Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departamenta kolēģijas lēmums

Rīgā 1999.gada 24.augustā

Par BO VAS "Labības tirdzniecības aģentūra" valsts līdzekļu izlietošanas likumību, lietderību un pareizību, veicot graudu intervenci 1998.gadā, intervences graudu pārvadāšanu un importējot graudus no ārvalstīm

Valsts kontroles Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departamenta kolēģijas sēdē piedalījās: kolēģijas priekšsēdētājs, departamenta direktors V.Grasis, kolēģijas locekļi J.Āboliņš, L.Ceimere, D.Timšāne, vecākā valsts revidente I. Atvare; uzaicinātie: BO VAS "Latvijas tirdzniecības aģentūras" komercdirektors J.Žugris, ģenerāldirektora padomniece O.Ziņkovska, Zemkopības ministrijas valsts sekretārs J.Lapše. Sēdes gaitu protokolēja valsts revidenta palīgs G.Āboltiņš.

Izskatot revīzijas materiālus par BO VAS "Labības tirdzniecības aģentūra" valsts līdzekļu izlietošanas likumību, lietderību un pareizību, veicot graudu intervenci 1998.gadā, veicot intervences graudu pārvadāšanu un importējot rudzu graudus no ārvalstīm un uzklausot uzaicināto personu paskaidrojumus, Valsts kontroles Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departamenta kolēģija

konstatēja:

1. 1998.gadā graudu ražas novākšanas laikā dažās nedēļās tika mainīta valsts labības politika un tās īstenošanas principi. Tika pieņemti sasteigti un nepilnīgi intervences noteikumi, tāpēc tirgū neizdevās realizēt labības tirgus politikas pamatprincipos deklarēto — intervences labības tirgū dod garantijas, ka būs iespējams pārdot visu noteiktas kvalitātes labību par valsts garantēto minimālo intervences cenu.

2. Vidējā labības tirgus cena Latvijā visu gadu bija zemāka par valsts noteikto intervences cenu.

Ierobežoto uzglabāšanas iespēju dēļ graudu piedāvājums rudenī pārsniedz pieprasījumu. Graudu audzētāji pārstrādes uzņēmumiem viena mēneša laikā piedāvāja 60 tūkstošus tonnu kviešu graudu jeb 40% no kviešu patēriņa valstī gada laikā. Šādā situācijā ar intervences pasākumiem nav iespējams ietekmēt tirgus cenu.

3. Intervences noteikumos nebija minēts pārpalikuma princips. MK noteikumi Nr.305 paredzēja arī rudzu iepirkumu intervencē, lai gan zināms, ka Latvijā nepietiek pašu izaudzēto attiecīgās kvalitātes pārtikas rudzu.

4. Zemkopības ministrija atbilstoši MK noteikumu Nr.305 10.punkta prasībām 1998.gadā neizveidoja Konsultatīvo padomi, kurai bija jāveic tirgus intervences pasākumu uzraudzība.

5. Intervences noteikumi neparedz maksimālo pieļaujamo zaudējumu apjomu, kā arī nav noteikts, kā un līdz kuram laikam jārealizē liekie graudi.

Valsts rezerves atlikums uz 01.08.1999. ir 21 tūkst.t pārtikas kviešu —pārpalikums no 1998.gada ražas. Kviešus eksportēt iespējams tikai ar zaudējumiem. 1999.gada maijā Aģentūra sāka realizēt kviešus zem iepirkuma cenas. Līdz tam valsts rezervē bez kustības glabājās lielākā daļa valstī esošo graudu.

6. 1998.gada graudu ražas kopējie tiešie intervences izdevumi prognozējami 1 miljona latu apmērā, t.i. , realizējot izaudzēto kviešu pārpalikumu ārzemēs, valsts zaudējumi paredzami 0,5 miljonu latu un vēl Aģentūras apmaksātie izdevumi 0,5 miljonu latu, kas saistīti ar intervences graudu pieņemšanu, transportēšanu un glabāšanu.

