsniedz 10 % no darba programmas kopējām attiecināmajām izmaksām. Apakšprojekta iesniegumam pievieno detalizētu telpu remonta izmaksu tāmi;

21.16. organizācijas darbības nodrošināšanai nepieciešamā aprīkojuma (jauna vai lietota) iegādes izmaksas ar noteikumu, ka tās atbilst tirgus cenām un nepārsniedz 15 % no darba programmas kopējām attiecināmajām izmaksām;

21.16.1. ja tiek iegādāti pamatlīdzekļi un to izmaksas pārsniedz attiecīgā aprīkojuma nomas maksu par attiecīgo aktivitāšu īstenošanas periodu vai to amortizācijas laiks pārsniedz apakšprojekta īstenošanas periodu, apakšprojekta līdzfinansējuma saņēmējs apliecina, ka iepirktie pamatlīdzekļi pēc apakšprojekta beigām tiks izmantoti tiem pašiem mērķiem kā apakšprojekta īstenošanas laikā līdz to vērtības pilnīgai amortizācijai un tie netiks pārdoti vai atsavināti līdz to amortizācijas perioda beigām, vai arī iesniedz bankas garantiju pamatlīdzekļa iegādei izlietotā finansējuma apjomā, kura ir spēkā līdz pamatlīdzekļa amortizācijas perioda beigām;

21.16.2. ja tiek iegādāts lietots aprīkojums, tā cena nepārsniedz aprīkojuma tirgus vērtību, ņemot vērā aprīkojuma amortizāciju, un ir mazāka par līdzīga jauna aprīkojuma cenu; aprīkojums atbilst piemērojamām normām un standartiem; aprīkojuma pārdevējs deklarē aprīkojuma izcelsmi un apliecina, ka tas nav iegādāts, izmantojot Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta, Eiropas Savienības vai jebkuras citas ārvalstu palīdzības, kā arī nacionālo finansējumu;

21.17. ieguldījumi natūrā, kas nepārsniedz 5 % no apakšprojekta kopējām attiecināmajām izmaksām un ko veido iekārtu, materiālu vai telpu piešķīrums, izpētes vai profesionāla rakstura darbības vai neapmaksāts brīvprātīgs darbs, un kuru vērtību ir iespējams neatkarīgi novērtēt un auditēt. Gadījumos, ja ieguldījums ir neapmaksāts brīvprātīgs darbs, darba vērtība ir noteikta, ņemot vērā nostrādāto laiku un parasto stundas vai dienas likmi par paveikto darbu.

22. Pievienotās vērtības nodoklis un citi nodokļi un nodevas ir attiecināmās izmaksas, ja tie nav atgūstami no valsts budžeta atbilstoši normatīvajos aktos par nodokļiem un nodevām noteiktajām prasībām.

23. Neattiecināmās izmaksas ir:

23.1. apakšprojekta iesnieguma sagatavošanas izmaksas;

23.2. personālam izmaksātās prēmijas un dāvanas vai jebkurš cits gūtais labums, tajā skaitā veselības apdrošināšana, apmaksātas ēdienreizes vai transporta izdevumu kompensācija nokļūšanai no dzīvesvietas līdz darbavietai;

23.3. parādu segšanas izmaksas;

23.4. aizdevuma pamatsummas un procentu maksājumu vai citu saistību segšanas izmaksas;

23.5. debeta procentu maksājumi par finanšu darījumiem;

23.6. valūtas maiņas komisijas maksas un valūtas kursu svārstību radītie zaudējumi;

23.7. bankas komisijas maksas;

23.8. naudas sodi, līgumsodi, nokavējuma procenti un tiesvedības izdevumi;

23.9. nekustamā īpašuma iegādes un būvniecības izmaksas;

23.10. izmaksas, kas jau tiek finansētas no citiem finanšu avotiem;

23.11. citas izmaksas, kas neatbilst šo noteikumu 20. un 21.punkta nosacījumiem.

24. Apakšprojekts sastāv no organizācijas darbības ilgtermiņa plāna (iesnieguma veidlapas 3.sadaļa) un pirmā kalendāra gada darba programmas (iesnieguma veidlapas 4.sadaļa). Darbības ilgtermiņa plāns attiecas uz Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta 6.prioritātes “Cilvēkresursu attīstība un izglītība” 2.apakšprioritāti “Pilsoniskās sabiedrības stiprināšana un sabiedrības integrācijas veicināšana saskaņā ar prioritātēm, kas noteiktas Latvijas pilsoniskās sabiedrības attīstības nacionālajā programmā, ieskaitot valodas apmācību”, un tas ir pamats finansējuma piešķiršanai konkrētās organizācijas darbības nodrošināšanai. Darba programma ir aktivitāšu kopums, kas sekmē darbības ilgtermiņa plāna mērķu īstenošanu.

