Liepājas pilsētas domes saistošie noteikumi Nr.17

Liepājā 2007.gada 22.novembrī (prot. Nr.12, 3.§)

Par dzīvokļa pabalstu

Izdoti saskaņā ar likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" 25.pantu un Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 35.panta ceturto daļu

 

1. Vispārīgie noteikumi

1.1. Saistošie noteikumi (turpmāk - noteikumi) nosaka kārtību, kādā tiek pieprasīts, piešķirts, aprēķināts un izmaksāts dzīvokļa pabalsts.

1.2. Dzīvokļa pabalsts šo noteikumu izpratnē ir pašvaldības sociālais pabalsts un to piešķir, lai sniegtu atbalstu īres, apsaimniekošanas un komunālo izdevumu daļējai segšanai.

1.3. Ģimene šo noteikumu izpratnē ir persona vai personu grupa, ko saista laulība, radniecība vai citas personiskas attiecības un kas dzīvo vienā mājoklī (māja, dzīvoklis u.tml.).

1.4. Dzīvokļa pabalstu ir tiesīgs pieprasīt Liepājas pilsētas pašvaldības iedzīvotājs, kuram pamatdzīvesvieta deklarēta Liepājas pilsētā ne mazāk kā 6 mēnešus pirms dzīvokļa pabalsta pieprasīšanas, kurš ir dzīvokļa īpašnieks vai īrnieks un kurš rakstiski noslēdzis apsaimniekošanas vai dzīvojamās telpas īres līgumu.

1.5. Pabalstu nav tiesīgas pieprasīt personas, kuras noslēgušas dzīvojamās telpas īres līgumu ar Liepājas pilsētas pašvaldības iestādi "Liepājas pilsētas domes Sociālais dienests" (turpmāk - Sociālais dienests).

1.6. Dzīvokļa pabalstu var pieprasīt:

1.6.1. ģimenes ar bērniem, kurās nav nevienas darbspējīgas personas un kuru ienākumi uz vienu personu nepārsniedz 80% no četrkārša valstī noteiktā sociālā nodrošinājuma pabalsta;

1.6.2. ģimenes, kurās ir vismaz viena darbspējīga persona un kuru ienākumi uz vienu personu nepārsniedz 80% no trīskārša valstī noteiktā sociālā nodrošinājuma pabalsta;

1.6.3. ģimenes bez bērniem, kurās nav nevienas darbspējīgas personas un kuru ienākumi uz vienu personu nepārsniedz 80% no trīskārša valstī noteiktā sociālā nodrošinājuma pabalsta;

1.6.4. atsevišķi dzīvojoši pensionāri un invalīdi, kuri nesastāv laulībā un kuru ienākumi nepārsniedz 80% no četrkārša valstī noteiktā sociālā nodrošinājuma pabalsta.

1.7. Dzīvokļa pabalsta apmērs kalendārajā gadā nevar pārsniegt 3 mēnešu vidējos normatīvos maksājumus par īri un komunālajiem pakalpojumiem 1.6.2.punktā minētajām ģimenēm un 6 mēnešu vidējos normatīvos maksājumus par īri un komunālajiem pakalpojumiem 1.6.1., 1.6.3. un 1.6.4.punktā minētajām ģimenēm.

1.8. Dzīvokļa pabalsta pieprasītājam ir pienākums:

1.8.1. sniegt pilnīgas un patiesas sociālās palīdzības saņemšanai nepieciešamās ziņas;

1.8.2. iesniegt nepieciešamos dokumentus;

1.8.3. nekavējoties ziņot par pārmaiņām apstākļos;

1.8.4. aktīvi līdzdarboties savas sociālās situācijas uzlabošanā;

1.8.5. pildīt līdzdarbības pienākumus.

1.9. Dzīvokļa pabalsta pieprasītājs ir atbildīgs par sniegto ziņu patiesumu un savu rīcību, kā arī par zaudējumu, kas radušies viņa vainas vai nelikumīgas rīcības dēļ, atlīdzināšanu.

