Aptauja ilgs līdz 23. oktobrim.
Tiesību akts ir zaudējis spēku.
Valsts Zemes dienesta rīkojums Nr. 320 1999.gada 30.jūlijā Par lauku apvidu zemes kadastrālās vērtēšanas instrukciju apstiprināšanuLai nodrošinātu vienotu zemes kadastrālās vērtības noteikšanu visā Latvijas teritorijā saskaņā ar MK 1999.gada 6.jūlija noteikumiem Nr.244 "Lauku apvidu zemes kadastrālās vērtēšanas noteikumi" apstiprinu: 1. Instrukciju "Par lauku apvidu zemes kadastrālās vērtības noteikšanas kārtību individuālā vērtēšanā, izmantojot tirgus vērtību imitāciju"; 2. Instrukciju "Par lauku apvidu zemes kadastrālās vērtības noteikšanas kārtību masveida vērtēšanā, izmantojot tirgus vērtību imitāciju". 3. VZD Nekustamā īpašuma vērtēšanas centram nodrošināt VZD nodaļām nepieciešamo metodisko palīdzību 1. un 2. punktā minēto instrukciju izpildē. 4. Kontroli par 1. un 2. punktā minēto instrukciju ievērošanu nodrošināt VZD Iekšējā audita departamentam. Ģenerāldirektors G.Grūbe Instrukcija "Par lauku apvidu zemes kadastrālās vērtības noteikšanas kārtību individuālā vērtēšanā, izmantojot zemes tirgus vērtību imitāciju"I. Vispārīgie noteikumi 1. Šī instrukcija nosaka kārtību, kādā veicama lauku apvidu (tālāk tekstā - lauku) zemes kadastrālās vērtības noteikšana individuālā vērtēšanas procesā (tālāk tekstā - individuāli). 2. Lauku zemes kadastrālo vērtību individuāli nosaka saskaņā ar Ministru kabineta 1999.gada 6.jūlija noteikumiem Nr. 244 ''Lauku apvidu zemes kadastrālās vērtēšanas noteikumi'' (tālāk tekstā - Noteikumi) un Ministra kabineta 1998.gada 5. maija noteikumiem Nr. 166 "Nekustamā īpašuma lietošanas mērķu klasifikācija". 3. Zemes īpašuma vai lietojuma (tālāk tekstā - zemes īpašums) kadastrālo vērtību nosaka saskaņā ar valsts vai pašvaldības institūcijas noteikto zemes lietošanas mērķi (mērķiem). 4. Ja vienam zemes īpašumam valsts vai pašvaldības institūcijas ir noteikušas vairākus zemes lietošanas mērķus un tiem atbilstošās platības, tad zemes īpašumu vērtē atbilstoši noteiktiem zemes lietošanas mērķiem un platībām. 5. Zemes īpašumu kadastrālo vērtēšanu uzsāk tikai pēc pārbaudes par tā reģistrēšanu Nekustamā īpašuma valsts kadastra reģistrā. 6. Lauku zemes kadastrālo vērtību individuāli nosaka pēc pasūtītāja pieprasījuma. 7. Lauku zemes kadastrālās vērtības noteikšanu ir tiesīga pasūtīt persona, kam atbilstoši Latvijas Republikas likumdošanas prasībām ir īpašuma, tiesiskā valdītāja vai citas tiesības uz zemes īpašumu, kā arī ja uz zemes īpašuma atrodas tam piederošas būves. 8. Pasūtītājs, pasūtot individuālu lauku zemes kadastrālo vērtējumu, iesniedz Noteikumu 6.punktā norādītos dokumentus. 9. Zemes kadastrālās vērtēšanas pasūtījumu pieņem Valsts zemes dienesta (tālāk tekstā - VZD) nodaļas vadītāja nozīmēts darbinieks, kurš pārbauda iesniegto materiālu atbilstību zemes kadastrālās vērtēšanas prasībām un reģistrē tos reģistrācijas žurnālā. 10. Pieņemot pasūtījumu, pieņēmējs iepazīstina pasūtītāju ar attiecīgo zemes īpašuma lietošanas mērķi (mērķiem), kurš norādīts Nekustamā īpašuma valsts kadastra reģistrā: 10.1. ja zemes īpašumam ir mainīts zemes lietošanas mērķis vai izveidots jauns zemes īpašums, pieņēmējs pieprasa valsts vai pašvaldības institūcijas dokumentālu apliecinājumu par zemes lietošanas mērķi (mērķiem) un tam (tiem) atbilstošo platību; 10.2. ja pasūtītājs nepiekrīt noteiktajam zemes lietošanas mērķim, tad iesniedz jaunu valsts vai pašvaldības institūcijas dokumentālu apliecinājumu par zemes lietošanas mērķi (mērķiem) un tam (tiem) atbilstošo platību. 11. Pasūtītājam VZD struktūrvienība izsniedz zemes īpašuma kadastrālās vērtēšanas protokola un pavadvēstules oriģinālus. II. Lauku zemes kadastrālās vērtības noteikšanas individuālā procesa organizācija 12. Vērtētājs, saņemot vērtēšanas pasūtījumu, vispirms pārbauda, ar kādu vērtēšanas veidu (individuāli vai masveidā) attiecīgais zemes gabals ir bijis novērtēts. 13. Ja zemes īpašums: 13.1. ir bijis novērtēts masveidā, tad to atkārtoti novērtē individuāli atbilstoši Noteikumiem un dotai instrukcijai; 13.2. ir bijis novērtēts individuāli, tad pārbauda vai, zemes īpašuma platība (eksplikācija), lietošanas mērķis (mērķi) un tā platība (to platības), zemes lietošanas aprobežojumi pie vienādiem dokumentu iesniegšanas nosacījumiem sakrīt; 13.3. nav bijis vērtēts, tad to novērtē atbilstoši Noteikumiem un dotai instrukcijai. 14. Gadījumos, kad 13.2. apakšpunktā minētie zemes gabalu parametri: 14.1. sakrīt, vērtētājs sagatavo vērtēšanas protokolu un VZD struktūrvienības pavadvēstuli uz veidlapas, kas apliecina vērtējuma slēdziena saturu un kuru paraksta VZD nodaļas vadītājs vai viņa pilnvarotā persona. Pavadvēstuli apzīmogo ar VZD nodaļas apaļo zīmogu. 14.2. nesakrīt , zemes īpašums jānovērtē atbilstoši Noteikumiem un dotai instrukcijai, bet iepriekš veiktais zemes kadastrālais vērtējums anulējams, izdarot atzīmi "Anulēts" zemes vērtēšanas lietā. 15. Pēc zemes kadastrālās vērtēšanas darbu pabeigšanas un datu ievadīšanas lauku apvidu zemes kadastrālās vērtēšanas aprēķina programmā, vērtētājs: 15.1. sagatavo vērtēšanas protokolu divos eksemplāros, no kuriem viens izsniedzams pasūtītājam, un VZD struktūrvienības pavadvēstuli; 15.2. zemes kadastrālās vērtēšanas materiālus sakārto instrukcijas VII. daļā noteiktā kārtībā un nodod arhīvā. III. Zemes kadastrālās vērtēšanas darbu izpilde lauksaimniecības, mežsaimniecības un ūdenssaimniecības vajadzībām piešķirtām zemēm 16. Darbam nepieciešamie materiāli: 16.1. zemes īpašuma robežu (situācijas) plāns ar eksplikāciju un atzīmi par reģistrēšanu nekustamā īpašuma valsts kadastra reģistrā; 16.2. atjaunotā LIZ kvalitātes novērtējuma pamatkarte vai jaunākie LIZ kvalitātes novērtējuma kartogrāfiskie materiāli; 16.3. augsnes karte; 16.4. novietojuma korekcijas karte M 1: 25 000 vai novietojuma zonējuma karte M1:25 000; 16.5. pagasta plāna materiāls M 1:10 000 (dežūrplāns); 16.6. attiecīgās valsts vai pašvaldības institūcijas dokumentāls apliecinājums par zemes lietošanas mērķi un tam atbilstošo platību (Noteikumu 1.pielikums), ja zemes lietošanas mērķis ir mainīts vai izveidots jauns zemes īpašums; 16.7. meža inventarizācijas materiāli (kopsavilkums par meža zemes vērtībām vai meža apsaimniekošanas projekts). 17. Lauksaimniecības, mežsaimniecības un ūdenssaimniecības vajadzībām piešķirtām zemēm kadastrālo vērtību aprēķina Noteikumos noteiktā kārtībā (III. daļa) 18. Zemes īpašuma lauksaimniecībā izmantojamās zemes (tālāk tekstā - LIZ) kvalitātes novērtējumu nosaka: 18.1. pēc zemes robežu (situācijas) plānā attēlotās zemes īpašuma (lietojuma) izvietojuma shēmas atjaunotā LIZ kvalitātes novērtējuma pamatkartē vai jaunākajos LIZ kvalitātes novērtējuma kartogrāfiskos materiālos vai dežūrplānā atrod zemes īpašuma atrašanās vietu; 18.2. uz zemes robežu plāna kopijas izgatavo zemes vērtēšanas oriģinālplānu (1. pielikums): 18.2.1. uz zemes robežu (situācijas) plāna kopijas uznes LIZ kvalitātes novērtējuma kontūras un nosaka novērtējumu ar precizitāti līdz 5 ballēm. LIZ vērtējamas ne zemāk par 10 ballēm. LIZ kvalitātes novērtējuma kontūru izolīnijas iezīmē un novērtējumu ballēs ieraksta ar sarkanu krāsu; 18.2.2. LIZ kvalitātes novērtējumu koriģē pēc Noteikumos apstiprinātiem principiem, 7.un 8. pielikuma, kā arī instrukcijas 2. un 3. pielikuma; 18.2.3. zemes vērtēšanas oriģinālplānu paraksta darba izpildītājs un ieraksta zemes vērtēšanas datumu. 18.3. ar planimetru vai paleti aprēķina LIZ platības hektāros pa zemes novērtējuma grupām un ieraksta zemes vērtēšanas veidlapā "Lauksaimniecības nozīmes zemes" (4.pielikums). Aprēķināto platību summai jāsakrīt ar kopējo LIZ platību; 18.4. dežūrplānā iezīmē novērtētā zemes īpašuma robežas un ieraksta zemes īpašuma kadastra numuru (grupas un parceles numuru) vai nosaukumu, kā arī izzīmē LIZ kvalitātes novērtējuma kontūras un ieraksta novērtējumu ballēs. 19. Ja zemes īpašumam ir izgatavots meža apsaimniekošanas projekts, izmanto meža zemes kvalitatīvo novērtējumu no meža apsaimniekošanas projekta vai Valsts mežierīcības institūta izdoto meža novērtējuma kopsavilkumu. 20. Gadījumos, kad meži izvietoti vairākos zemes gabalos, tad meža zemes kvalitatīvais novērtējums nosakāms katram zemes gabalam atsevišķi, atbilstoši Meža apsaimniekošanas projektā uzrādītajiem skaitliskajiem un kartogrāfiskajiem materiāliem. 21. Ja saskaņā ar Noteikumu18. un 19. punktu vērtējamā zemes gabalā ir meža zemes, uz kurām ir aizliegta galvenā cirte, kailcirte vai starpcirte, veic meža zemes platību un kvalitatīvā novērtējuma aktualizāciju, salīdzinot Meža apsaimniekošanas projektā norādīto ar Valsts meža dienesta iesniegto informāciju, par aktuālāko uzskatāma pēc datuma jaunākā informācija, konstatētās izmaiņas ievada lauku apvidu zemes kadastrālās vērtēšanas aprēķinu programmā. 22. Saskaņā ar Noteikumu 23.punktu lauku apvidu zemes kadastrālās vērtēšanas aprēķinu programmā ievada aktuālāko informāciju par zemes īpašuma meža zemes platībām, kuras aizņem jaunaudzes un apmežojumi jaunaudžu vecumā un to vērtības, informācijas salīdzināšanu veic 21.punktā minētajā kārtībā. 23. Novietojuma koeficienta noteikšana (izņemot meža zemēm): 23.1. novietojuma korekcijas kartē atrod zemes gabala novietojuma koeficientu K2; 23.2. ja novietojuma korekcijas kartē nav noteikts koeficients, kas atbilst zemes gabala atrašanās vietai, tad atrod tuvāko punktu ar aprēķināto koeficientu K2 un pārrēķina to pēc attāluma pa ceļu kilometros starp zemes gabalu centru un aprēķināto koeficienta vietu, izmantojot Noteikumu 3. - 5.pielikumus; 23.3. attālumus pārrēķina, pielīdzinot to garumus ceļam ar cieto segumu (grants ceļš - 1.5; pārējie ceļi - 3.0) un izsaka kilometros; 23.4. ja nav ceļa , tad nosakot zemes gabala novietojuma un starpgabalainības koeficientus, attālumu rēķina, pielīdzinot tā garumu iespējamajam piebraucamajam maršrutam. 24. Aprēķinot zemes īpašuma kadastrālo vērtību, meža zemēm pielieto meža zemes novietojuma koeficientu (Noteikumu 5.pielikums), kas ir iekļauts lauku apvidu zemes kadastrālās vērtēšanas aprēķinu programmā. 25. Pašvaldību teritorijām, kam ir izstrādātas novietojuma zonējuma kartes, novietojuma koeficientu nolasa no kartes. 26. Zemes īpašuma starpgabalainības koeficientu nosaka Noteikumu 53.punktā noteiktā kārtībā. 27. Darba gaitā aizpilda zemes vērtēšanas veidlapu "Lauksaimniecības nozīmes", kurā ieraksta: 27.1. zemes īpašuma kadastra numuru; 27.2. zemes īpašuma nosaukumu vai adresi; 27.3. starpgabalainības koeficientu; 27.4. novietojuma koeficientu; 27.5. zemes lietošanas mērķi; 27.6. zemes īpašuma eksplikāciju; 27.7. zemes lietošanas aprobežoto platību; 27.8. lauksaimniecībā izmantojamās zemes platību sadalījumu pa zemes novērtējuma grupām; 27.9. meža zemes novērtējumu un meža audzes vērtību; 27.10. jaunaudžu un apmežojumu jaunaudžu vecumā platību un zemes kvalitatīvo novērtējumu; 27.11. meža zemes, uz kurām ir aizliegta galvenā cirte, kailcirte vai starpcirte, platību un kvalitatīvo novērtējumu. 28. Ja zemes īpašums sastāv no vairākiem zemes gabaliem, tad zemes vērtēšanas veidlapā katram zemes gabalam aizpilda savu zemes novērtējuma aprēķinu rindu un pirmo ieraksta to zemes gabalu, kuram ir īpašuma kadastra numurs. 29. Pieteikuma iesniedzēja vārdu un uzvārdu, kuru nepieciešams norādīt sagatavojot izdruku par zemes īpašuma kadastrālo vērtību, ieraksta ailē "Nosaukums/Adrese" vai "Piezīmes". 30. Ailē "Zemes gabala platība" ieraksta tikai zemes gabala platību, nenorādot zemes īpašuma kopplatību. 31. Ja zemes īpašumā ir zeme, uz kuras saimnieciskā darbība aizliegta likumā noteiktajā kārtībā, tad platību, uz kuras saimnieciskā darbība aizliegta, ieraksta ailē "Piezīmes". 32. Vērtētājs, aizpildot zemes vērtēšanas veidlapu par konkrēto zemes īpašumu, ieraksta datumu un parakstās. 33. Zemes īpašuma kadastrālo vērtību aprēķina automatizēti, izmantojot lauku apvidu zemes kadastrālās vērtēšanas aprēķina programmu, tajā ievadot zemes vērtēšanas datus no zemes vērtēšanas veidlapas. 34. Sagatavoto vērtēšanas protokolu paraksta zemes vērtētājs un biroja vai sektora vadītājs. IV. Zemes kadastrālās vērtēšanas darbu izpilde individuālo augļu dārzu (dārzkopības sabiedrību) zemēm 35. Dārzkopības sabiedrības zemes paraugvērtību aprēķina saskaņā ar Noteikumiem (IV.daļa). 36. Individuālo augļu dārzu zemes kadastrālo vērtību aprēķina automatizēti, izmantojot lauku zemes aprēķina programmu, kurā ievada: 36.1. dārzkopības sabiedrības nosaukumu; 36.2. individuālo augļu dārzu zemes kadastra numuru; 36.3. individuālo augļu dārzu zemes nosaukumu vai adresi; 36.4. numuru zemes ierīcības projektā (ja tāds ir norādīts zemes robežu plānā); 36.5. zemes lietošanas mērķi; 36.6. individuālo augļu dārzu zemes kopplatību; 36.7. zemes lietošanas aprobežoto platību Noteikumu 17.punktā noteiktā kārtībā; 36.8. vērtēšanas datumu un vērtētāja vārdu un uzvārdu. 36.9. dārzkopības sabiedrības zemes paraugvērtība netiek ievadīta, bet izvēlēta no lauku apvidu zemes kadastrālās vērtēšanas aprēķinu programmas 37. Sagatavoto vērtēšanas protokolu paraksta zemes vērtētājs un biroja vai sektora vadītājs. V. Zemes kadastrālās vērtēšanas darbu izpilde lauku apbūves zemēm 38. Darbam nepieciešamie materiāli: 38.1. zemes robežu plāns ar eksplikāciju un atzīmi par reģistrēšanu nekustamā īpašuma valsts kadastra reģistrā; 38.2. novietojuma korekcijas karte M 1: 25 000 vai novietojuma zonējuma karte M 1:25 000 ; 38.3. LIZ kvalitātes novērtējuma kartogrāfiskie un skaitliskie materiāli; 38.4. lauku apbūves zemes vērtību zonējums M 1 : 25 000 (pašvaldību teritorijas, kam ir izstrādāts zemes vērtību zonējums); 38.5. attiecīgās valsts vai pašvaldības institūcijas dokumentāls apliecinājums par zemes gabala inženiertehnisko nodrošinājumu (Noteikumu 1.pielikums), kā arī par zemes lietošanas mērķi vai mērķiem un tiem atbilstošām platībām, ja zemes lietošanas mērķis ir mainīts vai izveidots jauns zemes īpašums. 39. Pašvaldību teritorijām, kam nav izstrādāts zemes vērtību zonējums, lauku apbūves zemes kadastrālo vērtību aprēķina Noteikumu 61.punktā noteiktā kārtībā. 40. Lauku apbūves zemes kadastrālo vērtību, pielietojot zemes vērtību zonējumu, aprēķina Noteikumu 62 .punktā noteiktā kārtībā. 41. Ciema zemes bāzes vērtības noteikšana pašvaldību teritorijām, kam nav izstrādāts zemes vērtību zonējums: 41.1. zemes gabaliem, kas atrodas ārpus ciema teritorijas, vērtību aprēķina kā vidējo svērto no divu ciemu vai ciema un pilsētas zemes bāzes vērtībām un attāluma starp zemes gabalu un abiem ciemiem vai ciemu un pilsētu. Attālumu nosaka, aprēķinot ceļa garumu un pielīdzinot to ceļam ar cieto segumu (grants ceļš - 1.5; pārējie ceļi -3.0). 41.2. ja ārpus ciema teritorijas atrodošā zemes gabala vērtību nevar aprēķināt 41.1. apakšpunktā noteiktā kārtībā, tad pielieto sekojošu formulu: BC = tuvākā ciema bāzes vērtība × K2/K2C , kur BC - ārpus ciema teritorijas atrodošā zemes gabala vērtību (nosacītā ciema bāzes vērtība); K2 - novietojuma koeficients; K2C - ciema novietojuma koeficients. 42. Zemes gabala bāzes vērtības aprēķināšanas kārtība, pielietojot zemes vērtību zonējumu: 42.1. zemes gabala bāzes vērtība ir attiecināma uz konkrētu zemes gabalu vienas zonas robežās. Zinot zemes vērtību uz zonas robežām un zemes vērtību zonas izplatības attālumu no vienas zemes vērtību zonas robežas līdz otrai, interpolācijas ceļā aprēķina konkrēta zemes gabala bāzes vērtību. 42.2. vērtējamais apbūves zemes gabals atrodas aiz galējās zemes vērtību zonējuma izolīnijas: 42.2.1. aprēķina konkrēta zemes gabala bāzes vērtību, zinot zemes vērtību uz zonas robežas (nolasa no zemes vērtību zonējuma kartes) un tuvākā ciema bāzes vērtību; 42.2.2. pagasta novietojuma koeficientu kartē nosaka nosacītā ciema centra koeficientu K2C. Par nosacītā ciema centru pieņem punktu, kas izveidojas uz apbūves gabalu vedošajam ceļam šķērsojot zemes vērtību izolīniju. Piezīme : Ja aiz galējās zemes vērtību izolīnijas tuvākā apkārtnē nav ciema ar noteiktu zemes bāzes vērtību vai arī zemes gabals ar tuvāko ciemu nav savienots ar ceļu (starp zemes gabalu un ciemu atrodas meža masīvi, ūdenskrātuves u.c.), tad konkrēta zemes gabala bāzes vērtību (BG) aprēķina pēc formulas: BG= zemes vērtība uz zemes vērtību izolīnijas × K2/K2C , kur BG - zemes gabala bāzes vērtība; K2 - novietojuma koeficients; K2C - ciema novietojuma koeficients (nosaka punkta 42.2.2. aprakstītajā kārtībā) 43. Lauku apbūves zemes kadastrālo novērtējumu koriģē atkarībā no zemes vērtību paaugstinošiem vai pazeminošiem faktoriem, kas tiek iedalīti divās grupās (Noteikumu 63.punkts). 44. Korekciju faktoru uzskaite pamatojas uz : 44.1. valsts vai pašvaldību institūciju likumdošanas normatīvajos aktos un cita veida dokumentācijā noteiktiem zemes lietošanas aprobežojumiem (ierobežojumiem); 44.2. valsts vai pašvaldību attiecīgo dienestu informācijas zemes lietošanas sakarībā. 45. I grupas korekciju faktorus, kuri ir tikai zemes vērtību pazeminošie faktori, nosaka katram zemes gabalam atsevišķi. 46. Pie I grupas korekcijas faktoriem pieskaita: 46.1. zemes lietošanas aprobežojumus saskaņā ar Aizsargjoslu likumu un Noteikumu 20.punktu; 46.1. apkārtējās vides piesārņotību, kura ietekmi iedala divās grupās, katrai grupai nosakot atbilstošu samazinājuma %: 46.1.1. stiprs piesārņojums (apkārtējai videi kaitīgi apstākļi) - 20%; 46.1.2. vidējs piesārņojums (apkārtējai videi daļēji kaitīgi apstākļi) - 10%; 46.2. zemes applūšanas risku, kura ietekmi iedala divās grupās, katrai grupai nosakot atbilstošu samazinājuma % par zemes applūšanas iespējām:
47. Nosakot II grupas faktorus ņem vērā, ka: 47.1. tie attiecināmi tikai uz noteiktā nekustamā īpašuma lietošanas mērķa ietekmi tā reālās lietošanas izpratnē; 47.2. zemes gabala konfigurācijas un zemes gabala pieejamības ietekmi izskata šo faktoru kopsakarībā. 48. Ja lauku apbūves zeme sastāv no vairākiem zemes gabaliem , II grupas faktoru ietekmi nosaka katram zemes gabalam atsevišķi. 49. II grupas korekcijas faktori.
50. Ja lauku apbūves zemes īpašums sastāv no vairākiem zemes gabaliem, konfigurācijas ietekmi katram zemes gabalam vērtē ar - 4%. Zemes parcelācijas gadījumā konfigurācijas ietekmi nosaka katram gabalam atsevišķi. 51. Lauku apbūves zemes gabala vērtību samazina par -4% vienģimenes, divģimeņu dzīvojamo ēku un daudzdzīvokļu mājām par atrašanos pie dzelzceļa vai maģistrālā ceļa. 52. Darba gaitā aizpilda lauku apbūves zemes vērtēšanas veidlapu "Lauku apbūves zemes" (5 .pielikums), kurā ieraksta: 52.1. zemes īpašuma kadastra numuru; 52.2. zemes īpašuma nosaukumu vai adresi; 52.3. zemes lietošanas mērķi; 52.4. zemes gabala platību; 52.5. LIZ platību; 52.6. vērtēšanas metodi ; 52.7. neizmantoto platību; 52.8. ciema zemes bāzes vērtību vai zemes gabala bāzes vērtību; 52.9. zemes lietošanas koeficientu; 52.10. ciema centra novietojuma koeficientu (lauku apbūves zemes bez zonējuma); 52.11. zemes gabala novietojuma koeficientu(lauku apbūves zemes bez zonējuma); 52.12. inženiertehniskā nodrošinājuma koeficientu; 52.13. LIZ kvalitātes novērtējuma koeficientu; 52.14. I un II grupas korekcijas faktoru ietekmi procentos un platību. 53. Ja zemes īpašums sastāv no vairākiem zemes gabaliem, tad zemes vērtēšanas veidlapā katram zemes gabalam aizpilda savu zemes novērtējuma aprēķinu rindu un pirmo ieraksta to zemes gabalu, kuram ir īpašuma kadastra numurs. 54. Pieteikuma iesniedzēja vārdu un uzvārdu, kuru nepieciešams norādīt sagatavojot izdruku par zemes īpašuma kadastrālo vērtību, ieraksta ailē "Nosaukums/Adrese" vai "Piezīmes". 55. Ailē "Zemes gabala platība" ieraksta tikai zemes gabala platību, nenorādot zemes īpašuma kopplatību. 56. Ailē "Vērtēšanas metode" katram zemes gabalam ar noteiktu zemes lietošanas mērķi norāda vērtēšanas programmā noteikto vērtēšanas metodes apzīmējumu. 57. Ja zemes īpašumā ir zeme, uz kuras saimnieciskā darbība aizliegta likumā noteiktajā kārtībā, tad platību, uz kuras saimnieciskā darbība aizliegta, ieraksta ailē "Piezīmes". 58. Vērtētājs, aizpildot zemes vērtēšanas veidlapu par konkrēto zemes īpašumu, ieraksta datumu un parakstās. 59. Ja zemes gabalam ir noteikti vairāki apbūves zemes lietošanas mērķi, tad darba gaitā aizpilda lauku apbūves zemes vērtēšanas tabulu un ailē "zemes gabala platība" ieraksta katra konkrētā zemes lietošanas mērķa platību, zemes gabala kopplatību nenorādot. 60. Ja zemes gabalam ir noteikti vairāki zemes lietošanas mērķi, tad aizpilda zemes vērtēšanas veidlapu "Lauku apvidu zemes" (6.pielikums) un ailē "zemes gabala platība" ieraksta katra konkrētā zemes lietošanas mērķa platību, zemes gabala kopplatību nenorādot. 61. Zemes īpašuma kadastrālo vērtību aprēķina automatizēti, izmantojot lauku zemes aprēķina un kontroles programmu, tajā ievadot zemes vērtēšanas datus no zemes vērtēšanas veidlapām. 62. Sagatavoto vērtēšanas protokolu paraksta zemes vērtētājs un biroja vai sektora vadītājs. 63. Uz ciemu parcelācijas plāniem (M 1:2000) vai uz zemes ierīcību projektu palielinātiem izkopējumiem (M 1:5000) uznes ciema teritorijā novērtētā zemes gabala robežas un ieraksta vērtību latos par vienu kvadrātmetru. 64. Pēc zemes vērtību zonējuma izstrādāšanas un apstiprināšanas, ciemu zemes bāzes vērtības, kas atrodas zonējuma teritorijā, lauku apbūves zemes kadastrālās vērtības noteikšanai neizmanto. VI. Zemes kadastrālās vērtības noteikšana speciāliem gadījumiem 65. Speciāliem gadījumiem, kas minēti Noteikumu VI daļā un kuru zemes kadastrālās vērtības noteikšanai pielieto pagasta (pilsētas lauku teritorijas) zemes vidējo kadastrālo vērtību (Noteikumu 5.pielikums) zemes vērtēšanas tabulas neaizpilda. 66. Zemes īpašuma kadastrālo vērtību aprēķina automatizēti, izmantojot lauku zemes aprēķina un kontroles programmu, tajā ievadot: 66.1. zemes īpašuma kadastra numuru; 66.2. zemes īpašuma nosaukumu vai adresi; 66.3. zemes lietošanas mērķi; 66.4. zemes gabala platību; 66.5. zemes lietošanas aprobežojumu platību. 67. Pagasta zemes vidējās kadastrālās vērtības un meža zemes vidējais novērtējums netiek ievadīti, bet izvēlēti no lauku apvidu zemes kadastrālās vērtēšanas aprēķinu programmas, kurā tie ir iestrādāti. VII. Zemes kadastrālās vērtēšanas materiālu kārtošana 68. Zemes kadastrālās vērtēšanas materiālus kārto: 68.1. zemes kadastrālās vērtēšanas lietā (pielikums), kas kā sējums pievienojams nekustamā īpašuma lietai; 68.2. pa pašvaldībām (pagasti, pilsētu lauku teritorijas) zemes kadastrālās vērtības noteikšanai nepieciešamos materiālus, kas paliek vērtētāja glabāšana. Vērtētājs ir atbildīgs par šo materiālu glabāšanu. 69. Zemes kadastrālās vērtēšanas lieta sastāv no sekojošiem dokumentiem: 69.1. lauksaimniecības, mežsaimniecības un ūdenssaimniecības vajadzībām piešķirtām zemēm: 69.1.1. vērtēšanas protokola kopijas (ar oriģinālparakstu); 69.1.2. valsts vai pašvaldību institūciju apstiprinātas uzziņas par zemes lietošanas mērķi vai mērķiem un tiem atbilstošām platībām, ja tāda tiek iesniegta; 69.1.3. zemes vērtēšanas oriģinālplāna; 69.1.4. meža novērtējuma datu kopsavilkuma vai izkopējuma no Meža apsaimniekošanas projekta par meža zemes un audzes vērtībām un meža plāna kopijas; 69.1.5. citiem ar dotā zemes īpašuma (lietojuma) vērtēšanu saistītiem uzziņas materiāliem. 69.2. individuālo augļu dārzu (dārzkopības sabiedrību) zemēm: 69.2.1. vērtēšanas protokola kopijas (ar oriģinālparakstu); 69.2.2. valsts vai pašvaldību institūciju apstiprinātas uzziņas par zemes lietošanas mērķi vai mērķiem un tiem atbilstošām platībām, ja tāda tiek iesniegta; 69.2.3. citiem ar dotā zemes īpašuma (lietojuma) vērtēšanu saistītiem uzziņas materiāliem. 69.3. lauku apbūves zemēm: 69.3.1. vērtēšanas protokola kopijas (ar oriģinālparakstu); 69.3.2. valsts vai pašvaldību institūciju apstiprinātas uzziņas par zemes lietošanas mērķi vai mērķiem (tiem atbilstošām platībām), ja tāda tiek iesniegta, un inženiertehnisko nodrošinājumu; 69.3.3. citiem ar dotā zemes īpašuma (lietojuma) vērtēšanu saistītiem uzziņas materiāliem. 70. Zemes kadastrālās vērtības noteikšanai nepieciešamos materiālus kārto pa pašvaldībām: 70.1. lauksaimniecības, mežsaimniecības un ūdenssaimniecības vajadzībām piešķirtām zemēm: 70.1.1. zemes kvalitatīvā novērtējuma kartes kopija un augsnes kartes kopija, ja tādas tiek izgatavotas no oriģināliem , kas glabājas VZD arhīvā; 70.1.2. pagasta novietojuma koeficientu karte; 70.1.3. pagasta plāna materiāls M 1:10 000 (dežūrplāns); 70.1.4. zemes vērtēšanas veidlapas. Piezīme . Punkta 70.1. apakšpunktos minētos materiālus var arī kārtot katru atsevišķi pa rajonu. 70.2. individuālo augļu dārzu (dārzkopības sabiedrību) zemēm: 70.2.1. dārzkopības sabiedrības zemes paraugvērtības aprēķina veidlapa; 70.2.2. citi ar dotās dārzkopības sabiedrības vērtēšanu saistīti materiāli. 70.3. lauku apbūves zemēm: 70.3.1. zemes vērtību zonējumi (kopijas); 70.3.2. zemes vērtēšanas veidlapas; 70.3.3. ciemu parcelācijas plāni vai kadastra pārskata kartes palielināti izkopējumi; 70.3.4. citi ar zemes kadastrālo vērtēšanu saistīti materiāli. VIII. Privatizējamo zemes gabalu kadastrālās vērtības un izpirkšanas maksas noteikšana, kā arī zemes kadastrālās vērtības noteikšana juridisko darījumu vajadzībām 71. Lauksaimniecības, mežsaimniecības un ūdenssaimniecības vajadzībām piešķirtās zemes kadastrālo vērtēšanu veic instrukcijā noteiktā kārtībā, ievērojot sekojošo: 71.1. privatizējamo zemes gabalu novērtējuma pieteikumam pievieno uzziņu par zemes platībām, kurās par lietotāja līdzekļiem veikta zemes meliorācija. Uzziņu izsniedz pagasta pašvaldība. (aizpildot zemes vērtēšanas veidlapu, meliorēto platību ieraksta ailē "Piezīmes"). 71.2. privatizējamo zemes gabalu vērtībā un izpirkšanas maksā neiekļauj LIZ novērtējuma pieaugumu, kas radies zemes lietotājam par saviem līdzekļiem veicot zemes meliorāciju; 71.3. ja vērtēšanai iesniedz zemes robežu plānu, kurā ir iezīmēta robeža starp izpērkamo un īpašumā atgūstamo zemi un sastādīta eksplikācija par izpērkamo daļu, tad novērtē visu zemes īpašumu, bet sastādot pavadvēstuli, uzrāda arī izpērkamā zemes gabala novērtējumu atbilstoši plānā iezīmētai robežai un sastādītai eksplikācijai; 71.4. papildus meža zemes kvalitatīvam novērtējumam nosaka arī mežaudzes vērtību latos. 71.4.1. ja saimniecībai ir izgatavots Meža apsaimniekošanas projekts, tad mežaudzes vērtības noteikšanai izmanto datus no projekta vai Valsts mežierīcības institūta izdotā meža novērtējuma kopsavilkumu; 71.4.2. ja meži izvietoti vairākos zemes gabalos, tad meža audzes vērtība nosakāma katram zemes gabalam atsevišķi, atbilstoši Meža apsaimniekošanas projektā uzrādītajiem skaitliskajiem un kartogrāfiskajiem materiāliem; 71.4.3. mežaudzes vērtība koriģējama ar koeficientu 1.45, ja Meža apsaimniekošanas projekts izgatavots pirms 1997.gada 10.februāra. 71.5. ja zemes īpašums sastāv no vairākiem zemes gabaliem, no kuriem ar atsevišķiem tiek veikti juridiski darījumi (pirkšana, pārdošana, mantošana, dāvināšana u.c.), tad šo zemes gabalu novērtējumu nesamazina par starpgabalainību (starpgabalainības koeficients K1=1.0); 71.6. zemes kadastrālās vērtības samazinājumu par jaunaudzēm un apmežojumiem jaunaudžu vecumā nepielieto. 72. Individuālo augļu dārzu (dārzkopības sabiedrību) zemes kadastrālo vērtēšanu veic instrukcijā noteiktā kārtībā. 73. Lauku apbūves zemes kadastrālo vērtēšanu veic instrukcijā noteiktā kārtībā. VZD Nekustamā īpašuma vērtēšanas centra direktors A. Rausis Instrukcijas 1.pielikums Zemes robežu
plāns
|
Iekultivēšanas pakāpes | Iekultivēšanas pakāpes raksturojums |
Vāji iekultivētas | Lauksaimniecībā ekstensīvi izmantotas, dabiski sliktas, maz iekultivētas zemes. Var būt apaugušas, kā arī nelielas platības citu zemes lietošanas veidu vidū. Lauksaimnieciskā izmantošana stipri ierobežota. Trūdvielu horizonts sekls (<18 cm), trūdvielu saturs zems (<1,0 %). Pv, EPv, Pgv var būt skābas ( pH < 4.5 ), nodrošinājums ar augiem izmantojamo fosforu ļoti zems (< 40 mg/kg augsnes), nodrošinājums ar kāliju zems (< 50 mg/kg augsnes). Augsnes sablīvētas, bez struktūras. Pāreja no trūdvielu horizonta krasa. Var būt akmeņainība līdz "stiprai", mikroreljefs līdz "izteiktam". Augsne var periodiski ciest no mitruma vai sausuma. |
Augsnes izmantojamas ekstensīviem zālājiem. | |
Zem vidējās | Galvenokārt ekstensīvi izmantotas, kā arī platības, kas nesen apgūtas lauksaimniecībā. Lauksaimnieciskā izmantošana ierobežota. Trūdvielu horizonts 18-23 cm, trūdvielu saturs pazemināts (1.0-1.5%). Pv, Epv, Pgv augsnes var būt skābas (pH<5.0). Nodrošinājums ar fosforu zems (40-60 mg/kg augsnes), ar kaliju zems - vidējs (50-90 mg/kg augsnes). Augsnes var būt sablīvētas, bez struktūras. Pāreja no trūdvielu horizonta krasa. Var būt akmeņainība līdz "virs vidējai", mikroreljefs līdz "izteiktam". Augsnes var būt periodiski mitras vai sausas. Piemērotas galvenokārt zālājiem, nosacīti - graudaugiem. |
Vidēji iekultivētas | Galvenokārt ilgstoši lauksaimniecībā izmantotas platības ar dabiski apmierinošiem vai ar meliorāciju nokārtotiem mitruma apstākļiem. Trūdvielu horizonts 23-26 cm, trūdvielu saturs 1.5-2.0 %. Nodrošinājums ar fosforu vidējs (50-140 mg/kg augsnes), ar kāliju vidējs (90-180 mg/kg augsnes). Struktūra vidēji noturīga. Augsnes blīvums vidējs. Pāreja no trūdvielu horizonta pakāpeniska. Mikroreljefs un akmeņainība līdz "vidējai" pakāpei. Piemērotas lauksaimniecikai izmantošanai, galvenokārt graudaugiem, kartupeļiem (izņemot māla un smaga smilšmāla augsnēs), lopbarības sakņaugiem. Iespējama mehanizācijas pielietošana. |
Virs vidējās | Ietilpst dabiski labas, regulāri koptas un mēslotas platības ar nokārtotiem mitruma apstākļiem. Trūdvielu horizonts 26-28 cm, trūdvielu saturs >2,0 % (māla augsnēs >2.5 %). Nodrošinājums ar fosforu >100 mg/kg augsnes, ar kāliju > 140 mg/kg augsnes. Augsnes irdenas, ar labu struktūru. Pāreja no trūdvielu horizonta pakāpeniska. Mikroreljefs un akmeņainība līdz "mazai" pakāpei. Mehanizācijas pielietošanas iespējas labas. Platības praktiski piemērotas visu kultūru audzēšanai. |
Labi iekultivētas | Ietilpst dabiski ļoti labas, ilgstoši iekultivētas, intensīvi izmantotas platības (visbiežāk apdzīvoto vietu tuvumā) ar pilnīgi nokārtotiem mitruma apstākļiem. Trūdvielu horizonts >28 cm, trūdvielu saturs >2.5 %. Nodrošinājums ar fosforu > 130 mg/kg augsnes, ar kāliju >170 mg/kg augsnes. Augsnes reakcija pH >6.0. Agrofons izlīdzināts. Mikroreljefa, akmeņu - nav. Struktūra laba. Trūdvielas mēļveidīgi iespiežas dziļākos horizontos. Platības piemērotas visu kultūru audzēšanai. |
Purvainām minerālaugsnēm (D,Vg,Pg,VG,PG,Vgt,Pgt,VGt,Pgt,Ag,AG)
Iekultivēšanas pakāpes | Iekultivēšanas pakāpes raksturojums |
Vāji iekultivētas | Lauksaimniecībā ekstensīvi izmantotas, dabiski sliktas, maz iekultivētas zemes. Var būt apaugušas kā arī nelielas platības citu zemes lietošanas veidu vidū. Lauksaimnieciskā izmantošana stipri ierobežota. Mitruma režīms nenokārtots. Velēnu podzolētās gleja augsnes var būt skābas (pH <4.5). Nodrošinājums ar fosforu ļoti zems (<40 mg/kg augsnes ), ar kāliju zems (<70 mg/kg augsnes). Zem trūdkārtas var būt blīvs gleja horizonts, ortšteins. Var būt akmeņainība līdz ''stiprai'', mikroreljefs līdz ''izteiktam''. Augsnes izmantojamas ekstensīviem zālājiem. |
Zem vidējās | Galvenokārt ekstensīvi izmantotas, kā arī platības,kas nesen apgūtas lauksaimniecībā. Lauksaimnieciskā izmantošana ierobežota. Mitruma režīms nenokārtots. Nodrošinājums ar fosforu zems (40-70 mg/kg augsnes), ar kāliju zems - vidējs (90-150 mg/kg augsnes). Zem trūdkārtas var būt blīvs gleja horizonts, ortšteins. Akmeņainība līdz "virs vidējas", mikroreljefs līdz ''izteiktam''. Piemērotas galvenokārt zālājiem, nosacīti - graudaugiem. |
Vidēji iekultivētās | Galvenokārt ilgstoši lauksaimniecībā izmantotas platības ar dabiski apmierinošiem vai ar meliorāciju nokārtotiem mitruma apstākļiem. Nodrošinājums ar fosforu vidējs (100-200 mg/kg augsnes), ar kāliju vidējs (150-250 mg/kg augsnes). Akmeņu vidēji daudz, mikroreljefs vidēji izteikts. Smilšmāla, mālsmilts un saistīgas smilts augsnes noderīgas graudaugu, lopbarības sakņaugu un kartupeļu audzēšanai. Iespējama mehanizācijas pielietošama. |
Virs vidējās | Ietilpst dabiski labas, regulāri koptas un mēslotas platības ar nokārtotiem mitruma apstākļiem. Akmeņu, mikroreljefa "nav" vai "maz". Mehanizācijas pielietošanas iespējas labas. Trūdvielu horizonta biezums >25 cm. Trūdvielu saturs > 2.5%. Nodrošinājums ar fosforu >200 mg/kg augsnes, ar kāliju >250 mg/kg augsnes. Akmeņi un mikroieplakas "nav" vai "maz". Augsnes irdenas, ar labu struktūru. Platības praktiski piemērotas visu kultūru audzēšanai. |
Labi iekultivētas | Ietilpst dabiski ļoti labas, ilgstoši iekultivētas, intensīvi izmantotas platības (visbiežāk apdzīvoto vietu tuvumā) ar pilnīgi nok;artotiem mitruma apstākļiem. Trūdkārtas biezums >30 cm, trūdvielu saturs >3.0 %, augsnes reakcija pH>6.0 Nodrošinājums ar fosforu > 200 mg/kg augsnes, ar kāliju >350 mg/kg augsnes. Struktūra laba. Agrofons izlīdzināts. Akmeņu un mikroreljefa nav. Platības piemērotas visu kultūru audzēšanai. |
Kūdras augsnes ( Tz, Tzg, Tp, Tpg, VGT, PGT, AT )
Iekultivēšanas pakāpes | Iekultivēšanas pakāpes raksturojums |
Vāji iekultivētas | Dabiski sliktas, ekstensīvi izmantotas platības. Visbiežāk nelielas kontūras citu zemes lietošanas veidu vidū. Mitruma apstākļi nenokārtoti. Kūdra vāji līdz vidēji sadalījusies. Nodrošināiums ar fosforu ļoti zems (< 60 mg/kg augsnes), ar kāliju zems (< 100 mg/kg augsnes). Augsnes reakcija var būt skāba-pH< 5.0. Izmantojamas tikai kā dabiskās pļavas un ganības. |
Zem vidējās | Ekstensīvi izmantotas platības. Mitruma apstākļi nenokārtoti. Kūdra vāji līdz vidēji sadalījusies. Augsnes reakcija pH visbiežāk < 5.0. Nodrošinājums ar fosforu zems (60-150 mg/kg augsnes, ar kāliju zems (100-300 mg/kg augsnes). Izmantojamas galvenokārt zālājiem. |
Vidēji iekultivētas | Mitruma apstākļi daļēji nokārtoti. Kūdras sadalīšanās pakāpe vidēja. Nodrošinājums ar fosforu vidējs (150-250 mg/kg augsnes). ar kāliju vidējs (300-600 mg/kg augsnes). Augsnes reakcija pH<5.5. Platības piemērotas uzlabotām pļavām. Iespējama arī graudaugu un kartupeļu audzēšana. Mehanizācijas pielietošanas iespējas nav ierobežotas. |
Virs vidējās | Iekopti, regulāri mēsloti masīvi. Mitruma apstākļi nokārtoti. Kūdras sadalīšanās pakāpe vidēja vai laba. Nodrošinājums ar fosforu augsts (>250 mg/kg augsnes), ar kāliju labs (>600 mg/kg augsnes). Augsnes piemērotas uzlabotām pļavām un kultivētām ganībām. Noderīgas graudaugu un zālāju audzēšanai. |
VZD Nekustamā īpašuma vērtēšanas centra direktors A. Rausis
Instrukcijas 4.pielikums
VZD Nekustamā īpašuma vērtēšanas centra direktors A. Rausis
Instrukcijas 5.pielikums
VZD Nekustamā īpašuma vērtēšanas centra direktors A. Rausis
Instrukcijas 6.pielikums
VZD Nekustamā īpašuma vērtēšanas centra direktors A. Rausiss