25. Darbības ilgtermiņa plāna aktivitātes ir atbalstāmas, ja tās sekmē vismaz vienu no Pilsoniskās sabiedrības stiprināšanas programmas 2008.–2012.gadam apakš­mērķiem:

25.1. 1.apakšmērķis: palielināt Latvijā to cilvēku īpatsvaru, kas neformāli un formāli sadarbojas savu un sabiedrības mērķu labā, vairojot sociālo kapitālu;

25.2. 2.apakšmērķis: paaugstināt iedzīvotāju, neformālo grupu un biedrību un nodibinājumu līdzdalības efektivitāti politikas procesā pašvaldībās, centrālās valsts pārvaldes un Eiropas Savienības līmenī;

25.3. 3.apakšmērķis: attīstīt vidi ilgtspējīgai, uz rezultātu orientētai biedrību un nodibinājumu darbībai.

(MK 03.03.2009. noteikumu Nr.202 redakcijā)

26. Darbības ilgtermiņa plāna īstenošanas periods:

26.1. 2008.gadā iesniegtajiem apakšprojektu iesniegumiem maksimālais īstenošanas periods ir 28 mēneši, minimālais īstenošanas periods ir 12 mēneši; darbības ilgtermiņa plāna sākuma datumu nevar plānot ātrāk kā 2009.gada 1.janvārī; visas aktivitātes īsteno un visus maksājumus veic līdz 2011.gada 30.aprīlim;

26.2. 2009.gadā iesniegtajiem apakšprojektu iesniegumiem maksimālais īstenošanas periods ir 16 mēneši, minimālais īstenošanas periods ir 12 mēneši; darbības ilgtermiņa plāna sākuma datumu nevar plānot ātrāk kā 2009.gada 1.septembrī; visas aktivitātes īsteno un visus maksājumus veic līdz 2010.gada 31.decembrim.

(MK 03.03.2009. noteikumu Nr.202 redakcijā)

27. Darba programmu sastāda pirmajam kalendāra gadam (attiecīgi no 2009.gada 1.janvāra līdz 2009.gada 31.decembrim vai no 2009.gada 1.septembra līdz 2009.gada 31.decembrim). Darba programmā (iesnieguma veidlapas 4.5.apakšpunkts) iekļauj visas attiecīgajā laikposmā plānotās aktivitātes, ieskaitot projektus, valsts deleģēto funkciju īstenošanu un pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem neatkarīgi no to finansējuma avota.

(MK 03.03.2009. noteikumu Nr.202 redakcijā)

28. Darba programmas budžetā (iesnieguma veidlapas 5.sadaļa) iekļauj tikai šādas izmaksas, kas atbilst šo noteikumu III nodaļā minētajiem nosacījumiem:

28.1. darba programmas īstenošanai nepieciešamās administratīvās izmaksas;

28.2. organizācijas ikdienas darbības nodrošināšanai nepieciešamās izmaksas;

28.3. organizācijas uzturēšanai nepieciešamās izmaksas;

28.4. projektu sagatavošanai nepieciešamās izmaksas;

28.5. organizācijas pamatdarbībai atbilstošo aktivitāšu, tajā skaitā organizācijas mērķa grupai paredzēto aktivitāšu, īstenošanas izmaksas, kas nepārsniedz 30 % no darba programmas kopējām attiecināmajām izmaksām.

29. Grantu shēmas ietvaros netiek finansētas šādas darba programmas aktivitātes:

29.1. aktivitātes, kuras plānots īstenot kāda projekta ietvaros;

29.2. aktivitātes, kuras pēc būtības atbilst projekta tipa aktivitātēm, bet formāli tiek īstenotas ārpus projekta, piemēram, iepirkuma izpilde valsts vaja­dzībām;

29.3. valsts deleģēto funkciju īstenošana;

29.4. pakalpojumu sniegšana iedzīvotājiem.

