1. Saistošajos noteikumos lietotie termini:

1.1. atbalsta grupa – cilvēku kopa, ko vieno līdzīga situācija vai dzīves apstākļi. Tā balstīta uz pašpalīdzības principu – darbojoties kopā, pārvarēt grūtības, iegūt zināšanas un atbalstu;

1.2. atbalsta ģimene/uzticības persona – ģimene/persona, kura sniedz citai ģimenei/ģimenē esošam bērnam atbalstu bērna aprūpē un audzināšanā;

1.3. individuālā sociālās rehabilitācijas programma – vienai noteiktai personai izstrādāts sociālās rehabilitācijas pasākumu komplekss;

1.4. pašpalīdzības grupa – savstarpējas palīdzības cilvēku grupa, kas apvieno personas, kurām līdzīgu problēmu risināšanā nepieciešams atbalsts un kuras vienlaicīgi ir gatavas sniegt atbalstu citiem;

1.5. persona pēc brīvības atņemšanas soda izciešanas – persona, kura piespiedu ieslodzījumā brīvības atņemšanas iestādē atradusies vismaz 6 mēnešus;

1.6. universālā sociālās rehabilitācijas programma – noteiktai sociālai grupai izstrādāts sociālās rehabilitācijas pasākumu komplekss.

(Grozīts ar Rīgas domes 12.05.2009. saistošajiem noteikumiem Nr.169)

2. Saistošie noteikumi nosaka Rīgas pilsētas pašvaldības (turpmāk – pašvaldība) nodrošināto sociālo pakalpojumu (turpmāk – sociālie pakalpojumi) veidus, kā arī sociālo pakalpojumu saņemšanas, samaksas un lēmumu par sociālo pakalpojumu piešķiršanu vai atteikumu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtību.

3. Sociālo pakalpojumu sniegšanas mērķis ir uzlabot personas, ģimenes, personu grupas un sabiedrības dzīves kvalitāti un uzlabot personu spējas sociāli funkcionēt un iekļauties sabiedrībā.

4. Sociālo pakalpojumu uzdevumi ir nodrošināt personai tiesības dzīvot pēc iespējas neatkarīgi sev ierastajā vidē, sniegt sociālo atbalstu atbilstoši personas funkcionēšanas spēju līmenim un veicināt personas atbildību par savu dzīvi.

5. Tiesības saņemt pašvaldības nodrošinātos sociālos pakalpojumus ir personai:

5.1. kura deklarējusi savu pamatdzīvesvietu pašvaldības teritorijā (arī Rīgas patversmes/naktspatversmes adresē);

5.2. kurai saskaņā ar sociālā darba speciālista veiktu personas individuālo vajadzību un resursu novērtējumu nepieciešams noteikta veida sociālais pakalpojums.

6. Pašvaldība sniedz vai nodrošina šādus sociālos pakalpojumus:

6.1. sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumi institūcijā:

6.1.1. ilgstoša sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija institūcijā pilngadīgām personām;

6.1.2. ilgstoša sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija institūcijā bērniem;

6.1.3. īslaicīga sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija institūcijā pilngadīgām personām;

6.1.4. īslaicīga sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija institūcijā bērniem;

6.2. sociālās aprūpes pakalpojumi personas dzīvesvietā:

6.2.1. aprūpe mājās;

6.2.2. pavadoņa – asistenta pakalpojums;

6.2.3. "drošības pogas" pakalpojums;

6.2.4. silto pusdienu piegāde mājās;

6.2.5. dienas aprūpes centra pakalpojums;

6.3. sociālās rehabilitācijas pakalpojumi institūcijā:

6.3.1. krīzes centra un konsultatīvā krīzes centra pakalpojums;

6.3.2. sociālās rehabilitācijas centra pakalpojums;

6.3.3. patversmes pakalpojums;

6.3.4. naktspatversmes pakalpojums;

6.4. sociālās rehabilitācijas pakalpojumi personas dzīvesvietā:

6.4.1. atbalstītā darba pakalpojums;

6.4.2. specializētās darbnīcas pakalpojums;

6.4.3. atbalsta un pašpalīdzības grupas;

6.4.4. atbalsta ģimenes/uzticības personas pakalpojums;

6.4.5. sociālās rehabilitācijas programmas īstenošana;

6.4.6. dienas un atbalsta centra pakalpojumi;

6.4.7. grupu dzīvokļa (mājas) pakalpojums;

6.4.8. ģimenes asistenta pakalpojums;

6.4.9. (svītrots ar Rīgas domes 12.05.2009. saistošajiem noteikumiem Nr.169);

6.5. sociālais darbs:

6.5.1. sociālās aprūpes un/vai sociālās rehabilitācijas pakalpojuma saņemšanas ietvaros;

6.5.2. Rīgas Sociālajā dienestā (turpmāk – Sociālais dienests);

6.5.3. ārstniecības iestādēs, kurās strādā sociālais darbinieks(-i).

(Grozīts ar Rīgas domes 12.05.2009. saistošajiem noteikumiem Nr.169; Rīgas domes 08.12.2009. saistošajiem noteikumiem Nr.31)

7. Sociālos pakalpojumus persona vai viņas likumiskais pārstāvis pieprasa Sociālajā dienestā, vai gadījumos, kad persona atrodas ārstniecības iestādē, vēršas pie sociālā darbinieka. Tieši pie pakalpojuma sniedzēja vēršas šo noteikumu 6.1.3., 6.3.1., 6.3.3., 6.3.4. un 6.4.6.apakšpunktā minētajos gadījumos.

(Grozīts ar Rīgas domes 08.12.2009. saistošajiem noteikumiem Nr.31)

8. (Svītrots ar Rīgas domes 08.12.2009. saistošajiem noteikumiem Nr.31)

9. (Svītrots ar Rīgas domes 12.05.2009. saistošajiem noteikumiem Nr.169)

10. Lai saņemtu sociālos pakalpojumus, persona vai viņas likumiskais pārstāvis iesniedz dokumentus saskaņā ar Ministru kabineta noteikto sociālo pakalpojumu saņemšanas kārtību.

