4.pants. Jaunatnes konsultatīvā padome

(1) Jaunatnes konsultatīvā padome ir Ministru kabineta izveidota padomdevēja institūcija, kuras mērķis ir veicināt saskaņotas jaunatnes politikas izstrādi un īstenošanu, kā arī jauniešu līdzdalību lēmumu pieņemšanā un sabiedriskajā dzīvē.

(2) Jaunatnes konsultatīvās padomes sastāvā iekļauj valsts un pašvaldību institūciju un biedrību pārstāvjus, kā arī Latvijas Jaunatnes padomes deleģētus jaunatnes organizāciju pārstāvjus. Jaunatnes organizāciju pārstāvji veido vismaz pusi no Jaunatnes konsultatīvās padomes sastāva.

(3) Jaunatnes konsultatīvās padomes nolikumu apstiprina Ministru kabinets.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.02.2026. likumu, kas stājas spēkā 19.03.2026.)

5.pants. Pašvaldības kompetence jaunatnes politikas nozarē

(1) Pašvaldība veic darbu ar jaunatni tā, lai aptvertu dažādas jauniešu mērķgrupas un sasniegtu pēc iespējas vairāk pašvaldības jauniešu. Pašvaldība ievēro jaunatnes politikas pamatprincipus un valsts jaunatnes politikas attīstības plānošanas dokumentus, kā arī izstrādā pašvaldības jaunatnes politikas attīstības plānošanas dokumentus.

(2) Pašvaldība nosaka par darbu ar jaunatni atbildīgo pašvaldības institūciju, kā arī nodrošina institucionālo sistēmu darbam ar jaunatni. Pašvaldībai ir tiesības:

1) iecelt jaunatnes lietu speciālistu — personu, kas plāno, veic un koordinē darbu ar jaunatni — un jaunatnes darbinieku — personu, kas veic darbu ar jaunatni;

2) izveidot jaunatnes lietu konsultatīvo komisiju vai citu koleģiālu institūciju, kas veicina pašvaldības darba ar jaunatni plānošanu, koordinēšanu un īstenošanu, kā arī jauniešu līdzdalību lēmumu pieņemšanā;

3) izveidot jauniešu domi, kas sekmē pašvaldības jauniešu sadarbību, pieredzes apmaiņu un iniciatīvas;

4) izveidot jauniešu centru vai citu institūciju, kuras mērķis ir īstenot šā likuma 2.¹ panta trešajā daļā minētos pamatuzdevumus un veicināt pašvaldības jauniešu līdzdalību lēmumu pieņemšanā un sabiedriskajā dzīvē;

5) ļaut jaunatnes organizācijām nekomerciālos nolūkos izmantot pašvaldības jauniešu centra telpas vai citas pašvaldības rīcībā esošās telpas šā likuma 2.¹ panta trešajā daļā minēto pamatuzdevumu īstenošanai;

6) noteikt citu kārtību, kādā veicams darbs ar jaunatni.

(3) Pašvaldība nodrošina jaunatnes organizācijām un jauniešu iniciatīvu grupām (neformālas un nereģistrētas iniciatīvu grupas, interešu apvienības) iespēju iesaistīties jaunatnes politiku ietekmējošu pašvaldības lēmumu apspriešanā pirms to pieņemšanas.

(4) Ja pašvaldībā darbu ar jaunatni nodrošina jaunatnes lietu speciālists, viņš ir apmācāms Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(5) Ja pašvaldība izveido jaunatnes lietu konsultatīvo komisiju, tās sastāvā iekļauj pašvaldības speciālistus, kuri veic darbu ar jaunatni. Pašvaldības jaunatnes lietu konsultatīvajā komisijā, ja nepieciešams, iesaista jauniešu domes, jaunatnes organizāciju, jauniešu iniciatīvu grupu vai citu tādu biedrību un nodibinājumu pārstāvjus, kas veic darbu ar jaunatni. Jaunatnes lietu konsultatīvās komisijas pamatuzdevumi ir šādi:

1) veicināt pašvaldības iestāžu un struktūrvienību sadarbību jautājumos, kas attiecas uz jauniešiem;

2) apkopot un analizēt informāciju par pašvaldības jauniešu problēmām, vajadzībām un interesēm;

3) izstrādāt un iesniegt pašvaldībai priekšlikumus par to, kā veicams pašvaldības darbs ar jaunatni un kā pilnveidojama valsts jaunatnes politika;

4) izstrādāt priekšlikumus jauniešu iesaistīšanai politiskās, ekonomiskās, sociālās un kultūras dzīves, kā arī vides aizsardzības aktivitātēs;

5) izstrādāt priekšlikumus jauniešu līdzdalības un iniciatīvu īstenošanas atbalstam;

6) sniegt pašvaldības vadībai ieteikumus par finanšu plānošanu darbam ar jaunatni.

