Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Skatīt 1970. gada 23. decembra likumu: Latvijas Sodu izpildes kodekss.
Ministru kabineta noteikumi Nr.479

Rīgā 2008.gada 30.jūnijā (prot. Nr.44 34.§)
Papildsoda – policijas kontrole – īstenošanas kārtība
Izdoti saskaņā ar Latvijas Sodu izpildes kodeksa 124.panta otro daļu
I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā Valsts policija īsteno personai ar tiesas spriedumu piespriesto papildsodu – policijas kontrole (turpmāk – policijas kontrole).

2. Latvijas Sodu izpildes kodeksā noteikto ierobežojumu ievērošanas kontroli personai, kurai ar tiesas spriedumu piespriesta policijas kontrole (turpmāk – kontrolējamā persona), veic Valsts policijas teritoriālā struktūrvienība, kuras administratīvajā teritorijā atrodas kontrolējamās personas dzīvesvieta.

3. Ja kontrolējamā persona atteikusies ar parakstu apliecināt, ka iepazinusies ar šajos noteikumos paredzēto paziņojumu vai lēmumu par policijas kontroles ierobežojumu noteikšanu, amatpersona šādu atteikšanos apliecina ar savu parakstu.

4. Dokumentu aprite starp šajos noteikumos minētajām iestādēm notiek normatīvajos aktos par dokumentu (arī elektronisko dokumentu) izstrādāšanu, noformēšanu, glabāšanu un apriti valsts un pašvaldību iestādēs noteiktajā kārtībā.

II. Policijas kontroles organizēšana

5. Brīvības atņemšanas iestāde ne vēlāk kā septiņus mēnešus pirms kontrolējamās personas atbrīvošanas no brīvības atņemšanas iestādes (vai nekavējoties, ja kontrolējamai personai pēc sprieduma stāšanās spēkā neizciestais brīvības atņemšanas soda laiks ir īsāks par sešiem mēnešiem):

5.1. informē Valsts policijas teritoriālo struktūrvienību, kuras administratīvajā teritorijā kontrolējamā persona ir izvēlējusies dzīvesvietu, par personas atbrīvošanu un izvēlēto dzīvesvietu;

5.2. pieprasa pārbaudīt kontrolējamās personas iespēju dzīvot viņas izvēlētajā dzīvesvietā.

6. Valsts policijas teritoriālā struktūrvienība divu nedēļu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas no brīvības atņemšanas iestādes (vai nekavējoties, ja kontrolējamai personai pēc sprieduma stāšanās spēkā neizciestais brīvības atņemšanas soda laiks ir īsāks par sešiem mēnešiem) pārbauda iespēju kontrolējamai personai dzīvot viņas izvēlētajā dzīvesvietā un rakstiski informē par pārbaudes rezultātiem brīvības atņemšanas iestādi.

7. Ja šo noteikumu 6.punktā minētajā informācijā norādīts, ka kontrolējamai personai nav iespējams dzīvot viņas izvēlētajā dzīvesvietā, brīvības atņemšanas iestāde triju darbdienu laikā (vai nekavējoties, ja kontrolējamai personai pēc sprieduma stāšanās spēkā neizciestais brīvības atņemšanas soda laiks ir īsāks par sešiem mēnešiem) nosūta kontrolējamās personas pēdējās deklarētās dzīvesvietas pašvaldībai vai – ja tādas nav – pēdējās pastāvīgās dzīvesvietas pašvaldībai paziņojumu par attiecīgās personas atbrīvošanas datumu un lūgumu sniegt palīdzību dzīvojamās telpas jautājumu risināšanā.

8. Ja šo noteikumu 6.punktā minētajā informācijā norādīts, ka kontrolējamai personai ir iespējams dzīvot viņas izvēlētajā dzīvesvietā, brīvības atņemšanas iestāde informē kontrolējamo personu par to, ka triju darbdienu laikā pēc atbrīvošanas no brīvības atņemšanas iestādes tai jāierodas reģistrēties attiecīgajā Valsts policijas teritoriālajā struktūrvienībā. Kontrolējamā persona informācijas saņemšanu apliecina ar parakstu paziņojuma veidlapā (turpmāk – paziņojums) (pielikums).

9. Kontrolējamā persona, kura atbrīvota no soda izciešanas sakarā ar amnestiju vai apžēlošanu, izvēlēto dzīvesvietu norāda paziņojumā.