(MK 03.03.2009. noteikumu Nr.202 redakcijā)

30. Trešo atklāto konkursu izsludina 2008.gada 2.ceturksnī, ceturto atklāto konkursu izsludina 2009.gada 1.ceturksnī. Ja trešā atklātā konkursa ietvaros netiek apgūts viss pieejamais grantu shēmas līdzfinansējums, to pārceļ uz ceturto atklāto konkursu.

(MK 03.03.2009. noteikumu Nr.202 redakcijā)

31. Apsaimniekotājs izsludina atklātu konkursu, ievietojot sludinājumu laikrakstos “Latvijas Vēstnesis”, divos pēc abonēšanas apjoma lielākajos Latvijas dienas laikrakstos latviešu valodā un divos pēc abonēšanas apjoma lielākajos dienas laikrakstos krievu valodā, kā arī apsaimniekotāja mājaslapā internetā (www.lsif.lv) un finanšu instrumenta Latvijas mājaslapā internetā (www.eeagrants.lv).

32. Apakšprojektu iesniegumu iesniegšanas termiņš ir vismaz divi mēneši no atklāta konkursa izsludināšanas dienas. Apakš­projektu iesniegumu iesniegšanas termiņu norāda atklāta konkursa sludinājumā.

33. Apakšprojekta iesniegumu sagatavo datorrakstā latviešu valodā, aizpildot iesnieguma veidlapas (1.pielikums) elektronisko versiju, kas pieejama apsaimniekotāja mājaslapā internetā (www.lsif.lv). Iesnieguma veidlapas 1.1., 1.4. un 1.9.apakš­punktā norāda apakšprojekta iesnieguma iesniedzēja un apakš­projekta nosaukumu angļu valodā un iekļauj īsu apakšprojekta kopsavilkumu angļu valodā.

34. Apakšprojekta iesnieguma iesniedzējs apakšprojekta iesniegumam pievieno pielikumus šādā secībā:

34.1. iesniedzēja apliecināta reģistrācijas apliecības kopija;

34.2. iesniedzēja apliecināta ar pievienotās vērtības nodokli (PVN) apliekamās personas reģistrācijas apliecības kopija vai organizācijas vadītāja parakstīts apliecinājums, ka organizācija nav PVN maksātāja;

34.3. iesniedzēja apliecināta statūtu kopija;

34.4. iesniedzēja apliecināta gada pārskata par iepriekšējo pārskata gadu kopija (vai obligātās gada pārskata daļas – ieņēmumu un izdevumu pārskats un bilance par iepriekšējo pārskata gadu, ko apstiprinājis Valsts ieņēmumu dienests); ja organizācija ir dibināta vismaz 18 mēnešus pirms apakšprojekta iesnieguma iesniegšanas termiņa, bet juridiskās personas statusu ieguvusi pēdējo 18 mēnešu laikā, jāiesniedz organizācijas vadītāja apstiprināts finanšu pārskats par organizācijas ieņēmumiem un izdevumiem visā darbības periodā, sākot no brīža, kad tā reģistrēta biedrību un nodibinājumu reģistrā vai arodbiedrību reģistrā un ir ieguvusi patstāvīgas juridiskas personas statusu;

34.5. organizācijas vadītāja parakstīts apliecinājums, kurā norādīts biedru skaits un viņu juridiskais statuss; nodibinājumiem, kuros biedru nav, pievieno informāciju par dibinātājiem;

34.6. ja attiecināms, telpu remonta izmaksu tāme.

35. Apakšprojekta iesnieguma iesniedzējs iesniedz aizpildīto iesnieguma veidlapu un šo noteikumu 34.punktā minētos pielikumus piecos eksemplāros – oriģinālu un četras kopijas, uz iesnieguma veidlapas attiecīgi norādot “Oriģināls” vai “Kopija”. Apakšprojekta iesnieguma veidlapu, tai skaitā budžetu, iesniedz arī elektroniskā veidā elektroniskā datu nesējā.

36. Apakšprojekta iesnieguma oriģinālu noformē atbilstoši lietvedības jomu regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajām prasībām. Tas ir sanumurēts, cauršūts (caurauklots), apzīmogots (ja attiecināms) un parakstīts, paraksts ir atšifrēts, kā arī norādīts lappušu skaits un caurauklošanas datums.

