Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Skatīt Ministru kabineta 2010. gada 6. jūlija noteikumus Nr. 608 "Noteikumi par peldvietu ūdens monitoringu, kvalitātes nodrošināšanu un prasībām sabiedrības informēšanai".
Ministru kabineta noteikumi Nr.523

Rīgā 2008.gada 7.jūlijā (prot. Nr.46 31.§)
Noteikumi par peldvietu ūdens monitoringu, kvalitātes nodrošināšanu un prasībām sabiedrības informēšanai
Izdoti saskaņā ar Ūdens apsaimniekošanas likuma
5.panta desmitās daļas 6.punktu un 22.panta piekto daļu
I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. prasības peldvietu ūdens monitoringam;

1.2. peldvietu ūdens kvalitātes novērtēšanas un klasificēšanas kārtību;

1.3. pasākumus peldvietu ūdens kvalitātes nodrošināšanai un cilvēku ve­se­lības aizsardzībai;

1.4. prasības sabiedrības informēšanai par peldvietu ūdens kvalitāti.

2. Noteikumi neattiecas uz peldbaseiniem un dziednieciskajiem ūdeņiem, kā arī mākslīgi radītu, norobežotu ūdeni, kas nošķirts no virszemes ūdeņiem un grunts­ūdeņiem.

3. Valsts aģentūra “Sabiedrības veselības aģentūra” (turpmāk – aģentūra) saskaņā ar peldvietu ūdens monitoringa kalendāra plānu katru gadu no 15.maija līdz 15.septem­brim (turpmāk – peldsezona) veic peldvietu ūdens kvalitātes monito­ringu:

3.1. šo noteikumu 1.pielikumā minētajās peldvietās;

3.2. normatīvajos aktos par peldvietu higiēnas prasībām noteiktajās peld­vietās;

3.3. pašvaldību teritoriju plānojumos norādītajās peldvietās.

4. Par peldvietu atbildīgajai fiziskajai vai juridiskajai personai, kuras īpašumā vai valdījumā atrodas attiecīgā peldvieta, bet, ja peldvieta atrodas uz pašvaldības zemes un ir tās apsaimniekošanā, – attiecīgajai pašvaldībai (turp­­­-māk – peldvietas īpašnieks) peldsezonas laikā par saviem budžeta līdzek­ļiem, ievērojot šo noteikumu prasības, ir tiesības:

4.1. veikt to peldvietu ūdens kvalitātes monitoringu un novērtēšanu, kuras nav iekļautas par valsts budžeta līdzekļiem monitorējamo peld­vietu sarakstā;

4.2. veikt to peldvietu papildu monitoringu biežākos laika intervālos vai ārpus peldsezonas laika, kuras ir iekļautas par valsts budžeta līdzekļiem monitorējamo peldvietu sarakstā.

5. Informāciju par šo noteikumu 4.punktā minētā monitoringa rezultātiem, par laboratorijām, kas ir testējušas attiecīgo peldvietu ūdens paraugus, kā arī par izmantotajām testēšanas metodēm peldvietas īpašnieks iesniedz aģentūrā līdz attiecīgā gada 31.oktobrim. Aģentūra monitoringa rezultātus iekļauj peldvietu ūdens kvalitātes informācijas kopumā. Peldvietu ūdens kvalitātes informācijas kopumu izmanto peldvietu ūdens kvalitātes novērtēšanā.

6. Peldvietu ūdens paraugus ir tiesīgas testēt laboratorijas, kuras ir akreditētas valsts aģentūrā “Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs” atbilstoši standartam LVS EN ISO/IEC17025 : 2005 “Testēšanas un kalibrēšanas laboratoriju kompetences vispārīgās prasības” un par kurām Ekonomikas minis­trija ir publicējusi paziņojumu laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

II. Prasības peldvietu ūdens monitoringam

7. Aģentūra katru gadu līdz 15.aprīlim iesniedz Veselības ministrijā monitoringa kalendāra plāna projektu par šo noteikumu 3.punktā minēto peldvietu kontroles laiku. Veselības ministrija līdz attiecīgā gada 30.aprīlim apstiprina attiecīgo monitoringa kalendāra plānu.

8. Monitoringu veic ne vēlāk kā četru dienu laikā pēc monitoringa kalendāra plānā noteiktā datuma. Monitoringā iegūtā informācija veido peldvietu ūdens kvalitātes informācijas kopumu.

9. Atkāpes no monitoringa kalendāra plāna iespējamas ārkārtas situācijās, ja radušies apstākļi, kas ietekmē peldvietu ūdens kvalitāti konkrētajā teritorijā, ne biežāk kā reizi četros gados. Monitoringa kalendāra plānā iekļauto peldvietu kontroli atsāk iespējami īsā laikā pēc ārkārtas situācijas beigšanās.

10. Peldvietu ūdens paraugus ņem pastāvīgo novērojumu vietās, kur uzturas daudz peldētāju vai ir paredzams lielākais piesārņojuma risks saskaņā ar peldvietu ūdens aprakstu, ievērojot šādas prasības:

10.1. vienu ūdens paraugu ņem pirms katras peldsezonas sākuma. Ņemot vērā attiecīgajā ūdens paraugā iegūtos kvalitātes rādītājus, katrā peldsezonā ņem un analizē ne mazāk kā četrus ūdens paraugus;

10.2. starp ūdens paraugu ņemšanas laikiem nosaka vienmērīgus intervālus visā peldsezonas laikā. Minētais intervāls nepārsniedz vienu mēnesi;

10.3. ja konstatēts īstermiņa piesārņojums, papildus ņem vēl vienu ūdens paraugu. Par īstermiņa piesārņojumu uzskata šo noteikumu 2.pielikumā minēto mikrobioloģisko piesārņojumu, ja tam ir skaidri nosakāmi iemesli un tas neietekmē peldvietas ūdens kvalitāti ilgāk par 72 stundām. Ja papildus ņemtajā ūdens paraugā konstatētie kvalitātes rādītāji atbilst normai, iepriekšējo ūdens paraugu, kurā atklāts mikrobioloģiskais piesārņojums, neiekļauj peldvietu ūdens kvalitātes informācijas kopumā. Ja nepie­ciešams nodrošināt peldvietu ūdens novērtējumam nepieciešamo ūdens paraugu skaitu, papildu ūdens paraugu ņem septiņu dienu laikā pēc īstermiņa piesārņojuma beigām.

11. Peldvietu ūdens kvalitāti nosaka saskaņā ar šo noteikumu 2. un 3.pielikumu. Peldvietu ūdens kvalitātes noteikšanā atļauts izmantot citas analīzes metodes, ja tās ir līdzvērtīgas šo noteikumu 2. un 4.pielikumā minētajām analīžu standartmetodēm un atbilst šo noteikumu 3.pielikumā minētajām prasībām.

12. Ņemot peldvietu ūdens paraugu, lai noteiktu tā atbilstību šo notei­kumu 2.pielikumā minētajiem rādītājiem, papildus veic:

12.1. vizuālus zilaļģu izplatīšanās novērojumus, lai laikus konstatētu ūdens “ziedēšanu’’ un peldētāju veselības apdraudējumu, īpaši, ja peldvietu ūdens apraksts liecina, ka iespējama zilaļģu izplatīšanās;

12.2. vizuālus novērojumus, lai konstatētu peldvietu ūdens pie­sār­ņojumu ar jebkuru veidu peldošiem un citiem atkritumiem (piemēram, naftas produktiem, stiklu vai plastmasu);

12.3. vizuālus novērojumus, lai konstatētu piesārņojumu ar virsmas ak­tīvām vielām, par ko liecina ilgnoturīgas putas.