2. Pabalsta pieprasīšanas kārtība

2.1. Persona, kura pieprasa dzīvokļa pabalstu, iesniedz Sociālajā dienestā šādus dokumentus:

2.1.1. iesniegumu;

2.1.2. iztikas līdzekļu deklarāciju;

2.1.3. izziņu no Liepājas pilsētas pašvaldības iestādes "Liepājas pilsētas pašvaldības policija" par personām, kuras deklarējušās attiecīgajā dzīvesvietā un/vai izziņu no dzīvojamās mājas apsaimniekotāja par dzīvokļa platību, tajā deklarēto personu skaitu un dzīvokļa labiekārtojumu;

2.1.4. izziņu no darba devēja par pēdējo 3 mēnešu ienākumiem pēc nodokļu nomaksas (1.pielikums) par katru nodarbināto personu;

2.1.5. izziņu no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (turpmāk - VSAA) par valsts sociālā pabalsta apmēru bezdarba gadījumā par pēdējiem 3 mēnešiem;

2.1.6. izziņu no VSAA par bērna piedzimšanas pabalsta apmēru;

2.1.7. izziņu no VSAA par saņemtās pensijas vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru par pēdējiem 3 mēnešiem, ja persona saņem valsts noteikto pensiju vai valstī noteikto sociālā nodrošinājuma pabalstu;

2.1.8. Valsts darba ekspertīzes ārstu komisijas izziņas kopiju (uzrādot oriģinālu) personām, ja tās saņem valsts noteikto invaliditātes pensiju vai valstī noteikto sociālā nodrošinājuma pabalstu invaliditātes gadījumā;

2.1.9. algas nodokļu grāmatiņas kopiju (uzrādot oriģinālu) personām darbspējīgā vecumā, ja tās nav nodarbinātas;

2.1.10. Nodarbinātības valsts aģentūras (turpmāk - NVA) apmeklējuma uzskaites lapas kopiju (uzrādot oriģinālu), ja persona ir bezdarbnieks;

2.1.11. izziņas par bērnu, kuri sasnieguši 15 gadu vecumu, nodarbošanos (mācību iestādes izdotā izziņā jāuzrāda stipendijas apmērs, pilna vai nepilna laika studijas, budžeta vai maksas grupa, studiju maksa);

2.1.12. citu valstu pilsoņi - izziņu par attiecīgo ārvalstu piešķirtajiem pabalstiem, pensijām, kompensācijām un cita veida sociālajām garantijām;

2.1.13. personas, kuras ir dalībnieki vai amatpersonas komercsabiedrībās vai veic individuālo darbu, - Valsts ieņēmumu dienesta izsniegtu izziņu par pēdējo 12 mēnešu ienākumiem (ja uzrādītie ienākumi mēnesī ir zemāki par valstī noteikto minimālo darba algu, ienākumi tiek pielīdzināti minimālās darba algas apmēram, izņemot personas, kuras noslēgušas ar Sociālo dienestu līgumu par aprūpes mājās sniegšanu);

2.1.14. prasības pieteikuma tiesai par uzturlīdzekļu piedziņu vai uzturlīdzekļu piedziņu bērna (bērnu) uzturam kopiju (uzrādot oriģinālu);

2.1.15. izziņu no uzturlīdzekļu fonda, kas apliecina, ka persona nesaņem uzturlīdzekļus bērna (bērnu) uzturam.

2.2. Persona, kura pieprasa dzīvokļa pabalstu, uzrāda Sociālajā dienestā šādus dokumentus:

2.2.1. visu personu, kuras deklarētas kopā ar pabalsta pieprasītāju, personu apliecinošus dokumentus;

2.2.2. iepriekšējo 3 mēnešu īres un komunālo maksājumu kvītis, par apkuri - par pēdējiem 3 pilniem apkures mēnešiem;

2.2.3. dzīvojamās telpas apsaimniekošanas vai dzīvojamās telpas īres līgumu;

2.2.4. persona, kurai pieder nekustamais īpašums, - zemesgrāmatas apliecību.

2.3. Sociālais dienests ir tiesīgs dzīvokļa pabalsta pieprasītājam rakstiski pieprasīt iesniegt un uzrādīt citus dokumentus, ja tas nepieciešams, lai izvērtētu pabalsta pieprasītāja un kopā ar viņu deklarēto personu ienākumus un materiālos resursus.

2.4. Noteikumu 1.6.1., 1.6.3. un 1.6.4.punktā minētajām ģimenēm un personām dzīvokļa pabalstu piešķir uz 6 mēnešiem.

2.5. Noteikumu 1.6.2.punktā minētajām ģimenēm dzīvokļa pabalstu piešķir uz 3 mēnešiem.

2.6. Pēc noteikumu 2.4. un 2.5.punktā minēto termiņu beigām jautājumu par dzīvokļa pabalsta piešķiršanas nepieciešamību izskata pēc atkārtota iesnieguma saņemšanas.

3. Dzīvokļa pabalsta piešķiršanas un aprēķināšanas kārtība

3.1. Dzīvokļa pabalstu piešķir Sociālais dienests, pamatojoties uz pieprasītāja iesniegumu un iesniegtajiem dokumentiem, kas apliecina tiesības pieprasīt dzīvokļa pabalstu, kā arī apsekošanas aktu, ja nepieciešams veikt pabalsta pieprasītāja sadzīves apstākļu apsekošanu.