10. Brīvības atņemšanas iestāde ne vēlāk kā 15 darbdienas pirms kontrolējamās personas atbrīvošanas no brīvības atņemšanas iestādes (vai ne vēlāk kā nākamajā darbdienā pēc attiecīgā tiesas nolēmuma pieņemšanas vai amnestijas vai apžēlošanas akta saņemšanas, ja kontrolējamā persona atbrīvota no soda izciešanas sakarā ar nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu, amnestiju vai apžēlošanu) nosūta Valsts policijas teritoriālajai struktūrvienībai:

10.1. kontrolējamās personas parakstītu paziņojumu;

10.2. tiesas sprieduma kopiju par policijas kontroles noteikšanu;

10.3. ziņas, kas raksturo kontrolējamo personu un personas uzvedību brīvības atņemšanas iestādē.

11. Saņemot šo noteikumu 10.punktā minētos dokumentus, Valsts policijas teritoriālās struktūrvienības vadītājs norīko atbildīgo amatpersonu, kura organizēs policijas kontroles īstenošanu (turpmāk – atbildīgā amatpersona).

12. Pirmo reizi tiekoties ar kontrolējamo personu, atbildīgā amatpersona sastāda lēmuma projektu par policijas kontroles ierobežojumu noteikšanu, nosakot konkrētus ierobežojumus un to saturu. Lēmumu apstiprina Valsts policijas teritoriālās struktūrvienības priekšnieks.

13. Ja kontrolējamās personas uzraudzību vienlaikus veic arī Valsts probācijas dienests, atbildīgā amatpersona pirms policijas kontroles ierobežojumu noteikšanas sazinās ar attiecīgo Valsts probācijas dienesta amatpersonu, lai kontrolējamai personai nosakāmos policijas kontroles ierobežojumus un to saturu saskaņotu ar uzraudzības pasākumiem.

14. Atbildīgā amatpersona iepazīstina kontrolējamo personu ar lēmumu par policijas kontroles ierobežojumu noteikšanu un izskaidro policijas kontroles ievērošanas kārtību un kontrolējamās personas tiesības un pienākumus. Kon­trolējamā persona ar parakstu apliecina, ka iepazinusies ar minēto informāciju.

15. Ja kontrolējamās personas uzraudzību vienlaikus veic arī Valsts probācijas dienests, kontrolējamās personas neizciestā soda daļas laikā atbildīgā amatpersona efektīvai kriminālsoda izpildes nodrošināšanai sadarbojas ar attiecīgo Valsts probācijas dienesta teritoriālās struktūrvienības amatpersonu.

16. Ja kontrolējamā persona pēc atbrīvošanas no brīvības atņemšanas iestādes bez attaisnojoša iemesla neierodas reģistrēties Valsts policijas teritoriālajā struktūrvienībā, tas ir uzskatāms par policijas kontroles noteikumu pārkāpumu.

17. Atbildīgā amatpersona organizē kontrolējamai personai noteikto ierobežojumu ievērošanas kontroli, iesaistot citas Valsts policijas amatpersonas.

III. Noteikto ierobežojumu izpildes kārtība

18. Kontrolējamai personai, kurai noteikts ierobežojums – aizliegums atstāt dzīvesvietu noteiktā diennakts laikā –, ir pienākums novērst iespējamos šķēršļus, kas var traucēt policijas amatpersonām piekļūt dzīvesvietai laikā, kas noteikts lēmumā par policijas kontroles ierobežojumu noteikšanu. Jebkura kontrolējamās personas tīša darbība vai bezdarbība, kas liedz policijas amatpersonām pārliecināties par kontrolējamās personas atrašanos dzīvesvietā, uzskatāma par policijas kontroles noteikumu pārkāpumu.

19. Ja kontrolējamā persona, kurai noteikts ierobežojums – aizliegums uzturēties noteiktās sabiedriskajās vietās –, ievērojusi policijas kontroles noteikumus, tās rīcība neapdraud sabiedrisko drošību un nesekmē jaunu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu, Valsts policijas teritoriālā struktūrvienība pēc kontrolējamās personas iesnieguma var izsniegt rakstisku atļauju noteiktā dienā un laikā uzturēties noteiktā sabiedriskā vietā, kas paredzēta lēmumā par policijas kontroles ierobežojumu noteikšanu.

20. Rakstisku iesniegumu ar lūgumu atļaut noteiktā dienā un laikā uzturēties kādā no lēmumā par policijas kontroles ierobežojumu noteikšanu minētajām sabiedriskajām vietām kontrolējamā persona iesniedz Valsts policijas teritoriālajā struktūrvienībā 10 darbdienas pirms plānotās uzturēšanās. Iesniegumā norāda:

20.1. sabiedrisko vietu, kur kontrolējamā persona vēlas uzturēties;

20.2. uzturēšanās mērķi, dienu un laiku.