III. Peldvietu ūdens kvalitātes novērtēšanas un klasificēšanas kārtība

13. Aģentūra pēc katras peldsezonas beigām izvērtē katras šo noteikumu 3.punktā minētās peldvietas ūdens kvalitāti, ņemot vērā attiecīgās peldvietas ūdens kvalitātes informācijas kopumu par pēdējiem četriem gadiem (ietverot pēdējo peldsezonu) un šo noteikumu 2. un 5.pielikumā minētās prasības.

14. Pamatojoties uz šo noteikumu 13.punktā minēto peldvietas ūdens kvalitātes novērtējumu, aģentūra atbilstoši šo noteikumu 5.pielikumā minētajām prasībām peldvietas ūdeni klasificē atbilstoši tā kvalitātei:

14.1. zemas kvalitātes peldvietas ūdens;

14.2. pietiekamas kvalitātes peldvietas ūdens;

14.3. labas kvalitātes peldvietas ūdens;

14.4. izcilas kvalitātes peldvietas ūdens.

15. Peldvietas ūdens novērtēšanu, pamatojoties uz peldvietu ūdens kva­litātes informācijas kopumu, kurā apkopoti ūdens kvalitātes rādītāji par mazāk nekā četrām peldsezonām, atļauts veikt, ja:

15.1. peldvieta ir noteikta no jauna;

15.2. ir notikušas izmaiņas, kas var ietekmēt peldvietas ūdens klasi­fikāciju saskaņā ar šo noteikumu 14.punktu. Šādā gadījumā peldvietu ūdeni novērtē, pamatojoties uz peldvietu ūdens kvalitātes informācijas kopumu, kurā ir tikai to ūdens paraugu analīzes rezultāti, kas ņemti pēc izmaiņām peldvietas ūdens klasifikācijā;

15.3. peldvietu ūdens kvalitāte jau ir novērtēta atbilstoši normatīvajiem aktiem par virszemes un pazemes ūdeņu kvalitāti. Šādā gadījumā izmanto atbilstošu informāciju, kas iegūta saskaņā ar minētajiem normatīvajiem aktiem, uzskatot, ka fekālo koliformu skaita rādītājs ir ekvivalents šo noteikumu 2.pielikumā minētajam Escherichia coli skaita rādītājam.

16. Peldvietu ūdens kvalitātes informācijas kopumā, ko izmanto, lai novērtētu peldvietu ūdens kvalitāti pēdējo četru gadu laikā vai mazākā laikposmā atbilstoši šo noteikumu 15.punktā minētajām prasībām, ietver ne mazāk kā 16 ūdens paraugu.

17. Ņemot vērā peldvietu ūdens kvalitātes novērtējumu, vienas ūdenstilpes peldvietu ūdeņus var sadalīt vai apvienot vienā grupā, ja:

17.1. peldvietu ūdeņi atrodas blakus;

17.2. peldvietu ūdens kvalitāte iepriekšējo četru gadu laikā ir novērtēta līdzīgā veidā atbilstoši šo noteikumu prasībām;

17.3. peldvietu ūdens apraksti identificē kopējus riska faktorus vai liecina, ka riska faktoru nav.

18. Aģentūra peldvietu ūdens kvalitāti novērtē nekavējoties pēc katra ūdens parauga ņemšanas atbilstoši šo noteikumu 4.pielikumā minētajām prasībām.

IV. Pasākumi peldvietu ūdens kvalitātes nodrošināšanai un cilvēku veselības aizsardzībai

19. Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra sadarbībā ar aģentūru iekļauj upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas plānos pasākumus, lai:

19.1. palielinātu to peldvietu skaitu, kuru ūdens atbilst izcilai vai labai kvalitātei;

19.2. novērstu zilaļģu, makroaļģu un jūras fitoplanktona pārmērīgas izplatības cēloņus, ja tie atbilstoši šo noteikumu 24. un 25.punktā minētajām prasībām var radīt kaitējumu cilvēku veselībai.

20. Ja peldvietas ūdens klasificēts kā zemas kvalitātes ūdens, sākot ar nākamo peldsezonu pēc ūdens klasificēšanas, veic šādus pasākumus:

20.1. aģentūra, ņemot vērā peldvietu ūdens kvalitātes novērtējuma rezul­tātus, nosaka peldēšanās aizliegumu vai iesaka attiecīgajā peldvietā nepeldēties, lai nenodarītu kaitējumu cilvēku veselībai;

20.2. aģentūra atbilstoši kompetencei norāda cēloņus un iemeslus, kāpēc ūdens kvalitāte nav pietiekama;

20.3. peldvietas īpašnieks veic piemērotus pasākumus, lai novērstu, samazinātu vai likvidētu piesārņojuma iemeslus;

20.4. aģentūra un peldvietas īpašnieks sniedz sabiedrībai informāciju atbilstoši šo noteikumu prasībām.

21. Ja peldvietas ūdens klasificēts kā zemas kvalitātes ūdens piecus gadus pēc kārtas, aģentūra, ņemot vērā peldvietas ūdens kvalitātes novērtējuma rezultātus, nosaka pastāvīgu peldēšanās aizliegumu vai iesaka nepeldēties, līdz tiek sasniegta pietiekama peldvietas ūdens kvalitāte.

22. Ja peldvietas ūdens apraksts liecina, ka tas netiks klasificēts kā pietiekamas kvalitātes ūdens vai šā mērķa sasniegšanai nepieciešami nesamērīgi izdevumi, Veselības ministrija sagatavo atbilstošus grozījumus normatīvajos aktos, lai peldvietu svītrotu no peldvietu saraksta, vai nosūta attiecīgu lūgumu pašvaldībai, kuras teritorijas plānojumā attiecīgā peldvieta ietverta.

23. Situācijās, kas nelabvēlīgi ietekmē peldvietu ūdens kvalitāti un ap­draud peldētāju veselību vai ir pamatotas aizdomas, ka iespējama nelabvēlīga ietekme (neparedzēta situācija), aģentūra, ņemot vērā peldvietu ūdens kva­litātes novērtējuma rezultātus, nosaka pagaidu peldēšanās aizliegumu vai iesaka uz laiku nepeldēties.

24. Ja aģentūra konstatē zilaļģu izplatīšanos (piemēram, novērota ūdens “ziedēšana’’) un ir pamats uzskatīt, ka tas var radīt kaitējumu cilvēku veselībai, aģentūra attiecīgajā peldvietā nosaka peldēšanās aizliegumu, paziņojot par to plašsaziņas līdzekļos.

25. Ja peldvietas ūdens apraksts liecina par iespējamu makroaļģu vai jūras fito­planktona pārmērīgu izplatīšanos, aģentūra novērtē, kā tas ietekmēs peldētāju veselību, un, ja nepieciešams, ņemot vērā peldvietu ūdens kvalitātes novērtē­juma rezultātus, nosaka peldēšanās aizliegumu vai iesaka attiecīgajā peldvietā nepeldēties, paziņojot par to plašsaziņas līdzekļos.

26. Ja peldvietas ūdens ir piesārņots ar peldošiem un citiem atkritumiem (piemēram, naftas produktiem, stiklu, plastmasu vai virsmas aktīvām vielām), tiek veikti šādi pasākumi:

26.1. aģentūra novērtē, kā piesārņojums ietekmēs peldētāju veselību, un, ja nepieciešams, ņemot vērā peldvietu ūdens kvalitātes novērtējuma rezultātus, no­saka peldēšanās aizliegumu vai iesaka attiecīgajā peldvietā nepeldēties, paziņojot par to plašsaziņas līdzekļos;

26.2. Valsts vides dienests nosaka piesārņojuma iemeslus;

26.3. peldvietas īpašnieks pēc piesārņojuma cēloņu likvidēšanas veic nepie­ciešamos pasākumus peldvietas ūdens attīrīšanai no piesārņojuma;

26.4. aģentūra veic ārpuskārtas peldvietas ūdens vizuālus novērojumus.

