1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā zemes lietotājiem nosakāmi to zaudējumu apmēri, kas saistīti ar īpaši aizsargājamo nemedījamo sugu un migrējošo sugu dzīvnieku nodarītajiem būtiskiem postījumiem (turpmāk - zaudējumi).

2. Zaudējumu kompensāciju izmaksā no Latvijas vides aizsardzības fonda līdzekļiem pēc tam, kad ir konstatēts, ka postījumus nodarījuši īpaši aizsargājamo nemedījamo sugu vai migrējošo sugu dzīvnieki.

3. Iesniegumu zaudējumu kompensācijai par īpaši aizsargājamo nemedījamo sugu vai migrējošo sugu dzīvnieku nodarītajiem postījumiem (turpmāk - iesniegums) augkopībai (1.pielikums), akvakultūrai, lopkopībai vai biškopībai (2.pielikums) iesniedz zemes lietotājs (turpmāk - zaudējumu kompensācijas pieprasītājs) Valsts vides dienesta reģionālajā vides pārvaldē pēc attiecīgās zemes platības atrašanās vietas. Iesniegumu iesniedz septiņu dienu laikā pēc postījumu konstatēšanas.

4. Iesniegumam pievieno dokumentu norakstus, kas apliecina zemes lietošanas tiesības, par kurā nodarītiem postījumiem pieprasa zaudējumu kompensāciju.

5. Lai novērtētu augkopībai nodarītos zaudējumus, Valsts vides dienesta reģionālā vides pārvalde izveido komisiju.

6. Komisijā iekļauj pa vienam pārstāvim no Valsts vides dienesta reģionālās vides pārvaldes, īpaši aizsargājamās dabas teritorijas administrācijas (ja zemes platība atrodas īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, kurai izveidota administrācija), Valsts meža dienesta (ja postījumus nodarījuši migrējošie medījamie dzīvnieki) un attiecīgās pašvaldības, kā arī Lauku atbalsta dienesta direktora norīkotu attiecīgās reģionālās lauksaimniecības pārvaldes pārstāvi.

7. Komisija 14 dienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas novērtē postījumu (piemēram, izbradājumi, izēdumi, izrakņājumi) intensitāti attiecīgajā zemes platībā, kā arī nosaka postījumus nodarījušo dzīvnieku sugu. Ja postījumi konstatēti lauksaimniecības kultūraugu attīstības stadijā, kurā nav iespējams noteikt ražas zudumus, nosaka tikai postījumus nodarījušo dzīvnieku sugu, bet zaudējumu apmērus aprēķina pēc otrreizējas postījumu novērtēšanas dabā pirms ražas novākšanas.

8. Ja nav iespējams noteikt zaudējumus nodarījušo dzīvnieku sugu, pieaicina attiecīgās nozares ekspertu atzinuma sniegšanai.

9. Ar eksperta pakalpojumiem saistītās izmaksas sedz Valsts vides dienesta reģionālā vides pārvalde.

10. Komisija izmanto pārbaudāmās zemes platības karti mērogā 1 : 10000 un norāda tajā postījumu intensitātes novērtēšanas maršrutu.

11. Postījumu intensitātes novērtēšanas maršruta kopgarums nedrīkst būt mazāks par 640 m vienā hektārā. Maršruts vienmērīgi izvietojams pa visu pārbaudāmo zemes platību.

12. Pārbaudi dabā veic, ejot pa izvēlēto maršrutu. Postījumu intensitāti novērtē ik pēc pieciem metriem parauglaukumā, kura rādiuss ir 0,5 metri.

13. Katrā parauglaukumā pēc sešu ballu skalas nosaka postījumu intensitāti un sastāda aktu par īpaši aizsargājamo nemedījamo sugu vai migrējošo sugu dzīvnieku nodarītajiem postījumiem augkopībai (3.pielikums).

14. Postījumu intensitāti pēc sešu ballu skalas apzīmē šādi:

14.1. 0 - postījumu nav (0-10 % no pa­raug­laukuma platības);

14.2. 1 - 5 % postījumu (11-15 % no parauglaukuma platības);

14.3. 2 - 25 % postījumu (16-35 % no parauglaukuma platības);

14.4. 3 - 50 % postījumu (36-65 % no parauglaukuma platības);

14.5. 4 - 75 % postījumu (66-95 % no parauglaukuma platības);

14.6. 5 - 100 % postījumu (96-100 % no parauglaukuma platības).