21. Kontrolējamai personai, kurai noteikts ierobežojums – aizliegums izbraukt no noteiktās administratīvās teritorijas bez policijas atļaujas –, Valsts policijas teritoriālā struktūrvienība saskaņā ar kontrolējamās personas iesniegumu var izsniegt rakstisku atļauju izbraukt no administratīvās teritorijas uz laiku līdz 15 diennaktīm gadā. Atļauju neizsniedz, ja persona nav ievērojusi policijas kontroles noteikumus, atļaujas izsniegšana apdraud sabiedrisko drošību vai var sekmēt jaunu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu.

22. Rakstisku iesniegumu ar lūgumu atļaut izbraukt ārpus administratīvās teritorijas kontrolējamā persona iesniedz Valsts policijas teritoriālajā struktūrvienībā 10 darbdienas pirms plānotās izbraukšanas. Iesniegumā norāda:

22.1. izbraukšanas mērķi, laiku un vietu;

22.2. atgriešanās datumu.

23. Ja kontrolējamās personas uzraudzību vienlaikus veic arī Valsts probācijas dienests, atbildīgā amatpersona par šo noteikumu 21.punktā minētās atļaujas izsniegšanu informē attiecīgo Valsts probācijas dienesta teritoriālo struktūrvienību.

24. Kontrolējamā persona, kurai noteikts ierobežojums – pienākums ierasties policijas iestādē reģistrēties no vienas līdz četrām reizēm mēnesī –, ierodas reģistrēties Valsts policijas teritoriālajā struktūrvienībā lēmumā par policijas kontroles ierobežojumu noteikšanu noteiktajā laikā un uzrāda personu apliecinošu dokumentu.

25. Par policijas kontroles noteikumu pārkāpumu ir uzskatāma ikviena neattaisnota rīcība, kuras rezultātā kontrolējamā persona nav izpildījusi lēmumā par policijas kontroles ierobežojumu noteikšanu, šajos noteikumos vai citos normatīvajos aktos, kas reglamentē kriminālsodu izpildi, noteiktos pienākumus.

IV. Policijas kontroles grozīšana un izbeigšana

26. Ja kontrolējamā persona gada laikā atkārtoti saukta pie administratīvās atbildības par policijas kontroles noteikumu pārkāpšanu, atbildīgā amatpersona sagatavo un nosūta tiesai iesniegumu par neizciestā papildsoda laika aizstāšanu ar brīvības atņemšanu.

27. Atbildīgā amatpersona, kas sagatavo iesniegumu tiesai par neizciestās policijas kontroles aizstāšanu ar brīvības atņemšanu kontrolējamai personai, kuras uzraudzību vienlaikus veic Valsts probācijas dienests, rakstiski par to informē Valsts probācijas dienestu.

28. Ja policijas kontroles īstenošanas laikā ir mainījušies apstākļi, kas ietekmē policijas kontroles ierobežojumu īstenošanu, var grozīt Valsts policijas teritoriālās struktūrvienības noteiktos policijas kontroles ierobežojumus vai to saturu – atbildīgā amatpersona sastāda un Valsts policijas teritoriālās struktūrvienības priekšnieks apstiprina jaunu lēmumu par policijas kontroles ierobežojumu noteikšanu. Atbildīgā amatpersona iepazīstina ar lēmumu kontrolējamo personu. Kontrolējamā persona to apliecina ar parakstu.

29. Par dzīvesvietas, darbavietas vai izglītības iestādes maiņu Latvijas teritorijā kontrolējamā persona ne vēlāk kā 10 darbdienas pirms dzīvesvietas, darbavietas vai izglītības iestādes maiņas rakstiski informē Valsts policijas teritoriālo struktūrvienību, kuras atbildīgā amatpersona organizē policijas kontroli, un norāda šādu informāciju:

29.1. jaunās dzīvesvietas adresi un pārcelšanās datumu – ja mainīta dzīvesvieta;

29.2. jaunās darbavietas nosaukumu, adresi, darba devēja kontakt­informāciju un darba uzsākšanas datumu – ja mainīta darbavieta;

29.3. jaunās izglītības iestādes nosaukumu, adresi un mācību uzsākšanas datumu – ja mainīta izglītības iestāde.

30. Ja kontrolējamā persona dzīvesvietu mainījusi nepārvaramas varas apstākļu dēļ, persona par to diennakts laikā paziņo, ierodoties Valsts policijas teritoriālajā struktūrvienībā, kura veic policijas kontroles noteikto ierobežojumu ievērošanas kontroli.

31. Saņemot šo noteikumu 29. vai 30.punktā minēto informāciju, atbildīgā amatpersona informē kontrolējamo personu par to, ka trīs darbdienu laikā pēc ierašanās jaunajā dzīvesvietā kontrolējamai personai jāierodas reģistrēties attiecīgajā Valsts policijas teritoriālajā struktūrvienībā. Kontrolējamā persona informācijas saņemšanu apliecina ar parakstu paziņojumā.

