1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā Izglītības un zinātnes ministrija (turpmāk - ministrija), pamatojoties uz zinātnisko un tautsaimniecisko ekspertīzi, sadala finansējumu tirgus orientēto pētījumu projektiem (turpmāk - projekts).

2. Projektus piesaka un īsteno zinātniskās institūcijas (turpmāk - institūcija).

3. Atbalstu mazām un vidējām komercsabiedrībām atbilstoši šiem noteikumiem sniedz saskaņā ar Eiropas Komisijas 2001.gada 12.janvāra Regulu (EK) Nr. 70/2001 par Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 87. un 88.panta piemērošanu, sniedzot valsts atbalstu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, un Eiropas Komisijas 2004.gada 25.februāra Regulu (EK) Nr. 364/2004, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 70/2001, iekļaujot tās darbības jomā atbalstu pētniecībai un attīstībai (turpmāk - Komisijas regula Nr. 70/2001).

4. Atbalstu zinātniskajiem institūtiem un augstskolām projektu īstenošanai piešķir saskaņā ar Eiropas Komisijas 2006.gada 15.decembra Regulu (EK) Nr. 1998/2006 par Līguma 87. un 88.panta piemērošanu de minimis atbalstam (turpmāk - Komisijas regula Nr. 1998/2006).

5. Atbalsta saņemšanai nevar pieteikties pretendents, kas:

5.1. ar tiesas lēmumu atzīts par maksātnespējīgu, tai skaitā uzsākts tā sanācijas process vai (saskaņā ar komercreģistra informāciju) likvidācijas process, vai tā saimnieciskā darbība ir izbeigta;

5.2. normatīvajos aktos noteiktajos termiņos pilnā apmērā nav samaksājis nodokļus un citus valsts vai pašvaldību noteiktos obligātos maksājumus.

6. Minimālais pieļaujamais valsts finansiālā ieguldījuma apmērs projektā ir 20000 latu, maksimālais apmērs - 140000 latu.

7. Finansiālais ieguldījums projektā, ko aprēķina, pamatojoties uz projekta kopējām atbalstāmajām izmaksām, ir:

7.1. valsts ieguldījums:

7.1.1. rūpniecisko pētījumu projektam - 60 % no projekta kopējām atbalstāmajām izmaksām;

7.1.2. pirmskonkurences attīstības projektam - 35 % no projekta kopējām atbalstāmajām izmaksām;

7.2. ražojošā sektora ieguldījums:

7.2.1. rūpniecisko pētījumu projektam - vismaz 40 % no projekta kopējām atbalstāmajām izmaksām;

7.2.2. pirmskonkurences attīstības projektam - vismaz 65 % no projekta kopējām atbalstāmajām izmaksām.

8. Šo noteikumu 7.punktā noteikto atbalsta apmēru var palielināt atbilstoši Komisijas regulas Nr. 70/2001 5.a panta 4.punktam, nepārsniedzot 75 % rūpniecisko pētījumu projektam un 50 % pirmskonkurences attīstības projektam. Ražojošais sektors nodrošina atbilstošu līdzfinansējumu projekta īstenošanai.

9. Ražojošā sektora finansiālo ieguldījumu ieskaita projekta īstenotāja kontā līgumā noteiktajos termiņos.

10. Projektu finansē no kārtējam gadam paredzētajiem valsts budžeta līdzekļiem.

11. Projekta ietvaros finansējumu piešķir šādām projekta atbalstāmajām izmaksām:

11.1. personāla izdevumi (zinātniski tehniskais personāls un cits palīgpersonāls, kas piedalās zinātniskajā projektā);

11.2. zinātniskajā projektā izmantotās aparatūras un iekārtu izmaksas. Ja šīs aparatūras un iekārtu lietošanas ilgums pārsniedz zinātniskā projekta ilgumu, par attaisnotajām izmaksām uzskata tikai amortizācijas izmaksas, kas atbilst zinātniskā projekta ilgumam un ir aprēķinātas saskaņā ar labas grāmatvedības praksi;