27. Pēc šo noteikumu 18.punktā minētās peldvietu ūdens kvalitātes pār­baudes aģentūra nosaka, vai peldēties atļauts, peldēties nav ieteicams vai peldēties aizliegts.

28. Ja peldvietas ūdens kvalitāti nosaka pārrobežu ietekme, Vides ministrija un Veselības ministrija atbilstoši likumam “Par 1992.gada 17.marta Konvencijas par robežšķērsojošo ūdensteču un starptautisko ezeru aizsardzību un izmantošanu Protokolu par ūdeni un veselību” sadarbojas ar iesaistītajām kaimiņvalsts kompetentajām iestādēm un koordinē pasākumus, lai novērstu nelabvēlīgo ietekmi uz peldvietu ūdeni, tai skaitā veic atbilstošu informācijas apmaiņu.

V. Prasības sabiedrības informēšanai par peldvietu ūdens kvalitāti un sabiedrības iesaistīšana

29. Aģentūra pēc peldvietu ūdens kvalitātes rezultātu iegūšanas iespējami īsā laikposmā pārbaudes rezultātus publicē aģentūras mājaslapā internetā, kā arī, ja peldvietu ūdens kvalitāte pasliktinājusies, sniedz plašsaziņas līdzekļiem un peld­vietas īpašniekam šādas ziņas par peldvietu ūdens kvalitāti, kurās monitorings veikts par valsts budžeta piešķirtajiem līdzekļiem:

29.1. katru gadu pirms peldsezonas sākuma – peldvietu sarakstu;

29.2. peldvietas ūdens kvalitātes novērtēšanas un klasificēšanas rezultātus, kā arī peldvietas ūdens aprakstu atbilstoši normatīvajam aktam par peldvietu ūdens aprakstiem;

29.3. katras peldvietas ūdens kvalitātes monitoringa rezultātus;

29.4. par zemas kvalitātes peldvietu ūdens piesārņojuma avotiem un veiktajiem pasākumiem, lai novērstu peldvietu ūdens piesārņojumu un analizētu tā cēloņus;

29.5. par peldēšanās aizliegumu vai ieteikumu attiecīgajā peldvietā nepeldēties, pamatojot tā iemeslus;

29.6. ja peldvietu ūdens ir pakļauts īstermiņa piesārņojumam:

29.6.1. brīdinājumu, ja paredzams īstermiņa piesārņojums vai iespējami tā draudi, un informāciju par tā paredzamo ilgumu;

29.6.2. paziņojumu, ka peldvietas ūdenī konstatēts īstermiņa piesārņojums;

29.6.3. informāciju par apstākļiem, kas varēja izraisīt īstermiņa piesārņojumu;

29.6.4. informāciju par īstermiņa piesārņojuma cēloņiem un veiktajiem pasākumiem, lai novērstu peldvietu ūdens piesārņojumu un analizētu tā cēloņus;

29.6.5. informāciju par dienu skaitu iepriekšējā peldsezonā, kurās bija aizliegts peldēties vai bija ieteikts nepeldēties īstermiņa piesārņojuma dēļ;

29.7. par ārkārtas situācijas raksturu un paredzamo ilgumu;

29.8. par peldvietas svītrošanu no peldvietu saraksta un peldvietas svītrošanas iemesliem;

29.9. par peldēšanās pastāvīga aizlieguma noteikšanu vai ieteikumu attiecīgajā peldvietā nepeldēties un minētā aizlieguma vai ieteikuma iemesliem.

30. Peldvietas īpašnieks peldsezonas laikā nodrošina, lai viegli pamanāmā vietā būtu pieejama šāda informācija:

30.1. par pašreizējo peldvietas ūdens kvalitātes klasifikāciju;

30.2. par atļauju peldēties vai par peldēšanās aizliegumu, vai ieteikumu attiecīgajā peldvietā nepeldēties, norādot iemeslus. Šādu informāciju sniedz saprotami, izmantojot vienkāršas zīmes vai simbolus;

30.3. aģentūras sagatavoto peldvietas ūdens vispārīgo aprakstu viegli uz­tve­ramā un saprotamā formā, ņemot par pamatu peldvietu ūdens aprakstu, kas izveidots atbilstoši normatīvajam aktam par peldvietu ūdens aprakstiem;

30.4. ja peldvietas ūdenī konstatēts īstermiņa piesārņojums:

30.4.1. paziņojumu, ka peldvietas ūdenī ir konstatēts īstermiņa piesārņojums;

30.4.2. informāciju par to dienu skaitu iepriekšējā peldsezonā, kurās bija aizliegts peldēties vai bija ieteikts nepeldēties īstermiņa piesārņojuma dēļ;

30.4.3. brīdinājumu, ja ir paredzams īstermiņa piesārņojums vai iespējami tā draudi;

30.5. par ārkārtas situācijas raksturu un paredzamo ilgumu;

30.6. par peldvietas svītrošanu no peldvietu saraksta un tās iemesliem;

30.7. par pastāvīgu peldēšanās aizliegumu vai ieteikumu attiecīgajā peldvietā nepeldēties, kā arī minēto aizliegumu vai ietei­kumu iemesliem;

30.8. norādi uz aģentūras mājaslapu internetā un citiem avotiem, kur pieejama sīkāka informācija par peldvietu ūdens kvalitāti.

31. Aģentūra mājaslapā internetā ievieto informāciju par sabiedrības iespējām brīvprātīgi iesaistīties peldvietu ūdens kvalitātes moni­toringa veikšanā, veicot vizuālus peldvietu ūdens kvalitātes novērojumus, kā arī par iespējām piedalīties no valsts budžeta piešķirtajiem līdzekļiem monitorējamo peldvietu saraksta izveidošanā, aktualizēšanā un atjaunošanā. Aģentūra izvērtē iesniegtos priekšlikumus un, ja tie ir pamatoti, ņem vērā.

32. Aģentūra mājaslapā internetā izveido vietni, kur sabiedrība var sniegt ierosinājumus, uzdot jautājumus, izteikt piezīmes vai sūdzības par šo noteikumu prasību izpildi.

VI. Eiropas Komisijai sniedzamā informācija

33. Veselības ministrija katru gadu pirms peldsezonas sākuma iesniedz Eiropas Komisijā šo noteikumu 3.punktā minēto peldvietu sarakstu, pamatojot jebkādas izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.

34. Veselības ministrija katru gadu līdz 31.decembrim iesniedz Eiropas Komisijā šādu informāciju:

34.1. peldvietu ūdens monitoringa rezultātus un iepriekšējās peldsezonas novērtējumu;

34.2. par izmantotajām monitoringa rādītāju analīžu metodēm, kas at­šķiras no šo noteikumu 2.pielikumā minētajām metodēm, sniedzot attiecīgu pamatojumu;

34.3. par atkāpēm no šo noteikumu 3.pielikumā minētajām prasībām saistībā ar peldvietu ūdens paraugu ņemšanu, sniedzot attiecīgu pamatojumu;

34.4. par gadījumiem, kad monitoringa kalendāra plāna īstenošana iepriekšējā peldsezonā bija pārtraukta;

34.5. par veiktiem nozīmīgiem pārvaldības pasākumiem.

VII. Noslēguma jautājumi

35. Šo noteikumu 31. un 32.punktā minēto informāciju mājaslapā internetā aģentūra ievieto ne vēlāk kā līdz 2009.gada 15.aprīlim.

