1. Noteikumi nosaka meža monitoringa veikšanas kārtību.

2. Meža monitoringu veic, lai iegūtu informāciju par:

2.1. gaisa piesārņojuma ietekmi un citu vides (biotisko un abiotisko, kā arī antropogēnas izcelsmes) faktoru iedarbību uz meža ekosistēmām;

2.2. oglekļa dioksīda (CO₂) emisiju un piesaisti zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības sektorā;

2.3. klimata pārmaiņu ietekmi uz meža ekosistēmām;

2.4. meža bioloģiskās daudzveidības stāvokli un izmaiņām;

2.5. meža augsnēm.

3. Monitoringu par gaisa piesārņojuma ietekmi un citu vides (biotisko un abiotisko, kā arī antropogēnas izcelsmes) faktoru iedarbību uz meža ekosistēmām veic saskaņā ar Starptautisko sadarbības programmu par gaisa piesārņojuma ietekmes uz mežiem novērtēšanu un monitoringu (ICP Forests), īstenojot sistemātisko (pirmā līmeņa) un intensīvo (otrā līmeņa) meža monitoringu.

4. Sistemātiskajā (pirmā līmeņa) meža monitoringā veic šādus pasākumus:

4.1. koku vainaga stāvokļa novērtējumu;

4.2. augsnes analīzes;

4.3. skuju vai lapu ķīmiskās analīzes.

5. Intensīvajā (otrā līmeņa) meža monitoringā veic šādus pasākumus:

5.1. koku vainaga stāvokļa novērtējumu;

5.2. koku augšanas gaitas mērījumus;

5.3. augsnes analīzes;

5.4. augsnes ūdeņu analīzes;

5.5. skuju vai lapu ķīmiskās analīzes;

5.6. nokrišņu novērojumus;

5.7. meteoroloģiskos novērojumus;

5.8. veģetācijas novērojumus;

5.9. fenoloģiskos novērojumus.

6. Oglekļa dioksīda (CO₂) emisiju un piesaisti zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības sektorā nosaka saskaņā ar Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) 2003.gadā noteiktajām Labas prakses vadlīnijām zemes izmantošanai, zemes izmantošanas maiņai un mežsaimniecībai (turpmāk – vadlīnijas).

7. Oglekļa dioksīda (CO₂) emisiju un piesaisti zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības sektorā aprēķina sadalījumā pa zemes izmatošanas kategorijām saskaņā ar vadlīnijās noteiktajām definīcijām, pamatojoties uz meža statistiskās inventarizācijas datiem. Papildus var izmantot citus datus (norāda informācijas avotu).

8. Meža monitoringu veic Valsts meža dienests un Latvijas Valsts mežzinātnes institūts “Silava” saskaņā ar meža monitoringa valsts programmu.

9. Valsts meža dienests veic sistemātisko (pirmā līmeņa) meža monitoringu un īsteno meža bioloģiskās daudzveidības monitoringa attīstības projektus, kā arī atbilstoši kompetencei iesaistās citos projektos, lai iegūtu šo noteikumu 2.punktā minēto informāciju.

10. Latvijas Valsts mežzinātnes institūts “Silava” veic intensīvo (otrā līmeņa) meža monitoringu un nosaka oglekļa dioksīda (CO₂) emisiju un piesaisti zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības sektorā, kā arī iesaistās Eiropas meža monitoringa sistēmas attīstības un ieviešanas projektos un citos projektos, lai iegūtu šo noteikumu 2.punktā minēto informāciju.

11. Sistemātisko (pirmā līmeņa) un intensīvo (otrā līmeņa) meža monitoringu īsteno Meža valsts reģistrā reģistrētajos parauglaukumos (mežaudzes daļa, kurā veic novērojumus, analīzes vai mērījumus). Meža īpašnieku vai tiesisko valdītāju rakstiski informē par novērojumiem, kādi tiek veikti attiecīgajos parauglaukumos.

12. Ja esošais parauglaukumu skaits vai izvietojums nenodrošina datu ticamību vai vairs neatbilst šo noteikumu 3.punktā minētās programmas metodikas nosacījumiem, monitoringa veicējs var ierīkot jaunu parauglaukumu, slēdzot līgumu ar zemes īpašnieku, tiesisko valdītāju vai tā pilnvarotu personu.

13. Meža monitoringa parauglaukumos ievēro šādas prasības:

13.1. sistemātiskā (pirmā līmeņa) meža monitoringa parauglaukumos aizliegts cirst iezīmētos kokus (koki, kas tiek izmantoti novērojumiem), izņemot gadījumus, ja mežaudzē, kur atrodas parauglaukums, tiek veikta kailcirte;

13.2. intensīvā (otrā līmeņa) meža monitoringa parauglaukumos ir aizliegta galvenā cirte un kopšanas cirte.

14. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2006.gada 25.jūlija noteikumus Nr.613 “Meža monitoringa veikšanas kārtība” (Latvijas Vēstnesis, 2006, 118.nr.).