32. Policijas kontroles izpilde tiek izbeigta, ja:

32.1. ir beidzies tiesas spriedumā noteiktais policijas kontroles izciešanas laiks;

32.2. ir stājies spēkā tiesas nolēmums, ar kuru policijas kontroli aizstāj ar brīvības atņemšanu;

32.3. ir stājies spēkā tiesas nolēmums, ar kuru ir atcelta policijas kontrole;

32.4. kontrolējamā persona ir mirusi vai atzīta par mirušu.

33. Ja kontrolējamai personai ir piemērots drošības līdzeklis – mājas arests, apcietinājums vai ievietošana sociālās korekcijas izglītības iestādē –, līdz attiecīgā drošības līdzekļa atcelšanas vai grozīšanas brīdim policijas kontroli neveic.

34. Ja kontrolējamai personai piemērots drošības līdzeklis – nodošana policijas uzraudzībā –, policijas kontroli veic, ievērojot drošības līdzekļa nosacījumus.

V. Nepilngadīgām personām piespriestās policijas kontroles īstenošana

35. Ja kontrolējamā persona ir nepilngadīga, tai piespriesto policijas kontroli īsteno šajos noteikumos noteiktajā kārtībā, ievērojot šajā nodaļā minētos izņēmumus.

36. Brīvības atņemšanas iestāde ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms nepiln­gadīgās kontrolējamās personas atbrīvošanas no brīvības atņemšanas iestādes (vai ne vēlāk kā nākamajā darbdienā pēc amnestijas vai apžēlošanas akta saņemšanas, ja nepilngadīgā kontrolējamā persona atbrīvota no soda izciešanas sakarā ar amnestiju vai apžēlošanu) informē nepilngadīgās kontrolējamās personas vecākus, citu likumisko pārstāvi vai bāriņtiesu (turpmāk – pārstāvis) par atbrīvošanas datumu un šajos noteikumos noteiktajiem pārstāvja pienākumiem policijas kontroles īstenošanā.

37. Nepilngadīgā kontrolējamā persona pirmo reizi ierodas reģistrēties Valsts policijas teritoriālajā struktūrvienībā kopā ar pārstāvi.

38. Ja nepilngadīgā kontrolējamā persona ierodas Valsts policijas teritoriālajā struktūrvienībā bez pārstāvja, šo noteikumu 14.punktā minēto lēmumu atbildīgā amatpersona nosūta pārstāvim ierakstītā vēstulē un rakstiski informē par to bāriņtiesu.

39. Pirms policijas kontroles ierobežojumu noteikšanas atbildīgā amatpersona sazinās ar attiecīgo pašvaldību, lai saskaņotu kontrolējamai personai nosakāmos policijas kontroles ierobežojumus un to saturu ar pašvaldības izstrādāto nepilngadīgā uzvedības sociālās korekcijas un sociālās palīdzības programmu.

40. Šo noteikumu 8., 14., 19., 20., 21., 22., 28. un 29.punktā minētos iesniegumus, informāciju un lēmumu paraksta nepilngadīgā kontrolējamā persona un pārstāvis. Šo noteikumu 30.punktā minētajā gadījumā nepilngadīgā kontrolējamā persona ierodas Valsts policijas teritoriālajā struktūrvienībā kopā ar pārstāvi. Ja nepilngadīgās kontrolējamās personas pārstāvis atteicies ar parakstu apliecināt šajos noteikumos paredzētos iesniegumus, informāciju un lēmumu, amatpersona šādu atteikšanos apliecina ar savu parakstu.

41. Ja policijas kontroles īstenošanas gaitā atbildīgā amatpersona konstatē, ka nepilngadīgās kontrolējamās personas ģimenes apstākļi nelabvēlīgi ietekmē nepilngadīgo kontrolējamo personu un traucē pildīt policijas kontroles noteikumus, atbildīgā amatpersona rakstiski par to informē pašvaldības sociālo dienestu un bāriņtiesu.

Ministru prezidenta vietā – satiksmes ministrs A.Šlesers

Iekšlietu ministrs M.Segliņš
Pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 30.jūnija noteikumiem Nr.479

KN479P_PAGE_1.JPG (87161 bytes)

KN479P_PAGE_2.JPG (8806 bytes)

Iekšlietu ministrs M.Segliņš
 
Tiesību akta pase
Statuss:
Zaudējis spēku
zaudējis spēku
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: noteikumi Numurs: 479Pieņemts: 30.06.2008.Stājas spēkā: 04.07.2008.Zaudē spēku: 01.10.2011.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 101, 03.07.2008.
Saistītie dokumenti
  • Zaudējis spēku ar
  • Izdoti saskaņā ar
177574
04.07.2008
87
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva