Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas rīkojums Nr.2-02/296

Rīgā 2007.gada 17.septembrī

Par Jūrmalas pilsētas pašvaldības domes 2007.gada 12.jūlija saistošo noteikumu Nr.19 "Par Jūrmalas Attīstības plāna (ģenerālplāna) grozījumu, grafiskās daļas, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu apstiprināšanu" apturēšanu daļā

1. Jūrmalas pilsētas pašvaldības dome 2007.gada 12.jūlijā ir pieņēmusi saistošos noteikumus Nr.19 "Par Jūrmalas Attīstības plāna (ģenerālplāna) grozījumu, grafiskās daļas, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu apstiprināšanu" ("Latvijas Vēstnesis", 2007., Nr.117 (3693)) (turpmāk - Attīstības plāna grozījumi).

2. Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas rīcībā ir informācija, ka Attīstības plāna grozījumu sabiedriskās apspriešanas laikā pēc būtības nav tikuši izvērtēti sabiedriskās apspriešanas dalībnieku sniegtie priekšlikumi.

3. Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija, izvērtējot Attīstības plāna grozījumus kontekstā ar šī rīkojuma 2.punktā norādīto informāciju, konstatēja, ka:

3.1. Attīstības plāna grozījumu sabiedriskās apspriešanas laikā ir saņemti tās dalībnieku iebildumi pret vairāku Jūrmalas pilsētas pašvaldības teritoriju plānotās (atļautās) izmantošanas maiņu no "Dabas pamatnes teritorija" pret citu teritorijas plānoto (atļauto) izmantošanu, kas pieļauj teritorijas apbūvi. Tāpat sabiedriskās apspriešanas dalībnieki iesniedza priekšlikumus par vairāku esošo teritoriju plānotās (atļautās) izmantošanas, kas pieļauj apbūvi, maiņu, pret teritorijas plānoto (atļauto) izmantošanu - "Dabas pamatnes teritorija".

Kopumā Attīstības plāna grozījumu izstrādes laikā ir organizētas sešas sabiedriskās apspriešanas: pirmā - uzsākot grozījumu izstrādi, otrā (no 2005.gada 3.janvāra līdz 25.martam) - par grozījumu 1.redakciju, trešā (no 2006.gada 11.janvāra līdz 3.februārim) - par grozījumu galīgo redakciju, ceturtā (no 2006.gada 10.aprīļa līdz 5.maijam) - par pilnveidoto galīgo redakciju pēc ministrijas 2006.gada 30.janvāra atzinuma, piektā (no 2006.gada 2.oktobra līdz 17.novembrim) - par atkārtoto pilnveidoto redakciju un sestā (no 2007.gada 9.maija līdz 30.maijam) - par otrreiz atkārtoti pilnveidoto redakciju, pēc ministrijas 2007.gada 16.aprīļa atzinuma. Tātad Attīstības plāna grozījumu galīgā redakcija pilnveidota trīs reizes. Kopumā par Attīstības plāna grozījumu  pilnveidotajām galīgajām redakcijām saņemti 11 164 parakstu, tai skaitā par otrreiz atkārtoti pilnveidoto redakciju 12 iesniegumi ar 265 parakstiem, no kuriem septiņi nav izskatīti, uzskatot, ka tie iesniegti pēc sabiedriskai apspriešanai paredzētā termiņa, ņemot vērā priekšlikumu reģistrēšanas, nevis nosūtīšanas pašvaldībai datumu.

No Jūrmalas pilsētas pašvaldības sagatavotajām tipveida atbildēm sabiedriskās apspriešanas dalībniekiem (piemēram, Pārskata par Jūrmalas pilsētas Teritorijas plānojuma grozījumu izstrādi V sējuma 2.daļas 41.lappuse) izriet, ka šie priekšlikumi nav izskatīti pēc būtības un pašvaldība nav pienācīgi izvērtējusi sabiedriskajā apspriešanā iedzīvotāju izteiktos viedokļus un argumentus. Tāpat Pārskata par Jūrmalas pilsētas Teritorijas plānojuma grozījumu izstrādi V sējuma 1.daļas 164.lappusē Jūrmalas pilsētas pašvaldība ir norādījusi, ka 791 persona nav Jūrmalas pilsētas pašvaldības iedzīvotāji, tāpēc to viedokļi Jūrmalas pilsētas pašvaldībai nav saistoši un izvērtējami.