37. Apakšprojekta iesniegumu iesniedz vienā vai vairākās aizlīmētās aploksnēs vai kastēs, uz kurām norāda:

37.1. adresātu – grantu shēmas apsaimniekotāja nosaukumu un adresi;

37.2. grantu shēmas nosaukumu (“NVO darbības atbalsta programma”);

37.3. sludinājumā norādīto atklāta konkursa numuru;

37.4. pilnu apakšprojekta iesnieguma iesniedzēja nosaukumu un adresi;

37.5. apakšprojekta nosaukumu;

37.6. norādi “Neatvērt pirms vērtēšanas uzsākšanas”.

38. Apakšprojekta iesnieguma iesniedzējs vai viņa pilnvarotā persona iesniedz apakšprojekta iesniegumu apsaimniekotājam personīgi vai nosūta pa pastu kā ierakstītu sūtījumu uz šo noteikumu 37.1.apakšpunktā norādīto adresi, vai nosūta apsaimniekotājam elektroniski uz sludinājumā norādīto elektroniskā pasta adresi, sagatavotu elektroniska dokumenta veidā atbilstoši normatīvajiem aktiem par dokumentu elektronisko noformēšanu.

39. Ja apakšprojekta iesniegumu iesniedz elektroniski, iesnieguma veidlapu, tai skaitā budžetu, kā arī nepieciešamos pielikumus paraksta ar drošu elektronisko parakstu un apliecina ar laika zīmogu pirms apakšprojektu iesniegumu iesniegšanas termiņa beigām atbilstoši Elektronisko dokumentu likumā noteiktajām prasībām.

40. Apsaimniekotājs izskata tos apakšprojektu iesniegumus, kuri ir iesniegti apsaimniekotājam līdz atklāta konkursa sludinājumā norādītajam termiņam.

41. Apakšprojekta iesniegumu, kas saņemts pēc atklāta konkursa sludinājumā noteiktā iesniegšanas termiņa, neizskata un nosūta neatvērtu atpakaļ iesniedzējam.

42. Jautājumus par atklāto konkursu un apakšprojekta iesnieguma sagatavošanu var nosūtīt apsaimniekotājam pa pastu, faksu vai e-pastu uz atklāta konkursa sludinājumā norādīto adresi ne vēlāk kā 10 dienas pirms apakšprojektu iesniegumu iesniegšanas termiņa beigām, norādot atsauci uz konkursu. Atbildes uz jautājumiem tiek sniegtas piecu darbdienu laikā, bet ne vēlāk kā septiņas dienas pirms apakšprojektu iesniegumu iesniegšanas termiņa beigām. Biežāk uzdotie jautājumi un atbildes tiek publicētas apsaimniekotāja mājaslapā internetā (www.lsif.lv).

43. Apakšprojektu iesniegumus vērtē divos posmos:

43.1. apakšprojektu iesniegumu atvēršana un vērtēšana pēc administratīvās un atbilstības vērtēšanas kritērijiem (2.pielikums);

43.2. apakšprojektu iesniegumu vērtēšana pēc kvalitātes vērtēšanas kritērijiem (3.pielikums).

44. Apsaimniekotājs:

44.1. reģistrē apakšprojektu iesniegumus to iesniegšanas secībā;

44.2. atver apakšprojektu iesniegumus un katram apakšprojekta iesniegumam piešķir identifikācijas numuru;

44.3. izvērtē apakšprojektu iesniegumus atbilstoši administratīvās un atbilstības vērtēšanas kritērijiem.

45. Ja apakšprojekta iesniegums neatbilst kādam no 2.1.1.–2.1.3.atbil­stības vērtēšanas kritērijiem, apsaimniekotājs pieņem lēmumu par apakšprojekta iesnieguma noraidīšanu.

46. Ja apakšprojekta iesniegums neatbilst kādam no 1.1.–1.13.administra­tīvās vērtēšanas kritērijiem vai 2.2.1.–2.3.8.atbilstības vērtēšanas kritērijiem, apsaimniekotājs vienu reizi rakstiski pieprasa apakšprojekta iesnieguma iesniedzējam iesniegt piecu darbdienu laikā papildu informāciju vai precizēt apakšprojekta iesniegumu (vai attiecīgās sadaļas), nosūtot pieprasījumu pa pastu kā ierakstītu sūtījumu, kā arī uz iesnieguma veidlapā norādīto faksa numuru un e-pasta adresi.