36. Šo noteikumu 3.1.apakšpunkts ir spēkā līdz 2010.gada 14.maijam.

37. Šo noteikumu 1.pielikums ir spēkā līdz 2010.gada 14.maijam.

38. Šo noteikumu 3.2. un 3.3.apakš­punkts stājas spēkā 2010.gada 15.maijā.

39. Šo noteikumu 10.punktā, 12.1. un 29.2.apakšpunktā minētās prasības attiecībā uz peldvietu ūdens aprakstiem, kā arī šo noteikumu 30.3., 17.3. un 25.punkts stājas spēkā 2011.gada 24.martā.

40. Šo noteikumu 29. un 30.punktā minēto informāciju sniedz iespējami ātri pēc tās iegūšanas, bet ne vēlāk kā ar 2012.gada 15.maiju. Ja iespējams, informācija sagatavojama arī ģeotelpiskās informācijas formātā.

41. Šo noteikumu 3.punktā minētās peldvietas īpašnieks līdz 2015.gada 15.septembrim nodrošina peldvietas ūdens atbilstību vismaz pietiekamā kvalitātē.

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 15.februāra Direktīvas 2006/7/EK par peldvietu ūdens kvalitātes pārvaldību un Direktīvas 76/160/EEK atcelšanu.

Ministru prezidents I.Godmanis

Veselības ministrs I.Eglītis
1.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 7.jūlija noteikumiem Nr.523
Peldvietas, par kurām līdz 2007.gada 31.decembrim sniegta informācija Eiropas Komisijai

I. Baltijas jūras un Rīgas jūras līča peldvietu ūdeņi
1. Jūrmala:

1.1. Asari;

1.2. Bulduri;

1.3. Dubulti;

1.4. Dzintari;

1.5. Jaunķemeri;

1.6. Kauguri;

1.7. Lielupe;

1.8. Majori;

1.9. Melluži;

1.10. Pumpuri;

1.11. Vaivari.

2. Liepāja:

2.1. dienvidrietumu pludmale;

2.2. pludmale pie stadiona;

2.3. Kara ostas pludmale.

3. Liepājas rajons:

3.1. Nīcas pagasts, Bernāti;

3.2. Rucavas pagasts, Pape;

3.3. Vērgales pagasts, Ziemupe;

3.4. Pāvilostas pilsēta:

3.4.1. pludmale pie Jūrakmens;

3.4.2. pludmale pie mola.

4. Limbažu rajons:

4.1. Ainažu pilsēta, Ainaži;

4.2. Salacgrīvas pilsēta ar lauku teritoriju:

4.2.1. peldvieta “Meleku līcis”;

4.2.2. Salacgrīva;

4.3. Skultes pagasts, peldvieta “Lauču akmens”;

4.4. Liepupes pagasta Tūja, peldvieta “Jūrasdzeņi”.

5. Rīga:

5.1. Vakarbuļļi;

5.2. Vecāķi;

5.3. Buļļu salas pludmale.

6. Rīgas rajona Saulkrastu pilsēta ar lauku teritoriju:

6.1. Saulkrastu centrs;

6.2. Saulkrastu pludmale pie glābšanas stacijas;

6.3. Pabaži;

6.4. Inčupe;

6.5. Zvejniekciems.

7. Talsu rajons:

7.1. Kolkas pagasts, Kolka;

7.2. Mērsraga pagasts:

7.2.1. Mērsrags;

7.2.2. Upesgrīva;

7.3. Rojas pagasts, Roja.

8. Tukuma rajons:

8.1. Engures pagasts:

8.1.1. Abragciems;

8.1.2. Apšuciems;

8.1.3. Klapkalnciems;

8.1.4. Ķesterciems;

8.2. Lapmežciema novads, Ragaciems.

9. Ventspils:

9.1. pilsētas pludmale;

9.2. Staldzenes pludmale.

10. Ventspils rajons:

10.1. Tārgales pagasts:

10.1.1. peldvieta “Miķeltornis”;

10.1.2. Liepene;

10.2. Jūrkalnes pagasts, Jūrkalne.

II. Iekšzemes peldvietu ūdeņi
1. Aizkraukles pilsēta:

1.1. Daugava, peldvieta “Ziedi”;

1.2. Daugava, peldvieta pie glābšanas stacijas.

2. Aizkraukles rajons:

2.1. Aiviekstes pagasts, Odzes ezers, peldvieta “Mežezers”;

2.2. Jaunjelgavas pilsēta, Daugava, peldvieta “Daugavas līcis”;

2.3. Kokneses pagasts, Daugava, peldvieta pie salas;

2.4. Pļaviņu pilsēta, Daugava, peldvieta “Gostiņi”;

2.5. Skrīveru pagasts, Daugava, peldvieta “Cepļi”.

3. Alūksnes pilsēta:

3.1. Alūksnes ezera peldvieta “Melnums”;

3.2. Alūksnes ezera peldvieta “Šūpalas”;

3.3. Alūksnes ezera peldvieta “Vējiņš”.

4. Alūksnes rajons:

4.1. Jaunalūksnes pagasts, Dūņezers;

4.2. Jaunalūksnes pagasts, Siseņa ezers;

4.3. Trapenes pagasts, Lukstu ezers;

4.4. Veclaicenes pagasts, Dzērves ezers.

5. Balvu pilsēta:

5.1. Balvu ezera peldvieta “Ezermala 1”;

5.2. Balupe.

6. Balvu rajons:

6.1. Kubuļu pagasts, Balvu ezera peldvieta “Ezermala 2”;

6.2. Rugāju pagasts, Cūkusalas karjers;

6.3. Viļakas pilsēta, Viļakas ezers.

7. Bauskas pilsēta:

7.1. Mēmele;

7.2. Mūsa, peldvieta Upmalas ielā 11.

8. Bauskas rajons:

8.1. Gailīšu pagasts, Mūsa, peldvieta pie Uzvaras ciemata;

8.2. Iecavas pagasts, Iecavas upe;

8.3. Mežotnes pagasts, Lielupe;

8.4. Rundāles pagasts, Lielupe, peldvieta kreisajā krastā;

8.5. Vecumnieku pagasts, mākslīgā ūdenskrātuve “Vecais ezers”.

9. Cēsu pilsēta, Gauja, peldvieta “Raiskumlīcis”.

10. Cēsu rajons:

10.1. Raiskuma pagasts:

10.1.1. Driškina ezers;

10.1.2. Raiskuma ezers;

10.1.3. Ungura ezers;

10.2. Priekuļu pagasts, Niniera ezers;

10.3. Straupes pagasts, Riebiņu ezers.

11. Daugavpils:

11.1. Lielais Stropu ezers;

11.2. Lielā Stropu ezera peldvieta “Stropu vilnis”;

11.3. Mazais Stropu ezers, mikrorajona “Stropi” peldvieta;

11.4. mikrorajona “Ruģeļi” mākslīgā ūdenskrātuve;

11.5. Šūņezers, mikrorajona “Vecā Forštate” peldvieta.