3.2. Nav norādīta Jūrmalas pilsētas pašvaldības motivācija, kāpēc tika atbalstīts atsevišķu sabiedriskās apspriešanas dalībnieku viedoklis pieņemt lēmumu par teritorijas plānotās (atļautās) izmantošanas maiņu šādās Jūrmalas pilsētas teritorijās: Bražciems 0701 (kadastra Nr.1300 006 0701); Vaivari 1310 (kadastra Nr.1300 017 1310); Kauguru iela 3 (kadastra Nr.1300 017 1304); Avoti 52F (kadastra Nr.1300 019 1114); Mežotnes iela 4 (kadastra Nr.1300 004 5719); Z.Meierovica prospekts 43 (kadastra Nr.13000101909); Ērgļu iela 2a (kadastra Nr.1300 009 1101), situācijā, ka pretēju viedokli ir paudusi lielāka sabiedrības daļa (skatīt Pārskata par Jūrmalas pilsētas Teritorijas plānojuma grozījumu izstrādi V sējuma 1.daļas 11.lappusi).

4. Pienācīgi neveicot sabiedrisko apspriešanu un sabiedrībai neizskaidrojot piedāvātos Attīstības plāna grozījumus, kā arī pēc būtības neizskatot iesniegumus, Jūrmalas pilsētas pašvaldība ir pieļāvusi būtiskus normatīvo aktu pārkāpumus, jo nav ievērojusi:

4.1. Latvijas Republikas Satversmes 104.panta pirmajā teikumā noteikto, ka ikvienam ir tiesības likumā paredzētajā veidā vērsties pašvaldību iestādēs ar iesniegumiem un saņemt atbildi pēc būtības.

Likuma "Iesniegumu, sūdzību un priekšlikumu izskatīšanas kārtības valsts un pašvaldību institūcijās" 1.pantā ir noteikts, ka ikvienai fiziskajai un juridiskajai personai ir tiesības griezties valsts un pašvaldību institūcijās ar mutvārdu un rakstveida iesniegumiem, sūdzībām un priekšlikumiem un saņemt atbildi pēc būtības šajā likumā noteiktajā kārtībā. Savukārt šī likuma 3.pantā ir noteikts, ka valsts un pašvaldību institūcijām ir jāpieņem iesniegumi, sūdzības un priekšlikumi, savas kompetences ietvaros un šajā likumā noteiktajos termiņos tie jāizskata, jāpieņem attiecīgs lēmums un jādod iesniedzējam atbilde. Šī likuma 9.pantā ir noteikts, ka atbildēm [..] jābūt motivētām.

Likums "Iesniegumu, sūdzību un priekšlikumu izskatīšanas kārtības valsts un pašvaldību institūcijās" un teritorijas plānošanu reglamentējošie normatīvie akti neparedz konkrētu subjektu loku, kuriem būtu ierobežotas tiesības piedalīties sabiedriskās apspriešanas procedūrās, tāpēc atbildes pēc būtības bija jāsniedz ikvienam sabiedriskās apspriešanas dalībniekam.

4.2. Latvijas Republikas Satversmes 115.pantā noteikto, ka valsts aizsargā ikviena tiesības dzīvot labvēlīgā vidē, sniedzot ziņas par vides stāvokli un rūpējoties par tās saglabāšanu un uzlabošanu, jo Jūrmalas pilsētas pašvaldība, neskatoties uz lielas sabiedrības daļas izteiktiem iebildumiem pret vairāku teritoriju plānotās (atļautās) izmantošanas maiņu no "Dabas pamatne" uz citu plānoto (atļauto) izmantošanu, kas pieļauj apbūvi un būtiski ietekmē vidi, bez nozīmīgas motivācijas, nepaskaidrojot šādas rīcības iemeslus, ierobežojusi iepriekš minēto un Latvijas Republikas Satversmē garantēto cilvēku tiesību.

