1. Noteikumi nosaka nacionālajai drošībai svarīgu objektu drošības pasākumu plānošanas un īstenošanas kārtību.

2. Lai izvērtētu un pilnveidotu nacionālajai drošībai svarīgu objektu sistēmu un drošības pasākumu kopumu, Ministru kabinets izveido nacionālās drošības starpinstitūciju komisiju (turpmāk – komisija). Komisija darbojas saskaņā ar šiem noteikumiem.

3. Komisijai ir šādi uzdevumi:

3.1. pēc komisijas locekļu priekšlikumu izskatīšanas sagatavot priekšlikumus par nacionālajai drošībai svarīgu objektu kopumu un valsts drošības iestāžu kompetences sadali nacionālajai drošībai svarīgu objektu drošības pasākumu plānošanas un īstenošanas nodrošināšanā;

3.2. sagatavot un ne retāk kā reizi gadā iesniegt noteiktā kārtībā izskatīšanai Krīzes vadības padomē informatīvo ziņojumu par drošības situāciju nacionālajai drošībai svarīgos objektos;

3.3. sagatavot un iesniegt noteiktā kārtībā izvērtēšanai Krīzes vadības padomē priekšlikumus par nepieciešamajiem grozījumiem normatīvajos aktos attiecībā uz nacionālajai drošībai svarīgiem objektiem.

4. Komisijai ir šādas tiesības:

4.1. pieprasīt un bez maksas saņemt komisijas darbam nepieciešamo informāciju no valsts un pašvaldību iestādēm, kā arī juridiskajām personām par nacionālajai drošībai svarīgiem objektiem;

4.2. uzaicināt uz komisijas sēdēm citu institūciju amatpersonas, speciālistus un nacionālajai drošībai svarīgu objektu īpašniekus un tiesiskos valdītājus.

5. Komisijas sastāvā ir pilnvarotas amatpersonas no šādām institūcijām:

5.1. Aizsardzības ministrijas;

5.2. Ārlietu ministrijas;

5.3. Ekonomikas ministrijas;

5.4. Finanšu ministrijas;

5.5. Iekšlietu ministrijas;

5.6. Satiksmes ministrijas;

5.7. Tieslietu ministrijas;

5.8. Drošības policijas;

5.9. Latvijas Bankas;

5.10. Militārās izlūkošanas un drošības dienesta;

5.11. Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem;

5.12. Satversmes aizsardzības biroja;

5.13. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta.

6. Komisijas locekļiem nepieciešamas vismaz otrās kategorijas speciālās atļaujas pieejai valsts noslēpuma objektiem.

7. Komisijas priekšsēdētājs ir Iekšlietu ministrijas pilnvarota amatpersona.

8. Komisijas priekšsēdētāja vietnieks ir Aizsardzības ministrijas pilnvarota amatpersona.

9. Komisijas priekšsēdētājs vai – viņa prombūtnes laikā – komisijas priekšsēdētāja vietnieks veic šādas funkcijas:

9.1. plāno un vada komisijas darbu un sēdes;

9.2. apstiprina komisijas sēdes darba kārtību;

9.3. sasauc komisijas sēdes;

9.4. paraksta komisijas lēmumus, sēžu protokolus un citus sagatavotos komisijas dokumentus.

10. Komisijas priekšsēdētājs vai citi komisijas locekļi (ne mazāk par pieciem) var ierosināt sasaukt ārkārtas komisijas sēdi.

11. Komisijas sekretārs ir Iekšlietu ministrijas pilnvarota amatpersona. Komisijas sekretārs veic šādas funkcijas:

11.1. protokolē komisijas sēdes;

11.2. sagatavo izskatīšanai komisijas sēdē paredzēto dokumentāciju;

11.3. noformē komisijas dokumentus.

12. Komisijas sēdes notiek ne retāk kā divas reizes gadā.

13. Komisija ir lemttiesīga, ja tās sēdē piedalās vairāk nekā puse no komisijas locekļiem. Komisija lēmumus pieņem ar vienkāršu balsu vairākumu. Ja balsu skaits sadalās vienādi, izšķirošā ir komisijas priekšsēdētāja vai – viņa prombūtnes laikā – komisijas priekšsēdētāja vietnieka balss.

14. Komisijas sēdes protokolā ieraksta darba kārtības jautājumus, komisijas lēmumus, norāda personas, kas piedalījušās sēdē, kā arī komisijas locekļu atsevišķos viedokļus par attiecīgo jautājumu. Protokolu paraksta komisijas priekšsēdētājs un komisijas sekretārs. Protokola kopijas nosūta visiem komisijas locekļiem.

15. Ja komisijas sēdē apspriežamais jautājums satur valsts noslēpumu vai komercnoslēpumu, komisija veic nepieciešamos pasākumus saskaņā ar likumu “Par valsts noslēpumu” un Informācijas atklātības likumu, lai nodrošinātu valsts noslēpuma aizsardzību un komercnoslēpumu neizpaušanu.

16. Komisijas darbu organizatoriski un materiāltehniski nodrošina Iekšlietu ministrija tai iedalīto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.

17. Atbilstoši nacionālajai drošībai svarīgu objektu kopumā noteiktajai kompetencei Drošības policija, Satversmes aizsardzības birojs vai Militārās izlūkošanas un drošības dienests informē nacionālajai drošībai svarīga objekta īpašnieku vai tiesisko valdītāju par objekta iekļaušanu nacionālajai drošībai svarīgu objektu kopumā.

18. Nacionālajai drošībai svarīga objekta īpašnieks vai tiesiskais valdītājs norīko par objekta drošību atbildīgo amatpersonu un nosaka tās uzdevumus.