47. Ja apakšprojekta iesnieguma iesniedzējs noteiktajā termiņā iesniedz nepieciešamo papildu informāciju vai precizējumus personīgi vai nosūtot pa pastu, apakšprojekta iesniegumu vērtē atkārtoti pēc attiecīgajiem administratīvās vai atbilstības vērtēšanas kritērijiem.

48. Ja pēc atkārtotas administratīvās vērtēšanas apakšprojekta iesniegums neatbilst vismaz vienam administratīvās vai atbilstības vērtēšanas kritērijam vai ja apakš­projekta iesnieguma iesniedzējs noteiktajā termiņā nav iesniedzis nepieciešamo papildu informāciju vai precizējumus, apsaimniekotājs pieņem lēmumu par apakšprojekta iesnieguma noraidīšanu.

49. Apakšprojektu iesniegumus, kuri atbilst administratīvās un atbilstības vērtēšanas kritērijiem, apsaimniekotājs nodod atklāta konkursa apakšprojektu iesniegumu vērtēšanas komisijai (turpmāk – komisija) apakšprojektu iesniegumu izvērtēšanai pēc kvalitātes vērtēšanas kritērijiem.

50. Komisija darbojas saskaņā ar apsaimniekotāja apstiprināto komisijas nolikumu, kas nosaka komisijas izveidošanas un darbības kārtību. Komisijas darbam var piesaistīt neatkarīgus ekspertus, kuri izvērtē apakšprojekta iesniegumus atbilstoši kvalitātes vērtēšanas kritērijiem. Komisijas darbā novērotāja statusā var piedalīties Centrālās finanšu un līgumu aģentūras, Finanšu instrumentu biroja, biedrību un nodibinājumu vai vadošās iestādes pārstāvji.

(Grozīts ar MK 03.03.2009. noteikumiem Nr.202)

51. Komisija apstiprina katram apakš­projekta iesniegumam piešķirto vidējo punktu skaitu katrā kvalitātes vērtēšanas kritērijā. Ja kādā kritērijā vai kritēriju sadaļā iegūtais punktu skaits ir mazāks par minimāli nepieciešamo punktu skaitu, komisija rekomendē apsaimniekotājam noraidīt apakšprojektu.

52. Apakšprojektu iesniegumus, kuri visos kvalitātes vērtēšanas kritērijos ieguvuši noteikto minimāli nepieciešamo punktu skaitu, komisija sakārto dilstošā secībā pēc to iegūtā kopējā vidējā punktu skaita. Atkarībā no pieejamā grantu shēmas līdzfinansējuma apjoma katrai biedrību un nodibinājumu grupai komisija izveido apstiprināšanai ieteikto apakšprojektu iesniegumu sarakstu.

(MK 03.03.2009. noteikumu Nr.202 redakcijā)

53. Sarakstā iekļauj tos apakšprojektu iesniegumus, kuri ieguvuši lielāko kopējo vidējo punktu skaitu. Ja apakšprojektu nav iespējams atbalstīt pilnā apmērā un pieejamais grantu shēmas līdzfinansējums veido vismaz pusi no apakšprojekta iesniegumā pieprasītā finansējuma, trūkstošo finansējumu, ja iespējams, pārdala no otrai biedrību un nodibinājumu grupai rezervētā finansējuma vai, ja tas nav iespējams, pārdala no ceturtajam atklātajam konkursam paredzētā finansējuma. Ja tas nav iespējams vai pieejamais grantu shēmas līdzfinansējums veido mazāk nekā pusi no apakšprojekta iesniegumā pieprasītā finansējuma, apakšprojekta iesniegumu neiekļauj apstiprināšanai ieteikto apakšprojektu iesniegumu sarakstā.

(MK 03.03.2009. noteikumu Nr.202 redakcijā)

54. Komisija sagatavo un iesniedz ap­saim­niekotājam vērtēšanas ziņojumu, kurā ietverts apstiprināšanai un noraidīšanai ieteikto apakšprojektu iesniegumu saraksts.

55. Pamatojoties uz komisijas iesniegto vērtēšanas ziņojumu, apsaimniekotājs pieņem lēmumu par katra apakšprojekta iesnieguma apstiprināšanu vai noraidīšanu.

56. Apsaimniekotājs lēmumu par apakš­projekta iesnieguma apstiprināšanu vai noraidīšanu pieņem Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta vadības likumā noteiktajā termiņā.

