1. Noteikumi nosaka ūdensapgādes, notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas būvju būvniecības kārtību, ja tās pilnīgi vai daļēji paredzēts būvēt par starptautisko finanšu institūciju, Eiropas Savienības vai tās dalībvalstu finanšu līdzekļiem. Būves projektē, būvē un pieņem ekspluatācijā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

2. Noteikumos lietoti šādi termini:

2.1. ūdenssaimniecības būves - ūdensapgādes, notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas būves, kā arī tehnoloģiskās iekārtas un tehniskais aprīkojums, kas nodrošina vai ietekmē to darbību;

2.2. ūdenssaimniecības sistēma - ūdenssaimniecības būvju un insti­tucionālo vajadzību kopums, kas nepieciešams ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanai konkrētā teritorijā, lai nodrošinātu teritorijas attīstību, vides aizsardzību un ekonomiskās intereses;

2.3. tehniski ekonomiskais pamatojums - ūdenssaimniecības sistēmas attīstības lietderības izvērtējums no tehniskā, ekonomiskā, institucionālā un vides aizsardzības viedokļa;

2.4. projekta pieteicējs - publisko vai privāto tiesību persona, kura sniedz publiskās lietošanas dzeramā ūdens sagatavošanas un apgādes vai notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas pakalpojumus.

3. Lai nodrošinātu šo noteikumu izpildi, vides ministrs ar rīkojumu izveido Ūdenssaimniecības būvju būvniecības projektu vērtēšanas komisiju (turpmāk - komisija), kā arī apstiprina komisijas nolikumu.

4. Projekta pieteicējs iesniedz Vides ministrijā iesniegumu par sākotnējo projekta ieceri (1.pielikums).

5. Komisija izvērtē iesniegumā ietverto informāciju un sākotnējās projekta ieceres pamatojumu un 20 darbdienu laikā pēc iesnieguma reģistrācijas sniedz rakstisku atzinumu. Atzinumā norāda prasības tehniski ekonomiskā pamatojuma saturam, apjomam, detalizācijai, kā arī turpmākās projekta dokumentācijas izstrādei. Komisija sniedz ieteikumus par tehniski ekonomiskā pamatojuma saturu un detalizāciju, pamatojoties uz šo noteikumu 7.punktu.

(Grozīts ar MK 03.02.2009. noteikumiem Nr.101)

6. Projekta pieteicējs izstrādā tehniski ekonomisko pamatojumu, ņemot vērā šo noteikumu 7.punktā minētās prasības un komisijas ieteikumus attiecībā uz pamatojuma saturu un detalizāciju.

7. Tehniski ekonomiskais pamatojums ietver šādas daļas:

7.1. esošās situācijas izvērtējums:

7.1.1. projekta teritorijas raksturojums (tai skaitā aglomerācijas robežas un lielums (izteikts cilvēku ekvivalentos), iedzīvotāju skaits, iestādes un uzņēmumi, īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, aglomerācijas piederība upes sateces baseinam), kā arī kartogrāfiskais materiāls;

7.1.2. ūdenssaimniecības sistēmas raksturojums:

7.1.2.1. no tehniskā viedokļa (tai skaitā visu centralizēto un decentralizēto ūdenssaimniecības sistēmu raksturojums, pakalpojumu nodrošinājuma līmenis, visu ūdenssaimniecības būvju raksturojums un tehniskais stāvoklis, jaudas un atbilstība pakalpojumu pieprasījumam, ūdens un notekūdeņu uzskaite, ūdens zudumi un infiltrācija, sistēmas uzraudzības nodrošinājums, sistēmas energoefektivitāte, kā arī sistēmas kartogrāfiskais materiāls);

7.1.2.2. no ekonomiskā viedokļa (tai skaitā pakalpojumu patērētāja un pakalpojumu sniedzēja ienākumi un izdevumi par pēdējiem trim gadiem, maksājumi par pakalpojumiem - struktūra, tarifi, pakalpojumu pašizmaksas aprēķins, pilna izmaksu segšanas analīze, pakalpojuma sniedzēja finanšu situācijas raksturojums par pēdējiem trim gadiem, kredītspējas analīze). Ja projekta pieteicējs sniedz vairāku veidu pakalpojumus, ietver tikai šajā apakšpunktā minēto informāciju par ūdenssaimniecības pakalpojumiem;

7.1.2.3. no institucionālā viedokļa (tai skaitā pakalpojumu sniedzēja juridiskais statuss, sniegtie pakalpojumi (tai skaitā septisko dūņu savākšana, tīklu skalošana) un to sniegšanas teritorija, darbības licences un atļaujas, pakalpojumu organizācijas efektivitātes novērtējums, pamatlīdzekļu piederība, personāla kapacitāte);