12. Daugavpils rajons:

12.1. Demenes pagasts:

12.1.1. Briģenes ezers;

12.1.2. Riča ezers;

12.2. Dvietes pagasts, Daugava;

12.3. Eglaines pagasts, Sviļu ezers;

12.4. Līksnas pagasts:

12.4.1. Daugava;

12.4.2. Koša ezers;

12.5. Medumu pagasts, Meduma ezers;

12.6. Subates pilsēta:

12.6.1. Subates ezers;

12.6.2. Subates Lielais ezers;

12.7. Skrudalienas pagasts, Sila ezers;

12.8. Sventes pagasts:

12.8.1. Sasaļu ezers;

12.8.2. Sventes ezers;

12.9. Vaboles pagasts, Baltezers;

12.10. Višķu pagasts:

12.10.1. Luknas ezers;

12.10.2. Veirūgnes (Viragnes) ezers;

12.10.3. Višķu ezers.

13. Dobeles rajons:

13.1. Augstkalnes pagasts, Svēte, peldvieta “Mežmuižas parks”;

13.2. Bikstu pagasts, Zebrus ezers;

13.3. Dobeles pagasts, Gauratas ezers;

13.4. Naudītes pagasts, Apguldes ezers;

13.5. Tērvetes pagasts, Auces upe, peldvieta Kroņauces ūdenskrātuvē.

14. Gulbenes rajons:

14.1. Galgauskas pagasts, Galgauskas ezers;

14.2. Jaungulbenes pagasts:

14.2.1. Siladzirnavu ezers;

14.2.2. Ušura ezers;

14.3. Lejasciema pagasts:

14.3.1. Gauja;

14.3.2. Sudala ezers;

14.4. Stāmerienas pagasts:

14.4.1. Stāmerienas ezera peldvieta “Lāčauss”;

14.4.2. Stāmerienas ezera peldvieta “Vīgrieži”.

15. Jēkabpils pilsēta:

15.1. Daugava, peldvieta pie Mežrūpnieku ielas;

15.2. Mežaparka ūdenskrātuve (Radžu ūdenskrātuve), peldvieta pie Brodu ciema;

15.3. Mežaparka ūdenskrātuve (Radžu ūdenskrātuve), peldvieta pie centrālās ieejas;

15.4. Mežaparka ūdenskrātuve (Radžu ūdenskrātuve), peldvieta pie trans­formatora ēkas.

16. Jēkabpils rajons:

16.1. Kūku pagasts:

16.1.1. Laukezers;

16.1.2. Namiķu ezers;

16.2. Saukas pagasts, Saukas ezers;

16.3. Viesītes pilsēta, Viesītes ezers.

17. Jelgavas pilsēta:

17.1. Lielupe, peldvieta pie airētāju bāzes;

17.2. Svētes upe, peldvieta Vītolu ielas tuvumā.

18. Jelgavas rajons:

18.1. Cenu pagasts, Ānes ciemata ūdenskrātuve;

18.2. Jaunsvirlaukas pagasts, Lielupe, peldvieta kreisajā krastā pie tilta;

18.3. Ozolnieku pagasts, Ozolnieku ezers;

18.4. Svētes pagasts, Ruļļu karjers;

18.5. Vilces pagasts, karjers “Igate”.

19. Krāslavas rajons:

19.1. Asūnes pagasts, Dagdas ezers;

19.2. Ezernieku pagasts, Ežezers;

19.3. Grāveru pagasts, Jazinka ezers;

19.4. Kastuļinas pagasts, Ilzas–Geraņimovas ezers;

19.5. Konstantinovas pagasts:

19.5.1. Sivera ezers, Kubuļnišku ciema peldvieta;

19.5.2. Ojatu ezers, Ojatnieku ciema peldvieta;

19.6. Krāslavas pagasts, Zirga ezers;

19.7. Ūdrīšu pagasts, Daugava.

20. Kuldīgas pilsēta, Venta, peldvieta “Mārtiņsala”.

21. Kuldīgas rajons:

21.1. Alsungas pagasts, Zvirgzdu ezers;

21.2. Ēdoles pagasts, Pinkas ezers;

21.3. Īvandes pagasts, Dzirnavu dīķis;

21.4. Kurmāles pagasts, Vilgales ezers;

21.5. Padures pagasts:

21.5.1. Lielais Nabas ezers;

21.5.2. Mazais Nabas ezers;

21.5.3. Padures dīķis;

21.6. Skrundas pilsēta, Venta, peldvieta labajā krastā pie tilta;

21.7. Snēpeles pagasts, Strautmaļu dīķis;

21.8. Turlavas pagasts, Ķikuru ezers.

22. Liepājas pilsēta, grants karjers “Beberliņi”.

23. Liepājas rajons, Aizputes pilsēta, Lažas upes ūdenskrātuve, pilsētas peldvieta.

24. Limbažu pilsēta, Lielezers.

25. Limbažu rajons:

25.1. Brīvzemnieku pagasts, Mazais Ozolezers (Mazais Ozolmuižas ezers, Ozolmuižas ezers);

25.2. Katvaru pagasts, Katvaru ezers;

25.3. Vidridžu pagasts, Bīriņu ezers.

26. Ludzas pilsēta:

26.1. Lielais Ludzas ezers;

26.2. Mazais Ludzas ezers;

26.3. Zvirgzdenes ezers.

27. Ludzas rajons:

27.1. Cirmas pagasts, Cirmas ezers, peldvieta pie atpūtas bāzes “Dzerkaļi”;

27.2. Isnaudas pagasts, Lielais Zurzu ezers;

27.3. Nirzas pagasts, Nirzas ezers, peldvieta pie atpūtas bāzes “Zirga smaids”;

27.4. Zilupes pilsēta, Zilupe;

27.5. Zvirgzdenes pagasts, Cirmas ezers.

28. Madonas rajons:

28.1. Aronas pagasts, Lielais Līderes ezers (Līderes ezers, Līdera ezers);

28.2. Ērgļu pagasts, Pulgošņa ezers (Āķēnu ezers);

28.3. Lazdonas pagasts:

28.3.1. Rāceņa ezers;

28.3.2. Karjera ezers (Karjers);

28.4. Kalsnavas pagasts, Kalsnavas ezers;

28.5. Mētrienas pagasts, Odzienas ezers;

28.6. Praulienas pagasts, Salas ezers;

28.7. Sarkaņu pagasts, Biksēres ezers;

28.8. Vestienas pagasts, Kāla ezers.

29. Ogres pilsēta:

29.1. Daugava;

29.2. Ogres upes vecā gultne;

29.3. Ogres upe, peldvieta pie dambja Nr.2.

30. Ogres rajons:

30.1. Ikšķiles pilsēta, Jaunogres ezers;

30.2. Ikšķiles novads:

30.2.1. Selēku ezers;

30.2.2. Mazā Jugla;

30.3. Lielvārdes pilsēta, Daugava;

30.4. Ķeguma pilsēta, Daugava;

30.5. Ķeipenes pagasts, Plaužu ezers.

31. Preiļu pilsēta, Preiļupe.

32. Preiļu rajons:

32.1. Aglonas pagasts:

32.1.1. Cirīšu ezers;

32.1.2. Rušonas ezers (Rušons), peldvieta pie Jaunaglonas ciema;

32.2. Aizkalnes pagasts:

32.2.1. Limankas ezers;

32.2.2. Pelēču ezers;

32.3. Līvānu pilsēta:

32.3.1. Daugava;

32.3.2. Dubna;

32.3.3. Līvānu ezers;

32.4. Rušonas pagasts:

32.4.1. Eikša ezers;

32.4.2. Salmeja ezers (Salmejs, Gailīšu ezers);

32.5. Vārkavas pagasts, Feimankas ūdenskrātuve.

33. Rēzeknes pilsēta:

33.1. Kovšu ezers;

33.2. Rēzeknes upe.

34. Rēzeknes rajons:

34.1. Griškānu pagasts, Bižu ezers;

34.2. Feimaņu pagasts, Feimaņu ezers;

34.3. Kaunatas pagasts:

34.3.1. Rāznas ezers, Vilkukroga peldvieta;

34.3.2. Rāznas ezers, Malukštas peldvieta;

34.4. Lūznavas pagasts:

34.4.1. Zosnas ezers;

34.4.2. Vertukšnes ezers;

34.5. Ozolaines pagasts:

34.5.1. Bekšu (Pūpolu) ciema ūdenskrātuve;

34.5.2. Gaiduļu ezers;

34.6. Pušas pagasts, Pušas ezers, Pušas ciema peldvieta;

34.7. Silmalas pagasts, Tiskādu ezers;

34.8. Verēmu pagasts:

34.8.1. Adamovas ezers, peldvieta pie Adamovas sanatorijas;

34.8.2. Šķeņevas ezers;