3.2. Dzīvokļa pabalstu piešķir no dienas, kad saņemts iesniegums un visi nepieciešamie dokumenti, kas apliecina tiesības pieprasīt dzīvokļa pabalstu.

3.3. Ja kāda no dzīvoklī deklarētām personām faktiski nedzīvo deklarētajā dzīvesvietā, tad šai personai dzīvokļa pabalstu nepiešķir, izņemot skolēnus un studentus, kuri mācās.

3.4. Dzīvokļa pabalstu aprēķina pēc formulas:

P = S(2;3;4) x n + K - I

P - pabalsta apmērs mēnesī,

S2 - 80% no divkārša valsts noteiktā sociālā nodrošinājuma pabalsta,

S3 - 80% no trīskārša valsts noteiktā sociālā nodrošinājuma pabalsta,

S4 - 80% no četrkārša valsts noteiktā sociālā nodrošinājuma pabalsta,

n - personu skaits,

K - vidējie normatīvie maksājumi par īri un komunālajiem pakalpojumiem trīs mēnešu periodā,

I - ģimenes vidējie mēneša ienākumi par pēdējiem trim mēnešiem.

3.5. Ja pabalsts tiek samazināts par līdzdarbības pienākumus nepildījušās personas daļu, tad pabalstu aprēķina pēc formulas:

Psamaz. = P - p x L

Psamaz. - samazinātā pabalsta apmērs,

P - pilnais pabalsta apmērs,

p - pabalsta apmērs vienai personai,

L - līdzdarbības pienākumu nepildījušo personu skaits.

3.6. Dzīvokļa pabalsts tiek aprēķināts pēc faktiskajiem īres/apsaimniekošanas un komunālo pakalpojumu maksājumiem, nepārsniedzot Liepājas pilsētas domes katram kalendārajam gadam noteiktos normatīvos izdevumus dzīvokļa pabalsta aprēķināšanai (2.pielikums).

3.7. Dzīvokļa pabalsta apmērs mēnesī nevar pārsniegt pēdējo trīs mēnešu vidējos normatīvos izdevumus par īri un komunālajiem pakalpojumiem.

3.8. Dzīvokļa pabalsta saņemšanas kārtība NVA reģistrētiem bezdarbniekiem:

3.8.1. bezdarbnieki dzīvokļa pabalstu var saņemt tikai pēc tam, kad veikti nozīmētie līdzdarbības pienākumi;

3.8.2. bezdarbniekiem līdzdarbības pienākumi ir piecas dienas piedalīties pilsētas sakopšanas un labiekārtošanas pasākumos;

3.8.3. Sociālais dienests izraksta norīkojumu līdzdarbības pienākumu veikšanai (3.pielikums) un iesniedz namu apsaimniekotājam vai citām institūcijām, kas organizē pilsētas sakopšanas un labiekārtošanas pasākumus;

3.8.4. bezdarbniekam viena mēneša laikā no norīkojuma izrakstīšanas dienas jāiepazīstas ar norīkojumu un jāizpilda līdzdarbības pienākumi;

3.8.5. pārejoša darba nespēja nevar būt par pamatu, lai atbrīvotu no līdzdarbības pienākumu izpildes. Šajā gadījumā līdzdarbības pienākumu izpildes periods tiek pagarināts;

3.8.6. pēc izsniegto norīkojumu oriģinālu ar atzīmi par līdzdarbības pienākumu izpildi saņemšanas Sociālais dienests lemj par pabalsta piešķiršanu.

3.9. Līdzdarbības pienākumi nav jāpilda:

3.9.1. ģimenēm, kurās bērnu invalīdu audzina viens no vecākiem;

3.9.2. ģimenēm, kurās bērnu invalīdu audzina abi vecāki un viens no vecākiem ir nodarbināts;

3.9.3. ģimenēm, kurās ir bērni līdz septiņu gadu vecumam, kuri neapmeklē pirmsskolas izglītības iestādes, un viens no vecākiem ir nodarbināts;

3.9.4. valsts noteikto vecuma vai invaliditātes pensiju un valsts noteiktā sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmējiem;

3.9.5. pabalsta pieprasītājiem, kuri no līdzdarbības pienākumu veikšanas atbrīvoti citu objektīvu iemeslu dēļ.