11.3. zinātniskajā projektā izmantoto ēku un zemes izmaksas. Attiecībā uz ēkām par attaisnotajām izmaksām uzskata tikai amortizācijas izmaksas, kuras atbilst zinātniskā projekta ilgumam un ir aprēķinātas saskaņā ar labas grāmatvedības praksi. Attiecībā uz zemi par attaisnotajām izmaksām uzskata komerciālās nodošanas izmaksas vai faktiski veikto kapitālieguldījumu izmaksas;

11.4. konsultantu pakalpojumu un līdzīgu pakalpojumu izmaksas, ja šie pakalpojumi izmantoti tikai pētniecības pasākumam (tai skaitā pētījumu, kā arī tehnisko zināšanu un patentu vai to licenču tirgus izmaksas, iegādājoties tos no citiem avotiem, ja darījums ir veikts normālas konkurences apstākļos un nav bijušas slepenas norunas). Šīs izmaksas uzskatāmas par attaisnotām, ja tās nepārsniedz 70 % no kopējām attaisno­tajām projekta izmaksām;

11.5. papildu pieskaitāmās izmaksas, kas radušās, īstenojot zinātnisko projektu;

11.6. citi pamatdarbības izdevumi, ieskaitot materiālu, piederumu un tamlīdzīgu priekšmetu izmaksas, kas tieši saistītas ar zinātniski pētniecisko pasākumu.

12. Atbalstu projektiem, ko piešķir saskaņā ar šiem noteikumiem, neapvieno ar atbalstu projektiem, ko īsteno saskaņā ar citām atbalsta programmām vai individuālajiem atbalsta projektiem.

13. Šo noteikumu 3.punktā minētajām institūcijām sniedz atbalstu visu nozaru projektu īstenošanā, ievērojot Komisijas regulas Nr. 70/2001 1.panta 2.punktā un 6.a panta 2.punktā noteiktos ierobežojumus.

14. Šo noteikumu 4.punktā minētajām institūcijām sniedz atbalstu visu nozaru projektu īstenošanā, ievērojot Komisijas regulas Nr. 1998/2006 1.panta 1.punktā noteiktos ierobežojumus.

15. Projekta iesniegumus (turpmāk - iesniegums) ministrijā pieņem divas reizes gadā - marta un septembra pēdējā darbdienā.

16. Iesniegumu (1.pielikums) iesniedz ministrijā trijos eksemplāros papīra formā un elektroniski (datu nesējā). Iesniegumus publicē vismaz vienā dienas laikrakstā, kas tiek izplatīts visā Latvijas teritorijā, un ievieto ministrijas mājaslapā internetā. Iesniegumam pievieno abpusēji parakstītu vienošanās protokolu par ražojošā sektora partnera apņemšanos ieguldīt projektā līdzekļus (2.pielikums).

17. Ja projekta īstenotājs pēdējo triju gadu laikā ir saņēmis no fundamentālo un lietišķo pētījumu vai valsts pētījumu programmu līdzekļiem finansējumu līdzīgu tēmu izpētei, iesniegumā sniedz īsu iegūto rezultātu kopsavilkumu un pamato, ka pieprasītie un iepriekš saņemtie līdzekļi netiks vienlaikus izlietoti projekta finansēšanai.

18. Mēneša laikā pēc iesnieguma iesniegšanas ministrija izvērtē tā atbilstību administratīvās atbilstības kritērijiem (3.pielikums), kā arī nodrošina iesnieguma zinātnisko un tautsaimniecisko ekspertīzi atbilstoši zinātniskās un tautsaimnieciskās ekspertīzes kritērijiem (4. un 5.pielikums). Ja objektīvu iemeslu dēļ šo termiņu nav iespējams ievērot, ministrija to var pagarināt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

19. Ja iesniegums neatbilst administratīvās atbilstības kritērijiem, ministrija 10 darbdienu laikā pēc iesnieguma reģistrēšanas informē projekta iesniedzēju, nosūtot attiecīgu paziņojumu par konstatētajām neatbilstībām. Projekta iesniedzējs piecu darbdienu laikā pēc paziņojuma saņemšanas precizēto iesniegumu iesniedz ministrijā atkārtotai izvērtēšanai. Ja atkārtoti izskatītais iesniegums neatbilst kādam no administratīvās atbilstības kritērijiem, projekta iesniegumu uzskata par neatbilstošu un ministrija nosūta projekta iesniedzējam pamatotu atteikumu.

20. Zinātnisko ekspertīzi veic divi eksperti, bet tautsaimniecisko eksper­tīzi - viens eksperts (izņemot šo noteikumu 29.punktā un 40.2.apakšpunktā minētos gadījumus).

21. Eksperti aizpilda eksperta objektivitātes un informācijas neizpaušanas apliecinājumu (6.pielikums).

22. Ekspertu darba samaksu aprēķina atbilstoši likmei 15 latu stundā (pirms darba ņēmēja nodokļa samaksas). Par ekspertu darbu maksā no ministrijas budžeta.

23. Zinātniskajā ekspertīzē vērtē:

23.1. projekta īstenošanas gaitā attīstāmās zinātniskās vai citas idejas pamatotību un novitāti;

23.2. plānoto projekta rezultātu praktisko nozīmi un novitāti (Latvijas, Eiropas Savienības, pasaules mērogā);

23.3. iespēju ieviest projektu zinātniskajā institūcijā un projekta ieviešanas potenciālu;

23.4. finansiālās tāmes pamatotību un izmaksu efektivitāti saistībā ar paredzamajām aktivitātēm, termiņiem un plānotajiem rezultātiem;

23.5. projekta ieguldījumu ilgtspējīgas attīstības veicināšanā, videi draudzīgu tehnoloģiju un pieeju ieviešanā.

24. Ja attiecīgā projekta specifika neatbilst Latvijas Zinātnes padomes zinātnes nozaru ekspertu komisiju tematikai, iesnieguma ekspertīzes veikšanai pieaicina attiecīgās tautsaimniecības nozares speciālistus.

25. Tautsaimniecisko ekspertīzi veic neatkarīgi tautsaimniecības nozaru eksperti. Tautsaimnieciskajā ekspertīzē vērtē:

25.1. ražojošā sektora partneru ieinteresētību projekta rezultātu izmantošanā, tai skaitā spēju sniegt paredzēto ieguldījumu projektā;

25.2. finansiālās tāmes pamatotību (izmaksu efektivitāti);

25.3. iespēju ieviest projektu un tā potenciālu (ražojošā sektora partnera - līdzfinansētāja - menedžmenta, materiāli tehniskās bāzes un intelektuālā kapitāla resursi);

25.4. iespēju komerciāli izmantot plānotos projekta rezultātus, ņemot vērā tirgus apstākļus, pieprasījumu pēc paredzētā produkta (pakalpojuma), tā prognozēto cenu un peļņu (ja tāda ir paredzēta);

25.5. projekta īstenošanas nozīmi Latvijai, Eiropas Savienībai un pasaulei (paredzamā produkta vai pakalpojuma eksportspēja, iespēja iegūt starptautisko patentu).

26. Veicot zinātnisko un tautsaimniecisko ekspertīzi, eksperti vērtē iesnieguma atbilstību šajos noteikumos (arī šo noteikumu 4. un 5.pielikumā) noteiktajiem iesniegumu vērtēšanas kritērijiem. Par atbilstību katram kritērijam piešķir noteiktu punktu skaitu no 0 līdz 10 (0 - pilnīga neatbilstība kritērijam (principiāli neatbalstāms iesniegums), 1 - nav iespējams izvērtēt, iesniegumā nav sniegta pietiekama informācija, 2 - neapmierinoši, 3 - ļoti vāji, 4 - vāji, 5 - viduvēji, 6 - gandrīz labi, 7 - labi, 8 - ļoti labi, 9 - teicami, 10 - izcili).

27. Ministrija nodrošina papildu informācijas saņemšanu no projekta iesniedzēja, ja papildu informāciju pieprasījis eksperts.

28. Ekspertam ir tiesības nevērtēt kādu kritēriju un pieprasīt papildu informāciju, lai sniegtu kritērija vērtējumu punktos, kā arī mainīt savu kritērija vērtējumu punktos pēc pieprasītās papildu informācijas saņemšanas.

29. Ministrija papildus nodrošina vienu tautsaimniecisko vai zinātnisko ekspertīzi, ja:

29.1. tautsaimniecības eksperta piecu kritēriju summārais vērtējums punktu izteiksmē par 25 punktiem atšķiras no vidējās zinātniskās ekspertīzes (divu ekspertu) vērtējuma;

29.2. kāda kritērija vērtējums ir 0, 1 vai 2.