7.1.2.4. no vides aizsardzības viedokļa (tai skaitā ūdens resursi un to kvalitāte, dzeramā ūdens kvalitāte, notekūdeņu radītais piesārņojums, attīrīto notekūdeņu apjomi un kvalitāte, novadītos notekūdeņus saņemošo ūdensobjektu kvalitāte, pazemes ūdeņu kvalitāte, notekūdeņu dūņu kvalitāte un turpmāka izmantošana, ūdenssaimniecības būvju tehniskā stāvokļa ietekme uz vidi, ūdenssaimniecības sistēmu atbilstība normatīvo aktu prasībām);

7.1.3. plānotās ūdenssaimniecības sistēmas jaudas un pakalpojumu kvalitātes nodrošināšana atbilstoši būvniecību un vides aizsardzību regulējošo normatīvo aktu prasībām, kā arī šo prasību izpildes paredzamie termiņi;

7.1.4. būvniecības vai citu darbību ierobežojumi konkrētajā teritorijā, kas saistīti ar īpaši aizsargājamām dabas teritorijām un kultūrvēsturiskiem pieminekļiem, vai citi ierobežojumi;

7.2. ilgtermiņa investīciju programma:

7.2.1. ūdenssaimniecības sistēmas attīstības alternatīvie risinājumi un to salīdzinājums (tai skaitā tehnisko risinājumu izmaksu aprēķins, ūdenssaimniecības sistēmas paredzamo ekspluatācijas izmaksu aprēķins vismaz 30 gadu ilgam laikposmam, vides ieguvumu salīdzinājums);

7.2.2. ūdenssaimniecības sistēmas attīstības prognozes:

7.2.2.1. no tehniskā viedokļa (tai skaitā pakalpojumu pieprasījuma prognozes, nepieciešamā sistēmas kapacitāte, lai nodrošinātu pakalpojumu visā teritorijā atbilstoši teritorijas plānojumam vai teritorijas attīstības programmai (ja pašvaldībai nav spēkā esoša teritorijas plānojuma), izvēlēto risinājumu un tehnoloģiju atbilstība prognozētajam pieprasījumam, projekta mērķiem un vides prasībām, izvēlēto iekārtu un aprīkojuma atbilstība tehniskajām prasībām);

7.2.2.2. no ekonomiskā viedokļa (tai skaitā centralizētas vai decentralizētas ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas vai individuālo risinājumu piemērošanas pamatojums, principa "piesārņotājs maksā" piemērošana, izmaksu pilnas segšanas principa ieviešanas veicināšanas pasākumi);

7.2.2.3. no institucionālā viedokļa (tai skaitā pakalpojumu sniegšanas organizācijas optimizācija un pakalpojumu sniedzēja kapacitātes paaugstināšana, tai skaitā projekta ieviešanas nodrošināšanai);

7.2.2.4. no vides aizsardzības viedokļa (tai skaitā dzeramā ūdens resursu pieejamības izpēte, radītā un vidē novadītā piesārņojuma apjoma prognozes, upju baseinu apsaimniekošanas plāna ieviešanai nepieciešamās aktivitātes, ilgtspējīgas attīstības principu ievērošana, notekūdeņu dūņu izmantošanas iespēju analīze, vides kvalitātes prasību nodrošināšana decentralizēto vai individuālo ūdensapgādes un kanalizācijas risinājumu gadījumos);

7.2.3. izvēlētais ilgtermiņa risinājums un prioritārie pasākumi (tehniski, ekonomiski un no vides viedokļa pamatotākais risinājums ilgtermiņa attīstībai, tai skaitā būvniecības vietas izvēle, pilns izmaksu aprēķins, prioritāšu noteikšana);

7.3. prioritārā investīciju programma:

7.3.1. projektā ietverto ūdenssaimniecības būvju paredzamās būvniecības izvērtējums (tai skaitā tehnoloģiju, iekārtu, aprīkojuma detalizēts tehniskais apraksts un izvēles pamatojums, nepieciešamo pakalpojumu līgumu apraksts, detalizēts izmaksu aprēķins, paredzamais projekta ieviešanas laika grafiks, ieguvumi no projekta īstenošanas (arī tehniskie, vides un ekonomiskie ieguvumi), grafiskais un kartogrāfiskais materiāls, kas attēlo projektā paredzamo būvniecību);

7.3.2. ietekmes uz vidi analīze (tai skaitā pozitīvās un negatīvās ietekmes uz vidi analīze, piesārņojuma samazinājuma aprēķins, ietekme uz īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, ietekmes uz vidi novērtējuma procedūru veikšanas nepieciešamība, projekta ieguldījums vides aizsardzību regulējošo normatīvo aktu prasību ieviešanā, atbilstība vides aizsardzību regulējošo normatīvo aktu prasībām pēc projekta realizācijas, vides monitoringa prasību nodrošinājums);

