(Pielikums grozīts ar MK 31.08.2021. noteikumiem Nr. 599)

1. Mehāniskā ierobežošana

1.1. Ziedu čemura nogriešana

1. Ziedu čemura nogriešanu lieto atsevišķu latvāņu iznīcināšanai, nelielu audžu ierobežošanai un vietās, kur nevar izmantot tehniku vai ķīmisko ierobežošanas metodi, vai kā papildu paņēmienu.

2. Ziedu čemuru nogriež latvāņa galvenās ziedkopas ziedēšanas sākumā. Ziednešus nogriež, izmantojot darbarīku garā kātā, kas sastāv no izliekta asmens (mačetveida priekšmets, līdzīgs izkaptij) vai šķērēm, kādas tiek izmantotas augļu koku zaru nogriešanai.

3. Paņēmienu izmanto kā pamata vai papildu paņēmienu regulāri līdz latvāņa iznīcināšanai.

1.2. Latvāņa centrālo rozešu izduršana

4. Latvāņa centrālo rozešu izduršanu lieto atsevišķu latvāņu iznīcināšanai, nelielu audžu ierobežošanai un vietās, kur nevar izmantot tehniku vai ķīmisko ierobežošanas metodi, vai kā papildu paņēmienu.

5. Latvāņa centrālo rozeti ar lāpstu vai līdzīgu darbarīku izdur 5–10 cm zem augsnes virskārtas, iznīcinot ziemot spējīgos dzinumus. Ja darbu veic pavasarī, to atkārto vismaz 2–3 reizes sezonā, jo iespējama latvāņa atjaunošanās no jauniem dīgstiem. Ja darbu veic ziedkopu veidošanās laikā, pietiek to izdarīt vienu reizi sezonā. Ja atsevišķās vietās jau izveidojušās ziedkopas un sākušas veidoties sēklas, ziedkopas izgriež un iznīcina sadedzinot.

6. Paņēmienu izmanto kā pamata vai papildu paņēmienu regulāri līdz latvāņa iznīcināšanai.

1.3. Noklāšana ar melnu (gaismas necaurlaidīgu) plēvi vai citu mulču

7. Noklāšanu ar melnu, gaismas necaurlaidīgu plēvi vai citu gaismas necaurlaidīgu materiālu lieto atsevišķu latvāņu iznīcināšanai, nelielu audžu ierobežošanai un vietās, kur nevar izmantot tehniku, ķīmisko ierobežošanas metodi un citus paņēmienus, vai kā papildu paņēmienu.

8. Paņēmienu lieto veģetācijas perioda sākumā (aprīlī, maija sākumā). Atsevišķi augošos latvāņus vai latvāņa audzi noklāj ar gaismas necaurlaidīgu materiālu un nostiprina to pret vēja iedarbību. Tādējādi, pārtraucot fotosintēzes procesu, aiziet bojā gan pieaugušie latvāņi, gan tā dīgsti. Plēvi noņem pēc latvāņa atmiršanas (apmēram pēc 3 mēnešiem). Lai šajā vietā nodrošinātos pret atkārtotu latvāņa invāziju, veic veģetācijas atjaunošanu (var izmantot šā pielikuma 47.punktā minēto papildu paņēmienu).

9. Paņēmienu izmanto apmēram 1–2 gadus līdz latvāņa iznīcināšanai. To papildina ar citiem paņēmieniem, nodrošinoties pret atkārtotu latvāņa invāziju.

1.4. Nopļaušana ar traktorvilkmes vai ar rokām darbināmu tehniku

10. Ja iespējams, ar latvāni invadētajās teritorijās izmanto traktorvilkmes tehniku. Teritorijās, kur tas nav iespējams (mežmalās, augstās nogāzēs un citās ierobežotās vietās), pļauj ar rokas instrumentiem. Atklātās platībās izmanto traktorvilkmes pļaujmašīnas ar rotora tipa darbīgo daļu. Ceļmalās, uzbērumu nogāzēs, grāvmalās un vietās ar nelīdzenu reljefu, kur tas iespējams, latvāni pļauj ar traktoram uzkarināmu pļāvēju – smalcinātāju, kura darbīgā daļa – rotors – ir paceļams, nolaižams vai noturams leņķī paralēli augsnes virskārtai.