30. Ja atkārtotajā zinātniskajā un tautsaimnieciskajā ekspertīzē kāda kritērija vērtējums ir 0, 1 vai 2, projekts netiek atbalstīts.

31. Pēc tautsaimnieciskās un zinātniskās ekspertīzes rezultātu saņemšanas un apkopošanas ministrija virza iesniegumus izskatīšanai iesniegumu izvērtēšanas komisijā (turpmāk - komisija) lēmuma pieņemšanai par projekta atbalstīšanu un finansējuma apmēru vai par projekta noraidīšanu.

32. Iesniegumus atbalsta, ja vidējais tautsaimnieciskās un zinātniskās ekspertīzes vērtējums punktos nav mazāks par 33 punktiem un kritērija "Finansiālās tāmes pamatotība" ekspertu vidējais vērtējums nav mazāks par 5 punktiem.

33. Iesniegumus atbalsta pilnā apjomā, ja visu ekspertu vidējais vērtējums ir vienāds ar 37 punktiem vai lielāks par to un kritērija "Finansiālās tāmes pamatotība" visu ekspertu vidējais vērtējums nav mazāks par 8 punktiem.

34. Ja visu ekspertu vidējais vērtējums ir vienāds ar 37 punktiem vai lielāks par to, bet kritērija "Finansiālās tāmes pamatotība" visu ekspertu vidējais vērtējums ir mazāks par 8 punktiem, bet nav mazāks par 5 punktiem, finansējuma apmēru var samazināt ar komisijas lēmumu, pamatojoties uz ekspertu komentāru un ieteikumu izvērtējumu.

35. Ja visu ekspertu vidējais vērtējums ir vienāds ar 33 punktiem vai lielāks par to, bet mazāks par 37 punktiem un kritērija "Finansiālās tāmes pamatotība" ekspertu vidējais vērtējums nav mazāks par 5 punktiem, finansējuma apmēru var samazināt, pamatojoties uz ekspertu komentāru un ieteikumu izvērtējumu, vai komisija lemj par papildu informācijas vai papildu ekspertīzes nepieciešamību un, pamatojoties uz šo informāciju vai ekspertīzi, atkārtoti lemj par iesnieguma atbalstīšanu vai noraidīšanu.

36. Ja kārtējā gada valsts budžeta apakš­programmā piešķirtie līdzekļi nav pietiekami, lai nodrošinātu valsts līdzfinansējumu visiem iesniegumiem, kas atbilst šo noteikumu 32., 33., 34. un 35.punktam, finansējuma piešķiršanas galvenie kritēriji (prioritārā secībā) ir:

36.1. lielākais iegūtais punktu skaits tautsaimnieciskās un zinātniskās ekspertīzes vērtējumā;

36.2. lielāks līdzfinansētāja finansiālais ieguldījums (procentos no visām projekta atbalstāmajām izmaksām);

36.3. augstāks zinātniskās ekspertīzes 1.kritērija vērtējums (projekta īstenošanas gaitā attīstāmās zinātniskās vai citas idejas pamatotība un novitāte);

36.4. augstāks tautsaimnieciskās ekspertīzes 5.kritērija vērtējums (projekta īstenošanas nozīmīgums Latvijai, Eiropas Savienībai, pasaulei (paredzamā produkta vai pakalpojuma eksportspēja, iespēja iegūt starptautisko patentu)).

37. Komisijas pienākums ir pieņemt lēmumu par projekta atbalstīšanu un finansējuma apmēru vai projekta noraidīšanu, pamatojoties uz projektu iesniegumu ekspertīzes rezultātiem (saskaņā ar šo noteikumu 32., 33., 34., 35. un 36.punktu).

38. Komisiju izveido ministrijas valsts sekretārs. Komisijā iekļauj piecus ministrijas pārstāvjus (ministrijas darbiniekus), četrus pieaicinātos Latvijas Zinātnes padomes pārstāvjus un Ekonomikas ministrijas pārstāvi. Uz komisijas sēdēm var uzaicināt ekspertus. Eksperti un Ekonomikas ministrijas pārstāvis komisijas sēdē piedalās ar padomdevēja tiesībām.