7.3.3. investīciju efektivitātes finanšu un ekonomiskā analīze un finanšu plāns (tai skaitā prognozētie ienākumi un izdevumi, tarifi, iedzīvotāju maksātspējas analīze, aizņēmuma atmaksas aprēķini, prognozējamās uzņēmuma finanšu situācijas (ņemot vērā projekta ieviešanas ietekmi) analīze, principa "piesārņotājs maksā" piemērošana, jutīguma analīze, projekta finanšu plāna ietvaros izstrādātās projekta līgumu naudas plūsmas prognozes, finansējuma plāns pa finanšu avotiem un gadiem, valsts atbalsta (tajā skaitā Eiropas Savienības fondu finansējuma) apmēra pamatojums (ja tiek paredzēts), finanšu līdzekļu ieguldījuma sadalījums attiecībā uz Eiropas Savienības direktīvu prasību ieviešanu);

7.3.4. institucionālo pasākumu ieviešanas plāns (tai skaitā ūdenssaimniecības būvju ekspluatācijas un apkalpošanas nodrošinājums, projekta vadības nodrošināšana, nepieciešamā darbinieku apmācība, zemes īpašumtiesību jautājumi);

7.3.5. nosacījumi pieslēgumu izveidei, ja tiek izbūvēti vai rekonstruēti ūdensapgādes vai kanalizācijas ārējie tīkli;

7.4. projekta iepirkumu stratēģija (tai skaitā būvprojektēšanas un būvdarbu veikšanas izvērtējums un tehniskās un ekonomiskās lietderības salīdzinājums, lai pamatotu apvienoto vai atsevišķo būvprojektēšanas un būvdarbu veikšanas iepirkumu rīkošanu).

8. Izstrādāto un projekta pieteicēja apstiprināto tehniski ekonomisko pamatojumu projekta pieteicējs iesniedz Vides ministrijā papīra dokumenta formā (iesniedzot attiecīgo informāciju arī elektroniski) vai elektroniska dokumenta formā. Ja pieteicējs nav pašvaldība, tehniski ekonomiskajam pamatojumam pievieno pašvaldības lēmumu par tā saskaņošanu. Lēmumos par apstiprināšanu un saskaņošanu ietver projekta nosaukumu un tehniski ekonomiskā pamatojuma dokumenta nosaukumu un izstrādes datumu, prioritārās investīciju programmas finanšu plānu un galveno projekta komponenšu aprakstu. Projekta pieteicējs iesniedz Vides ministrijā vienu tehniski ekonomiskā pamatojuma eksemplāru (oriģinālu) ar visiem pielikumiem:

8.1. papīra formā tehniski ekonomisko pamatojumu iesniedz caurauklotu, lapas ir numurētas. Ja tehniski ekonomisko pamatojumu sūta pa pastu, par tā iesniegšanas datumu uzskata pasta zīmogā norādīto nosūtīšanas datumu;

8.2. elektroniski noformēto tehniski ekonomisko pamatojumu izstrādā DOC, XLS, PDF vai JPG datņu formātā.

(Grozīts ar MK 03.02.2009. noteikumiem Nr.101)

9. Tehniski ekonomisko pamatojumu komisija izvērtē saskaņā ar vides ministra apstiprinātu kārtību. Tehniski ekonomiskā pamatojuma izvērtēšanai komisija var pieaicināt ekspertus.

10. Komisija 30 darbdienu laikā pēc tehniski ekonomiskā pamatojuma saņemšanas to izvērtē un akceptē vai pieprasa veikt tajā labojumus. Izvērtējot tehniski ekonomisko pamatojumu, komisija ņem vērā:

10.1. plānoto ūdenssaimniecības būvju būvniecības (projekta pasākumu un komponentu) pamatotību;

10.2. plānoto komponentu fizisko apjomu pamatotību, to samazināšanas iespējas;

10.3. indikatīvo izmaksu pamatotību;

10.4. finanšu un ekonomiskajā analīzē izmantoto pieņēmumu un iegūto rezultātu pamatotību;

10.5. projekta finansēšanas iespējas, tai skaitā projekta pieteicēja kredītspēju;

10.6. tehnisko risinājumu pamatotību;

10.7. izvēlēto alternatīvu un prioritāšu pamatotību;

10.8. izvēlētās iepirkuma līguma formas pamatotību, ja tehniski ekonomiskajā pamatojumā ir atzīta par lietderīgu apvienotā būvprojektēšanas un būvdarbu veikšanas iepirkuma rīkošana;

10.9. prioritārās investīciju programmas īstenošanas periodu.