11. Ar traktorvilkmes tehniku pļauj apmēram 2–3 reizes veģetācijas periodā atkarībā no latvāņa ataugšanas ātruma. Ar rokas instrumentiem pļauj, kad latvānis ir sasniedzis 15–20 cm augstumu, vidēji ik pēc 2–3 nedēļām atkarībā no latvāņa ataugšanas ātruma. Ja atsevišķās vietās jau izveidojušās ziedkopas un sākušas veidoties sēklas, ziedkopas izgriež un iznīcina sadedzinot.

12. Divreizēja vai trīsreizēja latvāņa pļaušana neļauj latvānim izveidot ziedkopas, līdz ar to ierobežo sēklu izplatīšanu. Vienreizēja galvenās ziedkopas pļaušana ziedēšanas sākumā, novēršot sēklu veidošanos, ir līdzvērtīga trīsreizējai latvāņa appļaušanai. Pļaušana ziedkopas ziedēšanas sākumā ir veicama vienu reizi, bet pļaušanas process ir apgrūtināts (liela augu zaļmasa) un rada lielāku risku apdedzināties nekā vairākkārtēja pļaušana.

13. Lai nopļautie latvāņi netraucētu ūdens aizvades sistēmas darbību, iespēju robežās zaļo masu novāc.

14. Paņēmienu (kā pamata vai papildu paņēmienu) lieto regulāri vismaz 6–8 gadus līdz latvāņa iznīcināšanai.

1.5. Optimāla augsnes apstrādes sistēma

15. Augsnes apstrādi veic lauksaimniecībā izmantojamās zemēs, kur iespējams izmantot lieljaudas tehniku, no agra pavasara līdz vēlam rudenim (no aprīļa līdz septembrim). Augsnes apstrāde veicina latvāņa sēklu dīgšanu, tāpēc nogriež un sagraiza ilgi augušo latvāņu saknes, iestrādā latvāni augsnē, kā arī regulāri iznīcina jaunos latvāņa dīgstus. Apstrāde nerada iespēju jaunajiem latvāņiem nostiprināt sakņu sistēmu un pārziemot, bet vecajiem neļauj uzkrāt barības vielas.

16. Optimāla augsnes apstrādes sistēma ietver dažādus augsnes apstrādes veidus un to kombinācijas – aršanu, frēzēšanu, lobīšanu, kultivēšanu, ecēšanu un šļūkšanu. Atbilstoši apstrādājamās lauksaimniecībā izmantojamās zemes raksturīgajām īpašībām izvēlas optimālus augsnes apstrādes veidus.

17. Ja zem plāna trūdvielu akumulācijas horizonta atrodas neauglīga podzola vai gleja horizonts vai augsne ir akmeņaina, nevērtīga vai citādi nepiemērota šādai apstrādei, dziļu augsnes apstrādi neveic.

18. Vecās latvāņa audzēs, uzsākot ierobežošanu, saglabājušos latvāņa stublājus sadrupina un iespiež augsnē ar smagu šļūci ar asām šķautnēm, lai pēc tam varētu veikt kvalitatīvu augsnes apstrādi ar jebkuru augsnes apstrādes paņēmienu.

19. Stipri nelīdzenu vai blīvu virsmu pirms apstrādes loba līdz 10 cm dziļumam ar smagajiem diskiem, uzlabojot turpmāko apstrādes kvalitāti un iznīcinot ziemojošos augus. Turpmāko augsnes apstrādi veic pēc 2–3 nedēļām. Lobīšanu veic arī gadījumā, ja pēc ražas novākšanas kultūraugu sējumos masveidā sadīguši latvāņi.

20. Lai sēklas iestrādātu dziļi augsnē, zemi uzar 22–24 cm dziļumā (vislabāk ar skrūves tipa vērstuvju arklu, kuram ir priekšlobītāja agregāts ar šļūci, kurai savukārt ir asas šķautnes un kas arumu labi nolīdzina). Ja sēklas nav pietiekami dziļi iestrādātas, tad jauno dzinumu regulārai nogriešanai lieto pleznu kultivatoru vai frēzi 5–10 cm dziļumā.

21. Ja latvāņu tīrumā ir maz, tad vienlaikus ar sēju veic papildu augsnes apstrādi, piemēram, lietojot frēzi agregātā ar sējmašīnu.

