Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LV  EN
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā
Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Skatīt Ministru kabineta 2012. gada 24. jūlija noteikumus Nr. 518 "Augu šķirnes saimniecisko īpašību novērtēšanas noteikumi".
Ministru kabineta noteikumi Nr.469

Rīgā 2008.gada 30.jūnijā (prot. Nr.44 9.§)
Augu šķirnes saimniecisko īpašību novērtēšanas noteikumi
Izdoti saskaņā ar Sēklu aprites likuma 11.1panta pirmās daļas 3.punktu
I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka augu šķirnes saimniecisko īpašību novērtēšanas (turpmāk – šķirnes novērtēšana) prasības.

2. Šķirnes novērtēšanu veic Valsts augu aizsardzības dienests (turpmāk – dienests).

3. Šķirnes novērtēšana ir šķirnes audzēšanas, izmantošanas un no tās iegūtā produkta kvalitātes salīdzināšana ar standartšķirni, kuru pēc Nacionālās augu šķirņu padomes priekšlikuma nosaka dienests.

4. Šķirnes novērtēšanas mērķis ir noskaidrot:

4.1. ražību, bioloģiskās īpatnības, iegūtās ražas kvalitāti, ķīmisko un tehnoloģisko īpašību atšķirības salīdzinājumā ar standartšķirni, šķirņu izturību pret slimībām un kaitēkļiem, kā arī citas saimnieciski nozīmīgas īpašības;

4.2. šķirnes piemērotību audzēšanai Latvijas agroklimatiskajos apstākļos;

4.3. piemērotību konvencionālajai un bioloģiskajai lauksaimniecībai.

5. Šķirnes novērtēšanai nepieciešami:

5.1. lauku izmēģinājumu dati;

5.2. ķīmiski tehnoloģisko analīžu dati.

II. Iesniegums šķirnes novērtēšanai

6. Iesniegumu par augu šķirnes saimniecisko īpašību novērtēšanu (turpmāk – iesniegums) saskaņā ar šo noteikumu 1.pielikumu dienestā var iesniegt viena no šādām personām (turpmāk – iesniedzējs):

6.1. selekcionārs;

6.2. selekcionāra tiesību īpašnieks – fiziska vai juridiska persona, kas ieguvusi selekcionāra tiesības;

6.3. šķirnes uzturētājs – fiziska vai juridiska persona, kas nodrošina šķirnes uzturēšanu;

6.4. selekcionāra, selekcionāra tiesību īpašnieka vai šķirnes uzturētāja pilnvarotais pārstāvis (turpmāk – šķirnes pārstāvis).

7. Iesniegumu dienestā iesniedz:

7.1. par vasarājiem un daudzgadīgajiem zālaugiem – līdz 1.martam;

7.2. par ziemas rapsi un ziemas ripsi – līdz 10.jūlijam;

7.3. par ziemāju labībām – līdz 1.augustam.

8. Ja dienests saņem iesniegumu, tas var atkārtoti novērtēt šķirnes saimnieciskās īpašības Latvijas augu šķirņu katalogā (turpmāk – katalogs) iekļautajām šķirnēm, kā arī šķirnēm, kuras nav paredzētas iekļaušanai katalogā.

9. Iesniegumu iesniedz, lai novērtētu šķirnes saimnieciskās īpašības:

9.1. bioloģiskajā lauksaimniecībā;

9.2. konvencionālajā lauksaimniecībā;

9.3. bioloģiskajā un konvencionālajā lauksaimniecībā.

10. Iesniegumam pievieno šādus dokumentus:

10.1. pilnvarojumu, ja iesniegumu iesniedz šķirnes pārstāvis;

10.2. šķirnes aprakstu, ja ir veikta šķirnes atšķirības, viendabības un stabilitātes pārbaude (turpmāk – šķirnes pārbaude);

10.3. Latvijas augu šķirņu kataloga nolikuma šķirnes pārbaudes vadlīnijās minēto šķirnes apraksta tehnisko anketu, ja šķirnes pārbaude nav veikta;

10.4. dokumentu, kas apliecina samaksu par iesnieguma izskatīšanu.

11. Ja nepieciešama šķirnes komponentu pārbaude hibrīdiem un sintētiskām šķirnēm, iesniedzējam ir tiesības rakstiski pieprasīt, lai informācija par pārbaudes rezultātiem un komponentu aprakstu tiktu uzskatīta par ierobežotas pieejamības informāciju.

12. Dienests izskata iesniegumu 10 darbdienu laikā, pārbauda tajā sniegto informāciju, reģistrē iesniegumu šķirņu novērtēšanas iesniegumu reģistrācijas žurnālā un rakstiski paziņo iesniedzējam par iesnieguma reģistrēšanu.

13. Ja iesniegums nav aizpildīts saskaņā ar šo noteikumu 1.pielikumu vai nav iesniegti šo noteikumu 10.punktā minētie dokumenti, dienests iesniegumu nereģistrē, rakstiski pamato atteikumu un lūdz iesniedzēju 20 darbdienu laikā iesniegt precizētus dokumentus.

14. Ja iesniedzējs šo noteikumu 13.punktā minētajā termiņā trūkumus nav novērsis, dienests iesniegumu nereģistrē.

15. Ja iesniegums par vasarāju un daudzgadīgo zālaugu šķirnes novērtēšanu ir reģistrēts pēc 10.marta, par ziemas rapša vai ziemas ripša šķirnes novērtēšanu – pēc 20.jūlija, bet par ziemāju labību šķirnes novērtēšanu – pēc 10.augusta, šķirnes novērtēšanu veic nākamajā gadā.

III. Šķirnes novērtēšanas secība

16. Šķirnes novērtēšanai dienests veic lauku izmēģinājumus vai noslēdz līgumu ar personu, kas veic lauku izmēģinājumus (turpmāk – izpildītājs), saskaņā ar normatīvajiem aktiem par publisko iepirkumu. Par izpildītāju nevar būt šo noteikumu 6.punktā minētās personas. Maksu par šķirnes novērtēšanu nosaka saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto dienesta maksas pakalpojumu cenrādi.

17. Pēc iesnieguma reģistrēšanas dienests veic šķirnes novērtēšanu šādā kārtībā:

17.1. izvēlas divas līdz četras vietas lauku izmēģinājumu veikšanai (2.pielikums), kurās ir:

17.1.1. izmēģinājumu ierīkošanai un veikšanai atbilstoša materiāli tehniskā bāze, lai nodrošinātu visu lauku izmēģinājumu darbu veikšanu piemērotos termiņos atbilstoši labas lauksaimniecības prakses nosacījumiem;

17.1.2. reģionam atbilstoši klimatiskie apstākļi un augsne. Augsni raksturojošie pamatrādītāji ir virs vidējā līmeņa šo noteikumu 2.pielikumā minētajā reģionā;

17.1.3. reģionam raksturīgajiem rādītājiem atbilstoša augsnes iekultivēšanas pakāpe un līdzens reljefs;

17.1.4. lauki, kuri ir sertificēti atbilstoši normatīvajiem aktiem par bioloģiskās lauksaimniecības uzraudzību un kontroli, ja izmēģinājumus veic bioloģiskajā lauksaimniecībā;

17.1.5. persona ar augstāko agronomisko izglītību, kas atbildīga par izmēģinājumu veikšanu;

17.2. noslēdz ar iesniedzēju līgumu par šķirnes novērtēšanu;

17.3. katru gadu sagatavo vienošanās protokolu par šķirņu novērtēšanu. Protokolā norāda sugu, šķirni, šķirnes lauku izmēģinājumu vietas, nepieciešamo sēklas materiāla daudzumu, sēklu piegādes kārtību, kā arī norāda samaksu par šķirnes novērtēšanu. Līguma puses paraksta vienošanās protokolu:

17.3.1. par vasarājiem un daudzgadīgajiem zālaugiem – līdz 5.martam;

17.3.2. par ziemas rapsi un ziemas ripsi – līdz 15.jūlijam;

17.3.3. par ziemāju labībām – līdz 15.augustam;

17.4. šķirni iekļauj šķirņu lauku izmēģinājumu plānā, kurā norāda sugu, šķirni, laiku, kad sākta šķirnes novērtēšana, šķirnes lauku izmēģinājumu vietas, šķirnes novērtēšanas gadus, šķirnes pārstāvi, selekcionāru, valsti, kurā šķirne izveidota. Šķirņu lauku izmēģinājumu plānu apstiprina šādos termiņos:

17.4.1. vasarājiem un daudzgadīgajiem zālaugiem – līdz 10.martam;

17.4.2. ziemas rapsim un ziemas ripsim – līdz 20.jūlijam;

17.4.3. ziemāju labībām – līdz 20.augustam;

17.5. noslēdz šo noteikumu 16.punktā minēto līgumu, ja lauku izmēģinājumus veic izpildītājs;

17.6. pamatojoties uz apstiprināto lauku izmēģinājumu plānu, katru gadu sagatavo vienošanās protokolu ar izpildītāju par lauku izmēģinājumiem. Vienošanās protokolā norāda sugu, šķirni, gadu, kad sākta šķirnes novērtēšana, šķirnes pārstāvi, selekcionāru, valsti, kurā šķirne izveidota, un samaksu par lauku izmēģinājumiem. Līguma puses paraksta vienošanās protokolu:

17.6.1. par vasarājiem un daudzgadīgajiem zālaugiem – līdz 15.martam;

17.6.2. par ziemas rapsi un ziemas ripsi – līdz 25.jūlijam;

17.6.3. par ziemāju labībām – līdz 25.augustam.

18. Iesniedzējs nosūta dienestam sēklas materiālu atbilstoši šo noteikumu 17.3.apakšpunktā minētajam vienošanās protokolam šādos termiņos:

18.1. vasarājiem un daudzgadīgajiem zālaugiem – līdz sējas gada 20.martam;

18.2. ziemas rapsim un ziemas ripsim – līdz sējas gada 5.augustam;

18.3. ziemāju labībām – līdz sējas gada 1.septembrim.

19. Kartupeļu sēklas materiāla kvalitāte atbilst pirmās paaudzes sertificētas sēklas (C1), bet pārējo kultūraugu sēklu kvalitāte – bāzes sēklu kategorijas kvalitātes prasībām, kas noteiktas normatīvajos aktos par sēklaudzēšanu un sēklu tirdzniecību.

20. Dienests:

20.1. organizē sēklas materiāla sadalīšanu pa šķirnes lauku izmēģinājumu vietām;

20.2. sagatavo izmēģinājumu shēmas ne mazāk kā četriem atkārtojumiem. Shēmās norāda šķirņu secību. Šķirņu secību atkārtojumos nosaka randomizēti;

20.3. nosūta izpildītājiem veidlapas darbu, novērojumu un uzskaites datu pierakstīšanai.

IV. Prasības lauku izmēģinājumu veikšanai

21. Standartšķirnes izvēles prasības ir šādas:

21.1. šķirne ir iekļauta katalogā;

21.2. šķirne tiek izmantota ražošanā;

21.3. šķirnei ir nodrošināts sēklas materiāls;

21.4. ja neviena no attiecīgā kultūrauga šķirnēm nav iekļauta katalogā, salīdzina ar šķirni, kurai ir labākie rādītāji;

21.5. ja šķirņu skaits novērtēšanā ir lielāks par 15, standartšķirni sēj atkārtoti. Vērtējot šķirni, tās rādītājus salīdzina ar standartšķirnes vidējiem rādītājiem.