15. Pamatojoties uz iegūtajiem postījumu intensitātes datiem, aprēķina pārbaudāmās zemes platības postījumu vidējo intensitāti procentos. Aprēķinā izmanto šādu formulu:

, kur

P - postījumu vidējā intensitāte procentos;

a₁...a₅ - parauglaukuma postījumu intensitāte (5 %, 25 %, 50 %, 75 %, 100 %);

n₁...n₅ - postīto parauglaukumu skaits;

N - pārbaudāmās zemes platības parauglaukumu kopskaits.

16. Komisija 14 dienu laikā pēc zemes platības postījumu intensitātes novērtēšanas, pamatojoties uz aprēķināto postījumu vidējo intensitāti, nosaka zaudējumu apmērus naudas izteiksmē, izmantojot šādu formulu:

, kur

Z - ražas zudums naudas izteiksmē;

C - vidējā atlīdzība par kultūraugu sējumu vai stādījumu ierīkošanas un uzturēšanas izmaksām līdz postījumu nodarīšanas brīdim;

A - pārbaudītā platība;

P - postījumu vidējā intensitāte procentos.

17. Lai novērtētu akvakultūrai nodarītos zaudējumus, Valsts vides dienesta reģionālā vides pārvalde izveido komisiju.

18. Komisijā iekļauj pa vienam pārstāvim no Valsts vides dienesta reģionālās vides pārvaldes, īpaši aizsargājamās dabas teritorijas administrācijas (ja zemes platība atrodas īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, kurai izveidota administrācija) un Valsts vides dienesta Jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldes.

19. Komisija 14 dienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas veic pārbaudi dabā, lai konstatētu nodarītos postījumus (piemēram, zivjēdāju putnu klātbūtne, zivjēdāju putnu sugu vidējais putnu skaits (ligzdošana, barošanās)) un postījumu novēršanai veiktos pasākumus.

20. Zaudējumu kompensācijas pieprasītājs informē Valsts vides dienesta reģionālo vides pārvaldi, ja zivjēdāju putnu skaits sezonas laikā palielinās vismaz par 30 % no sākotnēji uzskaitītajiem putniem. Valsts vides dienesta reģionālā vides pārvalde veic pārbaudi vismaz reizi mēnesī.

21. Zaudējumu kompensācijas pieprasītājs katru gadu līdz 15.oktobrim iesniedz Valsts vides dienesta reģionālajā vides pārvaldē pamatotu zaudējumu aprēķinam nepieciešamo informāciju par zivjēdāju putnu nodarītajiem postījumiem (piemēram, vidējais putnu skaits, putnu uzturēšanās ilgums, zivju realizācijas cena).

22. Zaudējumu apmēru naudas izteiksmē nosaka, summējot atsevišķu putnu sugu - zivju gārņu, jūras kraukļu, jūras ērgļu un zivju ērgļu - nodarītos zaudējumus:

Z - nodarītie zaudējumi naudas izteiksmē;

Zy - katras putnu sugas nodarītie zaudējumi naudas izteiksmē;

P - putnu skaits;

D - putnu uzturēšanās ilgums (dienas);

I - zivju patēriņš kilogramos dienā vienam īpatnim (zivju gārnis - 0,2 kg; jūras krauklis - 0,5 kg; jūras ērglis - 0,7 kg; zivju ērglis - 1,5 kg);

R - zivju vidējā realizācijas cena vairumtirdzniecībā (izmanto publiski pieejamo informāciju par vidējo zivju realizācijas cenu vairumtirdzniecībā iepriekšējā mēnesī) euro/kg.

(Grozīts ar MK 20.08.2013. noteikumiem Nr.610)

23. Valsts vides dienesta reģionālā vides pārvalde sastāda aktu par īpaši aizsargājamo nemedījamo sugu vai migrējošo sugu dzīvnieku nodarītajiem postījumiem akvakultūrai (4.pielikums), pamatojoties uz zaudējumu kompensācijas pieprasītāja iesniegto zaudējumu aprēķinu un dabā veikto pārbaužu rezultātiem.