22. Sausās augsnēs, kur nav izplatītas daudzgadīgas nezāles, latvānim sadīgstot (latvāņa 2–6 lapu stadijā), 10–15 cm dziļumā veic frēzēšanu vai seklu aršanu – nogriežot mietsaknes, tās izvērš pēc iespējas tuvu augsnes virspusei, veicinot to izžūšanu un atmiršanu. Paņēmienu neizmanto mitrās augsnēs. Pēc frēzēšanas, latvāņiem atkārtoti sadīgstot, veģetācijas periodā 2–3 reizes augsni kultivē vai lieto šā pielikuma 2.nodaļā minēto metodi. Ja mitrā laikā latvāņa daļas sazaļo, tās kā ziemāju zaļmēslojumu var ielobīt augsnē.

23. Līdzenā reljefā labi drūpošā augsnē bez blīvas velēnas latvāņu jaunos, masveidā sadīgušos dzinumus iznīcina ar smagajām ecēšām, līdz 10 cm dziļi un ar vidēji smagu asšķautņu šļūci nogriež un saberž jaunos dzinumus. Ja vienā reizē tas nav izdevies, darbību atkārto, mainot darba gaitas virzienu. Šļūces posmi nelīdzenā reljefā nedrīkst būt gari, lai tehnika varētu kopēt reljefa virsmu un tiktu efektīvi izmantota. Paņēmienu izmanto regulāri pēc jaunu latvāņu asnu sadīgšanas.

24. Ar daudzgadīgām nezālēm piesārņotas augsnes agri pavasarī, latvānim sadīgstot, sekli uzloba ar arklu 10 cm dziļumā un pēc 5–6 nedēļām uzar 22–24 cm dziļumā. Šāda augsnes apstrāde samazina latvāņa sēklu dīgšanu, jo, apvēršot velēnu, tā nonāk dziļi augsnē, kur latvānis nespēj dīgt. Pēc latvāņa atkārtotas sadīgšanas to ieloba līdz 10 cm dziļumam. Šādās augsnēs frēzēšanu neveic.

25. Vecās latvāņa audzes, kas apņemtas ar daudzām dziļi ejošām mietsaknēm, disko vai tajās izmanto šļūci, kā minēts šā pielikuma 18. un 19.punktā. Pēc latvāņu sadīgšanas augsni frēzē 10–15 cm dziļi un iespēju robežās to izlīdzina ar pievelšanu vai smagu asšķautņu šļūci. Pēc latvāņu atkārtotas masveida sadīgšanas veic sēklu dziļu iearšanu vai lobīšanu 22–24 cm dziļumā, izmantojot arklu ar skrūvestipa vērstuvi un priekšlobītāju vai stūrgriežiem agregātā ar asšķautņainu šļūci, kas arumu labi nolīdzina. Pēc jaunu dzinumu parādīšanās sekli pārar vai loba 10 cm dziļumā. Jaunas sadīgšanas gadījumā ar pleznu kultivatoru vai frēzi jaunos dzinumus regulāri nogriež
5–10 cm dziļumā. Ja paņēmieni neefektīvi, lieto 10 cm dziļu lobīšanu ar arklu.

26. Melnajā papuvē, kur paredzēts sēt ziemājus, pavasarī zemi uzar
22–24 cm dziļumā, pēc latvāņu sadīgšanas sekli pārar (10 cm) vai loba, atlikušos latvāņus pēc sadīgšanas iznīcina ar seklu augsnes apstrādi vai, ja latvāņu tīrumā maz, sēj ziemājus ar sējmašīnu, kas aprīkota ar frēzi.

27. Augsnes apstrādes paņēmienus, ja nepieciešams, papildina ar šā pielikuma 2.nodaļā minēto metodi un 1.1., 1.2., 1.4.nodaļā un 47.punktā minēto paņēmienu.

28. Pasākumus veic laikus, kompleksi un sistemātiski līdz audzes pilnīgai iznīcināšanai.

2. Ķīmiskā ierobežošana

2.1. Ķīmiskās ierobežošanas kārtība

29. Latvāņa ķīmisko ierobežošanu veic, izmantojot Latvijas Republikas augu aizsardzības līdzekļu reģistrā iekļautos līdzekļus.

30. Ķīmisko ierobežošanas metodi nelieto tuvāk par 10 m no ūdenskrātu­vēm vai ūdenstecēm, bišu dravās, kā arī to tuvumā, vietās, kur tas ir aizliegts saskaņā ar augu un vides aizsardzības normatīvajiem aktiem (piemēram, Aizsargjoslu likums, Meža likums, Augu aizsardzības likums).

31. (Svītrots ar MK 31.08.2021. noteikumiem Nr. 599)

32. (Svītrots ar MK 31.08.2021. noteikumiem Nr. 599)

33. Augu aizsardzības līdzekļus lieto, ievērojot reģistrētās devas, marķējumā norādītās lietošanas prasības un augu aizsardzības līdzekļu lietošanu regulējošo normatīvo aktu prasības.

34. Augu aizsardzības līdzekļus vecajās latvāņa audzēs pirmo reizi lieto to agrīnā attīstības stadijā (aprīlī, maija sākumā), kad augi izveidojuši pietiekamu lapu virsmu (2–6 lapu stadija). Ķīmisko apstrādi atkārto pēc
2–3 mēnešiem, kad masveidā parādījušies jaunie latvāņa dīgsti.

35. Ja latvānis ir kādā no nākamajām to attīstības stadijām, pirms ķīmiskās ierobežošanas metodes lietošanas izmanto šā pielikuma 1.4.nodaļā minēto paņēmienu. Ķīmiskās ierobežošanas metodi lieto 5–10 dienas pēc minētā paņēmiena izmantošanas.

36. Atklātās platībās apstrādi ar augu aizsardzības līdzekļiem veic ar lieljaudas tehniku, bet ierobežotās platībās – ar muguras smidzinātāju.

37. Atsevišķus augus rozetes stadijā apstrādā, izmantojot ar augu aizsardzības līdzekli piesūcinātu aplikatoru un noklājot ar darba šķidrumu latvāņa rozeti vai izau­gušo lapu virsmu.

38. (Svītrots ar MK 31.08.2021. noteikumiem Nr. 599)

39. Paņēmienu lieto regulāri līdz latvāņa iznīcināšanai.

40. Pēc latvāņa apstrādes ar ķīmiskās ierobežošanas metodi veic apstrādājamo platību kontroli un latvāņa jauno dīgstu iznīcināšanu, kā arī lieto šā pielikuma 47.punktā minēto papildu paņēmienu kombinācijā ar šā pielikuma 1.nodaļā minētajiem paņēmieniem, lai nepieļautu latvāņa ataugšanu apstrādātajā vietā.

3. Bioloģiskā ierobežošana

3.1. Noganīšana

41. Noganīšanai izmanto liellopus, zirgus, aitas un kazas (piemēram, pavasarī, latvānim sadīgstot, 20–30 aitas/ha, jūnija beigās 5–10 aitas/ha).

42. Noganīšanu uzsāk agri pavasarī. Ļoti piesārņotās platībās, kurās lopi nespēj apēst visus latvāņus, ieteicams vismaz reizi sezonā pļaut vai lietot citus paņēmienus, kas minēti šajā pielikumā kā papildu paņēmieni.

43. Mājdzīvniekus nodrošina ar pilnvērtīgu papildu barību. Regulāri pārbauda žogus un uztur tos kārtībā.

44. Metodi lieto regulāri līdz latvāņa iznīcināšanai, papildinot ar citiem paņēmieniem, kas nepieļauj sēklu veidošanos un izplatīšanos.

4. Kombinētā ierobežošana

4.1. Kombinētās ierobežošanas kārtība

45. Kombinētie paņēmieni ir dažādas bioloģisko, mehānisko un ķīmisko ierobežošanas paņēmienu kombinācijas. Paņēmieni ir saistīti, papildina viens otru, nav atdalāmi vai lietojami atsevišķi.

46. Paņēmienus lieto un kombinē, izvērtējot situāciju, apstākļus un teritorijas īpatnības. Daži kombinētie paņēmieni:

46.1. ķīmisko ierobežošanas metodi papildina ar frēzēšanu, un šo kombināciju atkārto pēc latvāņa masveida sadīgšanas;

46.2. lauksaimnieciski izmantojamās zemēs augsni rudenī loba vai uzar
10–15 cm dziļumā, pavasarī (aprīļa beigās, maija sākumā) šļūc, kultivē, kā arī pirmajos gados sēj ātraudzīgus kultūraugus (viengadīgo aireni, griķus, eļļas rutku (15 kg ha^-1), rapsi u.c.), kurus iear vai pļauj optimālā attīstības stadijā un izmanto skābbarībā. Papildus lieto šā pielikuma 1.nodaļā minētos paņēmienus, lai neļautu nostiprināties latvāņa sakņu sistēmai. Nākamajos gados sēj miežus, vasaras kviešus, lieto divdīgļlapju nezāļu herbicīdus, kā arī veic optimālu augsnes apstrādi un latvāņa augšanas atjaunošanās kontroli, papildus lietojot paņēmienus, lai nepieļautu sēklu izplatīšanos. Paņēmienu lieto vismaz
2–3 gadus, papildus lieto augsnes apvēršanu vai šā pielikuma 2.nodaļā minēto metodi, ko papildina ar 1.nodaļā minētajiem paņēmieniem;