57. Apsaimniekotājs piecu darbdienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas par apakš­projekta iesnieguma apstiprināšanu vai noraidīšanu rakstiski informē apakšprojekta iesnieguma iesniedzēju par pieņemto lēmumu, nosūtot to pa pastu kā ierakstītu sūtījumu.

58. Apakšprojekta iesnieguma iesniedzējs lēmumu par apakšprojekta iesnieguma apstiprināšanu vai noraidīšanu var pārsūdzēt Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta vadības likumā noteiktajā kārtībā.

59. Pēc lēmuma pieņemšanas par apakš­projekta iesnieguma apstiprināšanu un pirms apakšprojekta ieviešanas līguma noslēgšanas apsaimniekotājs var veikt līgumslēgšanas sarunas, lūdzot apakšprojekta iesnieguma iesniedzējam veikt šādus precizējumus apakšprojekta iesniegumā:

59.1. novērst informācijas pretrunas dažādās apakšprojekta iesnieguma sadaļās;

59.2. precizēt apakšprojekta īstenošanas laika grafiku;

59.3. precizēt apakšprojekta budžetu, ja tajā pieļautas aritmētiskas kļūdas;

59.4. no apakšprojekta attiecināmajām izmaksām izslēgt izmaksas, kas nav nepieciešamas apakšprojekta aktivitāšu īstenošanai vai kas šo noteikumu 23.punktā noteiktas kā neattiecināmas izmaksas;

59.5. samazināt izmaksas, kas pārsniedz vidējās tirgus cenas;

59.6. iesniegt papildu informāciju, ja apakšprojekta iesniegumā nav iekļauta pilnīga informācija vai iekļautā informācija ir neskaidra vai pretrunīga.

60. Apsaimniekotājs slēdz ar apakšprojekta līdzfinansējuma saņēmēju divus līgumus: apakšprojekta ieviešanas līgumu par darbības ilgtermiņa plāna īstenošanu un finansēšanas līgumu par pirmā gada darba programmas īstenošanu.

61. Apsaimniekotājs piecu darbdienu laikā pēc visu apakšprojektu ieviešanas līgumu noslēgšanas publicē noslēgto līgumu sarakstu latviešu un angļu valodā savā mājaslapā internetā (www.lsif.lv), kurā norāda apakšprojekta līdzfinansējuma saņēmēja nosaukumu un juridisko adresi, apakšprojekta nosaukumu, īstenošanas vietu, īstenošanas periodu, piešķirtā grantu shēmas līdzfinansējuma apjomu un kopsavilkumu par apakšprojekta ietvaros veicamajiem pasākumiem.

62. Apakšprojektam var piešķirt avansa maksājumu. Darba programmām, kuru īstenošanas periods nepārsniedz trīs mēnešus, avansa maksājumu piešķir 80 % apmērā no attiecīgā gada darba programmai piešķirtās grantu shēmas līdzfinansējuma summas, ko izmaksā pēc finansēšanas līguma parakstīšanas starp apakšprojekta līdzfinansējuma saņēmēju un apsaimniekotāju. Atlikušo grantu shēmas līdzfinansējuma daļu apsaimniekotājs izmaksā, kad tas ir apstiprinājis apakšprojekta līdzfinansējuma saņēmēja iesniegto attiecīgā gada darba programmas izpildes ziņojumu.

63. Darba programmām, kuru īstenošanas periods pārsniedz trīs mēnešus, pirmo avansa maksājumu piešķir 25 % apmērā no attiecīgā gada darba programmai piešķirtās grantu shēmas līdzfinansējuma summas, ko izmaksā pēc finansēšanas līguma parakstīšanas starp apakšprojekta līdzfinansējuma saņēmēju un apsaimniekotāju. Nākamos avansa maksājumus, kuru kopējā summa nepārsniedz 55 % no attiecīgā gada darba programmai piešķirtās grantu shēmas līdzfinansējuma summas, apsaimniekotājs izmaksā vienādās daļās pēc katra informatīvā ziņojuma saņemšanas un pieņemšanas zināšanai. Informatīvo ziņojumu periodus un iesniegšanas termiņus nosaka finansēšanas līgumā. Kopējā visu avansa maksājumu summa nepārsniedz 80 % no attiecīgā gada darba programmai piešķirtās grantu shēmas līdzfinansējuma summas. Atlikušo grantu shēmas līdzfinansējuma daļu apsaimniekotājs izmaksā, kad tas ir apstiprinājis apakšprojekta līdzfinansējuma saņēmēja iesniegto attiecīgā gada darba programmas izpildes ziņojumu.