24. Lai novērtētu lopkopībai vai biškopībai nodarītos zaudējumus, Valsts vides dienesta reģionālā vides pārvalde pieaicina pa vienam pārstāvim no Valsts meža dienesta un īpaši aizsargājamās dabas teritorijas administrācijas (ja zemes platība atrodas īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, kurai izveidota administrācija) un nekavējoties veic pārbaudi dabā.

25. Lopkopībai nodarītos zaudējumus nosaka, ja postījumu dēļ lauksaimniecības dzīvnieki ir nogalināti vai ievainoti un tāpēc likvidējami. Pēc notikuma vietā redzamajām pazīmēm (piemēram, uzbrukuma pēdas, koduma pēdas, upuru atliekas) fiksē nodarītos postījumus un nosaka materiālos zaudējumus atbilstoši vidējām lauksaimniecības dzīvnieku tirgus cenām pārbaudes dienā.

26. Biškopībai nodarītos zaudējumus nosaka, ja postījumu dēļ bišu saimes ir gājušas bojā vai ir likvidējamas. Pēc notikuma vietā redzamajām pazīmēm
(izpostītiem stropiem, izēstiem rāmjiem) fiksē nodarīto postījumu faktu un nosaka materiālos zaudējumus saskaņā ar zaudējumu kompensācijas pieprasītāja iesniegtiem pamatotiem aprēķiniem.

27. Valsts vides dienesta reģionālā vides pārvalde sastāda aktu par īpaši aizsargājamo nemedījamo sugu vai migrējošo sugu dzīvnieku nodarītajiem postījumiem lopkopībai vai biškopībai (5.pielikums).

28. Valsts vides dienesta reģionālā vides pārvalde pēc iesnieguma izskatīšanas nesastāda attiecīgo aktu, ja:

28.1. iesniegums iesniegts laikā, kad novērtēt postījumu raksturu vairs nav iespējams;

28.2. nav ievērotas augkopības, akvakultūras, lopkopības vai biškopības nozari regulējošajos normatīvajos aktos noteiktās prasības;

28.3. akvakultūrā nav veikti zivjēdāju putnu atbaidīšanas vai skaita kontroles pasākumi vai ir pārkāptas vides aizsardzības normatīvajos aktos noteiktās prasības;

28.4. norādīts nepamatots vai apzināti paaugstināts zaudējumu apmērs;

28.5. zaudējumu apmērs augkopībā nepārsniedz 10 procentus no ražas vērtības;

28.6. zaudējumi lopkopībai vai biškopībai ir bijuši paredzami, bet nav veikti pasākumi to novēršanai;

28.7. ir konstatēts, ka zaudējumu nodarīšana pieļauta apzināti vai ir veicināta.

29. Valsts vides dienesta reģionālā vides pārvalde katru gadu līdz 31.oktobrim iesniedz Latvijas vides aizsardzības fonda administrācijā vienu attiecīgā akta eksemplāru, bet otru akta eksemplāru nosūta zaudējumu kompensācijas pieprasītājam.

30. Pamatojoties uz attiecīgo aktu, Latvijas vides aizsardzības fonda padome līdz kārtējā gada 30.novembrim pieņem lēmumu par zaudējumu kompensāciju.

31. Latvijas vides aizsardzības fonda administrācija lēmumu par zaudējumu kompensāciju rakstiski paziņo attiecīgajai Valsts vides dienesta reģionālajai vides pārvaldei un zaudējumu kompensācijas pieprasītājam piecu darbdienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas.

32. Zaudējumu kompensāciju Latvijas vides aizsardzības fonda administrācija izmaksā 10 darbdienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas.

33. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2001.gada 31.jūlija noteikumus Nr.345 "Kārtība, kādā zemes lietotājiem nosakāmi zaudējumu apmēri, kas saistīti ar īpaši aizsargājamo nemedījamo sugu un migrējošo sugu dzīvnieku nodarītiem būtiskiem postījumiem" (Latvijas Vēstnesis, 2001, 115.nr.; 2005, 144.nr.).