46.3. pēc šā pielikuma 1. un 2.nodaļā minēto paņēmienu kompleksas lietošanas vai pēc 1.nodaļā minēto paņēmienu lietošanas pirmajos gados (1–2 gadus) audzē jau jūnijā pļaujamos zaļbarības vai skābbarības kultūraugus. Izvērtē situāciju. Paņēmienu lieto tā, lai latvānis neizaugtu līdz ziedēšanai un neizplatītu sēklas. Vasaras otrajā pusē, latvāņiem sadīgstot, tos iear augsnē.

Secīgi turpina audzēt rudzus vai auzas. Ja latvāņi palikuši, neļauj izbirt sēklām. Ja atsevišķās vietās jau izveidojušās ziedkopas un sākušas veidoties sēklas, ziedkopas izgriež un iznīcina sadedzinot. Papildus lieto šā pielikuma 1.nodaļā minētos paņēmienus, lai neļautu nostiprināt latvāņa sakņu sistēmu. Palikušos latvāņus ziedošus nopļauj kopā ar rudziem un auzām un izmanto zaļbarībai vai skābsienam.

Nākamajos gados stāda rušināmaugus, mehāniski irdina vai ecē augsni. Papildus atsevišķus latvāņu īpatņus izdur, izkaplē, kā arī citādi iznīcina, papildinot pasākumus ar šā pielikuma 1.nodaļā minētajiem paņēmieniem. Neļauj nostiprināt sakņu sistēmu.

Izvērtējot situāciju, papildus lieto šā pielikuma 47.punktā minēto papildu paņēmienu vai 1.nodaļā minētos paņēmienus atkarībā no situācijas. Paņēmienus izmanto līdz audzes iznīcināšanai.

47. Ierobežošanu ar zaļmēslojuma au­giem un citiem kultūraugiem lieto kā papildu paņēmienu. Šo ierobežošanu kā kombinētās ierobežošanas sastāvdaļu veic šādi:

47.1. sējai izvēlas stiebrzāļu sugu un šķirņu maisījumus, kas ir spējīgi konkurēt ar latvāni un veido blīvu, labi ataugošu zelmeni ar kādu no šiem zāļu komponentiem – piemēram, parasto kamolzāli Dactylis glomerata un sarkano auzeni Festuca rubra (attiecībā 50:50) vai ganību aireni Lolium perenne, sarkano auzeni Festuca rubra un pļavas skareni Poa pratensis (attiecībā 12:35:53);

47.2. augsnē 1,5–2,5 cm dziļumā sēj stiebrzāļu sēklas (~4000 dīgstošas sēklas uz 1 m²);

47.3. stiebrzāļu sējumos lieto selektīvas iedarbības herbicīdus, ierobežojot augsnē esošo latvāņa dīgstu attīstību. Neļauj izdzīvojušiem latvāņiem veidot sēklas, papildus izmantojot šā pielikuma 1.nodaļā minētos paņēmienus;

47.4. upju krastos pēc šā pielikuma 1.nodaļā minēto paņēmienu izmantošanas ar rokām sēj stiebrzāļu maisījumu (piemēram, parasto kamolzāli Dactylis glomerata un sarkano auzeni Festuca rubra (attiecībā 50:50), niedru auzeni Festuca arundinacea un sarkano auzeni Festuca rubra (attiecībā 35:65)) un regulāri appļauj. Pirmo pļaušanu veic apmēram mēnesi pēc sējas, kad augi sasniedz 20–30 cm augstumu, otrajā gadā – atkarībā no klimatiskajiem apstākļiem, zālaugu zelmeņa biezības un latvāņu attīstības fāzes. Papildus lieto šā pielikuma 1.nodaļā minētos paņēmienus.

48. Lai platību uzturētu labā saimnieciskā stāvoklī, nodrošina turpmāku teritorijas apsaimniekošanu.