4.3. Ar likumu "Par 1998.gada 25.jūnija Orhūsas konvenciju par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem" ratificētās konvencijas 7. un 8.pantā noteikto, ka, izstrādājot plānus, kas ir saistīti ar vidi, vai normatīvos aktus, kam var būt būtiskā ietekme uz vidi, ir nepieciešama sabiedrības līdzdalība. Pie tam sabiedrības viedoklis pēc iespējas ir jāņem vērā vai motivēti jānoraida, nevis jāaizstāj ar Jūrmalas pilsētas pašvaldības domes politisko balsojumu, pēc būtības neizvērtējot sabiedrības paustos viedokļus.

Rīgas plānošanas reģiona padomes 2007.gada 2.februārī apstiprinātā "Rīgas plānošanas reģiona telpiskā (teritorijas) plānojuma" 1.2.2.apakšpunkta septītajā daļā noteikts, ka Jūrmalas plānojumā īpaši jāizvērtē kūrorta pamatresursi - svaigs gaiss, pludmale, kāpu josla, meži - un to ilgtspējīgas pastāvēšanas un publiskas piekļuves nodrošināšana. Šie resursi uzskatāmi par nacionālu vērtību, kuru attīstīšanā/saglabāšanā nākošajām paaudzēm ieinteresēta visa sabiedrība.

4.4. Teritorijas plānošanas likuma 3.panta 2.punktā noteikto interešu saskaņotības principu, jo nav tikusi nodrošināta Teritorijas plānošanas likuma 9.panta pirmajā daļā noteiktā tiesība ikvienai fiziskajai un juridiskai personai iepazīties ar spēkā esošajiem un sabiedriskajai apspriešanai nodotajiem teritorijas plānojumiem, piedalīties to sabiedriskajā apspriešanā, izteikt un aizstāvēt savu viedokli un iesniegt priekšlikumus, kā arī šī panta otrajā daļā paredzētā fizisko un juridisko personu tiesība iesniegt rakstveida priekšlikumus un atsauksmes par teritorijas plānojumiem un saņemt rakstveida atbildi par tiem. Tāpat nav ievērots Teritorijas plānošanas likuma 3.panta 7.punktā noteiktais teritorijas plānošanas atklātības princips, jo Jūrmalas pilsētas pašvaldība nav piedāvājusi skaidrus un izsvērtus kritērijus, lai sabiedriskās apspriešanas dalībniekiem būtu saprotama valsts pārvaldes iestādes juridiskā motivācija un lietderības apsvērumi attiecīgā lēmuma par teritorijas atļauto (plānoto) izmantošanu pieņemšanai.

5. Vadoties no iepriekš minētā, Jūrmalas pilsētas pašvaldība nav ievērojusi Satversmes tiesas 2007.gada 26.aprīļa sprieduma lietā Nr.2006-38-03 secinājumu daļas 14.3.apakšpunktā norādīto, ka plānošanas lēmuma pieņēmējam personu ierosinājumi ir rūpīgi jāizvērtē, vadoties no lietderības apsvērumiem. Ir jāapsver šo ierosinājumu piemērotība, vajadzība un atbilstība konkrētā plānojuma izstrādāšanas mērķim. No vienas puses, vietējā pašvaldība ir tiesīga noraidīt atsevišķu institūciju, personu vai ieinteresētās sabiedrības viedokli, paredzot citu, lietderīgāku rezultātu, kas kopumā vairāk atbilst sākotnējam plānojuma izstrādāšanas mērķim. Taču, no otras puses, šādam noraidījumam ir jābūt pietiekami argumentētam - noraidot sabiedrības izteikto viedokli, vietējai pašvaldībai jāsniedz šā noraidījuma pamatojums.