34.9. Viļānu pilsēta, Maltas upe.

35. Rīgas pilsēta:

35.1. Bābelīte;

35.2. Dambjapurva ezers;

35.3. Daugava, peldvieta pie Salu tilta;

35.4. Daugava, peldvieta Zaķusalā;

35.5. Gaiļezers;

35.6. Juglas ezers;

35.7. Ķīšezers;

35.8. Linezers;

35.9. Velnezers;

35.10. Buļļupe, peldvieta pie Birzes ielas;

35.11. Kleistu mākslīgā ūdenskrātuve.

36. Rīgas rajons:

36.1. Ādažu novads:

36.1.1. Gauja, Ādažu peldvieta;

36.1.2. Kadagas ezers;

36.1.3. Lielais Baltezers;

36.1.4. Lilastes ezers;

36.1.5. Mazais Baltezers;

36.2. Babītes pagasts, Beberbeķu ezers;

36.3. Daugmales pagasts:

36.3.1. Daugava, peldvieta pie Ķekavas robežas;

36.3.2. dolomīta karjers;

36.3.3. Daugava, peldvieta “Ķīķerītis” pretī Nāves salai;

36.4. Garkalnes novads, Langstiņu ezers;

36.5. Jūrmalas pilsēta, Slokas karjers;

36.6. Olaines pagasts:

36.6.1. ūdenskrātuve autoceļa Tīraine-Olaine 16.km;

36.6.2. Jaunolaines ciema ūdenskrātuve “Mežezers”;

36.7. Mālpils pagasts, Mālpils centra ūdenskrātuve;

36.8. Ropažu novads:

36.8.1. Lielās Juglas upe, Ropažu peldvieta;

36.8.2. Silezers;

36.9. Salas pagasts:

36.9.1. Lielupe, peldvieta pie tilta;

36.9.2. Lielupe, peldvieta Spuņņupē;

36.10. Salaspils pilsēta, Daugava;

36.11. Salaspils novads, Daugava, Saulkalnes peldvieta;

36.12. Sējas novads, Gauja, Murjāņu peldvieta;

36.13. Siguldas pilsēta, Gauja, pilsētas peldvieta;

36.14. Siguldas novads:

36.14.1. Jūdažu ezers;

36.14.2. Roķēnu ūdenskrātuve;

36.15. Stopiņu novads:

36.15.1. Sauriešu ūdenskrātuve;

36.15.2. Ulbrokas ezers;

36.16. Vangažu pilsēta, Vangažu ezers.

37. Saldus pilsēta:

37.1. Saldus ezers;

37.2. dīķis “Spiņģi”.

38. Saldus rajons:

38.1. Brocēnu pilsēta, Cieceres ezers;

38.2. Novadnieku pagasts, Sātiņu karjers.

39. Talsu rajons:

39.1. Ģibuļu pagasts:

39.1.1. Pastendes ezers;

39.1.2. Spāres ezers;

39.1.3. Usmas ezers;

39.2. Laidzes pagasts, Laidzes ezers;

39.3. Laucienes pagasts, Lejaslabiņu ezers;

39.4. Lībagu pagasts:

39.4.1. Ābeļu ezers;

39.4.2. Villu ezers;

39.5. Sabiles novads, Abavas upe;

39.6. Valdemārpils pilsēta, Sasmakas ezers.

40. Tukuma rajons:

40.1. Jaunsātu pagasts, Jaunsātu karjers;

40.2. Kandavas pilsētas dīķis pie Teteriņu ezera, Kandavas tehnikuma peldvieta;

40.3. Smārdes pagasts, Melnezers;

40.4. Tumes pagasts, Sēkļu ezers.

41. Valkas pilsēta:

41.1. Pedeles upe;

41.2. Zāģezers.

42. Valkas rajons:

42.1. Smiltenes pilsēta, Tepera ezers;

42.2. Strenču pilsēta, Gauja;

42.3. Valkas pagasts, Bērzezers.

43. Valmieras pilsēta, Gauja.

44. Valmieras rajons:

44.1. Burtnieku pagasts, Burtnieku ezers;

44.2. Kocēnu pagasts, Brandeļa dzirnavezers (Brandelis, Kocēnu dzirnavezers);

44.3. Mazsalacas pilsēta, Salaca;

44.4. Rūjienas pilsēta, Rūja;

44.5. Vaidavas pagasts, Vaidavas ezers.

45. Ventspils pilsēta:

45.1. Bušnieku ezers;

45.2. Venta, peldvieta kreisajā krastā Ābolu ielas galā;

45.3. Venta, peldvieta “Doki” Alkšņu ielas galā.

46. Ventspils rajons:

46.1. Puzes pagasts:

46.1.1. Mežezers (Dzilmes ezers, Dziļjenes ezers), peldvieta Stiklu ciemā;

46.1.2. Pilsezers (Lielais ezers, Dižiere), peldvieta Stiklu ciemā;

46.2. Usmas pagasts:

46.2.1. Tīrukšu ezers;

46.2.2. Usmas ezers.

Veselības ministrs I.Eglītis
2.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 7.jūlija noteikumiem Nr.523
Peldvietu ūdens monitoringa rādītāji un kvalitātes kritēriji

I. Iekšzemes ūdeņi

Nr.
p.k.

Rādītājs

Izcila kvalitāte

Laba kvalitāte

Pietiekama
kvalitāte

Analīzes standartmetode

1.

Zarnu enterokoki (KVV3/100 ml)

2001

4001

3302

LVS EN ISO 7899-1 : 2006 “Ūdens kvalitāte. Zarnu enterokoku noteikšana un uzskaite. 1.daļa: Mikrometode (visiespējamākā skaita metode) virszemes ūdenim un notekūdenim” vai

LVS EN ISO 7899-2 : 2006 “Ūdens kvalitāte. Zarnu enterokoku noteikšana un uzskaite. 2.daļa: Membrānfiltrācijas metode”

2.

Escherichia coli (KVV3/100 ml)

5001

10001

9002

LVS EN ISO 9308-1 : 2006 “Ūdens kvalitāte. Escherichia coli un koliformas baktēriju noteikšana un uzskaite. 1.daļa: Membrānfiltrācijas metode” vai

LVS EN ISO 9308-3 : 2006 “Ūdens kvalitāte. Escherichia coli un koliformas baktēriju noteikšana un uzskaite. 3.daļa: Mikrometode (visiespējamākais skaits), E.coli noteikšana un uzskaite virszemes ūdenī un notekūdenī”

Piezīmes.

1. 1 Saskaņā ar Ministru kabineta 2008.gada 7.jūlija noteikumu Nr.523 ‘’Noteikumi par peldvietu ūdens monitoringu, kvalitātes nodrošināšanu un prasībām sabiedrības informēšanai’’ 5.pielikumā noteikto 95.procentiles aprēķināšanas kārtību.

2. 2 Saskaņā ar Ministru kabineta 2008.gada 7.jūlija noteikumu Nr.523 ‘’Noteikumi par peldvietu ūdens monitoringu, kvalitātes nodrošināšanu un prasībām sabiedrības informēšanai’’ 5.pielikumā noteikto 90.procentiles aprēķināšanas kārtību.