11. Sociālais dienests pēc iesnieguma un dokumentu saņemšanas:

11.1. reģistrē personas iesniegumu;

11.2. apmeklē personu dzīvesvietā, ja tas nepieciešams lēmuma pieņemšanai;

11.3. izvērtē personas vai viņa ģimenes locekļu līdzdarbības iespējas un nepieciešamību noslēgt vienošanos par to;

11.4. novērtē personas vajadzības saskaņā ar Ministru kabineta noteikto sociālo pakalpojumu saņemšanas kārtību, aizpildot personas vajadzību pēc sociālajiem pakalpojumiem novērtēšanas karti;

11.5. pieprasa no citiem speciālistiem lēmuma pieņemšanai nepieciešamo informāciju;

11.6. nepieciešamības gadījumā sastāda individuālo sociālās rehabilitācijas plānu;

11.7. lemj par personai piemērotāko sociālā pakalpojuma veidu, apjomu, ilgumu un personas un viņu apgādnieku maksātspēju;

11.8. pieņem lēmumu par sociālā pakalpojuma piešķiršanu/atteikumu;

11.9. par pieņemto lēmumu informē sociālā pakalpojuma pieprasītāju. Ja pieņemts lēmums par sociālā pakalpojuma atteikumu, rakstiski norāda atteikuma pamatojumu un lēmuma apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtību;

11.10. (svītrots ar Rīgas domes 08.12.2009. saistošajiem noteikumiem Nr.31).

(Grozīts ar Rīgas domes 12.05.2009. saistošajiem noteikumiem Nr.169; Rīgas domes 08.12.2009. saistošajiem noteikumiem Nr.31)

12. Ja pieņemts lēmums par šo saistošo noteikumu 6.1.1. un 6.4.7.apakšpunktā minēto sociālo pakalpojumu piešķiršanu, Sociālais dienests:

12.1. 10 darba dienu laikā no lēmuma par sociālā pakalpojuma piešķiršanu pieņem lēmumu par personas uzņemšanu rindā sociālā pakalpojuma saņemšanai;

12.2. atbilstoši rindai izsniedz personai nosūtījumu uz sociālo pakalpojumu sniedzējinstitūciju sociālā pakalpojuma saņemšanai;

12.3. saglabā personai vietu rindā sociālā pakalpojuma saņemšanai, ja persona atsakās saņemt sociālo pakalpojumu, šajā gadījumā sociālo pakalpojumu piedāvājot nākamajai rindā uzņemtajai personai;

12.4. atkārtoti novērtē personas vajadzības pēc sociālā pakalpojuma, ja persona, kura uzņemta rindā sociālā pakalpojuma saņemšanai, trīs reizes atsakās no sociālā pakalpojuma saņemšanas.

(Rīgas domes 08.12.2009. saistošo noteikumu Nr.31 redakcijā)

13. Gadījumos, kad persona ar garīga rakstura traucējumiem resocializācijas procesā saņem grupu dzīvokļa (mājas) pakalpojumu pēc ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā, lēmumu pieņem Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, bet pārējos gadījumos lēmumu pieņem 11.punktā noteiktajā kārtībā.

14. Lēmumu par 6.1.2.apakšpunktā minēto sociālo pakalpojumu pieņem Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, bet nosūtījumu uz sociālo pakalpojumu sniedzējinstitūciju izsniedz Sociālais dienests.

(Grozīts ar Rīgas domes 08.12.2009. saistošajiem noteikumiem Nr.31)

15. Lēmumu par 6.3.1., 6.3.3. un 6.3.4.apakš­punktā minētajiem sociālajiem pakalpojumiem pieņem sociālā pakalpojuma sniedzējs. Patversmes un krīzes centra sociālā pakalpojuma sniedzējs 3 darba dienu laikā no lēmuma pieņemšanas brīža rakstiski informē Rīgas bāriņtiesu (ja pakalpojumu saņem bērns vai ģimene ar bērnu (-iem)) un Sociālo dienestu par pieņemto lēmumu.

(Grozīts ar Rīgas domes 12.05.2009. saistošajiem noteikumiem Nr.169)

16. Sociālais dienests pieņem lēmumu par pārējo 6.punktā minēto sociālo pakalpojumu sniegšanu, kā arī izsniedz nosūtījumu sociālā pakalpojuma saņemšanai, izņemot 6.3.3., 6.3.4., 6.4.3., 6.4.4., 6.4.6.apakšpunktā un 6.5.punktā minēto sociālo pakalpojumu saņemšanai.

17. Personas vajadzību pēc sociālajiem pakalpojumiem novērtēšanas kartes un individuālo sociālās rehabilitācijas plānu, kā arī citas nepieciešamās veidlapas izstrādā Rīgas domes Labklājības departaments un apstiprina ar departamenta direktora rīkojumu.

18. (Svītrots ar Rīgas domes 12.05.2009. saistošajiem noteikumiem Nr.169)

19. Sociālo pakalpojumu saņēmējam ir tiesības:

19.1. bez maksas saņemt informāciju par iespējām saņemt sociālos pakalpojumus un to saņemšanas nosacījumiem un kārtību;

19.2. izvēlēties sociālā pakalpojuma sniedzēju, ja nepieciešamo sociālo pakalpojumu sniedz vairāki sociālo pakalpojumu sniedzēji;

19.3. normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā apstrīdēt un pārsūdzēt lēmumu par sociālo pakalpojumu;

19.4. iesniegt priekšlikumus un sūdzības par sociālo pakalpojumu kvalitāti un klienta tiesību neievērošanu.

(Grozīts ar Rīgas domes 12.05.2009. saistošajiem noteikumiem Nr.169)

20. Sociālo pakalpojumu saņēmējam ir pienākums:

20.1. aktīvi iesaistīties savas problēmas risināšanā, noslēdzot vienošanos par līdzdarbības pienākumiem;

20.2. sniegt patiesas ziņas par sevi un savu sociālo situāciju;

20.3. noslēgt līgumu, lai saņemtu sociālo pakalpojumu;

20.4. ievērot sociālā pakalpojuma sniedzēja noteikto sociālā pakalpojuma saņemšanas kārtību un iekšējās kārtības noteikumus;

20.5. maksāt par sociālo pakalpojumu normatīvajos aktos un līgumā par sociālā pakalpojuma saņemšanu noteiktajā kārtībā;

20.6. sociālā pakalpojuma saņemšanas brīdī neatrasties alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē.

21. Sociālo pakalpojumu sniedzējam ir tiesības:

21.1. pieprasīt sociālā pakalpojuma sniegšanai nepieciešamo informāciju par klientu;

21.2. pieprasīt klientam ievērot līguma nosacījumus un iekšējās kārtības noteikumus;

21.3. lauzt līgumu ar personu, ja tā neievēro līguma nosacījumus, par līguma laušanu informējot iestādi, kas pieņēmusi lēmumu par sociālā pakalpojuma sniegšanu;

21.4. noteikt klientam līdzdarbības pienākumus;

21.5. izvērtēt sociālā pakalpojuma kvalitāti;

21.6. izstrādāt priekšlikumus jaunu sociālo pakalpojumu ieviešanai.

22. Sociālo pakalpojumu sniedzējam ir pienākums:

22.1. reģistrēties sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā;

22.2. nodrošināt ar sociālajiem pakalpojumiem normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

22.3. sniegt personai informāciju par tiesībām saņemt sociālos pakalpojumus un to saņemšanas kārtību;

22.4. noslēgt līgumu ar klientu un/vai viņa apgādnieku(-iem) par sociālā pakalpojuma nodrošināšanu;

22.5. iepazīstināt personu ar ugunsdrošības un iekšējās kārtības noteikumiem institūcijā;

22.6. nodrošināt klientu datu aizsardzību;

22.7. saskaņā ar līgumu sniegt Rīgas domes Labklājības departamentam un/vai Sociālajam dienestam rakstveida pārskatu par sociālā pakalpojuma sniegšanu;

22.8. sadarboties ar valsts, pašvaldības un citām institūcijām klientu pamatvajadzību risināšanā.

(Grozīts ar Rīgas domes 08.12.2009. saistošajiem noteikumiem Nr.31)

23. Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumi institūcijā pensijas vecuma personām un personām ar invaliditāti nodrošina mājokli, sociālo aprūpi un sociālo rehabilitāciju.

24. Tiesības saņemt šo sociālo pakalpojumu ir pensijas vecuma personām un personām ar invaliditāti (izņemot 18 gadu vecumu sasniegušas personas ar smagiem garīga rakstura traucējumiem), ja nepieciešamais sociālās aprūpes pakalpojuma apjoms pārsniedz aprūpei mājās vai dienas aprūpei institūcijā noteikto apjomu.

(Grozīts ar Rīgas domes 08.12.2009. saistošajiem noteikumiem Nr.31)

24.¹ Personām bez noteiktas dzīvesvietas šo sociālo pakalpojumu papildu 24.punktā noteiktajam ir tiesības saņemt gadījumos, ja personai nepieciešamais sociālās aprūpes pakalpojuma apjoms atbilst šo saistošo noteikumu 38.4.apakšpunktā minētā aprūpes mājās sociālā pakalpojuma (aprūpes 4.līmeņa) apjomam.

(Rīgas domes 08.12.2009. saistošo noteikumu Nr.31 redakcijā)

25. Ilgstoša sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija institūcijā bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem nodrošina mājokli, aprūpi, audzināšanu un sociālo rehabilitāciju.

26. Tiesības saņemt ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu institūcijā bērniem ir:

26.1. bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem, ja bērna ārpusģimenes aprūpi nav iespējams nodrošināt audžuģimenē vai pie aizbildņa;

26.2. bārenim un bez vecāku gādības palikušam bērnam, sasniedzot pilngadību, līdz dzīvojamās telpas saņemšanai, ja viņš sekmīgi mācās (iegūst pamatizglītību vai profesionālo izglītību) un ievēro institūcijas iekšējās kārtības noteikumus.

27. Īslaicīga sociālā aprūpe institūcijā nodrošina diennakts sociālo aprūpi pilngadīgām personām, kurām nepieciešamais pakalpojuma apjoms pārsniedz aprūpei mājās vai dienas aprūpes, sociālās rehabilitācijas institūcijā noteikto apjomu, pēcoperācijas periodā, atveseļošanās periodā vai līdz pakalpojuma saņemšanai ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā.

(Grozīts ar Rīgas domes 08.12.2009. saistošajiem noteikumiem Nr.31)

28. Īslaicīga sociālā aprūpe ārstniecības iestādē nodrošina diennakts sociālo aprūpi un veselības aprūpi minimālā apjomā pilngadīgām personām, kurām nepieciešamais pakalpojuma apjoms pārsniedz aprūpei mājās vai dienas aprūpes, sociālās rehabilitācijas institūcijā noteikto apjomu, pēcoperācijas periodā, atveseļošanās periodā vai līdz pakalpojuma saņemšanai ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā.

(Grozīts ar Rīgas domes 08.12.2009. saistošajiem noteikumiem Nr.31)

29. Īslaicīga sociālā aprūpe kalendārajā gadā sociālās rehabilitācijas institūcijā tiek nodrošināta līdz 3 mēnešiem, ārstniecības iestādē – līdz 60 dienām.

(Rīgas domes 08.12.2009. saistošo noteikumu Nr.31 redakcijā)

30. Tiesības saņemt īslaicīgu sociālo aprūpi institūcijā ir:

30.1. personām, kurām vajadzīga uzraudzība un sociālā aprūpe saskaņā ar Sociālā dienesta veiktu personas vajadzību pēc sociālā pakalpojuma novērtējumu;

30.2. (svītrots ar Rīgas domes 08.12.2009. saistošajiem noteikumiem Nr.31);

30.3. personām, kuras pilnu samaksu par sociālo pakalpojumu sedz pašas un/vai personas apgādnieki, kā arī citas fiziskas vai juridiskas personas, kuras, noslēdzot līgumu ar pakalpojuma sniedzēju, apņemas segt visus uzturēšanas izdevumus pilnā apjomā.

(Grozīts ar Rīgas domes 08.12.2009. saistošajiem noteikumiem Nr.31)

31. Tiesības saņemt īslaicīgu sociālo aprūpi ārstniecības iestādē ir:

31.1. trūcīgām un maznodrošinātām personām;

31.2. personām bez noteiktas dzīvesvietas, kuru pēdējā reģistrētā/deklarētā pamatdzīvesvieta ir Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā;

31.3. personām, kuras ir nonākušas ārkārtas situācijā veselībai bīstama stāvokļa dēļ, izņemot personas ar traheostomām, kā arī personām, kurām nepieciešama mākslīgā plaušu ventilācija un regulāras bronhoskopijas.

(Rīgas domes 08.12.2009. saistošo noteikumu Nr.31 redakcijā)

31.¹ Īslaicīgu sociālo aprūpi ārstniecības iestādē nav tiesības saņemt:

31.¹1. personām ar psihiskām slimībām vai akūtiem psihiskiem stāvokļiem, kad nepieciešama personas atrašanās specializētā ārstniecības iestādē;

31.¹2. personām ar akūtām infekciju slimībām, tai skaitā hospitālo infekciju;

31.¹3. personām ar išēmisko insultu, ja tās ir uzturējušās stacionārā mazāk par 10 dienām;

31.¹4. personām ar nepabeigtu antibakteriālās terapijas kursu;

31.¹5. personām alkohola un narkotisko vielu apreibuma stāvoklī.

(Rīgas domes 08.12.2009. saistošo noteikumu Nr.31 redakcijā)

32. Lai saņemtu īslaicīgas sociālās aprūpes pakalpojumu institūcijā, personai nepieciešams iesniegt sociālo pakalpojumu sniedzējam primārās veselības aprūpes ārsta izsniegtu izrakstu no medicīniskās ambulatorās kartes vai izrakstu no ārstniecības iestādes (izraksta derīguma termiņš ir 6 mēneši), kurā norādīta pakalpojuma nepieciešamība. Šī pakalpojuma saņemšanai personām ar garīga rakstura traucējumiem nepieciešams Sociālā dienesta nosūtījums.

(Grozīts ar Rīgas domes 08.12.2009. saistošajiem noteikumiem Nr.31)

32.¹ Lai saņemtu īslaicīgās sociālās aprūpes pakalpojumu ārstniecības iestādē, persona ārstniecības iestādē iesniedz šādus dokumentus:

32.¹1. Sociālā dienesta izziņu par personas atbilstību trūcīgas vai maznodrošinātas personas statusam, Sociālā dienesta vai ārstniecības iestādes vai patversmes/naktspatversmes sociālā darbinieka sagatavotu informāciju – ziņas par klientu, ārstniecības iestādes vai Rīgas patversmes ārsta izsniegtu izrakstu "Izraksts no stacionārā pacienta/ambulatorā pacienta medicīniskās kartes" (veidlapa Nr.027/u) ar atzīmi par precizēto ievietošanas laiku un ievietošanas mērķi, ja persona ārstniecības iestādē īslaicīgās sociālās aprūpes pakalpojuma saņemšanai tiek ievietota no tās pašas vai citas ārstniecības iestādes vai patversmes/naktspatversmes;

32.¹2. Sociālā dienesta izziņu par personas atbilstību trūcīgas vai maznodrošinātas personas statusam, Sociālā dienesta sociālā darbinieka sagatavotu informāciju – ziņas par klientu, ģimenes ārsta izsniegtu izrakstu "Izraksts no stacionārā pacienta/ambulatorā pacienta medicīniskās kartes" (veidlapa Nr.027/u) ar atzīmi par precizēto ievietošanas laiku un ievietošanas mērķi, ja persona ārstniecības iestādē īslaicīgās sociālās aprūpes pakalpojuma saņemšanai tiek ievietota no personas dzīvesvietas.

(Rīgas domes 08.12.2009. saistošo noteikumu Nr.31 redakcijā)

33. Īslaicīga sociālā aprūpe institūcijā bērniem nodrošina diennakts sociālo aprūpi un sociālo rehabilitāciju.

34. Tiesības saņemt īslaicīgu sociālo aprūpi institūcijā ir:

34.1. bērniem ar invaliditāti – līdz 30 dienām gadā;

34.2. bērniem, kuru vecāki sociālu apstākļu dēļ īslaicīgi nespēj uzņemties viņu aprūpi, – līdz 3 mēnešiem;

34.3. nepilngadīgajām grūtniecēm un jaunajām māmiņām līdz 6 mēnešiem pēc bērna piedzimšanas.

(Grozīts ar Rīgas domes 12.05.2009. saistošajiem noteikumiem Nr.169)

35. Lai saņemtu 34.punktā minētos pakalpojumus, persona sociālo pakalpojumu sniedzējam iesniedz:

35.1. Sociālā dienesta nosūtījumu;

35.2. lai saņemtu 34.1. un 34.2.apakš­punktā minētos pakalpojumus, papildus iesniedz primārās veselības aprūpes ārsta izsniegtu izrakstu no bērna medicīniskās ambulatorās kartes vai izrakstu no ārstniecības iestādes par bērna veselības stāvokli (izraksta derīguma termiņš ir 6 mēneši).

(Rīgas domes 12.05.2009. saistošo noteikumu Nr.169 redakcijā)

36. Pašvaldība sniedz šādus sociālās aprūpes pakalpojumus personas dzīvesvietā:

36.1. aprūpe mājās;

36.2. pavadoņa – asistenta pakalpojums;

36.3. "drošības pogas" pakalpojums;

36.4. silto pusdienu piegāde mājās.

37. Aprūpe mājās nodrošina personas pamatvajadzību apmierināšanu, palīdzību mājas darbu veikšanā un personiskajā aprūpē personām, kurām ir objektīvas grūtības aprūpēt sevi vecuma vai funkcionālo traucējumu dēļ.

38. Aprūpes mājās sociālā pakalpojuma apjoms tiek iedalīts četros aprūpes līmeņos:

38.1. personām, kurām aprūpe mājās nepieciešama līdz 4 stundām nedēļā – aprūpes 1.līmenis;

38.2. personām, kurām aprūpe mājās nepieciešama līdz 6 stundām nedēļā – aprūpes 2.līmenis;

38.3. personām, kurām aprūpe mājās nepieciešama līdz 12 stundām nedēļā – aprūpes 3.līmenis;

38.4. personām, kurām aprūpe mājās nepieciešama katru dienu līdz 35 stundām nedēļā – aprūpes 4.līmenis.

39. Pavadoņa – asistenta pakalpojums nodrošina fizisku un informatīvu atbalstu personām, kurām fiziska vai garīga rakstura traucējumu dēļ ir apgrūtināta pārvietošanās ārpus mājokļa, apmeklējot valsts vai pašvaldības iestādes un organizācijas sadzīves jautājumu risināšanai.

40. "Drošības pogas" pakalpojums nodrošina nepārtrauktas saziņas iespējas, informatīvu atbalstu un palīdzību 24 stundas diennaktī personām, kurām vecuma vai funkcionālo traucējumu dēļ pastāv risks nonākt bezpalīdzības stāvoklī.

41. Silto pusdienu piegādi mājās nodrošina personām, kuras fiziska vai garīga rakstura traucējumu dēļ pašas nevar sagatavot siltu ēdienu, kā arī tām personām, kuras sadzīves apstākļu dēļ to nevar sagatavot.

42. Tiesības saņemt aprūpes mājās pakalpojumu, pavadoņa – asistenta pakalpojumu, "drošības pogas" pakalpojumu, silto pusdienu piegādi mājās ir personai, kura dzīvo viena vai ar šo personu kopā dzīvojošie ģimenes locekļi vecuma, veselības stāvokļa vai nodarbinātības dēļ nevar nodrošināt tai nepieciešamo aprūpi.

43. Krīzes centrs nodrošina īslaicīgu profesionālu psihosociālu palīdzību krīzes situācijās bērniem un ģimenēm ar bērnu(-iem) laikposmā līdz 6 mēnešiem.

44. Tiesības saņemt krīzes centra pakalpojumus ir:

44.1. bērniem un ģimenēm ar bērnu(-iem), kuri nonākuši krīzes situācijā;

44.2. bērniem, kuri cietuši no prettiesiskām darbībām.

45. Konsultatīvais krīzes centrs nodrošina klātienes profesionālu psiholoģisko, sociālā darba speciālista un citu speciālistu palīdzību krīzes situācijā.

46. Tiesības saņemt konsultatīvā krīzes centra pakalpojumus ir jebkuram pašvaldības iedzīvotājam, kurš vēršas pēc palīdzības.

47. Sociālās rehabilitācijas centra pakalpojumi ar vai bez izmitināšanas nodrošina sociālās rehabilitācijas programmas īstenošanu, kas ietver sociālo prasmju un darba prasmju attīstīšanas pasākumu kopumu, veicinot personas sociālā statusa atgūšanu, iekļaušanos darba tirgū un sabiedrībā, kā arī novēršot citu faktoru izraisītās negatīvās sociālās sekas personas dzīvē saskaņā ar individuāli izstrādātu sociālās rehabilitācijas plānu.

48. Tiesības saņemt sociālās rehabilitācijas centra pakalpojumus ir personai, kurai invaliditātes, darbnespējas, brīvības atņemšanas soda izciešanas, atkarības vai vardarbības un citu faktoru izraisīto negatīvo sociālo seku dēļ ir apgrūtināta iekļaušanās sabiedrībā.

49. Patversmes pakalpojums nodrošina īslaicīgas uzturēšanās iespējas, uzturu, personiskās higiēnas iespējas un sociālā darba speciālista pakalpojumus līdz 6 mēnešiem gadā.

50. Tiesības saņemt patversmes pakalpojumu ir personām bez noteiktas dzīvesvietas vai krīzes situācijā nonākušām personām, kuras saņēmušas patversmes ārsta nosūtījumu.

(Rīgas domes 08.12.2009. saistošo noteikumu Nr.31 redakcijā)

51. Personām, kuras aktīvi iesaistās savu problēmu risināšanā, pildot līdzdarbības pienākumus, patversmes pakalpojums var tikt sniegts ilgāk nekā 6 mēnešus gadā, pamatojoties uz patversmes Sociālās komisijas lēmumu.

52. Personai, kuras pēdējā deklarētā/reģistrētā pamatdzīvesvieta ir citā pašvaldībā, patversmē ir tiesības uzturēties ne ilgāk par 5 dienām 6 mēnešu laikā.

53. Naktspatversmes pakalpojums nodrošina naktsmītni, vakariņas un/vai brokastis un personiskās higiēnas iespējas līdz 2 mēnešiem gadā.

(Grozīts ar Rīgas domes 12.05.2009. saistošajiem noteikumiem Nr.169)

54. Tiesības saņemt naktspatversmes pakalpojumu ir personām bez noteiktas dzīvesvietas vai krīzes situācijā nonākušām personām.

55. Personām, kuras aktīvi iesaistās savu problēmu risināšanā, pildot līdzdarbības pienākumus, naktspatversmes pakalpojuma saņemšanas termiņš var tikt pagarināts līdz 6 mēnešiem gadā, pamatojoties uz naktspatversmes Sociālās komisijas lēmumu.

56. Personai, kuras pēdējā deklarētā/reģistrētā pamatdzīvesvieta ir citā pašvaldībā, naktspatversmē ir tiesības uzturēties ne ilgāk par 5 dienām 6 mēnešu laikā.

57. Atbalstītā darba pakalpojums nodrošina personai atbalstu un apmācību darba prasmju apgūšanā, palīdz personai iekārtoties savām spējām atbilstošā darbā, iekļauties un noturēties darba tirgū saskaņā ar individuāli izstrādātu sociālās rehabilitācijas plānu.

58. Tiesības saņemt atbalstītā darba pakalpojumu ir personai darbspējīgā vecumā ar garīga rakstura traucējumiem saskaņā ar individuāli izstrādātu sociālās rehabilitācijas plānu ne vairāk par 15 stundām mēnesī līdz 6 mēnešiem gadā.

59. Dienas aprūpes centrs nodrošina dienas laikā personu sociālo aprūpi un sociālo rehabilitāciju, rehabilitācijas procesa pēctecību, sociālo prasmju attīstīšanu, izglītošanu un brīvā laika pavadīšanas iespējas, klientu un viņu tuvinieku līdzdalību konkrētu sociālo problēmu risināšanā, atbalsta un pašpalīdzības grupu darbību.

60. Dienas aprūpes centrs nodrošina pakalpojumus konkrētai mērķa grupai, organizē sociālo resursu sistēmu piesaisti konkrēto indivīdu, sociālo grupu un sabiedrības sociālo problēmu risināšanai, kā arī nodrošina psihosociālo palīdzību klientu tuviniekiem.

61. Tiesības saņemt dienas aprūpes centra pakalpojumus ir personām ar garīga rakstura traucējumiem, personām ar invaliditāti, personām, kuras sasniegušas vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju, bērniem, personām ar demenci, kā arī citām mērķa grupām.

61.¹ Ja persona Sociālajā dienestā pieprasa dienas aprūpes centra pakalpojumu personām ar demenci, uzrādot ģimenes ārsta izziņu par personas veselības stāvokli, kurā personai norādīta diagnoze – demence, personas pienākums pirms pakalpojuma piešķiršanas ir 1–5 dienas apmeklēt izvēlēto pakalpojuma sniedzēja iestādi, lai pārbaudītu savas spējas adaptēties dienas aprūpes centra vidē.

(Rīgas domes 08.12.2009. saistošo noteikumu Nr.31 redakcijā)

62. Specializētās darbnīcas pakalpojums nodrošina speciālistu atbalstu personām darbspējīgā vecumā darba prasmju un iemaņu attīstīšanā.

63. Tiesības saņemt specializētās darbnīcas pakalpojumu ir:

63.1. (svītrots ar Rīgas domes 12.05.2009. saistošajiem noteikumiem Nr.169);

63.2. personām ar garīga rakstura traucējumiem.

64. Atbalsta un pašpalīdzības grupas nodrošina personām iespēju mazināt sociālo izolētību, grupā risināt esošās problēmas, vairot izpratni par sevi, gūt motivāciju un saņemt atbalstu to risināšanai, lai uzlabotu savu funkcionēšanu un sociālo situāciju.

65. Atbalsta un pašpalīdzības grupu, ņemot vērā tās mērķi, vada grupas vadītājs, kurš ir praktiski apmācīts grupu vadīšanā, vai problēmā iesais­tītas personas – grupas dalībnieks.

(Grozīts ar Rīgas domes 12.05.2009. saistošajiem noteikumiem Nr.169)

66. Tiesības saņemt atbalsta un pašpalīdzības grupas pakalpojumu ir ikvienai motivētai personai, kura izteikusi vēlēšanos tajā darboties.

(Nodaļas nosaukums grozīts ar Rīgas domes 12.05.2009. saistošajiem noteikumiem Nr.169)

67. Atbalsta ģimenes/uzticības personas pakalpojums nodrošina citas ģimenes atbalstu bērna aprūpē un audzināšanā.

(Grozīts ar Rīgas domes 12.05.2009. saistošajiem noteikumiem Nr.169)

68. Tiesības saņemt atbalsta ģimenes/uzticības personas pakalpojumu ir:

68.1. ģimenei bērna, viena no bērna vecākiem vai aizbildņa slimības gadījumā;

68.2. nepilnai ģimenei;

68.3. daudzbērnu ģimenei;

68.4. ģimenei, kurai nav pietiekamu prasmju un iemaņu bērna audzināšanā un aprūpē.

(Grozīts ar Rīgas domes 12.05.2009. saistošajiem noteikumiem Nr.169)

69. Sociālais dienests slēdz trīspusēju līgumu ar atbalsta ģimeni (personu) un ģimeni par sociālā pakalpojuma nodrošināšanu.

70. Atlīdzība par atbalsta ģimenes (personas) pienākumu pildīšanu ir Ls 30 mēnesī.

(Nodaļa Rīgas domes 08.12.2009. saistošo noteikumu Nr.31 redakcijā)

70.¹ Ģimenes asistenta pakalpojums nodrošina personai atbalstu un apmācību sociālo prasmju apgūšanā, bērnu aprūpē un audzināšanā, mājsaimniecības vadīšanā saskaņā ar individuāli izstrādātu sociālās rehabilitācijas plānu.

70.² Tiesības saņemt ģimenes asistenta pakalpojumu ir:

70.²1. līdz 4 stundām nedēļā jauniešiem pēc ārpusģimenes aprūpes, kuriem nav pietiekamu prasmju un iemaņu patstāvīgas dzīves uzsākšanai;

70.²2. līdz 14 stundām nedēļā ģimenēm, kurām nav pietiekamu prasmju un iemaņu bērnu audzināšanā un aprūpē.

70.³ Tiesības sniegt ģimenes asistenta pakalpojumu ir personām, kuras ieguvušas augstāko izglītību sociālajā darbā, sociālās aprūpes vai sociālās rehabilitācijas jomā, augstāko izglītību pedagoģijā vai psiholoģijā vai profesionālo vidējo izglītību sociālās vai veselības aprūpes jomā.

70.⁴ Atlīdzība par ģimenes asistenta pienākumu pildīšanu ir līdz Ls 2 stundā.

71. Sociālās rehabilitācijas programma veicina personas sociālās funkcionēšanas spēju atjaunošanu vai uzlabošanu, sociālā statusa atgūšanu un iekļaušanos sabiedrībā. Sociālās rehabilitācijas programmas ir universālas un individuālas un tiek īstenotas ar vai bez personas izmitināšanas sociālo pakalpojumu sniedzējinstitūcijā saskaņā ar individuālo sociālās rehabilitācijas plānu.

72. Tiesības saņemt sociālās rehabilitācijas programmas īstenošanas pakalpojumu ir personai, kurai invaliditātes, darbnespējas, brīvības atņemšanas soda izciešanas, atkarības vai vardarbības un citu faktoru izraisīto negatīvo sociālo seku dēļ ir apgrūtināta iekļaušanās sabiedrībā.

73. Dienas un atbalsta centrs dienas laikā nodrošina sociālās rehabilitācijas pakalpojumus personas dzīvesvietā, rehabilitācijas procesa pēctecību, sociālo prasmju attīstību, izglītošanu un brīvā laika pavadīšanas iespējas, klientu un viņu tuvinieku līdzdalību konkrētu sociālo problēmu risināšanā, atbalsta un pašpalīdzības grupu darbību.

74. Dienas un atbalsta centrs nodrošina pakalpojumus konkrētai mērķa grupai; šis centrs var būt arī daudzfunkcionāls. Daudzfunkcionāls dienas un atbalsta centrs sniedz pakalpojumus vairākām mērķa grupām un organizē sociālo resursu sistēmu piesaisti konkrētu indivīdu, sociālo grupu un sabiedrības sociālo problēmu risināšanā.

75. Tiesības saņemt dienas un atbalsta centra pakalpojumus ir bērniem, personām ar garīga rakstura traucējumiem, personām ar invaliditāti, ģimenēm ar bērniem, kurās ir bērna attīstībai nelabvēlīgi apstākļi, personām, kuras sasniegušas vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju, bezdarbniekiem, bezpajumtniekiem, kā arī citām mērķa grupām.

(Grozīts ar Rīgas domes 12.05.2009. saistošajiem noteikumiem Nr.169)

76. Grupu dzīvokļa (mājas) pakalpojums nodrošina mājokli un individuālu atbalstu sociālo problēmu risināšanā, prasmju un iemaņu attīstīšanā, lai persona varētu uzsākt patstāvīgu dzīvi.

(Grozīts ar Rīgas domes 08.12.2009. saistošajiem noteikumiem Nr.31)

77. Tiesības saņemt grupu dzīvokļa (mājas) pakalpojumu ir:

77.1. bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem ar garīga rakstura traucējumiem pēc ārpusģimenes aprūpes, kuriem nav prasmju un iemaņu patstāvīgas dzīves uzsākšanai;

77.2. citām pilngadīgām personām darbspējīgā vecumā ar garīga rakstura traucējumiem, kurām ģimenes locekļi vecuma, veselības stāvokļa vai nodarbinātības dēļ nevar nodrošināt nepieciešamo aprūpi.

(Grozīts ar Rīgas domes 12.05.2009. saistošajiem noteikumiem Nr.169)

78. (Svītrots ar Rīgas domes 12.05.2009. saistošajiem noteikumiem Nr.169)

79. (Svītrots ar Rīgas domes 08.12.2009. saistošajiem noteikumiem Nr.31)

80. (Svītrots ar Rīgas domes 08.12.2009. saistošajiem noteikumiem Nr.31)

81. (Svītrots ar Rīgas domes 08.12.2009. saistošajiem noteikumiem Nr.31)

82. (Svītrots ar Rīgas domes 08.12.2009. saistošajiem noteikumiem Nr.31)

(Nodaļa svītrota ar Rīgas domes 08.12.2009. saistošajiem noteikumiem Nr.31)

(Nodaļa svītrota ar Rīgas domes 12.05.2009. saistošajiem noteikumiem Nr.169)

88. Sociālais darbs nodrošina profesionālu darbību, lai palīdzētu personām, ģimenēm, personu grupām un sabiedrībai kopumā veicināt vai atjaunot savu spēju sociāli funkcionēt, radīt šai funkcionēšanai labvēlīgus apstākļus, kā arī veicināt sociālās atstumtības un riska faktoru mazināšanu, attīstot pašas personas(-u) resursus un iesaistot atbalsta sistēmas.

89. Sociālā darba pakalpojumu sniedz Sociālajā dienestā, sociālo pakalpojumu sniedzējinstitūcijā un ārstniecības iestādē, kurā strādā sociālais darbinieks(-i).

(Grozīts ar Rīgas domes 08.12.2009. saistošajiem noteikumiem Nr.31)

90. Sociālos pakalpojumus izbeidz sniegt, ja tiek konstatēts vismaz viens no šādiem apstākļiem:

90.1. persona rakstiski lūdz izbeigt sociālā pakalpojuma sniegšanu;

90.2. ir beidzies lēmumā noteiktais sociālā pakalpojuma sniegšanas termiņš;

90.3. personai pēc rehabilitācijas vairs nav nepieciešami ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumi, un tos var aizstāt ar pakalpojumiem dzīvesvietā;

90.4. ir sasniegts sociālās rehabilitācijas mērķis;

90.5. ir beidzies sociālās rehabilitācijas kurss;

90.6. persona ir atguvusi funkcionēšanas vai pašaprūpes spējas, un sociālais pakalpojums nav nepieciešams;

90.7. personai, kura iepriekš saņēmusi sociālo pakalpojumu dzīvesvietā, tiek nodrošināts sociālais pakalpojums institūcijā;

90.8. persona apdraud citu personu veselību vai dzīvību;

90.9. persona ļaunprātīgi pārkāpj vai nepilda līgumā par sociālā pakalpojuma sniegšanu noteiktās saistības;

90.10. iestājusies personas nāve.

(Grozīts ar Rīgas domes 12.05.2009. saistošajiem noteikumiem Nr.169)

91. Sociālo pakalpojumu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā bērniem izbeidz sniegt, ja:

91.1. Rīgas bāriņtiesa pieņēmusi lēmumu par bērna atgriešanu ģimenē;

91.2. Rīgas bāriņtiesa pieņēmusi lēmumu par bērna ievietošanu audžuģimenē vai nodošanu aizbildnībā;

91.3. bērns sasniedzis pilngadību un aiziet patstāvīgā dzīvē.

92. Krīzes centra pakalpojumu izbeidz sniegt, ja:

92.1. Rīgas bāriņtiesa pieņēmusi lēmumu par bērna atgriešanu ģimenē;

92.2. Rīgas bāriņtiesa pieņēmusi lēmumu par bērna ievietošanu audžuģimenē vai nodošanu aizbildnībā;

92.3. Rīgas bāriņtiesa pieņēmusi lēmumu par bērna ievietošanu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā.

93. Grupu dzīvokļa (mājas) pakalpojumu, kas piešķirts šo saistošo noteikumu 77.punktā noteiktajā kārtībā, izbeidz sniegt, ja:

93.1. personai atklātas speciālās (psihiatriskās) kontrindikācijas grupu dzīvokļa (mājas) pakalpojumam;

93.2. ir sasniegts sociālās rehabilitācijas mērķis, un persona var dzīvot patstāvīgi;

93.3. personai ir piedzimis bērns;

93.4. persona ir nodibinājusi ģimeni;

93.5. persona ilgāk par 3 mēnešiem nedzīvo grupu dzīvoklī.

(Grozīts ar Rīgas domes 08.12.2009. saistošajiem noteikumiem Nr.31)

94. Sociālo pakalpojumu nesniedz vai pārtrauc sniegt, ja iestājas vismaz viens no šādiem apstākļiem:

94.1. persona slimo ar tuberkulozi atklātā formā;

94.2. persona slimo ar sevišķi bīstamām infekcijas slimībām;

94.3. persona pakalpojuma saņemšanas brīdī ir alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē, izņemot sociālos pakalpojumus šīs mērķa grupas klientiem;

94.4. persona vai ģimene neveic samaksu par pakalpojumu, ja samaksa ir noteikta saskaņā ar normatīvajiem aktiem;

94.5. persona maina savu dzīvesvietu, pārceļoties uz citas pašvaldības administratīvo teritoriju;

94.6. persona apdraud vai izsaka draudus pakalpojuma sniedzējinstitūcijas darbiniekiem un/vai klientiem.

95. Sociālo pakalpojumu nesniedz vai tā sniegšanu pārtrauc līdz brīdim, kamēr beidzas apstākļi, kuri bijuši sociālā pakalpojuma nesniegšanas vai pārtraukšanas pamatā, par to veicot ierakstus sociālo pakalpojumu sniegšanas dokumentācijā.

96. Par 6.punktā minētajiem sociālajiem pakalpojumiem samaksā klients, klienta apgādnieks un/vai pašvaldība saskaņā ar Ministru kabineta noteikumos un šajos saistošajos noteikumos noteikto kārtību.

(Rīgas domes 12.05.2009. saistošo noteikumu Nr.169 redakcijā)

97. Samaksa par pakalpojumu tiek veikta saskaņā ar Ministru kabineta noteikto kārtību, izņemot šādus gadījumus:

97.1. pēc sociālās rehabilitācijas pakalpojuma (izņemot patversmes, naktspatversmes pakalpojumu) samaksas personas (ģimenes) rīcībā esošie līdzekļi nedrīkst būt mazāki par 75% no Latvijas Republikā noteiktās minimālās algas apmēra katram ģimenes loceklim;

97.2. pēc sociālās aprūpes dzīvesvietā pakalpojuma samaksas personas (ģimenes) rīcībā esošie līdzekļi nedrīkst būt mazāki par Latvijas Republikā noteiktās minimālās algas apmēru katram ģimenes loceklim;

97.3. ja persona saņem sociālās rehabilitācijas (ieskaitot patversmes/naktspatversmes pakalpojumus) un sociālās aprūpes dzīvesvietā pakalpojumus, netiek izvērtēti personas atsevišķi dzīvojošā apgādnieka ienākumi un materiālais stāvoklis;

97.4. ja persona saņem ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas pakalpojumu pilngadīgām personām (turpmāk – SAC pakalpojums):

97.4.1. par pakalpojumu maksā persona no savas pensijas un pensijas piemaksas vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā noteikto;

97.4.2. par pakalpojumu maksā personas apgādnieks(-i), ja persona par SAC pakalpojumu nevar samaksāt pilnu pakalpojuma maksu;

97.4.3. personas apgādnieks no maksas par SAC pakalpojumu tiek atbrīvots, ja:

97.4.3.1. Sociālais dienests atzinis apgādnieku (apgādnieka ģimeni) par trūcīgu;

97.4.3.2. apgādnieka vienīgie ienākumi ir pensija vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts;

97.4.3.3. apgādnieks ir apgādājamās personas mazbērns vai mazmazbērns;

97.4.4. ja apgādnieka vienīgie ienākumi ir pensija vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts, apgādnieks no maksas par SAC pakalpojumu tiek atbrīvots uz laiku, kas nav ilgāks par sešiem mēnešiem;

97.4.5. apgādnieks, kuram piešķirts trūcīgas ģimenes statuss, tiek atbrīvots no maksas par SAC pakalpojumu uz laiku, līdz mainās apgādnieka (apgādnieka ģimenes) sociālais statuss saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem;