Jūrmalas pilsētas pašvaldība savās atbildes vēstulēs sabiedriskās apspriešanas dalībniekiem, kuri sniedza priekšlikumus sabiedrisko apspriešanu laikā, neietvēra informāciju par priekšlikumu ņemšanu vērā vai to noraidīšanu, kā arī neveica rīcības lietderības apsvērumu izvērtēšanu. Līdz ar to ir jāsecina, ka Jūrmalas pilsētas pašvaldība ignorēja ievērojamas sabiedrības daļas viedokli. Par šādu rīcību liecina arī darba grupas sanāksmes "Par Jūrmalas pilsētas Attīstības plāna (ģenerālplāna) grozījumu izstrādi" protokoli. Šāda sabiedrības līdzdalības gaitā izteikto viedokļu un priekšlikumu ignorēšana rada šaubas par lēmuma pieņēmēja objektivitāti, kas savukārt liek apšaubīt paša lēmuma tiesiskumu (Meiere S. Par sabiedrības ietekmi uz publisko tiesību subjektiem un to lēmumiem //"Latvijas Vēstnesis", "Jurista Vārds", 20.02.2001., Nr.4 (197)).

Kā to norādījusi Satversmes tiesa 2003.gada 14.februāra spriedumā lietā Nr.2002-14-04, valsts pārvaldes galvenie principi, kas regulē administratīvo diskrecionāro varu, prasa, lai ieinteresētajai sabiedrībai tiktu dota patiesa iespēja izteikt savu viedokli un tikt uzklausītai, pirms tiek pieņemts galīgais lēmums, kas var iespaidot tās tiesības vai intereses. [..] Sabiedrībai ir tiesības saņemt vides informāciju un vides kvalitātes saglabāšanas nolūkos piedalīties sabiedriskajā apspriešanā. Savukārt publiskās varas subjektiem iepriekš minētās normas uzliek par pienākumu ne tikai veicināt un nodrošināt sabiedrības iesaistīšanu ar vides aizsardzību saistītu lēmumu pieņemšanā, bet arī, efektīvi informējot sabiedrību par tās tiesībām un iespējām saņemt vides informāciju un līdzdarboties lēmumu pieņemšanā, izvērtēt sabiedrības līdzdalības procesā izteiktos viedokļus.
Obligātās, ar likumu noteiktās sabiedriskās apspriešanas galvenais mērķis ir nodrošināt, ka tiek pieņemts vislabākais iespējamais lēmums sabiedrības interesēs un katra cilvēka iebildumi tiek vērtēti un iespēju robežās taisnīgi ņemti vērā. Sabiedriskajai apspriešanai jākalpo diviem galvenajiem mērķiem: pirmkārt, iegūt informāciju, kas sekmētu pamatota un taisnīga lēmuma pieņemšanu, otrkārt, pārliecināt sabiedrību par to, ka tās izteiktie viedokļi tiek apspriesti. [..] Lai sabiedriskā apspriešana nebūtu uzskatāma par imitētu, jāpārliecinās, vai ieinteresētā sabiedrības daļa ir pienācīgi un saprotamā veidā informēta par plānotajām īpašām darbībām [..]. Bez tam jādara viss iespējamais (saprātīgi jācenšas), lai sabiedrībai atvieglotu šo piedalīšanos.

Ņemot vērā iepriekš minēto, var secināt, ka Jūrmalas pilsētas pašvaldības dome ir pieņēmusi Attīstības plāna grozījumus, faktiski neizvērtējot sabiedrības izteiktos priekšlikumus, kā arī imitējusi sabiedrības līdzdalību teritorijas plānošanas procesā, neveicot juridisko analīzi un dažādu faktisko apstākļu, tostarp arī sabiedrības viedokļu un priekšlikumu, izvērtējumu.