(6) Ja pašvaldība izveido jauniešu domi, tās sastāvā iekļauj izglītojamo pašpārvalžu, jauniešu iniciatīvu grupu un jaunatnes organizāciju pārstāvjus. Pašvaldības jauniešu domes pamatuzdevumi ir šādi:

1) piedalīties jauniešu interešu un vajadzību izpētē un analizēšanā, izstrādāt priekšlikumus pašvaldības jauniešu dzīves kvalitātes uzlabošanai;

2) veicināt pašvaldības jauniešu sadarbību un pieredzes apmaiņu;

3) veicināt jauniešu sadarbību ar pašvaldību, citām jauniešu domēm, institūcijām un organizācijām;

4) līdzdarboties pašvaldības lēmumu pieņemšanā un tās organizētajos pasākumos;

5) izplatīt informāciju par jauniešiem piedāvātajām iespējām;

6) iesaistīties pašvaldības darbā ar jaunatni un tā ietvaros organizētajos pasākumos, projektos un programmās.

(7) Ja pašvaldība izveido jauniešu centru vai šā panta otrās daļas 4. punktā minēto citu institūciju, tā nodrošina:

1) neformālās izglītības pasākumu, projektu un programmu īstenošanu;

2) jauniešu iesaistīšanu jaunatnes organizācijās vai jauniešu iniciatīvu grupās un brīvprātīgajā darbā;

3) sociālās atstumtības riskam pakļauto jauniešu iekļaušanu vienaudžu vidē;

4) starpkultūru dialogu jauniešu mērķauditorijā;

5) konsultācijas jauniešiem par viņiem aktuālām tēmām;

6) jauniešu iesaistīšanos pašvaldības darbā ar jaunatni un tā ietvaros organizētajos pasākumos, projektos un programmās;

7) citu uzdevumu izpildi atbilstoši pašvaldības kompetencei jaunatnes politikas nozarē.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.09.2010. un 19.02.2026. likumu, kas stājas spēkā 19.03.2026. Ceturtās daļas jaunā redakcija stājas spēkā 01.07.2026. un iekļauta likuma redakcijā uz 01.07.2026. Sk. pārejas noteikumu 2. punktu)

6. pants. Jaunatnes organizācija

(1) Jaunatnes organizācija ir Biedrību un nodibinājumu reģistrā reģistrēta un jaunatnes organizāciju sarakstā ierakstīta biedrība. Biedrību ieraksta jaunatnes organizāciju sarakstā, ja tā atbilst visiem šādiem kritērijiem:

1) viens no biedrības statūtos noteiktajiem darbības mērķiem ir veicināt jauniešu iniciatīvas un līdzdalību lēmumu pieņemšanā un sabiedriskajā dzīvē;

2) biedrība veic darbu ar jaunatni, un biedrības statūtos noteiktie darbības uzdevumi atbilst vismaz trim šā likuma 2.¹ panta trešajā daļā noteiktajiem pamatuzdevumiem;

3) biedrībā vismaz divas trešdaļas biedru ir bērni un jaunieši vai arī vairākas biedrības, kurās kopā vismaz divas trešdaļas biedru ir bērni un jaunieši;

4) biedrības valdē ir nodrošināta jauniešu līdzdalība, un šīs līdzdalības kārtība noteikta biedrības statūtos.

(2) Kārtību, kādā jaunatnes organizācijas iekļauj jaunatnes organizāciju sarakstā un izslēdz no tā, kā arī jaunatnes organizāciju sarakstā iekļaujamās ziņas nosaka Ministru kabinets. Jaunatnes organizāciju sarakstu uztur Izglītības un zinātnes ministrija.

(3) Jaunatnes organizācijai ir tiesības iecelt jaunatnes darbinieku un īstenot neformālās izglītības programmas Izglītības likumā noteiktajā kārtībā.

(30.09.2010. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.02.2026. likumu, kas stājas spēkā 19.03.2026.)

12.pants. Finansējuma piešķiršana

(1) Valsts budžeta finansējumu, kas paredzēts, lai veicinātu jauniešu iniciatīvas un līdzdalību lēmumu pieņemšanā un sabiedriskajā dzīvē, kā arī darbam ar jaunatni, piešķir atklātā konkursā ikgadējās jaunatnes politikas valsts programmas ietvaros.