22. Izmēģinājumu apstākļu noteikšanas prasības ir šādas:

22.1. tipiskums – izmēģinājumu apstākļu atbilstība attiecīgā reģiona klimatam, augsnei (ievēro augsnes iekultivēšanas pakāpi, fizikālo, ķīmisko un granulometrisko sastāvu, aramkārtas dziļumu, augsnes apakškārtas īpašības, barības vielu rezerves, augsnes skābumu, grunts­ūdens līmeni un citus rādītājus) un agrotehnikai;

22.2. vienīgās atšķirības princips – nodrošina, ka:

22.2.1. izmēģinājumā visām šķirnēm ir vienādi apstākļi;

22.2.2. konkrētā lauka izmēģinājumā drīkst atšķirties tikai šķirnes, bet sēklas materiāla kvalitāte, mēslojums, priekšaugs, augsnes apstrāde, sējumu un stādījumu kopšana, novākšana un lietotā tehnika ir vienveidīga;

22.2.3. šķirnēm ar dažādu veģetācijas perioda garumu novākšanas termiņi atšķiras;

22.2.4. vienādas intensitātes šķirnes salīdzina vienā grupā;

22.3. precizitāte – nodrošina visu darbu precīzu izpildi.

23. Izmēģinājumu iekārtošanas prasības ir šādas:

23.1. izmēģinājumus veic laukā, kas atbilst šādām prasībām:

23.1.1. lauka vēsturē vismaz par trijiem iepriekšējiem gadiem ir reģistrēti dati par kultūraugiem, izsētajām sēklām, mēslojumu, augu aizsardzības līdzekļiem un ražu;

23.1.2. daudzgadīgo nezāļu klātbūtne laukā neietekmē izmēģinājumu rezultātus;

23.1.3. augiem viegli izmantojamā fosfora un kālija saturs augsnē ir augsts vai vismaz vidējs;

23.1.4. pirms izmēģinājumu iekārtošanas tam paredzētajā platībā laukā vismaz vienu gadu ir ierīkots izlīdzinošais sējums;

23.1.5. ja lauks ir meliorēts, meliorācijas sistēmu kopšanā un uzturēšanā ievērotas normatīvo aktu prasības par meliorācijas sistēmu ekspluatāciju un uzturēšanu;

23.1.6. lauks ir sertificēts atbilstoši normatīvajiem aktiem par bioloģiskās lauksaimniecības uzraudzību un kontroli, ja izmēģinājumu veic bioloģiskajā lauksaimniecībā;

23.2. izmēģinājumus iekārto, ievērojot šādus minimālos attālumus:

23.2.1. no mežiem, birztalām, automaģistrālēm, ūdenskrātuvēm, dzīvojamām ēkām un citām celtnēm – 50 m;

23.2.2. no atsevišķiem kokiem – 25 m;

23.2.3. no braucamajiem ceļiem un novadgrāvjiem – 10 m;

23.2.4. no lauka malas – 5 m.

24. Audzēšanas procesa prasības ir šādas:

24.1. kultūraugu attiecīgās sugas atkārtoti vienā un tajā pašā laukā drīkst audzēt ar starplaiku, kas nav mazāks par četriem gadiem, bet labību attiecīgās sugas – ar triju gadu starplaiku;

24.2. katrai sugai izvēlas piemērotāko priekšaugu (3.pielikums);

24.3. visus darbus lauka izmēģinājumos veic atbilstoši vērtējamā kultūrauga audzēšanas specifikai, īpašu uzmanību veltot darbu savlaicīgai, vienveidīgai un kvalitatīvai izpildei;

24.4. izmēģinājuma sēju vai stādīšanu veic, ievērojot optimālās izsējas normas saskaņā ar šo noteikumu 4.pielikumu.

25. Augsnes apstrādes veidi, paņēmieni un termiņi nodrošina lauku izmēģinājumu kvalitatīvu veikšanu.

26. Mēslošanas prasības ir šādas:

26.1. aprēķinot nepieciešamās kopējās mēslojuma devas, ņem vērā:

26.1.1. augšņu agroķīmiskās izpētes rezultātus;

26.1.2. barības vielu iznesi;

26.1.3. priekšauga ietekmi;

26.1.4. šķirnes intensitātes grupu un šķirnes izmantošanas veidu;

26.1.5. citus mēslojuma devu lielumu un mēslošanas laiku ietekmējošos faktorus;

26.2. bioloģiskajā lauksaimniecībā augu nodrošināšanai ar barības vielām augsekā lieto vienu vai vairākus no šādiem paņēmieniem:

26.2.1. audzē tauriņziežus;

26.2.2. audzē zaļmēslojuma augus;

26.2.3. audzē zaļmēslojuma augus kā starpkultūru;

26.2.4. iestrādā augsnē augu atliekas – salmus, daudzgadīgo zālaugu atliekas, kartupeļu lakstus vai citas augu atliekas;

26.2.5. lieto kompostu, kūtsmēslus vai citu organisko masu;

26.2.6. veic augsnes papildu apstrādi, kas veicina mikroorganismu intensīvu darbību (piemēram, augsnes atkārtotu apvēršanu, kas palielina augiem pieejamo kālija un fosfora daudzumu).

27. Izmēģinājumu lauciņu izvietošanas prasības ir šādas:

27.1. izmēģinājuma laukā lauciņus izvieto vienā līdz četrās slejās saskaņā ar šo noteikumu 5.pielikumā noteikto paraugu;

27.2. lauciņus izvieto perpendikulāri aršanas virzienam;

27.3. izvēlas lauciņu platību, lai to uzskaites platība bez izolācijas joslām un celiņiem atbilstu šo noteikumu 6.pielikumā minētajiem nosacījumiem;

27.4. atkārtojumus (izmēģinājumu platības daļu, kas iekļauj visas šķirnes) izvieto vienā līdz četrās slejās (nesadalot atkārtojumus), starp kurām ir pagriezienu joslas, kas atļauj katru šķirni novākt atsevišķi.

28. Sējumu un stādījumu kopšanas prasības ir šādas:

28.1. kopšanu visos izmēģinājumos veic vienos un tajos pašos termiņos;

28.2. kopšanai lieto tikai augu aizsardzības līdzekļus, kas iekļauti augu aizsardzības līdzekļu reģistrā;

28.3. pie sējumu un stādījumu kopšanas pasākumiem pieder pagriezien­joslu uzturēšana kārtībā un variantu un atkārtojumu iezīmēšana. Pie katra lauciņa izvieto marķējumu un nodrošina tā saglabāšanos visu veģetācijas periodu. Marķējumā norāda šķirnes numuru vai kodu, šķirnes nosaukumu un atkārtojumu.

V. Lauku izmēģinājumos veiktie novērojumi un to uzskaite

29. Katram kultūraugam nepieciešamos novērojumus, uzskaiti un novērtēšanas rezultātu apstrādi veic dienests vai dienesta pilnvarotais izpildītājs. Vizuālo vērtējumu visā veģetācijas periodā veic viens un tas pats dienesta vai izpildītāja speciālists. Ja nav iespējams šo prasību nodrošināt, norīko citu speciālistu.

30. Veģetācijas periodā veic kultūraugu šķirņu fenoloģiskos novērojumus, atzīmējot datumus, kad augi sasnieguši attiecīgo fenoloģisko fāzi. Par fāzes sākumu uzskata brīdi, kad 10–15 % augu sasnieguši attiecīgo attīstības fāzi. Par pilnu fāzi uzskata brīdi, kad 75 % augu sasnieguši attiecīgo fāzi.

31. Vizuāli konstatē slimību un kaitēkļu parādīšanos uz vienas vai vairākām šķirnēm, norāda datumu, šķirnes attīstības fāzi. Šķirnes izturību pret slimībām un kaitēkļiem vērtē atsevišķā izmēģinājumā. Iegūtos rezultātus izmanto šķirnes novērtēšanai.

32. Ja augi izmēģinājumā daļēji vai pilnīgi gājuši bojā, izpildītājs, pieaicinot dienesta pārstāvi, sastāda aktu. Aktā norāda bojāejas iemeslus un to platību lielumu, par kurām samazina uzskaites platību. Ja šķirņu vērtēšanu izmēģinājumā veic dienesta speciālists, akta sastādīšanai pieaicina augstāku amatpersonu.

33. Lai atsevišķas izmēģinājumu lauciņu uzskaites platības atzītu par novērojumiem nederīgām, sastāda aktu. Samazinot izmēģinājumu lauciņu uzskaites platības, ievēro šādus nosacījumus:

33.1. ja izmēģinājuma augi gājuši bojā līdz 50 % no lauciņa uzskaites platības, ņem vērā faktisko uzskaites platību;

33.2. ja izmēģinājuma augi gājuši bojā vairāk nekā 50 % no lauciņa uzskaites platības, lauciņu atzīst par novērojumiem nederīgu;

33.3. ja izmēģinājuma augi gājuši bojā vairāk nekā 50 % no atkārtojuma uzskaites platības, atkārtojumu atzīst par novērojumiem nederīgu;

33.4. ja izmēģinājuma augi gājuši bojā vairāk nekā 50 % no izmēģinājuma uzskaites platības, izmēģinājumu noraksta.

34. Ja novērojumi un uzskaite par kādu īpašību krasi atšķiras no šķirnes raksturojuma, apstākļus un rezultātus analizē. Šīs atšķirības nevar būt par iemeslu rezultātu atzīšanai par nederīgiem. Nedrīkst atzīt par novērojumiem nederīgiem veselus lauciņus, pamatojoties uz ražības starpību pa atkārtojumiem, ja nav noskaidroti konkrēti atšķirību iemesli.

35. Ražu novāc, kad šķirne sasniegusi novākšanas gatavību.

36. Pirms ražas novākšanas vispirms novāc apgriešanās, izolācijas joslas un platības, kas atzītas par novērojumiem nederīgām, ja tādas ir. Lauciņu uzskaites platības precizē, ņemot vērā uzskaites platību samazinājumu.

VI. Ķīmiski tehnoloģisko analīžu veikšanas kārtība

37. Lai novērtētu šķirnes atbilstību šo noteikumu 7.pielikumā minētajiem šķirņu novērtēšanas kritērijiem, dienests:

37.1. saskaņā ar normatīvajiem aktiem par publisko iepirkumu noslēdz līgumu ar institūciju, kura akreditēta valsts aģentūrā “Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs” atbilstoši standartam LVS EN ISO/IEC 17025:2005 “Testēšanas un kalibrēšanas laboratoriju kompetences vispārīgās prasības” lopbarības, pārtikas, šķiedras un iesala testēšanas jomā, par kuru Ekonomikas ministrija ir publicējusi paziņojumu laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, vai citu Eiropas Savienības dalībvalstu, Eiropas Ekonomikas zonas un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalstu atzītu institūciju, vai institūciju, kurai ir vismaz triju gadu pieredze ķīmiski tehnoloģisko analīžu veikšanā;

37.2. organizē analīžu paraugu piegādes šo noteikumu 37.1.apakšpunktā minētajai institūcijai.

38. Šo noteikumu 37.1.apakšpunktā minētā institūcija katru gadu līdz 1.novembrim iesniedz dienestā pārskatus par ķīmiski tehnoloģiskajām analīzēm.

VII. Izpildītāja darbību uzraudzība

39. Ja ir noslēgti šo noteikumu 17.6. un 37.1.apakšpunktā minētie vienošanās protokoli, dienests uzrauga šo noteikumu IV, V, VI un VII nodaļā minēto prasību izpildi.