6. Tiesību doktrīnā ir norādīts, lai pieņemtu pareizu lēmumu, publiskās varas subjektam jāievēro zināmi procesuālie noteikumi: 1) lēmuma pieņemšanas procesam jābūt atklātam (līdz ar to kontrolējamam). Tikai tad katram ir iespēja pārliecināties, ka viss ir noticis korekti. 2) lēmumam jābūt saprātīgam un pamatotam. Taču to nevar sasniegt, neveicot juridisko analīzi un dažādu faktisko apstākļu, tostarp arī sabiedrības viedokļu un priekšlikumu, izvērtējumu (Meiere S. Par sabiedrības ietekmi uz publisko tiesību subjektiem un to lēmumiem // "Latvijas Vēstnesis", "Jurista Vārds", 20.02.2001, Nr.4 (197)).

Attīstības plāna grozījumos abi nosauktie aspekti tiesiska lēmuma pieņemšanai izpalika, kas ir būtisks pārkāpums, jo Satversmes tiesas 2007.gada 26.aprīļa spriedumā lietā Nr. 2006-38-03 secinājumu daļas 14.punktā norādīts, ka būtisks teritorijas plānošanas pārkāpums ir tāds pārkāpums, kura rezultātā pieņemts citāds, nevis tāds lēmums, kāds būtu bijis, ja procedūra tiktu ievērota, ir būtiski pārkāptas sabiedrības tiesības izteikt savu viedokli par iespējamo teritorijas apspriešanu, kā arī pieļauti citi teritorijas plānošanas principu pārkāpumi.

7. Par šādiem Jūrmalas pilsētas pašvaldības pieļautiem tiesību aktu pārkāpumiem Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija 2007.gada 28.augustā pieprasīja Vides ministrijas viedokli (vēstule Nr.1-04/7093). Vides ministrija savā 2007.gada 10.septembra atbildē (vēstule Nr.1-07/7654) par sabiedriskās apspriešanas nozīmi vides aizsardzībai nozīmīgu jautājumu risināšanā norādīja, ka "sabiedrības līdzdalība videi nozīmīgu jautājumu risināšanā ir vides politikas veidošanas un realizēšanas stūrakmens. Un tāpēc vides aizsardzības "jumta" likuma - Vides aizsardzības likuma pirmās četras nodaļas (pirmā - likumā lietotie termini) faktiski nosaka sabiedrības tiesības vides aizsardzības jomā, tiesības uz vides informāciju, tiesības uz līdzdalību ar vidi saistītu lēmumu pieņemšanā, valsts un pašvaldību iestāžu pienākumus attiecībā uz sabiedrības informēšanu un iesaistīšanu lēmumu pieņemšanā. Ne tikai Jūsu vēstulē minētajā Orhūsas konvencijā, kas ir specifisks normatīvais akts par sabiedrības tiesībām vides jautājumos, bet arī praktiski visos vides aizsardzības normatīvajos aktos tā vai citādi ir paredzēta sabiedrības līdzdalība lēmuma pieņemšanā. Jebkuram lēmumam, ar kuru netiek vai daļēji netiek ievērots sabiedrības viedoklis, ir jābūt pienācīgi pamatotam. Tādējādi tiek uzsvērta sabiedrības loma vides jautājumu risināšanā, respektīvi, vides politikas īstenošana bez sabiedrības līdzdalības ir nelikumīga un amorāla."