64. Apsaimniekotājs novērtē apakšprojekta līdzfinansējuma saņēmēja attiecīgā gada darba programmas un darbības ilgtermiņa plāna izpildi atbilstoši šādiem vērtēšanas kritērijiem:

64.1. cik atbilstoša ir proporcija starp plānotajiem rezultātiem un sasniegtajiem rezultātiem (maksimālais punktu skaits – 5 punkti);

64.2. cik precīzi ir ievēroti apakšprojekta ieviešanas līguma un finansēšanas līguma noteikumi (maksimālais punktu skaits – 5 punkti).

65. Ja attiecīgā gada darba programmas un darbības ilgtermiņa plāna izpildi novērtē zemāk par 8 punktiem, apsaimniekotājs pārtrauc noslēgto apakšprojekta ieviešanas līgumu ar apakšprojekta līdzfinansējuma saņēmēju.

66. Apakšprojekta līdzfinansējuma saņēmējs līdz attiecīgā gada 31.oktobrim iesniedz apsaimniekotājam darba programmu nākamajam kalendāra gadam (iesnieguma veidlapas 1., 4., 5. un 6.sadaļa), kas sagatavota atbilstoši šajos noteikumos noteiktajiem nosacījumiem.

67. Apsaimniekotājs izvērtē darba programmu atbilstoši šo noteikumu 2.pielikumā noteiktajiem 1.1.–1.6. un 1.12.administratīvās vērtēšanas kritērijiem un 2.3.1.–2.3.8.atbilstības vērtēšanas kritērijiem saskaņā ar šo noteikumu 44.–47.punktā noteikto kārtību.

68. Ja pēc atkārtotas administratīvās vērtēšanas apakšprojekta iesniegums neatbilst vismaz vienam administratīvās vai atbilstības vērtēšanas kritērijam vai ja apakš­projekta iesnieguma iesniedzējs noteiktajā termiņā nav iesniedzis nepieciešamo papildu informāciju vai precizējumus, apsaimniekotājs pārtrauc noslēgto apakšprojekta ieviešanas līgumu ar apakšprojekta līdzfinansējuma saņēmēju.

69. Darba programmas, kuras atbilst visiem administratīvās un atbilstības vērtēšanas kritērijiem, izvērtē komisija atbilstoši šo noteikumu 3.pielikumā noteiktajiem 3.1.–3.6.kvalitātes vērtēšanas kritērijiem un saskaņā ar šo noteikumu 50., 51. un 54.punktā noteikto kārtību.

70. Ja kādā kvalitātes vērtēšanas kritērijā vai kritēriju sadaļas kopvērtējumā iegūtais punktu skaits ir mazāks par minimāli nepieciešamo punktu skaitu, apsaim­niekotājs vienu reizi rakstiski pieprasa apakšprojekta līdzfinansējuma saņēmējam iesniegt noteiktā termiņā precizētu darba programmu (vai attiecīgās sadaļas), nosūtot pieprasījumu pa pastu kā ierakstītu sūtījumu, kā arī uz iesnieguma veidlapā norādīto faksa numuru un e-pasta adresi.

71. Ja apakšprojekta līdzfinansējuma saņēmējs noteiktajā termiņā iesniedz precizēto darba programmu personīgi vai nosūtot pa pastu, komisija vērtē darba programmu atkārtoti pēc kvalitātes vērtēšanas kritērijiem.

72. Ja pēc atkārtotas kvalitātes vērtēšanas darba programma neiegūst minimāli nepieciešamo punktu skaitu kādā kvalitātes vērtēšanas kritērijā vai kritēriju sadaļas kopvērtējumā vai ja apakšprojekta līdzfinansējuma saņēmējs noteiktajā termiņā nav iesniedzis precizēto darba programmu, apsaimniekotājs pārtrauc noslēgto apakšprojekta ieviešanas līgumu ar apakšprojekta līdzfinansējuma saņēmēju.

73. Ja darba programma iegūst minimāli nepieciešamo punktu skaitu visos kvalitātes vērtēšanas kritērijos, apsaimniekotājs saskaņā ar šo noteikumu 59.punktu veic līgumslēgšanas sarunas un slēdz finansēšanas līgumu ar apakšprojekta līdzfinansējuma saņēmēju par attiecīgā gada darba programmas īstenošanu.