1. Noteikumi nosaka virszemes ūdensobjektu aizsargjoslu noteikšanas metodiku.

2. Virszemes ūdensobjektiem aizsargjoslas nosaka pa izteiktām kontūrām dabā, piemēram, reljefu (izteiktām zemes virsmas augstuma izmaiņu vietām), ceļiem, ielām, meža nogabalu robežām, kvartālstigām, grāvjiem, kultivēto pļavu un aramzemes lauku robežām, apbūvētu vai labiekārtotu teritoriju robežām vai pa iedomātu līniju, ievērojot Aizsargjoslu likuma 7.pantā noteiktās prasības.

3. Virszemes ūdensobjektam, kura krasts mākslīgi pārveidots (uzbērts, nostiprināts ar mākslīgiem nostiprinājumiem), aizsargjoslu nosaka no pārveidotā krasta vai nostiprinājuma ārējās malas ne mazāk kā 10 metru platā joslā. Ja krastu veido dambis, aizsargjoslu nosaka saskaņā ar Aizsargjoslu likuma 7.panta ceturto daļu.

4. Nosakot aizsargjoslu, neņem vērā ūdenī izvirzītas hidrotehniskās būves (piemēram, straumjvirzes dambjus, molus, laivu piestātnes).

5. Erozijas apdraudētajās vietās aizsargjoslas platumu nosaka, ņemot vērā krasta erozijas iespējamos procesus. Minētajās vietās novērtē esošo situāciju dabā un, ja nepieciešams, nosaka jaunas aizsargjoslu robežas.

6. Virszemes ūdensobjektam ar skaidri izteiktu stāvu pamatkrastu aizsargjoslu nosaka no tā augšējās krants, ja krasta nogāzes slīpums ir lielāks par 25–30 grādiem vai applūstošā teritorija robežojas ar pamatkrasta pakāji.

7. Gar ūdensobjektiem ar applūstošu teritoriju, ja tā ir šaurāka par Aizsargjoslu likuma 7.panta otrajā daļā noteikto aizsargjoslas minimālo platumu, aizsargjoslu nosaka atbilstoši likumā noteiktajam minimālajam platumam, iekļaujot applūstošo teritoriju aizsargjoslā. Vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā grafiski nosaka gan applūstošās teritorijas, gan virszemes ūdensobjekta aizsargjoslas robežu.

8. Valsts vides dienesta reģionālās vides pārvaldes ņem vērā šajos noteikumos noteiktās prasības, izsniedzot nosacījumus vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma izstrādei, kā arī izsniedzot atzinumu par minētā plānojuma atbilstību izsniegtajiem nosacījumiem saskaņā ar normatīvajiem aktiem par vietējo pašvaldību teritorijas plānošanu.

9. Nosakot teritorijas plānojumā applūstošo teritoriju, ņem vērā:

9.1. dabā konstatējamas regulāra applūduma pazīmes, piemēram, attekas un vecupes, atlikuši applūduma fragmenti, lāmas un peļķes, augsnes pārmitrums, mitrumu mīloši augi un palienēm tipiskas augu sabiedrības, aluviāla augsne uz aluviāliem un limniskiem nogulumiem, sanesu materiāls (smiltis, dūņas, ūdens­augu atliekas);

9.2. dabā konstatējamas regulāri applūstošo teritoriju robežas, kas izveidojušās tiešas ūdens iedarbības vai saimnieciskas darbības dēļ, piemēram, izteikta robeža reljefā, dambis, valnis, uzbērums;

9.3. esošās infrastruktūras, hidrotehniskās un civilās būvniecības radīto ietekmi uz palienes mitruma režīmu un dabīgo veģetāciju teritorijās, kurās ir daļēji vai pilnīgi izmainījies mitruma režīms. Šādos gadījumos aizsargjoslu nosaka līdz izteikti norobežojošai būvei (ceļam vai dzelzceļam, poldera dambim, pretplūdu aizsargdambim, uzbērtas teritorijas malai vai citam tehniskas izcelsmes šķērslim, kas pārtrauc dabīgo palieni).

10. Ja applūstošo teritoriju nevar noteikt atbilstoši šo noteikumu 9.punktā minētajām pazīmēm, izmanto šajā nodaļā un šo noteikumu 1.pielikumā minētos inženiertehniskos aprēķinus.

11. Ja applūstošo teritoriju nosaka, izmantojot inženiertehniskos aprēķinus, pieņem, ka applūduma atkārtošanās biežums ir vismaz reize desmit gados (ar 10 % applūduma varbūtību). Aprēķiniem izmanto topogrāfiskās kartes ar teritorijas plānošanas noteikumos paredzēto mēroga noteiktību un valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" hidroloģiskos datus.

(Grozīts ar MK 20.04.2010. noteikumiem Nr.373)

12. Ja valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" hidroloģiskie aprēķini, kas veikti, izmantojot matemātiskās statistikas metodes, nav precīzi nepietiekamo novērojumu dēļ vai šādi novērojumi vispār nav veikti, virszemes ūdensobjekta aizsargjoslas noteikšanai izmanto Ministru kabineta 2005.gada 23.augusta noteikumos Nr.631 “LBN 224-05 “Meliorācijas sistēmas un hidrotehniskās būves”” minētās aprēķina metodes atbilstoši šo noteikumu 1.pielikumam un, ja nepieciešams, veic pagaidu ūdens līmeņa papildu novērojumus datu precizēšanai, kā arī platību papildu uzmērīšanu.

(Grozīts ar MK 20.04.2010. noteikumiem Nr.373)

13. Ja nepieciešams, dabā virszemes ūdensobjekta aizsargjoslu apzīmē ar informatīvajām zīmēm saskaņā ar šo noteikumu 2.pielikumu. Informatīvo zīmju izvietojumu dabā nosaka attiecīgā pašvaldība.