Aptauja ilgs līdz 23. oktobrim.
Tiesību akts ir zaudējis spēku.
Ministru kabineta noteikumi Nr.632
Rīgā 2007.gada 18.septembrī (prot. Nr.52 23.§) Dekoratīvo ābeļu atšķirīguma, viendabīguma un stabilitātes pārbaudes metodika
Izdoti saskaņā ar Augu šķirņu aizsardzības likuma 18.panta otro daļu
1. Noteikumi nosaka atšķirīguma, viendabīguma un stabilitātes pārbaudes metodiku (turpmāk - šķirnes pārbaude) dekoratīvo ābeļu (Malus Mill.) šķirnēm. 3. Šķirnes pārbauda atbilstoši prasībām, kas noteiktas normatīvajos aktos par kārtību, kādā organizē vai veic šķirnes pārbaudi un pieņem lēmumu par šķirnes pārbaudes rezultātu atzīšanu. 4. Persona dienestā iesniedz iesniegumu par šķirnes pārbaudi un šķirnes apraksta tehnisko anketu (1.pielikums), kā arī pārbaudāmo materiālu. 5. Iesniedzējs nodrošina, lai iesniedzamais pārbaudāmais materiāls atbilstu šādām prasībām: 5.1. pārbaudāmo materiālu iesniedz divgadīga vai trīsgadīga uz potcelma acota vai potēta stāda veidā pēc saskaņošanas ar dienestu; 5.2. minimālais iesniedzamā pārbaudāmā materiāla daudzums ir pieci koki, tas ir vizuāli vesels, bez attīstības traucējumiem, bez slimību un kaitēkļu bojājumiem; 5.3. pārbaudāmajam materiālam norāda potcelmu. Dienests norāda potcelmu, uz kura ir jāaco (jāpotē) pārbaudāmā šķirne; 5.4. pārbaudāmais materiāls nav bijis pakļauts jebkāda veida ķīmiskai apstrādei, kas varētu ietekmēt šķirnes pazīmju izpausmi (2.pielikums); 5.5. pārbaudāmajam materiālam ir pievienota aizsargājamai zonai paredzēta augu pase. 6. Minimālais šķirnes pārbaudes ilgums ir divi audzēšanas cikli. Par audzēšanas ciklu tiek uzskatīts ražošanas cikls. 7. Šķirnes pārbaudi veic vienā teritorijas vietā. Ja kādu šķirnes pazīmi šajā vietā nevar konstatēt, šķirnes pārbaudi var turpināt citā vietā. 8. Šķirnes pārbaudi veic apstākļos, kuri nodrošina augu augšanu, lai izpaustos šķirnei raksturīgās pazīmes. 9. Krāsu nosaka ar krāsu skalu dabiskā ziemeļu puses apgaismojumā, bez tiešajiem saules stariem. Ja tas nav iespējams, krāsu nosaka piemērotā telpā, kur nav tiešas saules gaismas, vai izmantojot mākslīgo dienas gaismu ar spektrālo sastāvu atbilstoši Starptautiskās jaunu augu šķirņu aizsardzības savienības (UPOV) vadlīnijām. Augu daļu krāsu nosaka uz balta fona. 10. Šķirni pārbauda tādā veidā, lai augus vai augu daļas varētu paņemt mērījumiem vai skaitīšanai, nekaitējot pārējiem novērojumiem, kas tiek veikti līdz audzēšanas cikla beigām. 12. Visus novērojumus veic vismaz pieciem kokiem vai augu daļām. Ja mērījumus veic augu daļām, no katra koka ņem divus paraugus. 13. Ja kādu šķirnes pazīmi klimatisko apstākļu vai citu iemeslu dēļ nevar noteikt, veic papildu pārbaudes. 14. Lai pārliecinātos, ka atšķirīgums ir pietiekami noturīgs, šķirnes pazīmi pārbauda vismaz divus audzēšanas ciklus. 15. Šķirnes viendabīguma noteikšanai izmanto populācijas standartu viens procents ar ticamību 95 procenti. Ja materiālā ir pieci pārbaudāmie augi, nav pieļaujama nekāda novirze. 