40. Visus izmēģinājumos veiktos darbus, novērojumus un uzskaiti izpildītājs pieraksta un iesniedz dienestā divu nedēļu laikā pēc attiecīgā darba pabeigšanas.

41. Izpildītājs katru gadu līdz 1.oktobrim iesniedz dienestā pārskatus par šķirnes saimnieciskajām īpašībām. Dienests pārskatus pieņem un izvērtē.

VIII. Šķirņu novērtēšana, rezultātu apkopošana un paziņošana

42. Dienests apkopo lauku izmēģinājumos iegūtos datus un ķīmiski tehnoloģisko analīžu rezultātus, analizē tos, veic datu matemātisko apstrādi, kā arī šķirņu novērtēšanu ballēs saskaņā ar šķirņu novērtēšanas kritērijiem, ņemot vērā šķirņu saimniecisko īpašību vērtēšanas metodes (7. un 8.pielikums).

43. Dienests paziņo iesniedzējam šķirnes novērtēšanas rezultātus pēc izmēģinājumu rezultātu apkopošanas, bet ne vēlāk kā līdz tā gada 31.decembrim, kurā veikti izmēģinājumi. Informācijā iekļauj katra kultūrauga ražu veidojošos rādītājus un kvalitātes rādītājus un to novērtējumu atbilstoši deviņu ballu skalai saskaņā ar 7.pielikumu.

44. Ja iesniedzēju neapmierina šķirnes novērtēšanas rezultāti, viņš mēneša laikā pēc paziņošanas var tos apstrīdēt dienestā.

45. Šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas rezultātus publicē dienesta mājaslapā līdz nākamā gada 1.martam, izņemot šo noteikumu 11.punktā minēto gadījumu.

46. Informācija par šķirnes komponentu pārbaudi hibrīdiem un sintētiskajām šķirnēm ir pieejama ierobežotam personu lokam darba pienākumu veikšanai. Šos pārbaudes rezultātus dienests nepublicē, bet nosūta iesniedzējam.

Ministru prezidenta vietā – satiksmes ministrs A.Šlesers

Zemkopības ministrs M.Roze
1.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 30.jūnija noteikumiem Nr.469
Iesniegums par augu šķirnes saimniecisko īpašību novērtēšanu

Zemkopības ministrs M.Roze
2.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 30.jūnija noteikumiem Nr.469
Vietas augu šķirnes saimniecisko īpašību novērtēšanas lauka izmēģinājumu veikšanai

Nr.
p.k.

Suga

Izmēģinājumu vietas

konvencionālajā lauksaimniecībā

bioloģiskajā lauksaimniecībā

vietu skaits

vieta

vietu skaits

vieta

1.

Ziemas kvieši

4

Zemgales RLP*

2

Zemgales RLP

Dienvidkurzemes RLP, Ziemeļkurzemes RLP

Dienvidkurzemes RLP, Ziemeļkurzemes RLP, Dienvidlatgales RLP, Austrumlatgales RLP, Lielrīgas RLP, Viduslatvijas RLP, Ziemeļvidzemes RLP, Ziemeļaustrumu RLP

Dienvidlatgales RLP, Austrumlatgales RLP

Lielrīgas RLP, Viduslatvijas RLP, Ziemeļvidzemes RLP, Ziemeļaustrumu RLP

2.

Vasaras kvieši

3

Zemgales RLP

2

Zemgales RLP

Dienvidkurzemes RLP, Ziemeļkurzemes RLP

Lielrīgas RLP, Viduslatvijas RLP, Ziemeļvidzemes RLP, Ziemeļaustrumu RLP

Lielrīgas RLP, Viduslatvijas RLP, Ziemeļvidzemes RLP, Ziemeļaustrumu RLP

3.

Ziemas rudzi

3

Dienvidkurzemes RLP, Ziemeļkurzemes RLP

2

Dienvidkurzemes RLP, Ziemeļkurzemes RLP

Dienvidlatgales RLP, Austrumlatgales RLP

Dienvidlatgales RLP, Austrumlatgales RLP, Lielrīgas RLP, Viduslatvijas RLP, Ziemeļvidzemes RLP, Ziemeļaustrumu RLP

Lielrīgas RLP, Viduslatvijas RLP, Ziemeļvidzemes RLP, Ziemeļaustrumu RLP

4.

Ziemas tritikāle

3

Dienvidkurzemes RLP, Ziemeļkurzemes RLP, Zemgales RLP

2

Dienvidkurzemes RLP, Ziemeļkurzemes RLP, Zemgales RLP

Dienvidlatgales RLP, Austrumlatgales RLP

Dienvidlatgales RLP, Austrumlatgales RLP, Lielrīgas RLP, Viduslatvijas RLP, Ziemeļvidzemes RLP, Ziemeļaustrumu RLP

Lielrīgas RLP, Viduslatvijas RLP, Ziemeļvidzemes RLP, Ziemeļaustrumu RLP

5.

Ziemas mieži

2

Zemgales RLP, Dienvidkurzemes RLP, Ziemeļkurzemes RLP

2

Zemgales RLP, Dienvidkurzemes RLP, Ziemeļkurzemes RLP

Dienvidlatgales RLP, Austrumlatgales RLP, Lielrīgas RLP, Viduslatvijas RLP, Ziemeļvidzemes RLP, Ziemeļaustrumu RLP

Dienvidlatgales RLP, Austrumlatgales RLP, Lielrīgas RLP, Viduslatvijas RLP, Ziemeļvidzemes RLP, Ziemeļaustrumu RLP

6.

Vasaras mieži

4

Dienvidkurzemes RLP, Ziemeļkurzemes RLP

2

Zemgales RLP, Dienvidkurzemes RLP, Ziemeļkurzemes RLP

Zemgales RLP

Dienvidlatgales RLP, Austrumlatgales RLP

Dienvidlatgales RLP, Austrumlatgales RLP, Lielrīgas RLP, Viduslatvijas RLP, Ziemeļvidzemes RLP, Ziemeļaustrumu RLP

Lielrīgas RLP, Viduslatvijas RLP, Ziemeļvidzemes RLP, Ziemeļaustrumu RLP

7.

Auzas

3

Dienvidkurzemes RLP, Ziemeļkurzemes RLP

2

Zemgales RLP, Dienvidkurzemes RLP, Ziemeļkurzemes RLP

Dienvidlatgales RLP, Austrumlatgales RLP

Dienvidlatgales RLP, Austrumlatgales RLP, Lielrīgas RLP, Viduslatvijas RLP, Ziemeļvidzemes RLP, Ziemeļaustrumu RLP

Lielrīgas RLP, Viduslatvijas RLP, Ziemeļvidzemes RLP, Ziemeļaustrumu RLP

8.

Griķi

2

Dienvidkurzemes RLP, Ziemeļkurzemes RLP

2

Dienvidkurzemes RLP, Ziemeļkurzemes RLP

Dienvidlatgales RLP, Austrumlatgales RLP, Lielrīgas RLP, Viduslatvijas RLP, Ziemeļvidzemes RLP, Ziemeļaustrumu RLP

Dienvidlatgales RLP, Austrumlatgales RLP, Lielrīgas RLP, Viduslatvijas RLP, Ziemeļvidzemes RLP, Ziemeļaustrumu RLP

9.

Zirņi, lauka pupas

2

Dienvidkurzemes RLP, Ziemeļkurzemes RLP

2

Dienvidkurzemes RLP, Ziemeļkurzemes RLP

Lielrīgas RLP, Viduslatvijas RLP, Ziemeļvidzemes RLP, Ziemeļaustrumu RLP

Lielrīgas RLP, Viduslatvijas RLP, Ziemeļvidzemes RLP, Ziemeļaustrumu RLP

10.

Ziemas rapsis

3

Dienvidkurzemes RLP, Ziemeļkurzemes RLP

2

Dienvidkurzemes RLP, Ziemeļkurzemes RLP

Zemgales RLP

Zemgales RLP,

Lielrīgas RLP, Viduslatvijas RLP, Ziemeļvidzemes RLP, Ziemeļaustrumu RLP, Dienvidlatgales RLP, Austrumlatgales RLP

Lielrīgas RLP, Viduslatvijas RLP, Ziemeļvidzemes RLP, Ziemeļaustrumu RLP, Dienvidlatgales RLP, Austrumlatgales RLP

11.

Vasaras rapsis

3

Dienvidkurzemes RLP, Ziemeļkurzemes RLP, Zemgales RLP

2

Dienvidkurzemes RLP, Ziemeļkurzemes RLP, Zemgales RLP

Dienvidlatgales RLP, Austrumlatgales RLP

Lielrīgas RLP, Viduslatvijas RLP, Ziemeļvidzemes RLP, Ziemeļaustrumu RLP, Dienvidlatgales RLP, Austrumlatgales RLP

Lielrīgas RLP, Viduslatvijas RLP, Ziemeļvidzemes RLP, Ziemeļaustrumu RLP

12.

Lucerna

2

Zemgales RLP

2

Dienvidkurzemes RLP, Ziemeļkurzemes RLP

Dienvidkurzemes RLP, Ziemeļkurzemes RLP, Lielrīgas RLP, Viduslatvijas RLP

Zemgales RLP,

Lielrīgas RLP, Viduslatvijas RLP

13.

Sarkanais un baltais āboliņš

3

Dienvidkurzemes RLP, Ziemeļkurzemes RLP

2

Dienvidkurzemes RLP, Ziemeļkurzemes RLP

Zemgales RLP

Zemgales RLP,

Lielrīgas RLP, Viduslatvijas RLP, Ziemeļvidzemes RLP, Ziemeļaustrumu RLP

Lielrīgas RLP, Viduslatvijas RLP, Ziemeļvidzemes RLP, Ziemeļaustrumu RLP

14.

Bastarda āboliņš

2

Dienvidkurzemes RLP, Ziemeļkurzemes RLP

2

Dienvidkurzemes RLP, Ziemeļkurzemes RLP

Vidzemes novads

Austrumzemgales novads

15.

Stiebrzāles

2

Dienvidkurzemes RLP, Ziemeļkurzemes RLP

2

Dienvidkurzemes RLP, Ziemeļkurzemes RLP

Lielrīgas RLP, Viduslatvijas RLP, Ziemeļvidzemes RLP, Ziemeļaustrumu RLP

Lielrīgas RLP, Viduslatvijas RLP, Ziemeļvidzemes RLP, Ziemeļaustrumu RLP

16.

Kukurūza, eļļas rutki, sinepes, facēlija

2

Zemgales RLP

2

Dienvidkurzemes RLP, Ziemeļkurzemes RLP

Dienvidlatgales RLP, Austrumlatgales RLP

Lielrīgas RLP, Viduslatvijas RLP, Ziemeļvidzemes RLP, Ziemeļaustrumu RLP

17.

Lopbarības bietes

2

Zemgales RLP, Dienvidkurzemes RLP, Ziemeļkurzemes RLP

2

Zemgales RLP, Dienvidkurzemes RLP, Ziemeļkurzemes RLP

Dienvidlatgales RLP, Austrumlatgales RLP, Lielrīgas RLP, Viduslatvijas RLP, Ziemeļvidzemes RLP, Ziemeļaustrumu RLP

Dienvidlatgales RLP, Austrumlatgales RLP, Lielrīgas RLP, Viduslatvijas RLP, Ziemeļvidzemes RLP, Ziemeļaustrumu RLP

18.

Kartupeļi

3

Dienvidkurzemes RLP, Ziemeļkurzemes RLP

2

Dienvidkurzemes RLP, Ziemeļkurzemes RLP

Dienvidlatgales RLP, Austrumlatgales RLP

Lielrīgas RLP, Viduslatvijas RLP, Ziemeļvidzemes RLP, Ziemeļaustrumu RLP, Dienvidlatgales RLP, Austrumlatgales RLP

Lielrīgas RLP, Viduslatvijas RLP, Ziemeļvidzemes RLP, Ziemeļaustrumu RLP

19.

Garšķiedras lini, eļļas lini

2

Dienvidlatgales RLP, Austrumlatgales RLP

2

Dienvidlatgales RLP, Austrumlatgales RLP

Lielrīgas RLP, Viduslatvijas RLP, Ziemeļvidzemes RLP, Ziemeļaustrumu RLP

Lielrīgas RLP, Viduslatvijas RLP, Ziemeļvidzemes RLP, Ziemeļaustrumu RLP

Piezīme.

* RLP – reģionālā lauksaimniecības pārvalde

Zemkopības ministrs M.Roze
3.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 30.jūnija noteikumiem Nr.469
Piemērotākie priekšaugi

Nr. p.k.

Suga

Konvencionālajā lauksaimniecībā

Bioloģiskajā lauksaimniecībā

1.

Ziemāju labības

Lucerna, āboliņi vai to mistri ar stiebrzālēm, daudzgadīgās stiebrzāles, agrīnie kartupeļi, eļļas augi, dažādu veidu papuves, kā arī vasarāju labības

Lucerna; āboliņi vai to mistri ar stiebrzālēm; agrīnie kartupeļi, kas mēsloti ar kompostu; eļļas augi (izņemot linus); dažādu veidu zaļmēslu papuves

2.

Vasarāju labības

Kartupeļi, sakņaugi, kukurūza, pākšaugi un to mistri, daudzgadīgo zāļu mistri, āboliņi, ziemāji, kā arī citas sugas vasarāju labības

Kartupeļi, kas stādīti pēc rudzu (kas mēsloti ar kompostu) zaļmēslu iestrādes; pākšaugi un to mistri ar zaļmēslu augiem pasējā; daudzgadīgo zāļu mistri; āboliņi; ziemāji ar zaļmēslojuma augiem pēcsējā vai pasējā

3.

Griķi

Ziemāju un vasarāju labības (izņemot auzas)

Ziemāju un vasarāju labības (izņemot auzas), ja tiem pēcsējā ir ziemojoši zaļmēslojuma augi (piemēram, rudzi, ziemas rapsis)

4.

Pākšaugi

Zirņiem – kartupeļi, sakņaugi. Auglīgās augsnēs zirņus var izvietot arī pēc vasarājiem. Vīķiem – var būt dažādi priekšaugi, izņemot tauriņziežu dzimtas augus.

Lopbarības pupām – ziemas kvieši, kartupeļi un sakņaugi. Nedrīkst izvietot pēc ziemas rudziem un auzām.

Lupīnām – ziemas rudzi, kartupeļi, sakņaugi

Labība, kam pēcsējā zaļmēslojuma augs, piemēram, eļļas rutki; ziemāju vai vasarāju labība, kam pavasarī pasēts ziemas rapsis vai ripsis; rapsis vai ripsis sēklai, kam pēcsējā audzēts rapsis vai ripsis zaļmēslojumam; griķi, salmus sasmalcina, pēc ražas novākšanas ieloba; pieļaujami kartupeļi, kas audzēti pēc pavasarī iearta, ar kompostu mēslota rudzu vai rudzu-vīķu zaļmēslojuma; pieļaujami ar kompostu mēsloti agrie kartupeļi, kam pēcsējā audzēti eļļas rutki zaļmēslojumam

5.

Ziemas rapsis, ziemas ripsis

Agrie kartupeļi, pākšaugi, āboliņš, lucerna, labības, papuve

Agrie kartupeļi, kam dots komposts; pākšaugi; āboliņš; lucerna; labības, pēc kurām dots komposts vai labību-pākšaugu mistrs; zaļmēslu papuve

6.

Vasaras rapsis, vasaras ripsis

Labības, kartupeļi

Labību-pākšaugu mistri ar salmu iestrādi; kartupeļi, kas stādīti pēc rudzu (kas mēsloti ar kompostu) zaļmēslu iestrādes

7.

Stiebrzāles maisījumā ar
tauriņziežiem

Kartupeļi, bietes, kukurūza, labības

Sējot agri pavasarī – labība, kam pēcsējā zaļmēslojuma augs (piemēram, eļļas rutki); ziemāju vai vasarāju labība, kam pavasarī pasēts ziemas rapsis vai ripsis; rapsis vai ripsis sēklai, kam pēcsējā audzēts rapsis vai ripsis zaļmēslojumam; griķi, salmus sasmalcina, pēc ražas novākšanas ieloba; pieļaujami kartupeļi, kas audzēti pēc pavasarī iearta, ar kompostu mēslota rudzu vai rudzu-vīķu zaļmēslojuma; pieļaujami ar kompostu mēsloti agrie kartupeļi, kuriem pēcsējā audzēti eļļas rutki zaļmēslojumam.

Sējot vēlu, jūnija otrajā pusē – ziemas rapsis vai ripsis sēklai, kam pēcsējā audzēts ziemas rapsis vai ripsis zaļmēslojumam, loba ar apvēršanu īsi pirms ziedēšanas maija pirmajā pusē; labība, kam pēcsējā audzēts ziemas rapsis vai ripsis zaļmēslojumam, loba ar apvēršanu īsi pirms ziedēšanas maija pirmajā pusē; ar kompostu mēsloti agrie kartupeļi, kam pēcsējā audzēts ziemas rapsis vai ripsis zaļmēslojumam, loba ar apvēršanu īsi pirms ziedēšanas maija pirmajā pusē; griķi, salmus sasmalcina, pēc ražas novākšanas ieloba, agri pavasarī (aprīlī) sēj eļļas rutkus, jūnija pirmajās dienās sekli iear (līdz 20 cm)

8.

Stiebrzāles

Kartupeļi, bietes, kukurūza, tauriņzieži, labības

Sējot agri pavasarī – pākšaugi (zirņi, pupas) pēcsējā eļļas rutki; daudzgadīgie tauriņzieži, kuriem pirmais pļāvums novākts, bet attāls ielobīts ar apvēršanu augusta vidū. Zālaugu velēnu iear septembra pēdējā vai oktobra pirmajā dekādē.

Sējot vēlu, jūnija otrajā pusē – daudz­gadīgie tauriņzieži (sevišķi ietei­cams agrais āboliņš pēc viena izmantoša­nas gada); pākšaugi (agri novācami); au­gusta sākumā sēj zaļmēslojumam zie­mas ripsi vai rapsi; griķi ar salmu iearšanu

9.

Tauriņzieži

Kartupeļi, bietes, kukurūza, labības

Sējot agri pavasarī – šā pielikuma 7.punkta atbilstošajā sadaļā minētie priekšaugi.

Sējot vēlu, jūnija otrajā pusē – ziemas rudzi, kam pēcsējā audzēti ziemas rudzi zaļmēslojumam, loba ar apvēršanu stiebrošanas fāzē. Ar kompostu mēsloti agrie kartupeļi, kam pēcsējā audzēti ziemas rudzi zaļmēslojumam, loba ar apvēršanu stiebrošanas fāzē

10.

Kukurūza

Labības (ziemāji, kas saņēmuši organisko mēslojumu);

rušināmaugi;

pākšaugi

Agri novācamas labības vai rušināmaugi (vismaz augusta pirmajā dekādē), kam kā pēcaugus sēj ziemājus zaļmēslojumam (ziemas rapsi vai ripsi līdz 15.augustam; ja novākšana kavējas, sēj eļļas rutkus līdz 15.septembrim). Iestrādā pavasarī

11.

Eļļas rutki, sinepes

Ziemāju labības un rušināmaugi

Agri sējamiem – vēlīni novācamas labības vai rušināmaugi, pēc kuriem sekli iear augu atliekas, t.sk. smalcinātus salmus (tūlīt pēc ražas novākšanas)

12.

Facēlija

Vasarāju labības

Agri novācamas labības vai rušināmaugi, kam kā pēcaugus sēj eļļas rutkus vai sinepes zaļmēslojumam, kurus sekli iear oktobra sākumā

13.

Kartupeļi

Ziemas rudzi, ziemas tritikāle (vieglākās augsnēs), āboliņš, lucerna un to mistri (smagākās augsnēs), pākšaugi, vasarāji, melnā papuve

Āboliņš; lucerna; pākšaugi un to mistri; labības. Pēc priekšauga (labību vai pākšaugu) novākšanas sēj starpkultūras zaļmēslojumam, vislabāk rudzus. Iear pavasarī

14.

Lini

Ziemāji (sēti pēc otrā gada daudzgadīgiem zālaugiem), daudzgadīgie zālaugi (vislabāk āboliņa un timotiņa mistri, kas izmantoti ne ilgāk par diviem gadiem), labības, pākšaugi

Ziemāji (sēti pēc otrā gada tauriņziežiem vai to mistriem ar stiebrzālēm, kas izmantoti ne ilgāk par diviem gadiem); vasarāju labības vai pākšaugi, kam pēcsējā ir eļļas rutki

15.

Lopbarības bietes

Ziemāju labības, āboliņi, pākšaugi, skābbarības augi, kartupeļi

Tauriņzieži; labības vai pākšaugi, kam pēcsējā iesēti eļļas rutki. Vēlams pirms zaļmēslojuma sējas iestrādāt kompostu

Zemkopības ministrs M.Roze
4.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 30.jūnija noteikumiem Nr.469
Optimālās izsējas normas

Nr.
p.k.

Kultūraugs

Dīgtspējīgo sēklu skaits uz m2

1.

Labības

1.1.

Ziemas kvieši

400–550

1.2.

Vasaras kvieši

550–650

1.3.

Ziemas rudzi

400–550

1.4.

Ziemas rudzi (hibrīdi)

200–250

1.5.

Ziemas tritikāle

400–550

1.6.

Vasaras tritikāle

500–550

1.7.

Auzas

500–600

1.8.

Ziemas mieži

500–550

1.9.

Vasaras mieži

400–500

1.10.

Griķi

200–500

2.

Zālaugi

2.1.

Pļavas lapsaste

1300–1500

2.2.

Kamolzāle

1400–1600

2.3.

Augstā dižauza

600–800

2.4.

Pļavas auzene

1000–1200

2.5.

Niedru auzene

1100–1400

2.6.

Miežabrālis

1200–1400

2.7.

Bezakotu lāčauza

700–900

2.8.

Timotiņš

2500–2900

2.9.

Ganību airene

1000–1300

2.10.

Baltā smilga

6000–6200

2.11.

Sarkanā auzene

1500–1800

2.12.

Pļavas skarene

3700–4000

2.13.

Purva skarene

4500–5000

2.14.

Sarkanais āboliņš

500–700

2.15.

Bastarda āboliņš

1300–1500

2.16.

Baltais āboliņš

1200–1400

2.17.

Hibrīdā lucerna

600–900

2.18.

Austrumu galega

300–500

2.19.

Ragainie vanagnadziņi

700–900

3.

Pākšaugi

3.1.

Zirņi

100–120

3.2.

Vīķi: ziemas, vasaras

120–150

3.3.

Lopbarības pupas

50–60

3.4.

Lupīnas

100–130

4.

Eļļas augi un šķiedraugi

4.1.

Ziemas rapsis, ziemas ripsis (sējot agri, labos apstākļos)

50–60

4.2.