19. Par objekta drošību atbildīgā amatpersona var būt persona, kura:

19.1. ir Latvijas pilsonis;

19.2. nav saukta pie kriminālatbildības un nav tiesāta par tīšiem noziedzīgiem nodarījumiem, izņemot reabilitētās personas;

19.3. nav vai nav bijusi PSRS, Latvijas PSR vai kādas ārvalsts drošības dienesta štata vai ārštata darbinieks, aģents, rezidents vai konspiratīvā dzīvokļa turētājs;

19.4. nav vai nav bijusi ar Latvijas Republikas likumiem, Augstākās padomes lēmumiem vai tiesas nolēmumiem aizliegto organizāciju dalībnieks (biedrs) pēc šo organizāciju aizliegšanas;

19.5. ir saņēmusi narkologa un psihiatra atzinumu par to, ka tai nav diagnosticēti psihiski traucējumi vai alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu atkarība;

19.6. saskaņā ar Drošības policijas, Satversmes aizsardzības biroja, Militārās izlūkošanas un drošības dienesta vai Valsts policijas rīcībā esošajām ziņām nepieder pie organizētās noziedzības grupējuma, nelikumīga militarizēta vai bruņota formējuma, kā arī pie nevalstiskās organizācijas vai nevalstisko organizāciju apvienības, kas uzsākusi darbību (juridisko) pirms tās reģistrācijas vai turpina darboties pēc tam, kad tās darbība apturēta vai izbeigta ar tiesas nolēmumu.

20. Drošības policija, Satversmes aizsardzības birojs vai Militārās izlūkošanas un drošības dienests var pārbaudīt nacionālajai drošībai svarīgu objektu darbiniekus, kuriem ir pieeja objekta funkcionēšanai nozīmīgai informācijai vai tehnoloģiskajām iekārtām, un izvērtēt informāciju attiecībā uz personas sodāmību par tīšu noziedzīgu nodarījumu un faktiem, kas dod pamatu apšaubīt tās spēju saglabāt informāciju dienesta vajadzībām. Pamatojoties uz pārbaudes rezultātiem attiecīgā valsts drošības iestāde sniedz ieteikumus nacionālajai drošībai svarīga objekta īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam.

21. Par objekta drošību atbildīgās amatpersonas kandidatūras atbilstību pārbauda un apstiprina Drošības policija, Satversmes aizsardzības birojs vai Militārās izlūkošanas un drošības dienests atbilstoši minēto valsts drošības iestāžu kompetencei.

22. Par nacionālajai drošībai svarīga objekta drošību atbildīgā amatpersona:

22.1. plāno objekta fiziskās drošības pasākumus. Nacionālajai drošībai svarīga objekta fiziskās drošības pasākumus reglamentējošajos dokumentos obligāti iekļaujama šo noteikumu pielikumā minētā informācija;

22.2. izstrādā un saskaņo objekta civilās aizsardzības plānu atbilstoši normatīvajiem aktiem par civilās aizsardzības plāna izstrādāšanu.

23. A un B kategorijas objekta fiziskās drošības pasākumus reglamentējošos normatīvos aktus saskaņo ar Drošības policiju, Satversmes aizsardzības biroju vai Militārās izlūkošanas un drošības dienestu atbilstoši minēto valsts drošības iestāžu kompetencei.

24. Drošības policija, Satversmes aizsardzības birojs vai Militārās izlūkošanas un drošības dienests atbilstoši kompetencei kontrolē objekta fiziskās drošības pasākumus reglamentējošajos normatīvajos aktos noteikto prasību izpildi un sniedz ieteikumus pārbaudēs konstatēto trūkumu novēršanai.

25. Drošības policija sniedz ieteikumus objekta fiziskās drošības pasākumu pastiprināšanai atbilstoši noteiktajiem terorisma draudu līmeņiem.

26. Civilās aviācijas objektiem, jonizējošā starojuma objektiem un ostu iekārtu fiziskās drošības vai aizsardzības plānus izstrādā un saskaņo attiecīgo nozari reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

27. A kategorijas nacionālajai drošībai svarīgu objektu fiziskās drošības pasākumu nodrošināšanas īstenotāju nosaka ar atsevišķu Ministru kabineta rīkojumu.

28. B un C kategorijas nacionālajai drošībai svarīgu objektu fiziskās drošības pasākumu īstenošanu nodrošina objekta īpašnieks vai tiesiskais valdītājs.

29. Ministru kabinets var noteikt, ka Valsts policijas vai Nacionālo bruņoto spēku vienības nodrošina atsevišķu B kategorijas nacionālajai drošībai svarīgu objektu fiziskās drošības pasākumu īstenošanu.

30. Enerģētiskās krīzes, augsta un īpaši augsta terorisma draudu līmeņa, ārkārtējas situācijas, izņēmuma stāvokļa izsludināšanas gadījumā Ministru kabinets var lemt, ka Nacionālie bruņotie spēki vai Valsts policija pārņem atsevišķu B un C kategorijas nacionālajai drošībai svarīgu objektu pilnīgu vai daļēju fiziskās drošības pasākumu nodrošināšanu.

31. Objekta īpašnieks vai tiesiskais valdītājs rīcību augsta un īpaši augsta terorisma draudu līmeņa, ar terorismu un sabiedriskām nekārtībām saistītas ārkārtējas situācijas, izņēmuma stāvokļa vai karastāvokļa izsludināšanas gadījumā saskaņo ar Valsts policiju, Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un Drošības policiju, Satversmes aizsardzības biroju vai Militārās izlūkošanas un drošības dienestu atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai valsts drošības iestāžu kompetencei, ņemot vērā attiecīgā objekta izvietojumu un citus specifiskus faktorus.