3. 3 KVV – kolonijas veidojošās vienības.

II. Piekrastes un pārejas ūdeņi

Nr.
p.k.

Rādītājs

Izcila kvalitāte

Laba kvalitāte

Pietiekama
kvalitāte

Analīzes standartmetode

1.

Zarnu enterokoki (KVV3/100 ml)

1001

2001

1852

LVS EN ISO 7899-1 : 2006 “Ūdens kvalitāte. Zarnu enterokoku noteikšana un uzskaite. 1.daļa: Mikrometode (visiespējamākā skaita metode) virszemes ūdenim un notekūdenim” vai

LVS EN ISO 7899-2 : 2006 “Ūdens kvalitāte. Zarnu enterokoku noteikšana un uzskaite. 2.daļa: Membrānfiltrācijas metode”

2.

Escherichia coli (KVV3/100 ml)

2501

5001

5002

LVS EN ISO 9308-1 : 2006 “Ūdens kvalitāte. Escherichia coli un koliformas baktēriju noteikšana un uzskaite. 1.daļa: Membrānfiltrācijas metode” vai

LVS EN ISO 9308-3 : 2006 “Ūdens kvalitāte. Escherichia coli un koliformas baktēriju noteikšana un uzskaite. 3.daļa: Mikrometode (visiespējamākais skaits), E.coli noteikšana un uzskaite virszemes ūdenī un notekūdenī.”

Piezīmes.

1. 1 Saskaņā ar Ministru kabineta 2008.gada 7.jūlija noteikumu Nr.523 ‘’Noteikumi par peldvietu ūdens monitoringu, kvalitātes nodrošināšanu un prasībām sabiedrības informēšanai’’ 5.pielikumā noteikto 95.procentiles aprēķināšanas kārtību.

2. 2 Saskaņā ar Ministru kabineta 2008.gada 7.jūlija noteikumu Nr.523 ‘’Noteikumi par peldvietu ūdens monitoringu, kvalitātes nodrošināšanu un prasībām sabiedrības informēšanai’’ 5.pielikumā noteikto 90.procentiles aprēķināšanas kārtību.

3. 3 KVV – kolonijas veidojošās vienības.

Veselības ministrs I.Eglītis
3.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 7.jūlija noteikumiem Nr.523
Prasības ūdens paraugu ņemšanai peldvietās mikrobioloģiskajai analīzei

1. Ja iespējams, ūdens paraugu ņem 30 centimetru zem ūdens virsmas. Ūdens ir vismaz vienu metru dziļš. Ja nepieciešams, ūdens paraugu ņem no laivas.

2. Ūdens paraugu pudeles atbilst vienai no šādām prasībām:

2.2. tās sterilizētas autoklāvā ne mazāk kā 15 minūtes 121 ºC temperatūrā;

2.3. veikta sausā sterilizēšana 160 ºC līdz 170 ºC temperatūrā ne mazāk kā vienu stundu;

2.4. apstaroti ūdens paraugu trauki, kas saņemti sterilā iepakojumā tieši no ražotāja.

3. Ūdens paraugu ņemšana:

3.1. ūdens paraugu pudeles (trauka) apjoms ir atkarīgs no ūdens dau­dzuma, kas nepieciešams, lai pārbaudītu katru rādītāju. Minimālais pudeles (trauka) tilpums ir 250 ml;

3.2. ūdens paraugu pudeles (trauki) ir no caurspīdīga un bezkrāsaina materiāla (stikla vai plastmasas – polietēna vai poli­propilēna);

3.3. lai ūdens paraugi būtu sterili, paraugu ņēmējs novērš nejaušu to piesārņošanu;

3.4. ūdens paraugu skaidri apzīmē ar neizdzēšamu tinti uz pudeles (trauka) un izdara atzīmi ūdens paraugu ņemšanas veidlapā.

4. Ūdens paraugu glabāšana un trans­portēšana pirms analīzes:

4.1. visos transportēšanas posmos ūdens paraugu aizsargā no gaismas (īpaši no tiešas saules gaismas);

4.2. ūdens paraugu līdz atvešanai uz laboratoriju glabā apmēram 4 ºC temperatūrā aukstuma kastē vai ledusskapī (atkarībā no laikapstākļiem). Ja transportēšana uz laboratoriju aizņem vairāk nekā četras stundas, ūdens paraugu transportē ledusskapī;

4.3. laikposmam starp ūdens paraugu ņemšanu un analīzes veikšanu jābūt iespējami īsam. Ieteicams ūdens paraugu analizēt tajā pašā darba dienā. Ja tas nav iespējams, ūdens paraugu analizē ne vēlāk kā 24 stundas pēc tā ņemšanas. Līdz tam ūdens paraugus glabā tumsā 4 ºC ± 3 ºC temperatūrā.

Veselības ministrs I.Eglītis
4.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 7.jūlija noteikumiem Nr.523
Peldvietu ūdens kvalitātes tūlītējas novērtēšanas rādītāji, robežlielumi un analīzes standartmetodes

Nr.
p.k.

Rādītājs

Robežlielums

Analīzes standartmetode

1.

Zarnu enterokoki (KVV/100 ml)

100

LVS EN ISO 7899-1 : 2006 “Ūdens kvalitāte. Zarnu enterokoku noteikšana un uzskaite. 1.daļa: Mikrometode (visiespējamākā skaita metode) virszemes ūdenim un notekūdenim” vai

LVS EN ISO 7899-2 : 2006 “Ūdens kvalitāte. Zarnu enterokoku noteikšana un uzskaite. 2.daļa: Membrānfiltrācijas metode”

2.

Escherichia coli
(KVV/100 ml)

2000

LVS EN ISO 9308-1 : 2006 “Ūdens kvalitāte. Escherichia coli un koliformas baktēriju noteikšana un uzskaite. 1.daļa: Membrānfiltrācijas metode” vai

LVS EN ISO 9308-3 : 2006 “Ūdens kvalitāte. Escherichia coli un koliformas baktēriju noteikšana un uzskaite. 3.daļa: Mikrometode (visiespējamākais skaits), E.coli noteikšana un uzskaite virszemes ūdenī un notekūdenī”

3.

Zilaļģu un citu fitoplanktona aļģu “ziedēšana”

Nedrīkst būt

Vizuāla pārbaude

4.

Naftas produkti

Nav raksturīgas smakas un peldošas plēves

Organoleptiska un vizuāla pārbaude

5.

Virsmas aktīvās vielas

Nav ilgnoturīgu putu

Vizuāla pārbaude

6.

Piesārņojums ar peldošiem un citiem atkritumiem

Nedrīkst būt

Vizuāla pārbaude

Piezīme. KVV – kolonijas veidojošās vienības.

Veselības ministrs I.Eglītis
5.ielikums
Ministru kabineta
2008.gada 7.jūlija noteikumiem Nr.523
Prasības peldvietu ūdens kvalitātes novērtēšanai un klasificēšanai

1. Peldvietas ūdeni klasificē kā zemas kvalitātes ūdeni, ja peldvietas ūdens kvalitātes informācijas kopumā par pēdējo novērtēšanas laikposmu (a) procentiles vērtība (b) mikrobioloģiskajiem rādītājiem ir zemāka (c) nekā pietiekamas kvalitātes vērtība, kas noteikta Ministru kabineta 2008.gada 7.jūlija noteikumu Nr.523 “Noteikumi par peldvietu ūdens monitoringu, kvalitātes nodrošināšanu un prasībām sabiedrības informēšanai” 2.pielikumā.