97.4.6. ja apgādnieks vērsies Sociālajā dienestā, lai tiktu izvērtētas apgādnieka iespējas maksāt par apgādājamajam nodrošināto SAC pakalpojumu, tad apgādnieks deklarē ģimenes ienākumus un materiālo stāvokli saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto kārtību par ģimenes (personas) atzīšanu par trūcīgu;

97.4.7. ja apgādnieks Sociālajā dienestā nepieprasa izvērtēt apgādnieka ģimenes atbilstību trūcīgas personas statusam, tad apgādnieka pienākums ir deklarēt savus ienākumus par pēdējiem trim mēnešiem;

97.4.8. apgādnieka maksa par SAC pakalpojumu tiek aprēķināta, izvērtējot apgādnieka ienākumus, no kuriem līdzekļi, kas pēc SAC pakalpojuma samaksas paliek apgādnieka ģimenes (apgādnieks, apgādnieka laulātais(-ā) un apgādājamie bērni) rīcībā, nedrīkst būt mazāki par summu, kura aprēķināta, reizinot valstī noteikto minimālo algu ar koeficientu 1,0 par vienas personas ģimeni vai apgādnieku ģimenē, 0,5 – par katru bērnu un 0,5 – par ilgstoši (ilgāk par trim mēnešiem) darbspējas zaudējušu laulāto;

97.4.9. ja apgādnieka rīcībā paliek mazāk līdzekļu, nekā noteikts 97.4.8.apakšpunktā, tad apgādnieks tiek atbrīvots no maksas par SAC pakalpojumu līdz laikam, kad viņa rīcībā esošie līdzekļi ir lielāki nekā norādīts 97.4.8.apakšpunktā;

97.4.10. ja SAC pakalpojuma saņēmējam ir vairāk nekā viens apgādnieks, tad apgādnieka maksājumu nosaka proporcionāli apgādnieku skaitam, ievērojot 97.4.apakšpunktā noteikto;

97.4.11. ja persona, kura ievietota SAC ar pašvaldības atbalstu, un personas apgādnieks(-i) nespēj samaksāt par SAC pakalpojumu pilnu pakalpojuma maksu, tad atlikušo pakalpojuma maksas daļu maksā pašvaldība;

97.5. ja persona saņem grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojumu, pakalpojuma saņēmēja pienākums ir samaksāt pakalpojuma sniedzējam par dzīvojamās telpas, virtuves un koplietošanas telpu ekspluatāciju (atbilstoši lietojamai daļai);

97.6. saistošo noteikumu 61.¹ punktā minētās personas par dienas aprūpes centra personām ar demenci apmeklējuma periodu pirms pakalpojuma piešķiršanas samaksā pakalpojuma sniedzējam ēdināšanas izdevumus.

(Grozīts ar Rīgas domes 12.05.2009. saistošajiem noteikumiem Nr.169; Rīgas domes 08.12.2009. saistošajiem noteikumiem Nr.31)

98. Neizvērtējot personas (ģimenes) ienākumus un materiālo stāvokli, no Rīgas pilsētas pašvaldības budžeta līdzekļiem tiek segtas šādu pakalpojumu izmaksas:

98.1. specializētās darbnīcas pakalpojums;

98.2. īslaicīgas sociālās aprūpes pakalpojumi līdz 30 dienām gada laikā bērniem ar invaliditāti;

98.3. krīzes centra pakalpojumi līdz 6 mēnešiem gada laikā;

98.4. naktspatversmes un patversmes pakalpojumi līdz 2 mēnešiem gada laikā;

98.5. dienas aprūpes centra pakalpojumi;

98.6. dienas un atbalsta centra pakalpojumi;

98.7. sociālās rehabilitācijas centra pakalpojumi personām bez noteiktas dzīvesvietas un bezdarbniekiem;

98.8. sociālā darba pakalpojums;

98.9. īslaicīgas sociālās aprūpes pakalpojumi nepilngadīgajām grūtniecēm un jaunajām māmiņām līdz 6 mēnešiem pēc bērna piedzimšanas;

98.10. grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojums (neattiecas uz saistošo noteikumu 97.5.apakšpunktā minētajiem maksājumiem);

98.11. ģimenes asistenta pakalpojums;

98.12. atbalsta ģimenes/uzticības personas pakalpojums.

(Grozīts ar Rīgas domes 12.05.2009. saistošajiem noteikumiem Nr.169; Rīgas domes 08.12.2009. saistošajiem noteikumiem Nr.31)

99. Ja klients saņem sociālo pakalpojumu, kurš nav minēts šo saistošo noteikumu 98.punktā, klients vai viņa pilnvarotā persona Sociālajā dienestā iesniedz dokumentus, kas apliecina personas, personas laulātā un to personu ienākumus un materiālo stāvokli, ar kurām ir kopēji izdevumi par uzturu un kuras mitinās vienā mājoklī, kā arī gadījumos, ja saskaņā ar šo saistošo noteikumu 97.punktu no samaksas par pakalpojumu personas atsevišķi dzīvojošie apgādnieki nav atbrīvoti, iesniedz atsevišķi dzīvojošu apgādnieku ienākumus un materiālo stāvokli apliecinošus dokumentus, aizpildot iztikas līdzekļu deklarāciju.

(Rīgas domes 12.05.2009. saistošo noteikumu Nr.169 redakcijā)

100. Sociālajam dienestam atsevišķos gadījumos ir tiesības noteikt citu personai (ģimenei) un/vai personas apgādniekam labvēlīgāku pakalpojuma samaksas kārtību, ņemot vērā personas (ģimenes) un/vai personas apgādnieka individuālo sociālo gadījumu.

101. Sociālā dienesta lēmumu par sociālā pakalpojuma piešķiršanu vai atteikumu var apstrīdēt Rīgas domes Labklājības departamentā likumā noteiktajā kārtībā.

(Grozīts ar Rīgas domes 08.12.2009. saistošajiem noteikumiem Nr.31)

102. Sociālā pakalpojuma sniedzēja lēmumu par sociālā pakalpojuma piešķiršanu vai atteikumu var apstrīdēt Rīgas domes Labklājības departamentā likumā noteiktajā kārtībā.

103. Rīgas domes Labklājības departamenta lēmumu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā.

104. Saistošie noteikumi publicējami laikrakstos “Latvijas Vēstnesis” un “5 min” un stājas spēkā nākamajā dienā pēc publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

105. Ar šo noteikumu spēkā stāšanās dienu spēku zaudē Rīgas domes 30.08.2005. saistošie noteikumi Nr.12 “Par sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu samaksu Rīgā”.

106. Rīgas domes Labklājības departaments ir atbildīgs par saistošo noteikumu izpildes novērošanu.