Ziemas rapsis, ziemas ripsis (sējot vēlāk)

80–100

4.3.

Vasaras rapsis, vasaras ripsis (sējot agri, labos apstākļos)

80–100

4.4.

Vasaras rapsis, vasaras ripsis (sējot vēlāk)

100–120

4.5.

Garšķiedras lini

1800–2000

4.6.

Eļļas lini

600–700

5.

Zaļmasas augi

5.1.

Kukurūza

11–12

5.2.

Eļļas rutki

80–120

5.3.

Sinepes

80–120

5.4.

Facēlija

100–150

6.

Bietes

6.1.

Lopbarības bietes

7–7,5

7.

Bumbuļaugi

7.1.

Kartupeļi

47619 gab. ha-1

Zemkopības ministrs M.Roze
5.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 30.jūnija noteikumiem Nr.469
Paraugs lauciņu izvietošanai izmēģinājumu laukā

I. Lauciņu izvietošana izmēģinājumu laukā vienā slejā

1.atkārtojums

2.atkārtojums

3.atkārtojums

4.atkārtojums

Izolācija

Izolācija

1.šķirne

2.šķirne

3.šķirne

4.šķirne

2.šķirne

4.šķirne

1.šķirne

3.šķirne

3.šķirne

1.šķirne

4.šķirne

2.šķirne

4.šķirne

3.šķirne

2.šķirne

1.šķirne

Izolācija

Izolācija

II. Lauciņu izvietošana izmēģinājumu laukā divās slejās

3.atkārtojums

4.atkārtojums

Izolācija

Izolācija

3.šķirne

1.šķirne

4.šķirne

2.šķirne

4.šķirne

3.šķirne

2.šķirne

1.šķirne

Izolācija

Izolācija

Apgriešanās josla

1.atkārtojums

2.atkārtojums

Izolācija

Izolācija

1.šķirne

2.šķirne

3.šķirne

4.šķirne

2.šķirne

4.šķirne

1.šķirne

3.šķirne

Izolācija

Izolācija

III. Lauciņu izvietošana izmēģinājumu laukā trijās slejās

4.atkārtojums

Izolācija

Izolācija

4.šķirne

3.šķirne

2.šķirne

1.šķirne

Izolācija

Izolācija

Apgriešanās josla

3.atkārtojums

Izolācija

Izolācija

3.šķirne

1.šķirne

4.šķirne

2.šķirne

Izolācija

Izolācija

Apgriešanās josla

1.atkārtojums

2.atkārtojums

Izolācija

Izolācija

1.šķirne

2.šķirne

3.šķirne

4.šķirne

2.šķirne

4.šķirne

1.šķirne

3.šķirne

Izolācija

Izolācija

IV. Lauciņu izvietošana izmēģinājumu laukā četrās slejās

4.atkārtojums

Izolācija

Izolācija

4.šķirne

3.šķirne

2.šķirne

1.šķirne

Izolācija

Izolācija

Apgriešanās josla

 

3.atkārtojums

Izolācija

Izolācija

3.šķirne

1.šķirne

4.šķirne

2.šķirne

Izolācija

Izolācija

Apgriešanās josla

2.atkārtojums

Izolācija

Izolācija

2.šķirne

4.šķirne

1.šķirne

3.šķirne

Izolācija

Izolācija

Apgriešanās josla

1.atkārtojums

Izolācija

Izolācija

1.šķirne

2.šķirne

3.šķirne

4.šķirne

Izolācija

Izolācija

Zemkopības ministrs M.Roze
6.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 30.jūnija noteikumiem Nr.469
Lauciņu uzskaites platība

Nr.
p.k.

Kultūraugs

Lauciņu uzskaites platība (vismaz)

1.

Labības, pākšaugi, eļļas augi, šķiedraugi

20 m2

2.

Daudzgadīgie un viengadīgie zālaugi, kukurūza, eļļas rutki, sinepes, facēlija

10 m2

3.

Kartupeļi

25 m2

4.

Agrīnie kartupeļi ražas pieauguma dinamikas noteikšanai

5 m2

5.

Lopbarības bietes

12 m2

Zemkopības ministrs M.Roze
7.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 30.jūnija noteikumiem Nr.469
Šķirņu novērtēšanas kritēriji

I. Labību šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas kritēriji

1. Labību šķirņu ražu veidojošo faktoru vērtējums pēc 9 ballu skalas

Nr.
p.k.

Kritēriji

1

2

3

4

5

6

7

8

9

1.1.

Ziemcietība

ļoti slikta

slikta

vidēja

laba

ļoti laba

1.2.

Izturība pret veldri

ļoti slikta

slikta

vidēja

laba

ļoti laba

1.3.

Izturība pret graudu/riekstiņu dīgšanu vārpās/skarās/
ķekaros, sadīguši graudi/riekstiņi (%)

ļoti slikta
> 20

17–20

slikta
14–16

10–13

vidēja
7–9

5–6

laba
3–4

1–2

ļoti laba 0

1.4.

Izturība pret vārpu lūšanu (%)

ļoti slikta
> 20

17–20

slikta
14–16

10–13

vidēja
7–9

5–6

laba
3–4

1–2

ļoti laba 0

1.5.

Graudu raža (%), salīdzinot ar standartu

ļoti slikta
< 66

66–75

slikta
76–85

86–95

vidēja
96–105

106–115

laba
116–125

126–135

ļoti laba
> 135

1.6.

Iegūtais šķirnes ražu veidojošo faktoru vērtējums ballēs kopā:

2. Kviešu šķirņu graudu kvalitātes rādītāju vērtējums pēc 9 ballu skalas

Nr.
p.k.

Kritēriji

1

2

3

4

5

6

7

8

9

2.1.

Tilpummasa (g l-1)

ļoti zema
< 688

688–709

zema
710–719

720–729

vidēja
730–750

751–770

augsta
771–785

786–799

ļoti augsta
> 799

2.2.

Proteīna saturs (%) (N % x 6,25) paraugu sausnē

ļoti zems
< 9,0

9,0–9,6

zems
9,7–10,3

10,4–11,2

vidējs
11,3–11,9

12,0–13,0

augsts
13,1–14,0

14,1–16,0

ļoti augsts
> 16,0

2.3.

Lipekļa saturs (%) (mazgājot ar rokām)

ļoti zems
< 15,0

15,0–18,0

zems
18,1–19,0

19,1–22

vidējs
22,1–23,0

augsts
23,1–25,0

25,1–29,0

ļoti augsts
> 29,0

2.4.

Lipekļa kvalitāte (IDK rādītāji) nosacītajās vienībās

neapmierinoši stiprs 0–15

neapmierinoši

vājš

105–120

III grupa

apmierinoši stiprs 20–40

apmierinoši

vājš

80 100

II grupa

labs

45–75

I grupa

2.5.

Sedimentācija (Zeleny indekss) (cm3)

zema < 15

15–20

vidēja
21–25

26–35

augsta
36–45

46–55

ļoti augsta
≥ 56

2.6.

Krišanas skaitlis (sek.)

ļoti zems
< 180

180–200

zems
201–220

> 400

vidējs
331–400

augsts

221–250

301–330

ļoti augsts 251–300

2.7.

Maizes cepamīpašības*

ļoti sliktas

sliktas

vidējas

labas

ļoti labas

2.8.

Iegūtais šķirnes kvalitātes rādītājus veidojošo faktoru vērtējums ballēs kopā:

3. Papildu vērtējums kviešu šķirnēm pēc 9 ballu skalas

Nr.
p.k.

Kritēriji

1

2

3

4

5

6

7

8

9

3.1.

1000 graudu masa ziemas kviešiem (g)

ļoti zema
< 27

27–30

zema
31–34

35–38

vidēja
39–42

43–46

augsta
47–50

51–54

ļoti augsta
> 54

3.2.

1000 graudu masa vasaras kviešiem (g)

ļoti zema
< 20

20–24

zema
25–28

29–32

vidēja
33–36

37–41

augsta
42–45

46–50

ļoti augsta
> 50

3.3.

Cietes saturs (%)

ļoti zems
< 65,0

65,0–65,6

zems
65,7–66,3

66,4–67,0

vidējs
67,1–67,7

67,8–68,4

augsts
68,5–69,1

69,2–70,0

ļoti augsts
> 70

3.4.

Stiklainība (%)

ļoti zema
< 21

21–30

zema 31–40

41–50

vidēja
51–60

61–70

augsta
71–80

81–90

ļoti augsta
> 90

4. Rudzu šķirņu graudu kvalitātes rādītāju vērtējums pēc 9 ballu skalas

Nr.
p.k.

Kritēriji

1

2

3

4

5

6

7

8

9

4.1.

Tilpummasa (g l-1)

ļoti zema
< 600

600–620

zema
621–640

641–660

vidēja
661–680

681–700

augsta
701–720

721–730

ļoti augsta
> 730

4.2.

Proteīna saturs (%) (N % x 6,25) paraugu sausnē

ļoti zems
< 8,0

8,0–8,9

zems
9,0–9,9

10,0–10,9

vidējs 1
1,0–11,9

12,0–12,9

augsts
13,0–13,9

14,0–15,0

ļoti augsts
> 15,0

4.3.

Krišanas skaitlis (sek.)

ļoti zems
< 80 > 220

zems
80–90

201–220

91–109

vidējs
110–119

171–200

augsts 1
20–139

ļoti augsts 140–170

4.4.

Maizes cepamīpašības*

ļoti sliktas

sliktas

vidējas

labas

ļoti labas

4.5.

Iegūtais šķirnes kvalitātes rādītājus veidojošo faktoru vērtējums ballēs kopā:

5. Papildu vērtējums rudzu šķirnēm pēc 9 ballu skalas

Nr.
p.k.

Kritēriji

1

2

3

4

5

6

7

8

9

5.1.

1000 grau­du masa (g)

Tetra­ploīda­jiem rudziem

ļoti zema
< 30

30–33

zema
34–37

38–41

vidēja
42–45

46–50

augsta
51–54

55–60

ļoti augsta
> 60

5.2.

Diploī­dajiem rudziem

ļoti zema
< 25

25–28

zema
29–31

32–34

vidēja
35–37

38–40

augsta
41–43

44–46

ļoti augsta
> 46

5.3.

Cietes saturs (%)

ļoti zems
< 60,0

60,0–60,9

zems
61,0–61,9

62,0–62,9

vidējs
63,0–63,9

64,0–64,9

augsts
65,0–65,9

66,0

ļoti augsts
> 66

6. Tritikāles šķirņu graudu kvalitātes rādītāju vērtējums pēc 9 ballu skalas

Nr.
p.k.

Kritēriji

1

2

3

4

5

6

7

8

9

6.1.

Tilpummasa (g l-1)

ļoti zema
< 650

650–660

zema
661–670

671–680

vidēja
681–690

691–700

augsta
701–730

731–750

ļoti augsta
> 750

6.2.

Proteīna saturs (%) (N % x 6,25) paraugu sausnē

ļoti zems
< 8,0

8,0–8,9

zems
9,0–9,9

10,0–10,9

vidējs
11,0–11,9

12,0–12,9

augsts
13,0–13,9

14,0–15,0

ļoti augsts
> 15,0

6.3.

Iegūtais šķirnes kvalitātes rādītājus veidojošo faktoru vērtējums ballēs kopā:

7. Papildu vērtējums tritikāles šķirnēm pēc 9 ballu skalas

Nr.
p.k.

Kritēriji

1

2

3

4

5

6

7

8

9

7.1.

1000 graudu masa (g)

ļoti zema
< 31

31–33

zema 34–36

37–39

vidēja 40–43

44–46

augsta 47–50

51–54

ļoti augsta
> 54

7.2.

Cietes saturs (%)

ļoti zems
< 61,0

61,0–62,0

zems
62,1–63,0

63,1–64,0

vidējs
64,1–65,0

65,1–66,0

augsts
66,1–67,0

67,1–68,0

ļoti augsts
> 68

8. Miežu šķirņu graudu kvalitātes rādītāju vērtējums pēc 9 ballu skalas

Nr.
p.k.

Kritēriji

1

2

3

4

5

6

7

8

9

8.1.

Tilpummasa (g l-1)

ļoti zema
< 550

550–570

zema
571–590

591–600

vidēja
601–620

621–650

augsta
651–680

681–700

ļoti augsta
> 700

8.2.

Proteīna saturs (%) (pārtikas un lopbarības miežiem),
(N % x 6,25) paraugu sausnē

ļoti zems
< 8,1

8,1–9,0

zems
9,1–10,0

10,1–12,0

vidējs
12,1–13,0

13,1–14,0

augsts
14,1–15,0

15,1–17,0

ļoti augsts
> 17,0

8.3.

Proteīna saturs (%) (alus miežiem) (N % x 6,25) paraugu sausnē

ļoti slikts
< 8,0 > 12,0

slikts
11,6–12,0

vidējs
11,1–11,5

labs
8,0–8,9

10,1–11,0

ļoti labs
9,0–10,0

8.4.

Iegūtais šķirnes kvalitātes rādītājus veidojošo faktoru vērtējums ballēs kopā:

9. Papildu vērtējums miežu šķirnēm pēc 9 ballu skalas

Nr.
p.k.

Kritēriji

1

2

3

4

5

6

7

8

9

9.1.

1000 graudu masa (g)

ļoti zema
< 34,1

34,1–36,0

zema
36,1–38,0

38,1–40,0

vidēja
40,1–42,0

42,1–45,0

augsta
45,1–48,0

48,1–50,0

ļoti augsta
> 50,0

9.2.

Cietes saturs (%)

ļoti zems
< 55,0

55,0–56,6

zems
56,7–58,3

58,4–60,1

vidējs
60,2–61,9

62,0–63,6

augsts
63,7–65,3

65,4–67,0

ļoti augsts
> 67,0

9.3.

Ekstraktivitāte (%) (nosaka alus miežiem, ja proteīna saturs atbilst 5–9 ballēm) (šo noteikumu 52.punkts)

ļoti zema
< 75,0

75,0–75,9

zema
76,0–76,9

77,0–77,9

vidēja
78,0–78,9

79,0–79,9

augsta
80,0–80,9

81,0–82,0

ļoti augsta
> 82,0

10. Auzu šķirņu graudu kvalitātes rādītāju vērtējums pēc 9 ballu skalas

Nr.
p.k.

Kritēriji

1

2

3

4

5

6

7

8

9

10.1.

Tilpummasa (g l-1)

ļoti zema
< 430

430–440

zema
441–450

451–460

vidēja
461–470

471–480

augsta
481–490

491–500

ļoti augsta
> 500

10.2.

Plēkšņainība (%)

ļoti augsta
> 35,0

33,0–35,0

augsta
30,0–32,9

26,0–29,9

vidēja
24,0–25,9

22,0–23,9

zema
20,0–21,9

18,0–19,9

ļoti zema
< 18,0

10.3.

Proteīna saturs (%) (N % x 6,25) paraugu sausnē

ļoti zems
< 8,0

8,0–9,0

zems
9,1–10,0

10,1–11,0

vidējs
11,1–12,0

12,1–13,0

augsts
13,1–15,0

15,1–16,0

ļoti augsts
> 16,0

10.4.

Tauku saturs (%)

ļoti zems
< 3,5

3,5–3,6

zems
3,7–3,8

3,9–4,0

vidējs
4,1–4,2

4,3–4,4

augsts
4,5–4,6

4,7–5,0

ļoti augsts
> 5,0

10.5.

Iegūtais šķirnes kvalitātes rādītājus veidojošo faktoru vērtējums ballēs kopā:

11. Papildu vērtējums auzu šķirnēm pēc 9 ballu skalas

Nr.
p.k.

Kritēriji

1

2

3

4

5

6

7

8

9

11.1.

1000 graudu masa (g)

ļoti zema
< 18

18–19

zema
20–22

23–25

vidēja
26–30

31–35

augsta
36–40

41–45

ļoti augsta
> 45

12. Griķu šķirņu riekstiņu kvalitātes rādītāju vērtējums pēc 9 ballu skalas

Nr.
p.k.

Kritēriji

1

2

3

4

5

6

7

8

9

12.1.

Tilpummasa (g) l-1

ļoti zema
< 500

501–520

zems
521–540

541–560

vidēja
561–580

581–600

augsta
601–620

620–650

ļoti augsta
> 650

12.2.

Plēkšņainība (%)

ļoti augsta
> 25,0

24,1–25,0

augsta
23,1–24,0

22,1–23,0

vidēja
21,1–22,0

20,1–21,0

zema
19,1–20,0

18,0–19,0

ļoti zema
< 18,0

12.3.

Proteīna saturs (%) (N % x 6,25) paraugu sausnē

ļoti zems
< 10,0

10,0–11,0

zems
11,1–12,0

12,1–13,0

vidējs
13,1–14,0

14,1–15,0

augsts
15,1–16,0

16,1–17,0

ļoti augsts
> 17,0

12.4.

Iegūtais šķirnes kvalitātes rādītājus veidojošo faktoru vērtējums ballēs kopā:

13. Papildu vērtējums griķu šķirnēm pēc 9 ballu skalas

Nr.
p.k.

Kritēriji

1

2

3

4

5

6

7

8

9

13.1.

1000 riekstiņu masa (g)

ļoti zema
< 20,0

20,1–21,0

zema
21,1–22,0

22,1–23,0

vidēja
23,1–24,0

24,1–25,0

augsts
25,1–27,0

27,1–30,0

ļoti augsts
> 30,0

13.2.

Cietes saturs (%)

ļoti zems
< 52,0

52,0–53,0

zems
53,1–54,0

54,1–55,0

vidējs
55,1–56,0

56,1–57,0

augsts
57,1–58,0

58,1–60,0

ļoti augsts
> 60

II. Pākšaugu šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas kritēriji

1. Pākšaugu šķirņu ražu veidojošo faktoru vērtējums pēc 9 ballu skalas

Nr.
p.k.

Kritēriji

1

2

3

4

5

6

7

8

9

1.1.

Ziemcietība (%)

ļoti slikta

slikta

vidēja

laba

ļoti laba

1.2.

Izturība pret veldri

ļoti zema

zema

vidēja

augsta

ļoti augsta

1.3.

Sēklu raža (%) (salīdzinot ar standartu) tīrsējā

ļoti zema
< 66

66–75

zema 76–85

86–95

vidēja 96–105

106–115

augsta
116–125

126–135

ļoti augsta
> 135

1.4.

Iegūtais šķirnes ražu veidojošo faktoru vērtējums ballēs kopā:

2. Zirņu šķirņu kvalitātes rādītāju vērtējums pēc 9 ballu skalas

Nr.
p.k.

Kritēriji

1

2

3

4

5

6

7

8

9

2.1.

Proteīna saturs sēklās (%) (N % x 6,25) paraugu sausnā

ļoti zems
< 17,0

17,1–18,0

zems
18,1–19,0

19,1–20,0

vidējs
20,1–21,0

21,1–22,0

augsts
22,1–23,0

23,1–25,0

ļoti augsta
> 25,0

2.2.

Garšas īpašības

ļoti sliktas

sliktas

vidējas

labas

ļoti labas

2.3.

Izvārīšanās koeficients

ļoti slikts
< 2,2

slikts
2,2

vidējs
2,3

labs
2,5

ļoti labs
> 2,6

2.4.

Iegūtais šķirnes kvalitātes rādītājus veidojošo faktoru vērtējums ballēs kopā:

3. Papildu vērtējums zirņu šķirnēm pēc 9 ballu skalas

Nr.
p.k.

Kritēriji

1

2

3

4

5

6

7

8

9

3.1.

1000 sēklu masa (g)

ļoti maza
< 100

101–140

maza
141–180

181–220

vidēja
121–260

261–300

liela
301–340

341–370

ļoti liela
> 370

4. Lauka pupu šķirņu kvalitātes rādītāju vērtējums pēc 9 ballu skalas

Nr.
p.k.

Kritēriji

1

2

3

4

5

6

7

8

9

4.1.

Proteīna saturs sēklās (%) (N % x 6,25) paraugu sausnā

ļoti zems
< 22,0

22,1–23,0

zems
23,1–24,0

24,1–25,0

vidējs
25,1–27,0

27,1–29,0

augsts
29,1–31,0

31,1–32,0

ļoti augsts
> 32,0

4.2.

Garšas īpašības

ļoti sliktas

sliktas

vidējas

labas

ļoti labas

Izvārīšanās koeficients

ļoti slikts
< 2,1

slikts 2,1

vidējs
2,2

labs

2,3

ļoti labs
> 2,5

4.3.

Iegūtais šķirnes kvalitātes rādītājus veidojošo faktoru vērtējums ballēs kopā:

III. Eļļas augu un šķiedraugu šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas kritēriji

1. Ziemas un vasaras rapša un ripša ražas, ražu veidojošo faktoru un kvalitātes vērtējums pēc 9 ballu skalas

Nr.
p.k.

Kritēriji

1

2

3

4

5

6

7

8

9

1.1.

Ziemcietība (% bojā gājušu augu)

ļoti slikta >100

100–81

slikta
71–80

61–70

vidēja
41–60

26–40

laba
16–25

1–15

ļoti laba 0

1.2.

Izturība pret veldri

ļoti zema

zema

vidēja

augsta

ļoti augsta

1.3.

Izturība pret sēklu izbiršanu

ļoti zema

zema

vidēja

augsta

ļoti augsta

1.4.

Sēklu raža (%) (salīdzinot ar standartu)

ļoti zema
< 66

66–75

zema
76–85

86–95

vidēja
96–105

106–115

augsta
116–125

126–135

ļoti augsta
> 135

1.5.

Eļļas raža (%) (salīdzinot ar standartu)

ļoti zema
< 66

66–75

zema
76–85

86–95

vidēja
96–105

106–115

augsta
116–125

126–135

ļoti augsta
> 135

1.6.

Proteīna saturs sēklās (%) (N % x 6,25) paraugu sausnā

ļoti zems
< 17,0

17,0–17,8

zems
17,9–18,7

18,8–19,6

vidējs
19,7–20,5

20,6–21,4

augsts
21,5–22,3

22,4–23,0

ļoti augsts
> 23,0

1.7.

Eļļas saturs (%)

< 40

40,0–41,5

41,6–43,0

43,1–44,5

44,6–46,0

46,1–47,5

47,6–49,0

49,1–51,0

> 51,0

2. Garšķiedras linu šķirņu ražas un kvalitātes rādītāju vērtējums pēc 9 ballu skalas

Nr.
p.k.

Kritēriji

1

2

3

4

5

6

7

8

9

2.1.

Salmiņu raža (%) (salīdzinot ar standartu)

ļoti zema
< 66

66–75

zema
76–85

86–95

vidēja
96–105

106–115

augsta
116–125

126–135

ļoti augsta
> 135

2.2.

Augu garums (cm)

< 70

70–72

73–75

76–78

79–81

82–84

85–87

88–90

> 90

2.3.

Saujas garums (cm)

< 60

61–64

65–68

69–72

73–76

77–80

81–84

85–88

> 88

2.4.

Lūksnes saturs (%)

< 20

21–22

23–24

25–26

27–28

29–30

31–32

33–34

> 35

2.5.

Salmiņu stiprums (kg)

< 20

20–21

22–23

24–25

26–27

28–29

30–31

32–33

> 33

2.6.

Izturība pret sēklu izbiršanu

ļoti zema

zema

vidēja

augsta

ļoti augsta

2.7.

Lietderība

0,78

0,79–0,80

0,81–0,82

0,83–0,84

0,85–0,86

0,87–0,88

0,89–0,90

0,91–0,92

> 0,93

3. Eļļas linu šķirņu ražas un kvalitātes rādītāju vērtējums pēc 9 ballu skalas

Nr.
p.k.

Kritēriji

1

2

3

4

5

6

7

8

9

3.1.

Sēklu raža (%) (salīdzinot ar standartu)

ļoti zema
< 66

66–75

zema
76–85

86–95

vidēja
96–105

106–115

augsta 1
16–125

126–135

ļoti augsta
> 135

3.2.

Eļļas raža (%) (salīdzinot ar standartu)

ļoti zema
< 66

66–75

zema
76–85

86–95

vidēja
96–105

106–115

augsta
116–125

126–135

ļoti augsta
> 135

3.3.

Izturība pret sēklu izbiršanu

ļoti zema

zema

vidēja

augsta

ļoti augsta

3.4.

Eļļas saturs (%)

< 38,0

38,0–38,9

39,0–39,9

40,0–40,9

41,0–41,9

42,0–42,9

43,0–43,9

44,0–45,0

> 45,0

IV. Kartupeļu šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas kritēriji

1. Kartupeļu ražas un kvalitātes rādītāju vērtējums pēc 9 ballu skalas

Nr.
p.k.

Kritēriji

1

2

3

4

5

6

7

8

9

1.1.

Kopējā raža (t/ha %) (salīdzinot ar standartu)

ļoti zema
< 66

66–75

zema
76–85

86–95

vidēja
96–105

106–115

augsta
116–125

126–135

ļoti augsta
> 135

1.2.

Preču bumbuļu raža (t/ha %) (salīdzinot ar standartu)

ļoti zema
< 66

66–75

zema
76–85

86–95

vidēja
96–105

106–115

augsta
116–125

126–135

ļoti augsta
> 135

1.3.

Sausnes saturs (%)

< 17,0

17,0–19,0

19,1–21,0

21,1–22,0

22,1–24,0

24,1–25,0

25,1–26,0

26,1–27,0

> 27,0

1.4.

Cietes saturs (%)

< 10,0

10,0–12,0

12,1–14,0

14,1–15,0

15,1–17,0

17,1–18,0

18,1–19,0

19,1–20,0

> 20,0

1.5.

Cietes raža (t/ha %) (salīdzinot ar standartu)

ļoti zema
< 66

66–75

zema
76–85

86–95

vidēja
96–105

106–115

augsta
116–125

126–135

ļoti augsta
> 135

2. Papildu vērtējums bioloģiskajā lauksaimniecībā

2.1.

Lakstu izturība pret lakstu puvi (infekcijas pakāpe %) trešajā uzskaites reizē

81–100

66–80

51–65

41–50

31–40

21–30

11–20

1–10

0

2.2.

Melnais kraupis (inficētie bumbuļi %) (sklerociju tīkls sedz vairāk nekā 10 % bumbuļa virsmas)

> 70

61–70

51–60

41–50

31–40

21–30

11–20

1–10

0

2.3.

Sausā puve (inficētie bumbuļi %)

> 70

61–70

51–60

41–50

31–40

21–30

11–20

1–10

0

2.4.

Slapjā puve (inficētie bumbuļi %)

> 70

61–70

51–60

41–50

31–40

21–30

11–20

1–10

0

2.5.

Lakstu puve (inficētie bumbuļi %)

> 70

61–70

51–60

41–50

31–40

21–30

11–20

1–10

0

2.6.

Saglabāšanās pēc ziemošanas (%)

< 70

70

71–75

76–80

81–85

86–90

91–95

95

> 95

V. Zālaugu šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas kritēriji

Zālaugu saimniecisko īpašību vērtējums pēc 9 ballu skalas

Nr.
p.k.

Kritēriji

1

2

3

4

5

6

7

8

9

1.

Ziemcietība

ļoti zema, augi pilnīgi gājuši bojā

zema, pārziemo­juši ap 25 % no augiem

vidēja, pārziemojuši ap 50 % no augiem

augsta, pārziemojuši ap 75 % no augiem

ļoti augsta, pārziemo­juši visi augi

2.

Sausnas raža (%) (salīdzinot ar standartu)

ļoti zema
< 66

66–75

zema 76–85

86–95

vidēja
96–105

106–115

augsta
116–125

126–135

ļoti augsta
> 135

3.

Kop­pro­teīna saturs sausnā (%)

tauriņ­zie­žiem

ļoti zems
< 10,0

10,0–14,0

zems
14,1–17,0

17,1–20,0

vidējs
20,1–22,0

22,1–25,0

augsts
25,1–27,0

27,1–30,0

ļoti augsts
> 30,0

4.

stiebr­zālēm

ļoti zems
< 4,0

4,0–6,0

zems 6,1–8,0

8,1–10,0

vidējs
10,1–12,0

12,1–15,0

augsts
15,1–18,0

18,1–20,0

ļoti augsts
> 20,0

VI. Zaļmasas augu šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas kritēriji

1. Zaļmasas augu saimniecisko īpašību vērtējums pēc 9 ballu skalas

Nr.
p.k.

Kritēriji

1

2

3

4

5

6

7

8

9

1.1.

Sausnas raža (%) (salīdzinot ar standartu)

visiem zaļ­masas augiem

ļoti zema
< 66

66–75

zema
76–85

86–95

vidēja
96–105

106–115

augsta
116–125

126–135

ļoti augsta
> 135

1.2.

Kop­proteīna saturs sausnā (%)
(N % x 6,25)

kuku­rūzai

ļoti zems
< 4,0

4,0–5,0

zems
5,1–6,0

6,1–7,0

vidējs
7,1–8,0

8,1–9,0

augsts
9,1–10,0

10,1–11,0

ļoti augsts
> 11,0

1.3.

eļļas rutkiem

ļoti zems
< 8,0

8,0–9,0

zems
9,1–11,0

11,1–13,0

vidējs
13,1–15,0

15,1–17,0

augsts
17,1–18,9

19,0–20,0

ļoti augsts
> 20,0

1.4.

sinepēm

ļoti zems
< 9,0

9,0–10,0

zems
10,1–11,0

11,1–13,0

vidējs
13,1–14,0

14,1–15,0

augsts
15,1–16,0

16,1–18,0

ļoti augsts
> 18,0

1.5.

facēlijai

ļoti zems
< 5,0

5,0–7,0

zems
7,1–8,0

8,1–10,0

vidējs
10,1–11,0

11,1–13,0

augsts
13,1–14,0

14,1–15,0

ļoti augsts
> 15,0

2. Papildu vērtējums bioloģiskajā lauksaimniecībā

2.1.

Slāpekļa saturs sausnā (%)

eļļas rutkiem

ļoti zems
< 1,28

1,28–1,44

zems
1,45–1,76

1,77–2,08

vidējs
2,09–2,40

2,41–2,72

augsts
2,73–3,04

3,05–3,20

ļoti augsts
> 3,20

2.2.

sinepēm

ļoti zems
< 1,44

1,44–1,60

zems
1,61–1,76

1,77–2,08

vidējs
2,09–2,24

2,25–2,40

augsts
2,41–2,56

2,57–2,88

ļoti augsts
> 2,88

2.3.

facēlijai

ļoti zems
< 0,80

0,80–1,12

zems
1,13–1,28

1,29–1,60

vidējs
1,61–1,76

1,77–2,08

augsts
2,09–2,24

2,25–2,40

ļoti augsts
> 2,40

VII. Lopbarības biešu šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas kritēriji

Lopbarības biešu ražas un kvalitātes rādītāju vērtējums pēc 9 ballu skalas

Nr.
p.k.

Kritēriji

1

2

3

4

5

6

7

8

9

1.

Sakņu raža (t/ha %) (salīdzinot ar standartu)

ļoti zema
< 66

66–75

zema
76–85

86–95

vidēja
96–105

106–115

augsta
116–125

126–135

ļoti augsta
> 135

2.

Sausnas raža (t/ha %) (salīdzinot ar standartu)

ļoti zema
< 66

66–75

zema
76–85

86–95

vidēja
96–105

106–115

augsta
116–125

126–135

ļoti augsta
> 135

3.

Izziedēšana (%)

ļoti liela
> 2

liela
1,6–2

vidēja
1,1–1,5

zema
0,5–1,0

ļoti zema
< 0,5

* Novērtē, ja šķirne ir paredzēta maizes cepšanai un par to ir atzīme iesnieguma (Ministru kabineta 2008.gada 30.jūnija noteikumu Nr.469 “Augu šķirnes saimniecisko īpašību novērtēšanas noteikumi” 1.pielikums) 7.2.apakšpunktā.

Zemkopības ministrs M.Roze
8.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 30.jūnija noteikumiem Nr.469
Šķirņu saimniecisko īpašību vērtēšanas metodes

I. Ziemcietība

1. Ziemcietību vērtē vizuāli, salīdzinot pavasara sējumu stāvokli (pēc veģetācijas atjaunošanās) ar sējumu stāvokli pirms ziemošanas (1., 2.tabula).

1.tabula

Sējumu stāvokļa novērtējums

Nr. p.k.

Novērtējums (balles)

Sējuma stāvoklis

1.

9

ļoti labs, biezība normāla, augi veseli

2.

8


3.

7

labs, biezība nav mazāka par 75 % no normālas, augi veseli

4.

6


5.

5

vidējs, biezība nav mazāka par 50 % no normālas, augi ar nelielām slimību pazīmēm

6.

4


7.

3

slikts, biezība nav mazāka par 25 % no normālas, augi slimi

8.

2

ļoti slikts, biezība mazāka par 25 %

9.

1

augi pilnīgi gājuši bojā

2. Ja sējuma stāvokļa novērtējums pavasarī ir tāds pats kā rudenī, ziemcietību novērtē ar 9 ballēm, bet, ja zemāks, tad arī ziemcietību vērtē attiecīgi zemāk (2.tabula).

2.tabula

Ziemcietības novērtējums

Sējuma stāvoklis rudenī (balles)

1


-


2

1

9


3

1

8

9

Ziemcietība (balles)

4

1

7

8

9


5

1

6

7

8

9


6

1

5

6

7

8

9


7

1

4

5

6

7

8

9


8

1

3

4

5

6

7

8

9


9

1

2

3

4

5

6

7

8

9



1

2

3

4

5

6

7

8

9

Sējumu stāvoklis pavasarī (balles)

3. Ja sējuma stāvoklis nav vienmērīgs, lauciņu sadala vairākās vienādās daļās un katru daļu vērtē atsevišķi. Vērtējumus saskaita un dala ar lauciņa daļu skaitu, iegūstot vidējo lauciņa vērtējumu.