Par to, kā Jūrmalas pilsētas pašvaldības domei vajadzēja izvērtēt lēmumu par atļautās (plānotās) teritorijas izmantošanas mērķa "Dabas pamatne" maiņu pret apbūves teritorijām piemērotību, vajadzību un atbilstību vides prasībām (lietderības apsvērumu izdarīšana pirms lēmumu pieņemšanas) Vides ministrija savā atbildē norādīja, ka "Vides aizsardzības likuma 3.panta "Vides aizsardzības principi" 1.daļas 4.punkts nosaka izvērtēšanas principu: "jebkuras tādas darbības vai pasākuma sekas, kas var būtiski ietekmēt vidi vai cilvēku veselību, jāizvērtē pirms attiecīgās darbības vai pasākuma atļaušanas vai uzsākšanas. Darbība vai pasākums, kas var negatīvi ietekmēt vidi vai cilvēku veselību arī tad, ja ievērotas visas vides aizsardzības prasības, ir pieļaujams tikai tad, ja paredzamais pozitīvais rezultāts sabiedrībai kopumā pārsniedz attiecīgās darbības vai pasākuma nodarīto kaitējumu videi un sabiedrībai". Respektīvi, sabiedrības ieguvumam (piem., infrastruktūras sakārtošana, nodokļa ieņēmumi u.tml.) ir jābūt samērojamam ar darbības nodarīto kaitējumu. Šajā gadījumā dabas pamatņu, kas faktiski ir dabisks jūrmalas kāpu mežs, apbūvēšana ir jāpamato ar reāliem sabiedrības ieguvumiem. Jūrmalas dome 2007.gada 12.jūlija saistošajos noteikumos Nr.19 "Par Jūrmalas Attīstības plāna (ģenerālplāna) grozījumu, grafiskās daļas, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu apstiprināšanu" bez pienācīga pamatojuma ir paredzējusi apbūvēt virkni dabas pamatņu teritoriju, piemēram, Bražciems 0701, Vaivari 1310, Kauguru iela 3, Avoti 52F, Mežotnes iela 4, Z.Meierovica prospekts 43, Ērgļu iela 2a, pret ko ir iebildusi gan sabiedrība, gan Vides pārraudzības valsts birojs. Uzskatām, ka plānojums šajās teritorijās ir jāaptur un jāveic rūpīga tā pārvērtēšana."

8. Attīstības plāna grozījumu apturēšana pilnībā radītu nesamērīgu ierobežojumu privātpersonu īpašumtiesībām, kā arī Jūrmalas pilsētas pašvaldības iedzīvotājiem un šī nozīmīgā tūrisma objekta apmeklētājiem kopumā. Šādā gadījumā Attīstības plāna grozījumu izstrādes procedūra tiktu pagarināta uz nenoteiktu laiku, kas savukārt varētu radīt būtiskus zaudējumus privātpersonām. Tāpēc ir lietderīga Attīstības plāna grozījumu apturēšana daļā, atbilstoši Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas rīcībā esošajai informācijai, par strīdīgajām teritorijām, par kuru atļauto (plānoto) izmantošanu nav ticis pienācīgi izvērtēts sabiedrības viedoklis, par ko savā vēstulē ir norādījusi Vides ministrija.

9. Pamatojoties uz iepriekš minēto motivāciju un saskaņā ar likuma "Par pašvaldībām" 49.panta pirmo daļu un Teritorijas plānošana likuma 7.¹ pantu, apturu Jūrmalas pilsētas domes 2007.gada 12.jūlija saistošo noteikumu Nr.19 "Par Jūrmalas Attīstības plāna (ģenerālplāna) grozījumu, grafiskās daļas, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu apstiprināšanu" darbību attiecībā uz šādiem nekustamiem īpašumiem Jūrmalas pilsētā:

9.1. Bražciems 0701 (kadastra Nr.1300 006 0701);

9.2. Vaivari 1310 (kadastra Nr.1300 017 1310);

9.3. Kauguru iela 3 (kadastra Nr.1300 017 1304);

9.4. Avoti 52F (kadastra Nr.1300 019 1114);

9.5. Mežotnes iela 4 (kadastra Nr.1300 004 5719);

9.6. Z.Meierovica prospekts 43 (kadastra Nr.13000101909);

9.7. Ērgļu iela 2a (kadastra Nr.1300 009 1101).

10. Šā rīkojuma 9.punktā minētajās teritorijās noteikt ar Jūrmalas pilsētas domes 1995.gada 27.jūlija lēmumu Nr.893 "Par Jūrmalas attīstības plānu (ģenerālplānu)" noteikto plānoto (atļauto) izmantošanu.

11. Rīkojumu publicēt laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" un nosūtīt Jūrmalas pilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājam R.Munkevicam.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs A.Štokenbergs