3.10. Dzīvokļa pabalsts netiek piešķirts vai tiek pārtraukta izmaksa, ja:

3.10.1. kādai no dzīvoklī deklarētajām personām ir parādsaistības (izņemot studiju un studējošā kredītu, kredītu mājokļa pielāgošanai invalīdam, īres un komunālo maksājumu parādu, kā arī kredītu ārkārtas operācijām pēc ārstniecības personas nozīmējuma);

3.10.2. pabalsta pieprasītājam vai kādai kopā ar viņu deklarētajai personai pieder divi vai vairāki nekustamie īpašumi vai tā daļas (izņemot garāžu, kuru izmanto transportlīdzekļa novietošanai), divi vai vairāki transportlīdzekļi;

3.10.3. kādai no dzīvoklī deklarētajām personām laulātais deklarējis dzīvesvietu citā adresē;

3.10.4. kāda no dzīvoklī deklarētajām personām noslēgusi uztura līgumu vai bez atlīdzības atsavinājusi citai personai sev piederošu nekustamo īpašumu vai transportlīdzekli;

3.10.5. persona, kura ir bezdarbnieks, viena mēneša laikā no norīkojuma izrakstīšanas dienas nav izpildījusi līdzdarbības pienākumus;

3.10.6. personas, kuras deklarētas dzīvoklī, tajā nedzīvo un/vai dzīvoklis tiek izīrēts;

3.10.7. nav sniegtas pilnīgas un patiesas ziņas.

4. Pabalsta izmaksas kārtība

4.1. Dzīvokļa pabalstu pārskaita īres un komunālo pakalpojumu sniedzēja kontā, izņemot pabalstu kurināmā iegādei, ko pabalsta pieprasītājam izmaksā skaidrā naudā kredītiestādē.

4.2. Dzīvokļa pabalstu pārskaita vai izmaksā līdz laika perioda, par kuru tas piešķirts, beigām.

5. Noslēguma jautājums

Noteikumi publicējami tiesību aktos noteiktajā kārtībā. Noteikumi stājas spēkā ar 2008.gada 1.janvāri.

Liepājas pilsētas domes priekšsēdētājs U.Sesks

 
 

1.pielikums

Liepājas pilsētas domes

2007.gada 22.novembra saistošajiem noteikumiem Nr.17

 

2.pielikums

Liepājas pilsētas domes

2007.gada 22.novembra saistošajiem noteikumiem Nr.17

Dzīvokļa pabalsta aprēķināšanā pielietojamie normatīvie izdevumi

Aprēķinot dzīvokļa pabalstu, izmanto šādus normatīvos izdevumus:

1. Īres (apsaimniekošanas) maksa Ls 0,30 par 1 m², rēķinot vienai personai 30 m², katrai nākamajai personai - 18 m², nepārsniedzot dzīvokļa platību.

2. Maksa par apkuri - Ls 0,829 par 1 m², rēķinot vienai personai 30 m², katrai nākamajai personai - 18 m², nepārsniedzot dzīvokļa platību.

3. Maksa par elektrību - Ls 0,051 par kWh, rēķinot vienai personai 50 kWh, katrai nākamajai personai - 30 kWh, bet ne vairāk par 150 kWh uz dzīvokli.

4. Dabas gāzes abonēšanas maksa Ls 0,77 un Ls 0,18 par 1 m³, rēķinot vienai personai 6 m³, katrai nākamajai personai - 1 m³, bet ne vairāk par 10 m³ uz dzīvokli.

5. Maksa par propāna gāzes balonu - Ls 14,00:

5.1. uz 3 mēnešiem ģimenei, kurā ir ne vairāk kā divas personas;

5.2. uz 2 mēnešiem ģimenei, kurā ir ne vairāk kā piecas personas;

5.3. uz 1 mēnesi ģimenei, kurā ir vairāk par piecām personām.

6. Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas izdevumi personai, pamatojoties uz faktiskajiem izdevumiem mēnesī.

7. Maksa par auksto ūdeni, ja ir ūdens patēriņa skaitītājs, - Ls 0,55 par 1 m³, rēķinot vienai personai 3 m³, katrai nākamajai personai - 1 m³.

8. Maksa par auksto ūdeni, ja nav ūdens patēriņa skaitītāja, - Ls 1,65 vienai personai, katrai nākamajai personai - Ls 0,55.

9. Maksa par karsto ūdeni, ja ir ūdens patēriņa skaitītājs - Ls 2,46 par 1 m³, rēķinot vienai personai 2 m³, katrai nākamajai personai - 1 m³.

10. Maksa par karsto ūdeni, ja nav ūdens patēriņa skaitītāja, - Ls 4,92 vienai personai, katrai nākamajai personai - Ls 2,46.

 

3.pielikums

Liepājas pilsētas domes

2007.gada 22.novembra saistošajiem noteikumiem Nr.17