II. Izturība pret veldri

4. Izturību pret veldri vērtē divos posmos. Līdzko veldre parādās, atzīmē kultūrauga attīstības fāzi un veldrēšanās pakāpi. Galīgo vērtējumu veic pirms ražas novākšanas. Ja veldrēšanās ir nevienmērīga, to vērtē atsevišķi pa lauciņa daļām un aprēķina vidējo. Veldrēšanās pakāpi nosaka, vizuāli vērtējot novirzi no stiebru vertikālā stāvokļa ballēs saskaņā ar 3.tabulu:

3.tabula

Izturības pret veldri novērtējums

Nr. p.k.

Sējuma stāvoklis

Novērtējums (balles)

1.

Labībām un pākšaugiem ar noturīgiem stublājiem


1.1.

veldres nav, stiebri atrodas vertikālā stāvoklī

9

1.2.

veldre neliela, 1/4 stiebru noliekušies 30 o slīpumā

7

1.3.

veldre vidēja, 1/2 stiebru noliekušies 45 o slīpumā

5

1.4.

veldre stipra, apgrūtināta ražas novākšana, 3/4 stiebru noliekušies 60 o slīpumā

3

1.5.

veldre ļoti stipra, ražas novākšana apgrūtināta

1

2.

Eļļas augiem


2.1.

veldres nav, stiebri atrodas vertikālā stāvoklī

9

2.2.

veldre neliela, visi stiebri noliekušies līdz 30 o slīpumā vai 3/4 stiebru noliekušies līdz 45 o slīpumā, vai 1/2 stiebru noliekušies līdz 60 o slīpumā, vai 1/4 stiebru noliekušies līdz 90 o slīpumā

7

2.3.

veldre vidēja, visi stiebri noliekušies līdz 45 o slīpumā vai 3/4 stiebru noliekušies līdz 60 o slīpumā, vai 1/2 stiebru noliekušies līdz 90 o slīpumā

5

2.4.

veldre stipra, visi stiebri noliekušies līdz 60 o slīpumā vai 3/4 stiebru noliekušies līdz 90 o slīpumā

3

2.5.

veldre ļoti stipra, visi stiebri noliekušies līdz 90 o slīpumā

1

3.

Zirņiem ar stublāja garumu virs 100 cm (parasts stublāja tips) un vīķiem


3.1.

auglīgā auga daļa vertikālā stāvoklī

9

3.2.

auglīgā auga daļa noliekusies līdz 30 o slīpumā

7

3.3.

auglīgā auga daļa noliekusies līdz 45 o slīpumā

5

3.4.

auglīgā auga daļa noliekusies līdz 60 o slīpumā

3

3.5.

pilnīga veldre

1

4.

Zirņiem ar fascinētu vai pusfascinētu stublāju


4.1.

augs vertikālā stāvoklī

9

4.2.

augs 30 o slīpumā

7

4.3.

augs 45 o slīpumā

5

4.4.

augs 75 o slīpumā

3

4.5.

pilnīga veldre

1

III. Izturība pret graudu/riekstiņu dīgšanu

5. Izturību pret graudu/riekstiņu dīgšanu vērtē pirms ražas novākšanas. Dīguši graudi ir graudi, kuriem dīgļsaknīte vai dīglītis ir skaidri saskatāms ar neapbruņotu aci. Par dīgušiem nevar uzskatīt graudus (īpaši kviešus), kuriem dīglīša daļā vērojams augļ­apvalka pacēlums, kas var būt sugai vai šķirnei raksturīga pazīme. No katra lauciņa uzskaites platības noņem vidējo reprezentatīvo paraugu un izkuļ 25 vārpas/skaras/ķekarus, saskaita dīgušos un nedīgušos graudus/riekstiņus. Sadīgušos graudus procentos aprēķina, izmantojot šādu formulu:

X =A x 100, kur
B

X – sadīgušie graudi (%);

A – dīgušie graudi/riekstiņi (gab.);

B – kopējais graudu/riekstiņu skaits (gab.).

IV. Izturība pret vārpu lūšanu

6. Izturību pret vārpu lūšanu vērtē pirms ražas novākšanas. Katrā lauciņā trijās vietās vienā rindiņā viena metra garumā saskaita produktīvos stiebrus un nolūzušās vārpas. Par nolūzušām uzskata vārpas, kas nokritušas zemē. Nolūzušo vārpu procentu aprēķina, izmantojot šādu formulu:

X =A x 100, kur
B

X – nolūzušās vārpas (%);

A – nolūzušās vārpas (gab.);

B – produktīvie stiebri (gab.).

V. Izturība pret sēklu izbiršanu – pākšaugiem un eļļas augiem

7. Izturību pret sēklu izbiršanu pākšaugiem un eļļas augiem vērtē vizuāli pirms ražas novākšanas:

7.1. izturība ir ļoti augsta: nav izbirušo sēklu no pāksteņiem/pogaļām – 9 balles;

7.2. izturība ir augsta: ir izbirušas sēklas no 10 % pāksteņu/pogaļu – 7 balles;

7.3. izturība ir vidēja: ir izbirušas sēklas no 20 % pāksteņu/pogaļu – 5 balles;

7.4. izturība ir zema: ir izbirušas sēklas no 30 % pāksteņu/pogaļu – 3 balles;

7.5. izturība ir ļoti zema: ir izbirušas sēklas no 40 % un vairāk pāksteņu/pogaļu – 1 balle.

VI. Raža

8. Ražu sver no katra lauciņa (atkārtojuma) ar precizitāti līdz 0,01 kg. Ražu aprēķina šādi:

8.1. labībām, pākšaugiem, eļļas un šķiedraugiem standartmitruma un 100 % tīrības apstākļos ar divām zīmēm aiz komata, izmantojot šādu formulu:

X =A x (100 – B) x E, kur
(100 – D) x 10C

X – graudu masa standartmitrumā (t ha-1);

A – lauciņa ražas graudu masa (svars) (kg);

B – graudu mitrums (%) ražas svēršanas laikā;

E – tīrība (%);

D – standartmitrums, % (labībām un pākšaugiem 14 %, rapsim – 8 %, ripsim – 9 %, linsēklām – 12 %, sinepēm – 9 %, linu stiebriņiem – 19 %);

C – lauciņa uzskaites platība (m2);

8.2. kartupeļiem divās frakcijās – standarta (preču) bumbuļi un nestandarta bumbuļi. Nestandarta bumbuļi agrīnajām šķirnēm ražas pieauguma dinamikas izmēģinājumā mazāki par 28 x 28 mm un lielāki par 80 x 80 mm, iegarenas formas bumbuļiem – lielāki par
75 x 75 mm. Nestandarta bumbuļi agrīnajām šķirnēm pamata vākumā un pārējām šķirnēm mazāki par 35 x 35 mm un lielāki par 80 x 80 mm, iegarenas formas bumbuļiem – mazāki par 30 x 30 mm un lielāki par 75 x 75 mm. Puvušos bumbuļus savāc atsevišķi, nosver ar precizitāti līdz 0,1 kg un ieskaita šo daudzumu kopējā un nestandarta ražā. Mehāniski bojātos bumbuļus, kuri pēc lieluma atbilst pārtikā izmantojamiem, pieskaita standarta frakcijai. Izmēģināmās šķirnes kopējo ražu un standarta bumbuļu ražu aprēķina, izmantojot šādas formulas:

R =S + Nx 10
N
Rs=Sx 10, kur
L

R – izmēģināmās šķirnes kopējā raža (t ha-1);

Rs – izmēģināmās šķirnes standarta bumbuļu raža (t ha-1);

S – izmēģināmās šķirnes standarta bumbuļu masa (kg);

N – izmēģināmās šķirnes nestandarta bumbuļu masa (kg);

L – lauciņa platība (m2);

8.3. daudzgadīgajiem un viengadīgajiem zālaugiem zaļo masu, izmantojot šādu formulu:

A =P x Mx 1000, kur
K x L

A – izmēģināmās šķirnes zaļā masa (t ha -1);

P – izmēģināmās šķirnes masa vidējā paraugā (pēc šķirošanas) (kg);

K – vidējā parauga masa pirms šķirošanas (kg);

M – no lauciņa novāktās zāles masa (kg);

L – lauciņa platība (m2);

8.4. sausnas ražu aprēķina, izmantojot šādu formulu:

X =A x (100 – M), kur
100

X – sausnas raža (t ha-1);

A – zaļās masas raža (t ha-1);

M – zaļās masas mitrums ražas svēršanas laikā (%).

VII. Izziedēšana

9. Izziedēšanu aprēķina, izmantojot šādu formulu:

Izziedēšana (%) =.ziedošie augi lauciņā, gab.x 100 %
sakņu skaits lauciņā, gab.

VIII. Izvārīšanās koeficients

10. Izvārīšanās koeficientu nosaka zirņiem un lauka pupām:

10.1. nosver 50 g sēklu no katras šķirnes (visu izmēģināmo šķirņu sēklām mitruma saturs nav augstāks par standartmitrumu) un vāra ūdenī bez sāls. Katras šķirnes sēklu paraugu vāra savā traukā;

10.2. izvārītos paraugus (katru atsevišķi) uz sieta notecina, tad izliek uz šķīvīšiem, atdzesē un sver ar precizitāti līdz 0,1 g. Izvārīšanās koeficientu izsaka kā izvārītās sēklu masas attiecību pret sausu sēklu masu. To aprēķina, izmantojot šādu formulu:

X =V, kur
S

X – izvārīšanās koeficients;

V – vārītu sēklu masa;

S – sausu sēklu masa.

IX. Garšas īpašības

11. Garšas īpašības zirņiem, lauka pupām un kartupeļiem nosaka organoleptiski pēc 9 ballu skalas saskaņā ar 4.tabulu:

11.1. zirņus un pupas mērcē ūdenī ne mazāk par 10 stundām. Katras šķirnes sēklu paraugu vāra savā traukā ar ūdens daudzumu, kas ir vismaz divas reizes lielākas par vārāmo sēklu masu. Kad 75 – 80 % sēklu ir izvārījušās (izvārīšanās pakāpi nosaka organoleptiski), pievieno vārāmo sāli (NaCl) ar aprēķinu, lai sēklas turpinātu vārīties 1 % sāls šķīdumā, kamēr tās izvārījušās līdz 95 %. Degustē siltas;

11.2. mizotus kartupeļu bumbuļus vāra 2 % sāls šķīdumā (20 g sāls uz 1 l ūdens). Degustē siltus.

4.tabula

Garšas īpašību novērtējums

Nr. p.k.

Garšas īpašības

Novērtējums (balles)

1.

ļoti garšīgi

9

2.

garšīgi

7

3.

vidēji garšīgi

5

4.

negaršīgi

3

5.

ļoti negaršīgi

1

Zemkopības ministrs M.Roze
  
Tiesību akta pase
Nosaukums: Augu šķirnes saimniecisko īpašību novērtēšanas noteikumi Statuss:
Zaudējis spēku
zaudējis spēku Izdevējs: Ministru kabinets Veids: noteikumi Numurs: 469Pieņemts: 30.06.2008.Stājas spēkā: 03.07.2008.Zaudē spēku: 02.08.2012.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 100, 02.07.2008.
Dokumenta valoda:
EN
Satura rādītājs
Saistītie dokumenti
  • Zaudējis spēku ar
  • Izdoti saskaņā ar
  • Latvijas standarti
177506
03.07.2008
87
0
  • X
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Sistematizēti tiesību akti ir informatīvi. Pretrunu gadījumā vadās pēc oficiālās publikācijas. 		Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti 		Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
X logo facebook logo youtube logo instagram logo RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
 © Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"