39. Personai, kura pilnvarota aizvietot komisijas locekli, ir balsstiesības uz pilnvarojumā noteikto laiku, ja komisijas priekšsēdētājam ir iesniegts attiecīgās institūcijas rakstisks pilnvarojums. Personai, kura pilnvarota aizvietot dalībnieku ar padomdevēja tiesībām, ir padomdevēja tiesības uz pilnvarojumā noteikto laiku, ja komisijas priekšsēdētājam iesniegts attiecīgās institūcijas rakstisks pilnvarojums.

40. Ja komisijas locekļiem ir jautājumi par ekspertu vērtējumiem, komentāriem, ieteikumiem un ministrijas sagatavotajiem priekšlikumiem, komisija var ierosināt:

40.1. uzaicināt ekspertus uz nākamo komisijas sēdi, kur ekspertiem jāsniedz atbildes uz jautājumiem;

40.2. organizēt papildu ekspertīzi (vai pretrunīgo ekspertīžu ekspertu klātienes vai neklātienes diskusiju (viens eksperts vērtē otra eksperta veikto ekspertīzi)).

41. Komisijas sēdes protokolē. Protokolu paraksta visi komisijas locekļi, kas piedalījušies sēdē. Protokolā norāda komisijas sēdes dalībniekus, darba kārtību, pieņemtos lēmumus, kā arī atšķirīgos viedokļus un balsojumu rezultātus. Komisija lēmumus pieņem ar balsu vairākumu. Ja komisijas locekļu balsis sadalās līdzīgi, izšķirošā ir komisijas priekšsēdētāja balss.

42. Komisijas lēmumu var apstrīdēt mēneša laikā pēc lēmuma spēkā stāšanās dienas, iesniedzot attiecīgu iesniegumu ministrijā.

43. Komisija sēdes protokolā ietver lēmumu par ekspertīžu samaksai nepieciešamās summas pārskaitīšanu Latvijas Zinātnes padomei. Latvijas Zinātnes padome izmaksā darba samaksu ekspertiem.

44. Pamatojoties uz komisijas lēmumu par projekta finansēšanu, ministrija (pasūtītājs) slēdz līgumu ar projekta iesniedzēju (izpildītāju) par projekta izpildi (7.pielikums). Līgumu trijos eksemplāros sagatavo projekta iesniedzējs.

45. Ja iesniegums vai tā ekspertīzes rezultāti ļauj prognozēt, ka, īstenojot projektu, tiks radīts aizsargājams intelektuālais īpašums (piemēram, autortiesības, patenti, tirdzniecības zīmes, preču zīmes), par intelektuālā īpašuma īpašumtiesībām un to aizsardzību noslēdz atsevišķu vienošanos starp pasūtītāju, izpildītāju un līdzfinansētāju.

46. Pēc līguma noslēgšanas pasūtītājs nodod atklātībai (ievieto ministrijas mājaslapā) informāciju par īstenojamo projektu, norādot tēmu, sagaidāmos rezultātus, projekta izpildītāju, finansējumu un izpildes termiņus.

47. Projektu īsteno un finansē pa posmiem. Posmu ilgums ir no trijiem līdz sešiem mēnešiem. Posmu var pagarināt līdz 12 mēnešiem, ja izpildītājs sniedz attiecīgu pamatojumu. Darbu var veikt vienā posmā.

48. Sākot īstenot projekta posmu, atbilstoši līguma vienošanās protokolā (līguma 2.pielikums) paredzētajām projekta posma izmaksām tiek piešķirts avanss 50 procentu apmērā no visām šī posma izmaksām.

49. Piešķirto finansējumu drīkst izlietot tikai iesniegumā paredzētajiem mērķiem.

50. Katra posma noslēgumā projekta izpildītājs iesniedz informatīvo pārskatu (starppārskatu), finanšu pārskatu, pārskatu par darba izpildītājiem un dokumentāru apliecinājumu par līdzfinansējumu. Pēc projekta posma īstenošanas izpildītājs un pasūtītājs paraksta šajā posmā paredzēto darbu pieņemšanas un nodošanas aktu. Minētais akts ir pamats atlikušo līdzekļu pārskaitīšanai izpildītāja kontā.

51. Informatīvajā pārskatā atspoguļo projekta posma īstenošanas rezultātus un to atbilstību līgumā paredzētajiem rezultātiem.

52. Finanšu pārskatā un pārskatā par darba izpildītājiem norāda līdzekļu izlietojumu. Finanšu pārskata izklāstam un pievienotajiem dokumentiem jāsniedz patiess un skaidrs priekšstats par kopējo līdzekļu izlietojumu, lai pārbaudītājs varētu izsekot katra saimnieciskā darījuma norisei. Finanšu pārskatam pievieno apliecinošus dokumentus par projekta ietvaros izdarītā iepirkuma iekļaušanu bilancē. Pārskatus paraksta projekta vadītājs un institūcijas galvenais grāmatvedis.

53. Ja projekta īstenošanas gaitā (ņemot vērā projekta vadītāja pamatotu rakstisku iesniegumu un pārbaudot projekta īstenošanas gaitu norises vietā) ministrija secina, ka iecerētā mērķa sasniegšanai vai mērķu paplašināšanai nepieciešamas tādas izmaiņas darba uzdevumos, kas ietekmē finansējuma apmēru, tā var lemt par izmaiņām projekta izpildes posma finansējumā, noteikt projekta izpildes papildu posmu, piešķirot papildu finansējumu, vai lemt par finansējuma samazināšanu vai projekta izpildes pārtraukšanu, ja pēc finansējuma piešķiršanas projekta mērķa sasniegšanai paredzētās izmaksas samazinās vai tiek piesaistīti papildu valsts līdzekļi vai citi finansējuma līdzekļi.

54. Ja projekta īstenošanas gaitā tā mērķa sasniegšanai paredzētie izdevumi samazinās vai tiek piesaistīti papildu valsts līdzekļi vai sabiedriskā finansējuma līdzekļi, projekta izpildītājs par to nekavējoties informē ministriju.

55. Pabeidzot projektu, izpildītājs iesniedz darba pārskatu par projekta izpildi (8.pielikums), par darba galvenajiem rezultātiem, projekta posma īstenošanā veikto darbu pieņemšanas un nodošanas aktus, posma finanšu pārskatus, dokumentāru apliecinājumu par līdzfinansējumu, kā arī pievieno ražojošā sektora partneru oficiālu apliecinājumu (pamatojumu) par iegūto rezultātu atbilstību sākotnējiem mērķiem, par iespējām izmantot (arī komerciāli) iegūtos rezultātus. Līgumu uzskata par izpildītu un projekta izpildes pēdējā posma darbu pieņemšanas un nodošanas aktu paraksta pēc pārskata un projekta rezultātu izvērtēšanas un apstiprināšanas ministrijā.

56. Īstenoto projektu kontroli izlases kārtībā ministrija nodrošina, veicot auditu (revīziju) uz vietas.

57. Ja audits konstatējis pārkāpumus projekta īstenošanā, ministrija var lemt par finanšu līdzekļu piedziņu no projekta izpildītāja.

58. Projekta pasūtītājs pēc līguma izpildīšanas nodod atklātībai (ievieto ministrijas mājaslapā internetā) šādu informāciju par projektu:

58.1. projekta nosaukums un izpildes termiņi;

58.2. iesniegumā norādītais mērķis un sasniegtie rezultāti;

58.3. finansējuma saņēmēja organizācija (projekta izpildītājs);

58.4. projekta vadītājs (atbildīgais par projekta izpildi);

58.5. kopējās projekta izmaksas;

58.6. valsts finansējuma apmērs un ražojošā sektora ieguldījuma apmērs;

58.7. projekta anotācija.

59. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2006.gada 11.jūlija noteikumus Nr.581 "Tirgus orientēto pētījumu projektu finansējuma sadales kārtība" (Latvijas Vēstnesis, 2006, 113.nr.).

60. Projekti, kas uzsākti līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, īstenojami saskaņā ar Ministru kabineta 2006.gada 11.jūlija noteikumiem Nr.581 "Tirgus orientēto pētījumu projektu finansējuma sadales kārtība".

61. Noteikumi ir spēkā līdz 2012.gada 31.decembrim.