7. 1998.gada 20.novembrī Labības tirdzniecības aģentūra importēja 10 tūkst.t pārtikas rudzu no Lietuvas. Importētais rudzu apjoms atbilda republikas 3 mēnešu rudzu patēriņam.

Rudzu iegāde atbilda 1993.gada 18.maija likuma "Par Latvijas labības tirgu un valsts labības rezervi" 12.panta prasībām — nodrošināt valsts rezervi.

8. Iepriekšminētie likuma izpratnē valsts labības rezervi veido pārtikas labības uzkrājumi vai to iegādei nepieciešamie naudas līdzekļi.

Rudzu imports nebija nepieciešams un lietderīgs, jo tika iesaldēti valsts intervencei paredzētie līdzekļi 0,7 miljonu latu apmērā. Valstī trūkstošo rudzu importu varēja nodrošināt labības pārstrādes uzņēmumi par saviem līdzekļiem.

Importa rudzi tiek realizēti par cenu, kas nesedz šo rudzu atvešanas, izkraušanas un glabāšanas izmaksas (Ls 75 tūkst.)

Aptuvenie zaudējumi, realizējot importētos rudzus ir Ls 45 tūkst.

Pēc J.Spruča mutiska paskaidrojuma nelielie uzņēmumi nespēj importēt rudzus lielās partijās, importējot rudzus valsts rezervei, tika mazināts lielo uzņēmumu monopols.

Lēmumam par valsts rezerves izveidošanu rudziem naturālā izteiksmē piekrita gan Zemkopības ministrijas pārstāvji, gan LT valsts pilnvarnieks un valdes locekļi.

9. No a/s "Dobeles dzirnavnieks" intervences graudi netika izvesti.

10. Aģentūra pārdeva intervences graudus a/s "Dobeles dzirnavnieks", šie graudi atradās a/s "Jēkabpils labība". Intervencē iepirkto graudu pārvadāšanai no a/s "Jēkabpils labība" uz a/s "Dobeles dzirnavnieks" netika izlietoti valsts līdzekļi. Graudu transporta izmaksas atbilstoši līgumam sedz pircējs.

11. Ar a/s "Dobeles dzirnavnieks" tika noslēgts līgums par intervences noliktavas pakalpojumiem, taču, lai izpildītu līguma nosacījumus par kvalitātes noteikšanu atbilstoši MK noteikumu Nr.305 prasībām, nodot graudus, uzņēmumā veidojās lielas rindas, un daudzi labības audzētāji izteica vēlēšanos graudus nodot citur. Kolēģija

nolēma:

1. Zemkopības ministrijai

• izvērtēt radušos situāciju, ka ierobežoto uzglabāšanas iespēju dēļ graudu piedāvājums rudenī pārsniedz pieprasījumu un šādā situācijā tikai ar intervences pasākumiem vien nav iespējams ietekmēt tirgus cenu;

• izstrādājot intervences noteikumus 2000./2001. gada ražai, ņemt vērā graudu audzētāju atkarību no labības pieņemšanas uzņēmumiem;

• subsīdiju piešķiršanas noteikumos paredzēt konkrētus pasākumus lieko graudu realizācijai un zaudējumu segšanai (zemākā cena, pieļaujamie zaudējumi, realizācijas kārtība un lieko graudu realizācijas termiņš).

Par paveikto informēt LR Valsts kontroli līdz 01.12.1999.

2. Kolēģijas lēmumu nosūtīt Zemkopības ministrijai un BO VAS "Labības tirdzniecības aģentūra".

3. Slēgt revīzijas lietu Nr.5.1.—2—260/99.

Lēmumu var pārsūdzēt Latvijas Republikas Valsts kontroles padomē mēneša laikā no lēmumuma paziņošanas dienas, iesniedzot sūdzību Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departamentā saskaņā ar likumu "Par Valsts kontroli".

Kolēģijas priekšsēdētājs V.Grasis

Kolēģijas locekļi: J.Āboliņš, L.Ceimere, D.Timšāne