(2) Jaunatnes organizācijai ir tiesības pretendēt uz valsts budžeta finansējumu, kas paredzēts projektiem, kuru mērķis ir veicināt jauniešu iniciatīvas un līdzdalību lēmumu pieņemšanā un sabiedriskajā dzīvē, kā arī projektiem darbam ar jaunatni un administratīvo spēju stiprināšanai.

(3) Valsts budžeta finansējuma saņēmējs var būt arī pašvaldība, plānošanas reģions un biedrība vai nodibinājums, kura projekts ir orientēts uz darbu ar jaunatni.

(4) Jaunatnes organizācijai ir tiesības pretendēt uz valsts budžeta finansējumu arī organizācijas darbības atbalstam, tajā skaitā pārstāvībai starptautiskās organizācijās, ja tā atbilst visiem šiem kritērijiem:

1) organizācija ir ierakstīta jaunatnes organizāciju sarakstā saskaņā ar šā likuma 6.pantā noteikto;

2) organizācija īsteno neformālās izglītības programmas jauniešiem;

3) organizācija ir pilntiesīgs biedrs starptautiskā radniecīgas darbības jomas sadarbības tīklā;

4) organizācijā ir apvienojušies ne mazāk kā 300 biedru vai apvienojušās jaunatnes organizācijas, kuru kopējais biedru skaits nav mazāks par 300;

5) organizācija veic darbu ar jaunatni vismaz trijos plānošanas reģionos;

6) organizācija īsteno savu darbību atbilstoši ikgadējām jaunatnes politikas prioritātēm;

7) organizācijas darbības ilgums, veicot darbu ar jaunatni, nav mazāks par trim gadiem;

8) organizācija ik gadu organizē vismaz vienu nacionāla mēroga konferenci saviem biedriem un citiem interesentiem par aktuāliem jaunatnes politikas jautājumiem;

9) informācija par organizācijas darbību ir pieejama publiski tīmekļa vietnē.

(4¹) Jaunatnes organizāciju darbības atbalstam organizējams atsevišķs atklāts projektu konkurss reizi divos gados, kura ietvaros jaunatnes organizācijas piesakās darbības atbalsta finansējumam divu gadu periodam. Pēc tam, kad pieņemts lēmums par finansējuma piešķiršanu projekta īstenošanai, tiek noslēgta vienošanās, kas nosaka projekta un tā posmu darbu saturu, izpildes termiņus, kā arī pušu tiesības un sasniedzamos rezultātus. Līgumu par projekta posmu izpildi slēdz ar projekta iesniedzēju par katru gadu. Līgumā nosaka posmu darbu saturu, izpildes termiņus, posmu izpildes izmaksas un sasniedzamos rezultātus.

(5) Kārtību, kādā piešķir valsts budžeta finansējumu, kas paredzēts, lai veicinātu jauniešu iniciatīvas un līdzdalību lēmumu pieņemšanā un sabiedriskajā dzīvē, darbam ar jaunatni un jaunatnes organizāciju darbības atbalstam, kā arī atbalstīto projektu administrēšanas un uzraudzības kārtību un pieļaujamo projekta iesniedzēja līdzfinansējuma — kas var izpausties arī kā ieguldījums natūrā vai brīvprātīgs darbs — likmi, nosaka Ministru kabinets.

(6) Lēmumu par finansējuma piešķiršanu projektu īstenošanai Eiropas Savienības jaunatnes neformālās izglītības programmu ietvaros pieņem, kā arī atbalstīto projektu administrēšanu un uzraudzību nodrošina saskaņā ar Eiropas Komisijas noteikto kārtību.

(7) Pašvaldība var atbalstīt jauniešu iniciatīvas konkursa kārtībā un finansēt jaunatnes organizāciju un jauniešu iniciatīvu grupu projektus pašas noteiktajā kārtībā un apjomā.

(8) (Daļa stājas spēkā 01.01.2027. un iekļauta likuma redakcijā uz 01.01.2027. Sk. pārejas noteikumu 4. punktu)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.09.2010., 10.12.2015., 23.11.2016. un 19.02.2026. likumu, kas stājas spēkā 19.03.2026.)

13.pants. Valsts pārvaldes iestāžu uzdevumu deleģēšana

Izglītības un zinātnes ministrija, noslēdzot līgumu, var deleģēt pārvaldes uzdevumu veikšanu privātpersonām, tajā skaitā biedrībām un nodibinājumiem, lai efektīvi īstenotu pasākumu sistēmu darbam ar jaunatni. Minēto pārvaldes uzdevumu deleģējums var ietvert administratīvo aktu izdošanu saistībā ar šā likuma 12.panta pirmajā daļā minēto atklātu projektu konkursu organizēšanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.2009. un 30.09.2010. likumu, kas stājas spēkā 03.11.2010.)