2. Peldvietas ūdeni klasificē kā pietiekamas kvalitātes ūdeni:

2.1. ja peldvietas ūdens kvalitātes informācijas kopumā par pēdējo novērtēšanas laikposmu procentiles vērtība mikrobioloģiskajiem rādītājiem ir vienāda vai augstāka (d) nekā pietiekamas kvalitātes vērtība, kas noteikta Ministru kabineta 2008.gada 7.jūlija noteikumu Nr.523 “Noteikumi par peldvietu ūdens monitoringu, kvalitātes nodrošināšanu un prasībām sabiedrības informēšanai” 2.pielikumā;

2.2. ja peldvietas ūdenī konstatēts īstermiņa piesārņojums, bet:

2.2.1. tiek veikti atbilstoši pārvaldības pasākumi, tai skaitā piesārņojuma situācijas pārraudzība, agrā brīdināšana un monitorings, lai nepakļautu riskam peldētājus, brīdinot tos, vai, ja nepieciešams, nosakot peldēšanās aizliegumu;

2.2.2. tiek veikti atbilstoši pārvaldības pasākumi, lai novērstu, samazinātu vai likvidētu piesārņojuma cēloņus;

2.2.3. to ūdens paraugu skaits, kas īstermiņa piesārņojuma dēļ netika ņemti vērā saskaņā ar Ministru kabineta 2008.gada 7.jūlija noteikumu Nr.523 “Noteikumi par peldvietu ūdens monitoringu, kvalitātes nodrošināšanu un prasībām sabiedrības informēšanai” 10.3.apakšpunktu, pēdējā novērtēšanas laikposmā nepārsniedz 15 % no kopējā paraugu skaita, kas tika paredzēts monitoringa kalendāra plānā attiecīgajam laikposmam, vai arī nepārsniedz vienu paraugu katrā peldsezonā.

3. Peldvietas ūdeni klasificē kā labas kvalitātes ūdeni:

3.1. ja peldvietas ūdens kvalitātes informācijas kopumā par pēdējo novērtēšanas laikposmu procentiles vērtība mikrobioloģiskajiem rādītājiem ir vienāda vai augstāka nekā labas kvalitātes vērtība, kas noteikta Ministru kabineta 2008.gada 7.jūlija noteikumu Nr.523 “Noteikumi par peldvietu ūdens monitoringu, kvalitātes nodrošināšanu un prasībām sabiedrības informēšanai” 2.pielikumā;

3.2. ja peldvietas ūdenī konstatēts īstermiņa piesārņojums, bet:

3.2.1. tiek veikti atbilstoši pārvaldības pasākumi, tai skaitā piesārņojuma situācijas pārraudzība, agrā brīdināšana un monitorings, lai nepakļautu riskam peldētājus, brīdinot tos, vai, ja nepieciešams, nosakot peldēšanās aizliegumu;

3.2.2. tiek veikti atbilstoši pārvaldības pasākumi, lai novērstu, samazinātu vai likvidētu piesārņojuma cēloņus;

3.2.3. to ūdens paraugu skaits, kas īstermiņa piesārņojuma dēļ netika ņemti vērā saskaņā ar Ministru kabineta 2008.gada 7.jūlija noteikumu Nr.523 “Noteikumi par peldvietu ūdens monitoringu, kvalitātes nodrošināšanu un prasībām sabiedrības informēšanai” 10.3.apakšpunktu, pēdējā novērtēšanas laikposmā nepārsniedz 15 % no kopējā paraugu skaita, kas tika paredzēts monitoringa kalendāra plānā attiecīgajam laikposmam, vai arī nepārsniedz vienu paraugu katrā peldsezonā.

4. Peldvietas ūdeni klasificē kā izcilas kvalitātes ūdeni:

4.1. ja peldvietas ūdens kvalitātes informācijas kopumā par pēdējo novērtēšanas laikposmu procentiles vērtība mikrobioloģiskajiem rādītājiem ir vienāda vai augstāka nekā izcilas kvalitātes vērtība, kas noteikta Ministru kabineta 2008.gada 7.jūlija noteikumu Nr.523 “Noteikumi par peldvietu ūdens monitoringu, kvalitātes nodrošināšanu un prasībām sabiedrības informēšanai” 2.pielikumā;

4.2. ja peldvietas ūdenī konstatēts īstermiņa piesārņojums, bet:

4.2.1. tiek veikti atbilstoši pārvaldības pasākumi, tai skaitā piesārņojuma situācijas pārraudzība, agrā brīdināšana un monitorings, lai nepakļautu riskam peldētājus, brīdinot tos, vai, ja nepieciešams, nosakot peldēšanās aizliegumu;

4.2.2. tiek veikti atbilstoši pārvaldības pasākumi, lai novērstu, samazinātu vai likvidētu piesārņojuma cēloņus;

4.2.3. to ūdens paraugu skaits, kas īstermiņa piesārņojuma dēļ netika ņemti vērā saskaņā ar Ministru kabineta 2008.gada 7.jūlija noteikumu Nr.523 “Noteikumi par peldvietu ūdens monitoringu, kvalitātes nodrošināšanu un prasībām sabiedrības informēšanai” 10.3.apakšpunktu, pēdējā novērtēšanas laikposmā nepārsniedz 15 % no kopējā paraugu skaita, kas tika paredzēts monitoringa kalendāra plānā attiecīgajam laikposmam, vai arī nepārsniedz vienu paraugu katrā peldsezonā.

Piezīmes.

1. (a) Pēdējais novērtēšanas laikposms ir konkrētā peldsezona, pēdējās četras peldsezonas vai laikposms, kas ir mazāks par pēdējām četrām peldsezonām, ja tiek ievērotas Ministru kabineta 2008.gada 7.jūlija noteikumu Nr.523 “Noteikumi par peldvietu ūdens monitoringu, kvalitātes nodrošināšanu un prasībām sabiedrības informēšanai” 14.punktā noteiktās prasības.

2. (b) Procentili aprēķina, pamatojoties uz iespējamā normālā sadalījuma blīvuma funkciju visām konkrētās peldvietas ūdens mikrobioloģisko rādītāju vērtībām, kas izteiktas log10 formā:

1) aprēķina log10 vērtību visām mikrobioloģisko rādītāju vērtībām attiecīgajā datu rindā (ja kāda vērtība ir nulle, ņem log10 vērtību no izmantotās analītiskās metodes mazākās noteikšanas robežas);

2) aprēķina visu iegūto log10 vērtību aritmētisko vidējo vērtību (µ);

3) aprēķina visu iegūto log10 vērtību standartnovirzi (σ);

4) augšējās 90.procentiles vērtību nosaka, izmantojot šādu formulu:

augšējā 90.procentile = antilog (µ + 1,282 σ);

5) augšējās 95.procentiles vērtību nosaka, izmantojot šādu formulu:

augšējā 95.procentile = antilog (µ + 1,65 σ).

3. (c) Augstākas koncentrācijas vērtība, kas izteikta kā KVV/100 ml.

4. (d) Zemākas koncentrācijas vērtība, kas izteikta kā KVV/100 ml.

Veselības ministrs I.Eglītis
 
Tiesību akta pase
Nosaukums: Noteikumi par peldvietu ūdens monitoringu, kvalitātes nodrošināšanu un prasībām sabiedrības informēšanai Statuss:
Zaudējis spēku
zaudējis spēku
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: noteikumi Numurs: 523Pieņemts: 07.07.2008.Stājas spēkā: 17.07.2008.Zaudē spēku: 16.07.2010.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 108, 16.07.2008.
Dokumenta valoda:
EN
Saistītie dokumenti
  • Zaudējis spēku ar
  • Izdoti saskaņā ar
  • Latvijas standarti
178341
17.07.2008
87
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2015 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība)