1. Risināmā jautājuma būtība

Ministru kabinets 2004.gada 25.februārī ar rīkojumu Nr.118 “Par koncepciju “Par Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes joslas ierakstīšanu zemesgrāmatās uz valsts vārda”” (prot. Nr.7  14.§) atbalstīja koncepcijas “Par Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes joslas ierakstīšanu zemesgrāmatās uz valsts vārda” (turpmāk – koncepcija) kopsavilkumā ietverto risinājuma 1.variantu, kas noteica, ka visa Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes josla (ja normatīvajos aktos nav noteikts citādi) ierakstāma zemesgrāmatā uz valsts vārda Finanšu ministrijas personā.

Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes josla joprojām nav reģistrēta zemesgrāmatā, kaut arī koncepcija apstiprināta jau 2004.gada sākumā, un tas saistīts ar vairākām problēmām, kas skar gan reģistrācijas, gan apsaimniekošanas izmaksu finansēšanas, gan pašu reģistrācijas procedūru. Galvenokārt problēmas saistītas ar to, ka piekrastes joslas viena mala ir mainīgs lielums, ko ietekmē dažādi faktori (paisums, bēgums, vētras, cilvēku darbības sekas, erozija). Problēmas rada arī piekrastes joslu ietverošo īpašumu struktūras sadrumstalotība.

Ministru kabineta komitejas 2006.gada 13.februāra sēdes protokollēmuma (prot. Nr.7  11.§) 3.punkts uzdeva Tieslietu ministrijai sagatavot un sešu mēnešu laikā iesniegt Ministru kabinetā grozījumus šobrīd spēkā esošajā koncepcijā, taču izveidotā darba grupa, strādājot pie grozījumu izstrādes, konstatēja, ka koncepcija ir stipri novecojusi, neatbilst spēkā esošajai normatīvajai bāzei un reālajai situācijai un vairs nerisina tajā analizēto problēmu. Šā iemesla dēļ tika nolemts koncepciju izstrādāt jaunā redakcijā.

2. Risinājuma varianti

Koncepcijā par Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes joslas ierakstīšanu zemesgrāmatā uz valsts vārda piedāvāti divi procedūras varianti valstij piekrītošo piekrastes joslas zemju ierakstīšanai zemesgrāmatā.

I risinājuma variants – ierakstīt Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes joslu zemesgrāmatā, veicot kadastrālo uzmērīšanu un uzmērot visu teritoriju.

Minētais risinājuma variants paredz:

1) par piekrastes joslas iekšējo robežu noteikt konkrēta/noteikta īpašuma robežas un par ārējo robežu – Latvijas Republikas sauszemes un jūras robežas nosacītās līnijas koordinātas;

2) ietvert piekrastes joslas teritorijā arī starpgabalus;

3) izstrādāt zemes ierīcības projektus vienas administratīvās teritorijas ietvaros, ņemot vērā kadastra grupas;

4) veikt piekrastes joslas kadastrālo uzmērīšanu apvidū un izstrādāt robežu plānu;

5) veikt pilnu procedūru ierakstīšanai nekustamā īpašuma valsts kadastrā (turpmāk – kadastrs) un zemesgrāmatā;

6) aptuvenās izmaksas 173717,2 latu apmērā.

II risinājuma variants – ierakstīt Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes joslas zemes zemesgrāmatā, neveicot zemes kadastrālo uzmērīšanu.

Minētais risinājuma variants paredz:

1) par piekrastes joslas iekšējo robežu noteikt konkrēta/noteikta īpašuma robežas un par ārējo robežu – līniju jūrā, ko veido 5 m izobatu koordinātas;

2) ietvert piekrastes joslas teritorijā arī starpgabalus;

3) izstrādāt robežprojektu vienas administratīvās teritorijas ietvaros, ņemot vērā kadastra grupas un izmantojot jau esošos kadastra datus;

4) ierakstīt nekustamo īpašumu kadastrā, neveicot kadastrālo uzmērīšanu apvidū, bet par pamatu platības aprēķiniem ņemot kamerālos datus un izmantojot iespējas, ko nodrošina mūsdienu tehnoloģijas;

5) izstrādāt robežprojektu, pamatojoties uz kamerālajiem datiem;

6) ierakstīt nekustamo īpašumu zemesgrāmatā, pamatojoties uz kadastra datiem;

7) izstrādāt jaunu normatīvo aktu, kas nosaka robežprojekta izstrādes kritērijus, kā arī nosacījumus ierakstīšanai zemesgrāmatā;

8) aptuvenās izmaksas 137425,2 latu apmērā.

Salīdzinājumā ar I risinājuma variantu II risinājuma variants ir lētāks, bet iegūtie dati un informācija par teritoriju platību var būt neprecīza.

Koncepcijā par Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes joslas ierakstīšanu zemesgrāmatā uz valsts vārda piedāvāti vairāki varianti attiecībā uz to, kam piekrastes joslas īpašuma tiesības jānostiprina zemesgrāmatā.

A variants. Piekrastes joslu ierakstīt zemesgrāmatā uz valsts vārda:

1) Finanšu ministrijas personā.