16. Ja šķirne atbilstoši pārbaudes rezultātiem ir atzīta par viendabīgu, to uzskata arī par stabilu. Ja dati ir nepārliecinoši, šķirnes stabilitāti pārbauda, audzējot nākamo paaudzi vai pārbaudot jaunu augu materiālu, kam piemīt tās pašas īpašības, kādas novērotas iepriekš piegādātajam augu materiālam. 17. Pārbaudāmās šķirnes grupē, lai: 17.1. atvieglotu atšķirīguma novērtēšanu; 17.2. atlasītu šķirnes, kuras izslēdz no šķirnes pārbaudes izmēģinājumiem; 17.3. organizētu lauka izmēģinājumus tā, lai līdzīgās šķirnes atrodas kopā. 18. Grupēšanai ir piemērotas tādas šķirnes pazīmes, kuras atbilst šādiem kritērijiem: 18.1. pazīme šķirnes robežās nemainās; 18.2. pazīmes izpausmes pakāpes ir dokumentāri apstiprinātas (arī ja novērotas dažādās vietās), un tās var izmantot atsevišķi vai kombinācijā ar citām attiecīgajām šķirnes pazīmēm. 19. Grupēšanai izmanto šādas šķirnes pazīmes: 19.1. zieds: tips (2.pielikuma 6.punkts); 19.2. vainaglapa: apmales zonas krāsa zieda iekšpusē (2.pielikuma 12.punkts); 19.3. plaukstoša lapa: lapas plātnes krāsa (2.pielikuma 16.punkts); 19.4. auglis: lielums (2.pielikuma 29.punkts); 19.5. auglis: dominējošā krāsa (2.pielikuma 35.punkts). Ministru prezidents A.Kalvītis
Zemkopības ministra vietā - bērnu un ģimenes lietu ministrs A.Baštiks Zemkopības ministra vietā - bērnu un ģimenes lietu ministrs A.Baštiks
I. Šķirnes pazīmju novērtējums
Piezīmes: 1. * Tās šķirnes pazīmes, kas ir svarīgas šķirnes apraksta starptautiskajai salīdzināšanai un kuras, veicot šķirnes pārbaudi, nosaka vienmēr, izņemot gadījumus, ja šķirnes pazīmes izpausmes pakāpe vai vides apstākļi pazīmju noteikšanu padara neiespējamu. 2. (a) - visus novērojumus ziediem veic putekšnīcu atvēršanās stadijas sākumā ziedkopas otrajiem vai trešajiem ziediem ar neskartiem kātiņiem. 3. (b) - ja nav norādīts citādi, visus lapu novērojumus veic vasarā pilnībā izplaukušām, nobriedušām lapām, kas ņemtas no spēcīgi augoša koka perifērijā novietota viengadīgā dzinuma vidējās trešdaļas. 4. (c) - ja nav norādīts citādi, no vismaz 20 augļu paraugiem novērojumus veic 10 tipiskākajiem augļiem, kas sasnieguši lietošanas gatavību, bet nav vēl bojāti. Paraugam neizmanto augļus no vasu galiem. 5. (d) - visus viengadīgos dzinumus novēro vasarā aktīvās augšanas fāzē dzinumiem, kas izvietoti koka perifērijā. 6. (e) - ziedkopas krāsu novēro otrajam un trešajam pumpuram balona fāzē, kad centrālais zieds ir atvēries.
II. Šķirņu pazīmju grafiskie attēli 39. Koku vainaga forma saskaņā ar šī pielikuma 2.punktu ir šāda: 40. Augļa forma saskaņā ar šī pielikuma 30.punktu ir šāda: Zemkopības ministra vietā - bērnu un ģimenes lietu ministrs A.Baštiks
|
Tiesību akta pase
Nosaukums: Dekoratīvo ābeļu atšķirīguma, viendabīguma un stabilitātes pārbaudes metodika
Statuss:
Zaudējis spēku
Satura rādītājs
Saistītie dokumenti
|