11. Komisija, pamatojoties uz tehniski ekonomiskajā pamatojumā iekļauto informāciju, pārliecinās par projekta finansiālo ilgtspējību. Projekts ir finansiāli ilgtspējīgs, ja:

11.1. projekta pieteicēja ieņēmumi pil-nībā sedz darbības izmaksas;

11.2. projekta naudas plūsmas prognoze ir pozitīva visā pārskata periodā;

11.3. sabiedrisko pakalpojumu tarifi, īstenojot prioritāro investīciju programmu, ir noteikti, ņemot vērā sabiedrisko pakalpojumu lietotāju maksātspēju un tehniski ekonomiskajā pamatojumā sniegto informāciju, kas apliecina projekta pieteicēja spēju nodrošināt turpmākās investīcijas ūdenssaimniecības sistēmā no prioritārās investīciju programmas īstenošanas rezultātā gūtajiem ieņēmumiem.

(Grozīts ar MK 03.02.2009. noteikumiem Nr.101)

12. Komisija izvērtē, vai prioritārajā investīciju programmā iekļauto aktivitāšu izmaksas ir samērīgas un pamatotas un vai tehniski ekonomiskajā pamatojumā ir iekļauti skaidri pieņēmumi izmaksu aprēķinam.

13. Ja komisija ir pieprasījusi veikt labojumus tehniski ekonomiskajā pamatojumā, projekta pieteicējs pēc attiecīgo labojumu veikšanas atkārtoti iesniedz tehniski ekonomisko pamatojumu Vides ministrijā. Komisija tehniski ekonomiskā pamatojuma atkārtotu izvērtēšanu veic šajos noteikumos noteiktajā kārtībā.

14. Ja tehniski ekonomiskajā pamatojumā ir pierādīts, ka ir lietderīgi rīkot apvienoto būvprojektēšanas un būvdarbu iepirkumu, komisijas akceptētais tehniski ekonomiskais pamatojums ir pamats šāda iepirkuma rīkošanai.

15. Komisijas akceptētais tehniski ekonomiskais pamatojums ir pamats projektēšanas uzdevuma un būvprojekta izstrādei. Lai saņemtu plānošanas un arhitektūras uzdevumu, projekta pieteicējs pašvaldības būvvaldē iesniedz komisijas akceptēto tehniski ekonomisko pamatojumu.

(Grozīts ar MK 03.02.2009. noteikumiem Nr.101)

16. Būvprojektu izstrādā atbilstoši komisijas akceptētajam tehniski ekonomiskajam pamatojumam. Izstrādājot būvprojektu, nedrīkst mainīt tehniski ekonomiskajā pamatojumā noteikto objekta vietu un tehniskos risinājumus, izņemot gadījumus, ja būvprojektā ieteiktie risinājumi ir ekonomiski izdevīgāki, tehniski pamatoti un nodrošina tādus pašus rezultātus kā tehniski ekonomiskajā pamatojumā minētie.

17. Tehniski ekonomisko pamatojumu pārstrādā (precizējot un papildinot sadaļas, kuras skar veiktās izmaiņas) un iesniedz komisijā atkārtotai izvērtēšanai un tehniski ekonomiskā pamatojuma akcepta saņemšanai pirms būvprojekta akcepta saņemšanas šādos gadījumos:

17.1. ja tiek mainīts prioritārās investīciju programmas finanšu apmērs un izmaiņas pārsniedz 20 % no projekta kopējām izmaksām;

17.2. ja tiek mainīti plānotie prioritārajā investīciju programmā minētie fiziskie apjomi (piemēram, cauruļvadu trašu garumi, izbūvējamo iekārtu jaudas) un izmaiņas pārsniedz 5 % (naudas izteiksmē) no tehniski ekonomiskajā pamatojumā akceptētās prioritārās investīciju programmas būvdarbu apjoma.

(Grozīts ar MK 03.02.2009. noteikumiem Nr.101)

18. Komisijas akcepta derīguma termiņš ir divi gadi. Projekta pieteicējs sešu mēnešu laikā pēc komisijas akcepta saņemšanas un turpmāk reizi sešos mēnešos līdz akcepta derīguma termiņa beigām sniedz komisijai informāciju par projekta īstenošanas gaitu, tai skaitā par šo noteikumu 17.1. un 17.2.apakšpunktā minēto nosacījumu izpildi.

19. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2005.gada 15.februāra noteikumus Nr.129 "Ūdensapgādes, notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas būvju būvniecības kārtība" (Latvijas Vēstnesis, 2005, 30.nr.).

20. Tehniski ekonomiskie pamatojumi, kas izstrādāti un iesniegti Vides ministrijā līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, nav obligāti jāpapildina un jāprecizē atbilstoši šajos noteikumos tehniski ekonomisko pamatojumu izstrādei noteiktajām prasībām.