Minētā risinājuma varianta izvēli pamato šādi apsvērumi:

• Finanšu ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja valsts akciju sabiedrībā “Valsts nekustamie īpašumi”, kuras pamatdarbība saistīta ar nekustamajiem īpašumiem – ēkām un zemesgabaliem, kurus valsts nodevusi tās pārvaldīšanā. Saskaņā ar statūtiem valsts akciju sabiedrība “Valsts nekustamie īpašumi” veic nekustamā īpašuma pārvaldīšanu.

• Tiek saglabāts esošais normatīvais regulējums.

Saskaņā ar Finanšu ministrijas sniegto informāciju tās rīcībā nav attiecīgu struktūrvienību un līdzekļu piekrastes joslas apsaimniekošanai. Šādu struktūrvienību izveidi Finanšu ministrija uzskata par nelietderīgu, jo minēto īpašumu nav iespējams nodot lietošanā tā iemesla dēļ, ka zemes lietošanas tiesības saskaņā ar Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumu izbeidzas. Piekrastes joslas zemi nav iespējams arī iznomāt, jo tās izmantošanas iespējas saskaņā ar Aizsargjoslu likumā ietvertajiem ierobežojumiem ir stipri ierobežotas, un nav iespējams gūt ienākumus no šīs zemes izmantošanas, lai segtu apsaimniekošanas izmaksas.

Šādu risinājuma variantu atbalsta Zemkopības ministrija, bet neatbalsta Finanšu ministrija;

2) Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas personā.

Minētā risinājuma varianta izvēli pamato šādi apsvērumi:

• Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija ir vadošā valsts pārvaldes iestāde reģionālās politikas, pašvaldību darbības pārraudzības, attīstības koordinācijas un telpiskās plānošanas politikas jomā. Tā pārrauga likumos un citos normatīvajos aktos noteikto uzdevumu izpildi pašvaldību darbības jomā, koordinē pašvaldību attīstības stratēģijas izstrādi un pašvaldību reformas ieviešanu.

• Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai ir iespēja koordinēt piekrastes joslas vienotas apsaimniekošanas īstenošanu reģionālā līmenī, slēdzot atbilstošus līgumus ar pašvaldībām, kā arī iespēja pieprasīt nepieciešamo finansējumu minēto uzdevumu īstenošanai.

• Saglabātos esošais normatīvais regulējums (bez būtiskiem normatīvo aktu grozījumiem).

A variants par piekrastes joslas īpašumtiesību nostiprināšanu uz valsts vārda ir atbalstāms, jo tādējādi tiktu saglabāta līdzšinējā nekustamā īpašuma doktrīna, kas jau sākotnēji noteikta Civillikumā.

B variants. Piekrastes joslu ierakstīt zemesgrāmatā uz pašvaldību vārda.

Minētā risinājuma varianta izvēli pamato šādi apsvērumi:

• Likums “Par pašvaldībām” (15.pants) nosaka pašvaldībai pienākumu gādāt par savas administratīvās teritorijas labiekārtošanu un sanitāro tīrību, kā arī uzturēt vietējās nozīmes īpaši aizsargājamos dabas objektus un noteikt kārtību, kādā izmantojami publiskā lietošanā esošie meži un ūdeņi (ja likumos nav noteikts citādi).

• Valsts budžetā jāparedz finanšu līdzekļi apsaimniekošanas izdevumiem.

Šādu risinājuma variantu atbalsta Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija, Finanšu ministrija un Veselības ministrija, bet neatbalsta Latvijas Pašvaldību savienība.

C variants. Piekrastes joslu ierakstīt zemesgrāmatā uz valsts vārda Vides ministrijas personā (piekrastes teritorijas, kas atrodas nacionālo parku teritorijā) un Zemkopības ministrijas personā (piekrastes josla, kas robežojas ar Zemkopības ministrijas mežu zemēm), kā arī uz pašvaldību vārda.

Minētā risinājuma varianta izvēli pamato šādi apsvērumi:

• Likuma “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās” normas jau šobrīd pieļauj situāciju, ka dažādi nekustamā īpašuma objekti – arī piekrastes josla – ir ierakstīti zemesgrāmatā uz valsts vārda dažādu ministriju personā.

• Faktiskā situācija, ja daļa piekrastes joslas ir pašvaldību īpašumā.

• Izvērtējot šo variantu, jāievēro, ka ar piekrastes joslu var robežoties tādu ministriju īpašumi, kuru kompetencē neietilpst ar piekrastes joslas apsaimniekošanu, vides aizsardzību un citiem būtiskiem aspektiem saistīti uzdevumi. Šo īpašumu atrašanās dažādu ministriju valdījumā var radīt atšķirīgu pieeju to apsaimniekošanai un izmantošanai, kā arī prasīt papildu izdevumus šo īpašumu noformēšanai un īpašuma tiesību nostiprināšanai, ņemot vērā, ka minētie pakalpojumi nodoti privātajam sektoram.

Ņemot vērā esošo situāciju, Tieslietu ministrija atbalsta II risinājuma C variantu, kā arī piedāvā izmantot inovatīvas un izmaksu ziņā ekonomiskākas metodes piekrastes joslas ierakstīšanai zemesgrāmatā.